Eiropas Aizsardzības aģentūra: attīstot Eiropas valstu sadarbību aizsardzības jomā

Elizabete Šefmane,
EAA, mediju un komunikāciju virsniece.

Foto — Gatis Dieziņš un Alfrēds Pļasdis.

logo new 2012Eiropas Aizsardzības aģentūra (EAA) tika izveidota 2004. gadā, lai atbalstītu Eiropas Savienības dalībvalstis un Padomi to centienos uzlabot Eiropas aizsardzības spējas. Pēc desmit gadu darbības EAA ir kļuvusi par svarīgu elementu Eiropas aizsardzības uzbūvē. Ar mazāk nekā 130 darbiniekiem no visas Eiropas aģentūra attīsta Eiropas valstu kopīgās aizsardzības spējas un bruņojuma projektus, atbalsta Eiropas aizsardzības rūpniecību, nodarbojas ar pētniecības projektiem un jaunu tehnoloģiju izveidi, kā arī Eiropas kopdarbību aizsardzības jomā. EAA izmanto elastīgu a la carte pieeju, kas ļauj dalībvalstīm izraudzīties tos projektus, kuros tās vēlas piedalīties.

EAA pastāvēšanas mērķis ir dot jūtamus rezultātus dalībvalstīm, to bruņotajiem spēkiem un visbeidzot ikvienam karavīram. 2014. gadā aģentūra uzsāka 18 jaunus projektus, aptverot spēju attīstības pilnu spektru.

eda-lithunian_carl_gustaf_creditalfredaspliasdislitmod

EAA lomas nozīmīgums tika novērtēts Eiropadomes 2013. gada decembra samitā, kura galvenā tēma bija Eiropas aizsardzības jautājumi. EAA tika dots uzdevums sniegt atbalstu dalībvalstīm četru galveno spēju attīstīšanā — degvielas uzpilde lidojuma laikā (Air-to-Air Refuelling — AAR), distances vadības lidaparātu sistēmas (Remotely Piloted Aircraft Systems — RPAS), valdību satelītu sakari (Governmental Satellite Communication — Govsatcom) un kiberaizsardzība. Darbs norit katrā no šīm jomām. EAA ir saņēmusi arī dažādus citus uzdevumus, lai palīdzētu atbalstīt un attīstīt Eiropas aizsardzības rūpniecību un tās tehnoloģisko bāzi.

No pētniecības un tehnoloģijām līdz operacionālai izvietošanai
Līdzās šīm četrām jomām EAA aptver projektus no pētniecības un tehnoloģijām līdz darbības izvēršanai. Pētniecības un tehnoloģiju jomā aģentūra, piemēram, strādā pie nākotnes tehnoloģijām, kas būs nepieciešamas jūras pretmīnu karadarbībā. EAA sadarbojas ar Eiropas Komisiju par civilā un militārā jomā izmantojamām tehnoloģijām, kas saistītas ar cīņu pret ķīmisko, bioloģisko, radioaktīvo un kodolvielu draudiem vai kiberaizsardzību. EAA arī iesaistās jautājumu risināšanā, kas saistīti ar dalībvalstu tehnoloģisko neatkarību.

Attiecībā uz spēju izvietošanu aģentūra, piemēram, līdz šim ir organizējusi septiņas helikopteru pilotu apmācības, iesaistot simtiem pilotu no visas Eiropas, no kuriem vairāk nekā puse pēc apmācībām tika nosūtīti uz Afganistānu. Savukārt cīņai pret pašdarinātiem spridzekļiem (improvised explosive devices — IED) aģentūra savā paspārnē ir izveidojusi tiesu ekspertīzes laboratoriju. 2011. gadā Francijas speciālistu vadībā, aktīvi piedaloties arī vairākām citām dalībvalstīm, šī laboratorija tika izvietota Afganistānā. Pēc veiksmīgās operācijas, kuras laikā tika analizēti vairāk nekā 6000 pašdarināto spridzekļu, projekts tagad ir pārvietots uz Nīderlandi, kur tam ir nodrošinātas pastāvīgas mācību telpas.

