Krievijas armijas virspavēlniecības ziņojumi par karadarbības gaitu Latvijas teritorijā 1915. gadā

Augusts

Ziemeļrietumu frontē
1. augustā (19. jūlijā). Baltijas jūrā angļu zemūdene nogremdēja lielu vācu transportkuģi. Jelgavas un Bauskas rajonā nozīmīgas izmaiņas nenotika.

2. augustā (20. jūlijā). Mūsu hidroplāni pie Ventspils uzbruka tur stāvošajam ziņnešu kuterim un piespieda to piestāt krastā. Tie paši hidroplāni uzbrūkot piespieda atkāpties ienaidnieka cepelīnu un divus hidroplānus, no kuriem viens notriekts. Rīgas virzienā mūsu karaspēks atkāpās aiz Iecavas upes. Austrumos no Panevēžas turpinājās smagas kaujas. Uz rietumiem no Kauņas kļuva biežākas sadursmes. [..]

3. augustā (21. jūlijā). Bauskas — Rīgas virzienā kaujas notika uz Misas upes.

4. augustā (22. jūlijā). Rīgas virzienā ienaidnieks pēc kaujām pie Misas upes steidzīgi atkāpās līdz Iecavas upei, atstājot savos ierakumos daudz patronu un aprīkojuma.

5. augustā (23. jūlijā). Starp Daugavu un Nemūnu bez būtiskām izmaiņām.

6. augustā (24. jūlijā). Starp Daugavu un Nemūnu turpinājās kaujas bez būtiskām frontes izmaiņām.

7. augustā (25. jūlijā). Virzienā no Rīgas mēs attīrījām no ienaidnieka telpu starp Daugavas un Iecavas upi un Lielupes lejteci.

8. augustā (26. jūlijā). Starp Daugavu un Nemūnu mūsu karaspēks virzienā no Jaunjelgavas atspieda ienaidnieku uz Mēmeles upes labo krastu, iecirknī augšpus Skaistkalnes.

Vācu flote 9 kuģu, 12 kreiseru un daudzu mīnukuģu sastāvā uzbruka ieejai Rīgas jūras līcī. Šie uzbrukumi tika atsisti, to atsišanu veicināja mūsu hidroplāni, metot bumbas. Uz mūsu mīnām uzspridzināts viens ienaidnieka kreiseris un divi mīnukuģi.

9. augustā (27. jūlijā). Uz ceļiem no Rīgas naktī uz 27. jūliju mēs atsitām pēc tuvcīņas sadursmēm vairākus vāciešu uzbrukumus, neskatoties uz spēcīgas smagās artilērijas atbalstu pēdējiem. Pēc kaujām Daugavpils virzienā tās pašas nakts gaitā un sekojošajā dienā Skaistkalnes—Panevēžas—Vilkomiras rajonā vācieši zem mūsu spiediena sāka atkāpties.

10. augustā (28. jūlijā). Ienaidnieks ar lieliem spēkiem pienāca vienlaikus pie ieejas Rīgas jūras līcī un Ālandu salām, apšaudot bākas. Pēc atbildes šāvieniem no mūsu kuģiem un baterijām ienaidnieks ātri atkāpās jūrā. Uz ceļiem no Rīgas naktī uz 28. datumu mūsu karaspēks sekmīgi atsita ienaidnieka uzbrukumus pie Iecavas upes. Virzienā no Jēkabmiesta mēs atsviedām ienaidnieku no Skaistkalnes rajona, bet virzienā no Daugavpils uz Panevēžu turpinājām spiest atkāpjošos ienaidnieku, turklāt vietām sīvi pretojošās vienības bija jāizsit ar durkļiem.

11. augustā (29. jūlijā). No rīta Rīgas rajonā vāciešu mēģinājumi atspiest mūsu priekšējās daļas tika atsisti. Jēkabmiesta un Daugavpils virzienā mūsu karaspēks turpināja sekmīgi virzīties uz priekšu, atspiežot ienaidnieku.

