Latvijas Kara muzejā — konference par Pirmo pasaules karu

Šogad Eiropā atzīmē Pirmā pasaules kara sākuma simto gadadienu. Tas bija pirmais visaptverošais globālais militārais konflikts, kurā piedalījās 40 pasaules valstis, un ar dažādu intensitāti karadarbība risinājās visos kontinentos. Kara rezultātā Eiropā un Āzijā sabruka četras līdz tam varenas impērijas: Krievija, Vācija, Austroungārija un Osmaņu impērija, līdz ar to mainot pasaules karti. Pēc šī kara pasaule vairs nekad nebija tāda kā agrāk.

Pieminot šo nozīmīgo vēstures notikumu, 26. un 27. jūnijā Latvijas Kara muzejs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti rīkoja starptautisku zinātnisku konferenci «Sabiedrība, karš un vēsture: Pirmā pasaules kara militārās, politiskās un sociālās norises Baltijas reģionā (1914—1918)». Šī konference kļuva par vienu no lielākajiem akadēmiskajiem vēsturnieku pasākumiem šogad.

Konferencē ar saviem priekšlasījumiem piedalījās vēsturnieki no desmit valstīm: no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Polijas, Vācijas, Šveices, ASV, Francijas un Krievijas Federācijas. Konferences darba gaitā nolasītie priekšlasījumi bija sadalīti vairākās nosacītās daļās, no kurām katra aptvēra noteiktu problēmu grupu: kara dalībvalstu bruņotie spēki un karadarbība Baltijas reģionā, karš un politika, karš un sabiedrība, Pirmā pasaules kara vēstures avoti. Konferences dalībnieki savos priekšlasījumos galvenokārt analizēja situāciju Baltijas reģionā. Tieši Baltijas reģions bija viens no tiem Eiropas rajoniem, kuru Pirmā pasaules kara procesi un norise skāra visintensīvāk. Turklāt šis karš bija pirmais cilvēces vēsturē, kad karadarbībā tika iesaistītas ne tikai armijas frontēs, bet tas skāra pilnīgi visas tautsaimniecības nozares un pilnīgi visus iedzīvotājus bez nacionālām, reliģiskām vai sociālām atšķirībām. Aplūkoto jautājumu loks bija ļoti plašs. Referenti stāstīja par vācu armijas militārajām kampaņām Latvijā Pirmā pasaules kara laikā (Džeimss Korums, ASV), karojošo pušu kara flotes darbību Rīgas līcī (Valdis Bērziņš), radioizlūkošanas aizsākumu Baltijas jūras reģionā (Ivo Jūrvē, Igaunija), par latviešiem — Krievijas augstākā militārā apbalvojuma kavalieriem (Jānis Hartmanis) un baltkrievu vienību veidošanos Krievijas armijas sastāvā (Oļegs Latišonoks, Polija). Vairāki priekšlasījumi bija veltīti arī mūsu valstī arvien lielāku atzinību gūstošai vēstures nozarei, proti, sociālo norišu pētīšanai: kultūra un izglītība vācu okupētajā Kurzemē (Klāvs Zariņš), Rīgas sabiedriskā dzīve kara laikā (Jans Kusbers, Vācija), vācbaltiešu uzskati un nostāja kara laikā (Jirgens fon Ungerns-Štern­bergs, Šveice; Raimonds Cerūzis), igauņu tautības karagūstekņu dzīve pēc viņu no gūsta atsūtīto vēstuļu analīzes (Līzi Eglita, Igaunija), kara ietekme uz nacionālās simbolikas veidošanos (Tālis Pumpuriņš).

Atsevišķa konferences sadaļa bija veltīta Pirmā pasaules kara materiālo liecību un piemiņas vietu saglabāšanai. Par to referēja Dagnis Dedumietis, Mārtiņš Mintaurs, Andris Šnē un Juris Ciganovs. Šādu kultūrvēsturisku liecību saglabāšanai ir liela nozīme ne tikai militārās vēstures pētniecībā, bet arī novadpētniecībā un provinču tūrisma industrijas attīstībā.

Pirmā pasaules kara izpētes galvenajām problēmām savā priekšlasījumā pieskārās Ēriks Jēkabsons. Viņš uzsvēra, ka šī vēstures posma izpētes process vēl ne tuvu nav noslēdzies un ir ļoti daudz vēl neizpētītu jautājumu par kara norisēm gan Latvijas mērogā, gan visa reģiona kontekstā.

Tieši šīs atziņas var minēt kā galvenās konferencē: vēl ir ļoti daudz pētāmā un izzināmā. Kara sekas bija arī jauna Eiropas ģeogrāfiskā karte: sabrukušo impēriju vietā radās vesela virkne jaunu valstu, tai skaitā arī Latvija. Savukārt tiešas Pirmā pasaules kara sekas ir arī karu zaudējušās Vācijas un kara rezultātā varu ieguvušo Krievijas lielinieku centieni revidēt kara iznākumu, kas pēc dažiem gadu desmitiem noveda pie jaunas globālas militārās sadursmes. Latvijas kontekstā kara sekas bija milzīgie cilvēku un materiālie zaudējumi, no vienas puses, bet no otras puses — arī Latvijas valstiskuma rašanās bija kara sekas.

Konferences dalībnieku priekšlasījumus izvērstā veidā izdos atsevišķā rakstu krājumā. Izdevumu paredzēts laist klajā šā gada beigās Latvijas Kara muzeja apgādā.

Sagatavojis Juris Ciganovs.
Foto — Normunds Mežiņš.