Apbalvo ar Viestura ordeni un Atzinības krustu

Viestura ordeņa IV šķira piešķirta un par ordeņa virsnieku iecelti: 

■ izsardzības ministrijas Militāro pārstāvju grupas štāba virsnieks NATO štābā Nīderlandē pulkvežleitnants Normunds Baranovs,

■ Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Sauszemes spēku Kājnieku brigādes 1. mehanizētā kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Raivis Melnis,

■ ijušais NBS Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departamenta Kaujas atbalsta pārvaldes vecākais eksperts majors Rolands Millers

Viestura ordeņa V šķira piešķirta un par ordeņa kavalieri iecelti:

■ Zemessardzes Mācību centra priekšnieks kapteinis Arturs Maksis,

■ Zemessardzes 3. brigādes Operatīvās daļas Mobilās apmācību nodaļas priekšnieks virsleitnants Dainis Mikanovs.

Ar Viestura ordeņa pirmās pakāpes (zeltītu) goda zīmi apbalvoti:

■ NBS Štāba bataljona Sakaru un informācijas sistēmu atbalsta centra Tehniskā atbalsta daļas Radiosakaru līdzekļu darbnīcas priekšnieks štāba virsseržants Ainārs Bērziņš,

■ NBS Gaisa spēku aviācijas bāzes Aviācijas eskadriļas Vadības grupas kvalificēts speciālists štāba virsseržants Gaitis Polis.

Viestura ordeņa otrās pakāpes (sudraba) goda zīme piešķirta

■ Zemessardzes 27. kājnieku bataljona Zemessardzes veterānam seržantam Jānim Bahmanim.

Latvijas ziņas

No 16. oktobra līdz 3. novembrim ASV norisinājās gaisa atbalsta kontrolieru (JTAC) kvalifikācijas uzturēšanas un sertifikācijas mācības «Bold Quest 2017», kurās piedalījās arī Latvijas karavīri.

Militārās mācības «Bold Quest» ir ikgadējas ASV bruņoto spēku plaša spektra kaujas spēju novērtējuma mācības, kuru laikā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku gaisa atbalsta kontrolieri veic dotos uzdevumus, sazinoties ar lidmašīnām un koordinējot tuvo gaisa atbalstu.

Gaisa atbalsta kontrolieri ir augsta līmeņa spējas, ko Latvijas bruņotie spēki attīstījuši, pateicoties partnerībai ar Mičiganas Nacionālo gvardi. Gaisa atbalsta kontrolieris no priekšējām līnijām koordinē un tieši vada tuvo gaisa atbalstu un cita veida gaisa atbalsta operācijas. Tuvais gaisa atbalsts ietver gan lidmašīnu, gan helikopteru gaisa operācijas pret ienaidnieka objektiem tuvā distancē.

20. oktobrī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis piedalījās Eiropas Militāro apvienību organizācijas (European Organisation of Military Associations — EUROMIL) prezidija sēdē, uzstājoties paneļdiskusijā par sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs.

Diskusijas dalībnieki pārrunāja Varšavas samita lēmuma izpildi, tai skaitā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Tāpat dalībnieki diskutēja par reģiona ģeopolitisko situāciju, NATO izaicinājumiem, kā arī uzņemošo valstu atbalsta nodrošināšanu.

«2016. gadā Varšavas samitā NATO pieņēma vēsturisku lēmumu, kas šobrīd tiek veiksmīgi īstenots. NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa, kas izvietota Latvijā, augusta beigās sasniedza pilnu kaujas gatavību un ir gatava aizsargāt Latviju no jebkāda veida agresijas izpausmēm,» norādīja R. Bergmanis.

EUROMIL ir starptautiska bezpeļņas organizācija, kas atbalsta Eiropas karavīru tiesības veidot un pievienoties militārajām profesionālajām apvienībām vai arodbiedrībām, veicina profesionālo militāro apvienību un arodbiedrību sadarbību, nodrošina kopīgu diskusiju forumu dalībnieku asociācijām, lai apmainītos ar informāciju, izstrādātu vadlīnijas un paraugpraksi sociālajā un profesionālajā jomā, kā arī informē par starptautiskajiem notikumiem drošības un aizsardzības jomā un ES sociālajiem un darba tiesību aktiem.

EUROMIL ir pārstāvētas 33 dienošo un atvaļināto karavīru organizācijas no 22 Eiropas valstīm. EUROMIL prezidija sēdes notiek divas reizes gadā.

 

No 23. līdz 27. oktobrim norisinājās Jūras spēku militārās mācības «Flotex 2017», kuru laikā Mīnu kuģu eskadras ūdenslīdēju komanda pie Liepājas ostas Ziemeļu vārtiem 0,8 jūras jūdžu attālumā no krasta atrada zemūdens objektu, kas tika identificēts kā mīna KMD 500. Sadarbojoties ar Liepājas ostas vadību, kā arī valsts un pašvaldības policiju, ūdenslīdēju atmīnētāju komanda veica mīnas neitralizēšanu, izmantojot kontrolētas spridzināšanas metodi.

«Pēc neitralizēšanas procedūras konstatējām, ka atrastais zemūdens objekts ir aptuveni 500 kg smaga padomju ražojuma mācību mīna, kas nav sprādzienbīstama,» uzsvēra komandleitnants A. Ronis. Mīna tika izcelta no jūras un nogādāta krastā — Baltijas valstu Ūdenslīdēju mācību centrā Liepājā.

Militārajās mācībās «Flotex 2017», kas norisinājās vairākās fāzēs, piedalījās visas Jūras spēku apakšvienības.

1. novembrī, turpinot ASV operāciju «Atlantic Resolve», starptautiskajā lidostā «Rīga» ieradās helikopteri UH-60 «Black Hawk», lai stiprinātu reģionālo drošību un demonstrētu ASV klātbūtni reģionā.

Operācijas «Atlantic Resolve» ietvaros Latvijā ieradās arī vairāk nekā 60 karavīru no ASV 1. gaisa kavalērijas brigādes 227. aviācijas pulka 3. bataljona, kas ar piecu helikopteru UH-60 «Black Hawk» atbalstu pildīs dienesta pienākumus Gaisa spēku aviācijas bāzē Lielvārdē, nomainot 10. aviācijas brigādes 3. vispārējā atbalsta aviācijas bataljona vienības «Phoenix» karavīrus, kas Latvijā bija izvietoti kopš marta.

227. aviācijas pulka 3. bataljona karavīri trenēsies kopā ar Nacionālo bruņoto spēku un NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas karavīriem, kā arī piedalīsies starptautiskajās militārajās mācībās. Plānots, ka šī rotācija Latvijā uzturēsies deviņus mēnešus.

2. novembrī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis tikās ar Maķedonijas ārlietu ministru Nikolu Dimitrovu, lai pārrunātu Latvijas aizsardzības nozares prioritātes, Eiropas un Balkānu reģiona drošības izaicinājumus, starptautiskās aktualitātes, kā arī turpmāko Maķedonijas eiroatlantisko integrāciju.

Maķedonijas ārlietu ministrs no 1. līdz 2. novembrim uzturējās darba vizītē Latvijā un tās ietvaros tikās arī ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Saeimas priekšsēdētājas biedri Inesi Lībiņu-Egneri, Saeimas deputātiem un Latvijas ārpolitikas ekspertiem.

No 3. līdz 5. novembrim Igaunijā, Surju un Sārdes pagastā, karavīri un zemessargi no Zemessardzes 2. brigādes piedalījās starptautiskās kājnieku nodaļu sacensībās «Sookoll 2017», ko rīko Igaunijas zemessardzes («Kaitseliit») Pērnavas apriņķa vienība.

Latviju šajās sacensībās pārstāvēja divas komandas no Zemessardzes 27. kājnieku bataljona un Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljona.

Dalībnieki sacentās kājnieku nodaļas sastāvā: nodaļas komandieris, komandiera palīgs, granātnieks un viņa palīgs, ložmetējnieks un viņa palīgs, strēlnieks sakarnieks, strēlnieks sanitārs un strēlnieks šoferis.

Zemessardzes komandas pēdējo gadu laikā izcīnījušas godalgotas vietas starptautiskās izlūkpatruļās Itālijā, Spānijā, Lielbritānijā un Lietuvā.

