Godinām Latvijas brīvības cīnītājus

Šogad 11. novembrī mūsu valsts atzīmēja 95. gadadienu kopš Latvijas armijas uzvaras pār P. Bermonta komandēto krievu un vācu monarhistu karaspēku. Šī diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11. novembris bija augstākā Latvijas Republikas militārā apbalvojuma — Lāčplēša Kara ordeņa — simboliskais dibināšanas datums. Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem un bijušo latviešu strēlnieku bataljonu (pulku) strēlniekiem par izrādīto varonību Latvijas Neatkarības karā (1918—1920) un Pirmā pasaules kara cīņās Latvijas teritorijā. Latvijas Republikas Satversmes sapulce likumu par ordeni pieņēma 1920. gada 18. septembrī, pēc dažām dienām notika arī pirmās latviešu karavīru apbalvošanas ar šo augsto apbalvojumu. Atzīmējot 1919. gada rudens notikumus, visā valstī arī šogad notika dažādi piemiņas pasākumi, bet svētku kulminācija kā allaž bija Rīgā, kad pie Brīvības pieminekļa bija vērojama godasardzes svinīgā maiņa un Nacionālo bruņoto spēku, kā arī Iekšlietu ministrijai pakļauto iestāžu vienību parāde.

Lacplesa diena vainagi Lāčplēša diena Lāčplēša diena Lacpesa diena Doms

Latvijas armijas parādes pie Brīvības pieminekļa ir notikušas kopš šī valsts neatkarības simbola atklāšanas 1935. gadā līdz pat neatkarības zaudēšanai. 1992. gada 11. novembrī tradīcija tika atjaunota, un kopš tā laika Lāčplēša dienā pieminekļa pakājē soļo Latvijas karavīri. Šogad Nacionālos bruņotos spēkus parādē pārstāvēja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas mācībspēki un kadeti, Štāba bataljona, Sauszemes spēku kājnieku brigādes, Jūras spēku flotiles un Gaisa spēku aviācijas bāzes karavīri, Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljona zemessargi, kā arī Valsts robežsardzi, Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu pārstāvošās vienības. NBS orķestris rūpējās par pasākuma muzikālo nodrošinājumu. Kopumā parādē piedalījās 350 karavīri, zemessargi, robežsargi, policisti un ugunsdzēsēji. Parādi komandēja Mācību vadības pavēlniecības komandieris pulkvedis Egils Leščinskis, bet karavīru ierindu pieņēma valsts bruņotā spēka augstākais pavēlnieks — Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Pēc parādes Esplanādē pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa godināja visu par Latvijas valsti kritušo karavīru piemiņu, bet pēcpusdienā piemiņas pasākums notika arī Sudrabkalniņā pie pieminekļa 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem, kas krita kaujās ar bermontiešiem.

Sagatavojis Juris Ciganovs.
Foto — Gatis Dieziņš un Normunds Mežiņš.