Jaunsardze un Valsts aizsardzības mācība

Aivis Mirbahs,
pulkvežleitnants, JIC direktors.

Foto — Gatis Dieziņš un Normunds Mežiņš.

Nesenie ģeopolitiskie notikumi Ukrainā ir aktivizējuši diskusiju par efektīvu visaptverošās aizsardzības koncepta nepieciešamību Latvijā. Viena no tā sadaļām ietver profesionālu, pieejamu un nodrošinātu nacionāla mēroga jaunatnes patriotisko audzināšanu, kas nepiespiestā veidā izkopj piederības izjūtu valstij un veicina pilsoniskās sabiedrības izaugsmi kopumā. Audzinot un attīstot pilsonisko patriotismu bērnos un jauniešos Latvijā, ilgtermiņā nostiprinās noteikta vērtību sistēma un kritisks pasaules uzskats, kas savukārt veido visaptverošās aizsardzības pamatus.

Balstoties uz minēto, Latvijas Republikas Saeima šā gada 7. jūnija lēmumā «Par valsts aizsardzības mācības iekļaušanu valsts vidējās izglītības standartā» aicina Ministru kabinetu ieviest Izglītības un zinātnes ministrijas un Aizsardzības ministrijas izstrādāto plānu par pakāpenisku valsts aizsardzības mācības iekļaušanu valsts vispārējās izglītības standartā. Tas paredz, ka jau 2018./2019. mācību gadā tiks uzsākts valsts aizsardzības mācības pilotprojekts, bet nākamajos mācību gados to skolu skaits, kurās īstenos valsts aizsardzības mācību, tiks pakāpeniski palielināts, un 2024. gadā valsts aizsardzības mācību apgūs visās vidējās izglī­tības iestādēs. Tādējādi Jaunsardzes un informācijas centram (JIC) tiek uzticēts uzdevums, kas kardināli maina iestādes modus operandi, jo līdz šim JIC realizēja tikai Jaunsardzes kustību uz interešu izglītības bāzes.  

Raksta nolūks ir iepazīstināt lasītājus ar valsts aizsardzības mācības (VAM) un Jaunsardzes kustības attīstības prioritātēm. 

Jaunsardzes attīstība
Kustības «Jaunsardze» un VAM mērķis ir veidot Latvijai piederīgu pilsoni, kas apzinās savas saknes, orientējas mūsdienu sabiedrībā, ir fiziski vesels un apguvis vajadzīgās dzīves iemaņas, t.sk. militārās, lai spētu pilntiesīgi un ar atbildību pildīt savus Latvijas pilsoņa pienākumus.  

JIC nepieciešams realizēt gan VAM kā vienu no mācību priekšmetiem vispārējā vidējās izglītības standartā, gan kā Jaunsardzes kustības mācību procesu uz interešu izglītības bāzes. Iepriekš minētais apstāklis nosaka nepieciešamību pārskatīt kustības «Jaunsardze» uzdevumus un noteikt mācību priekšmeta «Valsts aizsardzības mācība» mērķi, attīstāmās kompetences un sasniedzamos rezultātus, kā arī izveidot mijiedarbību sistēmu starp abām izglītības formām, lai panāktu efektīvu sinerģiju.  

Jaunsardzes mērķis
Bērni un jaunieši no 10 gadiem līdz 21 gadam var darboties brīvprātīgā kustībā «Jaunsardze», kuras mērķis ir attīstīt dzīvē nepieciešamās iemaņas, kā arī veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu (vecums no 10 līdz 21 gadam būs aktuāls līdz brīdim, kad VAM tiks ieviesta kā obligāts mācību priekšmets, jo tad Jaunsardze kā interešu izglītības forma vairs netiks realizēta vidējās izglītības iestādēs). 

Jaunsardzes kustībā ir trīs galvenās attīstāmās kompetences.

