Redaktora sleja

Jūlijs — dziesmu un deju svētku mēnesis! 

Tās emocijas, piepildījums un kopā būšanas sajūta ir neaprakstāma. 

Bija patiess lepnums arī par mūsu Nacionālo bruņoto spēku orķestri un Zemessardzes orķestri, kā arī par Kanādas bruņoto spēku orķestri, kas kopīgi ar visiem koncertēja un bagātināja mūsu svētkus. Šajā numurā lasiet interviju ar latviešu izcelsmes mūziķi Kanādas orķestrī Natāliju Lerneri. 

Jūlijs ir arī intensīva darba laiks — publicējam interviju ar aizsardzības ministru Raimondu Bergmani par NATO samitu, kas šomēnes norisinājās Briselē, par Latvijas uzdevumiem pēc samita. Intervijā ministrs uzsver: «Skaidrs, ka pašreizējā situācijā aizsardzībai ir jāatvēl nopietni resursi, un skaidrs arī, ka šajā dinamiskajā procesā vienmēr gadīsies kādi iepriekš neparedzēti apstākļi, kas prasīs daļu šo resursu.» 

Un gluži kā katru vasaru — saruna par drošību uz ūdens. 

Šoreiz par atbildību un pienākumiem, par drošību jūrā stāsta Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra priekšnieks komandleitnants Pēteris Subbota. «Lai efektīvi reaģētu, mums pēc iespējas ātrāk jāsaņem informācija. Latvijas Jūras spēku patruļkuģi dežurē trijās Latvijas ostās — Rīgā, Liepājā un Ventspilī.»

 Krasta apsardzes dienests lūdz atgādināt, ka par negadījumiem jūrā nekavējoties jāzvana pa tālruni 115.

Lai mums visiem skaista vasara!

Militārā žurnāla «Tēvijas Sargs»
galvenā redaktore Līga Lakuča.

Latvijas ziņas

28.06.2018
Polijas Republikas prezidents Andžejs Duda un Polijas aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks apmeklēja Ādažu bāzi un tikās ar aizsardzības nozares vadību un Polijas kontingenta karavīriem, kas pilda dienesta pienākumus NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sastāvā.

Polija uz Latviju ir nosūtījusi vienu tanku rotu ar atbalsta elementiem 160 karavīru sastāvā.

2016. gada NATO samitā Varšavā NATO valstu un valdību vadītāji apstiprināja vienošanos par daudznacionālo bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot alianses solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm.

4.07.2018
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis Alūksnē, Pilssalas stadionā atklāja Baltijas valstu karavīru sporta spēles un ikgadējo Nacionālo bruņoto spēku spartakiādi.

Sacensību laikā notika aizsardzības ministra kausa «Dižvīrs» izcīņa. Dalībnieki sacentās arī par Nacionālo bruņoto spēku kapelāna spēka izaicinājuma kausu. 

Baltijas valstu karavīru sporta spēļu programmā iekļauti vairāki sporta veidi un disciplīnas: šaušana, vasaras biatlons, pludmales volejbols, strītbols, minifutbols, sporta makšķerēšana un šahs. Arī spartakiādes dalībnieki sacentās dažādās sporta disciplīnās, to skaitā skriešanā, virves vilkšanā, šaušanā ar dienesta pistoli, volejbolā, tautas bumbā, minifutbolā un strītbolā. Pirmo reizi kā atsevišķa komanda spartakiādē piedalījās arī Jaunsardze. Savukārt Baltijas valstu karavīru sporta spēlēs tika pārstāvēta ne tikai Latvija, Igaunija un Lietuva, bet arī Ukraina.

Spartakiāde un Baltijas valstu karavīru sporta spēles noslēdzās 5. jūlijā. 

10.07.2018
Rīgā, Esplanādē norisinājās Latvijas armijas 99. dzimšanas dienai veltīts svinīgais koncerts, kura ietvaros muzicēja Zemessardzes bigbends un Zemessardzes koris «Stars» diriģenta kapteiņa Anda Kareļa vadībā, Kanādas Bruņoto spēku centrālais orķestris diriģenta kapteiņa Džona Fulertona vadībā un Kanādas Bruņoto spēku centrālā orķestra un Zemessardzes orķestra koporķestris. Koncerta programmā skanēja populāras latviešu un kanādiešu melodijas.

Latvijas armijas dzimšanas dienā, 10. jūlijā, atkārtoti norisinājās zibakcija «Esmu zemessargs», kurā zemessargi tika aicināti iespēju robežās ierasties darba vietā lauka formas tērpos, demonstrējot, cik daudz Latvijā ir zemessargu.

10.07.2018
Latvijas armijas 99. dzimšanas dienā Ādažu bāzi apmeklēja Ministru prezidents Māris Kučinskis, Kanādas premjerministrs Džastins Trudo, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans, Kanādas ārlietu ministre Kristija Frīlanda, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Kanādas Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Džonatans Vānss.

Vizītes laikā abu valstu pārstāvji iepazinās ar Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes spējām un uzdevumiem, Ādažu bāzes infrastruktūru, kā arī tikās ar NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sastāvā dienošajiem Kanādas karavīriem, lai pārrunātu viņu dienesta gaitu.

Par godu Latvijas un Kanādas delegācijas vizītei un Latvijas armijas dzimšanas dienai Ādažu bāzē notika izvietoto vienību svinīgā stāšanās un svecīšu nolikšana, godinot kritušo karavīru piemiņu. 

Šajā dienā Latvijas un NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas karavīri apmeklēja svētku mielastu, veltītu mūsu valsts armijas dzimšanas dienai.

12.07.2018
Ādažu bāzē svinīgā ceremonijā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas komandiera amatā stājās pulkvežleitnants Stīvs Makbets, nomainot līdzšinējo komandieri  — pulkvežleitnantu Šonu Frenču. Tādējādi tika noslēgta otrā Latvijā izvietotās kaujas grupas karavīru rotācija.

Pasākums bija veltīts arī Čehijas un Slovākijas kontingentu karavīru svinīgajai uzņemšanai NATO kaujas grupas sastāvā. 

Svinīgo ceremoniju apmeklēja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks/Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieks brigādes ģenerālis Ivo Mogiļnijs. 

13.07.2018
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks, Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieks brigādes ģenerālis Ivo Mogiļnijs tikās ar karavīriem, kuri pildīs dienesta pienākumus pretterorisma operācijā «Inherent Resolve» Irākā un Eiropas Savienības pretpirātisma operācijā «Atalanta».

Jau tradicionāli svinīgajā pavadīšanas ceremonijā karavīri no aizsardzības nozares vadības saņēma ceļamaizi — Latvijas karogu un rudzu maizes klaipu.

Pretterorisma operācijā Irākā Latvija piedalās ar apmācības grupu, kas integrēta Dānijas kontingenta sastāvā. ASV vadītās starptautiskās koalīcijas spēku karavīri veic Irākas drošības spēku apmācīšanu cīņai pret teroristisko grupējumu. 

18.07.2018
Liepājā notika Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras mīnu kuģa M-08 «Rūsiņš» svinīgā pavadīšanas ceremonija uz dežūru NATO 1. pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā (SNMCMG1), kas ir daļa no alianses Reaģēšanas spēku jūras komponentes.

M-08 «Rūsiņš» NATO 1. pastāvīgajai jūras pretmīnu grupai pievienosies Frederikshavnas ostā Dānijā. Dežūras aktīvā fāze Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā ilgs līdz decembra beigām.

NATO 1. pastāvīgā jūras pretmīnu grupa ir viena no četrām NATO pastāvīgajām Jūras spēku grupām, kuras veido NATO Reaģēšanas spēku jūras komponenti, kas darbojas kā tūlītējas reaģēšanas spēki. NATO 1. pastāvīgā jūras pretmīnu grupa ir viena no divām alianses jūras komponentes daudznacionālajām vienībām, kura izveidota mīnu iznīcināšanas operāciju veikšanai, un NATO Reaģēšanas spēku sastāvā tā spēj veikt pretmīnu darbību jūrā noteiktā gatavības laikā.

Pēc AM Preses nodaļas relīzēm ziņas apkopojusi Zigrīda Krauze.
Foto ­— Armīns Janiks un Gatis Dieziņš.  

Samits mudina uz vēl lielāku vienotību un ieguldījumiem savā drošībā

Taivo Trams

Foto — www.nato.int.

Lai gan 11. un 12. jūlijā Briselē notikušais NATO samits tika gaidīts ar zināmām bažām un arī tā laikā mediji daudz runāja par iespējamiem riskiem un apdraudējumiem alianses spējām, tomēr pasākums rezultējās ar lēmumiem par vēl ciešāku dalībvalstu sadarbību un pavisam konkrētām iecerēm, kas tieši skar arī Latviju. Par būtiskāko samita norisē stāsta Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Pagaidām neskarot konkrētus lēmumus, kā varētu raksturot šī samita norisi un rezultātus?
— Ja mēs runājam par ieguvumiem no NATO samita mums kā valstij, es gribētu teikt, ka no aizsardzības jomas viedokļa šis bija mums ļoti veiksmīgs samits. Faktiski visi galvenie tikšanās laikā parakstītie dokumenti ir labvēlīgi Baltijas valstu drošībai. Būtiskākie diskutētie jautājumi skāra atturēšanas un valstu aizsardzības stiprināšanas idejas. Galvenais motīvs, kas vijās cauri visai samita norisei, bija NATO spēku gatavības vairošana. Tās visas ir nostādnes, kas mūsu drošībai ir ļoti svarīgas. Samitā secīgi turpinājās arī 2014. gadā aizsāktais NATO adaptācijas process. Taču pati svarīgākā un visbiežāk izskanējusī doma bija ideja par vienotību. Es nekad iepriekš vēl šādos pasākumos nebiju dzirdējis tik bieži pieminam šo ideju. Šoreiz Briselē varēja just, ka klātesošie tiešām tā arī domā.

Un ja mēs runājam par konkrētām lietām?
— Samita laikā tika apstiprināts arī alianses komandvadības jaunais koncepts —  ir izveidotas divas jaunas pavēlniecības Norfolkā, ASV, un Ūmā, Vācijā. Ejot tālāk pa komandvadības ķēdīti, nākamais mums īpaši svarīgais lēmums ir sešu valstu parakstītā nodomu vēstule par daudznacionālās divīzijas «Ziemeļi» izveidi. Divīzijas štābs atradīsies Ādažu bāzē un Karupā, Dānijā. Domāju, ka šai iniciatīvai pievienosies vēl arī citas valstis.

Multinacionālās divīzijas štābs ir ļoti nozīmīgs NATO komandvadības elements, kāda Baltijā līdz šim nav bijis. Tas ir pirmais tik augsta līmeņa NATO projekts Baltijā, kurš būs mums ļoti noderīgs gan miera laikā, gan krīzes situācijā. To ļoti augstu novērtēs īpaši Baltijas valstis — mūsu virsniekiem tagad būs iespēja plānot un darboties daudz augstākā komandvadības līmenī.

