Ielūgums uz gadsimta balli

Edīte Sondoviča

Foto — no autores personiskā arhīva.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja 1. stāva izstāžu zālē apmeklētājus aicina kārtējā modes vēsturnieka un kolekcionāra Aleksandra Vasiļjeva krāšņā izstāde «Ielūgums uz gadsimta balli. 1915.—2015.» Pirms sākt apskati, izstāžu zālei var pārlaist skatienu un uz mirkli ļauties vīzijai: skan Vīnes valsis un skaistajos balles tērpos aizvirpuļo pāris aiz pāra. Varbūt tā ir balle Parīzē, varbūt 1915. gada rudenī Ziemeļblāzmas pilī, varbūt 20. gadsimta trīsdesmitajos gados slavenā Preses balle Rīgas virsnieku namā. Ikviens, aplūkojot tērpus un vitrīnās izvietotos aksesuārus, var iztēloties savu sapņu balli.

Terpi 2 Terpi

Interesants ir arī videostāsts par vēsturiskajām ballēm, kurās piedalās izcili sabiedrības pārstāvji. Varbūt nebūšu objektīva, bet mani īpaši uzrunāja videomateriāls par Latvijas armijas balli 2000. gada rudenī. Pirms 15 gadiem beidzot viss bija sakārtots atbilstoši etiķetei. Balle sākās ar polonēzi  un valsi. Dāmām gandrīz visām bija vakartērpi, virsniekiem goda mundieri. Komandieris toreiz tā īsti negribēja piekrist po­- lonēzei… Ja viņš tagad redzētu, cik iznesīgi ir balles dalībnieki, būtu gandarīts, ka padevās NBS Kultūras nodaļas ierosinājumam. To palīdzēja realizēt baletmeistare Inese Čača, parādot, cik polonēze ir skaisti un vienkārši izpildāma ikvienam, kur nu vēl virsniekiem. Šo video ar interesi vēroja arī Rīgas viesi.

Ekonomiskā krīze it kā veiksmīgi ir pārvarēta. Emocionāli un ar godu pieminēti latviešu strēlnieki, kopā visiem izdziedot viņu jaunības gadu dziesmas. Strēlnieku tradīciju sargātāji un kopēji no vīru kopas «Vilki» tautas un armijas gājienu aizvadīja līdz Daugavmalai — līdz svētku kulminācijai. Bet es, tur stāvot, iztēlē redzēju, kā kuģīši un laivas pirms 100 gadiem aizvizināja strēlniekus līdz Vecmīlgrāvim. Tur Burtnieku namā patvērumu bija atraduši Latvijas inteliģences pārstāvji, arī Krišjānis Barons, Kārlis Skalbe un Jānis Akuraters. Barontēvs strēlniekiem dāvināja tautas dziesmu pēdējo burtnīcu, tikko kā iznākušu. Vecmīlgrāvis sāka dzīvot citu dzīvi. Toreiz pirms diviem gadiem (1913.) atjaunotajā pilī, ko Piektā gada revolūcijas laikā nodedzināja melnā sotņa, atkal notika sarīkojumi. Kāda sakritība — 2013. gada maijā pils vēra durvis pēc ilgiem bezatbildības gadiem. Rīgas dome atrada līdzekļus, lai sakoptu parku un atjaunotu pili. Esmu tur vairākkārt bijusi un vienmēr esmu domājusi par Latvijas armijas virsnieku balli šajās brīnišķīgajās telpās. Ar šo gadsimta balli varētu nosvinēt latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanas simtgadi, jo bez viņiem nebūtu ne Latvijas valsts, ne tās armijas. Laiks, lai sagatavotos gadsimta ballei, vēl ir!