Krievijas armijas virspavēlniecības ziņojumi par karadarbības gaitu Latvijas teritorijā 1915. gadā

Oktobris

 Ziemeļu fronte
3. oktobrī (20. septembrī). Vāciešu uzbrukumi Iecavas rajonā turpinājās, taču bez panākumiem. Vācu smagā artilērija apšaudīja Līvānu staciju dienvidaustrumos no Jēkabmiesta.

6. oktobrī (23. septembrī). Rīgas rajona frontē notika vairākas sadursmes. Ziemeļos no Birzgales mūsu karaspēks ieņēma daļu no vācu ierakumiem un kreiso Karumas krastu (upe ietek Daugavā starp Elizenhofu un Tannenfeldas ciemu).

7. oktobrī (24. septembrī). Jēkabmiesta rajonā ierastā apšaude nedaudz atdzīvojās. Uz dienvidrietumiem no Jēkabmiesta vācieši ar artilēriju apšaudīja Jersikas rajonu.

9. oktobrī (26. septembrī). Mūsu kuģu uguns Slokas rajonā panāca, ka apklusa vācu baterijas un bija lieli postījumi viņu ierakumos.

Rietumu fronte
4. oktobrī (21. septembrī). Ar vācu uzbrukumu pie Daugavpils mūsu karaspēks tika nedaudz atspiests no dažiem iecirkņiem starp dzelzceļu un Sventes ezeru. Starp Demenes ezeru dienvidos no Daugavpils un Drūkšu ezeru noritēja artilērijas kauja. Austrumos no Sventes mūsu kavalērija atsvieda vāciešus un ieņēma Postavi ciemu.

5. oktobrī (22. septembrī). Pie Daugavpils vāciešu uzbrukums dzelzceļa rajonā uz dienvidrietumiem no Ilūkstes tika atsists ar uguni. Demenes ezera — Drūkšu ezera — Boginskoje ezera līnijā notika ugunskauja. Grenctāles rajonā (ziemeļos no Drūkšu ezera) vācieši pēc mūsu artilērijas apšaudes bēga, atstājot Tilžes ciemu.

6. oktobrī (23. septembrī). Pusdienas laikā pie Daugavpils vācieši atklāja viesuļuguni pret viena mūsu pulka iecirkni Šiškovas ciema rajonā, starp dzelzceļu un Sventes ezeru. No vācu puses šāva ļoti liela kalibra artilērija, tajā skaitā 8 collu lielgabali. Neprātīgas uguns aizsegā pretinieks metās uz priekšu un ieņēma daļu mūsu ierakumu. Savukārt, atklājot pret šiem ierakumiem un tos ieņēmušajiem vāciešiem satriecošu artilērijas uguni, mūsu kara-spēks pārgāja straujā pretuzbrukumā. Neizturējuši uguni, vācieši ar lieliem zaudējumiem atkāpās atpakaļ, un ierakumus atkal ieņēmām mēs.

7. oktobrī (24. septembrī). Kaujas frontē Demenes ezers — Drisvjati — Medziola — Višņeva turpinājās.

8. oktobrī (25. septembrī). Daugavpils rajona frontē ugunskauja neizbeidzās.

9. oktobrī (26. septembrī). Ziemeļrietumos no Daugavpils vācieši uzbruka dzelzceļa rajonā. Sākās nežēlīga kauja Grīnvaldes rajonā, kur pretinieks ieņēma daļu no mūsu ierakumiem. Šiškovas rajonā, dienvidos no Grīnvaldes, mūsu karaspēks ar pretuzbrukumu atsita vāciešus. Frontē Demenes ezers — Drūkšu ezers — Obeļi turpinājās ugunskauja.

10. oktobrī (27. septembrī). Daugavpils šosejas rajonā, uz dienvidrietumiem no Dau­gavpils, nepārtrauktas kaujas sadursmes. Intensīva abu pušu artilērijas uguns gandrīz visā frontē Daugavpils rajonā.

