Latgales atbrīvošanas cīņas nav aizmirstas

Diāna Selecka,
virsseržante, 2. ZSN sabiedrisko attiecību speciāliste.

Foto — Normunds Mežiņš, Artis Vītols, Valsts robežsardzes koledža.

Janvārī apritēja 95 gadi kopš Latgales atbrīvošanas operācijas, kas aizsākās 1920. gada 3. janvārī ar Daugavpils atbrīvošanu, bet noslēdzās 26. janvārī ar Ludzas atbrīvošanu. Latgales atbrīvošanas kaujas bija noslēdzošais posms Latvijas atbrīvošanas cīņās. Latgales atbrīvošanā krita 154 virsnieki un 2892 instruktori un kareivji, ievainoti tika 4085 karavīri.

Piemiņas dievkalpojums notika Jēzus Sirds katedrālē.
Piemiņas dievkalpojums notika Jēzus Sirds katedrālē.

21. janvārī Rēzeknē norisinājās plaši pasākumi par godu 95. gadadienai, kopš Latgale tika atbrīvota no lieliniekiem. Tie sākās ar aizlūgumu Jēzus Sirds katedrālē un turpinājās ar piemiņas brīdi pie obeliska Latgales atbrīvošanas kaujās kritušajiem karavīriem Miera ielas kapos, kur apbedīti 115 karavīri. Uzrunājot pasākuma dalībniekus, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis atgādināja, ka Latgales atbrīvošanas kaujas ir svarīga mūsu vēstures daļa. «Aiz šiem skaitļiem, aiz šiem gadiem stāv cilvēki, kas bija gatavi atdot savu dzīvību, lai aizsargātu Latvijas neatkarību!»

Ziedu nolikšana pie obeliska Latgales atbrīvošanas kaujās kritušajiem karavīriem.
Ziedu nolikšana pie obeliska Latgales atbrīvošanas kaujās kritušajiem karavīriem.

Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieks, Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors Juris Zeibārts atgādināja, ka pēc Latgales atbrīvošanas Latvijā beidzot iemirdzējās tās trešā zvaigzne: «Latgale nav Latvijas mala. Šis ir sākums! Šeit sākas Eiropa — tāda, kādu mēs to pazīstam un kādā mēs vēlamies būt! Latvijai nav malas — Latvija sākas austrumos, rietumos, ziemeļos — visur sākas mūsu zeme! Bet, lai mūsu zeme būtu tāda, kādu mēs to pazīstam, mīlam un gribam sargāt, bija jābūt cilvēkiem, kas bija gatavi šo zemi nosargāt un izcīnīt. Par uzvarām bija jābūt gataviem maksāt, un šajos kapos guļ karavīri, kas dzimuši Kurzemē, Zemgalē, arī Latgalē, tieši tāpat kā Brāļu kapos Kurzemē var atrast vidzemniekus, latgaliešus un zemgaļus.»

Piemiņas brīdis pie Latgales atbrīvošanas pieminekļa.
Piemiņas brīdis pie Latgales atbrīvošanas pieminekļa.

Pasākuma turpinājumā tika nolikti ziedi pie Latgales atbrīvošanas pieminekļa «Vienoti Latvijai!», ko tautā dēvē par Latgales Māru.

Festivāla parkā, kur par godu pasākumam jau no paša rīta blakus Latvijas valsts, Eiropas Savienības, Rēzeknes pilsētas un novada karogiem plīvoja arī NATO karogs, bija apskatāma militārās un operatīvās tehnikas izstāde. Tajā ar ekipējumu un tehnikas vienībām bija pārstāvēta Zemessardze, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts policija. Kā 1991. gada barikāžu laikā pasākuma dalībniekus sildīja ugunskurs, turpat parkā Zemessardzes 35. nodrošinājuma bataljona karavīri cienāja ar lauka virtuvē pagatavotu karstu tēju un karavīru putru.

Pasākuma izskaņā Latgales vēstniecības «Gors» lielajā zālē notika koncerts, kurā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku orķestris, Valsts robežsardzes koris un Rēzeknes pilsētas un novada kolektīvi — novada vokālā studija «Skonai», Rēzeknes 1. vidusskolas skolniece Līna Lontone un Dricānu vidusskolas skolnieks Daniels Kazuševs.

Pasākumus par godu Latgales atbrīvošanas 95. gadadienai organizēja Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar Rēzeknes pilsētas un novada pašvaldībām, piedaloties Valsts robežsardzei, Valsts policijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Jaunsardzei, apvienībai «Daugavas vanagi», Latvijas Kara muzeja un Latgales Kultūrvēstures muzeja speciālistiem, pilsētas un novada iedzīvotājiem, skolēniem. Tradīcija atzīmēt Rēzeknes atbrīvošanu no lieliniekiem aizsākās pirms 15 gadiem pēc Zemessardzes 3. brigādes komandiera pulkveža Jāņa Žagatas iniciatīvas. Ņemot vērā vairāku pilsētas iedzīvotāju priekšlikumus un 1920. gada 21. janvāra vēsturisko nozīmi Rēzeknes, Latgales un Latvijas vēsturē (Brīvības cīņu laikā pēc Rēzeknes atbrīvošanas janvāra beigās Latvijas armija sasniedza valsts austrumu robežu), Rēzeknes pilsētas domes Kultūras, izglītības, sporta, veselības un sociālo lietu komiteja 2003. gada 10. februārī nolēma, ka 21. janvārī Rēzeknē paceļams Latvijas valsts karogs saskaņā ar LR likuma «Par Latvijas valsts karogu» 2. panta 10. punktu.

Pirmo reizi pilsētas Festivāla parkā plīvoja NATO karogs un pilsētniekus sildīja barikāžu atceres ugunskurs.
Pirmo reizi pilsētas Festivāla parkā plīvoja NATO karogs un pilsētniekus sildīja barikāžu atceres ugunskurs.

«Kā centrālais Latgales atbrīvošanas cīņu atceres pasākums tas bija ļoti audzinošs un saturīgs,» atzina 2. Zemessardzes novada komandieris pulkvežleitnants Aivars Valeniks. «Bija liels dalībnieku skaits, no kuriem liela daļa bija pilsētas un novada skolēni. Prieks, ka aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa un Saeimas deputāta Jāņa Trupovnieka dalība pasākumam sniedza svarīgāku skanējumu. Vēlos arī iebilst tiem, kuri apgalvo, ka Latvijas un Latgales atbrīvošanas cīņas ir aizmirstas, — tā nav, katru gadu 21. janvārī notiek atceres pasākumi, kuros iesaistās visu spēka struktūru pārstāvji, paš­valdības, muzeji, skolu jaunatne!»

Koncertā skanēja NBS orķestra un  Valsts robežsardzes kora kopīgi atskaņotie skaņdarbi.
Koncertā skanēja NBS orķestra un Valsts robežsardzes kora kopīgi atskaņotie skaņdarbi.