Krievijas armijas virspavēlniecības ziņojumi par karadarbības gaitu Latvijas teritorijā 1915. gadā

Novembris

Ziemeļu fronte
1. novembrī (19. oktobrī). 18. oktobrī sākusies kauja pie Ķemeriem turpinājās bez noteikta rezultāta. Pie Ušiņiem (Babītes ezera rietumu krasts) pretinieks uzbruka vienlaikus ar uzbrukumu Ķemeriem, sākumā tam bija zināmi panākumi, taču ar pretuzbrukumu mēs atjaunojām stāvokli. Virs Jaunjelgavas pretinieks mēģināja pārcelties laivās uz Daugavas labo krastu, taču nesekmīgi.

2. novembrī (20. oktobrī). Slokas rajonā vācieši neveiksmīgi uzbruka mūsu daļām pie Ragaciema un no Ķemeru puses; mēs atsitām šo uzbrukumu.

3. novembrī (21. oktobrī). Slokas rajonā pie Ragaciema vāciešu uzbrukums, viņiem sākot ierakties rietumos no šī ciema, tika atsists. Dienvidos no Babītes ezera mūsu daļas izvirzījās uz dienvidaustrumiem un dienvidiem no Ušiņiem, neraugoties uz pretinieka intensīvo pretestību. Pie Glaudāniem, uz Daugavas, lejpus Daugavpils, vācieši mēģināja pārcelties pāri Daugavai, taču cieta neveiksmi.

4. novembrī (22. oktobrī). Pie Rīgas mūsu karaspēks izvirzījās nedaudz uz rietumiem no «Akkel» ezera. Ugunskauja notika visā frontes rajonā. Jēkabmiesta rajonā un uz Daugavas izmaiņas nebija.

5. novembrī (23. oktobrī). Rietumos no Rīgas, Ušiņu rajonā, mēs atsitām vairākus vāciešu uzbrukumus.

1. latviešu strēlnieku brigādes komandieris ģenerālmajors J. Misiņš 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka virsnieku vidū. Olaines rajons, 1916. gada 7. novembris.
1. latviešu strēlnieku brigādes komandieris ģenerālmajors J. Misiņš 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka virsnieku vidū. Olaines rajons, 1916. gada 7. novembris.

Rietumu fronte
1. novembrī (19. oktobrī). Daugavpils rajonā ar strauju uzbrukumu mums izdevās ieņemt stipri nocietinātas augstienes un Platonovkas ciemu dienvidos no Sventes ezera. Saņemts daudz gūstekņu un iegūti ložmetēji; pagaidām konstatēts, ka gūstā saņemti 5 virsnieki, 531 zemāko pakāpju karavīrs, iegūti 4 ložmetēji; vāciešu zaudējumi šajā iecirknī milzīgi.

4. novembrī (22. oktobrī). Pie Daugavpils, dienvidos no Sventes ezera, vācieši plkst. 5 dienā uzbruka Platonovkas ciemam, uzbrukums tika atsists ar lieliem zaudējumiem pretiniekam. Kaujas vietā saskaitīti vairāk par 1000 kritušu vāciešu.

5. novembrī (23. oktobrī). Vāciešu pretuzbrukumi dienvidos no Sventes ezera turpinājās.

4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona sakaru komandas strēlnieki. 1916. gads.
4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona sakaru komandas strēlnieki. 1916. gads.

Ziemeļu fronte
6. novembrī (24. oktobrī). Rīgas frontē mūsu karaspēks izdarīja sekmīgu uzbrukumu vāciešiem pie Olaines ciema, dienvidrietumos no Rīgas. Pretinieks tika piespiests uz laiku atstāt šo punktu. Kapsēta pie Lauru ciema, kreisajā Daugavas krastā, netālu no Ikšķiles tika no mūsu karaspēka ieņemta. Dienvidos no Pilveres, tajā pašā rajonā, uz Daugavas sēkļa vācieši tika izklīdināti.

