Kā nodrošināt pārākumu nākotnes karadarbībā?

ASV jaunākās militārās spējas vienmēr ir stiprinātas ar inovāciju palīdzību. ASV bruņotie spēki arī pagātnē ir pratuši izmantot tehnoloģijas pilnīgi jaunā, radošā veidā, tādējādi gūstot pārsvaru pār ienaidnieku kaujas laukā. Taču pēdējā desmitgadē amerikāņu armijā iestājusies zināma «inovāciju pauze», jo strauji mainīgo draudu apstākļos Pentagons nav spējis ātri un efektīvi nodrošināt inovatīvu, uzlabotu ieroču izgudrošanu un ieviešanu plašā ekspluatācijā. Daudzi kritiķi norāda uz Pentagona kļūdaini tērētajiem līdzekļiem, finansējot ilgtermiņa zināt­- niskos projektus, kas vērsti uz hipotētiskiem nākotnes kara apstākļiem. Kritiķi norāda, ka Pentagonam mūsdienās būtu jāfinansē tādi izgudrojumi, kuru efekts nebūtu jāgaida gadu desmitiem, bet kas dotu tūlītēju atbalstu karavīriem kaujas laukā.

Aizsardzības ministrijas eksperti izstrādājuši konsolidētu ziņojumu, apkopojot 10 galvenās tehnoloģijas un faktorus, kas varētu sekmēt uzvaras un amerikāņu armijai nodrošinātu izšķirošo lomu nākamajos karos neatkarīgi no to norises vietas un laika.

1. Ātrāki, manevrēt spējīgāki, klusāki, mazāk pamanāmi un drošāki helikopteri, ar mazāku pacelšanās/piezemēšanas brīža avāriju un katastrofu risku.
ASV armijai nācies piedzīvot daudzas smagas mācībstundas, kad karavīru dzīvības tiek zaudētas helikopteru nepietiekamā ātruma un manevrētspēju dēļ. Svarīgs moderno helikopteru būves aspekts ir izgudrot radarus, kas, paceļoties gaisā vai piezemējoties, nodrošinātu pilotiem iespēju orientēties cauri putekļiem, miglai vai dūmiem. Tikmēr MEDEVAC operācijās ne vien ātrums ir vitāli svarīgs, bet arī lidaparāta spēja izvairīties no pretinieka uguns.

2. Neletālie ieroči (piemēram, kaujas vai žilbināšanas lāzeri) un speciālie līdzekļi.
Karadarbības pieredze Irākā un Afganistānā, kad bieži vien nav iespējams skaidri nošķirt kaujiniekus no mierīgajiem iedzīvotājiem, ir radījusi nepieciešamību aktivizēt darbu pie efektīvu neletālu ieroču integrācijas karavīru arsenālā. Armijas vienības — līdzīgi tiesībsargājošajām iestādēm — varētu sākt lietot speciālos līdzekļus (gaisma, skaņa utt.), kas nenogalina, bet uz laiku atņem aizdomās turamajiem rīcībspēju. Mūsdienu armijai būtu nepieciešami arī tādi līdzekļi, kas no attāluma nodrošinātu aizdomīgu personu vai transporta līdzekļu imobilizēšanu līdz brīdim, kad izdodas noskaidrot, vai personas nerada draudus. Neletālo līdzekļu izmantošanas īpatsvars būtiski jāpalielina miera uzturēšanas, humānās palīdzības vai glābšanas misijās.

Vismodernākie nesējroboti LS3, kas dod ļoti daudz priekšrocību kaujas laukā, taču pēc testēšanas tie atzīti par pārāk skaļiem, demaskējošiem.
Vismodernākie nesējroboti LS3, kas dod ļoti daudz priekšrocību kaujas laukā, taču pēc testēšanas tie atzīti par pārāk skaļiem, demaskējošiem.
Eksoskelets jeb valkājams robots (XOS) cilvēkam atvieglo celšanu un nešanu.
Eksoskelets jeb valkājams robots (XOS) cilvēkam atvieglo celšanu un nešanu.

