Kosovas kara rūgtais mantojums

1998.—1999. gada karš Kosovā atstājis bīstamu mantojumu — tās ir gan NATO gaisa kampaņas laikā nomestās klāsterbumbas (kampaņa tika sākta 1999. gada martā un ilga 78 dienas), gan Slobodana Miloševiča militāro spēku un paramilitāro grupējumu izvietotās pretkājnieku sauszemes mīnas un citi sprādzienbīstami priekšmeti.

kosova-dscn5467Kopš Kosovas kara sākuma līdz šodienai mīnu un nesprāgušās munīcijas dēļ miruši 116, bet ievainoti — 458 cilvēki. Lielākais upuru skaits bija tūlīt pēc kara — 1999. un 2000. gadā. Diemžēl mīnas un nesprāgusī munīcija joprojām prasa cilvēku upurus — pagājušajā gadā viens cilvēks gāja bojā un trīs guva miesas bojājumus.

Serbu militārie un paramilitārie spēki pretkājnieku sauszemes mīnas izvietoja gar bijušās Dienvidslāvijas un Albānijas robežu. Tas tika darīts divu iemeslu dēļ — pirmkārt, lai novērstu ieroču un munīcijas ievešanu Kosovā, ko Kosovas Atbrīvošanas armija izmantotu kaujās pret serbiem, un, otrkārt, lai aizkavētu etnisko albāņu došanos bēgļu gaitās uz kaimiņvalsti Albāniju (kara laikā turp bija devušies desmitiem tūkstošu Kosovas iedzīvotāju). Ieroči un munīcija tika slepus ievesta zirgu pajūgos vai tāpat — uz muguras, izmantojot nomaļas mežu takas un grūti pieejamas kalnu pār­ejas. Mīnēta tika arī Kosovas un bijušās Dienvidslāvijas republikas Maķedonijas robeža, jo arī uz šo kaimiņvalsti plūda bēgļu tūkstoši. Pēc kara mīnu lauku kartes Kosovas institūcijām nodeva tikai serbu militārie spēki, paramilitārās vienības neuzskatīja to par vajadzīgu.

Karam beidzoties (1999. gada jūnijā), bija zināmas 4520 vietas, kurās atradās mīnas un sprādzienbīstami priekšmeti.

Kosovas Drošības spēku NMN speciālists atmīnēšanas  operācijas laikā.
Kosovas Drošības spēku NMN speciālists atmīnēšanas operācijas laikā.

1999. gada 17. jūnijā, nedēļu pēc Kumanovas vienošanās parakstīšanas starp Starptautiskajiem drošības spēkiem (KFOR) un Dienvidslāvijas valdību, tādējādi noslēdzot Kosovas karu, tika izveidots Mīnu darbības koordinācijas centrs, kura uzdevums bija koordinēt un uzraudzīt visas ar atmīnēšanu saistītās operācijas un pasākumus Kosovā. Pēc Mīnu darbības koordinācijas centra slēgšanas nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas operācijas savā pārziņā pārņēma Apvienoto Nāciju misija Kosovā (UNMIK), bet 2010. gadā — Kosovas Drošības spēku ministrija, kuras paspārnē atrodas Mīnu darbības centrs.

Ahmets Sallova, Mīnu darbības centra direktors, stāsta, ka viņa vadītais centrs ar tā pieciem darbiniekiem koordinē un uzrauga visus Kosovas Drošības spēku un starptautisko nevalstisko organizāciju īstenotos nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas pasākumus, kas tiek strikti īstenoti saskaņā ar Mīnu darbības centra apstiprinātajām standarta operāciju procedūrām. Mīnu darbības centrs cieši sadarbojas gan ar Kosovas policiju, gan KFOR.

Lai gan kopš 1999. gada jūnija īstenotās nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas operācijas ir būtiski samazinājušas to oficiāli reģistrēto vietu skaitu, kur atrodamas mīnas un citi sprādzienbīstami priekšmeti, to skaits joprojām ir liels — 77 vietas ir mīnu apdraudētas, bet 51 vieta ir piesārņota ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem.

Aktīvākā atmīnēšana notika uzreiz pēc kara — laikā no 1999. līdz 2001. gadam. Kopš 1999. gada jūnija līdz 2014. gada nogalei ir attīrīti 49 028 999 kvadrātmetri zemes un atrastas un neitralizētas 87 162 mīnas un citi sprādzienbīstami priekšmeti.

Šobrīd nesprāgušās munīcijas neitralizēšanu valstī veic Kosovas policija, Kosovas Drošības spēki un KFOR. NATO miera uzturēšanas spēki to galvenokārt dara serbu apdzīvotajos separātiski noskaņotajos ziemeļos, kas neatzīst Kosovas Republikas institūcijas.

Kosovas Drošības spēku Atmīnēšanas rotas speciālisti stāsta skolēniem, kā rīkoties, atrodot sprādzienbīstamu priekšmetu.
Kosovas Drošības spēku Atmīnēšanas rotas speciālisti stāsta skolēniem, kā rīkoties, atrodot sprādzienbīstamu priekšmetu.

Kosovas Drošības spēku Atmīnēšanas rotā dien 100 speciālisti. Tajā ir trīs vadi un Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas ātrās reaģēšanas vads, kas atrodas nepārtrauktā diennakts dežūrā. Daudzi Atmīnēšanas rotas karavīri šo darbu dara kopš kara beigām, un viņus ir apmācījuši gan ASV, gan Lielbritānijas, gan citu valstu nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālisti.

