Krievijas armijas virspavēlniecības ziņojumi par karadarbības gaitu Latvijas teritorijā 1915. gadā

Septembris

Ziemeļrietumu frontē
1. septembrī (19. augustā). Rīgas—Daugavpils frontē būtiskas izmaiņas nenotika. Vāciešu uzbrukumi naktī uz 19. augustu un visā šīs dienas gaitā Jaunjelgavas rajonā atkal tika atsisti. Starp Sventi un Viliju mūsu karaspēks turpināja sekmīgi virzīties uz priekšu, nonākot gandrīz cieši pie Širvintiem.[..]

2. septembrī (20. augustā). Rīgas—Daugavpils frontē mūsu karaspēks Lindes muižas rajonā pēc sīvas kaujas kreisajā Daugavas krastā 20. augusta rītā atkāpās uz labo krastu; tilts nodedzināts. Pozīcijas pie Jaunjelgavas 19. un 20. augusta gaitā tika apšaudītas ar pretinieka smago artilēriju.

3. septembrī (21. augustā). Rīgas rajonā būtiskas izmaiņas nenotika. Pie Lindes muižas mūsu karaspēks 21. augusta naktī pārcēlās atpakaļ uz Daugavas kreiso krastu, atspieda vāciešus no upes un iesaistījās sīvā kaujā. Pie Jaunjelgavas pēc pastiprinājumus saņēmušā pretinieka un viņa artilērijas uguns spiediena 21. augustā no rīta mēs atkāpāmies uz labo krastu.

3.—4. septembrī (21.—22. augustā). Pie ieejas Rīgas līcī ienaidnieka izlūki — hidroplāni vairākkārt parādījās 21. un 22. augustā virs Irbes jūras šauruma, meta bumbas uz mūsu mīnukuģiem; pēdējie ik reizes padzina hidroplānus ar uguni. Kreisajā Daugavas krastā vācieši pievilka papildspēkus, galveno uzmanību pievēršot upes forsēšanai Jaunjelgavas rajonā. Sakarā ar spēku nevienlīdzību mūsu karaspēks, kas pie Lindes muižas bija pārcēlies uz upes kreiso krastu, 21. augustā pēc sīvas kaujas bija spiests atkāpties atpakaļ uz labo krastu. Tajā pašā datumā kaujā pie Jaunjelgavas mūsējo atkāpšanos pāri upei izraisīja Daugavas tiltu ugunsgrēks, kas izcēlās pēc ienaidnieka artilērijas lādiņiem. Rīgas un Jēkabmiesta pusē ienaidnieks aprobežojās ar pretdarbību mūsu uzbrukumam.

5. septembrī (23. augustā). Frontē nekas būtisks nenotika.

6. septembrī (24. augustā). Rīgas rajonā — bez pārmaiņām. Uz dienvidiem no Jaunjelgavas naktī uz 24. augustu sākās enerģiski pretinieka uzbrukumi uz Lauces upes, nakts uzbrukumus mēs atsitām.

7. septembrī (25. augustā). Rīgas—Daugavpils frontē kopējā situācija bez pārmaiņām. Vāciešu mēģinājumus uzbrukt Iecavas un Vecmuižas dzelzceļa stacijas rajonā mēs atsitām. Kauja uz Lauces upes turpinājās; mūsu spēki, lai ieņemtu vairāk nodrošinātu pozīciju, nedaudz atkāpās no Lauces labā krasta.

8. septembrī (26. augustā). Rīgas rajonā un pie Jaunjelgavas bez būtiskām pārmaiņām. Starp Lauces upi un Jēkabmiestu turpinājās kaujas iepriekšējā intensitātē.

9. septembrī (27. augustā). Daugavas kreisajā krastā, dienvidaustrumos no Rīgas, mūsu kara-spēks ar kauju virzījās uz priekšu; rajonā starp Misas upi un Iecavas un Vecmuižas dzelzceļa staciju, rietumos no Jēkabmiesta — ar iepriekšējo intensitāti.

10. septembrī (28. augustā). Mūsu hidroplāni nometa bumbas uz Ventspilī stāvošajiem vācu kuģiem. Rīgas un Jaunjelgavas rajonā lielas kaujas nenotika. Jēkabmiesta rajonā 28. augusta vakarā mēs atsitām virkni vāciešu uzbrukumu.

11. septembrī (29. augustā). Rīgas un Jaunjelgavas rajonā artilērijas uguns un nelielo vienību sadursmes. Pie Jēkabmiesta mūsu spēki no rīta pārgāja uzbrukumā; izraisījās sīvas kaujas uz Sunākstes upes.

12. septembrī (30. augustā). Rīgas, Jaunjelgavas un Jēkabmiesta rajonā būtiskas pārmaiņas nenotika. Lejasiecavas frontē un ziemeļrietumos no Jelgavas — vienīgi nelielo vienību sadursmes. Artilērijas apšaude ievērojami pastiprinājās Lindes muižas rajonā — 20 verstis uz ziemeļrietumiem no Jaunjelgavas. Turpinājās sīvas kaujas rietumos no Jēkabmiesta, Piksteres un Saukas ezera rajonā.