Dzīvē nepieciešamo iemaņu un prasmju attīstīšana modernā sabiedrībā.
Jaunsardzes kustība, ņemot vērā mūsdienu bērnu un jauniešu intereses un uztveres tendences, turpinās attīstīt dzīvē vajadzīgās iemaņas, izmantojot mūsdienīgas audzināšanas metodes. Ugunskura iekurināšana, kas nodrošina izdzīvošanas iemaņas, darbs ar karti un kompasu, kas nodrošina orientēšanās prasmes, pirmās palīdzības sniegšana, kas nodrošina iemaņas cilvēka veselības un dzīvības saglabāšanā, drošības noteikumu ievērošana, kas nodrošina riska apzināšanu, izvērtēšanu un novēršanu, ir tikai daļa no prasmju un iemaņu klāsta, kas tiks apgūtas Jaunsardzes kustībā. Uzsvars tiks likts uz universālām iemaņām un prasmēm, kuras noderēs jebkurā vecumā, jebkurā profesijā vai brīvā laika aktivitātē. 

Savukārt ar jēdzienu «iemaņas un prasmes modernā sabiedrībā» tiek definētas tādas jomas kā medijpratība, analītiska attieksme pret masu mediju saturu, rīcība sociālajos tīklos un citas ar sociālo komunikāciju saistītas kompetences. 

Pilsoniskās apziņas veidošana un patriotiskā audzināšana.
Jaunsargi, līdz ar to netieši arī viņu ģimenes, piedalās atceres dienās, valsts svētkos, parādēs un skolu jaunatnes pasākumos, diskutē par pilsoniskām pamatvērtībām un iesaistās sociālos projektos, tādējādi sekmējot, ka sabiedrībā nostiprinās kopējas atziņas par valsts pamatvērtībām, savas valsts piederības apziņa un patriotisms, turklāt netiešā veidā atgādinot par aizsardzības nozīmi brīvas un neatkarīgas valsts saglabāšanā. Jaunsardzes kustība ir viens no veidiem, kā turpināt saglabāt saikni ar sabiedrību un nodrošināt sabiedrības iesaisti un izpratni par aizsardzības jautājumiem. 

Aktīva, veselīga dzīvesveida popularizēšana, fiziskās sagatavotības uzlabošana. Jaunsardze piedāvā daudz aktīvu laika pavadīšanas iespēju, tādējādi veicinot jauniešu fiziskās sagatavotības uzlabošanu un veselīgu dzīvesveidu. Ņemot vērā, ka jauniešu sliktais veselības un fiziskais stāvoklis šobrīd bieži vien tiek minēts kā viens no nākotnes izaicinājumiem, aktīva dzīvesveida popularizēšana kļūst arvien aktuālāka.

Valsts aizsardzības mācības mērķis
Valsts aizsardzības mācības mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī iemācīt militārās pamatiemaņas un prasmes.

VAM galvenās attīstāmās kompetences: valstiskā audzināšana, līderības un saliedētības attīstīšana, valsts aizsardzības prasmju attīstīšana.

Valstiskā audzināšana VAM ietvaros izvirza mērķi — nodrošināt iespēju katram izglītojamam kļūt par krietnu, tikumisku, rīcībspējīgu un atbildīgu personību sabiedrībā, bagātināt kultūrvēsturisko pieredzi, stiprināt piederību un lojalitāti Latvijas valstij. 

Valstisko audzināšanu raksturo trīs pamatvirzieni: patriotiskā audzināšana, Latvijas vēsture un lokālā vēsture.

Patriotiskās audzināšanas mērķis ir attīstīt uz pilsoniskām vērtībām un uz pilsonisko apziņu balstītu Latvijai piederīgu personību, kas aktīvi līdzdarbojas un iesaistās politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Lai sasniegtu patriotiskās audzināšanas mērķi, mācību procesā jāietver uzdevumi, kas palīdzēs:

  1. izprast jēdzienu «patriotisms», formulēt savu patriotisma definīciju;
  2. izprast demokrātiskas valsts iekārtas darbības pamatprincipus un zināt, kā iesaistīties politiskajos procesos;
  3. izprast Satversmē definētos pamatprincipus;
  4. spriest par morālajām dilemmām, kas ir saistītas ar patriotisma jēdzienu.

