Latvijas ziņas

23. septembrī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Viesturs Silenieks piedalījās Otrā pasaules kara Mores kauju 73. gadskārtas atceres pasākumā.

Latviešu virsnieku apvienības, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības un Siguldas novada domes rīkotais piemiņas pasākums sākās ar svētbrīdi kaujās kritušo Latviešu leģionāru brāļu kapos pie Roznēnu ozola un turpinājās Mores kauju piemiņas parkā.

Atceres pasākumā piedalījās Zemessardzes kapelāns majors Raimonds Krasinskis, Nacionālo bruņoto spēku orķestris, Štāba bataljona Godasardzes rota, Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljons un Zemessardzes 27. kājnieku bataljons.

Otrā pasaules kara beigās, no 1944. gada 25. septembra līdz 6. oktobrim, Mores pagasta teritorijā notika sīvas kaujas starp padomju armiju un latviešu leģiona karavīriem, kas bija iesaukti vācu armijā. Latviešu leģiona karavīri, cīnoties savā zemē pret desmitkārtīgu pārspēku, divas nedēļas aizturēja šai Siguldas aizsardzības līnijā padomju armijas virzību uz Rīgu. Tas ietekmēja turpmākos vēsturiskos notikumus.

25. septembrī Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš darba vizītē uzturējās Helsinkos, lai ar Somijas aizsardzības ministru Jusi Nīnisti un Aizsardzības spēku komandieri ģenerāli Jarmo Lindbergu pārrunātu reģionālās drošības aktualitātes un abu valstu sadarbību aizsardzības jomā.

«Somijai ir liela pieredze pilsoņu mobilizācijas un karavīru rekrutēšanas jautājumā. Tāpēc ir svarīgi dalīties pieredzē un veidot konstruktīvu dialogu, izvērtējot, ko no Somijas pieredzes var aizgūt Latvijas bruņotie spēki,» norādīja ģenerālleitnants L. Kalniņš.

Vizītes laikā ģenerālleitnants L. Kalniņš godināja kritušos karavīrus, piedaloties svinīgajā vainagu nolikšanas ceremonijā Hietaniemi kapsētā.

26.—30. septembrī Nīderlandē, Roterdamas pilsētā notika 63. Nacionālais militārās mūzikas festivāls. Pirmo reizi šajā mūzikas forumā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku orķestris. Kopā ar labākajiem Nīderlandes profesionālajiem pūšaminstrumentu, dūdu un bungu orķestriem festivālā piedalījās arī Vācijas Federatīvās Republikas Bundesvēra koncertorķestris.

Festivāls noritēja lielākajā un modernākajā Roterdamas «Ahoy» arēnā. Piecos koncertos orķestri demonstrēja klausītājiem savas defilē pro­grammas, muzicēja kopīgā klarnešu korī un sniedza koncertpriekšnesumus apvienotā orķestra sastāvā. Festivāla koncertus apmeklēja vairāk nekā 20 tūkstoši skatītāju, viņu vidū Nīderlandē akreditētie ārvalstu vēstnieki, Nīderlandes Aizsardzības ministrijas un Bruņoto spēku vadība. Noslēguma koncerta ieraksts tiks demonstrēts Nīderlandes Nacionālajā televīzijā un izdots DVD formātā.

26. septembrī Ministru kabinetā konceptuāli tika apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts, kas paredz jauna pretgaisa aizsardzības poligona izveidi Jūrmalciemā, Nīcas pagastā.

Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā 2012.—2024. gadam par vienu no prioritātēm izvirzīta pretgaisa aizsardzības spēju attīstība. Analizējot pēdējos gados Latvijā notikušās mācības, Aizsardzības ministrija lēmusi par pretgaisa aizsardzības apmācību poligona attīstības nepieciešamību Jūrmalciemā, kas nodrošinātu iespēju trenēt pretgaisa aizsardzības spējas, kuras ir nozīmīgas valsts drošībai un aizsardzībai.

Jūrmalciems atzīts par piemērotāko alternatīvu Šķēdes militārajam poligonam, jo tajā ir iespējams izveidot pretgaisa aizsardzības mācību šaušanai vajadzīgos sauszemes, jūras un gaisa telpas parametrus. Jūrmalciema sauszemes teritorija ir piemērota pretgaisa aizsardzības mācību drošas šaušanas pozīcijai, un tā ir neapdzīvota vai maz apdzīvota vieta, kas atbilst pretgaisa šaušanas drošības risku novērtējumam.

Jūrmalciema poligons tiks izmantots pretgaisa aizsardzības mācībām, kas nenotiks biežāk kā vienu mēnesi gadā. Turklāt mācībās piedalīsies tikai tie operatori, kuri sekmīgi pabeiguši pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas RBS-70 pamatapmācības kursu. Mācību laikā tiks ievēroti visi nepieciešamie drošības pasākumi, lai neradītu kaitējumu iedzīvotājiem un apkārtējai videi.

Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības divizions un Zemessardzes
17. pretgaisa aizsardzības bataljons ir divas bruņoto spēku vienības, kuras specializētas pretgaisa aizsardzības uzdevumu veikšanā.

30. septembrī 42 jaunie karavīri, kas uzsāka kareivja pamatapmācības kursu šā gada augustā, svinīgā ceremonijā Ādažu bāzē deva karavīra zvērestu.

Kareivja pamatapmācības kursā jaunie karavīri apgūst pamatus darbībai ar ieročiem, taktikā, darbā ar karti un kompasu, kā arī pirmās palīdzības sniegšanu, lauka kaujas iemaņas un vairākus citus militārās apmācības priekšmetus.

Kurss ir sadalīts divās daļās. Pirmās septiņas nedēļas noslēdzas ar zvēresta došanas ceremoniju, līdz tam lielākoties notiek teorētiskā apmācība. Otrajā posmā, kas ilgst sešas nedēļas, iegūtās zināšanas nostiprina praktiski — jaunie karavīri mācās dzīvot lauka apstākļos un praktiski apieties ar ieroci, kā arī apgūst lauka kaujas iemaņas.

Pirmajā oktobra nedēļā Nacionālo bruņoto spēku karavīri, virskapelāns Elmārs Pļaviņš un Jaunsardzes un informācijas centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs apmeklēja Ukrainu, lai nogādātu astoto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Humānās palīdzības sūtījumu 22 tonnu apmērā — apģērbu, apavus, segas un gultasveļu, ko šoreiz sarūpējušas gan Zviedrijas nevalstiskās organizācijas, gan Latvijas uzņēmēji un iedzīvotāji, — aizsardzības nozares pārstāvji nodeva Ukrainas labdarības fondiem Slovjanskā.

Virskapelāns E. Pļaviņš Slovjanskā vadīja profesionālās apmācības semināru Ukrainas bruņoto spēku kapelāniem un lekcijas karavīriem, sniedzot garīgu atbalstu.

Savukārt pulkvežleitnants Aivis Mirbahs, tiekoties ar Ukrainas Nacionālās gvardes pārstāvjiem, dalījās pieredzē par Jaunsardzes kustības organizēšanas principiem Latvijā un pārrunāja nepieciešamo atbalstu līdzvērtīgas jauniešu kustības izveidei Ukrainā. Tika apspriesta sadarbība, organizējot šīs valsts bruņoto spēku un Nacionālās gvardes kritušo karavīru bērnu viesošanos Latvijā 2018. gadā.

1. oktobrī Liepājas ostā ienāca prāmis ar pirmajām pašgājējhaubiču sistēmām no Austrijas, kuras iegādātas, lai pilnveidotu Latvijas bruņoto spēku netiešās uguns atbalsta spēju, kā arī uzlabotu Latvijas spēju pilnvērtīgi integrēties NATO operācijās un mācībās.