Ziemeļu fronte
9. oktobrī (26. septembrī). Rīgas rajona frontē klusu. Vācieši no aeroplāniem nometa vairākas bumbas uz Sloku. Vāciešu uzbrukuma mēģinājums Misas muižas rajonā, uz dzelz­ceļa austrumos no Jelgavas, tika apturēts.

10. oktobrī (27. septembrī). Rīgas rajona frontē pretinieks aktivitāti neizrādīja.

11. oktobrī (28. septembrī). Rajonā dienvidrietumos no Jaunjelgavas mūsu aeroplāni «Iļja Muromietis» nometa uz Meža muižas un Taurkalnes ciemiem līdz 75 bumbām; pamanīti vairāki ļoti sekmīgi trāpījumi.

12. oktobrī (29. septembrī). Virs Rīgas līča lidojošos vācu hidroplānus padzina mūsu mīnukuģi. Tukuma rajonā «Iļja Muromietis» nometa vairākus desmitus bumbu uz ienaidnieka vezumiem un artilērijas iejūgiem.

14. (1.) oktobrī. Vācu aeroplāns nometa vairākas bumbas uz Skrīveru stacijas, ziemeļos no Jaunjelgavas. Jēkabmiesta rajonā artilērijas uguns vietām pastiprinājās.

15. (2.) oktobrī. Kalnciema rajonā, dienvidos no Slokas, notika artilērijas apšaude. Rietumos no Grīnvaldes (austrumos no Jelgavas) vācieši pēc nakts artilērijas apšaudes no rīta pārcēlās pāri Iecavas upei. Taču ar mūsu pretuzbrukumu tika atsviesti atpakaļ aiz upes. Artilērijas kauja ar ievērojamu spēku iedegās rajonā uz rietumiem no Misas muižas (uz dzelzceļa dienvidaustrumos no Rīgas). Vāciešu mēģinājumi pārcelties uz kreiso Misas upes krastu dienvidaustrumos no Misas muižas nedeva panākumus un tika atsisti ar artilērijas un šauteņu uguni.

Skrīveru stacijā, ziemeļos no Jaunjelgavas, ienaidnieks atkal nometa vairākas bumbas no aeroplāna.

Rietumu fronte
9. oktobrī (26. septembrī). Netālu no Daugavpils kaujas raksturs pie Gorbunovkas kļuva nežēlīgs.

10. oktobrī (27. septembrī). Nīcgales dzelzceļa stacijā ziemeļos no Daugavpils vācu aeroplāns nometa vairākas bumbas. [..] Mūsu artilērija dienvidrietumos no Daugavpils trāpīja vācu aeroplānam, kas nokrita pretinieka novietojumā.

11. oktobrī (28. septembrī). Daugavpils rajona frontē pagājušajā diennaktī mūsu karaspēks bija vairākās vietās sekmīgi iesaistīts nežēlīgā kaujā ar vācu karaspēku, kas vairākas reizes pārgāja uzbrukumā. Ziemeļrietumos no Daugavpils ar jaunu uzbrukumu mūsu kara­spēks padzina vāciešus no Gorbunovkas ciema.

Daugavpils šosejas rajonā dienvidrietumos no Daugavpils vācieši tika izsisti no ierakumiem starp Laucesi un Dervaņišķiem. Sekojot viņiem, mēs ieņēmām līniju no Medumu ezera dienvidaustrumu gala līdz Laucesei. Demenes ezera — Drisvjatu līnijā līdz tumsai ritēja ugunskauja. Vācu lidotāji bombardēja Daugavpili un tuvējās dzelzceļa stacijas.