12. augustā (30. jūlijā). Rajonā dienvidaustrumos no Jelgavas mūsu karaspēks ir atspiedis vāciešus aiz Lielupes, pretiniekam atkāpjoties, saņemti gūstekņi. Virzienos no Jēkabmiesta, Daugavpils un Vilkomiras mēs tāpat turpinām atspiest pretinieka karaspēku, pārvarot viņa sīvu pretestību.

13. augustā (31. jūlijā). Rīgas virzienā būtiskas izmaiņas nenotika. Virzienos no Jēkabmiesta, Daugavpils un Vilkomiras pretinieks mēģināja ar pretuzbrukumiem apturēt mūsu uzbrukumu.

14. (1.) augustā. Rīgas rajonā izmaiņas nenotika. Virzienos no Jēkabmiesta un Daugavpils kaujas kļuva sīvākas.

15. (2.) augustā. Bauskas rajonā naktī uz 2. augustu mūsu karaspēks atkal atspieda vāciešus pie Lielupes; ienaidnieka pretuzbrukumi tika atsisti. Jēkabmiesta un Daugavpils virzienā būtiskas izmaiņas nenotika.

16. (3.) augustā. Rīgas rajonā un Jēkabmiesta virzienā sevišķas izmaiņas nenotika. Ienaidnieka mēģinājumi virzīties uz priekšu bija nesekmīgi. Daugavpils virzienā sīvas kaujas turpinājās; visi vāciešu uzbrukumi atsisti.

17. (4.) augustā. Rīgas rajonā un Jēkabmiesta virzienā būtiskas izmaiņas nenotika. Ienaidnieka flotes mēģinājumi tralēt mīnu aizsprostu pie ieejas Rīgas jūras līcī tika atsisti ar mūsu kuģu uguni. Daugavpils virzienā naktī uz 4. augustu un sekojošajā dienā vāciešu mēģinājumi pāriet pretuzbrukumā tika atsisti.

18. (5.) augustā. Mūsu kuģi, kas aizsargāja ieeju Rīgas jūras līcī, sakarā ar lielo ienaidnieka flotes pārsvaru atkāpās uz nākamajām pozīcijām. Uz sauszemes visā frontē no Rīgas līdz Janovai (pie Vilijas upes) būtiskas izmaiņas nenotika.

19. (6.) augustā. Ienaidnieka flote ar lieliem spēkiem iekļuva Rīgas jūras līcī. Uz sauszemes visā frontē no Rīgas līdz Vilijas lejasdaļai būtiskas izmaiņas nenotika.

20. (7.) augustā. Sauszemes frontē no Rīgas rajona līdz Vislas lejtecei izmaiņas nenotika.

20.—21. (7.—8.) augustā. Vācijas flote atstāja Rīgas jūras līci. Saskaņā ar mūsu jūras ģenerālštāba ziņojumu, šo atkāpšanos izraisīja sekojoši apstākļi. 3. augustā vācu flote ar lieliem spēkiem atsāka uzbrukumus mūsu pozīcijai pie ieejas Rīgas jūras līcī. Mūsu kuģi visu dienu 3. un 4. augustā noturēja ienaidnieka spiedienu, tā apslēpto darbību, gatavojot pārrāvumu, ko ļoti veicināja miglainais laiks. 5. augustā, izmantojot biezo miglu, ievērojami ienaidnieka spēki beidzot iekļuva Rīgas jūras līcī, un mūsu kuģi, turpinot izrādīt ienaidniekam pretestību un nezaudējot ar to saskari, atkāpās. 6. un 7. augustā ienaidnieks Rīgas līcī un dažādos citos virzienos veica izlūkošanu, turklāt tam bija virkne kaujas sadursmju ar mūsu kuģiem, kā rezultātā tā mīnukuģiem bija būtiski zaudējumi. Mēs savukārt zaudējām kanonierlaivu «Sivuč», kas varonīgi cīnījās un gāja bojā nevienlīdzīgā kaujā ar ienaidnieka kreiseri, kurš 6. augusta vakarā kopā ar mīnukuģiem to panāca un apšaudīja no 200 saženu [krievu mērvienība, vienāda ar 2,13 m] attāluma. Kanonierlaiva «Sivuč», ugunsgrēka apņemta, kas līdz sarkanumam bija nokaitējis tās bortus, turpināja atšaudīties līdz brīdim, kad nogrima dzelmē, pirms tam nogremdējot ienaidnieka mīnukuģi. 8. augustā ienaidnieks, rēķinoties ar ciestajiem zaudējumiem un redzot savu centienu nesekmību, atstāja Rīgas jūras līci. Laikā no 3. līdz 8. augustam ienaidniekam no ierindas bija izsisti un daļēji nogremdēti divi kreiseri un ne mazāk par astoņiem mīnukuģiem. Vienlaikus mūsu varonīgie sabiedrotie Baltijas jūrā uzspridzināja «Moltki» — vienu no spēcīgākajiem Vācijas flotes drednauta tipa kuģiem.