Štāba izveides termiņi ir ļoti īsi — dāņi, piemēram, izsaka vēlmi uzsākt darbu štābā jau rudenī. Uz to mēs arī virzīsimies, un pirmie speciālisti noteikti tad arī varēs sākt darbu. 

Ne mazāk svarīga samita kontekstā bija Kanādas premjera vizīte un paziņojums par NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas spēku uzturēšanu līdz 2023. gadam. Protams, šis lēmums mums ir īpaši nozīmīgs. Kanādas iesaiste šī reģiona drošības garantēšanā ir milzīga — un par to viņiem liels paldies! Starp citu, Kanādas premjerministra uzrunā, runājot par atturēšanas politiku reģionā, manuprāt, Latvijas vārds izskanēja pat biežāk nekā Kanādas.

Protams, samita laikā tika pieņemts arī daudz lielajām izšķiršanām pakārtotu lēmumu, kas novedīs pie vadlīnijām tālākajam procesam, lai daudz detalizētāk izstrādātu jau pavisam konkrētas lietas.

NATO turpina paplašināties.
— Noteikti jāmin, ka samita laikā tika panākts progress arī politiskajā līmenī, uzsākot konkrētas darbības, lai NATO saimi papildinātu vēl viena valsts – Ziemeļmaķedonijas Republika, tā skaidri demon­strējot NATO atvērto durvju politiku. Pašlaik noris ratifikācijas process, un es ļoti ceru, ka jau drīzumā NATO būs 30 valstis.

Ļoti būtisks sasniegums bija arī 15 NATO un trīs partnervalstu parakstītais saprašanās memorands dalībai NATO viedās aizsardzības iniciatīvā «NATO Sauszemes kaujas munīcijas nodrošinājums» par lielkalibra munīcijas kopīgas iegādes iespēju izpēti. Tā ir ļoti laba un perspektīva lieta, kas ļaus dalībvalstīm konsolidēties. Kā zināms, ASV izmanto salīdzinoši nelielu bruņojuma tipu skaitu, turpretī Eiropā to ir milzīgs daudzums. Vienlaikus tas ir arī jautājums par bruņojuma cenu — tipveida munīcija, ražota lielam skaitam valstu, noteikti būs lētāka. Domāju, ka tā ir arī viena no iespējām Latvijai, jo mēs nopietni strādājam, lai attīstītu militārās industrijas uzņēmumus mūsu valstī. Galu galā piegāžu drošības jautājums krīzes situācijā ir ārkārtīgi svarīgs.

Liela daļa ziņu par samitu bija veltīta jautājumam par valstu ieguldījumu drošības stiprināšanā.
— Ļoti būtiska loma šajā samitā bija sarunām par valstu savstarpējās atbildības sadalījumu jautājumā par drošību. Protams, lielākā diskusija bija par resursiem, ko katra valsts atvēl aizsardzībai. Mūs šajā kontekstā uzteic, jo ātri sasniedzām to, ko apņēmāmies Velsas samitā 2014. gadā. Protams, mazām valstīm ir vieglāk palielināt aizsardzības budžetu salīdzinājumā ar lielajām ekonomikām, kur šīs pašas procentu daļas jau ir mērāmas miljonos vai pat miljardos eiro. Taču viegli mums pilnīgi noteikti nebija. Lēmums par 2% no IKP piešķiršanu aizsardzībai nebija viegla izšķiršanās, taču tā palīdzēja realizēt tālākos lēmumus, kas savukārt samazina spriedzi reģionā un, pēc manām domām, veiksmīgi nodrošina atturēšanas funkciju. Visādā ziņā tagad mēs varam būt gandarīti — pagaidām tikai astoņas valstis ir izpildījušas šo 2% nosacījumu.

Tika pārrunātas arī visas pašlaik aktuālās alianses operācijas, svarīga un ilgtermiņā nozīmīga bija tikšanās ar Ukrainas un Gruzijas pārstāvjiem. Notika arī koalīcijas sarunas par tālākajām NATO aktivitātēm Afganistānā, pieņemot lēmumu par palīdzības turpināšanu — gan finansiālā atbalsta nodrošināšanu dažādos trasta fondos, gan ar cilvēku resursiem.

Kādi bija viedokļi par ASV rosināto 30 dienu gatavības plānu?
— Jautājumā par 30 dienu gatavību es gribu uzsvērt, ka tā ir vēl viena NATO mobilizēšanās spēju garantija, kas papildina vairākas jau esošās spējas. Atbilstoši šim uzstādījumam 30 dienu laikā kopš apdraudējuma NATO jābūt gatavai izvērst 30 sauszemes bataljonus, 30 gaisa spēku iznīcinātāju eskadriļas un 30 jūras spēku vienības. Reizēm, gan palasot presi, gan ieklausoties cilvēkos, šķiet, ka vienai daļai liekas — līdz šim nekas tamlīdzīgs nav bijis. Taču mums jau ir NATO Ātrās reaģēšanas spēki un vairākas citas iespējas, kas jau tagad garantē ļoti augstu mobilitāti un kaujas gatavību. Ar šo iespēju NATO vēl papildus palielina savas reaģēšanas spējas un kaujas gatavību.

Arī jautājums par papildspēku nogādāšanu krīzes situācijas vietā ir ļoti nozīmīgs samita sarunu punkts. Šis jautājums ir cieši saistīts ar NATO pavēlniecībām, ar atbildību un spēju nodrošināt piegādes pāri Atlantijas okeānam, ar komunikāciju drošību, loģistikas spējām un citām NATO aktualitātēm.

Tika skartas arī hibrīdkara un kiber­aizsardzības tēmas. Pēdējos gados mēs esam pārliecinājušies, cik potenciāli bīstama var būt šī joma. To parādīja brutālie iejaukšanās gadījumi vairāku valstu politiskajos procesos, tostarp — vēlēšanu norisē. Jautājuma nopietnību apliecina fakts, ka daudzas valstis dibina vienības un pat veselas pavēlniecības, lai aizsargātos no šiem jaunajiem draudiem.

Kādi ir mūsu būtiskākie uzdevumi samita kontekstā?
— Mums noteikti ir jāturpina jau iesāktie darbi — tas nav viegli, un darba ir ļoti daudz. Sauszemes spēku Mehanizācijas projekts ir tikai iesākts, tajā ir vēl ļoti daudz darāmā. Procesā ir arī pretgaisa aizsardzības spēju attīstīšana, Zemessardzes stiprināšana, gaidāmas līdz šim lielākās mācības «Namejs», kas būs noteikta apmācību cikla noslēgums un spēju testēšana. Domāju, ka šīs mācības mums ļaus saprast, ko un kā vajag darīt tālāk. Varēsim atkal uzlikt lielāku laika nogriezni tālākajiem uzdevumiem. Protams, mēs ne tikai testēsim, bet arī ļausim izveidot un nostiprināt jaunās spējas. Cilvēku piesaistes un sagatavošanas jautājums ir ārkārtīgi svarīgs, jo mēs vienlaikus attīstām daudzas un dažādas jaunas lietas — te ir gan prettanku ieroči un pretgaisa aizsardzības iekārtas, gan mīnmetēji, artilērija un bruņutehnika — tam visam ir vajadzīgi labi sagatavoti, motivēti speciālisti. 

Vai jautājums par valstu iespējām ieguldīt līdzekļus aizsardzībā būs arī mūsu dienaskārtībā?
— Domāju, ka no sarunām par budžeta palielināšanu mēs nevarēsim izbēgt, agrāk vai vēlāk šī diskusija ir nenovēršama. Skaidrs, ka pašreizējā situācijā aizsardzībai ir jāatvēl nopietni resursi, un skaidrs arī, ka šajā dinamiskajā procesā vienmēr gadīsies kādi iepriekš neparedzēti apstākļi, kas prasīs daļu šo resursu. Piemēram, Dānijas iniciatīva nebija pro­gnozēta, taču tā ir ļoti vajadzīga un atbalstāma — tādēļ tai ir nepieciešams finansējums, ko nāksies meklēt no iekšējām rezervēm. Mums jāsaprot, ka reģiona drošībai multinacionālā divīzija un tās štābs ir  liels pienesums, jo tas ir pilnīgi cits NATO komandvadības līmenis. Ieguvums no tā noteikti būs jūtams arī savietojamības jomā. Alianses dalībvalstīm joprojām ir atšķirīgas ieroču un apmācības sistēmas, reglamenti utt., tādēļ ir ļoti svarīgi pašlaik mēģināt to visu universializēt.

Noteikti nav pareizi uzskatīt, ka 2% no IKP ir aizsardzības budžeta griesti — tā ir bāzes nepieciešamība, lai valsts varētu izveidot un uzturēt funkcionālus bruņotos spēkus. 

Latvija jau ir izdarījusi ļoti daudz un turpina darīt.
— Skaidrs, ka visi šie procesi no bruņoto spēku personālsastāva prasa milzīgu piepūli, ilgstoši tādā ritmā strādāt nevarēs. Jau minētie procesi, papildus tiem arī valsts aizsardzības mācības ieviešana, militāro industriju attīstība — viss notiek vienlaikus, un visā ir jāiesaistās mūsu karavīriem un virsniekiem. Mūsu jaunās spējas prasa arī to uzturēšanas bāzes izveidi. Atšķirībā no citām jomām aizsardzības sektors savas finanses plāno uz
12 gadiem, tāpēc mēs nevaram tik ātri manevrēt, un ir nopietni jādomā, ko varam paveikt ar savām iekšējām rezervēm. Noteikti būs daudz diskusiju, un to gaitā mēs arī nonāksim pie kopsaucēja — ko gribam sasniegt, ko tas prasa un ko mēs  esam gatavi tam tērēt.

Cilvēki noteikti bruņotajos spēkos ir pats lielākais izaicinājums, jo neviena no jaunajām tehnoloģijām un spējām nespēs nest labumu, ja nebūs labi apmācītu speciālistu. Es gribētu teikt, ka aizsardzības joma pašlaik ir ļoti interesanta un arī konkurētspējīga nozare. Perspektīvā gan mums nopietni jādomā par atalgojuma palielināšanu un sociālās aizsardzības pilnveidošanu, lai varētu konkurēt ar privāto sektoru.

Vai ASV prezidenta retorika samita laikā tiešām bija tik draudoša?
Runājot par Trampa kunga teikto, es nekādu traģēdiju tajā nesaskatu. Viņš savā uzrunā aicināja visas NATO dalībvalstis objektīvi izvērtēt, kāds tad īsti ir atbildības un iesaistīto resursu slogs. Un ASV prezidentu var saprast — arī viņam Amerikā ir jārunā ar saviem cilvēkiem un jārunā par konkrētiem skaitļiem. Viņš aicināja dalībvalstis pēc iespējas ātrāk darīt visu iespējamo, lai izveidotu kvalitatīvus un kaujasspējīgus bruņotos spēkus. 