Sadarbības veicināšana
Eiropas valstu sadarbības un izmantojamo līdzekļu savietojamības pamatā ir aizsardzības standartu saskaņošana. Aģentūra ir veiksmīgi attīstījusi vairākus standartizācijas projektus tādās jomās kā lidojumderīgums ar saskaņoto lidojumderīguma prasību ieviešanu, munīcijas kvalifikācija, tehniskās un darbības pārbaudes atļaujas degvielas uzpildes gaisakuģiem/savācējiem degvielas uzpildes lidojuma laikā operācijās. Balstoties uz Eiropas militāro lidojumderīguma prasību attīstības procesā gūto pieredzi, EAA šobrīd veic arī distances vadības lid-aparātu sistēmas (RPAS) sertifikāciju.

Eiropas Aizsardzības aģentūras izpilddirektors

Latvija nesen pievienojās aģentūras izstrādātajām diplomātisko formalitāšu normām, lai vienkāršotu un saskaņotu militāro gaisa transporta kustību Eiropā. Iepirkuma apvienošana jeb vairāku valstu kopīgs iepirkums ir vēl viens veids, kā valstīm saskaņot standartus vai iekārtas. Aģentūra var veicināt dalībvalstu kooperatīvos iepirkumus. 2014. gada jūnijā EAA un kompānija «Saab Dynamics AB» pabeidza darbu pie vairāku gadu pamatnolīguma par dažādas «Carl-Gustaf» bezatsitiena prettanku ieroču munīcijas piegādi. Šis pamatnolīgums ir pa­- redzēts uz pieciem gadiem un ietver iespējamo tā atjaunošanu vēl uz diviem gadiem; līguma plānotā vērtība ir līdz 50 miljoniem eiro. Tas ir publiskā iepirkuma līgums starp EAA un Igauniju, Latviju, Lietuvu, Čehiju un Poliju, kura ietvaros EAA darbojas kā centralizētā iepirkumu institūcija, uzņemoties vadošo lomu iepirkuma procedūrā. EAA arī vada šī iepirkuma pamatlīguma uzraudzību, lai pilnībā izmantotu visas iespējas, ko sniedz iepirkuma apvienošanas prasības. Šis līgums paredz arī citu EAA dalībvalstu iespēju pievienoties šai iniciatīvai vēlākā laika posmā.

Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis uzskata: «Kopīgā iepirkuma iniciatīva par vienotu «Carl Gustav» munīcijas iegādi ir labs piemērs tam, kā EAA īsteno savu lomu kā sadarbības projektu veicinātāja. Šis projekts sākuma stadijā tika paredzēts Baltijas valstu reģionālās sadarbības ietvaros, kam vēlāk pievienojās Polija un Čehijas Republika. Dalība iepirkuma apvienošanā sniedz vairākas priekšrocības līgumsaistībās, kuras nebūtu bijis iespējams panākt, ja līgumu slēgtu viena valsts, it īpaši valsts ar zemu patēriņa līmeni. Šobrīd ir vairākas priekšrocības, piemēram, pasūtījumu lielāka pielāgojamība. Tā kā EAA darbojas kā šī projekta administrators, tas nozīmē, ka projekta dalībvalstis var ietaupīt līdzekļus uz administratīvajiem un koordinācijas izdevumiem. Mazākām valstīm dialoga izveidošana ar industrijas pārstāvjiem var būt sarežģītāka, kamēr EAA spēj nodrošināt efektīva starpnieka pakalpojumus.»

Aizsardzība un citi Eiropas Savienības politikas virzieni
Lai stiprinātu Eiropas aizsardzības rūpniecību un lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar Eiropas aizsardzības izdevumiem, proti, pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai atvēlēto līdzekļu samazināšanu, EAA savu darbību koncentrē uz pētnieciskajiem un tehnoloģiju attīstības projektiem un divējāda lietojuma tehnoloģiju pētniecību, kā arī atbalsta Eiropas Komisiju sagatavošanās darbībās, lai nodrošinātu ar kopējās drošības un aizsardzības politiku (Common Security and Defence Policy — CSDP) saistītu pētījumu veikšanu. Aģentūrai ir atvēlēta arī galvenā loma, cenšoties panākt līdzsvaru starp vienoto tirgu, no vienas puses, un aizsardzības nozares specifiku, no otras puses.

