Redaktora sleja

Šā numura aktualitāte — Jaunsardze un valsts aizsardzības mācība. Par šo tēmu izskan daudz diskusiju, viedokļu un komentāru, bet apliecinājums, ka ne tikai Latvijā tā ir aktualitāte, ir sešu valstu jauniešu nometne «Baltic Guards 2018». Jaunsardzes organizācijas vēsturē šī ir lielākā starptautiskā nometne. 

Savukārt mūsu Gaisa spēkiem šī ir bijusi patiesi karsta vasara, jo ne vien Latvijā, bet arī visā Eiropā notika postoši ugunsgrēki. Redakcija aicināja uz sarunu Gaisa spēku štāba Operāciju daļas virsnieku kapteini Igoru Svarinski. Viņš stāsta par saviem un kolēģu pienākumiem dzēšanas darbos. Domāju, šiem cilvēkiem mēs esam milzīgu pateicību parādā. Šādos brīžos visi augstu novērtē arī kaimiņu, šoreiz Lietuvas un Baltkrievijas palīdzību dzēšanas darbos. 

Un šī mēneša galvenā aktualitāte — militārās mācības «Namejs 2018». Ziņas par mācībām, plašo iesaisti tajās medijos izskan ik dienas, bet atskatu par to norisi un mācību izvērtējumu lasiet nākamajā «Tēvijas Sargs» numurā. 

Militārā žurnāla «Tēvijas Sargs»
galvenā redaktore Līga Lakuča.

Latvijas ziņas

04. 08. — 18. 08. 2018
Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi piedalījās starptautiskajās mācībās «Northern Strike» Mičiganā, ASV. Mācības norisinājās Alpenas Kaujas gatavības apmācības centrā un Greilingas poligonā. Mācībās atbalstu sniedza lidmašīnas A-10, iznīcinātāji F-16, transporta lidmašīnas C-130 un uzpildes lidmašīnas KC-135, kā arī lidmašīnas JSTARS E-8C, helikopteri UH-60 «Blackhawk», AH-1W «Super Cobra», CH-47 «Chinook» un UH-1Y «Venom». Gaisakuģi veica tuvo gaisa atbalstu un nodrošināja arī karavīru pārvietošanu, pildīja meklēšanas, glābšanas un novērošanas uzdevumus. 

«Northern Strike» ir ikgadējas apvienotās sauszemes un gaisa spēku mācības, un tajās piedalījās aptuveni 5000 karavīru no ASV, Bulgārijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Polijas, Ungārijas un Vācijas. 

No Latvijas šajās mācībās pirmo reizi piedalījās Zemessardzes 3. Latgales brigādes 36. Kaujas atbalsta bataljona karavīri un 55. Kājnieku bataljona zemessargi.

Savukārt Latvijas gaisa atbalsta kontrolieri veica uzdevumus Greilingas poligonā kopā ar ASV armiju un jūras kājniekiem, nodrošinot viņiem uzdevuma laikā tuvo gaisa atbalstu.

04. 08. — 11. 08. 2018
Mācību poligonā «Meža Mackeviči» un Nīcgales pagastā norisinājās Zemessardzes 3. Latgales brigādes paaugstinātas gatavības apakšvienību sertifikācijas mācības, kas sasniedza plānotos rezultātus.

Mācībās piedalījās vairāk nekā 250 zemessargi un karavīri. 

Sertifikācijas mācībās tika atkārtotas individuālās iemaņas un norisinājās speciālistu apmācība, noslēgumā pārbaudot apakšvienību spēju veikt kolektīvos uzdevumus, papildus pārbaudot kaujas nodrošinājuma un kaujas atbalsta spējas.

Šīs mācības nodrošināja Zemessardzes 3. Latgales brigādes apakšvienību gatavību dalībai Nacionālo bruņoto spēku militārajās mācībās «Namejs 2018».

11. 08. 2018
Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš darba vizītē uzturējās Amerikas Savienotajās Valstīs, lai pārrunātu ASV un Latvijas bruņoto spēku turpmāko sadarbību, kā arī drošības aktualitātes.

Vizītes laikā Nacionālo bruņoto spēku komandieris apmeklēja arī Mičiganas Nacionālās gvardes ikgadējās apvienotās sauszemes un gaisa spēku militārās mācības «Northern Strike 2018», lai tiktos ar Latvijas karavīriem un zemessargiem un vērotu mācību norisi. 

«Latvija ir vienīgā valsts, kuras karavīri un zemessargi ik gadu piedalās ASV organizētajās militārajās mācībās «Northern Strike» jau kopš to pirmsākumiem 2012. gadā. Mūs vieno kopīgas vērtības, pieredze un profesionalitāte. 

Pēc 25 konstruktīvas sadarbības piepildītiem gadiem mēs joprojām atrodam jaunus sadarbības veidus, tādējādi būtiski palielinot bruņoto spēku operacionalitāti un kaujas spējas,» gandarījumu par ilggadējo sadarbību pauž ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

12. 08. — 26. 08. 2018
Par godu Latvijas Republikas Zemessardzes un Mičiganas Nacionālās gvardes sadarbības 25. gadadienai, kā arī atzīmējot Latvijas simtgadi, Zemessardzes orķestris sadarbībā ar Mičiganas Nacionālās gvardes orķestri sniedza virkni koncertu ASV — Mičiganas štatā, kā arī Čikāgā, Ilinoisas štatā. 

Zemessardzes  orķestris kopā ar mūziķiem no Mičiganas Nacionālās gvardes orķestra uzstājās Latvijas Republikas Zemessardzes un Mičiganas Nacionālās gvardes sadarbības 25. gadadienai veltītajā pasākumā Greilingas bāzē.

Pasākumā Greilingas bāzē piedalījās Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, Mičiganas Nacionālās gvardes komandieris ģenerālmajors Gregorijs Vadness, kā arī Latvijas vēstnieks ASV Andris Teikmanis.

Zemessardzes orķestris priecēja militāro mācību «Northern Strike» viesu dienu apmeklētājus un sniedza koncertu Roskomonas iedzīvotājiem, Mičiganā un Saginavā, kā arī piedalījās kara veterāniem veltītajā parādē Devitā.

17. 08. 2018
Rīgā Baltijas valstu jūras eskadra (BALTRON) ar svinīgiem pasākumiem atzīmēja 20. gadadienu. Pasākumu ietvaros Meža kapos notika piemiņas brīdis un ziedu nolikšana pirmā BALTRON komandiera jūras kapteiņa Ilmāra Lešinska atdusas vietā. 

Svinīgajā pasākumā Rīgas pasažieru ostā piedalījās Aizsardzības mini­strijas parlamentārais sekretārs Viesturs Silenieks, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Ivo Mogiļnijs, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku komandieris flotiles admirālis Ingus Vizulis, Lietuvas bruņoto spēku Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Arūns Mockus, Igaunijas Aizsardzības spēku Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Jiri Saska, bijušie BALTRON komandieri un citi aicinātie viesi. 

Pēcpusdienā interesenti klātienē varēja apskatīt kuģus A-53 «Virsaitis», M-06 «Tālivaldis» un P-09 «Rēzekne».

No 10. līdz 16. augustam Latvijā notika arī BALTRON mācības «BALTRON Squadex 18/2», lai veicinātu sadarbību, stiprinātu spējas reaģēt un pārbaudītu BALTRON vienību gatavību veikt uzdevumus.

Pēc AM Preses nodaļas relīzēm ziņas apkopojusi Zigrīda Krauze.
Foto ­— Armīns Janiks , Ēriks Kukutis, Gatis Indrēvics un Gatis Dieziņš.  

Vasaras beigās Latvijā notiek vērienīgākās militārās mācības «Namejs 2018»

Taivo Trams

Foto — Armīns Janiks.

No 20. augusta līdz 2. septembrim Latvijā norisinās līdz šim vērienīgākās militārās mācības — «Namejs 2018», kurās piedalās vairāk nekā 10 000 dalībnieku — Latvijas un sabiedroto spēku karavīri un zemessargi, rezerves karavīri, brīvprātīgie rezervisti, Aizsardzības ministrijas darbinieki un Iekšlietu ministrijas struktūru personāls — policisti un robežsargi. Par mācību norisi, uzdevumiem un sabiedrības iesaisti preses brīfingā informēja Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Mācības «Namejs 2018» ir Nacionālo bruņoto spēku četru gadu apmācību cikla noslēgums. Mācību būtiskākie uzdevumi ir apmācīt bruņotos spēkus un citas atbildīgās valsts struktūras krīzes vadībā, kā arī kiberaizsardzības jomā, ņemot vērā sabiedroto spēku klātbūtnes faktoru un aktīvi tos iesaistot mācību norisē. Gaidāmās mācības ir līdz šim vērienīgākais šāda veida pasākums, kas ļaus pārbaudīt, kā bruņotie spēki un citas valsts drošības garantēšanā iesaistītās struktūras ir gatavas pildīt tām dotos uzdevumus, norādīja NBS komandieris.

Būtiskākais «Nameja 2018» uzdevums ir pārbaudīt bruņoto spēku gatavību izpildīt valsts aizsardzības uzdevumus smagas un komplicētas militārās krīzes gadījumā, civilās krīzes likvidācijā un kiberjomas apdraudējuma gadījumā. Turklāt katrai mācībās iesaistītajai struktūrai ir arī savi specifiski uzdevumi, kas ļauj trenēt tai nepieciešamās spējas. 

Ka jau minēts, būtiskākais «Nameja 2018» uzdevums ir pārbaudīt bruņoto spēku gatavību izpildīt valsts aizsardzības uzdevumus smagas un komplicētas militārās krīzes gadījumā, civilās krīzes likvidācijā un kiberjomas apdraudējuma gadījumā. Turklāt katrai mācībās iesaistītajai struktūrai ir arī savi specifiski uzdevumi, kas ļauj trenēt tai nepieciešamās spējas. Milzīga loma mācībās ir Zemessardzei, uzsvēra ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. Zemessargiem atbilstoši likumdošanai šajās mācībās ir jāpiedalās ne mazāk par piecām dienām.

Ļoti būtisks mācību uzdevums ir dažādu valsts suverenitātes garantēšanā iesaistīto valsts struktūru sadarbības spēju pārbaude, kā arī bruņoto spēku štābu un komandieru spēju pārbaude vadīt vienības, realizēt plānošanas procesus un nodrošināt vienību sagatavotību. Svarīga nozīme ir arī iespējai testēt sadarbību ar Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošo Valsts policiju un Valsts robežsardzi.