No 3. līdz 7. novembrim aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis uzturējās darba vizītē Helsinkos. Viņš tikās ar Somijas aizsardzības ministru Jusi Nīnisti, lai pārrunātu NATO, Eiropas Savienības un Somijas aizsardzības jomas aktualitātes, Baltijas reģiona drošības situāciju, kā arī Latvijas un Somijas sadarbību aizsardzības nozarē. Abu valstu amatpersonas parakstīja divpusēju vienošanos par sadarbību ar aizsardzību saistīta aprīkojuma iepirkumu, izpētes, attīstības un ražošanas jautājumos.

Aizsardzības ministrs apmeklēja koncertu «Dziesma brīvībai» Helsinku pilsētas domē, kurā tika godināti karavīri, kas krituši par Latvijas un Somijas valstu neatkarību. Piedaloties šajā pasākumā, R. Bergmanis sveica valsts svētkos Somijā dzīvojošos Latvijas diasporas pārstāvjus.

No 8. līdz 9. novembrim aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis piedalījās NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē, Beļģijā, kur tika diskutēts par alianses atturēšanas un aizsardzības spējām un to ieviešanu, kā arī NATO turpmākajiem plāniem spēju stiprināšanā.

Sanāksmes laikā R. Bergmanis piedalījās Ziemeļatlantijas padomes sanāksmē par alianses atturēšanas un aizsardzības politiku, diskutējot par NATO turpmākajiem plāniem tās pilnveidošanā.

«Latvijas valsts interesēs ir, lai NATO komandstruktūra būtu efektīva un spētu stāties pretī esošajiem un nākotnes drošības izaicinājumiem. Esmu pārliecināts, ka spēsim pilnveidot alianses spēju vadīt sabiedroto spēkus dažādās situācijās un dažādos reģionos, tādējādi sniedzot ieguldījumu alianses aizsardzības un atturēšanas spēju attīstībā,» uzsvēra R. Bergmanis.

Sanāksmē aizsardzības ministri pievērsās arī NATO vadītajai apmācības operācijai «Resolute Support» Afganistānā, diskutējot par līdz šim paveikto reģiona drošības situācijas uzlabošanā un alianses turpmāko iesaisti operācijā.

10. novembrī Alūksnes kultūras centrā notika Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas 25. gadadienai veltīts svinīgais pasākums, kuru apmeklēja Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš, Mācību vadības pavēlniecības komandieris un Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors pulkvedis Valts Āboliņš, Kājnieku skolas komandieris pulkvežleitnants Rinalds Buls, sadarbības partneri un citi aicinātie viesi.

Kājnieku skola ir Nacionālo bruņoto spēku militārās izglītības ie­stāde un tās galvenais uzdevums ir nodrošināt jauno karavīru pamatapmācību un militārās kvalifikācijas celšanas kursus atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku pieprasījumam un rekrutēšanas plānam.

12. novembrī «Ziemassvētku kauju muzeja» apkārtnē, Jelgavas novada Valgundes pagasta «Mangaļos» Latvijas un sabiedroto karavīri piedalījās svētku skrējienā «Patriots».

Skrējiena dalībniekiem un līdzjutējiem bija iespējams apskatīt daudzveidīgu militāro tehniku.

No 13. līdz 19. novembrim Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons darba vizītē uzturējās ASV un Kanādā.

Vizītes laikā ASV J. Garisons piedalījās ASV Vācijas Māršala fonda organizētajā Baltijas valstu un ASV ekspertu diskusijā par transatlantisko drošību, kā arī tikās ar ASV Potomaka fonda vadību, lai pārrunātu Baltijas reģiona drošības situāciju.

Tiekoties ar ASV kongresmeņiem un politiķiem, tika pārrunātas reģionālās drošības aktualitātes un izaicinājumi un Latvijas un ASV divpusējā sadarbība aizsardzības jomā.

Kanādā J. Garisons piedalījās Halifaksas drošības forumā, kas jau devīto gadu pulcē vairāk nekā 300 ekspertu, kuri diskutē par aktuālajiem globālās drošības jautājumiem, veicinot un stiprinot stratēģisko sadarbību starp demokrātiskām valstīm.

J. Garisons piedalījās arī Kanādas NATO asociācijas un Kanādas Karaliskā militārā institūta rīkotajā diskusijā par Baltijas reģiona drošības izaicinājumiem un tikās ar latviešu diasporu Kanādā, lai valsts svētkos sveiktu tur dzīvojošos Latvijas diasporas pārstāvjus.

13. novembra kopīgajā Eiropas Savienības (ES) Ārlietu un Aizsardzības padomē Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs parakstīja notifikāciju par Pastāvīgās strukturētās sadarbības (Permanent Structured Cooperation, PESCO) izveidi drošībā un aizsardzībā, tādējādi apliecinot Latvijas līdzdalību sadarbībā un kļūstot par vienu no dibinātājvalstīm.

PESCO ir vairāku ES dalībvalstu brīvprātīga vienošanās stiprināt sadarbību Eiropas drošības un aizsardzības jautājumos. PESCO dalībvalstis apņemas veikt atbilstošas finanšu investīcijas aizsardzībā, tostarp ekipējuma iegādei, koordinēt aizsardzības plānošanu, lai novērstu spēju iztrūkumu un uzlabotu spēku pieejamību krīžu risināšanai ārpus ES.

PESCO uzsākšana ir nozīmīgs solis ES dalībvalstu militāro spēju stiprināšanā. Tas papildinās NATO spējas un sekmēs ES un NATO praktisko sadarbību.

14. novembrī vairāk nekā 100 Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto karavīri sniedza atbalstu Latvijas Neredzīgo bibliotēkas krājumu pārvietošanā no ēkas Rīgā, Juglas ielā 14 uz jauno ēku Strazdumuižas ielā.

Piedaloties Braila raksta grāmatu ķēdē, karavīri kopā ar citiem atbalstītājiem no rokas rokā nodeva gan senos, gan mūsdienu Braila raksta grāmatu krājumus, lai tos nogādātu Latvijas Neredzīgo bibliotēkas jaunajā ēkā. Ķēdes garums bija vairāk nekā 300 metru.

Atsaucoties Latvijas Neredzīgo bibliotēkas aicinājumam, grāmatu ķēdē piedalījās Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes, Militārās policijas, Zemessardzes un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas karavīri, kā arī karavīri no Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā un ASV karavīri, kuri atrodas Latvijā operācijas «Atlantic Resolve» ietvaros.

21. novembrī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš svinīgā ceremonijā pasniedza piemiņas medaļas NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas kontingentu komandieriem, kuri tās nodos karavīriem, kas rotācijas kārtībā kopš šī gada jūnija pilda dienesta pienākumus Latvijā.

Ceremonijas laikā aizsardzības nozares vadība pateicās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas kontingentu komandieriem par karavīru dienestu Latvijā un sniegto ieguldījumu reģionālās drošības stiprināšanā, tādējādi aizsākot jaunu tradīciju, sveikt karavīrus, rotācijas termiņam noslēdzoties.

Piemiņas medaļu pasniegšanas ceremonijā piedalījās arī Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Atis Ilmārs Lejiņš un Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā pārstāvis.

Pēc AM Preses nodaļas relīzēm ziņas apkopojusi Zigrīda Krauze.
Foto ­— Alvis Misjuns, Gatis Dieziņš,  Normunds Mežiņš.

Svētki ir jānes mājās!

Džoanna Eglīte

Foto —  vsrž. Gatis Indrēvics un srž. Ēriks Kukutis.

Latvijas Jūras spēku kuģi Daugavā, rotāti mirdzošām lampiņu virtenēm, ik gadu 18. novembra novakarē atgādina par skaistākajām Latvijas dzimšanas dienas svinību tradīcijām. Šogad Latvijas Jūras spēkiem valsts svētkos bija papildu atbildība un gods, jo viņu komandieris flotiles admirālis Ingus Vizulis komandēja arī abas svētku parādes — 11. un 18. novembrī. 

