Filma par sabiedrības šķelšanas ģenerālplānu Baltijas valstīs

“Ģenerālplāns” pirmizrāde

«Maldināšana ir viens no Krievijas maigās varas paņēmieniem. Filmā redzam, kā, pateicoties Krievijas medijiem, Latvija margināli piedalās starptautiskā miglas pūšanā. Tas atbilst Krievijas ārpolitikai. Viņu paustais bieži vien ir viens un tas pats, piemēram, «Ukrainā pārkāpj cilvēktiesības», «Baltijā atdzimst fašisms» — šie stāsti Krievijas medijos regulāri tiek atkārtoti,» — tā, iepazīstinot par jauno dokumentālo filmu «Ģenerālplāns», saka filmas scenāriste, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:Baltica» vadītāja Sanita Jemberga. 3. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Baltijas valstu žurnālistu un filmu studiju «Mistrus Media» (Latvija), «Monoklis» (Lietuva) un «Altfilm» (Igaunija) veidotās dokumentālās filmas «Ģenerālplāns» pirmizrāde. Filmas režisors ir Juris Pakalniņš, scenārija tapšanā bez S. Jembergas piedalījušās pētnieces Inga Spriņģe un Arta Ģiga, producenti — Gints Grūbe un Elīna Gediņa-Ducena.

Filma stāsta par metodēm, ar kādām Krievija cenšas ietekmēt situāciju neatkarīgajās Baltijas valstīs, mēģinot šķelt Eiropas Savienības vienotību, mēģinot atdzīvināt nostalģiju pēc «laimīgajiem Padomju Savienības gadiem» un noniecinot Baltijas valstu atgūto neatkarību. Krievijas ietekmes instrumenti Baltijas valstīs ir tur darbojošās «krievvalodīgo tiesību aizstāvēšanas», «cilvēktiesību aizstāvības» vai «antifašistiskās» organizācijas, kuras, izmantojot Krievijas «tautiešu» politiskās idejas, nodarbojas ar sabiedrības šķelšanu. Šīs organizācijas un to atsevišķi pārstāvji saņem dāsnu Kremļa piešķirtu finansējumu dažādām šķeltnieciskām aktivitātēm, un šos cilvēkus kaut kādā mērā var pielīdzināt Krimu okupējušajiem «zaļajiem cilvēciņiem».

Filmas veidotāji analizē mehānismu, ar kura palīdzību Krievija šo finansējumu novirza Baltijas valstīs bāzētajam organizācijām un algo sev uzticamus cilvēkus, kuri savukārt izplata apzinātus melus par pastāvošo varu, Eiropas Savienību un NATO, kā arī musina vietējo krievvalodīgo sabiedrības daļu, cenšoties ietekmēt arī visus šo valstu iedzīvotājus kopumā. Rezultātus mēs varam redzēt gan masīvajā propagandas kampaņā, kura nāk pār mūsu galvām no Krievijas puses — šo procesu starptautisko notikumu komentētāji ir nosaukuši par Maskavas «maigās varas» izpausmi, nodēvējot to par vienu no hibrīdkara fāzēm, kā piemēru minot 9. maija notikumus ik gadu Rīgā, pie pieminekļa padomju karavīriem Pārdaugavā.

Filmā piedalās Krievijas un Eiropas sabiedrībā pazīstami eks­perti Anne Aplbauma, Artemijs Troickis, Anderss Fogs Rasmusens, Ļevs Gudkovs, Edvards Lūkass un citi.

Sagatavojis Dr. hist. Juris Ciganovs.

Foto — Gatis Dieziņš.