«Nameja 2018» norisēs ir iekļauti rezerves karavīri, kā arī notiek ierobežota materiāli tehnisko līdzekļu resursu mobilizācija, lielākoties mācību gaitā iesaistot nepieciešamo smago tehniku, kas ir citu valsts vai privāto organizāciju rīcībā. «Tā mēs uzskatāmi pārbaudīsim, kādā līmenī esam spējīgi nodrošināt valsts aizsardzību ne tikai ar bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas resursu palīdzību, bet arī iesaistot citas struktūras, tostarp privātās. Ar ierobežotās materiāli tehnisko līdzekļu resursu mobilizācijas palīdzību mēs mācību dalībniekus nodrošināsim ar tām lietām un tehniku, kas ikdienā nav vajadzīga, bet konflikta vai krīzes gadījumā var būt ārkārtīgi nepieciešama,» uzsvēra NBS komandieris.

Mācības «Namejs 2018» ir liela apjoma taktiskais lauka vingrinājums, kas notiek visā Latvijas teritorijā. «Kā jau vairākkārt esam minējuši iepriekš, bruņotie spēki mācību laikā iziet no savām bāzēm un poligoniem, lai trenētu savas spējas un sadarbības prasmes visā valsts teritorijā,» teica ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. Mācību norisi īpaši izjutīs sešas Latvijas lielākās pilsētas — Rīga, Liepāja, Ventspils, Valmiera, Jēkabpils un Daugavpils, savukārt virkne vingrinājumu notiek arī 36 novados. Lai mācību dalībnieki varētu sekmīgi pildīt savus uzdevumus, ar ļoti lielu skaitu privātpersonu ir noslēgti līgumi par infrastruktūras un zemes platību izmantošanu.

Kā līdzīgās mācībās iepriekš, arī «Namejā 2018» ir sagatavošanās fāze, nosacītā konflikta eskalācija un sekojošā mācību uzdevumu izpilde. Mācību gaitā lielākoties tiek pildīti taktiskie uzdevumi, kas saistīti ar nosacītā pretinieka aizkavēšanu un citām aizsardzības operācijām. «Tas nozīmē, ka mācību dalībnieki ir ļoti mobili un pārvietosies visā valsts teritorijā, tostarp arī pa koplietošanas ceļiem. Mācībās ir iesaistīts ievērojams skaits mūsu un partnervalstu bruņutehnikas, pārvietosies arī kājnieku vienības, savus uzdevumus pilda Jūras un Gaisa spēki.» Saistībā ar to sabiedrība izjutīs dažas neērtības. «Protams, būs skaļi trokšņi, būs arī satiksmes ierobežojumi. Tāpēc mēs vēlreiz brīdinām sabiedrību par šīm neērtībām un atvainojamies par tām. Visādā ziņā varu apgalvot, ka kaujas munīcija ārpus poligoniem un šautuvēm pilnīgi noteikti netiks lietota,» uzsvēra NBS komandieris.

Runājot par mācību scenāriju, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš norādīja, ka mēs netrenējamies aizsargāties pret konkrētu valsti, bet gan gatavojamies aizstāvēt Latviju no jebkāda apdraudējuma. Atbilstoši scenārijam divās vietās Latvijā — Jēkabpilī un Valmierā — sākas spontāni nemieri, kur situācijas normalizēšanā sākotnēji vairāk tiek iesaistītas Iekšlietu ministrijas struktūrvienības, taču vēlāk, situācijai kļūstot nopietnākai, vadību pārņem bruņotie spēki un ārvalstu sabiedrotie. Mācību scenārija gatavošanā ņemta vērā arī Ukrainas notikumu pieredze. 

Mācību gaitā piedalās vairāk nekā 10 000 dalībnieku no Latvijas un partnervalstīm. «Tas ir nozīmīgs skaits, taču mūsu mērķis noteikti nav sasniegt līdz šim mācībās piedalījušos cilvēku skaita rekordu. Mūsu galvenais mērķis ir trenēt visas struktūras un sadarbības partnerus, lai nodrošinātu pamatuzdevumu — valsts aizsardzību,» uzsvēra NBS komandieris. Vingrinājumā piedalās arī Latvijā dislocētā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa pilnā sastāvā kā Mehanizētās brigādes sastāvdaļa, tiek gaidīti arī sabiedrotie, kas dislocēti Lietuvā un Igaunijā, kā arī Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Čehijas karavīri. Kā mācību novērotāji ir pieteikušies Baltkrievijas pārstāvji, norādīja ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Atbildot uz jautājumu, vai plašā bruņoto spēku iesaiste mācībās netraucēs, piemēram, sniegt palīdzību ugunsgrēku dzēšanā, ja tāda problēma būs aktuāla, NBS komandieris paskaidroja, ka Gaisa spēku galvenā prioritāte ir nodrošināt sabiedrības aizsardzību, līdz ar to arī helikopteru iesaiste palīdzības sniegšanā ir būtiskākais uzdevums. «Taču mums ir iespēja apvienot palīdzības sniegšanu sabiedrībai ar mācību uzdevumiem. Nepieciešamības gadījumā mēs varam elastīgi mainīt savus mācību scenārijus. Arī ikdienā Gaisa spēku būtiskākie uzdevumi ir atbalsta sniegšana glābšanas un meklēšanas operācijās, medicīniskās evakuācijas nodrošināšana u.tml. Tas nozīmē, ka vingrinājums netiks traucēts, arī pildot citus valstiski svarīgus uzdevumus.»

Atsaucot atmiņā salīdzinoši nesen notikušo ugunsgrēku Ādažu poligonā, NBS komandieris apstiprināja, ka šādi riski ir ņemti vērā un «Nameja» norisēm izveidotas īpašas ugunsdzēsēju brigādes, kas nodrošinās jebkādu šāda negadījuma ātru likvidēšanu. Šīs ugunsdzēsēju brigādes atradīsies rajonos, kur tiks lietota vai nu mācību munīcija, vai arī kaujas munīcija poligonos un šautuvēs.

Kiberaizsardzības jomā īpaša mācību sadaļa nav veidota, taču visas iesaistītās struktūras testēs savas spējas arī šajā pozīcijā. Šo spēju monitoringu mācību laikā nodrošinās informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV. «Kiber­aizsardzība ir atbalstoša joma, tādēļ to īpaši neizceļam, taču tā ir ārkārtīgi svarīga. «Namejā» valsts aizsardzība tiek trenēta kā konsolidēta sistēma, kur kiberdrošībai ir liela loma visās jomās.» Ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš arī norādīja, ka bruņoto spēku kiberdrošības speciālistiem šogad jau bijušas īpašas mācības, kurās tie parādījuši ļoti labus rezultātus.   

Valsts un sabiedrības visaptverošā noturība kā dala no valsts aizsardzības sistēmas

Vitālijs Rakstiņš,
AM Krīzes vadības departamenta direktors.

Foto — Gatis Dieziņš.

Vārds resilience angļu valodā aptver diezgan plašu jēdzienu. To var tulkot kā noturību vai izturētspēju, kas definē spēju pretoties un ātri atgūties no  jebkādām krīzes situācijām. Jāatzīmē, ka valsts noturības jautājumi pārsvarā tiek skatīti kā preventīvie pasākumi hibrīdiem apdraudējumiem, mazāk fokusējoties uz noturības defensīvo lomu. 

Kāpēc tas ir svarīgi?
Mūsdienu apdraudējumu pārvarēšana tikai ar militāriem līdzekļiem vairs nav pietiekama, jo valsts aizsardzībai jābūt visaptverošai, balstoties uz visas sabiedrības un valsts institūciju noturību un gatavību pārvarēt krīzi. Visaptverošā valsts un sabiedrības noturība skar pilnīgi visas nozares un iekļauj gan civilās aizsardzības pasākumus1, gan ekonomisku un finanšu sektora noturību, gan psiholoģisku noturību, gan kritiskās infrastruktūras aizsardzību, gan valsts materiālo rezervju sistēmas izveidi un uzturēšanu, gan kiberhigiēnas un minimālo drošības IT standartu ieviešanu, gan iestāžu darbības kontinuitātes plānu izstrādi utt. Attiecīgi valstij jāattīsta spējas pārdzīvot jebkāda veida apdraudējumus, maksimāli ātri atgūties no sākotnējā šoka un pretoties jebkādiem izaicinājumiem — sākot no dabas katastrofām līdz konvencionālajam uzbrukumam.   

Noturība defensīvajā izpratnē nozīmē valsts pārvaldības pamata funkciju kontinuitāti krīzes laikā, iedzīvotāju pamata vajadzību nodrošināšanu un spējas sniegt nepieciešamo  atbalstu aizsardzības operācijām. Iemesli, kāpēc visaptverošā valsts un sabiedrības noturība ir īpaši svarīga bruņotiem spēkiem: 

■ mūsdienu bruņotie spēki ir ļoti atkarīgi no privātā sektora nodrošinājuma spējām un to noturības; 

■ ja netiks nodrošinātas sabiedrības eksistēšanai svarīgas funkcijas, sāksies iedzīvotāju nekontrolēta pārvietošanās, sabiedriskās nekārtības un marodierisms, kas attiecīgi ietekmēs aizsardzības operāciju īstenošanu un militārās apgādes ķēdes;

■ tāpat, ja netiks nodrošinātas iedzīvotāju izdzīvošanai kritiski svarīgas funkcijas, tas ļoti negatīvi ietekmēs karavīru morāli un cīņas sparu, apzinoties, ka viņu ģimenes netiek nodrošinātas ar pirmās nepieciešamības precēm, pārtiku, ka dzīvesvietā netiek nodrošināta sabiedriskā kārtība, notiek marodierisms u.tml. 

Pēc aukstā kara beigām daudzu rietumvalstu aizsardzības budžetu optimizācija noveda pie bruņoto spēku samazināšanas un to atkarības no civilā sektora nodrošinājuma spējām2. Izvērstiem spē­kiem nepieciešams nodrošināt pieeju civilai ­infrastruktūrai, elektrībai, ēdināšanas pa­kalpojumiem, ūdenim, ­telekomunikācijas­ sistēmām u. tml. Tāpēc civilā sektora vājās vietas ļaunprātīgi varētu izmantot pretinieks, apgrūtinot militāro operāciju īstenošanu. Un otrādi — civilās aizsardzības un valsts noturības spēju stiprināšana ļautu bruņotajiem spēkiem daudz efektīvāk īstenot savus uzdevumus. Tādējādi, stiprinot noturību, netieši tiek pastiprināta arī atturēšana, jo pretinieks zina, ka pēc uzbrukuma valsts nesabruks, bet tieši otrādi spēs atgūties no sākotnējā šoka, spēs funkcionēt un nodrošināt sabiedrības eksistēšanai vitāli svarīgas funkcijas. 