22. (9.) augustā. Sauszemes frontē Rīgas rajonā un virzienā uz rietumiem no Jēkabmiesta un Daugavpils notika atsevišķas kaujas iepriekšējā frontē.

23.—28. (10.—15.) augustā. Rīgas rajonā izmaiņas nenotika.

23.—24. (10.—11.) augustā. Virzienā uz rietumiem no Jēkabmiesta un Daugavpils notika atsevišķas kaujas iepriekšējā frontē.

25. (12.) augustā. Dienvidrietumos no Jaunjelgavas, Skaistkalnes—Radvilišķu rajonā, ienaidnieks pēc pastiprinājumu saņemšanas pārgāja uzbrukumā. Daugavpils virzienā, Aknīstes rajonā pie Sventes upes, mēs atspiedām vāciešus.

26. (13.) augustā. No Bauskas un Biržiem virzienā uz Jaunjelgavu ienaidnieks turpināja enerģisku uzbrukumu pret mūsu karaspēku, kas nosedza šos virzienus. Šeit sāktās sīvās kaujas notika uz ceļiem dienvidos no dzelzceļa iecirkņa Taurkalne—Vecmuiža. Daugavpils virzienā, uz ziemeļiem no dzelzceļa Daugavpils—Panevēža mūsu karaspēks atspieda vāciešus uz Ponedeļu—Skopišķu fronti.

27. (14.) augustā. Virzienā uz Jaunjelgavu turpinājās sīvas kaujas, ienaidnieks mēģināja izlauzties līdz dzelzceļa līnijai Krustpils—Jelgava.

28. (15.) augustā. Virzienā uz Jaunjelgavu pēc sīvām kaujām pēdējo dienu laikā mūsu spēki atkāpās uz pozīcijām rietumos no šīs pilsētas. Virzienā no Jēkabmiesta un Daugavpils būtisku izmaiņu nebija.

29. (16.) augustā. Pozīcijās rietumos no Jaunjelgavas kaujas turpinājās ar iepriekšējo sīvumu. Attīstot savu darbību, vācieši vienlaikus uzbruka dzelzceļa iecirknī Iecava—Vecmuiža un pie Birzgales ciema. Daugavpils virzienā vietām mūsu karaspēks pārgāja uzbrukumā.

30. (17.) augustā. Rīgas rajonā naktī uz 17. augustu pretinieks pārgāja uzbrukumā no dzelzceļa iecirkņa Iecava—Vecmuiža uz ziemeļiem. Mēs apturējām uzbrukumu uz Misas upes. Ziemeļrietumos no Jaunjelgavas mēs atsitām ienaidnieka mēģinājumu pārcelties pāri Daugavai. Upi pārgājušie vācieši tika izsisti no tās labā krasta. Pie Jaunjelgavas ar viesuļuguns atbalstu vācieši veica virkni niknu uzbrukumu mūsu priekštilta pozīcijai. Visi uzbrukumi atsisti ar lieliem zaudējumiem pretiniekam.

31. (18.) augustā. Rīgas—Daugavpils frontē pretinieka darbība izpaudās vienīgi Jaunjelgavas rajonā, kur tomēr būtiskas izmaiņas nenotika.

Sastādījis LU profesors Ēriks Jēkabsons.