Nosvērts. Mierīgs. Daudz pieredzējis. Viņš ir no tiem, kuriem sapnis par iešanu jūrā dzimst jau pusaudža gados. Tas bija toreiz, kad no vecāku dzīvokļa logiem Bolderājā viņš vēroja lielo ūdens klajumu. Pēc daudziem gadiem Ingus Vizulis kļuva par vienu no pieciem Latvijas admirāļiem, un nu jau gadu viņš komandē Latvijas Jūras spēkus.

— Vai varētu teikt, ka ikkatra karavīra sapnis ir dienestā sasniegt maksimāli daudz un piedzīvot dienu, kad tiek uzdots gods komandēt parādi valsts svētkos?
— Spēja izvirzīt mērķus un virzīties uz tiem ir svarīga katram cilvēkam. Tomēr, manuprāt, ne mazāk būtiski ir iemesli, kādēļ cilvēks kaut ko dara. Ja šī virzīšanās uz priekšu ir pāri citu galvām, lai tikai piepildītu ambīcijas, pašapliecinātos, nedomāju, ka šāds vadītājs jebkad būs patiesi ­cienīts un godāts. Uz mērķi ir vērts iet ar aizrautību un interesi par pašu procesu, ar vēlmi izdarīt kaut ko labāk, pilnveidot, attīstīt. Padoto karavīru cieņa militārajā vidē ir ļoti būtiska. Ar vardarbību un cietsirdību to neiegūsi.

Vērojot jaunos jūrniekus, īpaši virsniekus, redzu — daudziem dienesta pirmajos gados mirdz acis, viņiem ir lieli mērķi, viņi ir pārliecināti, ka grib tos sa­sniegt. Minēšu piemēru — lai sagatavotu kuģa komandieri, nepieciešami aptuveni desmit gadi. Šajā laikā parasti veidojas ģimene, dzimst bērni, tiek iekārtota dzīvesvieta. Dzīve nostabilizējas. Bet virzīšanās tālāk pa dienesta kāpnēm parasti nozīmē arī dzīvesvietas un dzīvesveida maiņu, kas nereti nav vienpersoniski pieņemams lēmums. Tādos brīžos mērķi tiek pārskatīti un nereti mazināti, pakārtoti ģimenei un cilvēciskām prioritātēm. Lai turpinātu virzīties pretī augstiem mērķiem, ir jābūt gatavam daudz ko dzīvē pakārtot un mainīt.

— Kad jums zvanīju, bijāt jūrā, vai šī aizrautība nepāriet?
— Jūrā iznāk iet reti, kad tas ir nepieciešams, piemēram, mācību laikā. Bet ikdienā vairs ne. Tas patiešām ar laiku pāriet. Kad zvanījāt, kopā ar Jūras spēku kapelānu viesojāmies uz Jūras spēku kuģa «Virsaitis», kas jau vairākus mēnešus pilda NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas (SNMCMG1) štāba kuģa uzdevumus Baltijas un Ziemeļu jūrā. NATO ­­1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas kuģus komandē Latvijas Jūras spēku virsnieks — komandleitnants Gvido Ļaudups. Kopumā šajā misijā dien vairāk nekā 50 Latvijas Jūras spēku cilvēki.

SNMCMG1 kuģi novembra sākumā bija pietauvojušies vienā no Francijas ostām. Mūsu jūrnieki uz pusgadu ir misijā, un ir svarīgi, ka laiku pa laikam klātienē apmaināmies ar jaunumiem. Jutu, ka cilvēki ilgojas pēc mājām, jo arī aizrautīgajiem jūrā gājējiem ir vajadzība pastaigāt pa zemi — it sevišķi, ja krastā (mājās) kāds gaida. Bet šajos mēnešos ir gūta ļoti liela pieredze — neatsverams ieguvums Latvijas Jūras spēkiem.

— Kā redzat Jūras spēku turpmāko attīstību? Kas ir galvenās prioritātes?
— Jūras spēku 25. dzimšanas dienā man uzdeva jautājumu: kā izjūtam to, ka mūsu spēka veida attīstībai tiek piešķirti mazāki līdzekļi nekā citiem. Šo situāciju nevar vērtēt šaurā laika nogrieznī, jo kopumā Jūras spēkiem vienmēr ticis mazliet vairāk nekā pārējiem. Bruņotajos spēkos nav sacensības par to, kurš spēka veids ir labāk attīstīts. Ir jābūt līdzsvaram, un attīstībai jānotiek saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteiktām prioritātēm. Vēl pirms trim gadiem mūsu Sauszemes spēki bija kājnieki neapbruņotos džipos. Bija nepieciešams modernizēt un aprīkot šo spēka veidu. Tāpat — Zemessardzi, lai viņiem būtu tādi paši ieroči kā regulāro spēku karavīriem. Viena no Latvijas Jūras spēku lielākajām vērtībām ir mūsu pretmīnu aizsardzības prasmes. Mēs esam vienā līmenī ar elitārākajām valstīm jūras pretmīnu darbības jomā. To atzīst un novērtē starptautiski kolēģi. Mums ir pieci pretmīnu kuģi, kuriem nepieciešams veikt virkni uzlabojumu. Esam vienojušies ar Aizsardzības ministriju par trīs pretmīnu kuģu modernizāciju. Un mums tas ir laikus jāpaveic, lai neizkristu no pretmīnu aizsardzības valstu aprites un nezaudētu savas spējas, jo, lai tās atgūtu no jauna, būs vajadzīgi gadi.

Tāpat mums vajadzētu nopietnāk aprīkot Latvijas krīzes gados būvētos un ļoti askētiski aprīkotos patruļkuģus. Šogad veicām nelielu daļu šī darba — aprīkojot tos ar elektrooptiskām iekārtām un satelītsakariem.

— Kas, vadot Latvijas Jūras spēkus, jums visvairāk sagādājis gandarījumu, iespējams, — pārsteidzis, aizkustinājis?
— Jūtu apbrīnu un lepnumu par saviem cilvēkiem, par viņu darba spējām un pašaizliedzību. Jūras spēkos trūkst cilvēku, bet par tiem, kuri mums ir, zinu, ka viņi izdarīs visu, lai uzdevumi tiktu izpildīti. Nevienu brīdi attieksmē nav jāsastopas ar pašreiz Latvijā tik bieži izplatīto atrunu: «Tas nav mans pienākums.»

Mana komanda patiesi vairākkārt paveikusi lietas, kuru izpilde šķita maz ticama. Tas rada spēcīgu aizmugures un pleca sajūtu.

— Vai parādes laikā arī vairāk redzējāt savējos?
— Kad izeju ierindas priekšā, redzu visu kopumu. Kad dodu komandu, cenšos nevis noskaitīt pantiņu, bet vēroju, vai vienības to ir izpildījušas. Nākamo — dodu tad, kad redzu, ka viss ir izdarīts. Parādes komandēšana ir mijiedarbība, un svarīgi ir vērot un ieklausīties, jo mēs darbojamies kā vienots veselums.

Kad vienības soļo man garām parādes maršā, līdzīgi kā cilvēki pie televizoru ekrāniem, redzu tos, kuri tajā brīdī virzās garām.

Taču simboliski, jā, mums, Jūras spēkiem, šogad tika īpašs gods — nesām savu un Latvijas armijas karogu.

— 2015. gada parādes komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts atzina, ka katram komandierim, lai arī reglaments ir strikts, tomēr ir savs rokraksts.
— Nu jau vairākus gadus parādes komandē regulāro spēku veidu vai Zemessardzes komandieris, tādēļ šis gods tiek virsniekiem, kuri ieguvuši pulkveža vai jūras kapteiņa dienesta pakāpes un augstākas. Tādas saņem pēc vismaz 20 gadu dienesta bruņotajos spēkos. Šajā laika posmā komandētas daudzas un dažādas vienības. Veidojas savs noteikts stils, kā tiek dotas komandas, arī balss intonācija, skaļums. Es pieņemu, ka tas arī ir šis individuālais rok­raksts.