NATO
Pēdējos gados ir populāri citēt Vašingtonas līguma 3. pantu, kas nosaka, ka katra NATO dalībvalsts atsevišķi vai visas kopā ar ilgstošiem un efektīviem pašu centieniem un savstarpējo palīdzību uzturēs un attīstīs savas individuālās un kopējās spējas pretoties bruņotam uzbrukumam. Šis pants tiek tulkots plaši, attiecinot ne tikai uz militāro spēju attīstību, bet arī uz civilās aizsardzības un sabiedrības noturības spēju attīstīšanu. Attiecīgi katras valsts individuālais ieguldījums noturības stiprināšanā stiprina visu aliansi, un otrādi. 

Aukstā kara laikā NATO nopietni tika skatīti civilās aizsardzības jautājumi, tostarp paredzēts kara laikā «aktivizēt» astoņas specializētas aģentūras un iesaistīt aptuveni pusotru tūkstoti civilo nozares ekspertu, kas nodarbotos ar transporta un apgādes spēju koordināciju ar civilo sektoru, kā arī koordinētu pārvietoto personu kustību, lai dekonfliktētu to ar militāriem manevriem. Ir skaidrs, ka noturība ir katras valsts nacionālā atbildība, tomēr pie liela mēroga krīzēm ir nepieciešams risināt ļoti daudz pārrobežu jautājumu, prioritizēt resursu izmantošanu, tādēļ NATO savulaik eksistēja vairākas struktūras un grupas civilās aizsardzības spēju attīstīšanai un plānu dekonfliktācijai: karalaika degvielas militāro un civilo pieprasījumu plānošanai; evakuācijas plānošanai un pārvietoto personu uzņemšanai; stratēģiski svarīgo materiālu aprites koordinācijai; ēdiena un ūdens piegādes plānošanai; darbaspēka problēmu atrisināšanai un mobilitātei; starpvalstu sakariem kara laikā u.c.

Pēc 2014. gada agresijas Ukrainā, pateicoties Baltijas valstu un Polijas pārstāvju aktīvam darbam NATO Civilo un ārkārtas situāciju plānošanas komitejā, NATO dienas kārtībā atkal ir parādījušies jautājumi par civilo aizsardzību kara laikā. Šī raksta autors bija viens no ad hoc grupas dalībniekiem, kas strādāja pie NATO rekomendācijām dalībvalstīm, kā stiprināt noturību, tostarp daloties ar informāciju par aukstā kara pieredzi, kas mums toreiz nebija pieejama. Rezultātā 2016. gadā tapa vadlīnijas nacionālo noturības spēju pilnveidošanai, fokusējoties uz septiņām kritiskajām jomām: 

■ valdības un valsts kritisko funkciju kontinuitātes nodrošināšana;

■ noturīga nodrošināšana ar enerģijas resursiem; 

■ spēja efektīvi koordinēt nekontrolēto iedzīvotāju pārvietošanos un dekonfliktēt šo pārvietošanos ar militāro pārvietošanos un manevriem;

■ noturīga ūdens un ēdiena piegāde; 

■ spēja nodrošināt ārstniecības sistēmas darbību situācijās, kad ir daudz cietušo (mass casualties); 

■ noturīga civilo komunikāciju sistēma (tostarp, paredzot alternatīvas);

■ noturīga transporta sistēma gan civilo funkciju nodrošināšanai, gan militāro manevru vajadzībām. 

2016. gadā Varšavas samitā NATO dalībvalstu vadītāji ir apņēmušies stiprināt valstu noturību pret visu veidu draudiem, tostarp nemilitārajiem3, norādot,
ka valstu noturības spējas ir nenodalāmas no ticamās atturēšanas politikas. Sākot ar 2017. gadu, NATO izvērtē arī dalībvalstu civilo noturības spēju attīstību kā daļu no valstu aizsardzības mērķu īstenošanas.

Vienlaikus ir svarīgi atzīmēt, ka valstu noturības spēju attīstīšanai ir nepieciešama cieša sadarbība starp NATO un ES, nodrošinot abu organizāciju sinerģiju (viens no uzdevumiem NATO — ES deklarācijas par sadarbību 2016. gadā), jo ES ir daudz vairāk instrumentu sabiedrības un kritisko sektoru darbības regulēšanai. Piemēram, kibervidē ES ar direktīvu un minimālo drošības standartu palīdzību turpina stiprināt dalībvalstu kritiski svarīgo pakalpojumu sniedzēju noturību, mazinot to ievainojamību pret kiberuzbrukumiem.

Visas valsts un sabiedrības pieeja
Visaptverošās valsts noturības spēju stiprināšana nav iespējama bez pārējo ministriju un privātā sektora ciešas sadarbības, ir nepieciešama visaptveroša daudznozaru politiska pieeja. Tādēļ valsts un sabiedrības noturības stiprināšanai ir jābūt daļai no jaunās visaptverošās valsts  aizsardzības sistēmas, fokusējoties uz: 

  1. efektīviem mehānismiem rīcībai krīzes laikā, skaidri nosakot valsts un privātā sektora lomu un uzdevumus apdraudējuma pārvarēšanā, turpinot pilnveidot normatīvo regulējumu un procedūras, paredzot daudz elastīgākas iespējas pārvarēt apdraudējuma situācijas, tostarp izvairīties no dalīšanas, kas tiktu darīts miera laikā un kara laikā. Tāpat svarīgi nodrošināt lēmuma pieņēmēju, privātā sektora un nevalstisko organizāciju apmācību un izglītošanu rīcībai krīzes situācijās; 
  2. valsts pārvaldes un tautsaimniecības eksistēšanai kritiski svarīgo funkciju kontinuitātes nodrošināšanu krīzes laikā, izstrādājot darbības kontinuitātes plānus, paredzot alternatīvas, diversificējot riskus un pēc iespējas likvidējot vājās vietas. Jāsāk ar to, ka šādas funkcijas būtu jāidentificē. Dažas valstis (piemēram, Zviedrija, Somija un Igaunija) ir definējušas sabiedrības eksistēšanai kritiski svarīgas funkcijas, kuras valstij jānodrošina arī krīzes situācijā (enerģija, sakari, ārstniecība u. tml.). Minēto valstu iedzīvotāji ir informēti, ka valsts pārorientēšanai uz kara laika funkcionēšanu un iedzīvotāju pamata vajadzību nodrošināšanai ir nepieciešams noteikts laiks — no trīs dienām līdz nedēļai un ilgāk. Šajā laikā iedzīvotājiem ir jāspēj nodrošināt savas pamata vajadzības pašiem (nodrošināties ar ēdienu un ūdeni, pirmās nepieciešamības precēm u. tml.);
  3. valsts un tautsaimniecībai kritisko funkciju noturības stiprināšanu, investējot to drošībā un mazinot to ievainojamību. Piemēram, mazinot ekonomisko atkarību no «trešajām valstīm», nepieļaujot nacionālai drošībai nozīmīgas infrastruktūras pārdošanu ārvalstniekiem, izvairoties no nedrošas programmatūras un tehnoloģiju iegādes. Valsts un sabiedrības visaptverošās noturības spējas ir jāstiprina jau tagad, miera laikā, jo jebkura ievainojamība agri vai vēlu tiks ļaunprātīgi izmantota — to izmantos citi valsts vai nevalstiskie aktori (teroristu organizācijas) vai organizētā noziedzība. Savukārt sabiedrības noturība sākas ar katra iedzīvotāja individuālo izturētspēju, ar iedzīvotāju psiholoģisko noturību, attieksmi pret drošību un ievainojamības mazināšanu. Katram jāapzinās riski un savas vājās vietas, piemēram, lietojot nedrošas lietotnes un programmatūru, nododot personīgos datus trešajām personām, kā arī izvēloties, kādā informatīvā vidē dzīvot un kam ticēt.   

Pēc — https://www.nato.int.

1 Saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības likuma definīciju civilā aizsardzība ir tādu organizatorisku, inženiertehnisku, ekonomisku, finansiālu, sociālu, izglītojošu un zinātnisku pasākumu kopums, kurus īsteno valsts un pašvaldību institūcijas un sabiedrība, lai nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību, kā arī īstenotu atbilstošu rīcību katastrofas un katastrofas draudu gadījumā. Nacionālās drošības likuma 36. panta pirmā daļa paredz, ka Valsts civilās aizsardzības plāns [..] nosaka civilās aizsardzības sistēmas darbību militāra iebrukuma vai kara gadījumā. Iekšlietu ministrija un VUGD pašreiz strādā pie jaunā civilās aizsardzības plāna kara laikam.
2NATO tika aprēķināts, ka liela mēroga operācijā aptuveni 90 procenti no transporta spējām,
40 procenti no sakaru / satelīta spējām un 75 procenti no uzņemošās valsts atbalsta nepieciešamajām spējām, infrastruktūras un pakalpojumiem pieder privātajam sektoram.
3 https://www.nato.int/cps/su/natohq/official_texts_133180.htm.

Mācības «Baltic Bikini 2018» sarežģītākas

Sandija Segleniece 

Ikgadējās mācības «Baltic Bikini» norisinājās Igaunijā no 30. jūlija līdz 3. augustam. Šajās mācībās piedalījās karavīri no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, kas šogad bija mācību rīkotājvalsts. Tieši šajā gadā «Baltic Bikini» mācībām bija pavisam cita ievirze, nekā ierasts. 

Visu dalībvalstu karavīri Pērnavā ieradās 30. jūlijā, kad notika mācību svinīgā atklāšana.  Šo mācību direktors pulkvežleitnants Ulars Lohmuss sveica visus klātesošos, atgādinot, ka pirmās mācības notika Lietuvā 2004. gadā, un, laikam ejot, tās ir pilnveidojušās. «Baltic Bikini» mācības palīdz gaisakuģu apkalpēm situācijās, kad ir jāevakuējas ūdenī, pilnveidot iemaņas, lai spētu izdzīvot. Piemēram, darboties ar individuālo elpošanas aparātu zem ūdens, to lietot, spēt kontrolēt savu uzvedību stresa situācijās un izkļūt no grimstoša lidaparāta. 

Pēc mācību atklāšanas visiem karavīriem neatkarīgi no valsts piederības bija jāizlozē sava uzdevuma numurs. Šogad mācībām pirmo reizi bija sagatavoti četri scenāriji. Tiem dalībniekiem, kas izlozēja 1. numuru, no kuģa vajadzēja evakuēties uz imitētu helikoptera kabīni, un viņu vienīgais aprīkojums bija individuālie hidrotērpi un glābšanas vestes, bet nebija pieejamas nedz laivas, nedz plosti. Otrā grupa saņēma uzdevumu — 18 cilvēkiem izglābties, izmantojot 12 vietu plostu, kam ir bojājums. Bija jāatrod labākais veids, kā izdzīvot, vai nu mainoties ar tiem, kuri atradās ūdenī, vai salabojot plostu, vai atrodot vēl kādu risinājumu. Trešajai grupai bija jāmetas ūdenī individuālajā aprīkojumā, bez plosta un laivām, bet viņus uzņēma Nigērijas kravas kuģis. Ceturtā grupa ūdenī nonāk pilotu ikdienas apģērbā, taču bez glābšanas aprīkojuma. 

