Franču vēji Krievijas rokās

Francijas kuģu būvētāji pildīs vienošanos un piegādās Krievijai solīto — tā šā gada jūnijā paziņoja Francijas valdība. Solītais ir divi karakuģi, kuri Krievijas Jūras kara flotes vajadzībām tiek būvēti Francijas pilsētas Sennazēras ostas dokos. Jūnijā uz Franciju jau devās apmēram 400 Krievijas kara flotes jūras kājnieki, lai beigtu apmācību kursu
darbam uz topošajiem desantkuģiem.

Uzziņai

Mistrāls — spēcīgs un auksts ziemeļrietumu vējš, novērojams Vidusjūrā pie Francijas krastiem.
Krievijas Federācijas Jūras kara flotei būvēto «Mistral» tipa universālo desantkuģu galvenie tehniskie rādītāji:
kuģa tonnāža — 16 500 t (standarta), 21 300 t (pilna), 32 300 t (maksimālā);
korpusa garums — 199 m;
korpusa platums — 32 m;
korpusa augstums — 64,3 m;
borta augstums lidaparātu klāja līmenī — 27 m;
helikopteru angāra platība — 1800 m2;
dzinēja (dīzeļģeneratora) jauda — 20 400 ZS;
kuģošanas autonomija — 30 diennaktis;
apkalpe — 160 jūrnieki (20 virsnieki);
desanta apjoms — 450 cilvēki (īslaicīgi līdz 900 cilvēki).

Krievija un Francija sarunas par šāda veida līguma noslēgšanu uzsāka 2007. gadā. Toreiz Krievija gribēja Francijā iegādāties lielāku skaitu karakuģu kopā ar visām kuģu oriģinālajās versijās esošajām militārajām mūsdienu tehnoloģijām. Mūsdienu tehnoloģijas un to izmantošana Krievijas bruņotajos spēkos esot liela problēma — tā norāda gan Rietumu, gan Krievijas neatkarīgie militārie eksperti, respektīvi, Krievijas armija un kara flote it īpaši nav bruņota atbilstoši modernā kara prasībām. Sarunas tomēr nenoveda pie šāda Krieviju pilnīgi apmierinoša rezultāta. Vienošanās par divu universālo desantkuģu būvi un piegādi Krievijai tika parakstīta 2011. gada jūnijā starp Krievijas kompāniju «Rosoboroneksport» un Francijas kuģubūves uzņēmumu DCNS. Šī līguma kopējā summa ir 1,37 miljardi eiro (720 miljoni eiro par pirmo un 650 miljoni eiro — par otro kuģi). Paredzēta vēl divu analogu kuģu būve pēc franču licences jau pašā Krievijā. Francijā uzskata, ka vienošanās par «Mistral» klases kuģu būvi un pārdošanu Krievijai ir toreizējā Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī personīgs lēmums. Viņš bija ieinteresēts piesaistīt ārvalstu līdzekļus to-brīd krīzes nomāktajai Francijas kuģubūves industrijai, savukārt Krievija meklēja ceļus, kā iegūt jaunas tehnoloģijas sava militāri rūpnieciskā kompleksa vajadzībām. Turklāt N. Sarkozī uzskatīja, ka šāda līguma parakstīšana ir sava veida Krievijas balva par viņa personīgo ieguldījumu Krievijas un Gruzijas militārā konflikta atrisināšanā 2008. gadā. Tādējādi tapa līgums, kuru jau kopš tā noslēgšanas brīža ļoti neviennozīmīgi uztver NATO valstīs un arī pašā Krievijā.

2010. gada janvārī Francijas Ārlietu ministrijas ierēdņi sarunā ar ASV Valsts departamenta pārstāvi Viljamu Bērnsu norādīja, ka līgums par kuģu piegādi Krievijai būtu «labas gribas žests attiecībā pret šo valsti, kuras flote atrodas bēdīgā stāvoklī». Savukārt Francijas atteikšanās gadījumā krievi šādus kuģus viegli pasūtīšot Nīderlandē vai Spānijā. ASV atvaļinātais admirālis Džeimss Beikers (NATO jūras spēku komandieris no 2009. līdz 2013. gadam) nesen paudis striktu viedokli, ka «tehnoloģijas un iespējas, kuras piedāvā «Mistral», nedrīkst tikt nodotas Krievijas Federācijai».