Latvijas vēsture valstiskuma veidošanas kontekstā palīdz pilnveidot izpratni par Latvijas valsts attīstības pamattendencēm, sekmējot savas identitātes veidošanos un veicinot atbildīga un toleranta Latvijas demokrātiskās sabiedrības pilsoņa izaugsmi. Lai to sasniegtu, mācību procesā ietverami šādi uzdevumi:

  1. pētīt un analizēt vēsturiskos procesus, izprotot sabiedrības vēsturisko apziņu un veidojot savējo;
  2. iegūt un pilnveidot prasmes darbā ar dažādiem vēstures avotu veidiem, izprotot vēstures avotu būtību;
  3. izkopt piederības apziņu Latvijas valstij un patriotismu;
  4. prast pamatot savu viedokli, saprotot, ka vēstures interpretācijā pastāv viedokļu daudzveidība.

Valstiskajā audzināšanā liela nozīme ir lokālajai vēsturei, jo mērķis ir izzināt vēstures liecības, kas atspoguļo novada dzīvi kādā noteiktā pagātnes posmā. Lai to sasniegtu, mācību procesā ietverami šādi uzdevumi:

  1. apzināt un pētīt lokālās vides vēstures faktus, izcilas vēsturiskas personības;
  2. veidot priekšstatu, ka vēstures zināšanas dod izpratni par iespējamām pagātnes, tagadnes un nākotnes sabiedrības attīstības alternatīvām;
  3. prast analizēt un salīdzināt dažādus vēsturiskos notikumus, procesus, personības u.c.

Līderības un saliedētības attīstīšanas mērķis ir attīstīt personību, kas uzņemas atbildību par savu rīcību, ir gatava organizēt un vadīt savu un citu darbu, kā arī izteikties publiski. Darbs komandā tiks organizēts kā caurvijas kompetence VAM ietvaros, tādējādi attīstot empātijas, komunikācijas un citas svarīgas sociālās iemaņas. 

Valsts aizsardzības prasmju attīstīšana. Dzīvē nepieciešamās iemaņas un rīcība krīzes situācijā veidos valsts aizsardzības prasmju stūrakmeņus. Uzsvars tiks likts uz rīcību krīzes situācijā, jo tieši šīs prasmes ir nepieciešamas valsts visaptverošās aizsardzības koncepta ietvaros. 

Jaunsardzes kustības un valsts  aizsardzības mācības savietojamība
Jaunsardzes kustības savietojamībā ar VAM novērojama pretruna: no vienas puses, Jaunsardzei nepieciešams nodrošināt zināšanu apguves pēctecību ar VAM. No otras puses, VAM programma jāveido tā, lai jaunietis var piedalīties mācību procesā bez priekšzināšanām (tabulā ietverts risinājums, kas ļautu novērst šo pretrunu).  

Sasniedzamais rezultāts
Jaunsardzes kustības 1. līmeņa mērķis ir modināt bērnos un jauniešos interesi par aktīvu dzīvesveidu, kā arī radīt priekšstatu, ka Jaunsardze ir interesants piedzīvojums.

2. līmenī tiek uzsākts mērķtiecīgs mācību process, nezaudējot piedzīvojumu garu. Galvenais tajā ir dzīvē nepieciešamo iemaņu apgūšana un valstiskā audzināšana. 

3. līmenī jaunsargi apgūst vadītāja iemaņas, gūst ieskatu par VAM, tā veidojot priekšnosacījumus, lai sekmīgi spētu pildīt jaunsargu instruktora palīga funkcijas.

Jaunsardzei jākāpina jaunsargu skaits līdz 8000 bērnu un jauniešu, mācību grupas veidojot novadu centru skolās. Lai bērnus un jauniešus nodrošinātu ar transportu no perifērajām mācību iestādēm uz novada centra skolu, nepieciešams iesaistīt vietējo pašvaldību. Šāda metode nodrošinās gan infrastruktūras, gan mācību spēku, kā arī citu resursu centralizāciju.  

VAM tiks realizēta gan vispārizglītojošās vidējās mācību iestādēs, gan profesionālās izglītības iestādēs, aptverot četras mācību jomas.

Valstiskā audzināšana:
a. Patriotiskā audzināšana;
b. Valsts vēsture;
c. Lokālā vēsture.

Dzīves skola:
a. Valsts aizsardzības pamatprincipi;
b. Līderība un personības veidošana. 