EAA aktīvi darbojas civilmilitārās sinerģijas projektu veicināšanā. Dalībvalstīm ir pieejamas un tās izmanto aģentūras zināšanas saistībā ar aizsardzības jautājumu ietekmi uz daudz plašākām ES politikas jomām un iniciatīvām, piemēram, radiofrekvenču spektrs, enerģētika un Eiropas vienotā gaisa telpa. EAA ir tā vieta, kur aizsardzības ministrijas var noskaidrot un formulēt savas intereses saistībā ar šīm jomām.

Proaktīvs Eiropas aizsardzības kopienas centrs
Lai sasniegtu šo mērķi, EAA ir izveidojusi ciešas attiecības ar citām ES institūcijām, piemēram, ar Eiropas Komisiju, Eiropas Ārē­jās darbības dienestu, dažādiem ES Padomes formātiem, Vienotās Eiropas gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības izpētes kopuzņēmumu un Eiropas Aviācijas drošības aģentūru. EAA sadarbojas arī ar trešajām pusēm. Aģentūrai jau ir administratīvas vienošanās ar Norvēģiju, Šveici, Serbiju, ar Eiropas Kosmosa aģentūru un Kopīgas sadarbības organizāciju bruņojuma jautājumos (Organisation Conjointe de Coopération en matière d’Armement — OCCAR). Aģentūra turpina uzlabot darba attiecības ar NATO, nodrošinot papildinošu un savstarpēji pastiprinošu spēju attīstību. EAA ir iesaistīta arī sadarbības veidošanā ar citām ārpus Eiropas Savienības pastāvošām organizācijām, piemēram, ar Eiropas Aeronavigācijas drošības organizāciju (The European Organisation for the Safety of Air Navigation — Eurocontrol).

eda_web_0215-227Horhe Domeks: «EAA ir gatava atbalstīt visas dalībvalstis neatkarīgi no to lieluma.»

— 2015. gada 1. februārī jūs tikāt apstiprināts EAA izpilddirektora amatā. Kā uztverat šo izaicinājumu?
— Es aģentūrai esmu pievienojies Eiropas aizsardzības jomai izšķirīgā brīdī. Sadarbības paplašināšanas potenciāls ir milzīgs. EAA uzsākot savas pastāvēšanas otro desmitgadi, ir jāatzīst, ka aizsardzības izdevumi Eiropas Savienībā turpina samazināties. Kopš 2006. gada tie ir samazinājušies par vairāk nekā 20 miljardiem eiro. Tomēr, no otras puses, drošības un aizsardzības vide nemitīgi attīstās satraucošā ātrumā. Mums ir daudz operacionālo saistību, un šķiet, ka rodas arvien sarežģītāki draudi. Tas, manuprāt, ir iemesls, kāpēc pašreizējais potenciāls Eiropas Savienības plašākai sadarbībai aizsardzības jomā ir tik liels. Mēs šobrīd esam sasnieguši pagrieziena punktu. Situācijā, kad aizsardzības budžeti samazinās un drošības vide kļūst aizvien sarežģītāka, tikai pastiprinot dalībvalstu savstarpējo sadarbību, tās varēs iegūt spējas, kuras tām nebūtu pa spēkam nodrošināt, darbojoties individuāli. Tas ir arī vienīgais risinājums nākotnē no rūpnieciskā viedokļa.