Ne visiem tas ir ātri izdarāms, taču galvenais — jābūt vēlmei. Un šī vēlme un virzība ir redzama — daudzām valstīm ir iezīmēti skaidri laika rāmji, kuros jāpanāk šis progress, daudzās valstīs jau notiek nopietnas izmaiņas. Piemēram, Slovākija samita laikā parakstīja iespaidīgu līgumu par savu Gaisa spēku pārbūvi, pārejot uz pilnīgi citu platformu un aizstājot līdz šim izmantoto krievu tehniku ar amerikāņu iznīcinātājiem F-16. Arī Rumānijas aizsardzības nozarei ir milzīgs pieaugums gada laikā, mērāms miljardos eiro. Par to arī mēs runājām — ilgtermiņa attīstība un drošība nav domājama bez atbilstošu resursu ieguldīšanas. Mums nebūtu šādi bruņotie spēki, ja nebūtu pēdējo trīs gadu izrāviena. Kvalitatīvas izmaiņas ir skaidri redzamas.

Es noteikti nepiekrītu domai, ka Donalda Trampa retorika kaut kādā veidā apdraud Ziemeļatlantijas līguma organizācijas stiprību vai pat pastāvēšanu. Galu galā mēs varam pavisam objektīvi paskatīties uz Amerikas Savienoto Valstu ieguldījumu Eiropas drošībā, jo darbi runā paši par sevi — piemēram, rudenī Norvēģijā notiks līdz šim lielākās NATO mācības,  arī Latvijā ASV nodrošina milzīgus ieguldījumus bruņoto spēku infrastruktūras attīstībā. Pavisam nesen unikālā vingrinājuma «Swift Response 2018» laikā 12 stundās no ASV Ziemeļkarolīnas štata Latvijā ieradās un desantējās vairāk nekā 500 karavīru. Uzskatu, ka panikai noteikti nav vietas.   

«Nameja 2018» lielākie izaicinājumi

Juris Ciganovs

Foto — Gatis Dieziņš.

Reizi četros gados mūsu valstī notiek Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku organizētās militārās mācības «Namejs». Un «Namejs 2018» būs lielākās un sarežģītākās mācības Latvijā, kā arī nozīmīgākais notikums četru gadu apvienotajā militārajā mācību ciklā mūsu bruņotajos spēkos — tā mācī-bas, kurās piedalīsies ne tikai Latvijas un sabiedroto spēku karavīri un zemessargi, bet arī rezerves karavīri un Iekšlietu ministrijas struktūru personāls, raksturo Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Operatīvas plānošanas departamenta Militāro mācību pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Gunārs Grikmanis.

— Šo mācību norisi ikdienā noteikti pamanīs, jo mērķis ir izvērst mācības visā Latvijas teritorijā — militārajās mācību vietās, kā arī privāto zemju teritorijās, kas iepriekš saskaņotas ar to īpašniekiem. Lai arī aptverta ir visai plaša teritorija, jāsaprot, ka tās būs vienas kopējas mācības. Mūsu mērķis ir mācību ietvaros aktivizēt visus mūsu bruņotos spēkus. No iesaistes viedokļa ir svarīgi izmantot Zemessardzes vienības, kuras, kā zināms, ir teritoriālas. Tās netiks pārvietotas tālu prom no dislokācijas vietas, bet darbosies savas teritorijas ietvaros, kuru konkrētie zemessargi pārzina vislabāk. Ir aktivizēta gan Vidzeme, gan Latgale, gan Kurzeme, gan Zemgale, gan Sēlija un arī pati Rīga. Gatavošanās bija ļoti nopietna, jo mēs vēlamies pārbaudīt sadarbību ar citām struktūrām, tāpēc mācībās būs iesaistīta arī Valsts policija un Valsts robežsardze. Tā kā šīm struktūrām ir savi uzdevumi un darbības procedūras, bet mums — savējie, vēlamies pārbaudīt, kā spējam sadarboties konkrētu uzdevumu veikšanai.

— Kāds scenārijs tiks izspēlēts šajās mācībās?
— Mācībās mēs izmantosim NATO scenāriju, kas balstīts uz reģiona ģeogrāfiskajiem apstākļiem. Šis scenārijs ir pietiekami elastīgs, lai pēc tā izspēlētu gan konvencionāla rakstura taktiskās operācijas, gan valstī notiekošo provokāciju novēršanas scenārijus.

— Kas nosaka šo mācību sarežģī­tību?
— Mācību sarežģītību nosaka arī tas, ka «Nameja» dalībnieki darbosies ārpus poligoniem un militārajiem objektiem. Es pat teiktu, ka tas būs lielāks izaicinājums nekā paši taktiskie kaujas vingrinājumi. Pa šīm teritorijām mācību dalībniekiem ir jāpārvietojas, taču ikdienas dzīve tur netiek pārtraukta, cilvēki tāpat dara savus ikdienas darbus. Šajās teritorijās mēs nevaram rīkoties kā militārajā poligonā, kur viss ir pakārtots tieši bruņoto spēku vajadzībām. Bet tieši tas, ka mācībās militārās darbības notiks paralēli ar cilvēku ikdienas dzīves ritējumu, radīs to reālo vidi, kas parādīs, ar ko karavīriem būs jāsaskaras, ja viņi pildīs taktiskās operācijas. 

Mēs rādām sabiedrībai, kas mēs esam un ko mēs darām. Protams, cilvēkiem ir arī jāsaprot, ka mācību laikā būs zināmi ierobežojumi satiksmē, bet tā ir jebkurā lielā pasākumā, piemēram, arī dziesmu svētku norise ieviesa zināmas korekcijas ikdienas dzīves ritmā.

— Kad tieši notiks militārās mācības «Namejs 2018»?
— Tās sāksies 20. augustā un norisināsies līdz 2. septembrim. Mācības notiks vairākās fāzēs.

— Kāda būs mācību norises ģeogrāfija? Vai tiešām «Namejs 2018» aptvers visu Latvijas teritoriju?
— Jā, mācības aptvers visu Latviju. Protams, atsevišķos reģionos mācības būs intensīvākas: Sēlijā, Vidzemes daļā starp Api un Valmieru, Kurzemē starp Liepāju un Stalbi, tuvāk Rīgai — Baldones un Vecumnieku apkārtnē.

Kopējais mācību dalībnieku skaits būs aptuveni 10 000 cilvēku.

Jau šobrīd mēs varam teikt, ka galvenie izaicinājumi mācībās būs saistīti ar minēto sadarbību ar citām valsts struktūrām — ar policiju un robežsardzi. Būtiska būs arī sadarbība ar valsts un pašvaldību iestādēm un civilajiem iedzīvotājiem. Vēl viens liels izaicinājums ir loģistika. Izaicinājums ir arī tautsaimniecības resursu mobilizācijas iespējas bruņoto spēku vajadzībām — tas būs viens no mācību mērķiem. Jāsaprot, ka mobilizācija nav valsts iepirkums, protams, šobrīd, miera laikā, varam tikai plānot šos resursus, bet tie ir jāplāno ilgtermiņā. 

— Kā vēl iedzīvotāji izjutīs šo mācību norisi, kas viņus sagaida?
— Karavīriem, lai spētu aizsargāt savu valsti jebkurā laikā, ir svarīgi trenēties 24 stundas diennaktī, gan brīvdienās, gan darbadienās, gan gaismā, gan tumsā. 

Šo mācību laikā iedzīvotāji galvenokārt redzēs vienību pārvietošanos pa autoceļiem, un bruņotie spēki atvainojas iedzīvotājiem, ja militārā tehnika īslaicīgi apgrūtinās transporta kustību. Jāatceras, ka autovadītājiem jāievēro ceļu satiksmes noteikumi, netraucējot kolonnas kustību, piemēram, mēģinot to apdzīt. Militārās tehnikas kolonnas pavada Militārā policija, Valsts policija vai Pārvietošanas koordinācijas centrs.

Iespējams, iedzīvotājiem būs redzama arī kāda daļa no taktisko uzdevumu izpildes. Noteikti būs dzirdams šaušanas un sprādzienu troksnis, bet lodes un šāviņu šķembas pa gaisu nelidos, būs tikai trok­snis, kas nenodara kaitējumu apkārtējo veselībai. Savukārt, ja runājam par Latvijas gaisa telpu, iedzīvotājiem jāzina, ka militāro gaisakuģu lidojumi notiek normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā. Tāpēc arī to radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu ne cilvēkiem, ne viņu īpašumam.

— Arī tanki sakņu dārziņos nebrauks…
— Nē, protams, ne. Taču pavisam nopietni jāsaka, ka pārvietošanās un lauka taktisko operāciju norišu vietu saskaņošana ir komplicēts process, kas norit jau krietni pirms militāro mācību sākuma. Plānošanas procesa ietvaros mūsu civilmilitārās sadarbības speciālisti dodas uz konkrētām vietām, kurās plānota mācību norise, un tad norit saskaņošanas darbs gan ar valsts un pašvaldību pārstāvjiem, gan ar privātajiem teritoriju īpašniekiem. Cenšamies respektēt visas intereses un noregulēt visus iespējamos strīdīgos jautājumus. Parasti vēršamies pie īpašnieka ar lūgumu mūs atbalstīt konkrēta militāro mācību uzdevuma veikšanai, piemēram, atļaut izmantot kādu zemes teritoriju. Šajās teritorijās mēs neveicam nekādus rakšanas darbus, parasti tā ir vienību pārvietošanās. 

Turklāt Nacionālie bruņotie spēki pēc savu uzdevumu izpildes izmantoto teritoriju sakārto, savāc visas izlietotās čaulītes, nepieciešamības gadījumā izlīdzina mūsu tehnikas izbrauktos ceļus. Mūsu mācībās iesaistītajām vienībām seko speciālas grupas, kuru speciālisti pēc mācību norišu pabeigšanas fiksē, kas ir jāizlabo, kur kādi vides bojājumi notikuši un kādi darbi ir jāpaveic jau mācību laikā un, protams, arī pēc mācībām. Viņi sazinās ar teritorijas īpašnieku un vienojas par to, kādā veidā šie darbi tiks veikti. 

Kā labus sadarbības partnerus varu nosaukt akciju sabiedrību «Latvijas valsts meži», kurai visos Latvijas reģionos ir ceļu uzturēšanas uzņēmumi, kas šādus sakārtošanas darbus veic, noslēdzot ar viņiem līgumu. Mēs arī mežus esam stādījuši, ja manevru laikā esam izbraukājuši jaunaudzes. Vēlamies Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un pašvaldībām parādīt, ka esam atbildīga valsts struktūra. 

Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir svarīgi turpināt teicamo sadarbību gan ar fiziskām personām, gan juridiskām personām, gan ar pašvaldībām. Mūsu vienību attīstība nebeigsies pēc šīm mācībām, tāpēc mūsu galvenā prioritāte būs vides sakārtošana maksimāli īsā laikā pēc mācību noslēguma.