«Esmu patiesi gandarīts, ka tikai piecus mēnešus pēc līguma parakstīšanas starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Austrijas Aizsardzības un sporta ministriju par M109A5Oe tipa pašgājējhaubiču sistēmu iegādi, tās nonāk uz Latvijas zemes, līdz ar uguns vadības un apmācības platformām. Ikviens iedzīvotājs tās redzēs jau 18. novembra militārajā parādē Rīgā, par ko esmu īpaši gandarīts,» uzsvēra aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

4. oktobrī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis piedalījās pirmajam neatkarīgās Polijas valsts vadītājam Juzefam Pilsudskim veltītās izstādes «Juzefs Pilsudskis — Polijas un Eiropas valstsvīrs» atklāšanā un Polijas armijas dienas svinībās Latvijas Kara muzejā.

Polijas vēstniecības rīkoto pasākumu apmeklēja arī Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji un NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas Polijas kontingenta karavīri.

Izstādē redzamas vēstures liecības par Polijas valsts pamatlicēju un Polijas armijas dibinātāju J. Pilsudski (1867—1935). Latvijas Brīvības cīņu laikā viņš atbalstīja Latvijas neatkarības ideju.

1922. gadā J. Pilsudski apbalvoja ar augstāko Latvijas militāro apbalvojumu — I šķiras Lāč­plēša Kara ordeni.

5. oktobrī Ādažos aptuveni 800 karavīru no Latvijas Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes, ASV spēkiem Eiropā un Kanādas vadītās kaujas grupas Latvijā vienojās kopīgā skrējienā, lai paaugstinātu fiziskās sagatavotības līmeni un veicinātu karavīru saliedētību.

Karavīru vienotības skrējienu organizēja ASV spēku Eiropā karavīri, kas atrodas Latvijā operācijas «Atlantic Resolve» ietvaros.

«Atlantic Resolve» apliecina ASV ieguldījumu kolektīvajā drošībā pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas. 173. aviācijas brigādes karavīri bija pirmie, kas 2014. gada aprīlī ieradās Baltijas valstīs un Polijā atbilstoši operācijas «Atlantic Resolve» mērķiem.

5. un 6. oktobrī Rīgā Latvijas divpusējās konsultācijās ar NATO tika pārrunāta Latvijas bruņoto spēku attīstība un NATO spēju attīstības mērķu ieviešana, kuru izpilde ir cieši saistīta ar alianses kolektīvās aizsardzības nodrošināšanu.

Konsultācijās piedalījās militārie un civilie eksperti no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Aizsardzības, Ārlietu, Iekšlietu un Ekonomikas ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, lai pārrunātu sauszemes, jūras, gaisa, stabilizācijas un atjaunošanas, atbalstošo spēju, kā arī civilās gatavības jautājumus.

NATO pārstāvji augstu novērtēja Latvijas aizsardzības plānošanas procesu un uzteica Latvijas apņemšanos aizsardzībai atvēlēt 2% no IKP. Viņi norādīja, ka tikpat svarīgi ir turpināt pildīt šo apņemšanos arī nākotnē, kā arī veikt nepieciešamās investīcijas aizsardzības spēju attīstībā. Atzinīgi tika novērtēti arī Latvijas sekmīgi veiktie priekšdarbi, uzņemot NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu un nodrošinot nepieciešamo infrastruktūras izbūvi, kā arī risinot jautājumus, kas saistīti ar Kanādas vadītās kaujas grupas izvietošanu Latvijā.

No 9. oktobra līdz 10. novembrim Nacionālajos bruņotajos spēkos astoņos posmos norisinās rezerves karavīru mācības. Uz mācībām iesaukto virsnieku apmācība šogad vispirms notiks Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, bet pēc tam turpināsies Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē un Zemessardzes vienībās. Rezerves karavīru apmācība Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē notiek no 9. līdz 29. oktobrim, rezerves karavīrus integrējot militārajās mācībās «Sudraba bulta».

Rezerves karavīru mācību mērķis ir atjaunot rezerves karavīru individuālās, speciālistu un kolektīvās darbības prasmes un iemaņas, lai viņi spētu pilnvērtīgi iekļauties vienības vai apakšvienības uzdevumu izpildē. Uz kārtējām mācībām vienības ir pieprasījušas 319 rezerves karavīrus. Pēc mācībām rezerves karavīri saņems mobilizācijas norīkojumu. Tajā norādīs vienību un amatu, kādā rezerves karavīrs ieskaitīts dienestam rezervē un pildīs aktīvo dienestu mobilizācijas gadījumā, kā arī rezerves karavīra rīcību mobilizācijas gadījumā, ja netiek saņemta mobilizācijas pavēste.

10. oktobrī valdība apstiprināja likumprojektu «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam», kas paredz aizsardzības izdevumu palielinājumu līdz 2% no iekšzemes produkta.

Lai stiprinātu valsts pašaizsardzības spējas, nākamgad plānots sekmēt Nacionālo bruņoto spēku, tostarp Zemessardzes, kaujas un reaģēšanas spēju attīstību, kā arī īstenot pilsonisko un patriotisko audzināšanu Jaunsardzē.

Viens no būtiskiem nozares darbības virzieniem 2018. gadā būs arī Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavības celšana, turpinot īstenot personāla apmācību, ekipējuma un tehnikas iegādi, kā arī militāro bāzu infrastruktūras attīstību.

Nākamgad Latvija turpinās arī sniegt uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto spēkiem, nodrošinot to izvietošanu un kopīgu militāro mācību norisi.

Kopējais 2018. gadā plānotais aizsardzības nozares budžeta apmērs ir 576 miljoni eiro, kas ir par 126, 8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.

No 10. līdz 13. oktobrim Tallinā norisinājās ikgadējās Baltijas valstu nesprāgušās munīcijas meklēšanas un neitralizēšanas mācības «DIVEX 17», kurās piedalījās Latvijas, Igaunijas un Lietuvas bruņoto spēku ūdenslīdēju atmīnētāju komandas.

Latviju militārajās mācībās pārstāvēja astoņi Jūras spēku Mīnukuģu eskadras ūdenslīdēji atmīnētāji, divi Mācību vadības pavēlniecības Ūdenslīdēju skolas speciālisti un viens Nodrošinājuma pavēlniecības 1. reģionālā nodrošinājuma centra pārstāvis.

Mācību mērķis bija pilnveidot nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vienību personālsastāvu iemaņas, veikt nesprāgušās munīcijas meklēšanu, identificēšanu, nepieciešamības gadījumā izcelšanu, transportēšanu un galējo neitralizēšanu. Galvenais ūdenslīdēju uzdevums mācībās ir attīrīt ostas un kuģu ceļus, lai tie būtu droši ikdienas ekspluatācijā un neradītu nekāda veida draudus. Mācību laikā tika pārbaudīta daļa no Tallinas līča un kuģu ceļš, kas ved uz kruīzu kuģu terminālu, no aizdomīgiem, sprādzienbīstamiem objektiem, kopskaitā identificējot 38 zemūdens objektus.

No 11. līdz 13. oktobrim aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis uzturējās darba vizītē Gruzijā, kur piedalījās Gruzijas aizsardzības un drošības konferencē Batumi. Konference tur notika jau vienpadsmito reizi, un šogad tās dalībnieki diskutēja par drošības un aizsardzības aktualitātēm Melnās jūras valstu reģionā, transatlantisko attiecību nākotnes izaicinājumiem, Varšavas samita lēmumu izpildi, drošības situāciju Dienvidkaukāzā, kā arī hibrīdkara draudiem.

Aizsardzības ministrs tikās ar Gruzijas aizsardzības ministru Levanu Izoriu, ārlietu ministru Miheilu Džanelidzi, kā arī Gruzijas valsts ministru Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas jautājumos Viktoru Dolidzi.

R. Bergmanis ar amatpersonām pārrunāja globālās drošības aktualitātes, Latvijas dalību NATO atbalsta programmā Gruzijas aizsardzības spēku reformām, valstu devumu reģionālās drošības stiprināšanā, kā arī Latvijas un Gruzijas divpusējo sadarbību, kas ietver kopīgu dalību militārajās mācībās un sadarbību apmācības jomā.