3. Karavīra individuālās nastas atvieglošanas izgudrojumi (jaudīgākas un vieglākas baterijas, kravas nesēji roboti, eksoroboti, īpašu šķiedru apģērbs, kas pēc vajadzības silda vai dzesē utt.).
Mūsdienās efektīvai karadarbībai katram karavīram vajadzīgs ne tikai individuālais ekipējums un aizsardzības līdzekļi, bet arī sakaru ierīces, ieroči, munīcija un baterijas elektroniskajai aparatūrai. Kopējā katra karavīra nastas masa sarežģītajā Afganistānas vidē mēdz pārsniegt pat 45 kg (ieskaitot ūdeni, pārtiku). Ar to visu karavīram jāspēj veikt tāli pārgājieni vairāku dienu garumā. Tādēļ tādas tehnoloģijas, kas var atvieglot karavīra nešļavu, nākotnes karos būs ļoti svarīgas.  Visticamāk, «valkājamos» robotus, kuru dažādi prototipi jau ir izstrādāti un izmēģināti, būs iespējams integrēt armijā daudz ātrāk, nekā zinātniekiem izdosies atklāt un ieviest ražošanā nanomateriālus, kas izraisīs revolūciju kara­- vīra smagnējos individuālās aizsardzības līdzekļos.

4. Bagijtipa automobiļi — ultraviegli, ātri, augstas pārgājības, dzīvotspējīgi, ar labām manevrēšanas spējām, paredzēti transportēšanai pa gaisu un piemēroti modernāko sensoru un sakaru sistēmu uzstādīšanai.

ASV 2015. gadā prezentēts speciālo operāciju veikšanai izstrādāts pilnpiedziņas bagijs eXV-1™ (eksperimentālā versija).
ASV 2015. gadā prezentēts speciālo operāciju veikšanai izstrādāts pilnpiedziņas bagijs eXV-1™ (eksperimentālā versija).


Tūkstoši amerikāņu karavīru ir nogalināti konfliktos Irākā un Afganistānā, pārvietojoties ar džipiem HUMMER.  Šī iemesla dēļ Pentagons ieguldījis miljardus MRAP tipa bruņumašīnās, lai uzlabotu personālsastāva pārvietošanās drošību un aizsardzību pret mīnām. Taču bruņas padara šo transportu ļoti smagu, lēnu un samazina pārgājības rādītājus bezceļu apstākļos.  Pat vēlāk izgudrotais vieglais bruņumašīnas modelis M-ATV ir par smagu, lai spētu būt efektīvs nākotnes kaujās. Stratēģiju prognozētāji uzskata, ka nākotnē būs raksturīgi zemas intensitātes konflikti, kad militārajām vienībām vajadzēs ļoti īsā laikā iesaistīties un atkāpties no karadarbības rajoniem. Tāpēc karavīriem būs vajadzīgi tādi transportlīdzekļi, kas mūsdienās pastāv tikai hipotētiskā un konceptuālā stadijā.

5. Attālināti vadāmas minizemūdenes.
ASV Jūras spēku apbruņojumā pašlaik ir pasaulē modernākās kodolzemūdenes, kas spēj mēnešiem ilgi palikt zem ūdens, neatklājot savu atrašanās vietu. Taču viena šāda superzemūdene maksā vairāk nekā divus miljardus dolāru, un pat ASV nevar atļauties lielu šādu zemūdeņu floti. Zinātnieki prognozē, ka nelielas, vien 10 miljonus vērtas attālināti vadāmas zemūdenes nākotnes karos spētu pildīt ļoti lielu daļu no lielgabarīta zemūdeņu uzdevumu klāsta. Daudzu uzdevumu veikšanā mazās zem-ūdenes varētu būt pat ievērojami pārākas, piemēram, pildot nākotnes karu uzdevumus ļoti seklos ūdeņos, mīnētos un/vai pazeminātas akustikas rajonos. Mūsdienās — galvenokārt pētniecībai civilajā sektorā — jau tiek izmantoti dažādi zemūdens aparāti, taču militāru funkciju pildīšanai šie aparāti vēl ir pamatīgi jāuzlabo, atrisinot problēmas, kas saistītas ar nepietiekami efektīvām enerģētiskajām iekārtām, īso autonomitāti, uzdotā kursa zaudēšanu bez cilvēka kontroles utt.

Turpinājums sekos.

Pēc ārvalstu preses materiāliem sagatavojusi
majore Vizma Kaļčeva.
Foto — http://cdn.phys.org; http://www.popsci.com;
http://www.army-technology.com.