Georgs Kerlins: garlaicīgi nebūs arī turpmāk!

Taivo Trams

Foto — Gatis Dieziņš.

Par aktualitātēm Latvijā vienīgās militārās augstskolas dzīvē, nākotnes plāniem un izaicinājumiem «Tēvijas Sargam» stāsta Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors pulkvedis Georgs Kerlins.

 

— 25 gadi augstskolai — tas ir maz vai daudz?
— 25 gadi — savā ziņā arī varētu teikt, ka augstākajai mācību iestādei tas ir «tikai» ceturtdaļgadsimts. Taču jāsaprot, ka akadēmijai tas bija ļoti saspringts laiks, jo augst­skolu veidoja faktiski no nulles, tā auga un attīstījās kopā ar valsti un tās bruņotajiem spēkiem. Citas Latvijas augstskolas pēc valsts iekārtas maiņas turpināja savu izglītības procesu ar salīdzinoši nelielām saturiskām reformām, bet mēs visu būvējām no jauna. Turklāt akadēmijai nav pilnīgas akadēmiskās brīvības — mēs esam cieši saistīti ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un to vajadzībām. Līdz ar to visa bruņoto spēku attīstība no gandrīz vai brīvprātīgo armijas pašā sākumā līdz NATO standartiem atbilstošām vienībām ir atspoguļojusies arī akadēmijas dzīvesstāstā.

— Pēdējos gados Nacionālie bruņotie spēki mainās diezgan strauji. Droši vien tas ietekmē arī akadēmiju.
— Ukrainas notikumi un citi pēdējā laika drošības izaicinājumi ir noveduši arī pie mums pieejamo resursu pārskatīšanas un to pieauguma. Skaidrs, ka plānotais bruņoto spēku spēju pieaugums tieši ietekmē arī mūs. Pēdējie pāris gadi akadēmijai ir bijuši ļoti dinamisks un pārmaiņu pilns laiks.

Esam sakārtojuši arī līdz šim neskaidros juridiskos jautājumus par akadēmijas statusu — ir veiktas izmaiņas Augstskolu likumā, kur atrunāta mūsu īpašā situācija. Kā zināms, mēs vienlaikus esam gan augst­skola, gan arī Nacionālo bruņoto spēku vienība, un te var rasties zināma pretruna starp akadēmisko brīvību un nepieciešamību pildīt pavēles.

Mēs pakāpeniski virzām savus lielos infrastruktūras attīstības projektus. Viena no aktualitātēm ir jaunu četrstāvu kazarmu pārbūve pie akadēmijas, kas nodrošinās papildu izmitināšanas iespējas. Dokumentu bāze ir kārtībā, tagad gaidām reālo darbu uzsākšanu. Arī mūsdienīga ēdnīca ir dienas kārtībā. Taču es lieliski saprotu, ka pašlaik bru­- ņotajiem spēkiem ir radušās arī svarīgākas prioritātes, proti, sabiedroto Kaujas grupas izmitināšana Ādažos. Skaidrs, ka papildu investīcijas prioritāri nepieciešamas tur. Galu galā, Kanāda iegulda miljonus, lai varētu uz šejieni nogādāt savus karavīrus un tehniku, tādēļ mazākais, ko varam darīt no savas puses, ir radīt mūsdienīgus apstākļus viņu uzņemšanai. Viss tiks sakārtots.

— Daudzas augstskolas runā par studentu skaita būtisku kritumu. Vai to izjūt arī Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija?
— Demogrāfiskā situācija ir tāda, kāda ir. Nav pamata uzskatīt, ka lielas pārmaiņas gaidāmas tuvākajā nākotnē. Vidēji jauniešu veselības un izglītības stāvoklis, protams, varētu būt krietni labāks. Turklāt mums ir skaidri definētas prasības, kādas tiek izvirzītas jaunajam leitnantam. Un mūsu pieredze apliecina — tās ir sasniedzamas, tikai ir jāpieliek pūles — gan rekrutēšanā, gan kadetu atlasē un pašā mācību procesā.