Vizītes ietvaros R. Bergmanis apmeklēja Batumi Jūras akadēmiju un Speciālo operāciju spēku bāzi.

13. oktobrī Ādažu bāzē notika ASV finansēta autoparka atklāšanas ceremonija, kurā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, ASV vēstniece Latvijā Nensija Petita, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Ilmārs Atis Lejiņš un aicinātie viesi.

«Autoparks palielina Latvijas kā uzņemošās valsts atbalsta spēju, nodrošinot sabiedroto spēku uzņemšanai NATO standartiem atbilstošu autotransporta novietošanas un apkopes infrastruktūru,» norādīja ģenerālleitnants L. Kalniņš.

Autoparku izmantos Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un Kanādas vadītās kaujas grupas dalībvalstu militārās tehnikas izvietošanai un tehniskajai apkopei.

Pēc AM Preses nodaļas relīzēm ziņas apkopojusi Zigrīda Krauze.
Foto ­— Gatis Dieziņš, Armīns Janiks, Ēriks Kukutis, Normunds Mežiņš un
no NBS orķestra arhīva.

 

izaicinājumi padara mūsu darbu interesantu

NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā
komandiera vietnieks (DSACEUR) ģenerālis Džeimss Ruperts Everards (James Rupert Everard) no 10. līdz 21. septembrim ­ieradās Latvijā, lai apmeklētu NATO militārās mācības «Steadfast Pyramid 2017» un «Steadfast Pinnacle 2017» un tiktos ar Latvijas aizsardzības sistēmas augstākajām amatpersonām.

Līga Lakuča

Foto — Gatis Dieziņš.

Mācības «Steadfast Pyramid 2017» un «Steadfast Pinnacle 2017» notika Rīgā, un tās organizēja Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija. Mācībās piedalījās vairāk nekā 40 vecākie virsnieki un komandieri no NATO dalībvalstīm un partnervalstīm Somijas un Zviedrijas. «Steadfast Pyramid 2017» un «Steadfast Pinnacle 2017» mērķis bija pilnveidot vecāko virsnieku un komandieru plānošanas spējas un kopīgu operāciju vadību. 

— Mācības «Steadfast Pyramid 2017» un «Steadfast Pinnacle 2017» Latvijai kā uzņemošajai valstij ir ļoti svarīgas. Kāds ir jūsu viedoklis par paveikto darbu un jūsu iespaidi par Rīgā redzēto? Kā vērtējat šo mācību nozīmi un tās ieguvumus?
Latvijā redzētais atstāj ļoti labu iespaidu. Esmu ieinteresēts, lai augstākos ģenerāļus veicinātu domāt par operatīvo mākslu un lēmumu pieņemšanu. Šīs mācības Latvijā tiek rīkotas jau septīto gadu. Un apbrīnas vērts ir fakts, ka šajā kursā visiem ģenerāļiem kopā ir piecdesmit viena zvaigzne. Un, ja jūs šim skaitam vēl pievienojat klāt vecākos padomniekus, kuri piedalās šajās mācībās kopš pagājušās nedēļas, tajās kopā, iespējams, ir vairāk nekā sešdesmit zvaigznes (augstākie virsnieki ģenerāļa dienesta pakāpē). Tas man liek secināt, ka šīs mācības to dalībniekiem ir svarīgas un ka viņi ir gatavi tajās ieguldīt savu laiku un pūles. Esmu dzirdējis no šo mācību dalībniekiem, ka tās ir ļoti noderīgas, tāpēc esmu ļoti apmierināts.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa Latvijā jau ir sertificēta un ir sasniegusi pilnas kaujas spējas. Kā redzat šo kaujas grupu turpmāko attīstību? Kā vērtējat to progresu? Pēdējās ziņas liecina, ka šobrīd tiek apspriesta NATO dalībvalstu gaisa un jūras spēku vienību integrācija Baltijas valstīs un Polijā.
Ar šo kaujas grupu izvietošanu vairākumā uzņemošo valstu to brigādes ir kļuvušas daudz spēcīgākas. Tāpēc vajadzētu runāt par pastiprinātām brigādēm.
Šo brigāžu kaujas spējas uzlabojas, jo tās var izmantot arī kaujas grupu militāro tehniku. Šobrīd, apmeklējot kaujas grupas, ir jāsecina, ka to apmācība ir ļoti labā līmenī, taču tajās tiek attīstītas galvenokārt sauszemes spēku kaujas spējas. Skaidrs, ka šīs kaujas grupas vēl ir tikai sākuma stadijā, notiek daudzu valstu karaspēku vienību integrēšana, un tas ir pareizi. Bet nākotnē šajās kaujas grupās vēlamies iekļaut arī «gaiss—zeme» kaujas spējas, kas būtu papildinātas ar jūras spēku vienībām. NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandieris (SACEUR) ģenerālis Skaparoti šīs darbības nosauktu par pastiprinātu kopīgo rīcību vai kopīgu preventīvu efektu. Ziemeļatlantijas padome šādu lēmumu ir pieņēmusi, tāpēc tas būs mūsu nākamais solis.

— Kad to ir plānots uzsākt?
— Manuprāt, tas jau ir uzsākts. Dalībvalstis piegādāja savas reaktīvās lidmašīnas, lai kaujas grupām būtu iespējams vingrināties «gaiss—zeme» integrēšanas procedūrās. Šeit netiek plānots izvietot pastāvīgas gaisa spēka vienības, jo jums tas nav nepieciešams. Tās var atlidot, organizēt apmācību un pēc tam doties prom. Tāpēc šajā jomā gaidāma lielāka aktivitāte. Protams, mēs runājam par piecām jomām. Manuprāt, mums ir vairāk jāstrādā pie sabiedrības informēšanas un arī pie kiber­aizsardzības. Visi šie dažādie izaicinājumi padara mūsu darbu interesantu.

— Militārās mācības «Zapad» ir svarīgs notikums, jo tās norisinājās netālu no Latvijas robežas. Kāds ir jūsu viedoklis par šīm mācībām?
Mani mazliet satrauc tas, cik ļoti te ikviens ir fokusējies uz «Zapad» mācībām.

Aptuveni kopš maija, iespējams, daudz plašāk jūlijā un augustā ir bijusi novērojama pieaugoša Krievijas aktivitāte, kas turpināsies līdz oktobra beigām, ar pārbāzēšanos un visu pārējo. Mēs to uztveram kā mācību turpināšanos. Cilvēku uzmanības koncentrēšanās uz «Zapad» militarājam mācībām izskaidrojama ar to, ka Baltkrievijas teritorijā tajās tika iesaistītas skaitliski lielas Baltkrievijas un Krievijas karaspēka vienības.

Mēs minētajās mācībās neesam pamanījuši neko tādu, kas būtu mūs pārsteidzis, piemēram, kopīgo ieroču šķiru integrēšanu. Tomēr līdz brīdim, kamēr nebūsim apkopojuši visu savā rīcībā esošo informāciju un apspriedušies ar alianses partneriem, mums, iespējams, līdz pat oktobra beigām nebūs pieejams vienots un pilnīgs priekšstats. Es uzskatu, ka minēto mācību analīzei ir jāvelta nepieciešamais laiks, un tikai tad jāizdara attiecīgie secinājumi.

— Mācības ir jau beigušās. Vai Krievija spēs izvest no Baltkrievijas visas savas vienības un militāro tehniku, kas tur tika ievesta uz šīm mācībām?
Baltkrievijas laikrakstos redzēju apliecinājumu viņu cerībām, ka viss šajās mācībās iesaistītais Krievijas karaspēks Baltkrieviju atstās. Pagaidām neesmu saņēmis nekādas indikācijas, ka tas varētu nenotikt. Es domāju, ka viss būs labi, tomēr lielas militārās tehnikas pārvietošanās un dažādas aktivitātes būs neizbēgamas. Dažos no žurnālistiem Baltkrievijā rādītajiem slaidiem bija redzams, ka Baltkrievijā atrodas 12 700 karavīri. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, tomēr izskatās, ka militāro spēku koncentrācija pie Latvijas un Igaunijas robežas bija lielāka. Šie spēki gan nav apzīmēti kā mācību «Zapad» sastāvdaļa, bet, protams, tas būtu daudz godīgāk.