12. oktobrī (29. septembrī). Daugavpils rajonā turpinās sīvas kaujas. Dubeļišku ciema rajonā ziemeļrietumos no Ilūkstes vāciešiem izdevās ieņemt daļu no mūsu ierakumiem. Lauceses rajonā ziemeļaustrumos no Zarasiem mūsu artilērija izklīdināja vāciešus. Mūsu artilērijas uguns piespieda vāciešus atstāt arī ierakumus un Toržokas ciemu dienvidos no Demenes ezera. Izmantojot miglu, mūsu karaspēks rītausmā negaidīti, bez neviena šāviena uzbruka pretiniekam Demenes ezera dienvidu galā un ieņēma trīs vācu ierakumu līnijas, saņemot gūstekņus un iegūstot ložmetējus. Pie Grenctāles, ziemeļos no Drisvjatiem, mums bija panākumi.

Mūsu lidotāji, palīdzot mūsu karaspēkam, nometa pretinieka novietojumā apmēram 50 bumbas frontē no Medumu ezera līdz Drūkšu ezeram.

13. oktobrī (30. septembrī). Daugavpils rajona frontē visi pretinieka uzbrukumi tika atsisti. Kauja Pilskalnes rajonā, rietumos no Ilūkstes, izbeidzās, mums ieņemot augstumus ziemeļrietumos no šīs apdzīvotās vietas. Naktī vācieši mēģināja atgūt zaudēto, taču tika atsviesti.

Vācieši tāpat vairākas reizes mēģināja atjaunot savu stāvokli Gateņu rajonā dienvidos no Demenes ezera, taču, ciešot smagus zaudējumus, mēģinājumus pārtrauca. [..] Naktī uz 30. septembri pāri lidojošais cepelīns Daugavpils rajonā nometa apmēram 50 bumbas. Cilvēku upuru nav.

14. (1.) oktobrī. Daugavpils rajona frontē ritēja parastā ugunskauja. Šosejas rajonā dienvidos no mūsu vakar ar kauju ieņemtās Pilskalnes turpinājās nežēlīga cīņa. Intensīvas sastapšanās rakstura kaujas notika arī pie Spruginu ciema (Gorbunovkas ciema rajons). Līnijā Demenes ezers — Drūkšu ezers pretinieka uzbrukumi dažādās vietās nekur neguva panākumus.

15. (2.) oktobrī. Daugavpils rajona frontē kaujas turpinājās. Artilērijas uguns daudzos iecirkņos ir ļoti intensīva. Sīvā kaujā Gateņu muižas rajonā starp Demenes un Drūkšu ezeru mūsu karaspēks ieņēma Gateņu muižu, saņēma gūstekņus un ieguva ložmetējus.

16. (3.) oktobrī. Daugavpils rajona frontē vācieši vairākkārt uzbruka gar Ilūkstes šoseju un dienvidos no Medumu ezera. Uzbrukumiem nebija rezultātu.

Ziemeļu fronte
17. (4.) oktobrī. Rīgas rajona frontē, dienvidos no Rīgas, pretinieks pēc artilērijas apšaudes uzbruka Garozas stacijai, kuru arī ieņēma. Ar mūsu pretuzbrukumu, kas nekavējoties sekoja vācu uzbrukumam, Garozas stacija atkal tika atgūta un mūsējo ieņemta. Iecavas rajonā vācieši izdarīja vairākus uzbrukumus, atspiežot mūsu karaspēku Janebas upes rajonā. Vecmuižas dzelzceļa stacijas rajonā (dienvidaustrumos no Rīgas) sākās kauja. Mūsu aeroplāni vakardienas laikā nometa vairākus desmitus bumbu uz ienaidnieka vilcienu ešeloniem un aizmugures iestādēm.

18. (5.) oktobrī. Rīgas rajona frontē uz Lielupes, lejpus Jelgavas, ienaidnieka daļas, kas bija pārcēlušās Ercogu muižas apkārtnē, tika atsviestas atpakaļ aiz upes.

