Cik šaujamieroču ir civiliedzīvotāju rīcībā?

Šī gada 2. decembrī Sanbernardīno pilsētā Kalifornijā (ASV) precēts islāmticīgo pāris nošāva 14 un ievainoja 21 cilvēku. Šis noziegums ir asiņainākais uzbrukums ASV kopš Pasaules tirdzniecības centra ēku sagrāves Ņujorkā 2001. gada 11. septembrī. ASV prezidents Baraks Obama uzrunā nācijai šo noziegumu ir nosaucis par teroristisku aktu, kas vērsts uz nevainīgu cilvēku nogalināšanu. Viens no pretpasākumiem, kurus publiski solīja īstenot B. Obama, ir saistīts ar ieroču aprites likumdošanas pārskatīšanu, ieviešot papildu aizliegumus ieroču pirkšanai un glabāšanai.

Ar šādu ieroci AR-15 tika pastrādāts terorakts Sanbernardīno.
Ar šādu ieroci AR-15 tika pastrādāts terorakts Sanbernardīno.

Pašlaik vēl nav izstrādāta kompleksa un specifiski piemērojama metodoloģija, kas ļautu precīzi uzskaitīt civiliedzīvotāju īpašumā esošo šaujamieroču kopskaitu globālā mērogā. Tomēr pētījumi šajā jomā notiek, un viens no veiksmīgākajiem projektiem ir globālais ekspertīzes centrs «The Small Arms Survey», kas bāzēts Ženēvā. Tā pētnieki katru gadu izstrādā un publicē analītiskus un statistiskus pētījumus par mazo ieroču izplatību un ar to saistītajiem procesiem.

Viens no centra 2007. gada pētījumiem liecina, ka ASV dzīvo visvairāk apbruņotā nācija pasaulē. Uz katriem 100 amerikāņiem esot reģistrēti 90 šaujamieroči (skat. tabulu). Zīmīgi, ka ASV ieroču atļaujas civiliedzīvotājiem tika legalizētas jau 1791. gadā un kopš tā laika ir mainījušies tikai atsevišķi noteikumi šajā jomā. Kopumā «The Small Arms Survey» pētījumā ir izvērtētas 200 valstis, izmantojot masu mediju ziņas, citus oficiālus un neoficiālus informācijas avotus, lietojot visdažādākās metodes, tajā skaitā integrējot statistiskās korelācijas analīzi.  Reitinga tabulas pirmajās 34 vietās ir gan Eiropas, gan citu pasaules reģionu valstis. Pētījumā norādīts, ka pasaulē kopumā civiliedzīvotāju īpašumā esot aptuveni 875 miljoni šaujamieroču un 270 miljoni no tiem piederot ASV iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā tiek atzīts, ka vienpusīgi statistiskie dati par ieroču skaitu nerada priekšstatu par to, kuras nācijas ir kareivīgi noskaņotas un tendētas uz ieroču akumulēšanu vai tieši otrādi —miermīlīgas un atbalsta visaptverošu atbruņošanos. Piemēram, Indijā ir fiksēti tikai četri šaujamieroči uz 100 iedzīvotājiem, taču kopumā Indija ar 46 miljoniem šaujam­­- ieroču civiliedzīvotāju rokās ir ierindojama otrajā vietā aiz ASV. Savukārt Ķīna ir trešajā vietā — ar kopumā 40 miljoniem šaujam-ieroču, bet ar trim ieročiem uz 100 iedzīvotājiem.

Statistiska arī liecina, ka daudzas pasaules nabadzīgākās valstis, kurās sabiedriskā drošība un kārtība nav iekļauta prioritāšu sarakstā, piemēram, Nigērija, atrodas reitinga tabulas pēdējās vietās ar mazāk nekā vienu ieroci uz 100 iedzīvotājiem. «The Small Arms Survey» centra direktore Keita Krauze secina, ka šaujamieroči pasaulē ir izplatīti izteikti nevienmērīgi un to kopskaits ir daudz lielāks, nekā tika lēsts pirms ekspertīzes centra pētījumiem. Daudzviet valdījis uzskats, ka Āfrika un Latīņamerikas valstis ir pārplūdinātas ar šaujamieročiem, taču tas neatbilst realitātei. Patiesībā iedzīvotāju tendence iegādāties ieročus savā īpašumā tieši korelē ar labklājības līmeņa paaugstināšanos. 2007. gada izpēte liecina, ka visā pasaulē civiliedzīvotāju īpašumā bija 650 miljoni šaujamieroču, savukārt valsts spēka struktūru un armiju apbruņojumā — 225 miljoni. Šiem skaitļiem ir tendence dramatiski palielināties. Pētnieku aplēses liecina, ka 21. gadsimta pašā sākumā globālais šau­jamieroču skaits civiliedzīvotāju un visu valsts dienestu rīcībā nepārsniedza 640 miljonus vienību. Šī statistika ir vēl satraucošāka, ja ņem vērā, ka liela daļa ieroču pēc iegādes vispār netiek oficiāli reģistrēta saskaņā ar likumdošanas prasībām. Piemēram, ir zināms, ka Meksikā reģistrēti vien aptuveni 5000 šaujamieroču uz šīs valsts iedzīvotāju kopskaitu — 105 miljoniem.