Atmīnēšanas rota tagad neitralizē konvencionālos sprādzienbīstamos priekšmetus, savukārt improvizētie sprādzienbīs­- tamie priekšmeti ir Kosovas policijas un KFOR pārziņā. Ir plānots, ka šogad ASV nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālisti apmācīs Kosovas Drošības spēkus, kā identificēt un neitralizēt improvizētos sprādzienbīstamos priekšmetus, lai nākotnē viņi šo uzdevumu varētu veikt kopā ar Kosovas policiju. ASV ir arī apsolījušas nodrošināt Atmīnēšanas rotu ar tai nepieciešamo tehnisko aprīkojumu šā uzdevuma izpildei.

Kosovas Drošības spēku Atmīnēšanas rotā dien arī viena sieviete — kaprāle Nita Vula, kas ir profesionāla medicīnas māsa. «Darbs ir grūts un riskants, taču iespēju valkāt Kosovas Drošības spēku formas tērpu un kalpot savai valstij uzskatu par īpašu privilēģiju,» saka Nita Vula, piebilstot, ka viņas darbs vistiešākajā veidā ir saistīts ar cilvēku dzīvību glābšanu.

Sākoties pavasarim, Kosovā, tāpat kā Latvijā, nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālistiem ir darba pilnas rokas. «Iedzīvotāji ir informēti un zina, kā rīkoties sprādzienbīstama priekšmeta atrašanas gadījumā,» skaidro Ahmets Sallova.

Katru gadu ziemas periodā Atmīnēšanas rotas speciālisti dodas uz skolām, lai stāstītu skolēniem par joprojām pastāvošajiem mīnu draudiem un to, kas jādara,
atrodot sprādzienbīstamu priekšmetu. Skolas tiek izraudzītas, priekšroku dodot tām, kas atrodas ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem piesārņoto vietu tuvumā.

Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas operācijas Kosovā kopš kara beigām veic arī vairākas Mīnu darbības centra akreditētas starptautiskās organizācijas.

«HALO Trust», vecākā un lielākā nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas organizācija pasaulē, Kosovā darbojas kopš 1999. gada. Šajā laikā tā no mīnām un citiem sprādzienbīstamiem priekšmetiem ir attīrījusi vairākus tūkstošus hektāru zemes. Viena no «HALO Trust» darbības vietām ir bijis nelielais un nomaļais Krivenika ciems Kosovas dienvidaustrumos ar tā 300 iedzīvotājiem. Kara laikā liela daļa ciema iedzīvotāju bija devušies bēgļu gaitās uz bijušās Dienvidslāvijas republiku Maķedoniju. Kad pēc kara cilvēki atgriezās ciemā, viņus sagaidīja nopostītas mājas un mīnu lauki. 2008. gada pavasarī «HALO Trust» sāka atmīnēšanas darbus ciemā, kas ilga līdz 2013. gada nogalei.

Šogad divarpus mēnešus Kosovā strādās divas sprādzienbīstamu priekšmetu identificēšanas vienības ar dienesta suņiem no Bosnijas un Hercegovinas. Arī 1939. gadā dibinātā organizācija «Norwegian People’s Aid» šogad un nākamgad palīdzēs identificēt un pēc tam attīrīt ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem piesārņotā vietas.

2013. gada novembrī Kosovas Drošības spēku Atmīnēšanas rota Čirezas ciemā atrada 2,35 m garu «Rocket motor».
2013. gada novembrī Kosovas Drošības spēku Atmīnēšanas rota Čirezas ciemā atrada 2,35 m garu «Rocket motor».

Par kara sekām līdz pat 2013. gada vasarai varēja pārliecināties arī ikviens Prištinas lielākā parka — Germijas — apmeklētājs. 1999. gadā NATO gaisa kampaņas laikā parkā esošās ēkas, kurās tobrīd bija izvietota serbu policija, tika sabombardētas, un 2013. gadā gan tajās, gan to apkārtnē joprojām bija atrodami sprādzienbīstami priekšmeti. Par to esamību parka apmeklētājus brīdināja ap sabombardētajām ēkām izvietotās norādes. Germijas parks ir galvaspilsētas iedzīvotāju un viesu iecienītākā pa­- staigu vieta, īpaši nedēļas nogalēs, kad meža takas, rotaļu laukumi un kafejnīcas ir gan vietējo iedzīvotāju, gan Prištinā esošo daudzo starptautisko un nevalstisko organizāciju darbinieku pilnas. Tāpēc ikviens bija pateicīgs Kosovas Drošības spēkiem, kuri sadarbībā ar Zviedrijas Bruņoto spēku nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālistiem un Zviedrijas sarūpētajiem tālvadāmajiem ekskavatoriem veica parka attīrīšanu. Tās laikā tika atrastas un neitralizētas 38 klāsterbumbas un trīs rokas
granātas.

«Lai Kosova būtu pilnībā attīrīta no mīnām un sprādzienbīstamiem priekšmetiem, ir nepieciešami vēl vismaz 10 gadi,» atzīst Ahmets Sallova.

Sagatavojusi Vineta Kleine,
NATO Padomdevēju grupas Kosovā
sabiedrisko attiecību padomniece.

Foto — V. Kleine un no Kosovas Drošības spēku
ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta arhīva.