«Tā ir kļūda. NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts pārdod uzbrukuma ieroci valstij, kur demokrātijas attīstības līmenis ir ļoti zems, un rezultātā mēs visi nejutīsimies droši,» atzina toreiz Rasa Jukņavičiene, Lietuvas aizsardzības ministre (2008.—2012.). Tieši Baltijas jūras reģiona valstis izrāda vislielākās bažas sakarā ar Krievijas pirkumu, jo pastāv iespēja, ka Krievija izvietos šos karakuģus Baltijas jūrā. Krievija gan apgalvo, ka vienu no «Mistral» klases kuģiem, kuram dots nosaukums «Vladivostoka» un kurš jau ir izmēģināts Francijas ūdeņos, dislocēs Klusā okeāna piekrastē un iekļaus Krievijas Klusā okeāna kara flotē. Vladivo-stokā jau tiekot būvēta šim kuģim domāta speciāla piestātne. Atbilstoši līgumam pirmo kuģi Krievijas pusei paredzēts nodot 2014. gada 1. novembrī.

Kur tiks dislocēts otrs Francijā būvētais Krievijas karakuģis — mūsu kaimiņvalsts bruņoto spēku vadība vēl nav oficiāli paziņojusi. Izskan versijas, ka to dislocēs Melnajā jūrā. Starp citu, kuģis nosaukts par «Sevastopoli» — kuģa vārda došana notikusi vēl pirms šā gada notikumiem Krimā, tāpēc ir visai neparasti, ka karakuģim dots citas valsts teritorijā esošas pilsētas nosaukums. Savukārt Krimas krīze skaidri parādīja — ja Krievijas rīcībā būtu šādas klases desantkuģis, tad tā daudz ātrāk spētu palielināt savu kaujas grupējumu pussalā, norāda militārie eksperti. Līdz ar to pastāv bažas, ka Krievija varētu izmantot šādu tās bruņoto spēku rīcībā nonākušo jūras desanta pārvešanas kuģi savu ģeopolitisko mērķu realizēšanā. Atliek uzskaitīt, kuros ūdeņos savu robežu tuvumā Krievija šādus kuģus varētu izmantot: Klusā okeāna piekrastē, Melnajā jūrā un Baltijas jūrā.

Kad Ukrainas krīzes kontekstā aizvien skaļāk izskanēja viedoklis, ka būtu jāanulē vienošanās par franču karakuģu un militāro tehnoloģiju piegādi, Krievijas vice-premjers Dmitrijs Rogozins, kas pārrauga militāri rūpniecisko kompleksu, norādīja Francijas ārlietu ministram Lorānam Fabiusam, ka Parīzei vienošanās ir jāpilda, pretējā gadījumā Francijai būtu jāatdod jau daļēji samaksātā līguma summa un vēl jāsamaksā vairāki simti miljonu soda naudā — līgumā tāda iespēja ir paredzēta. Pēc tam Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns oficiāli paziņoja, ka Francija pildīs līgumu. To pašu apgalvoja arī Francijas prezidents Fransuā Olands.

Tomēr Krievijā nav viennozīmīgi pozitīvas attieksmes pret notikušo darījumu un Francijā būvēto karakuģu iepirkumu. D. Rogozins norādījis, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, «Mistral» klases kuģi nevar pilnvērtīgi darboties temperatūrā, kas zemāka par plus septiņiem grādiem, tātad tie nav izmantojami reģionā, kur plānota bāze vienam no šiem kuģiem — Vladivostokā. «Mistral» klases kuģiem ir dārga apkope un bieži jāveic oriģinālo detaļu nomaiņa, bet Krievijā tās pašreiz neražo.

Savukārt informācijas avots Krievijas militāri rūpnieciskajā kompleksā ziņu aģentūrai «Interfax» paudis, ka «Mistral» kuģu ekspluatācijā vajag aptuveni 50 dažādu smērvielu un degvielas veidu. To aizstāšana ar Krievijā ražotiem analogiem var izraisīt dzinēju un citu sistēmu bojājumus un rūpnīcas garantiju atcelšanu.

Krievijas Melnās jūras flotes bijušais komandieris admirālis Vladimirs Komojedovs šos kuģus nodēvējis ar «konservu bundžām», jo kuģiem, kas projektēti Francijas desanta helikopteru vajadzībām, ir vāja aizsardzība. Turklāt Krievijas lidaparāti ir garāki un smagāki. Krievu militārie eksperti izsaka arī viedokli, ka militārā ziņā šie kuģi Krievijai nav būtiski, bet to iegādāšanās nolūks bijis politisks, un to personiski veicinājis bijušais Krievijas aizsardzības ministrs Anatolijs Serdjukovs.

Neatkarīgais krievu militārais eksperts Aleksandrs Goļcs 2011. gadā izteica viedokli, ka «Mistral» iegāde veikta tādēļ, lai Krievijas jūrnieki iepazītu principiāli jaunas karadarbības tehnoloģijas uz jūras.

«Mistral» klases karakuģu iepirkums ir pirmais lielais uzbrukuma ieroču un tehnoloģiju iepirkums kopš aukstā kara sākuma, ko Krievija ir veikusi kādā no Rietumeiropas valstīm.

Pēc ārzemju preses materiāliem sagatavojis
Juris Ciganovs.
Foto — www.military-today.com