Esam saņēmuši arī ziņojumus par daudzām jūras spēku aktivitātēm Kolas pussalā, tāpēc joprojām mums nav skaidras informācijas par šajās militārajās mācībās izmantoto teritoriālo ietvaru.

— Preses konferencē pirms «Zapad» mācībām jūs sacījāt, ka NATO tajās nesaskata reālus draudus. Vai tagad, kad mācības jau ir beigušās, viedoklis ir mainījies?
Daudzi bija uztraukušies, ka šīs mācības, iespējams, var izraisīt kādas citas darbības, nepareizus aprēķinus vai agresīvu rīcību. Manuprāt, NATO nekad nav uzskatījusi, ka kaut kas tāds varētu notikt. Taču sākotnēji tika paziņots, ka šīs būs sava veida pretterorisma mācības, tomēr realitātē Krievija mācībās vingrinājās konvencionālās karadarbības uzdevumu veikšanā. Tas mani nepārsteidz. Man ir bijusi iespēja šos jautājumus pārrunāt arī ar Baltijas valstu un Polijas bruņoto spēku vadību, tāpēc, kā jau iepriekš sacīju, es nedomāju, ka šajās mācībās kāda NATO dalībvalsts būtu pamanījusi kaut ko pārsteidzošu, tomēr mums ir jāturpina iesāktais darbs un jāizdara vajadzīgie secinājumi.

— Jūs esat apmeklējis Baltijas valstis. Kā jūs vērtējat Latvijas bruņoto spēku attīstību? Kam mums nākotnē būtu jāpievērš lielāka uzmanība? Kādi, jūsu­prāt, ir galvenie uzdevumi?
— Manuprāt, jūsu progress ir pārsteidzošs. Domāju, ka cilvēkus ir pārliecinājuši NATO samita laikā Varšavā dotie solījumi, un tie ir izpildīti. Protams, šobrīd viss koncentrējas ap kaujas grupām, jo to attīstība ir redzama, un tas ir ļoti iepriecinoši. Bet, ja paraugāmies dziļāk, redzam investīcijas gaisa spēku bāžu attīstībā, kopīgajās ēkās, pārsteidzošos rezervju uzkrājumos, tiltu uzlabošanā, lai tie spētu izturēt smagsvara tehniku, un tā jau ir civiliedzīvotājiem neredzamā daļa. Es to saucu par operacionālās vides sagatavošanu. Šis darbs ir bijis ļoti iespaidīgs. Uzņemošajām valstīm ir sagatavoti plāni, kā uzņemt NATO karaspēka papildu vienības, un tas ir liels panākums. NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas ir kā celmlauži. Es nesaku, ka viss jau būtu padarīts, vēl ir daudz darāmā. Esmu jau vairākkārt minējis, cik nozīmīgs ir kopīgais atturēšanas efekts, tāpēc ir jāstrādā pie vides sagatavošanas un jānodrošina, lai nebūtu pretrunu starp uzņemošās valsts, NATO un, iespējams, ASV plāniem. Mēs šo darbu veicam, tomēr šobrīd neņemos apgalvot, ka tas jau būtu perfekts.

Uzskatu, ka ilgtermiņā gūsim prieku, darot šajā jomā nepieciešamo. Mēs kļūstam arvien stiprāki un līdz ar to arī spēcīgāki atturēt varbūtējo agresiju. Turklāt šiem pasākumiem piemīt liels atturošs efekts. Esmu runājis ar dažādiem cilvēkiem, taču, iespējams, kāds vēl jautās: «Vai mēs varam paļauties, ka tiksim aizsargāti?» Ja cilvēki nejūtas pasargāti, tas nozīmē, ka mums ir jādara vairāk.

— Kāda, jūsuprāt, būs NATO virzība tuvākajā nākotnē?
NATO šobrīd saskaras ar diviem savstarpēji saistītiem stratēģiskiem draudiem. Draudi no austrumu flanga, kur ir izvietotas NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas. Bet šo kaujas grupu kontekstā, manuprāt, nevajadzētu lietot vārdus «paplašināts» vai «pielāgots», jo tas vieš neskaidrību. Man visas NATO aktivitātes no Baltijas valstīm līdz pat Melnajai jūrai un Turcijai ir priekšējās līnijas klātbūtne. Tas ir viens no NATO izaicinājumiem.

Vienlaikus NATO apzinās, ka mums ir jādara daudz vairāk, palīdzot plānot stabilitāti Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, un jāmēģina novērst dažas turienes problēmas tādā veidā, kā līdz šim to neesam darījuši. Tas attiecas arī uz dažādiem pretterorisma pasākumiem. Manuprāt, NATO šajā jomā jau ir guvusi labus panākumus.

NATO Dienvidu centrs Neapolē, Itālijā, atbild par izlūkošanas datu apkopošanu. Tādējādi palielināsies mūsu izpratne par šiem draudiem un to, kā ar tiem cīnīties, — tā ir prioritāte. NATO ir 29 dalībvalstis. Manuprāt, ir redzama tāda saskaņa alianses partneru vidū, kas patiešām stiprina ticību NATO būtībai, proti, tā ir apņemšanās nodrošināt visu alianses dalībvalstu suverenitāti un integritāti.

Tulkojis NBS rezerves virsleitnants
Kārlis Līdaka.

«Rīgas konferencē 2017» diskutē par Rietumu demokrātijas lielajiem izaicinājumiem

Rīgas konference ir nozīmīga diskusiju platforma drošības un ārpolitikas pētniekiem un ekspertiem nu jau divpadsmit gadus. Šogad Rīgas konference notika 29. un 

30. septembrī, pulcējot politiķus, žurnālistus, uzņēmējus un nozares ekspertus no visas pasaules.

Konferences tēmas tradicionāli skar teju visus reģiona un plašākas pasaules aktuālākos drošības un starptautiskās sadarbības jautājumus. Šogad līdzās mieram un stabilitātei reģionā un pasaulē liela uzmanība tika pievērsta arī sociālo mediju lomas un ietekmes pieaugumam sabiedrības viedokļa veidošanā, viltus ziņu izplatībai un populisma pieaugumam, kā arī vērtību krīzei Rietumu pasaulē un iespējām to pārvarēt.

Konferencē piedalījās Kanādas aizsar­d­zības ministrs Hardžits Sings Sadžans, Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers, Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs, Zviedrijas parlamenta priekšsēdētājs Urbans Ahlins, Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins, ASV Tēvzemes drošības departamenta vecākā padomniece Katrīne Kornella Gorka, bijusī Latvijas valsts prezidente, Madrides kluba vadītāja Vaira Vīķe-Freiberga, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis un daudzi citi viedokļu līderi.

Konferences pirmo paneļdiskusiju atklāja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, uzsverot Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) lomu globālās drošības nostiprināšanā un to, ka pašlaik notikumi pasaulē ir apliecinājuši Velsas un Varšavas samitu laikā pieņemto lēmumu nozīmi. NATO spēja realizēt pieņemtos lēmumus ir labākais apliecinājums alianses vienotībai un spēkam, akcentēja ministrs.

Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis savā uzrunā skāra arī jautājumu par vērtībām, norādot, ka arvien izteiktāka kļūst nepieciešamība nostiprināt un skaidrot sabiedrībai NATO pamatvērtības un lomu demokrātiskās pasaules iekārtas nosargāšanā. Ja neizdosies sabiedrību pārliecināt par NATO nozīmi un nepieciešamību, arī aizsardzības budžeta palielināšana un modernas militārās tehnoloģijas zaudēs savu nozīmi, akcentēja ministrs.

