Kumeļu rotaļas Daugavas lokos

Kristīna Sprūdža

Foto — no interneta vietnēm.

Gadsimtiem ilgi zirgs bijis ne tikai uzticamākais cilvēka draugs, smaga darba veicējs uz lauka, raktuvēs un velkot laivas, drošākais un ātrākais
pārvietošanās līdzeklis jāšus vai braukšus, labklājības un pārticības simbols, bet arī dzīvības glābējs kara laukā. Zirgs mūsdienās ir skaistuma, spēka, neatkarības un draudzības simbols un tos galvenokārt audzē cilvēku priekam — izjādēm, sacensībām un svētku izbraukumiem ar ratiem, karieti vai ragavām. Tomēr zirgu audzēšana, kopšana, trenēšana un arī sapošana ir pamatīgs un rūpīgs darbs, kas jāveic ik dienas — neatkarīgi no tā, kāds ārā laiks, kāds garastāvoklis vai pašsajūta. Uzzinot, ka Latgalē, Krāslavas novadā pie Daugavas ir brīnišķīga vieta, kur cilvēkiem satikties, iepazīties un sadraudzēties ar zirgiem, ieplānojam nedaudz garāku nedēļas nogali un dodamies ceļā. 

Latvijas un Baltkrievijas pierobežas neskartās dabas skaistumu ikkatrs var izbaudīt tā, kā pašam visvairāk tīk — gan kājām, gan braukšus — ar velosipēdu, laivojot pa Daugavas lokiem, ar auto un arī pavisam īpaši — zirga mugurā. Kad esam nonākuši aizsargājamo ainavu apvidū Augšdaugavas un dabas parka «Daugavas loki» teritorijā, Latvijas un Baltkrievijas pierobežā, Krāslavas novada Kaplavas pagastā, tad sākam meklēt ceļu uz zirgu sētu «Klajumi». To gan jums katrs vietējais pastāstīs un vēl parādīs — latgaliskā viesmīlībā, sirsnībā un vienkāršībā apburot jūsu sirdi. Un atvaļinājuma izjūtas būs klāt!

Ceļš uz «Klajumiem» neko daudz neatšķiras no tiem daudziem, kuri ved uz senajām Latgaļu sētām, kam vēsture mērāma gandrīz 90 gadu garumā. 1936. gadā ar Ulmaņa laiku valsts politikas atbalstu aizsākās Latvijas austrumu robežas stiprināšana. Toreiz ar krūmājiem aizaugušajā pierobežā jaunsaimnieks Jānis Stabulnieks līda tīrumus, būvēja mūra mājas un deva savai jaunsaimniecībai vārdu «Klajumi». Jo ticēja sev, darba tikumam un Latvijai.

zirgi IMG_0705

Šobrīd te turpina saimniekot vecā un jaunā paaudze, saglabājot vietas kultūrvēsturisko mantojumu un rūpējoties par dabas vērtībām. Ņemot vērā pauguraino, taču ļoti ainavisko reljefu, kā arī pateicoties saimnieku mīlestībai un cieņai pret senču vēsturi, dabu un zirgiem, 1998. gadā savu darbību sāka zirgu sēta «Klajumi». Jau iztālēm mums māj un mīļi sagaida jaunsaimnieka Jāņa mazmeita — stipra Latgales meita, kuplas ģimenes māte, kārtīgas mājas saimniece, kā arī fantastiska zirgu staļļa valdniece Ilze Stabulniece.

Paveroties apkārt, arī šodien «Klajumos» ieraudzīsiet sēļu sētai un Ulmaņa  laikiem raksturīgo apbūvi, ko saimnieki saglabā un turpina attīstīt. Darbi pie saimniecības labiekārtošanas notiek nemitīgi — vai tā būtu izjādes laukuma iekārtošana, zirgu pastaigu taku sakopšana vai brīvdienu māju un pirtiņu iekārtošana un atjaunošana. Stabulnieku ģimenes, kā arī «Klajumu» draugu uzņēmība ir apbrīnojama. Ikviens, kam ir vēlme un interese piedalīties kādā no ikdienas darbiņiem vai talkām, šeit jūtas kā daļa no lielās darbīgās saimes.