7. novembrī (25. oktobrī). Lielupes kreisajā krastā mūsu daļām izdevās ar artilērijas uguns atbalstu ieņemt Braņķuciema un Pavasara muižas rajonu, kā arī nedaudz izvirzīties dienvidos no Babītes rajona. Jelgavas rajonā mūsu karaspēks, virzoties uz dienvidiem, ieņēma līniju «Zalaj»—Olaine, savukārt rietumos no Ikšķiles tas ieņēma Dabes ciemu.

8. novembrī (26. oktobrī). Lielupes kreisajā krastā mūsu daļas ieņēma rajonu aust­rumos no Ķemeriem; turklāt mēs ieguvām daudz patronu un aprīkojuma, ko vācieši pameta, steigā atkāpjoties. Pretinieka artilērija pastiprināti apšaudīja mūsu tikko ieņemtās pozīcijas Olaines rajonā (ziemeļaustrumos no Jelgavas). Jēkabmiesta rajonā mēs ieņēmām pēc nežēlīgas kaujas pie Piksteres upes grīvas Jepkunu ciemu.

9. novembrī (27. oktobrī). Slokas rajonā mūsu daļas ar kauju izvirzījās uz rietumiem no Ragaciema. Pēc vienpadsmit dienu ilgām gandrīz nepārtrauktām kaujām, līdz jostas­vietai purvā, mūsu karaspēks ieņēma Ķemerus un Antiņus. Vācieši cietuši smagus zaudējumus un atsviesti uz rietumiem; mēs esam saņēmuši gūstā vāciešus un ieguvuši ložmetēju. Intensīvā kauja pie Mercenjundes muižas, netālu no Ikšķiles, turpinājās, turklāt mēs dienas gaitā atsitām 10 nežēlīgus vāciešu uzbrukumus, sagādājot tiem smagus zaudējumus. Kritušo kaudzes tagad guļ mūsu ierakumu priekšā.

12. novembrī (30. oktobrī). Slokas rajonā mūsu daļas, sekojot pretiniekam un sagādājot tam smagus zaudējumus, izvirzījās uz rietumiem no Ķemeriem.

Rietumu fronte
6. novembrī (24. oktobrī). Sventes ezera rietumu krastā, ieņemot vāciešu otro ierakumu līniju, mēs sagūstījām vairāk par 300 zemāko pakāpju karavīru, ieguvām 2 ložmetējus un prožektoru. Pēc tā vācieši izdarīja četrus pretuzbrukumus, kas rezultātu nedeva.

7. novembrī (25. oktobrī). Pie Sventes ezera rietumu krasta atsākās karsta kauja, kura turpinājās. Dažos iecirkņos mūsu daļas ielauzās pretinieka ierakumu pirmajā līnijā. Iecirknī Nitkeļiški-Januļiški rietumos no Demenes ezera stipra savstarpēja apšaude.

8. novembrī (26. oktobrī). Daugavpils rajonā mēs ieņēmām pēc sīvas durkļu kaujas Uženišku ciemu Sventes ezera rietumu krastā, saņemot gūstā apmēram 100 cilvēkus.

9. novembrī (27. oktobrī). Izmaiņas nenotika.

10. novembrī (28. oktobrī). Rietumos no Daugavpils kaujām piemita mazāk sasprindzināts raksturs.

11. novembrī (29. oktobrī). Daugavpils rajonā, pie Pristaņas un Ilūkstes, mūsu kara­spēks nedaudz izvirzījās uz priekšu.

12. novembrī (30. oktobrī). Nopietnu kaujas sadursmju nebija.

Kurzemes bēgļi ceļā. 1915. gads.
Kurzemes bēgļi ceļā. 1915. gads.

Ziemeļu fronte
13. novembrī (31. oktobrī). Vācieši mēģināja uzbrukt Bērzmindes muižai (Ikšķiles rajonā), taču tika atsisti ar mūsu artilērijas uguni.

14. (1.) novembrī. Rīgas frontē ziemeļos no Kaņiera ezera vācieši tika no mums atkal atspiesti 5—6 verstis. Augšpus Rīgas uz Daugavas notika vairākas priekšējo daļu sadursmes Doles salas rajonā. Uz Daugavas Jaunjelgavas rajonā un Jēkabmiesta rajonā sadursmju nebija. Pie Ilūkstes mūsu karaspēks vietām sekmīgi pārvarēja mākslīgo aizžogojumu joslu un ieņēma daļu no šīs pilsētiņas kapsētas.