— Dienesta gaitās parāžu laikā esat bijis dažādās pozīcijās — soļojis, vērojis no malas, šogad — komandējis. Kā mainās izjūtas?
— Domāju, ka jebkuram, vadot lielu, publisku pasākumu, ir satraukums. Protams, visas vienības pirms tam ir mācījušās, ir kopēji mēģinājumi, un to laikā man ir iespēja no malas vērot un novērst nepilnības, sinhronizēt šo karavīru kopumu. Tomēr brīdis, kad pie Brīvības pieminekļa sagaidu Valsts prezidentu, ir īpašs.

— Kā jūs pats svinat Latvijas dzimšanas dienu?
— Jau daudzus gadus formā un dažādos svinīgos pasākumos. Šī publiskā dalība kļuvusi par neatņemamu dienesta sastāvdaļu. Bet, ja man kādu iemeslu dēļ nesanāktu piedalīties pasākumos klātienē, noteikti jau no rīta ieslēgtu televizoru, lai redzētu parādi. Šis notikums, manuprāt, iedvesmo un rada svētku sajūtu. Vakarā mums būtu ģimenes svētku vakariņas. Tik reti izdodas sapulcēties visiem kopā, ka kopā būšana būtu svētki jau paši par sevi. Man šķiet, lai radītu valsts svētku sajūtu, šajā dienā ir jāpiedalās svētku pasākumos un jānes svētki mājās.

Latvija svin Lāčplēša dienu

Šogad 11. novembrī apritēja 98. gadadiena, kopš Latvijas armija padzina no mūsu valsts galvaspilsētas naidīgo P. Bermonta karaspēku. Lai gan 1919. gadā cīņas pret bermontiešiem turpinājās arī citās Latvijas vietās, šī mūsu karavīru uzvara kļuva par visas Latvijas uzvaras simbolu Neatkarības karā.  Lāčplēša dienas svinības noritēja gan mūsu valsts galvaspilsētā, gan daudzviet citur. Šogad 11. novembris bija sestdienā, tātad bija brīvdiena, un svētku pasākumi tika jo kupli apmeklēti.

Jau tradicionāli šajā svētku dienā galvenā vieta atvēlēta latviešu karavīram — gan atceroties Latvijas karaspēka veikumu Neatkarības karā, gan pieminot par Latvijas brīvību kritušos, gan godinot mūsu Nacionālo bruņoto spēku karavīrus viņu ikdienas darbā mūsdienu apstākļos.

11. novembra rītā Rīgas Doma baznīcā notika tradicionālais Lāčplēša dienai veltītais ekumeniskais dievkalpojums ar valsts augstāko amatpersonu piedalīšanos. Pēc dievkalpojuma valsts un bruņoto spēku vadība devās uz Rīgas Brāļu kapiem, kur notika piemiņas vainagu un ziedu nolikšanas ceremonija pie Mūžīgās uguns.

Viens no galvenajiem notikumiem bija Lāčplēša dienai veltītā Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militārā parāde. Šogad parādē, kuru komandēja Jūras spēku komandieris flotiles admirālis Ingus Vizulis, piedalījās 350 karavīri, zemessargi un iekšlietu struktūru darbinieki, kuri pārstāvēja visus spēku veidus, Zemessardzi, Valsts robežsardzi, Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Parāde noritēja pēc tradicionālā scenārija ar svinīgo godasardzes maiņu pie Brīvības pieminekļa un Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzrunu. Svinīgā godasardzes maiņa notika arī pie Rīgas pils un pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa Rīgā, Esplanādes laukumā. Visas dienas garumā mūsu valsts galvaspilsētā norisinājās daudz dažādu svinīgu pasākumu. Vecrīgā, Latvijas Kara muzeja priekšlaukumā visu dienu bija aplūkojama NBS un NATO sabiedroto valstu militārā tehnika, varēja noklausīties Lāč­plēša dienai veltītu koncertu. Patīkami, ka arī mūsu valstī šobrīd esošie citu NATO dalībvalstu karavīri aktīvi piedalījās Lāč­plēša dienas godināšanā: pie Pulvertorņa varēja redzēt un aprunāties ar kanādiešu un spāņu karavīriem. Vēl piemiņas pasākums notika Pārdaugavā, Sudrabkalniņā, bet Vecmīlgrāvī pie «Ziemeļblāzmas» kultūras nama bija iespēja aplūkot militāro tehniku. Savukārt vakarā Daugav­malā pie Rīgas pils mūriem tika aizdegtas tūkstošiem piemiņas svecīšu.

Latviešu karavīrus — brīvības cīnītājus — šajā dienā godināja arī citur Latvijā — visos mūsu valsts novados, daudzās ar Neatkarības kara piemiņu saistītās vietās. Šajā sestdienā daudzviet notika piemiņas dievkalpojumi, piemiņas pasākumi, lāpu gājieni uz Neatkarības kara piemiņas vietām, piemēram, Cēsīs, Ogrē, Rēzeknē, Jelgavā, Kuldīgā, Liepājā, Mārupes novadā, Daugavpils novadā, Ventspilī un arī citās vietās. Kuldīgā varēja aplūkot mūsu un citu NATO valstu kaujas tehniku, ieročus un ekipējumu.

Vakarā karavīru piemiņai iedegtās svecītes rotāja ne tikai pieminekļu pakājes, bet bija iedegtas arī desmitiem tūkstošu mūsu māju logos.

Sagatavojis Juris Ciganovs.
Foto — Gatis Dieziņš, Gatis Indrēvics, Normunds Mežiņš.

Svinām Latvijas dzimšanas dienu

Pirms deviņdesmit deviņiem gadiem Rīgā proklamēja Latvijas Republiku. Nākamajā gadā mēs atzīmēsim valsts pastāvēšanas gadsimtu. Atbilstoši statistikas pētījumiem pēdējos gados ir krietni pieaudzis to cilvēku skaits, kas Latvijas Republikas pro­klamēšanas dienu uzskata par gada galvenajiem svētkiem. Un patiesi — svētku noskaņojumu šajā dienā varēja redzēt gan mūsu valsts galvaspilsētas ielās, gan citur valstī.

Neapšaubāmi dienas galvenais notikums bija militārā parāde Rīgā, Daugavmalā.

Valsts prezidents uzrunā militāro vienību parādes dalībniekiem un viesiem uzsvēra:
«Šodien parādē redzēsim, kā noris bruņoto spēku tehniskā attīstība, kā gada laikā esam izauguši. Palielinot valsts aizsardzības finansējumu, tiek turpināta mūsu armijas modernizācija, tiek attīstītas jaunas spējas un stiprināta valsts drošība.

Jauni cilvēki aktīvi stājas Zemessardzē un aktīvajā profesionālajā dienestā. Aug un attīstās Jaunsardze, kuras tēvzemes mīlestībai pievienojas prasmes to aizsargāt.  Mēs esam tik stipri, cik mēs katrs esam gatavi iestāties par savu valsti!»

Šogad parāde bija daudz vērienīgāka, nekā mēs citus gadus bijām ieraduši redzēt. Parādē piedalījās apmēram 1000 militārpersonu, iekšlietu struktūru darbinieki, kā arī mūsu draudzīgo valstu armiju pārstāvji no Kanādas vadītās NATO kaujas grupas dalībvalstu bruņotajiem spēkiem. Ārzemju viesus pārstāvēja gan atsevišķas vienības, gan karogu grupas. Mūsu bruņotos spēkus pārstāvēja visu spēku veidu vienības. Parādē soļoja arī zemessargi un jaunsargi, robežsargi, policisti un ugunsdzēsēji. Pirmo reizi parādes vērotāji varēja redzēt mūsu jauno kaujas tehniku: jauniepirktās pašgājējhaubices, dažādu veidu bruņumašīnas, lielgabalus un citu tehniku.

Pēc parādes šo tehniku varēja aplūkot arī tuvāk. Parādē bija vērojama arī mūsu sabiedroto kaujas tehnika, piemēram, Spānijas un Polijas bruņoto spēku tanki. Pasažieru ostas piestātnē jau tradicionāli bija noenkuroti mūsu Jūras spēku kuģi, kas bija atvērti apmeklētājiem.

