Dāsnais dāvinājums

Šogad mūsu bruņoto spēku virsnieku kalve — Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija — svin savas pastāvēšanas 23. gads­kārtu. Šā gada 13. februārī akadēmijas telpās notika dibināšanas gadadienas svinīgais pasākums, kurā akadēmijas rektors pulkvedis Egils Leščinskis sumināja mācību iestādes labākos virsniekus un kadetus. 

Svinīgā pasākuma laikā vērtīgu papildinājumu saņēma Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas bibliotēka — militārā žurnāla «Tēvijas Sargs» pilnu komplektu iesējumā pa gadiem kopš žurnāla iznākšanas brīža. Sešpadsmit sējumos iesietie «Tēvijas Sarga» eksemplāri (1999.—2014.) ir Latviešu virsnieku apvienības goda biedra, atvaļinātā ASV militārās rezerves brigādes ģenerāļa Vilmāra Kukaiņa dāvinājums akadēmijas bibliotēkai un tās lasītājiem. Dāsnā dāvinājuma reizē sniedzam ieskatu Vilmāra Kukaiņa darbīgajā dzīves gājumā.

NAA-23

Šā gada 10. augustā Vilmāram Kukainim apritēs 85 gadi, taču sirmais ģenerālis joprojām ir ierindā: gan aktīvi sekojot līdzi militāri politiskajiem notikumiem pasaulē un Latvijā, gan atbalstot mūsu valsts bruņotos spēkus, dalīdamies savā bagātajā pieredzē un zināšanās ar latviešu militārajām aprindām.

v-kukainisVilmārs Kukainis dzimis 1930. gada 10. augustā Rīgā, Āgenskalnā, meldermeistara Vilhelma Kristapa un Martas Otīlijas (dz. Gulbes) ģimenē. Viņš saviem vecākiem ir vienīgais dēls. Vilmāra dzīves ritējumu maina traģiskie Otrā pasaules kara gadi. 1945. gadā Vilmārs zaudē tēvu. Kopā ar māti viņš dodas bēgļu gaitās uz Vāciju, kur abi nonāk bēgļu nometnē Fišbahā. Tur Vilmārs pabeidz K. Skalbes vārdā nodēvēto latviešu ģimnāziju. Tālākās gaitas viņu saista ar kara lietām.

1949. gadā nākamais ģenerālis iestājas 8920. jeb Virsaiša Viestura sardžu rotā — vienā no ASV armijas sastāvā Eiropā dibinātajām baltiešu sardžu un darba paramilitārajām vienībām, kurās uzņēma arī bijušos latviešu un igauņu leģionārus. Līdzās citiem uzdevumiem baltiešu rotas veica arī Nirn­bergas tiesu pils apsardzību, kad tur noritēja tiesas sēdes par nacistiskajiem noziedz­- niekiem.

1950. gada vasarā V. Kukainis kopā ar māti izceļo uz Amerikas Savienotajām Valstīm — uz Mičiganas pavalsts Grandrapidiem. Šajā laikā ASV ir iesaistījušās militārajā konfliktā Korejas pussalā. 1951. gadā V. Kukainis saņem iesaukšanas pavēsti ASV bruņotajos spēkos, viņu norīko kā sanitāru doties uz Koreju. Tolaik uz Koreju ASV militārās iestādes centās vairāk sūtīt ieceļotājus. Atteikšanās no obligātā dienesta nozīmēja automātisku ASV pilsonības zaudēšanu, bet iestāšanās armijā pilsonības iegūšanu tikai veicināja. Daudziem latviešu bēgļiem atkārtota nokļūšana karadarbības zonā nebūt nebija dzīves sapnis, tapēc viņi vai nu izvēlējās studēt teoloģiju (mācītājus armijā neiesauca), vai pārcelties uz tuvējo Kanādu. Kā atceras V. Kukainis, latviešu puišu vairākums tomēr izvēlējās doties armijā (tādā veidā iegūstot ASV pilsonību) un nokļuva Korejas karā. Taču vācu valodas prasme V. Kukainim paver pavisam citu perspektīvu, un viņš kļūst par amerikāņu armijas militārās izlūkošanas bataljona tulku Vīnē. Tas bija laiks, kad Vīne un visa Austrija joprojām bija sadalīta četrās Otro pasaules karu uzvarējušo valstu okupācijas zonās. Katrā ziņā dienests šādos apstākļos bija vērtīga pieredze nākamajam virsniekam. Tieši pēc obligātā militārā dienesta V. Kukainis pieņem lēmumu turpināt militāro karjeru.

NAA-23

Militārais dienests palīdz V. Kukainim iegūt tālāku izglītību — ar armijas atbalstu viņš iestājas un pabeidz Grandrapidu koledžu, vēlāk Rietummičiganas universitāti Kalamazū, kur iegūst bakalaura grādu industriālajā menedžmentā. Vienlaikus turpinās viņa militārā karjera. Līdztekus studijām universitātē V. Kukainis absolvē ASV bruņoto spēku rezerves virsnieku kursus un turpina militāro dienestu rezerves kājnieku vienībā. 1957. gadā pabeidzis kursus, iegūst rezerves leitnanta dienesta pakāpi. Viņš pabeidz arī Armijas apgādes skolu, kā arī augstākos kursus Armijas intendantūras koledžā un ASV Nacionālās aizsardzības universitātē. V. Kukaiņa aktīvais dienests turpinās līdz 1976. gadam. Šajā laikā viņš dien ASV spēkos Rietumvācijā, Irānā, Taizemē, Japānā un 1966.—1967. gadā piedalās karā Vjetnamā.