15. (2.) novembrī. Nekas būtisks frontē nenotika. Rīgas rajona frontē tikai savstarpēja artilērijas apšaude. Uz Daugavas Jaunjelgavas rajonā un Jēkabmiesta rajona frontē sadursmju nebija.

16. (3.) novembrī. Nekas būtisks frontē nenotika.

17. (4.) novembrī. Jelgavas šosejas rajonā, dienvidrietumos no Olaines, naktī uz 4. novembri vācieši pārgāja uzbrukumā, taču tika atsviesti ar mūsu artilērijas un ložmetēju uguni.

18. (5.) novembrī. Ziemeļrietumos no Jaunjelgavas nelielu vācu vienību mēģinājumi pārcelties uz mūsu Daugavas krastu beidzās ar neveiksmi. Ar uguni sagaidītais pretinieks visur bija spiests atgriezties atpakaļ.

19. (6.) novembrī. Rīgas rajona frontē vietām atjaunojās savstarpēja spēcīga artilērijas apšaude.

Latviešu zemessargi. 1914. gads.
Latviešu zemessargi. 1914. gads.

Rietumu frontē
13. novembrī (31. oktobrī). Daugavpils rajonā un tālāk uz dienvidiem līdz Pripetei nekas nozīmīgs nenotika.

14.—15. (1.—2.) novembrī. Ievērojamas sadursmes frontē nenotika.

16. (3.) novembrī. Lejpus Daugavpils pretinieka grupas mēģināja vairākās vietās ar laivām pārcelties pāri Daugavai, taču tika padzītas atpakaļ. Rietumos no Daugavpils, Sventes rajonā, vācieši bija spiesti pamest daļu savu ierakumu un atkāpties atpakaļ. Pamestajos ierakumos atrastas atstātas šautenes, aprīkojums un daudz patronu. Daugavpils rajonā naktī uz 3. novembri lidojošais cepelīns meta bumbas, turklāt daļa no tām nokrita vācu ierakumos, sagādājot lielus zaudējumus, un izraisīja paniku starp vāciešiem. Frontē starp Daugavpils rajonu un Pripeti sadursmju nebija.

17.—18. (4.—5.) novembrī. Nozīmīgu sadursmju frontē nebija.

19. (6.) novembrī. Rietumos no Daugavpils vācieši tika piespiesti atkāpties atpakaļ uz Panevēžas dzelzceļa rajonu. Mūsu ieņemtajos ierakumos atrasti ieroči, aprīkojums un neapbedīti vācu kritušie.

Ziemeļu fronte
20. (7.) novembrī. Mūsu mīnukuģi pēc īsas kaujas netālu no Ventspils nogremdēja vācu sargkuģi. Viens virsnieks un 19 zemāko pakāpju karavīri saņemti gūstā. Mums zaudējumu nav.

21. (8.) novembrī. Visā frontē klusums.

22. (9.) novembrī. Pulkārtnes muižas rajonā, dienvidaustrumos no Rīgas, pretinieks tika atspiests. Viņa zemnīcas un ierakumi daļēji izpostīti.

23. (10.) novembrī. Visā frontē klusums.

24. (11.) novembrī. Rīgas frontē, rajonā rietumos no Kaņiera ezera, vācieši vietām bija spiesti atkal atkāpties atpakaļ. Pretim Doles salas dienvidu galam vācieši vakar no rīta uzbruka un ieņēma Bērzmindes muižu. Ar pienākušo rezervju atbalstu mūsu karaspēks izdarīja pretuzbrukumu, kura rezultātā Bērzmindes muižu atkal ieņēmām mēs. Šajā pašā dienā uzbrukuma laikā ienaidniekam atkal kareivisku drošsirdību un varonību parādīja viena no jaunajām latviešu daļām. Kreisajā Daugavas krastā ziemeļos no Ilūkstes mēs ar kauju ieņēmām Janopoles folvarku [pusmuižu].