Kad saimniece mums ir ierādījusi mājīgo pirts namiņu, kura iekārtojumā izmantoti videi draudzīgi materiāli, vēlamies iepazīt viesmīlīgo apkārtni. Ilze smejas, ka ar kājām, lai apskatītu visu saimniecību, būs par maz — jādodas uz stalli un jākāpj zirga mugurā. Tas nu divas reizes mums nav jāsaka, un mēs dodamies turp, jo esam taču atbraukuši, lai izbaudītu dabu, zirgus, Dau­gavu un lauku klusumu.

zirgi 12

«Klajumos» ir trīs brīvdienu mājas — «Klajumi», «Klajumu Ķemeri» un «Klajumu Ganiņi». Ilze stāsta, ka ceļš līdz saimniecības paplašināšanai nav bijis vienkāršs. Apkārt nav trūcis pamestu saimniecību, tomēr lēmums par savu īpašumu pārdošanu nav viegls. Bet Ilze tikmēr ar saimniekiem runājusi, tikmēr stāstījusi par savu ieceri izveidot īpašu vietu, kurā no pilsētas kņadas, burzmas un nemitīgā skrējiena pārgurušajiem «uzlādēt baterijas», līdz sapnis kļuvis par īstenību. Kamēr klausāmies Ilzes stāstu, zirgi jau apsegloti, un mēs dodamies ceļā — vispirms sasveicināties ar Daugavu un pie reizes apskatīt plašo saimniecību — divas dažādas pirtis un trīs brīvdienu namiņus, kur var nobaudīt arī latgaliskas maltītes — tas nav maz!

«Klajumu» viesiem tiek piedāvātas ne tikai zirgu izjādes, bet arī divu līdz septiņu dienu pārgājieni zirgu mugurā pa dabas parku «Daugavas loki», aizsargājamo ainavu apvidu Augšdaugavu un Latvijas un Baltkrievijas pierobežu. Saimniece uzsver, ka reizēm nākas interesentiem skaidrot, ka šeit nav sporta centrs vai izjāžu klubs, saim­niecība ir orientēta uz harmonisku un aina­visku izjādi, kas piemērota jātniekiem ar mazu pieredzi vai bez tās. Zirgu standarta ātrums ir soļi, un drošība izjādē ir pirmajā vietā. Latvijas braucamā tipa un vietējie zirgi ir nosvērtas dabas un uzticami soļo pa izstrādātajiem maršrutiem. Pašlaik saimniecībā ir 13 zirgi, no tiem divas Baltkrievijas braucamā tipa ķēves, kas ir īpašas ar savu raibo apmatojumu un izcelsmi. Jā, zirgu skaistumu un dažādību mēs jau novērtējām, ieejot stallī — visi ar mums sasveicinājās bubinot, zviedzot un arī prasot kādu kārumu.

Mēs šoreiz esam nolēmuši doties trīs līdz četru stundu izjādē, un Ilzes pavadībā nonākam takā ar neskartām meža un purva ainavām. Zirgi ir ļoti prātīgi un labi sagatavoti — izjāde ir bauda gan tiem, kas zirga mugurā sēž pirmo reizi, gan tiem, kas ar jāšanu ir draugos. Mūsu ceļojums ir labi pārdomāts — kad ceļš un mūsu labsajūta to ļauj, Ilze dod iespēju laist zirgus rikšos un pat lēkšos. Straujāki pastaigas posmi mijas ar rimtiem un lēniem sarunu posmiem, jo gan mežā, gan pļavās ir ko redzēt. Ja uzmanīgi vērosiet, tad redzēsiet gan cūkaušus un nārbuļus, gan meža bites un visu purva «koncertzāli», «rūķa māju», egļu vēri, mežacūku rakumus un īpatnēji saaugušos kokus. Ilze smejas, ka rudeņos zirga mugurā varot lieliski sēņot — jājot pa taku, no augšas sēnes ir labi redzamas. Lec tik zemē, nogriez un liec grozā! Bet skaisti šeit ir jebkurā gadalaikā — no pavasara līdz rudenim iespējams baudīt dabas krāsu, noskaņu un skaņu maiņu. Vizbuļu, kreimeņu, sveķeņu, lupīnu, pīpeņu un meža zemeņu dienas un nedēļas! Neskartas un neapdzīvotas dabas teritorijas.

zirgi DSC_6997

Nu jau mēs esam nonākuši pie Daugavas. Elpa aizraujas un vārdos nemaz nevar aprakstīt izjūtas, kādas pārņem, izbaudot vienu no skaistākajām Latvijas ainavām — «Daugavas lokus» zirga mugurā. Jūtamies kā nonākuši ārpus laika un telpas. Zirgi palēnina soli un ļauj mums izbaudīt sauli, dabu un vēju. Bet ilgi sapņot tomēr man nav ļauts, zirdziņš arī grib izmantot brīdi un ķeras pie zāles plūkšanas! Svarīgi atgādināt zirdziņam, kurš te ir galvenais, un nepieļaut visādus brīvgājienus. Ganības būs, bet ne tagad, un mēs dodamies tālāk.