Svinības turpinājās arī pēc tam, kad militārā parāde bija beigusies. Šajā svētku reizē rīdzinieki un pilsētas viesi varēja vērot gaismas festivālu «Staro Rīga», piedalīties grandiozā lāpu gājienā, kas jau kļuvis par neatņemamu svētku sastāvdaļu. Vakarā pie Brīvības pieminekļa tauta kopā ar Valsts prezidentu vienojās kopējā himnas nodziedāšanā, bet svētku nobeigums bija vērojams Rīgas debesīs — diena noslēdzās ar grandiozu salūtu.

Sagatavojis Juris Ciganovs.
Foto — Gatis Dieziņš, Ēriks Kukutis un Normunds Mežiņš.

Fonds «Namejs» aicina atcerēties un rūpēties par savējiem — karavīriem

Džoanna Eglīte

Foto — Gatis Dieziņš.

Valsts svētku mēnesī aktīvu darbību uzsācis «Latvijas ģenerāļu kluba» 2015. gada vasarā dibinātais Valsts aizsardzības un patriotisma fonds «Namejs». Fondā «Namejs» darbojas gan bijušie NBS komandieri (Raimonds Graube, Juris Dalbiņš, Dainis Turlais), gan Latvijā pazīstami cilvēki (Vaira Vīķe-Freiberga, Jānis Kažociņš, Juris Binde, Ojārs Spārītis), kurus vieno vēlme modināt un stiprināt sabiedrībā pašapziņu, kopības izjūtu un cieņu pret karavīriem, kas šo valsti ir sargājuši un sargā. Fonds mudina sabiedrību ziedot līdzekļus un novirza šo naudu karavīriem vai to ģimenēm, kam nepieciešams sociāls atbalsts. 

Lai labāk izprastu organizācijas mērķus, «Tēvijas Sargs» uz sarunu aicināja tās valdes priekšsēdētāju ģenerālleitnantu Raimondu Graubi. 

— Kādēļ bija nepieciešams fonds ar šādu iniciatīvu? Vai sabiedrība, jūsuprāt, ir gatava rūpēties un novērtēt karavīru darbu?
— Man ir sajūta, ka sabiedrībā mostas vēlme un vajadzība runāt par tādiem jēdzieniem kā patriotisms un vēsturiskās atmiņas glabāšana. Turklāt pamazām veidojas izpratne, ka nevar nemitīgi visu prasīt un gaidīt no valsts. Mēs mācāmies cilvēciskā līmenī viens otru vairāk pamanīt un rūpēties, negaidot, ka to darīs citi.

Uzrunājot valsts aizsardzības jomā strādājošos, karavīrus un zemessargus iesaistīties šajā projektā, ik mēnesi ziedojot 1 eiro, būtībā aktivizēju katram karavīram svarīgu tēmu — dabā, cilvēka dzīvē un arī militārajā pasaulē viss ir ciklisks. Vecie karavīri aiziet, viņu vietā nāk jauni. Rūpes, cieņa un ieklausīšanās to cilvēku vajadzībās, kuri vairs nav aktīvajā dienestā, no vienas puses, uzrunā un aktivizē cilvēcību mūsos, no otras — dod drošības sajūtu esošajiem karavīriem nākotnei. Šīs ieceres mērķis ir aicināt vairāk rūpēties citam par citu.

Turklāt process ir sācies, un ziedotie līdzekļi tiek novirzīti palīdzībai — divu misijās bojāgājušo karavīru vecākiem bija nepieciešama rehabilitācija pēc nopietnām slimībām. Tā tiek organizēta, apmaksāta un īstenosies jau decembrī. Milzīgs paldies gan no šiem sirmgalvjiem, gan no manis personīgi ziedotājiem, kuri ar savu atsaucību ir darījuši iespējamu šo palīdzību!

— Fonda pirmā publiskā iniciatīva novembra sākumā bija uzrunāt plašu bijušo un esošo karavīru un viņiem pietuvinātu cilvēku loku, mudinot iesaistīties, «atceroties savējos», un ziedot bijušo karavīru un viņu ģimeņu atbalstam. Kas ir tie, kuriem vēlaties palīdzēt?
— Ja runājam plaši un ilgtermiņā,  vairāki tūkstoši cilvēku — visi, kuri ir palīdzējuši veidot un sargāt šo valsti, ziedojuši savu veselību un dzīvību par Latviju vai pildot tās dotu uzdevumu.

Ja šo cilvēku loku, kurus vēlamies atbalstīt, vizualizētu piramīdā, tad pašā virsotnē būtu bojāgājušo karavīru ģimenes, jo īpaši — viņu bērni, kuriem mēs gribētu palīdzēt, piemēram, uzņemoties studiju kredīta nomaksu. Esmu apciemojis kritušo karavīru ģimenes un sapratis, cik svarīga tuviniekiem ir uzmanība un mirušā karavīra cieņpilna pieminēšana, atceroties, ka viņš ir kritis, pildot savas valsts dotu uzdevumu.

Nākamie šajā piramīdā ir starptautisko operāciju veterāni, kuri guvuši ievainojumus vai traumas. Savukārt šīs piramīdas pamats ir visi tie, kuri veidoja Latvijas armiju un arī šo valsti — stāvēja pie barikādēm, pieteicās zemessargu rindās, 90. gadu sākumā atvaļinājās no padomju armijas, lai stātos Latvijas sardzē, dibināja Latvijas Jūras, Gaisa un Sauszemes spēkus.

Līdzīgi fondi un organizācijas karavīru atbalstam ir daudzās pasaules valstīs, jo, lai cik pretimnākoša un bagāta būtu valsts, ir daudzas jomas, kur tā nespēj sniegt atbalstu gan tāpēc, ka to neparedz valsts likumdošana un normatīvie akti, gan tāpēc, ka lēmumu izskatīšana un pieņemšana iet garu un birokrātisku ciklu un var būt ļoti novēlota. Amerikā, kad tikos ar «Namejam» radniecīgu organizāciju, lūdzu, minēt piemēru, kad Amerika — valsts, kas pret karavīru izturas ļoti cieņpilni, nevar tam sniegt palīdzību. Kolēģis pastāstīja par diviem Vjetnamas kara veterāniem. Tuviem draugiem. Pēc dienesta beigām katrs no viņiem dzīvoja savā Amerikas štatā. Viens no šiem draugiem nomira. Otram nebija līdzekļu lidmašīnas biļetei uz bērēm. Viņš vērsās fondā, un dažu stundu laikā viņa lūgums tika izskatīts un nokārtots. Bijušais karavīrs devās pavadīt savu biedru pēdējā gaitā.

Šādu piemēru un situāciju ir desmitiem. Arī pats, vadīdams Latvijas bruņotos spēkus, esmu labi iepazinis valsts struktūras, tādēļ, veidojot fondu, mēs valdē vienojāmies, ka vienmēr jautājumus un lūgumus pēc atbalsta risināsim operatīvi, steidzamības gadījumā kā saziņas un sava lēmuma paušanas līdzekli izmantojot e-pastu.

— Vai fonda «Namejs» galvenais mērķis ir sociāls un biedrisks atbalsts karavīriem?
— Tas ir ļoti svarīgs process un iniciatīva, kuru esošo un bijušo karavīru vidū ļoti ceram attīstīt un padarīt par pašsaprotamu. Tomēr tas nav fonda vienīgais mērķis. Mūsu virsmērķis ir stiprināt cilvēkos patriotismu, vienotības izjūtu, vēsturiskās piederības apziņu, tādēļ esam uzrunājuši arī virkni sabiedrisku organizāciju ar aicinājumu atbalstīt un iesaistīties. Ir daudz ideju, kā fonda virsmērķi iecerēts īstenot — ar akcijām, konferencēm, atbalstu un sadarbību ar jauniešiem, ieguldījumu kultūrvēsturisku pieminekļu saglabāšanā.

Fonda «Namejs» dibinātāji un veidotāji ir cilvēki, kurus vieno kopīga pārliecība un vērtību izpratne. Neviens no «Nameja» biedriem nesaņem par šo darbu algu, bet mums ir mērķis fondā iesaistīt vairāk līdzīgi domājošu, aktīvu dalībnieku — karavīru, zemessargu, NBS veterānu un sabiedrībā godājamu cilvēku, lai varētu darboties plašāk.