Kad visi dalībnieki zināja savu grupu, viņi tika sadalīti iesācējos un profesio­nāļos nākamo dienu uzdevumu izpildei «Reval» mācību centrā, kur gaisakuģu apkalpes speciāli tiek gatavotas avārijām virs ūdens. Profesionāļi ir tie, kas šo kursu jau ir apguvuši vismaz vienu reizi, un viņus gaidīja sarežģītāki uzdevumi. Helikoptera zemūdens evakuācijas treniņos (HUET) apkalpei ir iespējams izjust, kā notiek helikoptera iegrimšana ūdenī gan taisni uz leju, gan apveļoties otrādi. Evakuēšanās iespējama pa loga izeju, pa vairākiem logiem vai tikai pa vienu izeju visiem dalībniekiem, piemēram, dalībnieks, kas sēž vistuvāk izejas durvīm, aizpeld līdz tām, atver tās, un tad pārējie var atbrīvoties no drošības jostas un peldēt uz izeju. Visa apmācība notiek speciālistu uzraudzībā. Pēc šo uzdevumu saņemšanas visu dalībvalstu karavīriem bija iespēja iepazīties ar kaimiņvalstu drošības un glābšanas aprīkojumu. 

Nākamajā rītā notika brauciens uz Tallinu. «Reval» mācību centrā pirmā iegremdēšana notika taisni uz leju, ar iespēju evakuējoties izmantot logus. Elpošanas aparāti tika izmantoti visos vingrinājumos. Otrā iegremdēšana norisinājās, korpusam apveļoties otrādi, ar iespēju izmantot logus. Trešā iegremdēšana — taisni uz leju, bet visiem bija jāatrod izeja caur durvīm. Ceturtā iegremdēšana arī bija ar izeju caur durvīm, bet augšpēdus. Piektās iegremdēšanas laikā visiem bija melnas brilles, lai nebūtu iespējams redzēt nedz savu aprīkojumu, nedz arī izeju. Katrā iegremdēšanas reizē piedalās četri dalībnieki un divi instruktori helikoptera imitētajā kabīnē, un vēl divi ūdenslīdēji ārpus kabīnes baseinā. Iesācējiem jāveic seši uzdevumi. Tos, pēc standarta programmas, nosaka «Reval» mācību centrs. Iesācēji apguva arī plosta apgriešanu, ja tas ir atvēries ar ieeju zem ūdens. Mācības Tallinā notika divas dienas, lai visi dalībnieki sekmīgi varētu izpildīt noteiktos uzdevumus, kas ir ļoti laikietilpīgs process. 

2. augustā bija mācību galvenā diena, kas norisinājās Pērnavā. Ar Igaunijas Jūras spēku kuģi «Wambola» visi dalībnieki, in­struktori un iesaistītais personāls devās uz Baltijas jūras Pērnavas līci, kur 12 km attālumā no krasta notika dalībnieku evakuācija ūdenī, izmantojot helikoptera kabīnes imitāciju, ko iegremdēja ūdenī ar trošu palīdzību. Katrā iegremdēšanā piedalījās divi dalībnieki, galvenais uzdevums — izpeldēt no kabīnes laukā un aktivizēt savu glāb­šanas vesti, tālāk rīkoties pēc sava uzdevuma scenārija. Šogad evakuēšanās nenotika ar helikopteriem, jo tie visi bija iesaistīti ugunsgrēku dzēšanā. Iegremdēšana ūdenī norisinājās bez aizķeršanās, instruktoru uzraudzībā. Līdzās bija ūdenslīdēji, kas nelaimes gadījumā varēja palīdzēt dalībniekam izkļūt no helikoptera kabīnes imitācijas. Pēc uzdevuma izpildīšanas visi dalībnieki veiksmīgi tika evakuēti. 

2. augusta vakarā norisinājās svinīgā sertifikātu pasniegšana. NBS Gaisa spēku Aviācijas eskadriļas vadības grupas leitnants Kristaps Timermanis, atbildīgais karavīrs no Latvijas par «Baltic Bikini 2018» mācībām, atzīst: «Vislielākais jaunieguvums «Baltic Bikini» mācībās ir tieši HUET kurss, kad apkalpes apguva izkļūšanu no nogrimuša gaisakuģa baseinā mācību centrā «Reval». Iepriekš nekas tāds nav bijis, un mācības «Baltic Bikini 2018» norisinājās jau pilnīgi citā līmenī.» 

Mācības «Baltic Bikini» notiek katru gadu kopš 2004. gada, tās organizē kāda no trim Baltijas valstīm. Šogad bija Igaunijas kārta, iepriekšējā gadā mācības notika Latvijā, Liepājā, tad tajās piedalījās arī ASV karavīru grupa, lai iegūtu tādas pašas iemaņas, kādas ir Baltijas valstu lidojumu apkalpēm. Nākamgad šo kursu organizēs Lietuvas karavīri. Šogad no visām trim Baltijas valstīm piedalījās 40 dalībnieki, arī instruktori no visām dalībvalstīm, un Igaunijas Jūras spēki ar mācību nodrošinājumu uz jūras.  

Foto — Igaunijas Aizsardzības spēki, mape «Baltic Bikini2018» —
https://pildid.mil.ee/index.php?/categories/startcat-12#content.

Jaunsardze un Valsts aizsardzības mācība

Aivis Mirbahs,
pulkvežleitnants, JIC direktors.

Foto — Gatis Dieziņš un Normunds Mežiņš.

Nesenie ģeopolitiskie notikumi Ukrainā ir aktivizējuši diskusiju par efektīvu visaptverošās aizsardzības koncepta nepieciešamību Latvijā. Viena no tā sadaļām ietver profesionālu, pieejamu un nodrošinātu nacionāla mēroga jaunatnes patriotisko audzināšanu, kas nepiespiestā veidā izkopj piederības izjūtu valstij un veicina pilsoniskās sabiedrības izaugsmi kopumā. Audzinot un attīstot pilsonisko patriotismu bērnos un jauniešos Latvijā, ilgtermiņā nostiprinās noteikta vērtību sistēma un kritisks pasaules uzskats, kas savukārt veido visaptverošās aizsardzības pamatus.

Balstoties uz minēto, Latvijas Republikas Saeima šā gada 7. jūnija lēmumā «Par valsts aizsardzības mācības iekļaušanu valsts vidējās izglītības standartā» aicina Ministru kabinetu ieviest Izglītības un zinātnes ministrijas un Aizsardzības ministrijas izstrādāto plānu par pakāpenisku valsts aizsardzības mācības iekļaušanu valsts vispārējās izglītības standartā. Tas paredz, ka jau 2018./2019. mācību gadā tiks uzsākts valsts aizsardzības mācības pilotprojekts, bet nākamajos mācību gados to skolu skaits, kurās īstenos valsts aizsardzības mācību, tiks pakāpeniski palielināts, un 2024. gadā valsts aizsardzības mācību apgūs visās vidējās izglī­tības iestādēs. Tādējādi Jaunsardzes un informācijas centram (JIC) tiek uzticēts uzdevums, kas kardināli maina iestādes modus operandi, jo līdz šim JIC realizēja tikai Jaunsardzes kustību uz interešu izglītības bāzes.  

Raksta nolūks ir iepazīstināt lasītājus ar valsts aizsardzības mācības (VAM) un Jaunsardzes kustības attīstības prioritātēm. 

Jaunsardzes attīstība
Kustības «Jaunsardze» un VAM mērķis ir veidot Latvijai piederīgu pilsoni, kas apzinās savas saknes, orientējas mūsdienu sabiedrībā, ir fiziski vesels un apguvis vajadzīgās dzīves iemaņas, t.sk. militārās, lai spētu pilntiesīgi un ar atbildību pildīt savus Latvijas pilsoņa pienākumus.  

JIC nepieciešams realizēt gan VAM kā vienu no mācību priekšmetiem vispārējā vidējās izglītības standartā, gan kā Jaunsardzes kustības mācību procesu uz interešu izglītības bāzes. Iepriekš minētais apstāklis nosaka nepieciešamību pārskatīt kustības «Jaunsardze» uzdevumus un noteikt mācību priekšmeta «Valsts aizsardzības mācība» mērķi, attīstāmās kompetences un sasniedzamos rezultātus, kā arī izveidot mijiedarbību sistēmu starp abām izglītības formām, lai panāktu efektīvu sinerģiju.  

Jaunsardzes mērķis
Bērni un jaunieši no 10 gadiem līdz 21 gadam var darboties brīvprātīgā kustībā «Jaunsardze», kuras mērķis ir attīstīt dzīvē nepieciešamās iemaņas, kā arī veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu (vecums no 10 līdz 21 gadam būs aktuāls līdz brīdim, kad VAM tiks ieviesta kā obligāts mācību priekšmets, jo tad Jaunsardze kā interešu izglītības forma vairs netiks realizēta vidējās izglītības iestādēs). 

Jaunsardzes kustībā ir trīs galvenās attīstāmās kompetences.

Dzīvē nepieciešamo iemaņu un prasmju attīstīšana modernā sabiedrībā.
Jaunsardzes kustība, ņemot vērā mūsdienu bērnu un jauniešu intereses un uztveres tendences, turpinās attīstīt dzīvē vajadzīgās iemaņas, izmantojot mūsdienīgas audzināšanas metodes. Ugunskura iekurināšana, kas nodrošina izdzīvošanas iemaņas, darbs ar karti un kompasu, kas nodrošina orientēšanās prasmes, pirmās palīdzības sniegšana, kas nodrošina iemaņas cilvēka veselības un dzīvības saglabāšanā, drošības noteikumu ievērošana, kas nodrošina riska apzināšanu, izvērtēšanu un novēršanu, ir tikai daļa no prasmju un iemaņu klāsta, kas tiks apgūtas Jaunsardzes kustībā. Uzsvars tiks likts uz universālām iemaņām un prasmēm, kuras noderēs jebkurā vecumā, jebkurā profesijā vai brīvā laika aktivitātē. 

Savukārt ar jēdzienu «iemaņas un prasmes modernā sabiedrībā» tiek definētas tādas jomas kā medijpratība, analītiska attieksme pret masu mediju saturu, rīcība sociālajos tīklos un citas ar sociālo komunikāciju saistītas kompetences. 

Pilsoniskās apziņas veidošana un patriotiskā audzināšana.
Jaunsargi, līdz ar to netieši arī viņu ģimenes, piedalās atceres dienās, valsts svētkos, parādēs un skolu jaunatnes pasākumos, diskutē par pilsoniskām pamatvērtībām un iesaistās sociālos projektos, tādējādi sekmējot, ka sabiedrībā nostiprinās kopējas atziņas par valsts pamatvērtībām, savas valsts piederības apziņa un patriotisms, turklāt netiešā veidā atgādinot par aizsardzības nozīmi brīvas un neatkarīgas valsts saglabāšanā. Jaunsardzes kustība ir viens no veidiem, kā turpināt saglabāt saikni ar sabiedrību un nodrošināt sabiedrības iesaisti un izpratni par aizsardzības jautājumiem. 