Pastaigas taka ik pa brīdim vijas kalnup, tad atkal lejup, kamēr mēs nonākam kādas mājas pagalmā. Gribu jau vaicāt, kurus kaimiņus tad būsim patraucējuši, bet skatos, ka Ilze jau nolēkusi no zirga un piesien to. Esam nonākuši vienā no brīvdienu māju pagalmiem «Klajumu Ķemeros». Mājas ieskauj vecs ābeļdārzs, un viena no ābelēm, šķiet, pat būtu gatava ielikt ābolus pa logu istabā. Skaisti, un vienīgais, par ko es negribu domāt — ka būs no šejienes jādodas prom.

Pēc trīs četru stundu jāšanas un elpu aizraujošu ainavu baudīšanas atgriežamies atpakaļ «Klajumos». Noseglojam zirgus, noslaukām dzīvnieku slapjās muguras, un mūsu uzticamie pavadoņi ir gatavi doties ganībās. Aizvedam zirgus līdz tām un atceļā spriežam, ka svaigā gaisa, pozitīvo iespaidu un fiziskās slodzes radītais patīkamais nogurums liek sevi manīt. Nolemjam nedaudz atvilkt elpu sava brīvdienu namiņa sienās, un pēc brīža jau guļam saldā pēcpusdienas snaudā.

Piecēlušies secinām, ka tādus priekus kā gulēt diendusu var atļauties tikai pilsētnieki. Kamēr mēs šņācām, tikmēr pirtiņa jau iekurināta. Bērni dodas «ekspedīcijā» uz kūti pie vistām, trušiem un citiem mājdzīvniekiem, bet mēs saklājam galdu, jo ēst gribas visiem. Saimnieki pat pēc kūts apskates nevienu nepalaiž tukšām rokām — lielajai meitai vienā rokā piena krūze, otrā olas un laimīgs smaids pa visu seju. Nosmejamies, ka ne velti «Klajumu» zirgu sēta ieguvusi goda rakstu par ģimenei draudzī­- gāko atpūtas vietu Latgalē, tai piešķirts arī Zaļais sertifikāts, kas ir videi draudzīgas saim­niekošanas kvalitātes zīme, Kultūras ministrijas un «Lauku ceļotāja» kultūras goda zīme «Latviskais mantojums» par zirg­- kopības tradīciju saglabāšanu. Lai kādi arī būtu piešķirtie tituli un goda raksti, tie visi apliecina patiesu darba mīlestību un kvalitāti. Arī mēs tajā vakarā šai saimniecībai piešķiram savējo — bērni pirms aizmigšanas lūdz apsolīt, ka mēs tik drīz no šīs pasakainās vietas, kur cilvēki un zirgi ir mūžīgi draugi, prom nebrauksim.

zirgi DSC_0078Pirms aizmigšanas mēs, pieaugušie, pāršķirstām zirgu sētas «Klajumi» fotogrāfiju albumu — saimnieki ar zirgiem piedalās arī kāzu ceremonijās un citās viesībās, piedāvājot izbraucienus droškās vai kamanās ar vai bez eskorta. No fotogrāfijām mums pretim veras gan vācu bruņinieku laiku dāmu, gan elegantu francūziešu, gan spilgtu čigāniešu tēli, kas Krāslavā, Daugavpilī un Preiļos ir iepriecinājuši gan iedzīvotājus, gan viesus.

Otrā rītā rosība sākas jau agri, jo klāt ir gada lielākais pasākums. Kopš 2012. gada «Klajumos» ieviesta tradīcija — vasaras pirmajā pusē tiek rīkota zirgu un dabas izrāde «Kumeļu rotaļas», kas pārsteidz ar saviem priekšnesumiem un rotaļām ģimenēm ar bērniem un citiem dabas apjūsmotājiem. Šajā dienā zirgu sētā ierodas daudz draugu, ciemiņu un zirgu mīļotāju. Pasākuma laikā ir iespējams vērot daudzveidīgus zirgu priekšnesumus un jātniekus krāšņos tērpos. Ja jums vēl nav sanācis izbaudīt skaisto priekšnesumu, neskumstiet, jo šīs vasaras «Kumeļu rotaļas» vēl tikai būs, un katrs ir mīļi ielūgts uz šo īpašo pasākumu 11. jūnijā.

No savas pieredzes varam teikt, ka dažu dienu laikā, baudot «Klajumu» dabu, zirgu tuvumu un cilvēku labestību, var patiesi atpūsties un atgūt spēkus. Bez trokšņa, pūļa un burzmas katra atpūtas diena ir nedēļas vērta. Ja vēlaties, lai jūsu vasara šogad būtu garāka nekā parasti, dodieties baudīt neatkārtojamo «Daugavas loku» skaistumu, stipriniet veselību un piepildiet sirdis ar pozitīvo!