Latvijas armijas uzvarai veltītās piemiņas vietas Pārdaugavā Rīgā

Juris Ciganovs,
Dr. hist., Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks.

Foto — Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra un Juris Ciganovs.

Kā katru gadu novembrī mūsu valsts atzīmē Latvijas armijas uzvaru pār bermontiešiem. Šo cīņu galvenā kauja tika izcīnīta Rīgā. Tieši Daugavas krastos latviešu karavīri ar ieročiem rokās izcīnīja uzvaru, pēc kuras varēja teikt — jā, Latvijas valsts būs! Šoreiz gribētos stāstīt nevis par kauju norisi, bet gan par Latvijas armijas karavīru piemiņu. Brīvības piemineklis Rīgas centrā un Rīgas Brāļu kapi kā Latvijas neatkarības simboli un par Latvijas brīvību kritušo karavīru piemiņas vietas ir labi zināmi, tomēr Rīgā, Pārdaugavā, ir vēl vairāki pieminekļi un piemiņas vietas, kurām, iespējams, mēs ikdienā paejam garām, tās neievērojuši, lai gan veidotāji tās bija iecerējuši kā piemiņu tieši Latvijas armijas karavīru cīņai ar P. Bermonta armiju.

Daugavgrīvas cietokšņa teritorijā, NBS Jūras spēku flotiles novietnē, atrodas piemiņas plāksne, veltīta septiņu Lielbritānijas un četru Francijas karakuģu apkalpēm, kas piedalījās Latvijas Neatkarības karā un ar savu karakuģu artilērijas uguni atbalstīja Latvijas armijas vienību uzbrukumu bermontiešiem 1919. gada 15. un 16. oktobrī. Misiņa plāksne koka rāmī piestiprināta ieslīpi pie neliela laukakmens, kas novietots uz betona plākšņu pamatnes. Piemiņas vieta tika atklāta 1994. gada 23. oktobrī.

1_page-16

Bolderājas kāpās, pie Hapaka grāvja, Bumbu kalniņā Kleistu ielas un Šmitu māju ceļa atzarā atrodas piemiņas vieta Rīgas atbrīvošanai no bermontiešiem, ko atklāja 1939. gada 1. novembrī. Bumbu kalniņa piemiņas vietas izveidošanas iniciatori bija Latvijas armijas Latgales divīzijas štāba bijušie virsnieki. Tur atradās pēc arhitekta, pulkveža Artura Galindoma meta veidots granīta kubs, virs kura bija piestiprināta bronzā lieta kaujas shēma ar uzrakstu «No šīs vietas Latgales divīzijas komandieris pulkvedis Krišjānis Berķis vadīja divīzijas uzbrukumu 1. novembrī 1919. gadā galvaspilsētas Rīgas atbrīvošanai no ienaidnieka». 1969. gadā Bumbu kalniņa piemiņas vieta tika vandaliski nopostīta. 1989. gada 1. novembrī Latvijas Atdzimšanas partijas un Latvijas Nacionālās neatkarības kustības iniciatīvas grupas noorganizēja šīs piemiņas vietas atjaunošanu, uzstādot iepriekšējā vietā oriģinālo piemiņas plāksni, kuru padomju okupācijas gados bija saglabājusi netālu esošo «Šmitu» māju saimnieka meita. Pēc dažiem gadiem šo plāksni noplēsa krāsaino metālu zagļi. Šobrīd plāksne ir atjaunota un piemiņas vieta sakārtota tās sākotnējā izskatā.

1_page-17

Imantā, Sudrabkalniņā, netālu no Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojuma atrodas piemineklis bermontiādes laikā kritušajiem 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem. 1937. gada 31. oktobrī to atklāja Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, iesvētīja armijas mācītājs Pēteris Apkalns. Piemineklis veidots pēc arhitekta Ernesta Štālberga arhitektoniskā meta, bareljefus veidoja tēlnieks Kārlis Zāle. Piemineklis sastāv no diviem arhitektoniskajiem veidojumiem — iegarenas sienas un kubiska ķermeņa — altāra. Abi veidoti no granīta bluķiem. Siena šķeļ kalna nogāzi perpendikulāri ar galu pret Slokas ielu. Gala augš­daļā attēlots Rīgas pilsētas simbols — lauva vārtos. Pieminekļa priekšpusē uzraksts — «Rīgas pulka karavīriem, Rīgas pilsētas aizstāvjiem 1919». Gar sienu uz Sudrabkalniņa augšējo platformu ved granīta kāpnes. Kāpņu galā novietots atsevišķi stāvošs otrais arhitektoniskais objekts: liels akmens kubs — altāris ar apaļu upurtrauku. Pie altāra sienas piestiprināta bronzas plāksne ar 54 kritušo 6. Rīgas kājnieku pulka karavīru uzvārdiem. Pēc Otrā  pasaules kara plāksni norāva. Pazuda arī desmit granīta bluķi un granīta plāksnē iekaltā pulka nozīme. Tagad piemineklis atjaunots tā sākotnējā izskatā.

Slokas un Pulka ielas stūrī atrodas Latvijas Neatkarības karā kritušajiem Latvijas armijas Autotanku pulka karavīriem veltīts piemineklis. Šajā vietā līdz 1940. gadam atradās Autotanku pulka novietne. Pieminekli 1939. gada 14. jūlijā, Autotanku pulka 20 gadu jubilejā, atklāja kara ministrs Jānis Balodis. Pieminekļa projekta autors bija arhitekts Verners Vitlands, ideju realizēja tēlnieks Roberts Feldbergs, tas veidots kā kalnā traucoša bruņu mašīna. Pieminekļa priekšpusē skatāma Autotanku pulka nozīme, pieminekļa cokola sānos novietotas divas bronzas plāksnes. Padomju okupācijas laikā piemineklis atradās slēgtā padomju karaspēka teritorijā, tas, nedaudz bojāts, bija saglabājies, bet bez bronzas plāksnēm. 2009. gadā restaurēts.

Mūkusalas ielā, netālu no Dzelzceļa tilta, atrodas piemineklis brīvības cīnītājiem un uzvarai pār bermontiešiem. Šajā vietā 1919. gadā atradās Dzelzs tilta gals, par ko liecina Daugavā vēl esošās tilta balstu paliekas. Pāri Dzelzs tiltam un tam līdzās esošajam Koka jeb Lībekas tiltam 1919. gada 15. oktobrī notika Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka divu izlases rotu uzbrukums bermontiešu pozīcijām Pārdaugavā. Uzbrukums bija iecerēts kā māņu manevrs, lai atvirzītu bermontiešu spēkus no galvenā Latvijas armijas uzbrukuma vietas Bolderajā un Daugavgrīvā. 1996. gada novembrī šajā vietā atklāja pagaidu piemiņas zīmi ar norādi, ka piemineklis tiks atklāts nākamajā gadā, taču pieminekļa tapšana ieilga un tēlnieka Induļa Rankas veidoto pieminekli atklāja 2002. gada 11. novembrī. Piemineklis veidots kā pāršķelts laukakmens ar vienā puse iestrādātām trim zvaigznēm.

Interesenti ar visā valsts teritorijā esošajiem Latvijas Neatkarības karam (1918—1920) veltītajiem pieminekļiem un piemiņas vietām var iepazīties Latvijas Kara muzeja un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras veidotajā interaktīvajā kartē, ko var aplūkot interneta vietnēs www.sargs.lv; www.karamuzejs.lv un www.mod.gov.lv. 2003. gadā ar ebreju biedrības «Šamir» atbalstu karte izdota drukātā veidā.