Interese par studijām akadēmijā ir nemainīgi augsta. Aizvadītajā gadā mēs gan saņēmām par 15 pieteikuma anketām mazāk, taču uz aptuveni 400 iesniegto anketu fona es to noteikti nesauktu par dramatisku samazinājumu. Tomēr ir dažas satraucošas tendences — piemēram, 2015. gadā mums bija neparasti daudz jauniešu, kuriem tieši vidējā matemātikas atzīme liedza iespēju uzsākt studijas akadēmijā. Parasti par lielāko klupšanas akmeni pretendentiem tiek uzskatīts veselības stāvoklis un fiziskā sagatavotība, bet tagad redzams, ka arī eksaktās zināšanas daudziem nav stiprā puse. Tāda tā situācija ir — mēs nekādā veidā neesam atdalāmi no procesiem sabiedrībā.

— Šiem jauniešiem drīz vien būs jāsāk pildīt bruņoto spēku jaunos uzdevumus.
— Aktuālie uzdevumi noteikti ir ļoti cieši saistīti ar Nacionālo bruņoto spēku jaunajām attīstības spējām, kuras nepieciešamas valsts aizsardzībai, — tā ir artilērija, mehanizācijas projekts un citi uzdevumi. Jāpielāgo izglītības saturs šīm jaunajām spējām, lai absolventi ir gatavi ar tām strādāt. Aug bruņotie spēki, augam arī mēs. Jaunā Sauszemes spēku programma tiek virzīta uz akreditāciju, pēc tam nāks kārta arī Jūras spēku un Gaisa spēku mācību programmām.

Mums ir bijusi nopietna diskusija par matemātikas atzīmes nozīmi pretendentu atlasē — tas noteikti ir viens no būtiskākajiem rādītājiem. No vienas puses, šīs atzīmes dēļ mēs varam zaudēt potenciāli spējīgus virsniekus, no otras — netieši šī atzīme norāda uz pretendenta loģiskās domāšanas spējām, loģisko lēmumu pieņemšanas procesu, spēju strādāt ar modernajām tehnoloģijām. Nevaram ignorēt vidējo zināšanu līmeni, kāds ir vidusskolu beidzējiem. Mūsu izstrādātajā mācību programmā ir jābūt kompensācijas mehānismam, kas ļaus uzlabot eksaktās zināšanas līdz nepieciešamajam līmenim. Tomēr es vēlos uzsvērt, ka mums izdodas sagatavot labus virsniekus, lai gan katru gadu šajā procesā ir jāieliek arvien lielāks darbs. Es gribu ticēt, ka mūsu izglītības sistēma minētās tendences ņems vērā un kaut ko darīs lietas labā, taču tuvākajos gados vēl jārēķinās ar status quo. Un tomēr es kategoriski nepiekrītu tiem kritiķiem, kuri gandrīz vai pilnībā noraksta jauno paaudzi. Arī no viņiem iznāks labs virsnieks — ir tikai vairāk un radoši jāstrādā.

— Vai pietiks resursu visu jauno uzdevumu izpildīšanai?
— Katram vadītājam vienmēr gribas vairāk pieejamo resursu. Īstenībā jau mēs nevaram žēloties — kā jau teicu, līdz ar jaunajām bruņoto spēku spējām un prasībām pieaugs arī mūsu rīcībā esošie resursi. Piemēram, būs jaunas mācībspēku pozīcijas.

Te noteikti jāņem vērā, ka efektīvs darbs mums var izdoties tikai ļoti ciešā sadarbībā ar bruņoto spēku vienībām. Labi virsnieki nav tikai akadēmijas nopelns! Labs virsnieks būs tikai tad, ja viņam bez labas teorētisko zināšanu bāzes būs arī izpratne par praktisko darbu, to, kas būs jādara pēc mācību pabeigšanas. Sadarbība starp militārajām augstskolām un bruņotajiem spēkiem ir aktuāla visā pasaulē — neviena skola nevar uzturēt pilnvērtīgu un mūsdienīgu tehnisko bāzi apmācībām, ieskaitot bruņutehniku, kuģus un lidmašīnas.