«Eiropas Savienībai ir jādara vairāk, lai aizsargātu savas robežas un savus iedzīvotājus.
Valstīm ir plašāk jāsadarbojas, lai nodrošinātu mūsu informācijas telpas drošību un kiberdrošību, veicinātu medijpratību un attīstītu iedzīvotāju spēju kritiski izvērtēt pieejamo informāciju,» uzsvēra Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis savā uzrunā starptautiskajā forumā «Rīgas konference 2017».

Konferences otrajā dienā dalībnieki pievērsās globalizācijas ietekmei uz mūsdienu pasauli un arvien vairāk progresējošajam populisma fenomenam. Runājot par populisma riskiem, V. Vīķe-Freiberga norādīja, ka mūsdienās par vienu no šī fenomena upuriem kļuvis liberālisms. Proti, meklējot grēkāzi, populisti mēdz dēmonizēt liberālisma jēdzienu un vainot to teju visās modernās pasaules problēmās. Vienlaikus populisms vulgarizē idejas un procesus, meklējot un piedāvājot sabiedrībai vienkāršus, viegli identificējamus mērķus, pret kuriem vērst savu nepatiku.

Populisms tiek piedēvēts arī pašreizējam ASV prezidentam Donaldam Trampam. Komentējot to, K. K. Gorka uzsvēra, ka šajā gadījumā ir ļoti liela nozīme tam, kā notikumus atspoguļo mediji. Lai saprastu ASV, pašlaik vislabāk ir pilnībā ignorēt mediju interpretācijas un pašiem skatīties, kas reāli notiek Amerikas Savienotajās Valstīs, kādus lēmumus pieņem prezidenta Donolda Trampa administrācija, un uz šīs bāzes arī izdarīt secinājumus. Viņa prognozēja, ka Trampa administrācija savas darbības laikā būs mazāk tendēta uz intervenci, taču noteikti tā aizstāvēs spēka lietošanu nepieciešamības gadījumā. Runājot par mūsdienu vērtību krīzi, K. K. Gorka uzsvēra, ka sabiedrība neuzticas valdībai, taču tic armijai un militārpersonām, kurām ir visai augsts uzticamības kredīts. Vienlaikus viņa arī kliedēja bažas saistībā ar iespējamo ASV intereses zudumu par drošību Eiropā, norādot, ka par mieru un drošību domā visi.

Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons diskusijas gaitā atzina, ka sabiedrībā pašlaik ir jūtama ­cīņa par cilvēku prātiem. Viņš norādīja, ka mūsdienās nav nepieciešama militāra spēka lietošana, ja sabiedrība ir ievainojama un neapzinās savas pamatvērtības. Brīdī, kad sabiedrība vairs nezina, kas ir tās vērtības, mēs esam zaudējuši, uzsvēra Jānis Garisons.

Somijā vairāk nekā 70% sabiedrības ir gatavi aizstāvēt savu valsti un tās iekārtu, turpretī Vācijā — tikai aptuveni 18% no visas sabiedrības. Būtībā tas liecina, ka vienā no Eiropas smagsvariem sabiedrības lielākajai daļai nav būtisks jautājums par valsts iekārtu un vērtībām. Šādā situācijā atgriešanās pie vērtībām ir Eiropai vitāli svarīgs jautājums, norādīja valsts sekretārs Jānis Garisons.

Kaimiņvalstu žurnālistus interesēja arī Latvijas pozīcija jautājumā par obligātā militārā dienesta atjaunošanu. Komentējot to, J. Garisons norādīja, ka būtiskākais nav lielas rezervistu armijas veidošana, bet gan visas sabiedrības iesaiste vērtību apzināšanā un aizsargāšanā. Nenoliedzami, obligātais iesaukums var dot pienesumu valsts aizsardzībā, taču bez vērtību apzināšanās tas nestrādās, līdzīgi kā savulaik obligātais militārais dienests nepaglāba no sabrukšanas Padomju Savienību.

Sagatavojis Taivo Trams.
Plašāka informācija — www.rigaconference.lv.
Foto — Gatis Dieziņš

Kaujas grupa praksē apliecina NATO vērtības


Taivo Trams

Foto — Normunds Mežiņš.

 

28. septembrī Ādažu bāzi apmeklēja NATO paplašinātās klātbūtnes Kanādas vadītās kaujas grupas Latvijā dalībvalstu aizsardzības ministri un citas vadošas aizsardzības jomas amatpersonas. Kaujas grupas valstu valdību pārstāvjus uzņēma Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. Šajā vizītē piedalījās Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans, Polijas aizsardzības ministrs Antonijs Macerevičs, Slovēnijas aizsardzības ministre Andreja Katiča, Albānijas aizsardzības ministra vietnieks Petro Koči, Itālijas aizsardzības ministra padomnieks īpašos jautājumos viceadmirālis Karlo Masalji un Spānijas aizsardzības ministra vietnieks admirālis Huans Fransisko Martiness Nunjess.

Vizītes mērķis bija iepazīstināt viesus ar panākto progresu laikā kopš paplašinātās kaujas grupas darbības uzsākšanas — un tas ir patiešām iespaidīgs. Vietā, kur vēl salīdzinoši nesen pletās pļava ar retiem kociņiem, izveidots un vēl top plašs celtņu un citu infrastruktūras objektu tīkls sabiedroto valstu karavīru un militārās tehnikas uzņemšanai un apkalpošanai.

Vizītes laikā kaujas grupas dalībvalstu ministri tikās arī ar Ādažu bāzē izvietotajiem karavīriem, kā arī nolika svecītes kritušo karavīru piemiņas vietā, godinot Latvijas karavīrus, kuri krituši, pildot kaujas uzdevumu.

Pēc iepazīšanās ar Ādažu bāzi un tajā veiktajiem būvdarbiem preses pasākumā kaujas grupas ministri vēlreiz apliecināja, ka partnervalstu karavīri un militārā tehnika atradīsies Baltijas valstīs tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, jo šo valstu robežas vienlaikus ir arī NATO robeža. Ministri arī uzsvēra, ka paplašinātā kaujas grupa simbolizē NATO pamatvērtības, vienotību un spēju efektīvi reaģēt uz draudiem. Amatpersonas akcentēja sarežģīto situāciju, kādā pašlaik atrodas NATO, proti, Krievijas draudus alianses austrumos un jaunos izaicinājumus dienvidos — migrācijas straujo pieaugumu un terorisma draudus.

Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pieļāva, ka šādas kaujas grupas valstu aizsardzības ministru tikšanās kļūs par ikgadēju tradīciju, kad valstu aizsardzības jomas vadītāji pārrunās gada laikā paveikto un sasniegto, kā arī ieskicēs būtiskākos uzdevumus un izaicinājumus nākamajam sadarbības posmam.

«Šodien es uzrunāju visus klātesošos kaujas grupas dalībvalstu pārstāvjus un izklāstīju savu ieceri. Esmu noskaņots ļoti pozitīvi, jo ministri šo tikšanos uztver ļoti nopietni. Piemēram, Polijas aizsardzības ministram bija ieplānotas vairākas svarīgas tikšanās un citas aktivitātes, taču viņš visu atcēla, lai būtu šeit, jo tas ir svarīgāk,» sacīja R. Bergmanis.

Ministrs uzsvēra šīs tikšanās nozīmi, atzīstot, ka to var salīdzināt ar Varšavas samita dienām un tajās pieņemtajiem lēmumiem. Gan Varšavas samita lēmumi, gan tam sekojošā konkrētā rīcība ir notikumi, kuru nozīme valsts vēsturē visā pilnībā būs novērtējama tikai no laika distances, teica aizsardzības ministrs.