25. (12.) novembrī. Vakar vakarā vācieši mēģināja izvirzīties līdz Ķemeriem, taču tika atsviesti. Pie Bērzmindes muižas kauja turpinās. Ieņemot augstieni tās rajonā, mūsu daļas saņēma gūstā vairāk par 100 vāciešiem un ieguva 6 ložmetējus.

26. (13.) novembrī. Kauja pie Bērzmindes muižas turpinājās visu dienu bez rezultātiem abām pusēm. Vakarpusē kauja sāka pieklust.

27. (14.) novembrī. Frontē klusums.

Rietumu fronte
21.—22. (8.—9.) novembrī. Visā frontē kaujas sadursmes nenotika.

23. (10.) novembrī. Daugavpils rajona frontē, ziemeļos no Sventes ezera, mēs ieņēmām vienu no pretinieka priekšējiem ierakumiem. Dienvidrietumos no Daugavpils pretinieks pārgāja uzbrukumā gar Lauceses upīti, taču, sastapies ar uguni un ciešot zaudējumus, bija spiests atgriezties savā agrākajā novietojumā.

24. (11.) novembrī. Pie Daugavpils savstarpēja artilērijas apšaude. Vāciešu pretuzbrukums uz mūsu ieņemtajiem viņu ierakumiem ziemeļos no Sventes ezera tika atsists ar uguni.

25. (12.) novembrī. Sventes ezera dienvidrietumu malas rajonā mūsu karaspēks no jauna pavirzījās uz priekšu. Pretinieks otru reizi nesekmīgi uzbruka šeit nesen zaudētajiem saviem ierakumiem.

26.—27. (13.—14.) novembrī. Kaujas sadursmes nenotika.

Ziemeļu frontē
27. (14.) novembrī. Izņemot vāju, viegli pārtrauktu vāciešu mēģinājumu uzbrukt mūsu novietojumam Lielupes rajonā, rietumos no Babītes ezera, visā frontē vakar bija mierīgi.

28. (15.) novembrī. Rīgas rajona frontē artilērijas uguns vietām pastiprinājās. Frontē starp Rīgas rajonu un Daugavpils rajonu savstarpēja artilērijas apšaude.

29. (16.) novembrī. Rīgas rajona frontē vairākās vietās atzīmēta ļoti veiksmīga mūsu artilērijas darbība.

30. (17.) novembrī. Kaujas sadursmju nebija.

1. decembrī (18. novembrī). Kreisajā Daugavas krastā, pie Saules muižas  (starp Jaunjelgavu un Jēkabmiestu) pamanītā pretinieka apmešanās vieta tika negaidīti apšaudīta no mūsu artilērijas. Vācieši pajuka, atstājot līdz 100 kritušos un ievainotos.

2. un 3. decembrī (19. un 20. novembrī). Kaujas sadursmju nebija.

Rietumu fronte
27. (14.) novembrī. Kaujas sadursmju nebija.

28. (15.) novembrī. Ziemeļrietumos no Daugavpils, Ilūkstes un Kazimires ciema rajonā vācieši naktī uz 15. novembri atklāja pašu spēcīgāko artilērijas uguni pret mūsu ierakumiem un rītausmā pārgāja uzbrukumā. Sagaidīti ar koncentrētu mūsu artilērijas un šauteņu uguni, vācieši metās atpakaļ savos ierakumos, nokļūstot šajā laikā zem pašu baterijas apšaudes. Izmantojot to, mūsu karaspēks savukārt pārgāja pretuzbrukumā, kā rezultātā pretinieks tika izsists ārā no Kazimires muižas un no birzs tās rietumos. Daļa mūsu karaspēka tajā pašā laikā ielauzās Ilūkstē un ieņēma tās austrumu nomali. Attīstot panākumu, mēs ieņēmām divas pilsētiņas kapsētas un daļu no vācu ierakumiem dienvidos no tām.

29. novembrī — 2. decembrī (16.—19. novembrī). Kaujas sadursmju nebija.

Sastādījis LU profesors Ēriks Jēkabsons.