Mācību procesā mums nemitīgi jāsa-glabā arī līdzsvars starp teoriju un praksi, to, cik dziļi iet iekšā zināšanās. Notiek nebeidzama akadēmiskā diskusija, jo pieredze apliecina — jo detalizētāk augstskola māca kādu disciplīnu, jo lielāka iespēja, ka izglītība atpaliks no prakses. Te gan jāatceras, ka militārajā jomā atšķirībā no civilās tehnika un tehnoloģijas dzīvo ilgāku laiku un pārmaiņas nenotiek tik strauji.

Mūsu pieredze rāda arī to, ka agrāk izvēlētais ceļš uz vadības prasmju, līderības, psiholoģijas, ētikas un citu komandierim svarīgu īpašību un zināšanu attīstīšanu mūsu kadetos ir sevi pilnībā attaisnojis. Tas gan man personiski nav nekāds pārsteigums. Arī šo jomu mēs noteikti turpināsim attīstīt.

— Akadēmijas pētnieciskā darbība līdz šim bijusi visai augstu novērtēta. Kas šajā jomā tiks darīts turpmāk?
— Pētnieciskā darbība ir vēl viens svarīgs mūsu darbības virziens, un šajā jomā Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki no mums grib saņemt vēl vairāk. Būtībā mēs saistībā ar jauno aizsardzības un drošības politikas virzienu un jaunajām bruņoto spēku spējām ieviešam arī jaunu pētniecības virzienu — attīstām lietišķo pētījumu virzienu. Pirmais uzdevums ir pētījums «Latvijas karavīrs — 2025», kas pats par sevi ir ļoti apjomīgs darbs un būtībā ieskicē nākotnes kaujas lauku. Uzdevums varbūt izklausās diezgan vienkāršs, taču tas ietver nepieciešamību prognozēt ļoti daudzus procesus gan Latvijā, gan visā pasaulē. Pētījuma pirmā fāze ir vispārējās situācijas analīze, un vasarā tiks sagatavots jau pirmais starpziņojums. Protams, pētījuma gaitā mēs sadarbosimies arī ar citām pētniecības institūcijām Latvijā. Turklāt šis pētījums būtiski ietekmēs arī mūsu pašu darbu, jo tā secinājumi būs jāiekļauj izglītības saturā.

— Kāda būs akadēmija vēl pēc ceturtdaļgadsimta?
— Es nedomāju, ka akadēmija pēc 25 gadiem būs ļoti atšķirīga no tās pašreizējā modeļa. Visdrīzāk, tie procesi, kas drošības apsvērumu dēļ tagad ir ieguvuši jaunu elpu, būs attīstīti un nostiprināti. Mēs noteikti turpināsim strādāt ciešā kontaktā ar bruņotajiem spēkiem un nodrošināsim tās zināšanas, kas tiem nepieciešamas. Droši vien tikpat aktuāls būs jautājums par labiem mācībspēkiem, kurus mēs tagad arī piesaistām ciešā sadarbībā ar armiju. Labi speciālisti ir vajadzīgi visiem, taču jāsaprot, ka tikai tad, ja akadēmijā ar savām zināšanām dalīsies paši labākie, mūsu galaprodukts būs vislabākais.

— Jubilejas reizē jums noteikti ir kas sakāms saviem cilvēkiem.
— Es noteikti gribu pateikt lielu paldies visiem, kas strādājuši Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Un ne mazāk lielu pateicību esmu parādā tiem cilvēkiem, kuri akadēmijā strādā pašlaik. Es ļoti novērtēju viņu darbu, jo bieži tas no cilvēka prasa vairāk, nekā varbūt ir noteikts viņa darba līgumā. Gribētu ticēt, ka arī viņiem, tāpat kā man, ir gandarījums par darbam veltītajām stundām, kas rezultējas arvien augstākā kvalitātē. Visādā ziņā varu solīt, ka garlaicīgi nebūs arī turpmāk.