Jaunatnes organizācijas Balvos godina latviešu karavīrus

Taivo Trams

Foto — Gatis Dieziņš.

Novembris Latvijai ir īpašs mēnesis. Tas ir laiks, kad mēs gan atceramies, gan svinam. Atceramies tos, kuriem Latvijas brīvība bija lielāka vērtība par savu dzīvību. Un svinam to, ka viņu sapnis ir piepildījies — mēs dzīvojam neatkarīgā Latvijā, paši savā valstī.

Jau ceturto reizi valsts mēroga Lāčplēša dienas pasākumi un karavīru godināšana notiek ne tikai galvaspilsētā. Pateicoties Latvijas ģenerāļu kluba iniciatīvai, pasākums «Latviešu karavīrs laikmetu griežos» notiek dažādās Latvijas pilsētās. Šogad tas notika Balvos.

Spraigas un piepildītas divas dienas
6. un 7. novembrī Balvi pulcēja vairāk nekā 300 jauniešu, kuri pārstāvēja jaunsargus, skautus un gaidas, mazpulcēnus un vanadzēnus, arī tuvākās apkārtnes skolu jaunatni. «Latviešu karavīrs laikmetu griežos» pilda ārkārtīgi būtisku uzdevumu — māca jauniešiem Dzimtenes mīlestību un patriotismu, veicina piederības apziņu savai valstij, skaidro latviešu karavīra devumu un lomu Latvijas neatkarības izcīnīšanā un aizstāvēšanā. Pasākums ir arī lieliska iespēja iepazīt jaunus draugus, uzlabot jauniešu organizāciju sadarbību, kā arī interesanti un pilnvērtīgi pavadīt laiku.

Orientēšanās sacensību populārākais pārbaudījums — virvju šķēršļu pārvarēšana.
Orientēšanās sacensību populārākais pārbaudījums — virvju šķēršļu pārvarēšana.

Pasākuma pirmajā dienā notika jaunatnes organizāciju sadraudzības pasākums Tilžas internātpamatskolā, savukārt 7. novembrī jauniešus gaidīja dažādi pasākumi visas dienas garumā, kas aizsākās ar orientēšanās sacensībām Balvu pilsētā. Dažādos kontrolpunktos jauktās jauniešu komandas varēja pārbaudīt savas prasmes virvju šķēršļu pārvarēšanā, ieroču izjaukšanā un salikšanā, kā arī vēstures jautājumos. Nenoliedzami, viens no grūtākajiem pārbaudījumiem bija automašīnas modelīša salikšana, uzklausot tikai viena komandas biedra mutiskās norādes — šajā pārbaudījumā vistiešākajā veidā atklājās komandas spējas efektīvi sadarboties.

Pasākuma otrajā dienā Latvijas ģenerāļu kluba biedri tikās ar skolēniem Balvu novada izglītības iestādēs, norisinājās piemiņas dievkalpojums Balvu luterāņu baznīcā un koku stādīšana laukumā pie baznīcas, bet pie Balvu kultūras nama interesentiem bija iespēja iepazīties ar Zemessardzes ieročiem, ekipējumu un transportu.

Jaunsargiem sacensības grūtības nesagādā
Pēc orientēšanās sacensībām jaunieši tikās pie Balvu kultūras nama. Dažām komandām bija gājis īpaši labi, citām rezultāti varēja būt labāki, taču apmierināti bija visi. Roberts Kārkliņš, Kārlis Puriņš un Mārtiņš Zemišs ir skauti, kas uz Balviem atbraukuši no Kocēniem. «Es domāju, ka mums bija diezgan labi panākumi. Daži uzdevumi, protams, paveicās labāk, citi ne tik labi, taču izjūtas ir labas. Pats grūtākais uzdevums bija salikt automašīnas modelīti — te tiešām jābūt ļoti labam grupas darbam,» atzina Roberts. Savukārt Kārlim vislabāk patikusi virvju šķēršļu pārvarēšana. «Tas bija interesants uzdevums, varējām pārbaudīt savu līdzsvara sajūtu.» Mārtiņš piebilda, ka visi uzdevumi bijuši ļoti interesanti, taču vislabākais tomēr — virvju šķēršļi.

Pie Balvu luterāņu baznīcas tiek stādīti piemiņas koki.
Pie Balvu luterāņu baznīcas tiek stādīti piemiņas koki.

Puiši skautos ir jau astoņus — deviņus gadus. «Mēs apgūstam iemaņas izdzīvošanai, dzīvei āra apstākļos. Mūsu apmācības programmā ir salīdzinoši mazāks akcents uz armijas lietām, taču vispār tā ir diezgan līdzīga jaunsargu programmai. Katrā gadījumā visas šīs lietas dzīvē var noderēt,» atzina Roberts.

Karavīru piemiņai dievkalpojums Balvu luterāņu baznīcā pulcēja visus pasākuma dalībniekus.
Karavīru piemiņai dievkalpojums Balvu luterāņu baznīcā pulcēja visus pasākuma dalībniekus.