Nobeigumā vēlos pateikties mācību plānošanas personālam par ieguldīto darbu mācību sagatavošanā. Savukārt mācību dalībniekiem gribu novēlēt parādīt savas iemaņas, kuras ir apgūtas četru gadu apmācību cikla laikā. Civiliedzīvotājiem — attiekties ar sapratni pret īslaicīgiem ierobežojumiem. 

Tikai esot kopā kā viena ģimene, mēs varam sasniegt lielus mērķus. Izbaudīsim mācības «Namejs 2018» un turpināsim stiprināt Nacionālos bruņotos spēkus un Latviju!   

Iespēju robežās operatīvā informācija par «Nameju 2018» pieejama bruņoto spēku Twitter profilā @Latvijas_armija.

Smadzeņu centrs glābšanai un meklēšanai jūrā — Krasta apsardzes dienests

Saruna ar JS Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (MRCC Riga) priekšnieku komandleitnantu Pēteri Subbotu.

Džoanna Eglīte

Foto — Armīns Janiks, Gatis Dieziņš un Normunds Mežiņš.

Latvijas Jūras spēku Krasta apsardzes dienests ir, iespējams, mazāk militārā Nacionālo bruņoto spēku vienība. Savukārt viņu praktiskā ikdienas darbošanās — viena no uzskatāmākajām un plašākai sabiedrībai vieglāk saprotamajām, jo viņi ir tie, kas dodas palīgā, ja jūrā cilvēkam vai kuģim nepieciešama palīdzība, apzina un savāc naftas un naftas produktu piesārņojumu. Viņi meklē jūrā nozaudētas kravas saimnieku, uzrauga, lai kuģi, jahtas un zvejas laivas ievērotu noteikumus, uztur un iekļaujas vairākās vietējās un starptautiskās sakaru uzturēšanas un datu plūsmas sistēmās, kuras vienlaikus gan palīdz nodrošināt kārtību un uzraudzīt jūrā notiekošo, gan dod iespēju jebkurā mirklī atsaukties palīgā saucienam. 

Latvijas jūras teritorijā, kuru uzrauga Krasta apsardzes dienests, diendienā kursē ap 50 kuģu un aptuveni tikpat daudz jahtu un zvejas kuterīšu. Krasta apsardzes dienestam nav savu peldlīdzekļu, bet praktiski tā rīcībā vajadzības gadījumā ir visi 18 Latvijas Jūras spēku kuģi, jo saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem un konvencijām, ja Krasta apsardzes dienests lūdz iesaistīties meklēšanas vai glābšanas operācijā, kuģiem ir jāpakļaujas. Krasta apsardzes dienesta uzdevums, saņemot ziņu par jūrā, piemēram, pār bortu pārkritušu cilvēku vai kravu, ir izvērtēt informāciju un apstākļus, rast labāko risinājumu un koordinēt tā izpildi. Otrs šī dienesta darba stūrakmens — informācijas tehnoloģiju uzturēšana pastāvīgas datu plūsmas nodrošināšanai (ar kuģošanas līdzekļiem un plašākām starptautiskām sistēmām). Ir virkne dienestu — gan Latvijas, gan kaimiņvalstu —, ar kuriem Krasta apsardzes dienests sadarbojas savu daudzpusīgo operāciju īstenošanai. 

JS Krasta apsardzes dienestā strādā 42 cilvēki. Gadā uzraugāmajā jūras teritorijā notiek vidēji 24 negadījumi, un to risināšanu šie cilvēki pārdomā un koordinē. Viņi ik minūti uzrauga situāciju un ir gatavi atsaukties divdesmit četras stundas diennaktī. 

— Vai jūs esat tie, kuri jūrā pamana Krievijas karakuģu klātbūtni, par kuru itin bieži dzirdams masu medijos? Izskan tikai pats fakts, bet paliek neatbildēts jautājums — ko īsti nozīmē ziņa, ka šīs valsts kuģi atkal un atkal fiksēti mūsu jūras robežas tuvumā?
— Mums Jūras spēkos tā ir ikdienas informācija, kuru, protams, analizējam, bet ne vairāk. Zinām, cik bieži un ar kādiem kuģiem šie kaimiņi iet jūrā. Bet pats fakts, ka viņus manām ejam mums garām, ir loģisks, jo Krievijas karakuģi pārvietojas starp divām savām ostām — Pēterburgā un Kaļiņingradā. Jūra ir brīva teritorija, un, kamēr vien netiek pārkāpta Latvijas teritoriālo ūdeņu robeža, viss ir korekti. 

— Krasta apsardzes dienests ir astoņus gadus jaunāks par Latvijas Jūras spēkiem. Kāda ir jūsu izveides vēsture?
— Līdz 2000. gadam mūsu dienesta funkcijas veica Latvijas Jūras administrācija, kas darbojās Satiksmes ministrijas pārraudzībā. Gadsimtu mijā pārraudzību pārņēma Aizsardzības ministrija, uzticot praktisko darbu Latvijas Jūras spēkiem. Tika izveidots Krasta apsardzes dienests tādā formā, kāds tas ir pašreiz. Krietni uzlabojās uzdevumu veikšanas efektivitāte, jo Latvijas Jūras spēki nodrošināja visu tehnisko un sakaru bāzi, kas līdz tam neatbilda uzdevumu veikšanai. Savukārt Jūras spēki ieguva sabiedrībai saprotamu un cienījamu funkciju. 

Lai arī, atskaitot informāciju tehnoloģiju speciālistus, kuri radījuši un uztur nepieciešamās sistēmas un datu bāzes, pārējie dienestā ir karavīri — Jūras spēku virsnieki un instruktori, psiholoģiski un praktiski joprojām esam mazliet izolēta un savrupa vienība. Joprojām arī fiziski esam šķirti no Latvijas Jūras spēkiem. Mūsu telpas ir Vecmīlgrāvi, kur līdz 2000. gadam mitinājās Latvijas Jūras administrācija. Viena no mūsu nākotnes iecerēm, kura, šķiet, guvusi atsaucību, ir Krasta dienesta pārcelšana uz otru Daugavas krastu — Bolderāju, lai būtu līdzās saviem tuvākajiem sabiedrotajiem — Patruļkuģu eskadrai un vairāk justu piederību Latvijas Jūras spēkiem. 

— Ja jums jāraksturo Krasta apsardzes dienesta ikdiena, ar ko visbiežāk nākas saskarties?
— Ievērojamākā mūsu darba sastāvdaļa ir medicīniskā evakuācija. Tā pamatā notiek no pasažieru prāmjiem. Ir bijušas dzemdības, kas beigušās helikopterā pa ceļam uz slimnīcu, kaulu lūzumi, sirds problēmas, dažādu slimību saasinājumi. 

Mēs koordinējam palīdzību, ja cilvēks slīkst vai ir iepūsts jūrā. Pēdējo trīs mēnešu laikā divi cilvēki jūrā šādi gājuši bojā. Iemesli, kāpēc tā notiek, ir dažādi — cilvēki pārgalvīgi peldas vai nodarbojas ar ūdenssporta veidiem nepiemērotās vietās un laika apstākļos. Pagājušajā gadā, piemēram, vairāki bez uzraudzības atstāti bērni uz piepūšamiem matračiem bija vēja aizpūsti prom no krasta. 

Visai bieži mūs sauc palīgā, kad kāds pārkritis pār kuģa bortu. Turklāt ne vienmēr tas gadās nejauši. Vismaz divi šādi gadījumi gadā ir saistīti ar pašnāvības nolūkiem. Esam pat konstatējuši zināmu likumsakarību vietas izvēlē — Rīgas jūras līcis īsi pēc iziešanas no Rīgas ostas, un otra vieta — tālu jūrā, faktiski jau Igaunijas atbildības zonā.

Ikdienā bieži saņemam dažāda veida trauksmes signālus. Pamatā tos raida kuģi, izmantojot jūras radio sakaru sistēmu, kad tie uzskrējuši uz sēkļa vai zaudējuši vadības spēju, jo viņus vējš var iepūst dziļāk jūrā vai arī viļņi iznest krastā. Mūsdienās ir daudz iespēju raidīt šāda veida signālus, un bieži vien tie izrādās nepamatoti. Piemēram, gan kuģi, gan lidmašīnas ir aprīkoti ar starptautiskās satelītu meklēšanas un glābšanas sistēmas «Cospas-Sarsat» raidītāju, kas, kuģim grimstot, uzpeld virs ūdens un raida trauksmes signālu. Šos signālus nesaņemam tik daudz no jūras, bet vairāk, piemēram, no lidmašīnām, kad tām tiek veikta tehniskā apkope. Vienreiz pat no izgāztuves, jo kaut kādu iemeslu dēļ tur kopā ar tehniskiem atkritumiem bija izmesta šāda sistēmas «Cospas-Sarsat» boja.

— Jūs minējāt nelaimes gadījumus jūrā ar cilvēkiem. Cik ātri iespējams reaģēt un doties palīgā?
— Lai efektīvi reaģētu, mums pēc iespējas ātrāk jāsaņem informācija. Latvijas Jūras spēku patruļkuģi dežurē trijās Latvijas ostās — Rīgā, Liepājā un Ventspilī. Viņi ir gatavi iziet no ostas pusstundas laikā. Mūsu atbildības teritorijas tālākais punkts jūrā ir 110 km no krasta. Katrā gadījumā ir būtiski izvērtēt situāciju, tās risināšanas steidzamību un efektīvākās palīdzības piesaisti. Visātrāk iespējams sniegt palīdzību, iesaistot Latvijas Gaisa spēku helikopteru. Arī situācijās, kad jūrā ir viļņi un nepieciešama medicīniskā evakuācija, ar helikopteru to veikt ir ne tikai ātrāk, bet arī drošāk — gan pacientam, gan glābējiem. Ja negadījums notiek daudzus desmitus kilometru no krasta un ir apdraudēta cilvēka dzīvība, operatīvākai rīcībai varam piesaistīt Igaunijas vai Zviedrijas krasta apsardzes dienestu palīdzību. 

— Cilvēku glābšana un reaģēšana uz trauksmes signāliem jūrā ir būtiski pienākumi, tomēr jūsu darbības lauks ir daudz plašāks. Kas vēl jārisina ikdienā?
— Mēs apzinām dažāda veida piesārņojumu jūrā — gan naftas noplūdi, gan iekritušos baļķus, gan nozaudētus konteinerus. Pēc būtības jebkuru objektu, kurš jūrā neiederas, var uzskatīt par piesārņojumu. Visefektīvāk piesārņojuma esamību ir konstatēt no satelītuzņēmumiem, kurus saņemam no Eiropas Jūras drošības aģentūras. Tomēr ne katrs piesārņojums tiek izvērtēts kā obligāti novēršams.