Pēc atvaļināšanās no aktīvā dienesta V. Kukainis ar ASV bruņoto spēku piešķirto stipendiju turpina akadēmisko izglītību un iegūst maģistra grādu publiskajā administrācijā, pabeidzot Kentas universitāti. Strādā militārajā rūpniecībā. 1993. gadā ASV Ohaijo pavalsts Nacionālās gvardes vadība pieredzējušo karavīru uzaicina turpināt militāro dienestu. V. Kukainis kļūst par pavalsts Nacionālās gvardes militārās rezerves štāba priekšnieka vietnieku. 1996. gadā viņu paaugstina dienesta pakāpē par brigādes ģenerāli. No ASV Nacionālās gvardes V. Kukaini atvaļina pēc galējā vecuma cenza sasniegšanas 1999. gadā. Kopumā, ieskaitot dienestu paramilitārajā Virsaiša Viestura sardžu rotā, Vilmārs Kukainis ASV bruņotajos spēkos dienējis gandrīz piecdesmit gadus. Dienesta laikā apbalvots ar ASV Bronzas zvaigzni un daudziem citiem šīs valsts apbalvojumiem.

Nevar neminēt ģenerāļa Vilmāra Kukaiņa citu darbības jomu visa mūža garumā, proti, viņa aktīvo sabiedrisko darbu trimdas latviešu kopienā gan Savienotajās Valstīs, gan citur pasaulē. V. Kukainis savās dienesta gaitās vienmēr centies apzināt tautiešus, galvenokārt latviešu karavīrus. Pēc atvaļināšanās no dienesta viņa sabiedriskā rosība kļūst vēl aktīvāka. V. Kukainis ir viens no vadošajiem Klīvlendas Baltiešu komitejas valdes locekļiem, darbojies Latviešu Klīvlendas krājaizdevumu sabiedrībā un Latviešu krājaizdevumu sabiedrībā «Dau­gavas vanagu» organizācijā.

Pasākuma laikā NAA personāls atskatījās uz iepriekšējos gados paveikto un saņēma laba vēlējumus no NBS Apvienotā štāba priekšnieka ģenerālmajora Jura Zeibārta un Latviešu virsnieku apvienības pārstāvjiem.
Pasākuma laikā NAA personāls atskatījās uz iepriekšējos gados paveikto un saņēma laba vēlējumus no NBS Apvienotā štāba priekšnieka ģenerālmajora Jura Zeibārta un Latviešu virsnieku apvienības pārstāvjiem.

Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas kopā ar domubiedriem Ilmāru Dambergu, Egonu Goldšmitu, Visvaldi Ķemeri, Ilmāru Krastu, Alfonu Medni, Andreju Mežmali un citiem viņš izveido ASV bruņotajos spēkos dienošo latviešu militāro speciālistu grupu, lai palīdzētu Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, sekmējot to iekļaušanu starptautiskajā apritē, tai skaitā NATO.

V. Kukainis devis arī lielu personisku ieguldījumu mūsu bruņoto spēku attīstībā, gan strādājot Latvijas aizsardzības atbalsta darba grupā, gan lasot lekcijas Latvijas NBS virsnieku sagatavošanas mācību iestādēs.

V. Kukainis īpaši lepojas, ka Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru (LKOK) biedrības valdes pirmais un pēdējais priekšsēdis Arvīds Lauris iecēlis viņu par biedrības pilnvarnieku, lūdzot rūpēties par vēl dzīvajiem ordeņa kavalieriem. Šo darbu Vilmārs Kukainis arī apzinīgi pildījis.

kukainis01Sabiedriskā kārtā V. Kukainis ilgus gadus darbojas kā militārā žurnāla «Tēvijas Sargs» un Latvijas Kara muzeja pārstāvis Ziemeļamerikā, krietni sekmējis līdzekļu vākšanu nodegušā O. Kalpaka piemiņas muzeja «Airītes» atjaunošanai, kā arī vācis un pats ziedojis ievērojamus līdzekļus Latvijas Kara muzeja ekspozīciju veidošanai un eksponātu iegādei.

V. Kukainis apbalvots ar Latvijas Republikas apbalvojumiem — Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi (1995), Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru (2000) un vairākiem aizsardzības ministra apbalvojumiem.

Ģimeni V. Kukainis nodibināja 1955. gadā, kad apprecējās ar Dzintru Kalnaraupu (Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Pētera Kalnaraupa meitu). Ģimenē ir izauguši dēli Māris (1956) un Lauris (1961).

Sagatavojis Juris Ciganovs, Dr. hist.
Foto — Gatis Dieziņš.