Apzinoties, ka Latvijā ir vairākas karavīru atbalsta organizācijas, kopā ar domu- biedriem meklējam juridiskus risinājumus, lai mēs visi varētu darboties zem viena jumta, dibināt asociāciju.

Fonds «Namejs» aicina sniegt savu ieguldījumu veterānu, karavīru un viņu ģimeņu atbalstam trīs dažādos veidos:

■ Karavīri un aizsardzības nozarē strādājošie ir aicināti ik mēnesi novirzīt vienu eiro šim projektam

■ Valsts svētkos cilvēku pulcēšanās vietās būs iespēja ziedot fonda «Namejs» mērķiem, pretī saņemot piespraudi ar fonda simboliku

■ Latvijas uzņēmēji, organizācijas un privātpersonas jebkurā laikā ir aicināti ziedot fonda «Namejs» mērķiemValsts aizsardzības un patriotisma fonds NAMEJS Reģ. nr. 40008240249 Konta nr. LV45HABA0551040447334

— Dzirdot aizrautību, ar kādu runājat, rodas sajūta, ka pašreiz īstenojat ideju, par kuras nozīmi esat dziļi pārliecināts un daudz domājis.
— Jā, jums taisnība. Kad atstāju Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatu — varbūt mazliet pirms laika, tobrīd jau zināju, ka vēlāk darbošos fondā «Namejs». Ļoti vēlējos uzņemties šo iniciatīvu. Vadot NBS, daudz enerģijas un uzmanības nepieciešams veltīt lēmumu izskatīšanai, kuri vērsti uz kopēju attīstību, naudas izlietojumu, ir vizītes, protokolārie pienākumi, stratēģiski nākotnes plāni — tajā visā dominē pragmatisms un nav vietas emocijām. Vienlaikus manī bija nepadarīta darba sajūta — es rūpējos par sistēmu, bet ne par konkrētu cilvēku, karavīru.

Apzinājos, ka ne jau abstrakts kopums, bet gan katrs individuālais karavīrs pilda savu pienākumu, lai Latvija būtu droša un aizsargāta. Tās ir svētas lietas, un man ir svarīgi izcelt šo cilvēku ieguldījumu un liela vēlme mudināt arī sabiedrību šīs vērtības apzināties.

— Kādēļ fonda dibinātājus apvieno vārds «Namejs»? Kādēļ izvēlēts šis nosaukums?
— Aplūkojiet Nameja gredzenu! Tajā ir vismaz divi spēcīgi vēstījumi. Gredzens glabā mūsu vēsturi, stāsta par cīņām, gatavību upurēties Latvijas valstij. Tāpat simbols ietverts arī gredzena pinumā — savijums padara to stipru. Pa vienam — esam laužami. Kopā — spēcīgi. Tāpēc ir vērts būt kopā. Tad arī citi godās mūsu pārliecību, gribu un vēlmi Latviju sargāt. Tas arī ir «Nameja» virsuzdevums — stiprināt cilvēkos šo vēlmi un gribu.

Vēlos pateikt personīgu paldies Latvijas Republikas aizsardzības ministram un Latvijas bruņoto spēku komandieriem par izpratni un atsaucību, atbalstot fonda «Namejs» darbību un ziedojumu vākšanu!

Mazs Namejs gāž lielu… naidnieku

Toms Sadovskis

Foto — Normunds Mežiņš.

Oktobra izskaņā norisinājās šī gada nozīmīgākās Zemessardzes mācības — «Mazais Namejs 2017», taču neļaujiet nosaukumam samulsināt. Ne velti tiek teikts, ka mazs cinītis var lielu vezumu gāzt. Ar šīm mācībām ir līdzīgi — zemessargi pierādīja, ka spēj gāzt kalnus.

Lietderīgi izmantota katra minūte
Zemgaļu virsaiša Nameja vārdā nosauktajās mācībās šogad piedalījās vairāk nekā 2700 dalībnieku — zemessargi un karavīri no visām Zemessardzes vienībām, rezerves karavīri, Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri, kā arī zemessargi un karavīri no Lietuvas, Dānijas, ASV un Igaunijas. Aktīvākā mācību daļa norisinājās Skrundas militārajā pilsētiņā, tādēļ tieši šo daļu aplūkosim plašāk.

Skrundas mācību posms norisinājās no 19. līdz 22. oktobrim, tātad kopā četras dienas. Protams, ņemot vērā Zemessardzes specifiku, ka ikvienam zemessargam ir arī pamatdarbs, ne visi varēja ierasties jau mācību pirmajā dienā, kas bija ceturtdiena. Tomēr līdz piektdienas vakaram mācību norises vietā bija ieradušies gandrīz visi 300 cīnītāji.

Jau no ierašanās brīža zemessargiem bija jāiejūtas lomā — viņi tika instruēti, ka šajā teritorijā pastāv reāls apdraudējums, tādēļ jāievēro īpaša piesardzība, jo apkārt ir naidnieka izlūki un viņu drošību apdraud arī snaiperi. Un naidnieki patiešām bija, taču arī viņu lomu pildīja daļa zemessargu. «Sadzīvi mēs nedaudz sarežģījām — bija arī izlūki sagatavojušies. Līdz ar to, dzīvojot šeit, bija jāievēro visa procedūra — kur naktī drīksti vai nedrīksti ugunskuru kurināt, kur drīksti uzsmēķēt. Jārēķinās, ka jebkurā brīdī snaiperis var izšaut. Lai nav tā, ka atnāc un vienkārši gaidi izšaudīšanos svētdienā,» skaidro Zemessardzes 4. brigādes komandieris Andris Rieksts, kurš šajā amatā stājies šā gada jūnijā.

Ārpus komforta zonas
Šogad ne tikai vasara bija auksta, bet arī rudens padevies nemīlīgs — septembris un oktobra pirmā puse iezīmējās ar pamatīgām lietavām, savukārt oktobra otrajā pusē temperatūras stabiņš noslīdēja zem nulles. Apmācību periodā arī laikap­stākļi zemessargiem lika atcerēties, ka dzīvojam ziemeļu puslodē, kas nakšņošanu jau tāpat neomulīgajās Skrundas pilsētiņas ēkās padarīja vēl nepatīkamāku.

«Tā ir daļa no mācībām — tiklīdz ir konflikts, reālajā dzīvē jebkāds komforts zūd. Šeit diskomforts tika radīts, un arī tas bija viens no mērķiem,» stāsta komandieris Rieksts, uzsverot, ka šāda veida mācībām ir jābūt pēc iespējas pietuvinātām reālai konfliktsituācijai. Lai gan lielākoties zemessargiem ir pamatdarbs, kas parasti nekādā veidā nav saistīts ar militārajām struktūrām, izrādījās, ka arī ar diskomfortu visi tika galā veiksmīgi. No 300 mācību dalībniekiem tikai viens pēc pirmās nakts vērsās pēc medicīniskās palīdzības, jo viņam bija paaugstināta temperatūra. Lazaretē viņš tika aprūpēts, taču, ņemot vērā, ka temperatūra nekritās, komandieris pieņēma lēmumu, ka drošāk būs, ja arī mācību kulminācijā zemessargs nepiedalīsies. Jaunais vīrietis gan labprātāk ar visu temperatūru būtu skrējis, lēcis un šāvis, tomēr drošības pasākumi ir jāievēro, lai maza ķibele nepārvērstos lielā ķezā.

Vēl viens faktors, kas tika izmantots, lai mācības vēl vairāk pietuvinātu realitātei, bija ēdināšana. Mācību laikā zemessargi tika nodrošināti ar sauso uzturdevu, kas latvietim nevar aizstāt tik ļoti iecienītos kartupeļus ar karbonādi, taču dod iespēju labāk iejusties radītajā situācijā.

Konflikta gadījumā zemessargi visefektīvākie būs pilsētvidē
Pēc vairāku dienu gatavošanās mācības kulmināciju sasniedza svētdienas rītā, kad vienlaikus tika izspēlēta ēku ieņem­šana trīs atsevišķās vietās. Šajās mācībās piedalījās visi Zemessardzes 4. brigādes kājnieku bataljoni, izņemot 51. bataljonu, kas tajā laikā bija starptautiskajās mācībās Lietuvā. Bataljoni tika sadalīti trijās grupās un izvietoti trijās dažādās vietās. Katrā no dislokācijas vietām bija jānosargā divas ēkas, kuras pretinieks mēģināja ieņemt vienu pēc otras.