19. (6.) oktobrī. Rīgas rajonā gandrīz visā frontē sākās intensīvas kaujas. Uz Lielupes, lejpus Jelgavas, vāciešiem izdevās ieņemt Ķīšu apdzīvoto vietu. Jelgavas šosejas rajonā ziemeļrietumos no Jelgavas kauja atsākās, artilērijas uguns ievērojami pastiprinājās. Mežainajā joslā ziemeļos no Jelgavas—Vecmuižas dzelzceļa iecirkņa vāciešiem izdevās izvirzīties uz ziemeļiem. Šajā rajonā notiekošās kaujas visā līnijā bija ļoti nežēlīgas. Pretinieka artilērija koncentrēja uguni pret dzelzceļa iecirkni Elizenhofa—Tamuļi ziemeļrietumos no Jaun-
jelgavas. Mūsu iļjas muromieši vakar nometa uz Jelgavu, Garozu, Iecavu un Vecmuižu līdz 50 bumbām, mērķējot uz vāciešu aizmugures iestādēm. Dukuru ciema rajonā uz dienvidiem no Jēkabmiesta bija vairākas mums veiksmīgas sadursmes ar vāciešiem.

20. (7.) oktobrī. Jelgavas šosejas rajonā, Olaines rajonā kaujas turpinājās. Mežos uz austrumiem no šīs šosejas arī daudzās vietās notika kauja. Mūsu iļjas muromieši vakar veica uzbrukumu Sušķiņu muižas stacijai dienvidrietumos no Jelgavas, nometot uz stacijas ēkām un uz ritošo sastāvu vairākus desmitus bumbu.

21. (8.) oktobrī. Rīgas rajonā, frontē lejpus Lielupes, ritēja ugunskauja. Vāciešu uzbrukums austrumos no Olaines (uz Jelgavas šosejas) tika atsists. Frontē austrumos no Olaines — nepārtraukta kanonāde. Jelgavas nomalēs mūsu iļjas muromieši nometa vairākus desmitus bumbu. Izraisīja lielus postījumus uz dzelzceļa un pretinieka noliktavās. Olaines rajonā mūsu karaspēks notrieca vācu aeroplānu. Lidotāji nositās. Plakanciema rajonā austrumos no Olaines vācieši, izmantojot dūmu aizsegu, četras reizes pārgāja uzbrukumā, taču nesekmīgi. Jaunjelgavas un Jēkabmiesta rajonā un Daugavpils rajona frontē nekas ievērojams nenotika.

22. (9.) oktobrī. Zalaja ciema rajonā uz Jelgavas šosejas, rietumos no Olaines, mēs atkal atsitām niknu pretinieka uzbrukumu. Jaunjelgavas un Jēkabmiesta rajonā un Daugavpils rajona frontē — bez pārmaiņām.

23. (10.) oktobrī. Smārdes rajonā rietumos no Slokas notika vairākas kaujas sadursmes, kas tomēr neizraisīja nekādas pārmaiņas abu pušu stāvoklī. Mežainajā rajonā austrumos no Olaines (uz Jelgavas šosejas) turpinās ugunskauja. Kreisajā Daugavas krastā, dienvidos no Ikšķiles, vācieši vairākas reizes pārgāja uzbrukumā, taču nesekmīgi.

Rietumu fronte
17. (4.) oktobrī. Daugavpils rajona frontē pretinieks turpināja intensīvus uzbrukumus. Visi uzbrukumi (četri dienas laikā) tika atsisti. [..] Pretinieks, attīstot spēcīgu uguni, uzbruka Šiškovas ciema rajonā (ziemeļos no Sventes ezera). Ar mūsu karaspēka kustību uzbrūkošo vāciešu flangā un aizmugurē daļa no viņu spēkiem tika atšķelta un saņemta gūstā. Visi uzbrukumi atsisti ar uguni. Kauja frontē starp Demenes un Drūkšu ezeru turpinājās. Vācieši sīksti pretojās Krukļišku un Gateņu rajonā.

18. (5.) oktobrī. Daugavpils rajona frontē pēc mūsu tikko atsistajiem uzbrukumiem pretinieks visu dienu palika pasīvs. [..] Starp Demenes un Drūkšu ezeru kaujas turpinājās. [..]