— Ko jūs darāt ar jūrā sakritušiem baļķiem?
— Ja tas noticis kaut kur Baltijas jūras vidienē, mūsu pienākums ir visus informēt par šāda veida šķērsli. Aprēķinām, kurā virzienā baļķi dreifēs, sekojam to kustībai un turpinām brīdināt kuģus, kas pārvietojas šajā jūras sektorā. Ūdenī peldošiem konteineriem savukārt meklējam īpašnieku, kurš tad organizē to savākšanu. Nereti konstatējam arī naftas produktu noplūdi jūrā. Ja tā nav liela, un tā gādās biežāk, — tad atstājam to jūras ziņā. Lielākas noplūdes gadījumā koordinējam savākšanu un utilizēšanu. Reizi desmit gados diemžēl mēdz notikt lielas — dabai un cilvēkiem bīstamas — noplūdes, piemēram, kuģiem saduroties vai uzskrienot uz sēkļa. 2007. gads šajā ziņā bija melns. Toreiz Kiprai piederošais kuģis «Golden Sky» vētras laikā uzdreifēja sēkļiem pie Ventspils. Lielos apmēros noplūda degviela. Tajā gadā arī Daugavā no Baltkrievijas ieplūda liels daudzums dīzeļdegvielas. Lai gan iekšējie ūdeņi it kā nav mūsu atbildības zona, mums bija resursi, un mēs devāmies palīgā.

— Kas vēl ietilpst jūsu dienesta pienākumos?
— Sadarbībā ar Latvijas Jūras administrāciju organizējam kuģu pārbaudes, jo mūsu pienākums ir kuģošanas režīma uzraudzība. Ja rodas aizdomas, ka kuģis neievēro Latvijas normatīvos aktus, kuģošanas noteikumus vai nav izpildījis ziņošanas prasību noteikumus, pārbaudām kuģi. 

Kopīgi ar Valsts vides dienesta inspektoriem veicam arī zvejošanas kontroli. Rīkojam reidus vairākas reizes mēnesī.

Līdzīgi kā tas notiek uz sauszemes ceļiem, arī jūrā tiek veiktas alkohola lietošanas pārbaudes. Tā ir neatņemama procedūra situācijās, ja kuģis, piemēram, uzskrējis sēklim. Protams, sākumā tiek novērsta bīstamība, bet pēc tam noteikti veicam pārbaudi, lai izvērtētu apstākļus, kas ietekmējuši negadījumu. Arī sods par alkohola lietošanu jūrā ir paredzēts — 700 eiro.

— Jūs vairākkārt pieminējāt dažādus dienestus, ar kuriem sadarbojaties, vai varat tos visus uzskaitīt?
— Kopīgi ar Latvijas Jūras administrāciju uzraugām kuģošanas drošību Latvijas ūdeņos. Mums bieži vien nepieciešama savstarpēja informācijas apmaiņa vai eks­perta viedoklis, lai varētu pilnvērtīgi pildīt savus uzdevumus. Sadarbojamies ar Valsts policiju un pašvaldību policiju — viņi nereti var konstatēt un fiksēt pārkāpumus iekšējos ūdeņos vai ostu teritorijā.

Jau minēju Valsts vides dienestu, ar kuru kopā veicam dažādas pārbaudes jūrā. Sadarbojamies ar Valsts robežsardzi, muitu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

Uzturam labas attiecības ar kaimiņvalstu krasta apsardzes dienestiem. 

Viens no nozīmīgākajiem mūsu informācijas plūsmas sadarbības partneriem ir jau pieminētā Eiropas Jūras drošības aģentūra, no kuras saņemam un kurai nosūtām informāciju par kuģošanas līdzekļiem. Tā mums dod iespēju izsekot kuģa gaitām, piemēram, no Portugāles līdz Rīgai. Šī aģentūra mūs nodrošina ar regulāri veiktiem Baltijas jūras satelītuzņēmumiem, kas ļauj mums plašāk spriest par jūrā notiekošo. 

— Jums, visticamāk, ir cits skatījums salīdzinājumā, piemēram, ar Valsts vides dienestu vai vides drošību sargājošām organizācijām par to, cik tīra vai piesārņota ir Baltijas jūra.
— Neesmu vides eksperts, bet no tā, ko ikdienā redzu un analizēju, varu teikt, ka pašreiz jūra ir samērā tīra. Taču esam apdraudēti lielāka piesārņojuma gadījumā, jo Baltijas jūra ir ļoti maza un izolēta. Dāņu šaurumi, kas mūs savieno ar okeānu, ir sekli un šauri. Piesārņojums koncentrēti paliktu pie mums. Gadu gaitā esmu novērojis, ka jūra ir ļoti pašpietiekama — tā spēj arī pati sevi attīrīt. Tomēr tas var prasīt ilgu laiku.

— Jūsu darbības jomas ir savstarpēji atšķirīgas, reālu nelaimes gadījumu skaits — vidēji 24 gadā — nav pārlieku liels. Kā jūs uzturat sava dienesta spējas un kompetenci nemitīgi līmenī?
— 24 gadījumi gadā nav maz, un tā ir lielākā skola katram no mums, jo ikvienu gadījumu kopīgi analizējam, runājam par izvēlētajiem risinājumiem, domājam, kādus vēl esošajos apstākļos varēja pieņemt. Tāpat regulāri apmeklējam kursus Zviedrijā un Igaunijā, lai pastāvīgi atsvaidzinātu teorijas bāzi. Protams, nav divu vienādu situāciju, un nevienu iemācītu algoritmu nav iespējams atkārtot viens pret vienu, tomēr tie trenē domāšanas veidu. 

Mēs arī regulāri piedalāmies Jūras spēku mācībās, kur daļa Patruļkuģu eskadras uzdevumu ir izpildāmi arī ar mūsu dienesta iesaisti.

— Ja lūgtu jūs novērtēt Krasta apsardzes dienestu, kādā jomā esat īpaši stipri?
— Uz kopējā Eiropas valstu fona mūsu informācijas sistēmu uzturēšana ir augstā līmenī. Viena no šādām sistēmām ir kuģošanas informācijas datu plūsma — mums ir izstrādāta sava uzticama programmatūra. Profesionāli uzturam Automātiskās identifikācijas sistēmu. Uz katra kuģa jābūt uzstādītam šīs sistēmas modulim, kas ļauj sekot, kurp kuģis iet un kur bijis. Tā iespējams atrast, piemēram, jūrā iekritušas kravas saimnieku. Šajā datu sistēmā spējam nodrošināt vairāk nekā 95% informācijas pieejamību, kas Eiropas Savienībā ir starp augstākajiem rādītājiem. Spēja uzturēt šīs sistēmas un informācijas plūsmu ir drošības garants kuģotājiem un uzticamības rādītājs citu valstu apritē.

— Kas savukārt ir aktuālākais, lai jūs kā dienests varētu pilnvērtīgi darboties arī turpmāk?
— Informācijas tehnoloģiju jomā ir ļoti aktuāli modernizēt krasta sakaru tīklu. Esošais savu laiku ir nokalpojis — tajā var rasties pārrāvumi, un tādos brīžos neviens mūs nevar pasaukt palīgā. Drīzumā ceram dežurēt jūrā ar jaunām radiostacijām. 

Tāpat ticu un ceru uz vienotas Jūras spēku bāzes izveidi Rīgā, Bolderājā, kur strādāsim plecu pie pleca ar Latvijas Jūras spēku Patruļkuģu eskadru.   

Atjaunotais Zemessardzes 1. Rīgas brigādes štābs iegūst mājvietu

Turpinot Zemessardzes 1. Rīgas brigādes izveidi, 29. jūnijā nekustamajā īpašumā «Linezers» Rīgā notika Zemessardzes 1. Rīgas brigādes štāba jaunā izvietojuma svinīgā atklāšanas ceremonija.

Pasākumā piedalījās aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, veselības ministre Anda Čakša, Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris pulkvežleitnants Sandris Gaugers, brigādes sastāvā esošo bataljonu personāls un sadarbības pašvaldību pārstāvji.

Uzrunājot klātesošos, aizsardzības ministrs teica: «Burtiski nesen mēs pasniedzām vienības karogu, bet šobrīd jums jau ir mājas! Tik īsā periodā esat tik daudz paveikuši! Tā ir milzīga uzticība, kas jums ir dota, un to nemaz nav tik viegli realizēt. Esmu ļoti pateicīgs ikvienam, kurš apzinās šī brīža situāciju, proti, bez drošības ir ļoti sarežģīti realizēt visu pārējo. Ir patiess prieks, ka to izprot ikviens mūsu valstī, to saprot mūsu sabiedrotie, kuri ir kopā ar mums. Mēs šogad svinam Latvijas 100 gadus, bet šīs valsts varēja arī nebūt, ja nebūtu tieši tādu cilvēku kā jūs, kuri ir gatavi cīnīties par Latviju. Arī šodien Zemessardzes rindās, līdzīgi kā aizstāvot Rīgu, ir dažādu profesiju cilvēki — ārsti, policisti, maiznieki, skolotāji. Ikviens toreiz bija gatavs cīnīties, tāpat kā tagad jūs, tāpēc milzīgs paldies jums par to. Jūs paši esat izvēlējušies šo ceļu, tādā veidā radot drošības sajūtu ikvienā mājā. Un vēl jo vairāk tas ir nozīmīgi mūsu galvaspilsētā Rīgā. Novēlu jums vienmēr būt modriem, skatīties uz priekšu un būt gataviem aizsargāt mums visdārgāko — Latviju. Paldies jums visiem par dienestu!»

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Zemessardzes 1. Rīgas brigādi salīdzināja ar slavenas pašmāju filmas tēliem, reizē gan atzīstot, ka Latvijas reģionos iedzīvotāju iesaiste Zemessardzē ir krietni lielāka nekā galvaspilsētā.

Veselības ministre savā uzrunā uzsvēra valsts aizsardzības un veselības aprūpes kopīgo uzdevumu — kalpot cilvēkiem. «Šīs mājas ļoti ilgi kalpojušas tiem, kuri ir sargājuši cilvēku veselību. Man ir liels prieks, ka arī tagad šīs mājas turpinās kalpot cilvēkiem, nu jau — lai sargātu cilvēku drošību. Mums katram ir sava loma, kalpojot cilvēkiem. Es varu novēlēt, lai jūs šajās jaunajās mājās justos tikpat labi, kā te jutās iepriekšējie kolēģi. Lai jums izdodas visi jūsu lielie plāni šajā ēku kompleksā!»

Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris pulkvežleitnants Sandris Gaugers emocionālā runā uzsvēra katra karavīra un zemessarga ieguldījumu brigādes atjaunošanā un tās turpmākajā attīstībā. «Es gribu īpaši apsveikt 1. Rīgas brigādes štābu šajā dienā, jo mēs esam kā jauna ģimene, kura ir padzīvojusi kopmītnēs, un beidzot mums kāds ir uzdāvinājis savu māju. Jau tuvākajā laikā ievāksimies šajās telpās un turpināsim attīstīties un augt. Es saprotu, ka jebkura vadības maiņa vienībai ir izaicinājums, kas prasa masīvu pielāgošanos. Katra jauna vienība, katrs jauns komandieris nāk ar jauniem uzstādījumiem. Tas dzīves cikls, kas jums bija līdz šim, ir mainījies, un tas ir grūti. Līdz ar to es vēlos pateikties vienībām par izturību un par spēju pielāgoties šajā pārmaiņu laikā, kurā mēs dzīvojam pēdējo pusgadu. Es gribu pateikties personīgi bataljonu komandieriem par atdevi, par darbu, ko jūs darāt, lai vadītu savas vienības. Ja mēs turpināsim tā, kā mēs to esam darījuši pēdējo pusgadu, tad 2020. gada vasarā mēs būsim Rīgas ielās ar visu brigādes personālsastāvu, un mēs zināsim precīzi, kas, kā un kāpēc mums jādara jebkurā krīzes situācijā.»

Jau ziņots, ka kopš šā gada sākuma, lai aktualizētu Zemes­sardzes nozīmi valsts aizsardzībā, turpinātu tās struktūras attīstību, kā arī padarītu efektīvāku Zemessardzes uzdevumu izpildi, Zemessardzes novadi tika pārstrukturēti par Zemessardzes brigādēm. Līdz ar to ir mainītas arī līdzšinējās atbildības teritorijas. Zemessardzes 1. Rīgas brigādes sastāvā ir Studentu bataljons Rīgā, 17. kaujas atbalsta bataljons Mārupes novadā, 19. kaujas nodrošinājuma bataljons Stopiņu novadā, kā arī atjaunotie bataljoni — 13. kājnieku bataljons Rīgā un 53. kājnieku bataljons Bauskā.

Bijušās slimnīcas «Linezers» ēku kompleksu Veselības ministrija nodeva Aizsardzības ministrijas valdījumā tikai šī gada martā. Plānots, ka jau pavisam drīz šajā nekustamajā īpašumā līdzās Zemessardzes 1. Rīgas brigādes štābam tiks izvietotas arī vairākas citas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kā arī atsevišķas Aizsardzības ministrijas padotības iestādes. 

Vēsturiski Zemessardzes 1. Rīgas apriņķa brigāde ar štābu Rīgā tika izveidota 1992. gada 30. jūnijā, un par tās pirmo komandieri tika iecelts pulkvedis Juris Poļevskis. Viņš Zemessardzes 1. Rīgas brigādes štāba jaunā izvietojuma svinīgās atklāšanas ceremonijā dalījās ar atmiņām par to laiku. 2003. gadā brigāde tika pārveidota par Zemessardzes novadu, taču, lai aktualizētu Zemessardzes nozīmi valsts aizsardzības sistēmā un turpinātu tās struktūras attīstību, 2016. gadā Zemessardzes novadi tika pārstrukturēti par Zemessardzes brigādēm, izveidojot četras brigādes visā Latvijas teritorijā.

Sagatavojusi Elīna Zenkeviča,
Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 
19. nodrošinājuma bataljona zemessardze.
Foto — Gatis Dieziņš.

Veselīga sacensība un darbs komandā

Guna Štolcere,
ZS 4. Kurzemes brigādes štāba Civilmilitārās sadarbības nodaļas vec. speciāliste. 

Autores foto. 

No 2. līdz 22. jūlijam Skrundas novada poligonā «Mežaine» un Kuldīgas novada objektā «Upīškalns» notiek Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes rīkotā zemessargu pamat­apmācības nometne, kurā apmācību uzsāk 47 zemessargi no Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes, 2. Vidzemes brigādes, kā arī Zemessardzes Kiber­aizsardzības vienības. Ar šo nometni Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde atzīmē 26. gadadienu, kopš ar Latvijas Republikas Zemessardzes priekšnieka 1992. gada 30. jūnija pavēli nr. 14 «Par Zemessardzes novadu vienību izveidošanu» tika izveidotas Zemessardzes brigādes. 

Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts par nometni stāsta:
«Šogad Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes dienestā uzņemto zemessargu apmācība notiek, izmantojot nometnes modeli, un zemessargi militārās pamatiemaņas apgūst nepārtrauktā laika posmā. ZS 4. Kurzemes brigādei šāda ilguma nometne ir pirmā pieredze, no kuras, protams, būs daudz ko mācīties, pilnveidot un uzlabot. Pēc līdzīga modeļa arī turpmāk mēs plānojam apmācīt savus zemessargus, paturot spēkā arī otro apmācību modeli tiem jaunajiem zemessargiem, kuri nevar ierasties uz mācībām ilgstošākā laika posmā. Mēs turpināsim apmācīt zemessargus arī brīvdienās.

Nometnē zemessargi apgūs lauka kaujas iemaņas, kaujas šaušanas pamatprincipus, topogrāfiju, pirmo palīdzību, ierindas apmācību, kā arī gūs ieskatu psiholoģijā, medicīnā un saistošajos normatīvajos aktos. Zemessargiem būs iespēja uzlabot fizisko sagatavotību un apgūt militārās pamatiemaņas. Nometnes laikā notiks arī sakaru speciālistu apmācība. Apmācības procesu nodrošina Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes instruktori no mobilās mācību grupas un daži instruktori no bataljoniem. Par nodrošinājumu rūpējas Zemessardzes 45. kaujas nodrošinājuma bataljons. Vissvarīgākais šādās nometnēs ir citam citu iepazīt un komandas darbs.» 

14. jūlijā poligonā «Mežaine» notika pamatapmācības nometnes viesu un mediju diena, kurā varēja iepazīties ar pamatapmācības nometnes norisi, izpētīt un pielaikot zemessargu ekipējumu, pamēģināt trāpīt mērķī ar pneimatisko ieroci, apskatīt nometnes teritoriju un poligonu «Mežaine», kā arī sagaidīt no mācībām jaunos zemessargus, kuri nometnē atgriezās ar dziesmu un sasaukšanos. Zemessargus bija ieradušies satikt vairāk nekā 40 ģimenes locekļi, kā arī Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece un Raņķu pakalpojumu pārvaldes vadītājs Ritvars Stepanovs. Uzrunu pamatapmācības dalībniekiem un viesiem teica ZS 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts. Tikšanās noritēja sirsnīgā gaisotnē, fonā skanēja vīru kopas «Vilki» patriotiskās dziesmas. 

Ļoti veiksmīga prakse nometnēs ir veidot tradīcijas, tādas, protams, ir arī Zemessardzes pamatapmācības nometnē — zemessargi katras nedēļas beigās balso par to zemessargu, kuru uzskata par labāko šajā nedēļā, un nometnes instruktori arī vērtē zemessargus, ņemot vērā rādītājus ieskaitēs. Par pirmās nedēļas labākajiem tika atzīti trīs zemessargi: Jēkabs Paeglītis, Anna Dombrovska un Jānis Cimoška. Viņi saņēma veicināšanas balvu — krūzīti ar Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes logo un uzrakstu «1. nedēļas labākais». Nometnes noslēgumā tiks sumināts zemessargs par vislabākajiem sasniegumiem visas nometnes laikā. 

Zemessargs Jānis Gorbačovs no Kuldīgas, daloties savos iespaidos par pamatapmacības nometnes norisi, uzsver, ka nometnē iegūtās prasmes var noderēt arī civilajā dzīvē, piemēram, orientēšanās apvidū, prasme lasīt karti, izmantot kompasu un noteikt koordinātas, jo situācijas dzīvē varot gadīties dažādas. Jāņa vaļasprieks jau piecus gadus ir Austrumu cīņas, un tas devis pārliecību, ka fiziskajai slodzei nometnē viņš ir sagatavots. Jānis atzīst, ka nometnē satikušies dažādi cilvēki, bet ļoti svarīga ir gan veselīga sacensība, gan darbs komandā, jo īsts komandas dalībnieks uzdevumus veic ar apziņu, ka nes atbildību gan par sava uzdevuma kvalitatīvu izpildi, gan par komandas kopējo sniegumu. Tieši tāpēc viņš labprāt atbalsta biedrus, ja tas ir nepieciešams. Jānis ir pārliecināts, ka katram, kurš pieņēmis lēmumu iestāties Zemessardzē, ir sava motivācija, bet mērķis visiem ir viens — aizsargāt savu ģimeni, savu valsti.   

­ZS 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts jaunajiem zemessargiem novēl uzkrāt un apvienot spēkus, lai stiprinātu pamatus drošai Latvijas nākotnei: «Cīņai ar mūsdienu grūti prognozējamajiem drošības draudiem nepieciešami augsti kvalificēti, atbilstoši ekipēti un mainīgajiem apstākļiem piemēroties un sadarboties spējīgi zemessargi. Šāda Zemessardze un tās spēju nodrošināšana ir mūsu virsuzdevums, tāpēc zemessargiem nepieciešams regulāri uzlabot savu fizisko sagatavotību un nostiprināt individuālās lauka kaujas iemaņas, galvenais ir motivācija. Šogad svinēsim Latvijas valsts simtgadi. Mums visiem kopā ir dota iespēja izstāstīt Latvijas stāstu un veidot nākotnes Latviju. Ikvienam Latvijas cilvēkam ir iespēja piedalīties un kļūt par šī vēsturiski unikālā notikuma līdzveidotāju, un arī zemessargi kā savas zemes patrioti šo jubileju sagaidīs godam. Viņi to apliecina darbos ar savu pārliecību un neatlaidību. Patriotisma fenomens ir viens no sabiedriskās apziņas pamatkomponentiem. Tas izpaužas kā lepnums par savu dzimteni, tās vēsturi, kultūru, dabu un tradīcijām. Mums, zemessargiem, ar savu paraugu jāveicina patriotiskā audzināšana jaunatnes vidū, tas ir vērtību nodošanas process. Izglītojoties un attīstoties, jaunietis veido savu vērtību sistēmu. Patriotiskā audzināšana veido aktīvu pilsonisko pozīciju, gatavību aizstāvēt dzimtenes intereses, darboties tās labā. Izdarot izvēli iestāties Zemessardzē, liela nozīme ir pilsoniskajam briedumam, tā ir atbildīga attieksme, kas izpaužas izvirzīto uzdevumu izpildē, un to raksturo augsta pienākuma apziņa pret savu valsti.»  

Zemessargi pārbauda savas spējas

Zemessardzes 3. Latgales brigādes militārās pamatapmācības 1. līmeņa kurss norisinās no 9. līdz 28. jūlijam mācību poligonā «Meža Mackeviči», kas atrodas Vaboles pagastā Daugavpils novadā, un tajā piedalās vairāk nekā 190 zemessargu no Zemessardzes 3. Latgales brigādes un Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes. 

Zemessargi apgūst lauka kaujas iemaņas, kaujas šaušanas pamatprincipus, gūst ieskatu topogrāfijā, kā arī medicīnā un saistošajos normatīvajos aktos. Zemessargiem ir iespēja uzlabot fizisko sagatavotību un apgūt militārās pamatiemaņas. Apmācības procesu šī kursa ietvaros nodrošina Zemessardzes 3. Latgales brigādes un Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes instruktori. 