Kocēnos valsts svētku laikā katru gadu notiek dažādi pasākumi, kuros iesaistās arī skauti un gaidas. «Kocēnos mēs katru gadu organizējam Lāčplēša dienas pārgājienu — tas ir šķēršļu pārgājiens skolēniem. Bet vakarā visi dodas lāpu gājienā,» pastāstīja Roberts.

Malnavas un Kārsavas jaunsargu vienību pārstāvji finišā nonāca aizelsušies un adrenalīna tik pilni, ka iesākumā pat nespēja izvēlēties «runasvīru,» kas stāstīs par iespaidiem. Visbeidzot runāt bija ar mieru Aldis Šicāns un Ervīns Eiduks, abi ir jaunsargi kopš 6. klases. «Veicām daudzus interesantus uzdevumus, daži bija grūtāki, citi — vieglāki, bet lielu šķēršļu nebija — visu izdarījām. Visgrūtākā bija skriešana, bet vislabāk padevās tie uzdevumi, kur bija nepie­- ciešama laba sadarbība ar komandu,» stāstīja Aldis. Ja salīdzina ar ikdienas treniņiem Jaunsardzē, Balvos organizētās sacensības bijušas salīdzinoši vieglas — tāds bija abu puišu viedoklis. Pēc Jaunsardzes treniņiem un uzdevumiem reizēm esot tā, ka spēka nav vairs nekam citam, bet Balvu sacensību trase bijusi jautra un samērā viegli veicama.

Latviešu karavīrs vienmēr spējis cīnīties pret pārspēku
Pasākuma «Latviešu karavīrs laikmetu griežos» galvenais notikums norisinājās Balvu kultūras nama zālē. Šogad vairāk uzsvērta Latvijas karavīru dalība starptautiskajās misijās — apmeklētāji varēja noskatīties fragmentus no filmām par karavīru ikdienu starptautiskajās operācijās, bija arī iespēja diskutēt ar karavīriem un virsniekiem, kuri dienējuši starptautiskajās misijās dažādās pasaules valstīs. Tad uz interesentu jautājumiem atbildēja arī Latvijas ģenerāļu kluba biedri. Tikšanos noslēdza Nacionālo bruņoto spēku orķestra bigbenda koncerts.

Piepildītās un emocionālās dienas novakarē pasākumu dalībnieki devās lāpu gājienā līdz piemineklim Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem un notika simboliskā gaismas nodošanas ceremonija Latvijas novadiem.

Laukumā pie Balvu kultūras nama interesenti iepazīstas ar Zemessardzes ekipējumu un ieročiem.
Laukumā pie Balvu kultūras nama interesenti iepazīstas ar Zemessardzes ekipējumu un ieročiem.

«Šādi pasākumi ir ārkārtīgi svarīgi, jo tie ļauj mums pulcēt kopā jauniešus, dot viņiem iespēju izzināt latviešu karavīru dzīvi, mācīt vēsturi un Dzimtenes mīlestību. Jau tas fakts, ka jauniešiem ir iespēja visu dienu būt kopā ar ģenerāļiem un karavīriem, vairo viņu zināšanas par Latvijas vēsturi un armiju. Protams, šis pasākums ir zīmīgs arī no tā aspekta, ka ļauj mums papildināt savu svētku klāstu. Tā ir vēl viena iespēja mums visiem kopīgi svinēt Latvijas dzimšanas dienu un atcerēties visus tos latviešu karavīrus, kuri ir cīnījušies par Latvijas neatkarību dažādos laikos,» uzsvēra aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

Latvijai var lepoties ar saviem karavīriem. «Mūsu karavīrs ir ļoti profesionāls, un par to es ne vienu reizi vien esmu pārliecinājies, tiekoties ar dažādu NATO un ne tikai NATO valstu komandieriem. Vai tā ir Afganistāna vai Centrālāfrikas Republika, visur mūsu karavīri tiek uzteikti kā profesionāli, zinoši un spējīgi ļoti godprātīgi pildīt sev uzticētos pienākumus. Tas, manuprāt, ir ļoti svarīgs novērtējums, jo vēsture pierāda, ka latviešu karavīrs vienmēr ir spējis cīnīties pret pārspēku un lielākoties no šīm cīņām izgājis kā uzvarētājs — spēja cīnīties pret pārspēku, totalitāru režīmu pati par sevi ir milzīga varonība,» atzina aizsardzības ministrs.

Ģenerāļi un admirāļi ir gatavi atbildēt uz auditorijas jautājumiem.
Ģenerāļi un admirāļi ir gatavi atbildēt uz auditorijas jautājumiem.

Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors Juris Zeibārts ir pārliecināts, ka pasākums «Latviešu karavīrs laikmetu griežos» ir iespēja ne tikai jauniešiem, bet arī dalībniekiem no organizatoru un Latvijas ģenerāļu kluba. «Šādu pasākumu galvenais pozitīvais rezultāts ir iespēja mums pašiem runāt ar jaunatni, jo viena lieta ir klausīties radio vai lasīt kādu no medijiem, bet pavisam cita — tikties aci pret aci un atbildēt arī uz reizēm neizpratnes pilniem, taču patiesiem jautājumiem. Bet tas ir tieši tas, kas vajadzīgs — nav dumju jautājumu, ir dumjas atbildes. Mēs daudz runājam par stratēģisko komunikāciju un vēl daudziem līdzīgiem, gudri skanošiem terminiem, bet vislabākā komunikācija ir tieša saruna aci pret aci un atbilde uz konkrēta cilvēka izteiktu konkrētu jautājumu.»

«Reizēm paši sevi nostādām tādā pozīcijā — cilvēks, nonākot zināmā varas postenī, pēkšņi kļūst tāls un nesasniedzams pārējai sabiedrībai,» savas pārdomas izteica J. Zeibārts. «Un šādi pasākumi ir iespēja parādīt, ka ne jau amats maina cilvēku, bet cilvēks mainās pats. Šeit mēs varam parādīt, ka cilvēciskā saskarsme ir svarīgākais — neatkarīgi no tā, kādā amatā tu esi.»

Runājot par Latvijas karavīru mūsdienās, NBS Apvienotā štāba priekšnieks rezumēja: «Es gribētu teikt, ka latviešu karavīrs visos laikos ir bijis un ir gudrs karavīrs. Mūsu tauta un bruņotie spēki nekad nav bijuši lieli, tādēļ mēs nekad neesam karojuši ar skaitu, bet ar prātu. Un no šīs gudrības nāk arī pārējās mūsu karavīru prasmes.»

Mums nav iemeslu saukt sevi par mazu valstiņu
Kad pirms četriem gadiem radās iecere rīkot pasākumu «Latviešu karavīrs laikmetu griežos», Latvijas ģenerāļu kluba biedri vēlējušies īstenot divas ieceres. Pirmā no tām bija Lāčplēša dienas un 18. novembra priekšvakarā sarīkot kādu Latvijas mēroga pasākumu ārpus Rīgas. «Tā mēs kluba biedru kopsapulcē lēmām, ka ik gadu piektdienā pirms 11. novembra kādā no Latvijas novadiem jārīko šāda diena, šāds pasākums,» atcerējās Latvijas ģenerāļu kluba valdes priekšsēdētājs atvaļināts viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots.

Otrs lielais uzdevums bija Latvijas sabiedrības kopības veidošana. «Mēs savācam vienkopus visas jaunatnes organizācijas. Arī šeit sacensībās nepiedalījās, piemēram, vienas skolas vai organizācijas komanda — iepriekšējā vakarā mēs formējām komandas, un katrā komandā bija pārstāvji no dažādām organizācijām. Tā ir iespēja parādīt, ka, tikai strādājot kopā, mēs kaut ko varam izdarīt. Viņiem rodas kopības izjūta, drauga plecs, viņi cits citam palīdz. Piemēram, no Zilupes atbraukušo jaunsargu vidū bija arī pavisam maziņi skolnieciņi — tad lielie viņus uzdevumu laikā uz beigām gandrīz vai uz rokām nesa.»

Latviešu karavīrs laikmetu griežos

Runājot par latviešu karavīra tēlu un vietu mūsdienu sabiedrībā, arī G. A. Zeibots ir vienisprātis — ar saviem karavīriem mēs varam visi un visos līmeņos tikai lepoties. Latvijas armijai nav smagās bruņutehnikas vai iznīcinātāju, jo mūsu valsts tos gluži vienkārši nevar atļauties, taču mums ir augstās tehnoloģijas, trenažieri, kas ļauj apmācīt arī citu NATO valstu karavīrus, kā arī lieliskas zināšanas un kompetence, ko mūsu partnervalstis novērtējušas jau no pašiem sadarbības sākuma gadiem. «Mums nav neviena iemesla skandināt, ka esam maza valstiņa, kas neko nespēj. Piemēram, kad deviņdesmito gadu vidū tika izveidota militārās sadarbības programma «Partner­attiecības mieram», jau pēc pirmā mūsu dalības gada ASV vadītajās mācībās «Baltic Operation» patruļkuģu grupu komandēja Latvijas Jūras spēku komandkapteinis Andrejs Zvaigzne. Līdz tam ne reizi visā NATO vēsturē šīs organizācijas kuģu vienības komandēšana nebija uzticēta virsniekam no valsts, kas tobrīd vēl nebija alianses dalībniece! Tas ir milzīgs gods un vienlaikus arī visaugstākais novērtējums!» uzsvēra G. A. Zeibots. «Es varu vienīgi apskaust mūsu karavīrus par viņu vēlmi, mērķtiecību un sagatavotību. Un novēlēt, lai arī jaunā paaudze, kas nāks viņu vietā, pārmantotu šīs labās īpašības.»