19. (6.) oktobrī. Daugavpils rajona frontē artilērijas uguns, vietām ārkārtīgi nežēlīga. Demenes — Drūkšu ezera frontē bez pārmaiņām.

21. (8.) oktobrī. Daugavpils rajona frontē vācieši izdarīja uzbrukumu Daugavpils šosejas rajonā (no Zarasiem), dienvidos no Medumu ezera. Uzbrukums tika atsists.

Ziemeļu frontē
23. (10.) oktobrī. Lielupes lejteces labajā krastā, ziemeļos no Kalnciema, vācieši tika atsviesti. Kaujā pie Repes ciema vāciešiem izdevās ieņemt šo ciemu. Pie Klaņģu ciema, ziemeļos no Repes, ar mūsu uguni ienaidniekam nodarīts milzīgs kaitējums. Artilērijas uguns daudzās Rīgas rajona frontes daļās tika izmantota no abām pusēm ar lielu intensitāti. Naktī uz 10. oktobri virs Rīgas parādījās cepelīns, kas nometa bumbas daudzās pilsētas daļās. Militārajām interesēm kaitējumu tās nenodarīja.

24. (11.) oktobrī. Rīgas rajona frontē kaujas turpinājās. Dienvidos no Babītes vācieši pārgāja uzbrukumā, taču bez panākumiem. Olaines rajonā notika savstarpēja artilērijas apšaude. Daugavas kreisajā krastā, dienvidos no Ikšķiles dzelzceļa stacijas, vācieši atkal izdarīja vairākus nežēlīgus uzbrukumus. Kauja sasniedza šeit augstu intensitāti. Pieci neprātīgi vāciešu uzbrukumi tika atsisti. Sestā uzbrukuma laikā daļa vāciešu ielauzās vienā no mūsu nocietinājumiem. Vīrišķīgi un aukstasinīgi darbojoties, mūsu karaspēks lielāko daļu iebrukušo nodūra, pārējos saņēma gūstā. Sestais vāciešu uzbrukums tika atvairīts, arī savstarpēji sparīgi sadarbojoties kājniekiem un artilērijai. Frontes Jaunjelgavas rajonā sīkas sadursmes uz Dau­gavas līnijas. Daugavas kreisajā krastā uz ziemeļrietumiem un rietumiem no Jēkabmiesta un mežu rajonā rietumos no Līvāniem tāpat vienīgi nelielu vienību sadursmes.

25. (12.) oktobrī. Daugavas kreisajā krastā, dienvidos no Ikšķiles, vācieši mēģināja pēkšņā uzbrukumā bez artilērijas sagatavošanas ieņemt vienu no nocietinājumiem, taču tika laikus pamanīti un atsisti ar uguni. Uz Daugavas līnijas Lindes muižas rajonā (lejpus Jaunjelgavas) savstarpēja artilērijas un šauteņu apšaude. Kreisajā Daugavas krastā, rietumos no Jēkabmiesta, aktīva artilērijas uguns.

26. (13.) oktobrī. Rietumos no Rīgas, Babītes ezera rajonā, notika nelielu vienību sadursmes. Vāciešu uzbrukumi rietumos no Ikšķiles bija nesekmīgi, vācieši tika atkal atsviesti. Vāciešu uzbrukums Sēlpilij, ziemeļrietumos no Jēkabmiesta, tāpat tika atsists ar mūsu uguni. Uz Daugavas līnijas, no Līvānu miesta (augšpus Jēkabmiesta) līdz Ilūkstes rajonam, notika apšaudīšanās.

27. (14.) oktobrī. Rīgas rajona frontē izmaiņas nenotika. Uz dienvidiem no Babītes ezera bija vairākas sadursmes mežainajā apgabalā, kuras tomēr neizraisīja izmaiņas kopīgajā situācijā. Rajonā dienvidos no Ikšķiles notika savstarpēja artilērijas apšaude.

28. (15.) oktobrī. Pārmaiņas neradās.