Fiziskā sagatavotība — tiks realizēta ar caurviju metodi, piemēram, orientēšanās apvidū, ierindas mācība vai lauka kaujas iemaņu realizācija iespējama tikai ar fizisko aktivitāšu palīdzību;1

Militārā sagatavotība:
a. Lauka administrācija un lauka kaujas iemaņas;
b. Ierindas mācība, sakari un normatīvie akti;
c. Darbības ar ieročiem un stacionārā šaušana;
d. Pirmā medicīniskā palīdzība. 

Vispārizglītojošās vidējās mācību ie­stādēs VAM tiks realizēta 10. un 11. klasē, turpretim vidējās profesionālās izglītības iestādēs 2. un 3. kursā. VAM mācību metode minētajās izglītības iestādēs neatšķiras — 72 mācību stundas katra mācību gada ietvaros, respektīvi, viena mācību diena (8 mācību stundas) mēnesī tiek veltīta VAM. Mācību stundu dalīšana mēneša ietvaros nav iespējama organizatorisku iemeslu dēļ, piemēram, mācību diena sākas ar nodarbību — darbs ar karti un kompasu, turpinājumā seko ierindas mācība, ko var izmantot nokļūšanai līdz mežainam apvidum, kur notiek nākamā nodarbība — orientēšanās apvidū. Jāatgādina, ka VAM mācību gadā tiek realizēta vispārizglītojošā mācību standarta ietvaros, respektīvi VAM ir viens no mācību priekšmetiem. Jāuzsver būtiskas atšķirības starp vidējās profesionālās izglītības iestādēm un vispār­izglītojošajām vidējām mācību iestādēm, proti, vidējās profesionālās izglītības iestādēs 1. kursa laikā jaunietim būs iespēja turpināt apgūt un attīstīt jaunsargu instruktora palīga prasmes kustībā Jaunsardze, un 4. kursa laikā tiks piedāvāta iespēja prakses iemaņas apgūt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienībās, bet ar nosacījumu, ka jaunieša izvēlētā specialitāte var tikt piedāvāta konkrētajā NBS vienībā. Piemēram, Kuldīgas tehnikums piedāvā jauniešiem apgūt mehāniķa profesiju, un Zemessardzes (ZS) 45. kaujas nodrošinājuma bataljonā, Kuldīgā, dien kvalificēti mehāniķi, līdz ar to bataljonā iespējams veikt mehāniķa praksi. 

Vidējo mācību iestāžu skaits, kurās varēs apgūt valsts aizsardzības mācību, katru gadu tiks kāpināts (temps atkarīgs no pasniedzēju skaita un finanšu resursu pieejamības), lai, sākot ar 2024./2025. mācību gadu, VAM varētu apgūt visās vidējās mācību iestādēs Latvijā. 

Savukārt vasaras brīvlaikā jauniešiem piedāvās piedalīties praktisko iemaņu nometnēs, kurām būs interešu izglītības statuss. Praktisko iemaņu nometnes tiks organizētas pēc katra mācību gada un ilgs 10 dienas (pēc 10. klases) un 11 dienas (pēc 11. klases) piecos Latvijas reģionos — Kurzemē, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē un Rīgas rajonā. 

Katra reģiona kapacitāte nodrošinās 200 (simt no 10. klases un simt no 11. klases) valsts aizsardzības mācībā apmācāmo dalību (simt jauniešus ik gadu apmācīs JIC un otrus simt apmācīs NBS) praktisko iemaņu nometnē. Ja izveidosies situācija, ka pretendentu skaits būs lielāks par šo kapacitāti, atlase notiks konkursa kārtībā. Savukārt pēc 2024. gada būtu nepieciešams kāpināt praktisko iemaņu nometņu kapacitāti līdz 300 valsts aizsardzības mācības dalībniekiem.   

1 īdzīgi kā VAM, arī kustībā Jaunsardze nav iespējams realizēt sporta aktivitātes kā atsevišķu nodarbību. Tomēr ir nepieciešams izstrādāt JIC sporta konceptu, kurš, pirmkārt, apraksta metodi, kā realizēt fiziskās aktivitātes VAM un Jaunsardzes caurviju nodarbībās un pasākumos, un, otrkārt, nosaka iespējas JS un VAM dalībniekiem piedalīties fiziskajās aktivitātēs ar JIC atbalstu.