Nometnes atklāšanas ceremonija norisinājās 11. jūlijā, un tajā zemessargus sveica Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvedis Māris Simsons un bataljonu komandieri. Uzrunājot zemessargus, gan Jānis Garisons, gan pulkvedis Māris Simsons atzina, ka šīs trīs nometnē pavadītās nedēļas nebūs vieglas, toties pēc tam būs gandarījums par labi paveiktu darbu. Zemessargiem tika vēlēta izturība un pacietība, kā arī izteikts aicinājums, lai tādā pašā sastāvā dalībnieki tiktos arī pēdējā pamatapmācības nometnes dienā. Savukārt 14. jūlijā mācību poligonu «Meža Mackeviči» apmeklēja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Ministrs tika iepazīstināts ar nometnes organizatoriskajiem jautājumiem. Viņš arī tikās ar nometnes dalībniekiem.

Lielākā daļa zemessargu, kas piedalās militārās pamatapmācības nometnes 1. līmeņa kursā, Zemessardzes dienestā ir pavisam nesen. Uz jautājumu, kāpēc viņi ir iestājušies dienestā Zemessardzē, vairākums atbild, ka tā ir iespēja izaicināt sevi un pārbaudīt savas spējas. Jauniešiem saistošas ir arī patriotiskās jūtas pret savu valsti, un visi nometnes dalībnieki vēlas iegūt jaunas zināšanas un uzlabot fizisko sagatavotību. Viņi ir motivēti nepadoties, bet gan izturēt līdz galam. Zemessardzes dienestu viņi ir uzsākuši, dažādu motīvu vadīti, bet nometnē viņi veido vienotu komandu, ar vienādiem mērķiem un uzdevumiem. 

Šogad pamatapmācības nometnē militārās pamatiemaņas apgūst arī pieci topošie kapelāni, kas turpmāk kapelāna funkcijas pildīs Zemessardzes 3. Latgales brigādes bataljonos. Kapelāna uzdevums ir specifiska kalpošana bruņotajos spēkos, kuras mērķis ir attīstīt reliģiskās, garīgās, morālās un ētiskās vērtības, kā arī īstenot garīgo aprūpi personālam un tā ģimenēm. 

Lai jaunajiem zemessargiem būtu arī kāds atslodzes brīdis starp intensīvo militāro pamatiemaņu apmācību, nometnes vadība viņus pārsteidza ar Kanādas Bruņoto spēku centrālā orķestra koncertu. Kanādas Bruņoto spēku centrālais orķestris Latvijā viesojas par godu Latvijas Republikas simtgadei, lai sadarbībā ar Zemessardzes orķestri sniegtu koncertus Rīgā un reģionos. Koncerta programmā bija iespēja klausīties populāras latviešu un kanādiešu melodijas. Pamatapmācības nometnes dalībniekiem šis koncerts sniedza uzmundrinājumu, jaunu sparu un enerģiju turpināt militāro pamatiemaņu apgūšanu. 

Zemessardzes dienestā uzņemto zemessargu apmācība notiek, izmantojot nometnes modeli, proti, zemessargi militārās pamatiemaņas apgūst nepārtrauktā laika posmā. Pirmā šāda veida nometne notika 2015. gada vasarā Pļaviņu novadā Zemessardzes 55. kājnieku bataljona atbildības teritorijā, bet 2016. un 2017. gadā — Zemessardzes 3. Latgales brigādes mācību poligonā «Meža Mackeviči».

Sagatavojusi dižkareive Ruta Surovcova,
Zemessardzes 3. Latgales brigādes civilmilitārās sadarbības speciāliste.
Autores foto.

Latviete Kanādas Bruņoto spēku orķestrī

Džoanna Eglīte

Foto — Armīns Janiks un Gatis Dieziņš. 

Natālija Lernere ir diplomēta pianiste, aizstāvējusi doktora grādu mūzikā, strādājusi par profesori universitātē līdz brīdim, kad viņa uzzināja — bruņotie spēki meklē mūziķus orķestrim. Vēlme biežāk spēlēt un just pastāvīgu mijiedarbību ar klausītājiem bija izšķiroša, lai pieņemtu šo iespēju. Jau astoņus gadus Natālija ir Kanādas Bruņoto spēku centrālā orķestra pianiste, seržante. Dziesmu svētku laikā un nedēļu pēc tiem — Kanādas Bruņoto spēku centrālais orķestris viesojās Latvijā un piedalījās lielajos svētkos, Kanādas dienas pasākumā, NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas komandiera maiņas ceremonijā, kā arī sniedzot koncertus Daugavpilī un Smiltenē. Tā apliecinot abu valstu — Kanādas un Latvijas — savstarpējo draudzību. Viesošanās laikā Natālija pirmo reizi pēc vairāku desmitu gadu prombūtnes atgriezās savā bērnības pilsētā Rīgā — simtgades dziesmu svētku laikā, nevis apzinātas izvēles, bet nejaušu apstākļu sakritības dēļ.

Natālija ir dzimusi latviete. Viņas ģimene uz Kanādu devās juku laikos deviņdesmito gadu mijā. Natālija ne mirkli neatgādina tos ārzemju tautiešus, kuru vecāki trimdā devās kara laikā — viņā nav pretrunīgas ilgošanās pēc dzimtenes. Par savām mājām Natālija sauc Kanādas galvaspilsētu Otavu, kur izveidojusies ģimene, piedzimuši bērni, ir darbs orķestrī un piederības sajūta šai vietai. Viņa apzinās, ka ir no laimīgajiem cilvēkiem, kuri dzīvē dara mīlamu darbu. Tomēr dzīves savādi dotā iespēja nejauši no jauna paviesoties bērnības pasaulē Natāliju saviļņojusi. Aizkustinājis Latvijā redzētais un izjustais. Viņa saka: «Man ļoti paveicās piedzīvot dziesmu svētkus! Latvieši tajos bija tik vienoti un stipri! Pārsteidza, ka notiekošais skāra visas paaudzes. Kopā bija pusaudži un sirmgalvji. Viņi izjusti dziedāja vienas dziesmas! Tik reti kaut kas spēj apvienot cilvēkus no atšķirīgiem laikiem!»

Visi Natālijas vectēva ģimenes locekļi kara gados Latvijā gāja bojā. Būdams padomju armijā, vectēvs Krievijā satika Natālijas vecmammu. Iemīlējās un nolēma nevest sievu uz dzimteni — pārāk daudz sāpju tur bija palicis. Vectēvam un vecmammai piedzima meita, Natālijas mamma, kura izauga un izvēlējās atgriezties uz dzīvi Latvijā. Te viņa iepazina lietuviešu puisi — Natālijas tēti. Jūrnieku. Līdz Natālijas pusaudžu gadiem ģimene dzīvoja Rīgā. 

Mūziķes sūtība meitenē bija ielikta jau no bērnības — viņa mācījās Emīla Dārziņa mūzikas skolā, un muzikālā izglītība bija tā, ko vecāki, saprotot Natālijas vajadzības, pirmo centās bērnam nodrošināt pēc pārcelšanās uz dzīvi Kanādā. Natālija slikti atceras pašu pārcelšanos un iemeslus, kuri mudinājuši vecākus sākt jaunu dzīvi svešā zemē. Viņa par to spriež ar šī brīža pieauguša cilvēka skatījumu. Laikam gājis finansiāli grūti. Par to ģimenē nav daudz runāts. Toties viņa labi atceras, kā Kanādā mācījusies sev svešās franču un angļu valodas. Nav bijis viegli. Latviski Natālija joprojām runā nevainojami. Spēcīgākais adaptēšanās palīgs svešajā zemē pusaudzei bijusi mūzika, jo tās valoda ir universāla. 

Pašreiz Natālijas darba dzīve rit intensīvi. Kanādas Bruņotajos spēkos ir seši orķestri. Viens no tiem — centrālais — saistīts ar Kanādas Gaisa spēkiem. Darbu bruņoto spēku orķestrī veido gan ikdienas mēģinājumi, gan administratīvs darbs, jo orķestris ir pilnībā pašorganizēta vienība, kas pati kārto savas finanšu saistības, ieraksta mūziku, plāno uzstāšanās grafiku, veido ierakstu bibliotēku. Orķestris pastāvīgi piedalās dažādos pasākumos, galvenokārt — Otavā. To svarīgumu raksturo dažādība — no parādes vai uzstāšanās kādā skolā līdz valstsvīru oficiālām ceremonijām un pieņemšanām. Orķestris ir ļoti elastīgs — spējot uzstāties gan pilnā sastāvā, gan dažādi variētās mazākās vienībās. Arī repertuārs esot ļoti plašs. Tas tiekot papildināts vairākas reizes mēnesī. Turklāt katram pasākumam orķestra dalībnieki cenšas atlasīt mūziku, kas būtu atpazīstama un patīkama gaidāmajiem klausītājiem. «Tā ir brīnišķīga mijiedarbība, kad tu radi mūziku, kas dziļi uzrunā sanākušos cilvēkus,» saka Natālija.

Ne visiem orķestra formātiem der klavieres, tāpēc otrs Natālijas mūzikas instruments ir šķīvji. Ņemot vērā, ka klavieres ne brīdi dzīvē nav bijusi nejaušība, bet gan ļoti apzināta izvēle, vislabāk Natālija jūtas kopā ar šo instrumentu.

Uzzinot, ka Kanādas Bruņoto spēku centrālajam orķestrim paredzēta viesošanās Latvijā, ieinteresējušies visi Natālijas kolēģi. Koncertēšana ārpus Kanādas orķestrim ir neparasts notikums. Tādēļ par tālo zemi interesējušies visi. Viens no orķestrantiem atradis un aizrāvies ar vienkāršo tautas dziesmu «Kur tu teci, gailīti mans» un sarakstījis vairākas interpretācijas. Orķestris tās Latvijā spēlējis, klausītāji atpazinuši, un ir paticis gan spēlējot, gan dzirdot. Vairākiem pasākumiem Latvijā gatavota arī daudzpusīga Kanādas mūzikas programma — tautas dziesmas, populāra un klasiska mūzika, arī džezs. 

«Mūzika ir veids, kā stāstīt par zemi, tās kultūru. Lai nodotu šo vēstījumu un to izjustu, nav vajadzīgi vārdi,» uzsver Natālija.

Viņa daudz neprāto par to, vai kādreiz atgriezīsies Latvijā. Esot pārņēmušas neizstāstāmas izjūtas, ejot pa ielām, pa kurām tik daudz iets bērnībā. Viņa gribētu parādīt šo bērnības zemi saviem bērniem, kad tie paaugsies. Bet Natālijā nav nostalģijas vai minstināšanās. Viņas pasaule ir mūzikas pasaule, kuras valoda ir universāla. Turklāt darbu bruņoto spēku orķestrī viņa izjūt kā pastāvīgu lepnuma avotu. 