Aktīva, veselīga dzīvesveida popularizēšana, fiziskās sagatavotības uzlabošana. Jaunsardze piedāvā daudz aktīvu laika pavadīšanas iespēju, tādējādi veicinot jauniešu fiziskās sagatavotības uzlabošanu un veselīgu dzīvesveidu. Ņemot vērā, ka jauniešu sliktais veselības un fiziskais stāvoklis šobrīd bieži vien tiek minēts kā viens no nākotnes izaicinājumiem, aktīva dzīvesveida popularizēšana kļūst arvien aktuālāka.

Valsts aizsardzības mācības mērķis
Valsts aizsardzības mācības mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī iemācīt militārās pamatiemaņas un prasmes.

VAM galvenās attīstāmās kompetences: valstiskā audzināšana, līderības un saliedētības attīstīšana, valsts aizsardzības prasmju attīstīšana.

Valstiskā audzināšana VAM ietvaros izvirza mērķi — nodrošināt iespēju katram izglītojamam kļūt par krietnu, tikumisku, rīcībspējīgu un atbildīgu personību sabiedrībā, bagātināt kultūrvēsturisko pieredzi, stiprināt piederību un lojalitāti Latvijas valstij. 

Valstisko audzināšanu raksturo trīs pamatvirzieni: patriotiskā audzināšana, Latvijas vēsture un lokālā vēsture.

Patriotiskās audzināšanas mērķis ir attīstīt uz pilsoniskām vērtībām un uz pilsonisko apziņu balstītu Latvijai piederīgu personību, kas aktīvi līdzdarbojas un iesaistās politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Lai sasniegtu patriotiskās audzināšanas mērķi, mācību procesā jāietver uzdevumi, kas palīdzēs:

  1. izprast jēdzienu «patriotisms», formulēt savu patriotisma definīciju;
  2. izprast demokrātiskas valsts iekārtas darbības pamatprincipus un zināt, kā iesaistīties politiskajos procesos;
  3. izprast Satversmē definētos pamatprincipus;
  4. spriest par morālajām dilemmām, kas ir saistītas ar patriotisma jēdzienu.

Latvijas vēsture valstiskuma veidošanas kontekstā palīdz pilnveidot izpratni par Latvijas valsts attīstības pamattendencēm, sekmējot savas identitātes veidošanos un veicinot atbildīga un toleranta Latvijas demokrātiskās sabiedrības pilsoņa izaugsmi. Lai to sasniegtu, mācību procesā ietverami šādi uzdevumi:

  1. pētīt un analizēt vēsturiskos procesus, izprotot sabiedrības vēsturisko apziņu un veidojot savējo;
  2. iegūt un pilnveidot prasmes darbā ar dažādiem vēstures avotu veidiem, izprotot vēstures avotu būtību;
  3. izkopt piederības apziņu Latvijas valstij un patriotismu;
  4. prast pamatot savu viedokli, saprotot, ka vēstures interpretācijā pastāv viedokļu daudzveidība.

Valstiskajā audzināšanā liela nozīme ir lokālajai vēsturei, jo mērķis ir izzināt vēstures liecības, kas atspoguļo novada dzīvi kādā noteiktā pagātnes posmā. Lai to sasniegtu, mācību procesā ietverami šādi uzdevumi:

  1. apzināt un pētīt lokālās vides vēstures faktus, izcilas vēsturiskas personības;
  2. veidot priekšstatu, ka vēstures zināšanas dod izpratni par iespējamām pagātnes, tagadnes un nākotnes sabiedrības attīstības alternatīvām;
  3. prast analizēt un salīdzināt dažādus vēsturiskos notikumus, procesus, personības u.c.

Līderības un saliedētības attīstīšanas mērķis ir attīstīt personību, kas uzņemas atbildību par savu rīcību, ir gatava organizēt un vadīt savu un citu darbu, kā arī izteikties publiski. Darbs komandā tiks organizēts kā caurvijas kompetence VAM ietvaros, tādējādi attīstot empātijas, komunikācijas un citas svarīgas sociālās iemaņas. 

Valsts aizsardzības prasmju attīstīšana. Dzīvē nepieciešamās iemaņas un rīcība krīzes situācijā veidos valsts aizsardzības prasmju stūrakmeņus. Uzsvars tiks likts uz rīcību krīzes situācijā, jo tieši šīs prasmes ir nepieciešamas valsts visaptverošās aizsardzības koncepta ietvaros. 

Jaunsardzes kustības un valsts  aizsardzības mācības savietojamība
Jaunsardzes kustības savietojamībā ar VAM novērojama pretruna: no vienas puses, Jaunsardzei nepieciešams nodrošināt zināšanu apguves pēctecību ar VAM. No otras puses, VAM programma jāveido tā, lai jaunietis var piedalīties mācību procesā bez priekšzināšanām (tabulā ietverts risinājums, kas ļautu novērst šo pretrunu).  

Sasniedzamais rezultāts
Jaunsardzes kustības 1. līmeņa mērķis ir modināt bērnos un jauniešos interesi par aktīvu dzīvesveidu, kā arī radīt priekšstatu, ka Jaunsardze ir interesants piedzīvojums.

2. līmenī tiek uzsākts mērķtiecīgs mācību process, nezaudējot piedzīvojumu garu. Galvenais tajā ir dzīvē nepieciešamo iemaņu apgūšana un valstiskā audzināšana. 

3. līmenī jaunsargi apgūst vadītāja iemaņas, gūst ieskatu par VAM, tā veidojot priekšnosacījumus, lai sekmīgi spētu pildīt jaunsargu instruktora palīga funkcijas.

Jaunsardzei jākāpina jaunsargu skaits līdz 8000 bērnu un jauniešu, mācību grupas veidojot novadu centru skolās. Lai bērnus un jauniešus nodrošinātu ar transportu no perifērajām mācību iestādēm uz novada centra skolu, nepieciešams iesaistīt vietējo pašvaldību. Šāda metode nodrošinās gan infrastruktūras, gan mācību spēku, kā arī citu resursu centralizāciju.  

VAM tiks realizēta gan vispārizglītojošās vidējās mācību iestādēs, gan profesionālās izglītības iestādēs, aptverot četras mācību jomas.

Valstiskā audzināšana:
a. Patriotiskā audzināšana;
b. Valsts vēsture;
c. Lokālā vēsture.

Dzīves skola:
a. Valsts aizsardzības pamatprincipi;
b. Līderība un personības veidošana. 

Fiziskā sagatavotība — tiks realizēta ar caurviju metodi, piemēram, orientēšanās apvidū, ierindas mācība vai lauka kaujas iemaņu realizācija iespējama tikai ar fizisko aktivitāšu palīdzību;1

Militārā sagatavotība:
a. Lauka administrācija un lauka kaujas iemaņas;
b. Ierindas mācība, sakari un normatīvie akti;
c. Darbības ar ieročiem un stacionārā šaušana;
d. Pirmā medicīniskā palīdzība. 

Vispārizglītojošās vidējās mācību ie­stādēs VAM tiks realizēta 10. un 11. klasē, turpretim vidējās profesionālās izglītības iestādēs 2. un 3. kursā. VAM mācību metode minētajās izglītības iestādēs neatšķiras — 72 mācību stundas katra mācību gada ietvaros, respektīvi, viena mācību diena (8 mācību stundas) mēnesī tiek veltīta VAM. Mācību stundu dalīšana mēneša ietvaros nav iespējama organizatorisku iemeslu dēļ, piemēram, mācību diena sākas ar nodarbību — darbs ar karti un kompasu, turpinājumā seko ierindas mācība, ko var izmantot nokļūšanai līdz mežainam apvidum, kur notiek nākamā nodarbība — orientēšanās apvidū. Jāatgādina, ka VAM mācību gadā tiek realizēta vispārizglītojošā mācību standarta ietvaros, respektīvi VAM ir viens no mācību priekšmetiem. Jāuzsver būtiskas atšķirības starp vidējās profesionālās izglītības iestādēm un vispār­izglītojošajām vidējām mācību iestādēm, proti, vidējās profesionālās izglītības iestādēs 1. kursa laikā jaunietim būs iespēja turpināt apgūt un attīstīt jaunsargu instruktora palīga prasmes kustībā Jaunsardze, un 4. kursa laikā tiks piedāvāta iespēja prakses iemaņas apgūt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienībās, bet ar nosacījumu, ka jaunieša izvēlētā specialitāte var tikt piedāvāta konkrētajā NBS vienībā. Piemēram, Kuldīgas tehnikums piedāvā jauniešiem apgūt mehāniķa profesiju, un Zemessardzes (ZS) 45. kaujas nodrošinājuma bataljonā, Kuldīgā, dien kvalificēti mehāniķi, līdz ar to bataljonā iespējams veikt mehāniķa praksi. 

Vidējo mācību iestāžu skaits, kurās varēs apgūt valsts aizsardzības mācību, katru gadu tiks kāpināts (temps atkarīgs no pasniedzēju skaita un finanšu resursu pieejamības), lai, sākot ar 2024./2025. mācību gadu, VAM varētu apgūt visās vidējās mācību iestādēs Latvijā. 

Savukārt vasaras brīvlaikā jauniešiem piedāvās piedalīties praktisko iemaņu nometnēs, kurām būs interešu izglītības statuss. Praktisko iemaņu nometnes tiks organizētas pēc katra mācību gada un ilgs 10 dienas (pēc 10. klases) un 11 dienas (pēc 11. klases) piecos Latvijas reģionos — Kurzemē, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē un Rīgas rajonā. 

Katra reģiona kapacitāte nodrošinās 200 (simt no 10. klases un simt no 11. klases) valsts aizsardzības mācībā apmācāmo dalību (simt jauniešus ik gadu apmācīs JIC un otrus simt apmācīs NBS) praktisko iemaņu nometnē. Ja izveidosies situācija, ka pretendentu skaits būs lielāks par šo kapacitāti, atlase notiks konkursa kārtībā. Savukārt pēc 2024. gada būtu nepieciešams kāpināt praktisko iemaņu nometņu kapacitāti līdz 300 valsts aizsardzības mācības dalībniekiem.   

1 īdzīgi kā VAM, arī kustībā Jaunsardze nav iespējams realizēt sporta aktivitātes kā atsevišķu nodarbību. Tomēr ir nepieciešams izstrādāt JIC sporta konceptu, kurš, pirmkārt, apraksta metodi, kā realizēt fiziskās aktivitātes VAM un Jaunsardzes caurviju nodarbībās un pasākumos, un, otrkārt, nosaka iespējas JS un VAM dalībniekiem piedalīties fiziskajās aktivitātēs ar JIC atbalstu.

