Eiropas Savienības jaunākie drošības izaicinājumi

Eiropas drošības stratēģija, kas tika izstrādāta 2003. gadā, deva Eiropas Savienībai vairākus instrumentus miera un drošības nodrošināšanā, identificējot piecus galvenos apdraudējuma virzienus — terorisms, masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanās, reģionāla mēroga konflikti, vāji valstiskie režīmi (state failure) un organizētā noziedzība. 2009. gadā stājās spēkā Lisabonas līgums, ar kuru tika aizsākta Kopējā drošības un aizsardzības politika (Common Security and Defence Policy), pirmo reizi radot ietvaru un risinājumus jaunu militāro spēju attīstībai Eiropas Savienības līmenī. Lisabonas līgums tostarp ir paplašinājis ES militāros un nepieciešamības gadījumā arī kaujas uzdevumus, ieviesis pienākumu dalībvalstīm sniegt savstarpēju militāru atbalstu bruņota uzbrukuma gadījumā (nav pretrunā ar NATO kolektīvās aizsardzības principu), noteicis dalībvalstīm solidāru rīcību un piedalīšanos militāro resursu mobilizācijā teroristiska uzbrukuma gadījumā kādai no valstīm, kā arī ieviesis divpusējās vai daudzpusējās aizsardzības sadarbības formātu, lai veicinātu gudrās aizsardzības (smart defence) projektus.

Migrantu un bēgļu pūļa savaldīšana Ungārijā.
Migrantu un bēgļu pūļa savaldīšana Ungārijā.

 

Laikā, kad Eiropa ir nedaudz atguvusies no 2008. gada ekonomiskās krīzes, strauji pasliktinājusies kopējā drošības situācija gan ES dienvidos, gan austrumos. Notikumi Ukrainā, saspīlētās attiecības ar Krieviju, kā arī arvien pieaugošie terorisma draudi ir likuši ES pārvērtēt līdz šim salīdzinoši veiksmīgo Kopējo drošības un aizsardzības politiku, kuras pamatā bija 2003. gadā izstrādātā Drošības stratēģija. 2015. gads ir kļuvis par pagrieziena punktu, kad Eiropa atzinusi vajadzību kvalitatīvi pārskatīt savus pamatdokumentus, pielāgojot tos reālajai drošības situācijai Eiropā un ārpus tās robežām. Drošības politikas pamatdokumentu adaptācija mūsdienu izaicinājumiem prasīs kompleksu pieeju un ilgstošu darbu. ES augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikā Federikai Mogerīni ir uzdots līdz 2016. gada jūnijam sagatavot un ES samitā prezentēt jaunās kopējās drošības stratēģijas koncepciju ES ārējās un drošības politikas jomā.

Jaunajā Eiropas drošības stratēģijā visām ES dalībvalstīm kopīgi jādefinē ne tikai turp­mākās attiecības ar Krieviju, bet arī rīcības stratēģija pret «Islāma valsts» (ISIS, Islamic State in Iraq and Syria) eksistenci un aktivitātēm. Tāpat Eiropai jāsaprot savi mērķi un skaidri jādefinē intereses pret nestabi- litātes perēkļiem Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā. Sevišķa uzmanība Eiropas drošības plānotājiem un stratēģiem jāpievērš jaunajam karadarbības veidam — hibrīdkara draudiem, kas ietver gan konvencionālos, gan nekonvencionālos elementus. Hibrīdkarš var aizsākties ar kiberuzbrukumiem, turpināties ar naidīgu propagandu un «troļļu» armiju aktivitātēm, manipulācijām energoresursu piegādēs, pakāpeniski pār­augot konvencionālā karā. Turklāt visi šie notikumi var risināties arī vienlaikus. Pagaidām ES cīņā pret Krieviju, kas pārkāpj starptautiskās tiesības un nerēķinās ar demokrātijas pamatprincipiem, ir ieviesusi tikai diplomātiskās un ekonomiskās sankcijas. Kāds būs Eiropas nākamais solis?

ISIS kontrolētās teritorijas Sīrijā un Irākā (neoficiāla karte).
ISIS kontrolētās teritorijas Sīrijā un Irākā (neoficiāla karte).

Jāatzīst, ka pēdējā laikā ES un Krievijas attiecību saspīlējuma problēmu ir aizēnojis jauns drošības izaicinājums — kara bēgļu un nelegālo migrantu krīze, kas ar katru nedēļu pieņemas spēkā. Šī problēma un tās iespējamie risinājumi tika apspriesti septembra sākumā ES dalībvalstu un kandidātvalstu ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Luksemburgā. Pēc sanāksmes F. Mogerīni paziņoja, ka ES ārlietu resoru vadītāji ir vienojušies ievērojami padziļināt sadarbību migrācijas plūsmas regulēšanā ne tikai savienības iekšienē, bet veidot sadarbību šajā jomā arī ar ES kandidātvalstīm. «Gan dalīb­valstis, gan kandidātvalstis atrodas vienā laivā attiecībā uz dramatiskus apmērus ieguvušo migrantu krīzi, un mums jāsadarbojas, necenšoties novelt atbildību citam uz citu vai Eiropas institūcijām,» teica augstā pārstāve preses brīfingā pēc ministru neformālās tikšanās. F. Mogerīni uzsvēra, ka nekontrolētās migrācijas problēmai ar visiem sarežģītajiem tās cēloņiem un iespējamām sekām nebūs iespējams piemērot ārkārtas īstermiņa risinājumus. Krīze tupināsies ilgstoši un paplašināsies mēroga ziņā. Tādējādi tikai ideoloģiskā un politiskā līmenī būs iespējami iedarbīgi ilgtermiņa risinājumi bez strikta sākuma un beigu punkta. F. Mogerīni aicināja ātrāk izstrādāt vienotu Eiropas lēmumu migrācijas jautājumā, saglabājot cilvēku ticību tādām eiropeiskām vērtībām kā cilvēktiesības un solidaritāte. Galvenie Eiropas valstu sadarbības virzieni, kas bēgļu krīzes dēļ jau ir aktivizēti, saistīti ar  «īsto» bēgļu statusa pārbaudi un piemērošanu, iekšējo ES robežu un ārējās robežas pārvaldību, cīņu pret cilvēku kontrabandistiem, kooperācijas padziļināšanu ar bēgļu izcelsmes un tranzīta valstīm, kā arī pasākumiem mas­veida migrācijas cēloņu likvidācijai.

Jauno draudu atvairīšana, terorisma apkarošana un krīžu menedžments ir Eiropas tuvākie izaicinājumi, ņemot arī vērā, ka kompleksi drošības pasākumi nebūs iespējami tikai ES Kopējās drošības un aizsardzības politikas ietvarā. Kompleksu problēmu risināšana (tajā skaitā migrācijas krīze) un hibrīdkara draudi prasīs politisko, diplomātisko, militāro un citu instrumentu tālredzīgu sinerģiju, turklāt visām Eiropas valstīm būs jārīkojas vienoti. Atsevišķu Eiropas valstu patstāvīgi centieni uzlabot drošību nepārprotami būs daudz dārgāki un mazāk efektīvi.

Pēc ārvalstu preses materiāliem sagatavojusi
majore Vizma Kaļčeva.
Foto — Reuters; www.invisible-dog.com/isis_weakness_eng.html.