Pirmajā kaujas grupas ministru tikšanās reizē galvenā sarunas tēma bijusi padarītais un vēl darāmais, attīstot Ādažu poligonu un tā iespējas uzņemt un uzturēt paplašināto NATO kaujas grupu. «Daudziem pieredzējušiem politiķiem un militārpersonām bija liels pārsteigums, cik daudz ir paveikts tik salīdzinoši īsā laikā. Mēs apzināmies, ka tas ir arī milzīgs ieguldījums no dalībvalstu puses, tādēļ sakām par to milzīgu paldies.»

Visi tikšanās dalībnieki arī novērtējuši iespējas, ko sniedz dažādu valstu sadarbība vienotam mērķim. «Būtībā šī ir vienreizēja iespēja stiprināt sadarbību starp diezgan atšķirīgām valstīm. Nav jau viegli to visu organizēt tīri taktiskā līmenī, taču tas ir tā vērts. Mēs varam dalīties savā pieredzē un sasniegumos ne tikai militārajā jomā, bet arī iepazīstināt kolēģus ar mūsu valsts ekonomiku, izglītības sistēmu, sasniegumiem sportā un kultūrā — un tas arī notiek! Šis process ir ļoti būtisks, jo šie karavīri ir savu valstu un sabiedrības daļa un nodos tālāk šīs zināšanas citiem,» uzsvēra R. Bergmanis. Viņš atzina, ka kaujas grupas valstu sinerģija ir ļoti laba gan karavīru, gan ministru līmenī. «Acīmredzot tāpēc, ka mūsu vērtības ir vienādas.»

Ministrs norādīja, ka mums jācenšas atbalstīt Dienvideiropas valstis to cīņā ar migrācijas krīzi un terorismu, jo šīs valstis ar praktisko darbību ir pierādījušas, ka saprot tos izaicinājumus, ar kādiem sastopas NATO dalībvalstis, kuras atrodas kaimiņos Krievijai. R. Bergmanis akcentēja:

«Kaujas grupa ir viens no pašiem labākajiem NATO būtības piemēriem — te ir skaidri redzama starpkontinentālā saikne, kas stiepjas no Eiropas dienvidiem līdz Polijai un Baltijai. Kā uzsvēra Kanādas aizsardzības ministrs, šeit mēs patiešām izjūtam, ka NATO ir vienots veselums.»

NATO spēku integrācijas vienība kā alianses atturēšanas politikas elements

Anda Bergmane,
NATO spēku integrācijas vienības komandiera padomniece komunikācijas jautājumos.

Foto — no NFIU Latvia arhīva.

Šā gada 1. septembrī apritēja divi gadi kopš NATO spēku integrācijas vienību (NATO Force Integration Unit; NFIU) izveides sešās NATO dalībvalstīs alianses austrumos, tostarp Latvijā. NATO spēku struktūras elementu izvietošana ir daļa no alianses spējas piemēroties drošības situācijas izmaiņām reģionā. 

NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks ģenerālis Dž. R. Everards vizītē NATO spēku integrācijas vienībā Latvijā.

Būt gataviem 48 stundu laikā uzņemt NATO reaģēšanas spēkus
2014. gada septembrī NATO Velsas samitā valstu vadītāji vienojās par pasākumu kopumu kolektīvās aizsardzības stiprināšanai, t.sk. pilnveidot NATO reaģēšanas spēkus (NATO Response Force; NRF) un izveidot NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas vienību (Very High-Readiness Joint Task Force; VJTF), kas būtu gatava ierasties reģionā 48 stundu laikā. Paralēli tika pieņemts lēmums izveidot NATO spēku integrācijas vienības trīs Baltijas valstīs, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā, vēlāk arī Ungārijā un Slovākijā, lai veicinātu ātru un koordinētu paaugstinātas gatavības spēku izvietošanu.

Sabiedroto spēku izvietošana ir sarežģīts un komplekss uzdevums, kas prasa sākotnējo izpēti, iegūtās informācijas analīzi, detalizēta atbalsta plāna izstrādi un sagatavošanos. Īpaši, ja runājam par vairāku tūkstošu karavīru un militārā ekipējuma pārvietošanu krīzes situācijā nepilnu divu diennakšu laikā, izmantojot sauszemes, jūras un gaisa transporta tīklus.

Runājot par NFIU ieguldījumu sabiedroto spēku ātrā izvēršanā, vienības komandieris pulkvedis Jānis Gailis norāda uz divām būtiskām lietām. Pirmkārt, vienības karavīru profesionālā pieredze un speciālās zināšanas, kas jau tiek izmantotas, pilnveidojot Latvijas spējas plānot un īstenot NATO spēku uzņemšanu Latvijā. Otrkārt, situācijas pārzināšana un ātra informācijas apmaiņa starp Latviju kā uzņemošo valsti un NATO spēkiem.

«No loģistikas skatpunkta vienības galvenā uzmanība tiek pievērsta VJTF plānošanas procesam. NFIU aktīvi iesaistās sabiedroto spēku uzņemšanas plānošanā, piemēram, sniedzot informāciju par infrastruktūru, kas vajadzīga paaugstinātas gatavības spēku karavīru un ekipējuma uzņemšanai,» norāda nodrošinājuma pārvaldes virsnieks majors Djego Rosaless. «Tai pašā laikā NFIU aktīvi strādā pie NATO daudznacionālās kaujas grupas un to sabiedroto spēku karavīru, kuri ierodas Latvijā uz mācību laiku, uzņemšanas un izvietošanas. Personāla pieredze un zināšanas par NATO plāniem, ieteikumi iespējamo risku mazināšanai un NATO vai sabiedroto spēku iepazīstināšana ar uzņemošo valsti ir daļa no vienības ieguldījuma aizsardzības nozares stiprināšanā,» uzsver majors D. Rosaless.

NFIU sniedz atbalstu NATO daudznacionālās kaujas grupas Spānijas kontingentam militārās tehnikas pārvietošanā.

Sniegt atbalstu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai
NATO Varšavas samitā pieņemtais lēmums izvietot NATO daudznacionālo kaujas grupu Latvijā bija viens no pirmajiem lielajiem izaicinājumiem, kur NFIU personāla pieredze, zināšanas un darbs pie tā sauktā atbalsta plāna izstrādes ieguva reālu lietojumu. Jau no pirmajām dienām NFIU aktīvi iesaistījās operācijas plānošanā un īstenošanā, sniedzot nepieciešamo informāciju gan par Latvijas militārajām spējām, infrastruktūru, sakaru sistēmām, drošības situāciju reģionā un informācijas vidi, gan vienkārši iepazīstinot konkrēto jomu atbildīgās personas.

Operatīvās plānošanas pārvaldes virs­niece majore Liene Karale norāda: «Viens no lielākajiem NFIU pienesumiem ir eks­pertīze un informācija ne tikai par konkrētu jomu, bet par situāciju kopumā. Ikdienā strādājam kopā ar kolēģiem no Latvijas un sabiedroto valstīm un apmaināmies ar informāciju ar citu NATO vienību un štābu pārstāvjiem. Tas dod iespēju izprast vispārējo drošības situāciju reģionā un līdz ar to sniegt pilnīgāku un visaptverošāku redzējumu. NFIU iesaiste sabiedroto karavīru, piemēram, Vācijas bruņoto spēku Pārvietojamā gaisa kontroles un ziņošanas centra izvietošanā Latvijā un sabiedroto spēku mācību plānošanā ir ļāvusi apkopot un identificēt gūtās mācības un nepieciešamos uzlabojumus, kā arī sniegt ieteikumus to īstenošanai nākotnē.»

Cieša sadarbība ar NBS, valsts un pašvaldības institūcijām
NATO spēku savietojamības veicināšanā un spējā īstenot ātru spēku uzņemšanu un pārvietošanu ir svarīga cieša un koordinēta sadarbība starp aizsardzības nozares, valsts un pašvaldību institūcijām, kuras iesaistītas uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanā. Apzinoties katras institūcijas lomu, NFIU ir izveidojusi labu sadarbību ar Aizsardzības ministriju, NBS Apvienoto štābu, iekšlietu nozari un citām institūcijām, kas ir priekšnosacījums NATO spēku uzņemšanai.