1993. gads — Romas pāvests Jānis Pāvils II Latvijā

Šogad septembrī oficiālā vizītē Latvijā ieradīsies Katoļu baznīcas un Vatikāna galva Romas pāvests Francisks. Augstā viesa vizītes nodrošināšanā citu atbildīgo dienestu starpā piedalīsies mūsu valsts bruņoto spēku pārstāvji, arī jaunsargi. Arī pirms gadsimta ceturkšņa Katoļu baznīcas galva apmeklēja Latviju — 1993. gada septembrī vizītē tikko neatkarību atguvušajā valstī ieradās toreizējais Romas pāvests Jānis Pāvils II. Arī tad aizsardzības struktūrām bija liela loma šī nozīmīgā notikuma norisē. 

Jānis Pāvils II Latvijā viesojās 1993. gada 8.—10. septembrī. Romas pāvests piedalījās dievkalpojumos Rīgā: gan Doma baznīcā, gan Sv. Jēkaba katedrālē. Arī svētajās misēs Mežaparkā un Aglonā. Pāvesta vizīte bija liels izaicinājums nesen veidoties sākušajām mūsu valsts drošības struktūrām, jo pāvesta drošība bija Aizsardzības spēku atbildībā, bet drošības situācija Latvijā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā bija ļoti sarežģīta. Latvijā joprojām bija Krievijas Federācijas armija — neprognozējams militārs spēks. Mūsu valsts aizsardzības struktūru materiālā bāze bija ļoti trūcīga, pieredzes šādu lielu pasākumu īstenošanā nebija gandrīz nemaz. 

«Gaidāmās vizītes drošības nodrošināšana bija visai pamatīga nasta, tomēr tas bija patīkams slogs. Bijām lepni, ka pāvesta apsardze uzticēta tieši mums,» šodien atceras atvaļinātais NBS majors Gunārs Rusiņš, kas toreiz pildīja Latvijas Republikas Drošības dienesta Stacionārās apsardzes priekšnieka pienākumus. «Drošības dienests toreiz apsargāja Valsts prezidentu, Saeimu, radio un televīzijas ēkas, arī ārvalstu vēstniecības. Manā pakļautībā bija ap 500 cilvēku. Mēs sākām gatavoties pāvesta vizītei, kad saņēmām apstiprinājumu par vizītes datumiem. Tas bija grūts laiks — lai arī mūsu cilvēki bija apmācīti teorētiski, praktiskas pieredzes gandrīz nebija, arī materiāli tehniskais aprīkojums bija nepietiekams,» stāsta G. Rusiņš. 

Par pāvesta Jāņa Pāvila II personisko drošību viņa vizītes laikā Latvijā atbildīga bija Drošības dienesta pretterorisma vienība. Stāsta Militāri publisko attiecību departamenta eksperts, atvaļinātais NBS pulkvedis Andris Kalniņš: «Es atbildēju par pāvesta personisko apsardzi. Gatavoties vizītei mēs sākām jau 1993. gada pavasarī un vasarā. Izstrādājām piebraukšanas maršrutus, darbības scenārijus. Kad bija skaidra vizītes programma, tas, kurp augstais viesis dosies un kādos pasākumos piedalīsies, tika izveidota arī viņa personiskās apsardzes grupa, kas sastāvēja no astoņiem apsardzes vīriem, sešiem autovadītājiem, vēl eskorta automašīnas, kopā grupā bija kādi 18 cilvēki. Izstrādājām šīs grupas darbības plānus, proti, kā notiks iekāpšana un izkāpšana no pāvesta mašīnas, kā tiks veidoti konkrēti braukšanas maršruti un tā tālāk. Tas bija pāvesta apsardzes pirmais loks. Saviem spēkiem uz lidostu atgādājām pāvesta bruņoto automobili jeb, kā to sarunvalodā sauca, «papmobili». Mūsu grupa atradās pāvesta tuvumā, kad viņš kāpa pa lidmašīnas trapu Rīgas lidostā. Bija paredzēts, ka no lidostas pāvests dosies uz Saeimas namu. Kad mašīnu kolonna nobrauca no Vanšu tilta, Vecrīgas pusē mūs sagaidīja milzīgs cilvēku pūlis, kas pamazām sāka spiesties virsū pāvesta «papmobili» pavadošajām automašīnām. Mums nācās atvairīt šos cilvēkus. Situācija bija saspringta, jo pūlī varēja būt cilvēki ar dažādiem nodomiem. Mūsu tehniskais nodrošinājums nebija izcils, pat bruņu vestu nebija. Pēc Saeimas sekoja pāvesta gājiens uz Doma baznīcu pāri Doma laukumam. Pavadījām pāvestu arī uz viņa atpūtas vietu Rīgas Katoļu garīgajā seminārā Katoļu ielā. Drošības pasākumos Mežaparkā piedalījās gan policija, gan Zemessardze, gan arī Aizsardzības spēku taktiskās vienības. Naktī pāvests uzturējās Katoļu ielas mītnē, kur viņu apsargāja stacionārā apsardze, bet nākamajā dienā viņš kopā ar pavadītājiem devās uz Aglonu.» 

Par vizītes drošības pasākumiem Aglonā stāsta G. Rusiņš: «Jānis Pāvils II Aglonu apmeklēja 9. septembrī. Mūsu uzdevums bija nodrošināt Aglonas bazilikas apsardzi. Jau krietni pirms pāvesta vizītes Aglonas bazilikā un tās apkārtnē lielā steigā tika veikti plaši labiekārtošanas darbi: baziliku remontēja, tika paplašināts laukums pie bazilikas, iekārtoti piekļuves ceļi utt. Viens no Drošības dienesta pienākumiem bija veikt būvdarbos iesaistīto personu pārbaudi, arī to, vai laukumā un bazilikā remontdarbu laikā netiek ievietoti kādi sprādzienbīstami priekšmeti. Vizītes dienā apkārt bazilikai bija izveidoti vairāki drošības loki. Apsargājamā teritorija bija ļoti liela, tās rādiuss bija viens kilometrs, skatot no bazilikas. Šīs teritorijas apsardzē bija iesaistīti gan policijas, gan Zemessardzes spēki, bet Drošības dienests atbildēja par tiešā bazilikas tuvumā esošo drošības loku izveidi un drošības pasākumiem pašā bazilikā. Drošības dienesta vīri pārbaudīja visas augstākās Aglonas celtnes, no kurām pavērās tiešs skats uz baziliku, lai noskaidrotu vietas, kurās teorētiski varētu izvietoties snaiperi. Savukārt pāvesta ierašanās dienā šajās vietās mēs izvietojām savus novērotājus un snaiperus. Viens no mūsu puišu atbildīgākajiem uzdevumiem bija to cilvēku kontrole, kuri ieradās uz Svēto misi. Pārbaudījām cilvēkus ar rokas skeneri. Jau iepriekš cilvēki tika aicināti neņemt līdzi aizdomīgus vai asus priekšmetus, arī stikla pudeles. Drošības prasības bija jo stingrākas, jo tuvāk nāca baznīcas ēka un Dievmātes altāris. Paldies Dievam, incidentu nebija, un pāvesta vizīte Aglonā, kā arī mūsu valstī vispār noritēja bez starpgadījumiem, par ko saņēmām pateicību no Romas pāvesta. Mūsu komandieris Juris Vectirāns bija izkārtojis, ka Romas pāvests Jānis Pāvils II iesvēta Drošības dienesta nupat uzšūto karogu. Pasaulē ir tikai trīs Romas pāvesta iesvētīti militāro vienību karogi — Vatikāna gvardei, Polijas gvardei un mūsu Drošības dienestam.» 

Sagatavojis Dr. hist. Juris Ciganovs.
Foto ­— no  A. Kalniņa personiskā arhīva.

«Baltic Guards 2018» vieno jau sešu valstu jauniešus

Taivo Trams

Foto — Armīns Janiks. 

Nometne jaunsargiem un radniecīgām jauniešu organizācijām no kaimiņvalstīm Baltijā šogad pārkāpusi savas agrākās robežas un ieguvusi patiesi starptautisku vērienu — līdz ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas jauniešiem nometnē pulcējās arī viņu vienaudži no Ukrainas, Polijas un Lielbritānijas.

Starptautiskā jauniešu nometne «Baltic Guards» šogad no 13. līdz 17. augustam norisinājās Mālpilī. Tās laikā viņiem bija iespēja ne tikai iepazīt savus domubiedrus no citām valstīm, bet arī sacensties dažādās sporta un militāro iemaņu pārbaudes disciplīnās, attīstīt savas prasmes un vienkārši labi pavadīt laiku. Viens no svarīgākajiem nometnes uzdevumiem ir starpvalstu sadarbības veicināšana un pieredzes apmaiņa, jaunsargu prasmju attīstīšana darboties starptautiskā vidē, kā arī līderisma īpašību veidošana jauniešos.

Pirmā «Baltic Guards» nometne notika Latvijā 2012. gadā un bija mūsu valsts iniciēta, pēc tam katru gadu nometne tika organizēta citā Baltijas valstī. Šogad, nometnei atgriežoties Latvijā, tā krietni paplašinājusi gan dalībnieku, gan iesaistīto valstu skaitu. 

 

 

 

No aizsardzības ministra uzrunas:
«Prasmes un pieredze, ko jūs esat ieguvuši šajānometnē, ir neatsverama un noderēs visa mūža
garumā, gan palīdzot sev, gan līdzcilvēkiemdažādās dzīves situācijās.  Atcerēsimies, ka šobrīd dzīvojam izaicinājumupilnā laikā, kur būtiska ir kopējā sadarbība,kopīgi lēmumi un izpratne vienam par otru.
Ceru, ka šī nometne jūs saliedēja kā jaunoslīderus un paliks vēl ilgi jūsu atmiņās.Ceru, ka ar šeit iegūtajiem jaunajiemdraugiem uzturēsiet kontaktus.»

«Šogad nometne ir īpaša, jo papildus mūsu Baltijas kaimiņiem tajā pirmoreiz piedalās arī komandas no Polijas, Lielbritānijas un Ukrainas. Pavisam nometnē piedalās 130 jaunieši no sešām dažādām valstīm. Ar poļiem sadarbība Jaunsardzei ir jau izveidojusies, jo viņi pagājušajā gadā ir uzsākuši ko līdzīgu valsts aizsardzības mācībai, tāpēc mums ir interesanti redzēt, kā viņiem šis projekts tālāk attīstīsies. Savukārt viņi grib redzēt, kā tas attīstīsies mums. Arī ar ukraiņiem ir izveidojusies sadarbība, jo viņi vēlas organizēt kaut ko līdzīgu Jaunsardzei — nometnē viņiem ir lieliska iespēja redzēt, kā jaunsargu aktivitātes notiek praktiski. Ar Lielbritāniju mums ir bijusi divpusēja sadarbība, tāpēc nolēmām, kādēļ gan to neizvērst arī kā kopēju pasākumu,» stāsta Jaun­sardzes un informācijas centra (JIC) direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs.