13. septembrī (31. augustā). Vāciešu spiediens Piksteres un Saukas ezera, kā arī «Rakišku» apdzīvotās vietas rajonā rietumos no Jēkabmiesta—Daugavpils līnijas turpinājās.

Ziemeļu frontē
19. (6.) septembrī. Rīgas frontē notika sadursmes uz Iecavas upes līnijas. Ienaidnieka artilērijas uguns pastiprinājās. Vāciešu būvēto tiltu pāri Lielupei pie Plakanciema, ziemeļrietumos no Jelgavas, mēs uzspridzinājām. Dzelzceļa līnijas rajonā dienvidrietumos no Ilūkstes nežēlīgā kaujā pie Šēderes muižas mūsu karaspēks atkal atguva savus vecos ierakumus; ierakumos atrasts daudz šauteņu, patronu un aprīkojuma.

21. (8.) septembrī. Ziemeļrietumos no Jaunjelgavas, mums ieņemot Striģu ciemu (Birzgales rajonā), bija saņemti gūstekņi un daudz ieroču.

22. (9.) septembrī. Vācu aeroplāns meta bumbas uz Sloku; mūsu karaspēka apšaudīts, tas ātri nolaidās aiz vācu ierakumiem. Kaujā pie Stuņģu ciema, uz Iecavas upes līnijas (Iecavas dzelzceļa stacijas rajons) vācieši bēga, pametot daudz rokasgranātu, patronu un katliņu. Nežēlīga kauja iedegās pie Atkalnes (Vecmuižas stacijas rajons). Ciems gāja no rokas rokā.

23. (10.) septembrī. Vācu lidotāji parādījās pie Rīgas līcī, taču tos padzina mūsu hidroplāni. Ciems (Vecmuižas stacijas rajonā), kas vairākas reizes bija pārgājis no rokas rokā, 10. septembra rītā atkal palika mūsu rokās. Pretinieka mēģinājums atgūt Striģu ciemu (Birzgales rajons) nedeva sekmes.

Rietumu frontē
17. (4.) septembrī. Kaujas frontē rietumos no Daugavpils turpinājās ar iepriekšējo intensitāti. Ar lieliem zaudējumiem tika atsisti vāciešu uzbrukumi ziemeļos no Ilūkstes. Vāciešu uzbrukums pie Eglaines dzelzceļa stacijas, rietumos no Ilūkstes, tika atsists tāpat ar lieliem zaudējumiem, vācieši bēga. Ar atkārtotu uzbrukumu vāciešiem izdevās ieņemt Šēderes muižu, kur mūsu ierakumi tika pilnībā izpostīti ar vācu smagās artilērijas uguni. Ar mūsu artilērijas uguni savos ierakumos tika aizdzītas vācu daļas, kas bija uzbrukušas dažiem iecirkņiem starp Oviļu un Samavas ezeru.

Uzbrukuma laikā mūsu pozīcijām ezeru rajonā dienvidrietumos un dienvidos no Daugavpils vācieši bija spiesti uzsākt ierakšanās darbus mūsu nāvējošās uguns dēļ, taču viņi turpināja uzstājīgi uzbrukt. Vācu vienības parādījās dienvidos no Daugavpils, Disenkas upes augštecē. Vidzu apdzīvoto vietu ieņēma vācieši [..].

18. (5.) septembrī. Rietumos no Daugavpils, ezeru apvidū, turpinājās intensīvas kaujas. Niknus pretinieka uzbrukumus ziemeļos no Ilūkstes mēs atsitām, un vācieši ar smagiem viņu zaudējumiem tika atsviesti savos ierakumos. Pēc ļoti spēcīgas artilērijas uguns pretinieks uzbruka un ieņēma Susekļu ciemu dzelzceļa līnijas rajonā rietumos no Ilūkstes. Rajonā starp Čičiru un Oviļu ezeru pretinieka artilērija atklāja viesuļuguni pret Imbrodu ciemu; mūsu ierakumi tika izpostīti un tos ieņēmušās vienības atspiestas.

19. (6.) septembrī. Daugavpils šosejas rajonā uz dienvidrietumiem no Daugavpils notika aktīvas kaujas ezeru apkārtnē. No Vidzu miesta, austrumos no dzelzceļa Svenčone—Daugavpils, ienaidnieks tika padzīts.

20. (7.) septembrī. Rajonā ziemeļrietumos no Daugavpils, pie Munču ciema, ar enerģisku uzbrukumu vācieši tika izsisti no saviem ierakumiem. Dienvidrietumos un dienvidos no Daugavpils turpinājās kaujas Zarasu—Drūkšu frontē. Vācu smagā artilērija dažus šīs frontes iecirkņus apšaudīja ar smacējošo gāzu lādiņiem.

21. (8.) septembrī. Rajonā rietumos no Daugavpils turpinājās nežēlīgas kaujas, daudzās vietās līdz pat durkļu uzbrukumiem.

22. (9.) septembrī. Daugavpils rajonā kaujas turpinājās. Durkļu uzbrukumā pie Štenzē muižas, rietumos no Sventes ezera, mēs saņēmām gūstā vienu virsnieku, vairāk nekā 100 zemāku dienesta pakāpju karavīru, ieguvām vienu ložmetēju.