«Ikvienai no minētajām struktūrām — aizsardzības nozares struktūrvienībām, valsts un pašvaldību institūcijām, NATO štābiem, NATO daudznacionālajai kaujas grupai — ir unikāla loma atturēšanas politikas īstenošanā. Trūkstot kādam no elementiem, kopējā mērķa sasniegšana ir apgrūtināta, tāpēc ir jādara viss iespējamais, lai stiprinātu un attīstītu koordinētu sadarbību,» uzsver vienības komandieris pulkvedis J. Gailis. «Ir grūti novērtēt sadarbību, bet noteikti varu teikt, ka tā ir bijusi veiksmīga. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka sadarbībai ir jāpilnveidojas līdzi laikam.»

NATO komandpakļautība un daudznacionālisms
NFIU ir pastāvīgs NATO spēku struktūras elements, kas izvietots Latvijā un atrodas tiešā NATO daudznacionālā Ziemeļaustrumu korpusa štāba pakļautībā. No turienes tiek saņemti vienības uzdevumi un vadlīnijas. Arī pārskati un ziņojumi par NFIU aktivitātēm tiek sūtīti uz Ščecinu.

Vienībā šobrīd kopumā ir pārstāvētas 12 NATO dalībvalstis, un aptuveni puse no 40 cilvēku personāla ir sabiedroto valstu pārstāvji.

Pulkvedis J. Gailis atzīst:
«Darbs daudz­nacionālā vidē ir izaicinājums. Tomēr tas dod ļoti daudz iespēju un priekšrocību. Man ir iespēja mācīties un pilnveidoties ne tikai kā komandierim, bet arī kā personībai. Savukārt vienība var mācīties no citu valstu pieredzes un izmantot to ikdienas uzdevumu veikšanā.»

Daudznacionālo darba vidi kā vienu no lielākajiem ieguvumiem min arī vienības pārstāvji. Tā ļauj dalīties ar zināšanām, mācīties no dažādu valstu un jomu ekspertiem, diskutēt par iespējamajiem risinājumu veidiem, kā arī pilnveidot zināšanas par NATO un sniegt ieguldījumu alianses konceptu izstrādē. Noteikti jāmin arī ciešā saikne ar Latviju kā uzņemošo valsti un valstīm, kuru karavīri dien NATO spēku integrācijas vienībā.

NFIU nākotne
Divu gadu pastāvēšanas laikā NFIU, kas NATO vēsturē ir jauns spēku struktūras elements, ir ne tikai ieguvusi spēju pilnībā veikt dotos uzdevumus, bet arī kļuvusi par labi atpazīstamu vienību, kuras sniegto pienesumu augstu novērtē gan Latvija, gan NATO, gan sabiedroto valstis.

NATO spēku integrācijas vienība šogad piedalījās 4. maija parādē un svētku pasākumos Liepajā.

NATO spēku integrācijas vienības Latvijā komandieris pulkvedis J. Gailis norāda, ka, pamatuzdevumiem un misijai paliekot nemainīgai, «no praktiskā viedokļa nepieciešams turpināt attīstīt vienības spējas vēl labāk izpildīt doto uzdevumu. Proti, izmantot mācības, lai pārbaudītu sevi, pilnveidot iekšējās procedūras, uzlabot sadarbību un koordināciju ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem».

Lietu interneta laikmetā pieaug kiberdrošības nozīme

5. oktobrī CERT.LV un ISACA Latvijas nodaļa sadarbībā ar «Latvijas mobilo telefonu», «SQUALIO cloud consulting» un «Accenture Latvia» rīkoja starptautisko kiberdrošības konferenci «Kiberšahs 2017». Šogad konferences galvenā uzmanība tika pievērsta lietu interneta (Internet of Things) drošības aspektiem. 

Konferenci atklāja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, uzsverot, ka «Kiberšahs 2017» ir gada nozīmīgākā kiberdrošības konference Latvijā.

«Mēs dzīvojam laikā, kad tehnoloģiju lietojums mājās un darbā ir pilsoņu labklājības atslēga. Tehnoloģiju attīstība sniedz izaugsmes potenciālu ekonomikas attīstībai Latvijā un citās valstīs. Kopš 2016. gada ir nozīmīgi mainījusies globālā kiberdrošības ainava. To mainījuši divi apjomīgi kiberuzbrukumi, kuru sekas bija jūtamas vairākās valstīs, — no «WannaCry» un «NotPetya» izspiedējvīrusu uzbrukumiem cieta gan kompānijas, gan privātpersonas. Uzbrukumi lika uzņēmumiem pārvērtēt kiberdrošības nozīmi digitālajā sabiedrībā.

Kiberdrošības standartu uzlabošana šobrīd ir galvenā prioritāte NATO, Eiropas Savienībai un citām starptautiskām organizācijām. Arī Aizsardzības ministrija strādā, lai nodrošinātu drošu vidi un atrisinātu kiberdrošības incidentus. Katru gadu ministrija iesaistās dažādās kiberdrošības mācībās. Un viena no ministrijas prioritātēm ir NIS direktīvas ieviešana.»

NIS direktīva nodrošinās augstākus standartus valsts iestāžu un privātā sektora sadarbībai
2016. gada jūlijā Eiropas Parlaments pieņēma direktīvu «The Directive on security of network and information systems» (NIS direktīva), kura tagad stājusies spēkā. Dalībvalstīm tiek dots 21 mēnesis laika, lai iekļautu direktīvas prasības valsts nacio­nālajos likumdošanas aktos.

Visaugstākās prasības un palielināta uzmanība NIS direktīvas ietvaros ir plānota finanšu resursu drošībai internetā, mākoņglabātavām un interneta meklēšanas sistēmām. NIS direktīva nosaka arī kritiskās infrastruktūras sniedzēju grupas, uz kurām tā attieksies, piemēram, enerģētikas, transporta, naftas un gāzes, medicīnas, finanšu un citās nozarēs.

Konferencē notika arī NIS direktīvas ieviešanai veltīta paneļdiskusija, kurā eks­perti no Latvijas, Igaunijas un Nīderlandes diskutēja par veidiem, kā valstis noteiks ziņošanu par incidentiem kritiskajās iestādēs.

Datu drošība un privātums — galvenais konferences temats
Valsts iestādes un uzņēmēji cenšas nodrošināt savu informācijas sistēmu un sniegto pakalpojumu drošību un pieejamību, tādēļ datu drošība un privātums bija galvenais konferences temats arī šogad. Svarīgs aspekts lietotājiem ir personisko datu drošība, jo tendences rāda, ka datorvadāmas iekārtas pārņems automašīnas, sadzīves ierīces un rūpnieciskās iekārtas, kā arī medicīnas iekārtas.

Tuvākajā laikā Eiropas Savienībā tiks pārskatīti daudzi regulējumi, lai nodrošinātu patērētāju drošību. Kā mainīsies drošības prasības nākamo gadu laikā? Kā tās ietekmēs IT sektoru un galu galā — patērētājus? Uz šiem jautājumiem konferencē centās sniegt atbildi vairāki runātāji, piemēram, Eireans Leverets un Egons Bušs. LMT drošības direktors Egons Bušs skaidroja, kā kiberdrošība darbojas, kad internetā tiek savienotas lietas, precīzāk, lielākas un mazākas iekārtas. «Ražošanā notikusi ceturtā industriālā revolūcija, kas patiesībā ir automatizācija un datu apmaiņas inovācijas — sensori, kas veido kiberfiziskas sistēmas. Tas noticis, lai uzlabotu ekonomiskos rādītājus.»

Pasaulē jau ir 8,3 miljardi iekārtu, un paredzams, ka trīs gadu laikā to skaits būs pāri par 20 miljardiem, minēts pētījumā (https://www.gartner.com/newsroom/id/3598917), savukārt, pēc LMT datiem, jau tagad katrs piektais lietotājs LMT tīklā ir robots.