Atbilstoši šīs tabulas turpinājumam Krievijā ir 8,9, bet Igaunijā — 9,2 šaujamieroči uz 100 iedzīvotājiem.
Atbilstoši šīs tabulas turpinājumam Krievijā ir 8,9, bet Igaunijā — 9,2 šaujamieroči uz 100 iedzīvotājiem.

Lai gan civilpersonām visā pasaulē pieder milzīgs ieroču skaits, to glabāšanas un nēsāšanas atļaujas iegūšana daudzās valstīs joprojām ir ārkārtīgi sarežģīts process. Piemēram, Brazīlijā civiliedzīvotāji var reģistrēt ieroci tikai tad, ja pārliecinoši pierāda draudus savai dzīvībai. Par neatļauta ieroča glabāšanu Brazīlijā ir paredzēts četru gadu cietumsods.  Raksturojot ieroču aprites īpatnības, jāmin, ka 16 Klusā okeāna reģiona valstīs, kā arī Lielbritānijā, Īrijā, Islandē un Norvēģijā policistiem dienesta pienākumu pildīšanai patruļu laikā netiek izsniegti šaujam­ieroči. Šis fakts šķiet neticams salīdzinājumā ar labi apbruņotajiem ASV policistiem. Tomēr jau gadu desmitiem daudzu valstu tiesībsargi veiksmīgi tiek galā ar saviem pienākumiem, neizmantojot šaujam­ieročus. Dažās valstīs ir vērojami arī zināmi paradoksi un sava veida mācību stundas citiem.  Piemēram, Islandē ir ārkārtīgi zemi kriminogēnie rādītāji, taču vienlaikus trešdaļa šīs mazās valsts civiliedzīvotāju (~100 000) ir apbruņoti ar šaujamieročiem (15. vieta tabulā). Savukārt Īrijā aptuveni 80% visu policistu netiek apmācīti šaut un viņiem saskaņā ar amata pienākumu aprakstiem nav jāzina, kā rīkoties ar šaujamieroci dažādās situācijās. Ieroču skaita reitinga tabulā Īrija ir 70. vietā ar 9 ieročiem uz 100 civiliedzīvotājiem.

Vērtējot šaujamieroču lietošanas riskus, pētnieki norāda, ka būtiskākais faktors ir tas, cik un kādiem cilvēkiem ir iespējams piekļūt pie ieročiem. Šādus skaitļus vēl neviens nav publiskojis pat nacionālā mērogā, bet globālā mērogā šie dati praktiski nav fiksējami. Līdzšinējie pētījumi apliecina, ka kopējā ieroču skaita statistika pa valstīm metodiski nekorelē ar noziedzīgu nodarījumu skaitu ar ieroču lietošanu. Turklāt būtiski atšķiras arī likumpārkāpēju raksturojums pa valstīm. Piemēram, ASV gangsteru apbruņojums būtiski atšķiras no ieroču klāsta, kas jebkad fiksēts pie Šveices kriminālo aprindu pārstāvjiem. Tādējādi pastāv niecīga varbūtība, ka, pieņemot stingrākus likumus un maksimāli ierobežojot ieroču atļauju izsniegšanu civiliedzīvotājiem, kādā konkrētā valstī ir iespējams ievērojami samazināt noziegumu skaitu ar šaujamieroču lietošanu.

Pēc ārvalstu preses materiāliem sagatavojusi
majore Vizma Kaļčeva.
Foto — http://www.thatgunshop.net; http://www.smallarmssurvey.org.