— Kādi ir jūsu darbības galvenie mērķi?
— Pirmās tikšanās, kas man ir bijušas ar aģentūras darbiniekiem, ir apstiprinājušas manis iepriekš sacīto, proti, viss EAA personāls ir apņēmības pilns risināt nākotnes izaicinājumus. Man ar aģentūras jauno vadītāju Eiropas Savienības augsto pārstāvi ārpolitikas un drošības politikas jomā Federiku Mogerīnī ir līdzīgs viedoklis par to, ka EAA ir nozīmīga organizācija, kas ir gatava atbalstīt visas dalībvalstis neatkarīgi no to lieluma. Tāpēc es vēlos, lai EAA stiprinātu mūsu attiecības ar visām dalībvalstīm kopumā un arī atsevišķi ar ikvienu no tām. Pirms EAA nākamās valdes sanāksmes šā gada maijā es plānoju apmeklēt katras Eiropas Savienības valsts galvaspilsētu, lai apkopotu viedokļus un atzinumus, kā arī dotu iespēju mūsu partnervalstīm atkārtoti apstiprināt savas prioritātes. Vēlos turpināt arī sava priekšgājēja centienus veidot arvien ciešākas saites ar ieinteresētajām pusēm, piemēram, Eiropas Komisiju, NATO vai reģionālajām grupām. Man nav šaubu par to, ka EAA ir īstā organizācija šī uzdevuma izpildei, tomēr esmu pārliecināts, ka aģentūras maksimālās iespējas vēl nav materializētas, lai mēs varētu attīstīt mums nepieciešamās spējas un veicinātu mūsu rūpnieciskā potenciāla un tehnoloģiju attīstību.

— Kādas cerības saistāt ar 2015. gadu Eiropadomē?
— 2013. gada decembrī Eiropadome mums izvirzīja vairākus uzdevumus, kuri ir vai nu izpildīti, vai arī šobrīd tiek veiksmīgi īstenoti. Progress ir novērojams arī četru galveno spēju prioritātēs: degvielas uzpildē lidojuma laikā, valdību satelītu sakaros, distances vadības lidaparātu sistēmās un kiber­aizsardzībā. Runājot par fiskālo stimulu, lai padarītu sadarbību vēl pievilcīgāku, aģentūras paspārnē esošie projekti tagad ir atbrīvoti no PVN. Un mēs arī nākotnē plānojam piedāvāt dažādus citus stimulējošus pasākumus, sevišķi apvienoto iepirkuma mehānismu. Jaunie projekti ir ļoti svarīgi ne vien tāpēc, ka tie novērsīs pašreizējās nepilnības spēju nodrošināšanā, bet arī tāpēc, ka tie veicinās Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstību. Tātad mēs plānojam iesniegt dažus priekšlikumus, iespējams, tādās jomās kā jūrlietas, pretraķešu aizsardzība un kosmosa novērošana. Pētniecība un tehnoloģiju attīstība, tostarp divējāda lietojuma projekti, arī veido ievērojamu daļu no EAA darāmā, lai nodrošinātu, ka mēs šodien ieguldām līdzekļus nākotnē nepieciešamo spēju attīstībā un atbalstām spēcīgu, tehnoloģiski progresīvu un novatorisku Eiropas aizsardzības rūpniecības un tehnoloģisko bāzi.

2015. gada jūnijā Eiropadome nodrošinās valstu un valdību vadītājiem iespēju apstiprināt savu gatavību kopīgi sadarboties aizsardzības jautājumu risināšanā. Ņemot vērā šodienas drošības vides izaicinājumus, sabiedrība no šīs tikšanās sagaida pamudinājumu aizsardzības sadarbības paplašināšanai. Mums ir nepieciešams izmantot visus pieejamos ES instrumentus un sinerģiju ar civilās drošības nozari, jo, kā mēs redzam, arvien nenosakāmāka kļūst robeža starp drošību un aizsardzību, kā to skaidri ir pierādījis hibrīdkarš. Strādājot aģentūras vadītājas Federikas Mogerīnī vadībā un ciešā sadarbībā ar mūsu dalībvalstīm un Eiropas Komisiju, EAA plāno šim nozīmīgajam pasākumam sagatavot būtisku priekšlikumu kopumu.