Rietumu fronte
23. (10.) oktobrī. Daugavpils rajona frontē vietām kaujas atjaunojās ar iepriekšējo spēku. Pretinieks koncentrēja sevišķi spēcīgu artilērijas uguni pret rajonu rietumos no Ilūkstes, pēc tā pārgāja uzbrukumā. Pirmie vāciešu uzbrukumi tika atsisti, taču dienas beigās viņiem tomēr izdevās ieņemt Ilūkstes pilsētiņu, kur sīvās ielu kaujās pretiniekam tika nodarīti smagi zaudējumi. Nikna kauja Ilūkstes rajonā turpinājās. Stipra artilērijas uguns vakardienas laikā tika izmantota no abām pusēm Meduma ciema rajonā, ziemeļaustrumos no Zarasiem.

24. (11.) oktobrī. Pie Daugavpils, rajonā uz austrumiem no Ilūkstes turpinājās nežēlīga kauja ar uzbrūkošajiem vāciešiem. Pēc Ilūkstes ieņemšanas vācieši mēģināja attīstīt savu uzbrukumu, taču tika apturēti mežmalā austrumos no Ilūkstes. Pretinieka mēģinājumi izvirzīties uz austrumiem aiz Pošiļnaja ciema dienvidos no Ilūkstes tika atsisti ar mūsu uguni. Zarasu šosejas rajonā dienvidos no Medumu ciema — artilērijas kaujas. Ievērojama spēka artilērijas kaujas attīstās arī Demenes un Drūkšu ezera frontē.

25. (12.) oktobrī. Rajonā austrumos no Ilūkstes bija nesekmīgs jauns vāciešu uzbrukums.

26. (13.) oktobrī. Rietumos no Daugavpils vācieši daudzās vietās turpināja uzbrukt. Viņu centieni nekur nebija sekmīgi. Artilērijas uguns brīžiem sasniedza milzīgu intensitāti.

27. (14.) oktobrī. Daugavpils rajona frontē pretinieks uzbruka rajonā ziemeļaustrumos no Gorbunovkas un sākumā pat paspēja ieņemt dažus mūsu ierakumus, taču drīz pēc tam ar mūsu enerģisku pretuzbrukumu vācieši tika izsisti. Uzbrukuma laikā vācieši cieta milzīgus zaudējumus, bet pats uzbrukums tika sākts tikai tad, kad radās draudi tikt sašautiem ar savu artilēriju no aizmugures. Demenes un Drūkšu ezera frontē artilērijas uguns.

28. (15.) oktobrī. Izmaiņas nenotika.

Ziemeļu fronte
30. (17.) oktobrī. Taurkalnes stacijā, dienvidrietumos no Jaunjelgavas, «Iļja Muromietis» nometa bumbas. Citi lidaparāti nometa bumbas uz pretinieka vezumiem un kara-spēku Jelgavas un Skaistkalnes rajonā (dienvidrietumos no Taurkalnes).

31. (18.) oktobrī. Ziemeļos no Kaņiera ezera (ziemeļrietumos no Slokas) vācieši mēģināja uzbrukt, taču bez panākumiem. Vienā no šīs dienas sadursmēm Rīgas frontē kaujas kristībās bija iespēja parādīt savu augsto varonību jaunajām latviešu daļām. Jaunjelgavas frontē savstarpēja šauteņu un artilērijas apšaude nedaudz pastiprinājās.

Rietumu fronte
29. (16.) oktobrī. Daugavpils rajona frontē un vietām uz dienvidiem abu pušu artilērijas viesuļuguns.

30. (17.) oktobrī. Daugavpils rajona frontē un dienvidos turpinājās abu pušu artilērijas uguns. Gorbunovkas rajonā vācu daļas mēģināja pāriet uzbrukumā.

31. (18.) oktobrī. Rietumos no Daugavpils, kaujā dienvidos no Sventes ezera, mūsu karaspēks ar kauju izvirzījās uz priekšu.

Sastādījis LU profesors
Ēriks Jēkabsons.