«Kanādā pret karavīriem izturas ar lielu cieņu. Bet orķestris ir kā tilts, kā saskares punkts starp bruņotajiem spēkiem un civiliem iedzīvotājiem. Man ir liels gandarījums, ka caur mūziku mēs kā orķestris varam būt šis satikšanās punkts, kas veido izpratni, tuvina un ļauj piedzīvot lepnumu,» atzīst Natālija. Viņa ar lielu cieņu vērtē arī mūsu bruņoto spēku orķestru profesionalitāti, sakot, ka radies iespaids — mūziķu dzīve Kanādas un Latvijas bruņoto spēku orķestros esot ļoti līdzīga — piepildīta, dažāda un caurausta ar patriotismu.   

Kanādas Bruņoto spēku orķestris muzicē Latvijā

Nacionālo bruņoto spēku orķestris, Zemessardzes orķestris un Kanādas Bruņoto spēku centrālais orķestris, kā arī Zemessardzes koris «Stars» piedalījās XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku pasākumos — svētku gājienā un vērienīgajos koncertos Esplanādē, Mežaparkā un citviet. 

Kanādas Bruņoto spēku centrālais orķestris sniedza koncertu Sv. Pētera baznīcā, kā arī kopā ar Nacionālo bruņoto spēku orķestri muzicēja pūtēju orķestru dižkoncertā Zemgales novada programmā, savukārt Zemessardzes orķestris pievienojās Kurzemes novadam. 

Kanādas Bruņoto spēku centrālā orķestra viesošanās Latvijā notika pirmo reizi un bija veltīta Latvijas Republikas simtgadei. To vēl jo spilgtāku vērta iespēja piedalīties nozīmīgajos dziesmu un deju svētkos. Orķestris dibināts pirms vairāk nekā 70 gadiem un darbojas Kanādas galvaspilsētā Otavā, nodrošinot centrālās valsts protokola un militārās ceremonijas, sniedzot koncertus un reprezentējot Kanādu visā pasaulē. 

Aizsardzības nozare gaida Latvijas uzņēmējus un pētniekus

Taivo Trams

Foto — Gatis Dieziņš.

Lai gan līdz šim aizsardzības nozare nav bijusi Eiropas Savienības (ES) prioritāšu saraksta pašā augšgalā, situācija mainās, un jau tuvākajā laikā savienība gatavojas dot būtisku impulsu nozarei. Šai iespējai vajadzētu gatavoties un to izmantot arī Latvijas uzņēmumiem un izstrādātājiem, kuriem būtu savs piedāvājums Eiropas kopējai drošībai.

«ES šajā jautājumā līdz šim bijusi ļoti piesardzīga, proti, nekas būtisks nenotika līdz pat 2016. gadam, kad tika dibināts Eiropas Aizsardzības fonds. Un viena no tā nozīmīgākajām aktivitātēm ir Eiropas aizsardzības industrijas attīstības programmas (European Defence Industry Development Programme (EDIDP)) izveide, kas finansē inovatīvu produktu tehnisko iz­strādi un uzlabošanu, kā arī to dzīves cikla uzlabošanu,» stāsta Aizsardzības ministrijas Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta direktore Kristīne Rudzīte-Stejskala.

2017. gadā, kad ES prezidējošā valsts bija Igaunija, sākās darbs pie ES aizsardzības jomas attīstību aprakstošās regulas — t.s. Igaunijas prezidentūras draugu grupas ietvarā sākās topošās regulas draftēšana, kas nule kā pabeigta, notikusi arī formālā regulas saskaņošana. Regula varētu stāties spēkā šā gada rudenī, lēš K. Rudzīte-Stejskala.

Būtiskākais EDIDP piedāvājumā ir tas, ka programma skaidri nosaka jomas un mehānismus, kā atbalstīt aizsardzības industriju, tā veicinot Eiropas aizsardzības industrijas vispārējo attīstību, konkurētspēju un Eiropas stratēģisko autonomiju. NATO jau vairāk nekā 60 gadus ir savas investīciju programmas ar ievērojamu finansējumu — ap 600—700 miljonu eiro gadā, kas lielākoties tiek novirzīts informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) infrastruktūras attīstībai. NATO modelī gan finansējums projektiem tiek dots valstīm (labs piemērs tam ir Lielvārdes lidlauka un aviācijas bāzes projekts). ES gadījumā finansējums tiks piešķirts industrijai konkrētu produktu izstrādei.

Projektus varēs pieteikt konsorciji, kuros ietilpst vismaz trīs institūcijas un iesaistītas vismaz trīs ES valstis. Programmas ietvaros tiks atbalstīts pilns produkta tapšanas cikls — atbalstu var gūt gan pētnieciskie projekti, gan izstrādes, sertificēšanas un ražošanas iestrādes. Īpaši akcentēta tiek mazo un vidējo uzņēmumu iesaiste programmā, ne mazāk svarīgs ir arī pārrobežu sadarbības aspekts. Jāņem vērā arī tas, ka projekta pieteicējiem jāsaņem atbalsts un akcepts no savas valsts aizsardzības ministrijas.

Pirmie oficiālie uzsaukumi iesaistīties programmā tiks publiskoti nākamgad, taču interesentiem vajadzētu aktīvi strādāt pie saviem piedāvājumiem jau tagad, negaidot šos uzsaukumus, jo jau pirms pro­grammas uzsaukuma tai tiks meklēts saturiskais piepildījums, teic K. Rudzīte-Stejskala. Jau tagad valstis aktīvi komunicē un meklē sadarbības partnerus, tiek skatīti teju visi dažādās attīstības stadijās esošie projekti. «Valstu attieksme, protams, ir ļoti dažāda — lielās valstis, kuras to var atļauties, virza savus platformu projektus, mazākās meklē nišas. Daļa valstu visu dara lielā slepenībā, citas, piemēram, Čehija, ir ļoti atklātas.»

ES aizsardzības industrijai pieejamais finansējums būs 500 miljoni eiro diviem gadiem. Vismaz 10% no tā noteikti jānovirza mazo un vidējo uzņēmumu pārrobežu sadarbības veicināšanai. Prioritāri atbalstāmās jomas ir jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrāde vai esošo produktu un tehnoloģiju uzlabošana, pētījumi, riska mazināšanas testi, prototipu izstrāde, produktu vai tehnoloģiju testēšana, kvalifikācija, sertifikācija un tehnoloģiju izstrāde, kas veicinātu produktu dzīves ciklu.

«Mūsu rīcībā esošais laiks ir ļoti ierobežots, tādēļ mēs no savas puses darām visu iespējamo, lai Latvija varētu saņemt finansējumu,» saka K. Rudzīte-Stejskala. Galvenais Aizsardzības ministrijas partneris šajā procesā ir Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (LDAIF), sarunas notikušas arī ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Maijā sadarbībā ar federāciju tika rīkota Inovāciju domnīca. «Stāstījām industrijai par programmu, industrija savukārt piedāvāja savus produktus. Mums ir ko piedāvāt — ir dažādi projekti dažādās gatavības stadijās. Pašlaik galvenais uzdevums ir atrast sadarbības partnerus Eiropā.»

Latvijā aizsardzības nozarē dominē IKT sektora piedāvājums, taču ir iestrādes arī citās jomās. Pašlaik var runāt par vidēji 12 perspektīviem projektiem, taču Aizsardzības ministrija ir atvērta un ļoti ieinteresēta jaunu pretendentu atrašanā. «Mēs esam reālisti un šajos starpvalstu konkurences apstākļos būsim priecīgi arī par vienu spēcīgu projektu, ko virzīt programmas finansējumam. Protams, mēs ļoti atbalstām arī Latvijas uzņēmumu iesaistīšanos citu valstu virzītajos projektos,» atzīst Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta direktore. 

Runājot par iespējamo atbalstu no Aizsardzības ministrijas, K. Rudzīte-Stej­skala skaidro: brīdī, kad kāds industriju pārstāvošs uzņēmums ir atradis partneri, valsts no savas puses var lobēt tālāko projekta virzību EK līmenī, sniedzot konsultatīvu atbalstu, runājot un skaidrojot visas nianses projekta veidotājiem, informējot par aktualitātēm un notiekošajām diskusijām EK iekšienē utt. «Tomēr mēs nevaram virzīt negatavus projektus — tam nav perspektīvas, turklāt ir skaidrs, ka ES gaida šīs jaunās iniciatīvas veiksmes stāstus,» uzsver departamenta direktore.

Viņa iesaka uzņēmumiem orientēties uz mazākām valstīm — kaimiņiem vai Ziemeļeiropu, kur ir mazāka birokrātija un vieglāk atrast partnerus. Piemēram, igauņiem jau ir potenciāli spēcīgs projekts — MILREM, autonoma multifunkcionāla kaujas atbalsta sistēma, par kuras virzīšanu Igaunija ir uzsākusi sarunas ar Latviju un Somiju. 

Jāapzinās arī, ka uzņēmumi, kas vēlas iesaistīties programmā, uzņemas zināmu risku. «Latvijas industrija vēl ir attīstības fāzē. Mums ir virkne uzņēmumu, kas ­gatavi ražot un jau ražo duālas izmantojamības preces, taču tikai aizsardzības mērķiem paredzētu produktu tikpat kā nav. Skaidrs, ka iesaistīšanās programmā prasīs investīcijas arī no industrijas puses, vienlaikus garantiju par pozitīvu iznākumu un finansējuma iegūšanu neviens nevar dot,» uzsver K. Rudzīte-Stejskala.

Arī Latvijas aizsardzības nozare ir iecerējusi no savas puses rosināt uzņēmumus un izstrādātājus domāt par militāro produktu izveidi. Nākamgad (īpašas veiksmes gadījumā — vēl šogad) iecerēts dot startu grantu programmai, kas atbalstīs Latvijas aizsardzības industrijas inovācijas. «Mums ir ļoti būtiski veicināt aizsardzības industrijas attīstību, jo valstij nepieciešamības gadījumā vismaz uz kādu laiku ir jāspēj nodrošināt sevi ar vajadzīgajiem resursiem. Svarīgās jomas ir munīcijas ražošana, bezpilota lidaparāti, kiberaizsardzība, autonomās sistēmas un produktu dzīvescikla nodrošināšana. Paredzams, ka tieši šīs jomas tiks noteiktas kā prioritāras,» norāda K. Rudzīte-Stej­skala.  

Ja Latvijas uzņēmējiem un pētniekiem ir interese iegūt precīzāku informāciju par Eiropas Aizsardzības fondu vai konsultēties par konkrētu aizsardzības nozares produktu, kuru potenciāli varētu pieteikt fonda finansējumam, lūdzam sazināties ar Aizsardzības ministrijas Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta Industrijas un pētniecības atbalsta nodaļas vecāko referentu Mārci Balodi, nosūtot e-pastu: marcis.balodis@mod.gov.lv.