23. (10.) septembrī. Daugavpils rajonā kaujas turpinājās. Vācieši daudzās vietās atklāja artilērijas viesuļuguni un sāka neprātīgus uzbrukumus Zarasu rajonā, abās Daugavpils šosejas pusēs, nežēlīgā cīņa turpinājās.

Ziemeļu frontē
24. (11.) septembrī. Rīgas rajonā vietām artilērijas kanonāde ievērojami pastiprinājusies. Vācieši arī šeit sākuši lietot lādiņus ar smacējošām gāzēm.

26. (13.) septembrī. Vāciešu uzbrukums Iecavas rajonā atsists ar uguni. Pretinieka artilērija turpināja šaut dažādos Rīgas rajona punktos. Ar mūsu artilērijas uguni vairākkārt tika padzīti pretinieka aeroplāni Slokas rajonā un pārtraukts viņa sapieru darbs.

28. (15.) septembrī. Rajonā ziemeļrietumos no Jaunjelgavas vācieši nesekmīgi uzbruka Liģeru un Čukšu ciemam (ziemeļrietumos no Birzgales); uzbrukumi tika atsisti ar šauteņu un artilērijas uguni.

29. (16.) septembrī. Rīgas rajona frontē bija vairāki nelieli vācu mēģinājumi pāriet uzbrukumā. Vācieši, kas mēģināja nostiprināties Vēršupītes  austrumu krastā Ķemeru rajonā, tika atsviesti aiz upītes. Vācieši uzbruka arī kapsētai pie Vecrozes ciema, ziemeļrietumos no Birzgales, taču arī tur tika atsisti.

30. (17.) septembrī. Vāciešu uzbrukums Misas muižas rajonā (uz dzelzceļa austrumos no Jelgavas) bija nesekmīgs. Vācu aeroplāni nometa vairākas bumbas uz Daugavgrīvu, Rīgu un Ogres staciju, taču bez kaitējuma militārajām interesēm.

Rietumu frontē
24. (11.) septembrī. Visā Daugavpils pozīciju frontē, starp Daugavu un Drūkšu [Drisvjatu] ezeru, noritēja nežēlīga kauja. Ar artilērijas viesuļuguns atbalstu vācieši gāja atkārtotos niknos uzbrukumos. Visi uzbrukumi tika atsisti. Daži ierakumi pārgāja no rokas rokā pa vairākām reizēm. Vakarā vācieši tika atsviesti no Drisvjatu ciema. Uzbrūkot gar Daugavpils šoseju, Laucesas upes rajonā (pie Zarasiem) pretiniekam izdevās uz brīdi ielauzties mūsu ierakumos, taču pēc tam tas tika izsists ar mūsu prettriecienu. Apkopojot spēkus, vācieši atkal strauji metās uzbrukumā biezās ķēdēs, taču, sastapušies ar mūsu artilērijas, ložmetēju un šauteņu izturētu viesuļuguni no tuvas distances, nekārtībā metās atpakaļ. Sakārtojoties, vācieši vēl 2 reizes uzbruka tajā pašā virzienā. Artilērijas uguns tika pastiprināta līdz galējai robežai. Šie uzbrukumi atkal tika atsisti. Vietām vācieši neizturēja un bēga. Pretinieka zaudējumi — milzīgi. Ievērojami upuri bija arī mūsu pusē, ko izraisīja nežēlīgā kauja.

25. (12.) septembrī. Daugavpils pozīciju frontē diena pagāja nedaudz mierīgāk. Pēc gūstekņu dotajām liecībām, vācieši pēdējās kaujās, atsitot mums uzbrukumus, cietuši lielus zaudējumus.

26. (13.) septembrī. Daudzās Daugavpils rajona vietās atkal iedegās kaujas ar agrāko intensitāti. Daudzkārtējie vāciešu uzbrukumi Zarasu virzienā tika atsisti.

27. (14.) septembrī. Daugavpils rajonā būtiskas izmaiņas nenotika — nerimstoša artilērijas uguns un agrākā kauju intensitāte.

28. (15.) septembrī. Pie Daugavpils — nepārtraukta kanonāde. Vāciešu uzbrukumi frontē Gateņu ciems [Demenes pagastā]—Sventes ezers—Medumu ezers tika atsisti ar uguni. Dažas sīkas sadursmes notika pie Kozjanu ciema.

29. (16.) septembrī. Pie Daugavpils nekas būtisks nenotika. Pretinieka kājnieku uzbrukumu dienvidos no Drūkšu ezera apturēja mūsu kavalērijas uzbrukums jātnieku ierindā.

30.  (17.) septembrī. Grendzes rajonā (ziemeļrietumos no Sventes ezera) vācieši pēc nežēlīgas bombardēšanas uzbruka un ieņēma vairākus mūsu ierakumus. Vāciešu uzbrukumi Berghofas rajonā pie Medumu ezera un pretī zemesšaurumam pie Drūkšu ezera ziemeļu gala tika atsisti.

Sastādījis LU profesors Ēriks Jēkabsons.