«Kas pret ko? Tas nav būtiski — ir vienkārši naidnieks, kas nav ne sarkanais, ne zaļais vai zilais. Ja mēs paskatāmies pēdējos pasaules konfliktus, visas kaujas notiek apdzīvotās vietās. Tieši tādēļ arī šajās mācībās tiek inscenēta kauja apdzīvotā vietā,» stāsta Andris Rieksts, uzsverot, ka speciāli mācībām leģendā nav obligāti jāizdomā konkrēts pretinieks, jo galvenais ir noslīpēt tās zināšanas, kas iegūtas visa gada garumā mācoties.

«Mēs esam militāristi. Mums ir jāgatavojas konfliktam. Es lūdzu Dievu, lai tas nenotiktu, bet mums, militāristiem, ir jābūt sagatavotiem,» piebilst komandieris. Viņš arī uzsver, ka, organizējot mācības, ir jākoncentrējas uz to, kas zemessargiem būs jādara reālā apdraudējuma laikā. Proti, viņš kā komandieris redzot zemessargus efektīvi darbojamies tieši pilsētvidē.

Skrundas stratēģiskais nozīmīgums
Mācību kulmināciju vēroja arī Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece, kas pēc mācībām pauda gandarījumu, ka militārā pilsētiņa attīstās un tiek izmantota. Atbildot uz jautājumu par izaicinājumiem, ar kuriem nākas saskarties, kad pašvaldības teritorijā regulāri notiek militāras mācības, domes priekšsēdētāja sacīja: «Es domāju, ka tas nav izaicinājums, bet tā ir drošība. Šis objekts ir viens no pieejamākajiem Baltijas valstīs. Un es ļoti priecājos, ka šis objekts ir pārgājis Aizsardzības ministrijai. Tātad šī vieta dzīvos. Te nebūs drupu.»

Arī Kurzemes brigādes komandieris Andris Rieksts uzteic vietas nozīmīgumu, norādot, ka 42 hektāru teritorija ir unikāla, jo ir tālu no civilajiem iedzīvotājiem.

«Jebkurās mācībās būs troksnis, un tas var radīt neērtības iedzīvotājiem. Bet te… Skrunda mūs nedzird, turklāt teritorija ir tāda, ka mēs to viegli varam apsargāt.» Pēc viņa aplēsēm, primāros darbus teritorijas uzlabošanā var izdarīt samērā ātri, proti, jāuzliek vaļējām lūkām vāki un jāparūpējas, lai arī tumsā mācības varētu rīkot droši.

Modrības nezaudēšana un gatavošanās mācībām «Namejs 2018»
Valsts mēroga militārās mācības «Namejs» tiek rīkotas reizi četros gados, un katra gada izskaņā šīs mācības ir ne tikai kā eksāmens, bet arī kā gatavošanās nākamajām, šoreiz — «Namejam 2018».  Nākamajā gadā «Namejs» būs lielākās militārās mācības, kādas Latvijā ir piedzīvotas, un tajās piedalīsies ne tikai Latvijas bruņotie spēki, bet arī visas pārējās struktūras, kurām reāla apdraudējuma gadījumā būs jāstrādā. Tas nozīmē, ka mācībās tiks iesaistīti ne vien zemessargi un karavīri, bet arī pašvaldības un ministriju pakļautībā esošās iestādes.

«Mazais Namejs» Limbažos

No 19. līdz 29. oktobrim notika Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes gada lielākās mācības «Mazais Namejs 2017», kurās brigādes štābs Valmierā no 19. līdz 26. oktobrim trenējās štāba procedūrās un plānošanā. Savukārt mācības lauka apstākļos notika no 27. līdz 29. oktobrim Limbažu un Alojas novados, un tajās piedalījās vairāk nekā 500 zemessargu un karavīru no Zemessardzes 17., 19., 22., 27. un 54. bataljona, kā arī rezerves karavīri un zemessargi un karavīri no Dānijas, Igaunijas un ASV.

Mācību laikā zemessargi un karavīri uzlaboja apakšvienību personālsastāva sadarbību, lēmuma pieņemšanas procesa iemaņas un reaģēšanas spējas, kā arī pilnveidoja bataljona kaujas grupu prasmes aizkavēšanas operāciju veikšanā, komandpunktu izvēršanā un komandvadības nodrošināšanā. Mācību aktīvā fāze notika gan dienā, gan naktī, to dalībnieki divas diennaktis pavadīja gandrīz bez miega, skaudros laika apstākļos, lai mācītos darboties noguruma un paaugstināta stresa situācijā.

Mācību praktisko norises daļu Limbažu novadā organizēja Zemessardzes 27. kājnieku bataljons, kas mācību vietas izvēlas tā, lai aptvertu visu Vidzemi. Piemēram, pagājušajā gadā šāda veida mācības noritēja bijušā Cēsu rajona teritorijā, un, lai pēc iespējas labāk iepazītu brigādes atbildības teritoriju, šogad par mācību norises vietu izvēlēts Limbažu un Alojas novads. Ar šo novadu pašvaldībām jau iepriekš ir bijusi veiksmīga sadarbība, arī iedzīvotāji jau ir raduši savos novados redzēt karavīrus, zemessargus un militāro tehniku.

Mācību noslēguma pasākums 29. oktobrī notika Limbažu stadionā, un to apmeklēja arī desmitiem vietējo iedzīvotāju — ģimenes ar bērniem, kuri labprāt izmantoja iespēju apskatīt militāro tehniku, ieročus un ekipējumu.

Lauka taktiskās mācības «Mazais Namejs 2017» notika visā Latvijā no 19. līdz 29. oktobrim, un tajās piedalījās vairāk nekā 2700 zemessargu un karavīru no visām Zemessardzes vienībām, rezerves karavīri, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri, kā arī zemessargi un karavīri no Lietuvas, Dānijas, ASV un Igaunijas. Mācības organizē Zemessardze, un tajās tiek pilnveidotas bataljona kaujas grupu prasmes aizkavēšanas un aizsardzības operāciju veikšanā, komandpunktu izvēršanā un komandvadības nodrošināšanā.

Sagatavots pēc ZS preses materiāliem.
Foto — Kristaps Liepa.

«Mazais Namejs 2017» pilnveido aizsardzības spējas un sadarbību

Ruta Surovcova,
dižkareive,  ZS 3. brigādes civilmilitārās sadarbības speciāliste.

Foto — no Zemessardzes 31. kājnieku bataljona arhīva.

Oktobra beigās notika Zemessardzes 3. Latgales brigādes lauka taktiskais vingrinājums «Mazais Namejs 2017», kurā piedalījās vairāk nekā 1000 karavīri un zemessargi no visiem septiņiem Zemessardzes 3. Latgales brigādes bataljoniem. Mācībās piedalījās arī rezerves karavīri, Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri, kā arī karavīri un zemessargi no Lietuvas un Igaunijas, Valsts policijas un Valsts robežsardzes pārstāvji.

Mācību «Mazais Namejs 2017» aktīvā fāze norisinājās Alūksnes un Dagdas novadā no 27. līdz 29. oktobrim, un tās bija lielākās Zemessardzes 3. Latgales brigādes mācības šī gada laikā. Laika posmā no 9. līdz 26. oktobrim brigādes štābs un bataljoni gatavojās mācībām, trenējot štāba procedūras un plānošanu.

Lauka taktiskā vingrinājuma «Mazais Namejs 2017» mērķis bija trenēt bataljona kaujas grupas apakšvienību prasmes aizkavēšanas un aizsardzības operāciju veikšanā, paaugstinot brigādes vienību sagatavotības līmeni, kā arī pilnveidojot apakšvienību personālsastāva sadarbību un reaģēšanas spējas. Tāpat mācību laikā karavīriem un zemessargiem bija iespēja pilnveidot lēmuma pieņemšanas procesa iemaņas, trenēt iemaņas komandpunktu izvēršanā un komandvadības nodrošināšanā.

Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvežleitnants Māris Simsons jūtas gandarīts par paveikto un sasniegtajiem rezultātiem. Katru gadu tiek izvirzīti jauni un daudz augstāki mērķi, tādā veidā mēs neapstājamies pie sasniegtā, bet paceļam latiņu vēl augstāk. Tieši tāpēc ir jāizsaka pateicība katram, kas iesaistījās lauka taktiskā vingrinājuma «Mazais Namejs 2017» organizēšanā un īstenošanā, jo kopā mēs esam liels spēks. Pulkvežleitnants Māris Simsons uzsver to, cik nozīmīga ir sadarbība ar Baltijas valstīm, sakot, ka ir jābūt spējīgiem nodrošināt taktiskā līmeņa vienību efektīvu sadarbību gan apgādes, gan kaujas nodrošinājuma jomā. Šāda veida mācības ir lieliska iespēja strādāt pie minētajiem elementiem un pilnveidot tos.

Intervijā Latgales reģionālajai televīzijai līdzīgu uzskatu pauda arī Lietuvas Nacionālo brīvprātīgo spēku «Vytis» apga­bala 5. teritoriālās vienības komandieris pulkvežleitnants Vids Zabjela, sakot, ka šāda veida mācības ir lieliska iespēja Lietuvas karavīriem trenēties kopā ar Latvijas karavīriem. Pulkvežleitnants Vids Zabjela atzina, ka mācības norisinās veiksmīgi un ka karavīri kaujas laukā cits citu saprot, jo lieto tādu pašu tehniku un ieročus.

Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvežleitnants Māris Simsons atzīst, ka veiksmīga sadarbība tiek attīstīta arī ar Iekšlietu ministrijas struktūrām. Šajās mācībās tika iesaistīti vairāk nekā 60 Valsts robežsardzes pārstāvji — gan kājnieku uzdevumu izpildē, gan izlūkinformācijas nodrošināšanā. Tā bija iespēja integrēt Valsts robežsardzes pārstāvjus mūsu uzdevumu izpildē. Valsts policija savukārt nodrošināja sabiedrisko kārtību un drošību uz valsts ceļiem. Liels atbalsts mācību organizēšanā un īstenošanā ir arī zemes īpašnieku atsaucība un pretimnākšana, saskaņojot viņiem piederošo teritoriju izmantošanu mācību nolūkos.

Karavīru un zemessargu zināšanas veiksmīgi tika izmantotas lauka taktiskajā vingrinājumā «Mazais Namejs 2017», tādējādi stiprinot aizsardzības spējas un pilnveidojot iekšējo sadarbību starp Zemessardzes vienībām, kā arī sadarbību ar Nacionālo bruņoto spēku vienībām, sabiedroto spēku vienībām un Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām.

No 16. līdz 27. oktobrim Zemessardzes 3. Latgales brigādē notika rezerves karavīru apmācība.

Mācību «Mazais Namejs 2017» aktīvajā fāzē rezerves karavīri tika integrēti bataljona kaujas grupas štābā atbilstoši savai kompetencei un dienesta pieredzei.

Alūksnes novadā vingrinājumu organizēja Zemessardzes 31. kājnieku bataljons sadarbībā ar Zemessardzes 35. nodrošinājuma bataljonu un Zemessardzes 25. kājnieku bataljonu, savukārt Dagdas novadā — Zemessardzes 55. kājnieku bataljons sadarbībā ar Zemessardzes 56. kājnieku bataljonu un Zemessardzes 32. kājnieku bataljonu. Zemessardzes 34. artilērijas bataljons atbalstīja abas bataljona kaujas grupas.

Viesu dienā mācības apmeklēja un ar to dalībniekiem tikās Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks atbalsta jautājumos pulkvedis Imants Ziediņš, Zemessardzes štāba priekšnieks pulkvežleitnants Ervīns Kopeika, kā arī Lietuvas Nacionālo brīvprātīgo spēku «Vytis» apgabala 5. teritoriālās vienības komandieris pulkvežleitnants Vids Zabjela un citi aicinātie viesi. Viesu dienas dalībnieki tika informēti par mācību norisi un viņiem bija iespēja vērot arī paraug­demonstrējumus.

Zemessardzes 1. Rīgas brigādes atjaunošana

ZS 1. Rīgas brigādes komandieris pulkvežleitnants Sandris Gaugers saņem karogu no Valsts prezidenta un dod svinīgo zvērestu.

Šī gada 2. novembrī norisinājās svinīgā Zemessardzes (ZS) 1. Rīgas brigādes karoga pasniegšanas ceremonija, kurā piedalījās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš un Zemessardzes vienību komandieri, karavīri un zemessargi. Zemessardzes 1. Rīgas brigādes karogu no Valsts prezidenta rokām saņēma un svinīgo zvērestu deva jaunās vienības komandieris — pulkvežleitnants Sandris Gaugers.

Zemessardzes 1. Rīgas brigāde ir izveidota papildus jau esošajām trīs brigādēm (Vidzemē, Kurzemē un Latgalē), lai nodrošinātu Zemessardzes uzdevumu efektīvāku izpildi, kā arī veicinātu Zemessardzes un Nacionālo bruņoto spēku operacionālu un funkcionālu integrēšanu kopīgu uzdevumu izpildei.

Svinīgā parāde 2. novembrī. ZS 1. Rīgas brigādes apvienotā apakšvienība ar tikko saņemto karogu un brigādes komandieri priekšgalā.

Zemessardzes 1. Rīgas brigādes sastāvā būs Zemessardzes Studentu bataljons, Zemessardzes 17. kaujas atbalsta bataljons un Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljons. Zemessardzes 1. Rīgas brigādes pastiprināšanai tiks izveidoti vēl divi jauni bataljoni — Bauskā un Rīgā. Zemessardzes struktūra ar sadalījumu brigādēs (aizvietojot Zemessardzes novadus) tika izveidota jau 2016. gadā, lai aktualizētu Zemessardzes nozīmi valsts aizsardzības sistēmā. Galvenais Zemessardzes strukturālās uzbūves izmaiņu mērķis ir panākt Zemessardzes maksimāli efektīvu sadarbību ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, pildot Valsts aizsardzības operatīvajā plānā noteiktos uzdevumus.

Jaunā Zemessardzes struktūra atbilst NATO pieņemtajam strukturālajam sadalījumam militārajās vienībās. Nākotnē tiek plānots turpināt pilnveidot Zemessardzi, uzlabojot arī tās operacionālās spējas.

ZS 1. Rīgas brigādes apvienotā apakšvienība ar valsts augstākajām amatpersonām un goda viesiem. Priekšplānā: otrais no kreisāsZS kapelāns R. Krasinskis, bijušais NBS komandieris R. Graube, 1. Rīgas brigādes jaunais komandieris S. Gaugers, 1. Rīgas brigādes pirmaiskomandieris J. Paļevskis, aizsardzības ministrs R. Bergmanis, Valsts prezidents R. Vējonis, NBS komandieris L. Kalniņš, ZS komandieris
A. Ozoliņš, ZS 1. Rīgas brigādes pēdējais komandieris V. Supe, ZS 1. brigādes trešais komandieris I. Baikovs, aiz V. Supes: ZS veterāns J. Reķeun Rīgas domes pārstāvis D. Turlais. Aiz Valsts prezidenta: Zemessardzes karogs un 1. Rīgas brigādes karoga grupa.

Aicinājums!

Katrs Latvijas pilsonis pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas var dot savu artavu Latvijas aizsardzībā, kļūstot par zemessargu vai profesionālā militārā dienesta karavīru.

Pirmais solis ieskaitīšanai Zemessardzes rindās — pieteikšanās savai dzīvesvietai vistuvākajā Zemessardzes bataljonā (detalizēta informācija: http://www.zs.mil.lv).

Ja esi profesionālā militārā dienesta karavīrs, izvērtē iespēju turpināt savu militāro karjeru jaunizveidotajā Zemessardzes 1. Rīgas brigādes štābā vai kādā no brigādes bataljoniem (Rīgā un Rīgas apkaimē).

Pēc AM preses relīzes sagatavojusi majore Vizma Kaļčeva.
Foto — Gatis Dieziņš.