Jaunsardzes vēsturē šī ir lielākā starptautiskā nometne. Vietējā mērogā ir bijušas arī vērienīgākas nometnes, piemēram, 4. līmeņa jaunsargu nometne vai Jaunsardzes sporta spēles. Runājot par «Baltic Guards» mērķiem, JIC direktors uzver: «Primāri gribam, lai mūsu jaunsargi attīsta savas sociālās iemaņas, lai viņiem ir iespēja iepazīt citu valstu jauniešus, viņu viedokļus un līdz ar to veidot savu pasaules skatījumu. Tas ir ļoti svarīgi.»

Rīkojot nometni, īpaši domāts par to, lai visi tās dalībnieki justos labi. «Pasākumus esam organizējuši tā, lai neviens nometnē neizjustu, ka viņa zināšanu līmenis kādā no disciplīnām nav pietiekams. Komandas ir veidotas, lai katrā būtu visu dalībvalstu pārstāvji, bet pirms pārbaudījumiem un sacensībām ­visiem nometnes dalībniekiem notika apmācība. Taču izrādījās, ka jaunieši ir ļoti līdzīgi savās iemaņās — ja kādam pieklibo «medicīna», tad tas izlīdzinās «pārceltuvē», ja kādam pieklibo gan «pārceltuve», gan «medicīna», atklājas, ka viņš ļoti labi šauj. Bažas, ka kādas valsts pārstāvjiem varētu būt nepietiekams zināšanu un prasmju līmenis, nepiepildījās,» uzsver A. Mirbahs.

«Baltic Guards 2018» norises iedalāmas divās lielās daļās. Viena no tām veltīta jauniešu sociālo iemaņu pilnveidošanai, komandas veidošanas pasākumiem, līderības un komunikācijas uzlabošanai starptautiskajā vidē. «Piemēram, liels izaicinājums un vienlaikus lieliska izklaide bija uzdevums komandām noteiktā laikā iemācīties nodziedāt un nodejot «Tūdaliņ, tāgadiņ»,» stāsta JIC direktors. Savukārt otra nometnes daļa ir veltīta jauniešu militāro iemaņu pilnveidei. Protams, netrūka arī iespējas izklaidēties — nometnes dalībnieki tikās diskotēkā un dažādās tā sauktās ledus laušanas aktivitātēs, apmeklēja filmas «Nameja gredzens» seansu un piedzīvojumu parku «Tarzāns».

Nometnes laikā tās dalībnieki mērojās spēkiem sporta spēlēs, orientējās mežā, demonstrēja savas lauka kaujas iemaņas, šāva ar pneimatisko ieroci, meta rokas granātu, rāpās alpīnisma sienā un rādīja pirmās palīdzības sniegšanas prasmes. No fiziski grūtākajām disciplīnām nometnes dalībnieki minēja alpīnisma sienu un pārceltuvi pār ūdensšķērsli.

Sofija Solovjova uz nometni atbraukusi no Ukrainas, Ļvovas. «Es ļoti priecājos, ka tiku uz šo nometni. Man šeit ļoti patīk — ir ļoti interesantas nodarbības, ļoti piesātināta programma.» Līdz šim meitene līdzīgās nometnēs nav piedalījusies, taču pirms došanās uz Latviju skolā notikusi piecas dienas ilga sagatavošanās.

Ukrainas delegācijā daļa jauniešu ir kadeti, bet pārējie — militārpersonu bērni, kuru vecāki piedalās pretterorisma operācijā Ukrainas austrumos. Tādi ir gan Sofija, gan kopā ar viņu atbraukušais Ņikita Kaidalovs. Piecpadsmitgadīgais puisis nometnē ieradies no Harkovas. «Man bija zināms priekšstats par to, kas te notiks, bet līdz galam visu nesapratu,» viņš atzīst. Gatavošanās dalībai nometnē notikusi Ukrainas armijas daļā, kur jaunieši apguvuši šaušanas iemaņas, uzlabojuši savu fizisko sagatavotību, mācījušies sniegt pirmo palīdzību. «Atklāti sakot, tas ļoti palīdzēja un noderēja,» stāsta Ņikita. Abi jaunieši atzīst, ka nometnē jūtas ļoti labi un ir ieguvuši daudzus draugus. «Visi ir ļoti draudzīgi, atbalsta un palīdz, ja kaut kas nesanāk. Ļoti pozitīva gaisotne, tikai laiks varēja būt siltāks,» piebilst Sofija.

Seržants Kalavans pārstāv Lielbritānijas kadetu organizāciju (British Army Cadet Force) un ir ļoti apmierināts ar savu dalību nometnē. «Te iet jautri un ir daudz lielisku pasākumu. Ir forši satikties un iepazīties ar jauniem cilvēkiem, jo ​​šajā nometnē piedalās pārstāvji no sešām valstīm. Ir interesanti aprunāties par dažādām lietām ar cilvēkiem, kas pārstāv atšķirīgas kultūras.» No nometnē piedzīvotā vislabāk viņam patikušas alpīnisma sienas kāpšanas sacensības, taču nav trūcis arī daudz citu interesantu un aizraujošu momentu. 

Seržantam Kalavanam un viņa kolēģiem ir iepriekšēja pieredze no dalības starptautiskās jaunatnes nometnēs. «Lielbritānijas kadetu organizācijai ir izveidojusies sadarbība ar līdzīgām jauniešu organizācijām dažādās valstīs. Mums ir vairākas apmaiņas programmas, un mēs braucam pieredzes apmaiņā uz citām valstīm. Daži no mums ir bijuši arī Kanādā. Labi, ka varam būt arī šeit un gūt jaunu pieredzi, jo dažādās valstīs lietas dara atšķirīgi. Es priecājos par iespēju gūt pieredzi Latvijā un iepazīt jaunus paņēmienus, kas atšķiras no tā, kā mēs rīkotos līdzīgās situācijās.»

Pirms došanās uz «Baltic Guards» nometni britu kadetiem bijusi nedēļu ilga atlase, kuras laikā jaunieši pildījuši līdzīgus uzdevumus kā Mālpilī. «Mūsu rezultāti tiek salīdzināti, un tos, kuriem ir vislabākie rādītāji, izraugās dalībai turpmākajās starptautiskajās nometnēs. Jūs savukārt saņemat punktus par parādītajām vadības spējām, komandas darbu un savstarpējo komunikāciju,» salīdzina seržants Kalavans.

Anastasija Špele aktīvi darbojas Daugavpils jaunsargu vienībā. Arī viņai un visiem viņas draugiem nometnē ļoti patīk. «Mēs cenšamies izdarīt kaut ko labu, pierādīt sev un citiem savas spējas. Kopumā ir ļoti interesanti, varam uzzināt daudz jauna. Īpaši interesanti ir kontaktēties ar citu valstu pārstāvjiem.» Anastasija ir pārliecināta, ka arī nākotnē izmantos iespējas piedalīties šādos pasākumos, jo jaunā pieredze un daudzie draugi no dažādām valstīm ir nepārvērtējams ieguvums.   

Gaisa spēku helikopteri cīnās ar uguni

Taivo Trams

Foto — Gatis Dieziņš.

Šī vasara noteikti cilvēku atmiņā paliks gan ar ilgstošiem karstuma periodiem, gan ar lieliem un postošiem ugunsgrēkiem. Nozīmīgu ieguldījumu šo ugunsgrēku ierobežošanā un dzēšanā sniedza arī Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku Aviācijas eskadriļas helikopteri Mi-17 un to apkalpes. 

Par šovasar paveikto darbu stāsta Gaisa spēku štāba Operāciju daļas virsnieks kapteinis Igors Svarinskis.

— Kā tas viss sākās?
— Viss sākās otrdienas, 17. jūlija, vakarā, kad saņēmām izsaukumu par ugunsgrēku Valdgalē. Gaisa operāciju centra operatīvais dežurants sazvanīja apkalpes komandieri un nodeva informāciju, ka steidzami nepieciešams mūsu atbalsts. Situāciju sarežģīja tas, ka gandrīz vienlaikus mēs saņēmām divus izsaukumus — otrs bija lūgums palīdzēt pazudušas sievietes meklēšanā. Izvērtējot prioritātes, tika pieņemts lēmums sākumā doties uz Limbažu apkārtni meklēt pazudušo. 

Meklēšanas un glābšanas dežūrā esošais helikopters tika pacelts gaisā, es pats pildīju otrā pilota pienākumus. Aptuveni pusstundu pēc pacelšanās, kad jau bijām pie Limbažiem, saņēmām informāciju no Valsts policijas, ka sieviete ir laimīgi atradusies. Tā kā viss ugunsgrēka dzēšanai nepieciešamais ekipējums mums jau bija līdzi, pieņēmām lēmumu no Limbažiem uzreiz doties uz ugunsgrēka vietu Valdgalē.

Ierodoties Valdgalē, Stiklu ciema apkaimē, izvērtējām situāciju un nekavējoties uzsākām ugunsgrēka dzēšanas darbus. Vēl bija pietiekami gaišs, lai gan līdz tumsai vairs nebija tālu. Strādājām tik ilgi, cik vien drošības apsvērumu dēļ varējām atļauties. Naktī, atbilstoši mūsu darbu re­glamentējošajiem dokumentiem, lidot ar ārējo piekari nav atļauts, un tas arī pilnīgi objektīvi nav droši. Lai lidotu ar ārējo piekari, nepieciešamas īpašas zināšanas un prakse, jo trosē iekārtā ūdens tvertne ar savu inerci būtiski ietekmē lidaparāta uzvedību, jāpilotē daudz maigāk un mierīgāk. Tādēļ līdz ar tumsu devāmies uz Ventspili, tur pārnakšņojām un no agra rīta atsākām dzēšanas darbus.

— Ugunsgrēka dzēšanā bija iesaistīti diezgan lieli bruņoto spēku resursi.
— Otrajā dienā no Gaisa spēku resursiem tika izsaukts un dzēšanas darbos iesaistīts arī otrs helikopters Mi-17 ar apkalpi, kas uz ugunsgrēku atlidoja tieši no tehniskās apkopes Lietuvā. Vakarpusē jau varējām dzēst ar diviem helikopteriem. Vēlāk mums pievienojās arī Lietuvas Gaisa spēku helikopters Mi-8, un pārējās dienās dzēsām ugunsgrēku ar trijiem helikopteriem. Protams, tāda mēroga aktivitātei nepieciešams arī tehniskais atbalsts, tādēļ uz notikuma vietu tika izsaukti degvielas uzpildītāji un tehniskais personāls. Tuvākā piemērotā vieta bija Talsi, kur tā sauktajā vecajā lidlaukā tika ierīkots improvizēts neliels aviācijas centrs. Tur arī bāzējās visi helikopteri un degvielas uzpildes mašīna.

— Vai kaut kas līdzīgs līdz šim bija pieredzēts?
— Gaisa spēku helikopteri piedalās ugunsgrēku dzēšanā katru gadu, jo katru gadu kaut kur Latvijā izceļas ugunsgrēki — atšķiras tikai to lielums un postījumu apmērs. Jāatzīst, ka manā praksē kaut kas tāds notika pirmo reizi. Zināma pieredze lielu ugunsgrēku dzēšanā man gan bija — 2014. gadā mēs piedalījāmies ugunsgrēka dzēšanā Lietuvā, kopā ar lietuviešu kolēģiem dzēsām ugunsnelaimi Kuršu kāpā. Tas bija liela apjoma ugunsgrēks. Liels un sarežģīts ugunsgrēks bija arī pagājušajā gadā Jūrmalā, kad dega Jūrmalas atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacija.

— Diemžēl ugunsgrēks Valdgalē nebija vienīgais, ko šogad nācās dzēst.
— Šogad ugunsgrēku sezona, ja tā var teikt, sākās ar Ādažu poligona degšanu, kur arī mēs piedalījāmies ugunsgrēka likvidēšanā. Pēc tam nāca Valdgale, bet vienlaikus bija arī ugunsgrēks Ķemeru purvā. Neilgi pēc tam izcēlās vēl viens liels ugunsgrēks pie Ramatas Ziemeļvidzemē, netālu no Igaunijas robežas — tas bija trešais lielais ugunsgrēks, kura dzēšanā mēs piedalījāmies. Skaidrs, ka pie tāda ugunsnelaimju apjoma bija nepieciešami papildspēki. Otrajā nedēļā Valdgalē dzēšanā piedalījās arī Baltkrievijas helikopters, kas strādāja Usmas ezera rajonā. Tobrīd gandrīz vienlaikus notika trīs ugunsgrēki, vēl ceturtais izraisījās trešajā dzēšanas darbu nedēļā. Darba bija ļoti daudz…

— Lai helikopters lidotu, nepieciešams taču atbalsts arī no zemes?
— Kā jau minēju, Valdgales ugunsgrēka dzēšanā bija iesaistīti divi helikopteri ar apkalpēm, kas savā starpā mainījās. Bija piesaistīts arī tehniskais sastāvs, kas nodrošināja helikopteru apkopi, kā arī degvielas uzpildītājs ar kvalificētiem speciālistiem, kas var strādāt ar šo tehniku. Protams, 24 stundas nedēļā notika dežūras Gaisa operāciju centrā lidlaukā Lielvārdē, nodrošinot operācijas koordinēšanu ar Nacionālo bruņoto spēku komandpunktu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Valsts meža dienestu. Cilvēki strādāja gan Talsos, gan Lielvārdē, lai mēs varētu efektīvi palīdzēt ugunsgrēka likvidēšanā.

Lielākais cilvēku skaits, kas vienlaikus atradās Talsos, bija 10 apkalpes locekļi, tehniskais sastāvs divi līdz trīs cilvēki, kā arī līdz trīs degvielas uzpildīšanas speciālisti. Uz kopējā ugunsgrēka dzēšanā iesaistīto cilvēku fona tas ir niecīgs skaits, bet — cik daudz var izdarīt šie cilvēki, izmantojot helikopterus!

— Kādi bija lielākie izaicinājumi šajā operācijā?
— Protams, tas bija milzīgs izaicinājums — noturēt esošo kapacitāti, lai dzēstu ugunsgrēku. Slodze bija milzīga, mēs lidojām no rīta līdz vakaram ar pauzēm uzpildei, vēl neliela atpūta, un atkal — strādāt. Un tā katru dienu, turklāt tobrīd visu laiku ārā bija karstums pāri par 30 grādiem, tas nozīmē, ka kabīnē ir aptuveni 40 grādi. Mēģiniet iedomāties, kā ir strādāt tādos apstākļos vairāk par divām lidojuma stundām bez atpūtas, turklāt ar ārējo piekari, kas automātiski skaitās sarežģītais lidojuma process un prasa lielu koncentrēšanos, fiziskās spējas un morālo noturību. Bija fiziski un emocionāli ļoti nogurdinoši. Darba intensitāte, tas, ka mūsu klātbūtne tur bija nepieciešama visu laiku un ka visu laiku bija jālido, — prasīja ļoti daudz gan no cilvēkiem uz zemes, gan lidotājiem. Arī tehniķi un uzpildītāji strādāja tajā karstumā, virs helikoptera nojumi neuzcelsi — no viņiem tas noteikti prasīja ļoti daudz cilvēcisko resursu.

— Kur uzpildījāt ūdeni dzēšanai?
— Ūdeni ņēmām no visām iespējamajām tuvajām ūdenskrātuvēm. Paveicās, ka apkārtnē bija diezgan daudz dīķu un mazo ezeru. Arī Ziemeļvidzemē paveicās — tur savukārt bija divi lieli ezeri. Protams, mēs meklējām maksimāli tuvāko un dziļāko ūdenskrātuvi, lai laiks starp ūdens smelšanu un tā izmešanu būtu minimāls un nevajadzētu veltīt daudz laika pārlidojumiem. Taču arī tādā situācijā ir jātaisa nelielas pauzes, jālido nedaudz garāks ceļš starp ūdenskrātuvi un ugunsgrēku, lai ļautu atpūsties gan cilvēkiem, gan tehnikai.

— Vai operācijas laikā iezīmējās arī kādas problēmas, uzlabojami procesi?
— Ar komunikāciju bija diezgan pagrūti. Pēc šādām operācijām varam konstatēt, ka mums savstarpējā komunikācija starp dažādas pakļautības struktūrvienībām tomēr nedaudz klibo. Cik zinu, Stiklos uz vietas bija ugunsgrēka dzēšanas koordinācijas centrs. Mums informāciju deva gan Valsts meža dienests, gan Valsts ugunsdzēšanas un glābšanas dienests. Viņi ar Valsts robežsardzes atbalstu katru rītu nodrošināja izlūklidojumus, apsekojot ugunsgrēku. Diemžēl tur netika ņemts vērā fakts, ka ugunsgrēks nepārtraukti attīstās un mainās — mainoties vējam, mainās arī uguns izplatīšanās virziens un degšanas intensitāte. Viens izlūklidojums no rīta mums nedeva pilnu priekšstatu, līdz mēs paši nebijām aizlidojuši uz notikuma vietu. Gadījās, ka ieradāmies vietā, sekojot mums iedotajām koordinātām, un konstatējām, ka situācija jau ir būtiski mainījusies, lai gan kopš izlūklidojuma bija pagājusi mazāk nekā stunda.

Ar glābšanas darbu vadītājiem, ar citiem cilvēkiem uz zemes, kam bija mums noderīga informācija, komunikācija parasti notika pa mobilajiem telefoniem, kas nav pats labākais saziņas līdzeklis šādā situācijā. Vienubrīd iedevām darbu vadītājam no Valsts meža dienesta mūsu glābšanas rāciju, tad komunikācija uzlabojās un kļuva ātrāka. Mums lidojot taču nepārtraukti vajadzīgi informācijas atjauninājumi no zemes — kādi ir viņu nodomi, kā un kurā vietā viņi domā mūs izmantot. Turklāt cilvēki uz zemes situāciju redz no viena skatpunkta, bet mēs gaisā — ­pavisam no cita, tāpēc mūsu prioritātes ne vienmēr sakrita. Nākotnē, protams, vēlams meklēt risinājumu šai problēmai — jāizmanto vienādi sakaru līdzekļi un jāuzlabo savstarpējā komunikācija, īpaši, ja iesaistītie dienesti ir no dažādām ministrijām. Noderīga būtu arī savstarpējā apmācība, lai ugunsdzēsēji saprot, ko nozīmē izmantot gaisakuģi ugunsgrēka dzēšanā, un lai arī mēs saprotam vairāk no tā, kas tiek darīts uz zemes. Ja mēs skatāmies vēl tālāk — situācijās, kad ugunsgrēku dzēšanā tiek izmantoti lidaparāti, vienmēr vajadzētu būt kādam šīs jomas speciālistam koordinācijas centrā uz zemes, lai viņš varētu paust savu viedokli, kā konkrētajā brīdī labāk izmantot lidaparātu, kādi ir tā trūkumi un spēcīgās puses.

— Kādi vēl secinājumi radušies pēc darbu pabeigšanas?
— Manuprāt, šādos vērienīgos notikumos ir jābūt vienotam vadības punktam. Valdgalē mums diemžēl reizēm tika sniegta dažāda informācija no dažādiem avotiem. Saprotiet — mums tādā situācijā ir vienlaikus jādzēš ugunsgrēks un jākoordinē trīs helikopteru darbība. Jāsaprot, kur mēs varam sasniegt vislabāko efektu, tas jāizskaidro zemei, un arī jāsaņem informācija no viņiem, ko viņi grib panākt ar mūsu atbalstu. Ar to arī bija grūtības — vairāki cilvēki mēģināja mūs sazvanīt pa mobilajiem telefoniem, kad mēs bijām gaisā, bet mums ir jādzēš ugunsgrēks un jādomā par lidojuma drošību, nevis par to, ko un ar ko runāt pa mobilo. Mēģinājām izlīdzēties ar īsziņām — ik pa brīdim kāds no apkalpes locekļiem varēja tā nodot informāciju par koordinātām vai saņemt informāciju par turpmāko darbību.

— Noteikti ir arī ieguvumi no paveiktā?
— Tā ir nenovērtējami svarīga pieredze. Man nekad iepriekš tik daudz ar ārējo piekari tik īsā laika periodā nav nācies lidot. Šī pieredze noteikti ļauj mums pilnveidot mūsu lidošanas spējas, celt mūsu kvalifikāciju.

Liels paldies jāsaka lietuviešiem un baltkrieviem, kuri sniedza lielu atbalstu. Lietuvieši dzēšanas darbos piedalījās gandrīz trīs nedēļas dienu dienā kopā ar mums. Baltkrievi mūs atbalstīja vienu nedēļu, jo situācija viņu pašu valstī kļuva diezgan sarežģīta — bija ļoti daudz potenciālo ugunsgrēku. Viņiem bija arī tehniskas problēmas, kas neļāva sniegt tik lielu atbalstu, kā viņi gribēja, — tā gadās, tehnika paliek tehnika.