Otra puse lietu interneta stāstam ir kiberuzbrukumi un to tendences. Lietu interneta ierīces ne vienmēr ir pienācīgi droši konfigurētas, pakļaujot tās kompromitēšanas riskam. Pilsētas ūdens apgādes iekārtas var tikt pakļautas uzbrukuma riskam nenozīmīgu sīkumu dēļ, piemēram, nav nomainīta noklusējuma parole. Apdraudēti ir gan ūdens, gan elektrības, gan citu veidu viedie skaitītāji, sadzīves tehnika un medicīnas iekārtas.

Lai novērstu riskus, kas saistīti ar internetā savienotajām lietām, nepieciešams izvēlēties drošu ražotāju un arī pašam lietot ierīces atbildīgi, vērtējot piedāvājumus kritiski. Tātad der papētīt, cik lietas ir drošas un kāda ir to ievainojamība. Tas notiek līdzīgi, kā iegūstot atsauksmes par preci, ko pērkat internetā.

Konference «Kiberšahs 2017» pulcēja vairāk nekā 500 IT drošības speciālistu un interesentu. Konferencē uzstājās pasaules kiberdrošības eksperti no Latvijas, Lielbritānijas, Igaunijas, Čehijas, ASV un Nīderlandes. Konferences mērķauditorija ir valsts un pašvaldību iestāžu atbildīgās personas par IT drošību, IT drošības speciālisti, IT drošības entuziasti, kā arī citi nozares pārstāvji.

Konferences tiešraidi vēroja 3484 apmeklētāji, kas ir divreiz vairāk nekā pagājušajos gados. Runātāju prezentācijas un to video ieraksti pieejami vietnē www.cert.lv.

Konference notika Eiropas kiberdrošības mēneša ietvaros. Kiberdrošības mēneša mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par kiberdrošību.

Informāciju sagatavojusi Svetlana Amberga,
CERT.LV sabiedrisko attiecību grupas vadītāja.
Foto — Normunds Mežiņš.

«Sudraba bulta 2017» — jaunas iespējas un izaicinājumi

Taivo Trams

Foto — Gatis Dieziņš, Gatis Indrēvics, Normunds Mežiņš.

Oktobris vairākus pēdējos gadus ir tas laiks, kad visā Latvijā notiek mācības «Sudraba bulta». Tieši šīs mācības ir viena no labākajām iespējām Latvijas bruņotajiem spēkiem reaģēt uz jaunajiem izaicinājumiem un izmēģināt arvien jaunas iespējas savu mērķu sasniegšanai. 

Saruna ar Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieri pulkvedi Ilmāru Ati Lejiņu notiek īsi pirms mācību sākuma.

Iztiks bez ceremonijām
««Sudraba bulta» vienmēr ir bijusi lieliska platforma vai instruments mūsu Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes attīstībai, kas ļauj izmēģināt arvien kaut ko jaunu. Iepriekšējo trīs gadu laikā mēs mācībās lielāku uzsvaru likām uz savietojamības trenēšanu ar mūsu partnervalstīm, bet šogad jau koncentrējamies uz savietojamības attīstīšanu ar NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu. Būtībā mācību laikā tiek veikti uzdevumi un pilnveidotas sadarbības prasmes, lai mēs visi kopā varētu sekmīgi darboties jau kā vienota brigāde,» stāsta Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Ilmārs Atis Lejiņš. Līdztekus tiek izmēģināti un integrēti vairāki citi uzdevumi. Šogad mācības notiek no 26. līdz 29. oktobrim un aptver gan Ādažu poligonu, gan Alūksnes, Apes un Gulbenes novadus. Mācībās piedalās vairāk nekā 3500 karavīru no Latvijas, Kanādas, ASV, Albānijas, Spānijas, Itālijas, Igaunijas, Slovēnijas, Polijas, Lielbritānijas un Vācijas. Tas ir līdz šim lielākais šajās mācībās piedalījušos karavīru skaits.

Kā zināms, līdz 2014. gadam «Sudraba bulta» bija nacionāla mēroga mācības, taču pēdējos trīs gados to mērogs un starptautiskais līmenis ir būtiski audzis. Ciešā sasaistē ar «Sudraba bultu» šogad notiek arī «Mobilizācijas mācības 2017», rezerves karavīru mācības un mācību cikls «Mazais Namejs 2017».

Viena no mācību novitātēm — nebūs ne atklāšanas, ne noslēguma ceremonijas. «Man šķiet, ka mēs reizēm ceremonijām pievēršam pārāk lielu nozīmi. Protams, ir vietas un laiks, kur tas ir nepieciešams, taču šajās mācībās mēs to nedarīsim. Var teikt, ka esam pārauguši šo fāzi, var teikt arī, ka tam vienkārši nav laika. Esam profesionāļi, un darīsim savu darbu,» saka I. A. Lejiņš. Mācību aktīvajā fāzē to dalībniekiem būs kopīgs foto atmiņai — tās arī visas ceremonijas.

Pirmo reizi īstenos taktisko maršu
Viens no būtiskākajiem jaunumiem «Sudraba bultas» norisē šogad ir brigādes taktiskais maršs, kas tiek veikts no Ādažiem uz Alūksnes pievārti. «Tas ir ļoti svarīgs mācību elements, jo pēdējo 20 gadu laikā bruņotie spēki neko līdzīgu nav darījuši. Parasti militārās tehnikas un vienību pārvietošanās notiek militārā konvoja veidā Militārās vai Ceļu policijas pavadībā — tā ir pierasta un saprotama kārtība gan militārajā, gan civilajā līmenī. Šoreiz viss būs citādāk — trīs bataljoni apmēram pusotras līdz divu diennakšu laikā galvenokārt pa trim ceļiem pārvietosies uz Alūksnes apkārtni, kur arī izvērsīsies,» stāsta I. A. Lejiņš. Šāda pārvietošanās kārtība ir atbilstošāka tam, kas notiktu reālā krīzes situācijā. Papildu izaicinājums virsniekiem un karavīriem ir arī pārvietošanās mērogs — līdz šim trīs bataljoni vienlaikus nav mainījuši savu dislokācijas vietu. Kopumā pa Latvijas ceļiem dažādās grupās pārvietosies vairāk nekā 300 bruņutehnikas vienību. «Viena lieta ir to visu saplānot uz papīra, pavisam cita — realizēt dzīvē. Taču es esmu pārliecināts, ka mums izdosies. Šis uzdevums principiāli ir ļoti svarīgs bruņoto spēku tālākai attīstībai,» norāda brigādes komandieris.

Taktiskā marša norise tiks kontrolēta trijos lielajos kontrolpunktos un virknē mazāku — lai viss noritētu raiti un neveidotos neparedzēti sastrēgumi. Pārvietošanās lielākoties notiks diennakts tumšajā laikā, lai netraucētu iedzīvotājus. Tiesa, tā tas notiktu arī īstā krīzes situācijā. Jebkurā gadījumā šāda apjoma manevri var sagādāt zināmas neērtības civiliedzīvotājiem, taču bruņotie spēki lūdz pret to izturēties ar izpratni.

Būtu gan nepareizi uzskatīt, ka mācības sastāv tikai un vienīgi no taktiskajiem vingrinājumiem. «Bez apgādes un loģistikas mēs nekur netiktu. Var teikt, ka puse vingrinājuma ir pats maršs, bet tā otra puse — gatavošanās tam un apgāde.»

«Pretinieki» pieejami tepat kaimiņos
Mācību «Sudraba bulta» otrā fāze ir klasiskais taktiskais vingrinājums, kurā viena daļa dalībnieku uzbrūk, bet otra — aizsargājas. Ar šo vingrinājumu tiks pabeigta NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas integrācija Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē, norāda I. A. Lejiņš. Pretinieku lomā šoreiz būs Igaunijas bruņoto spēku un Igaunijā dislocētā Lielbritānijas kontingenta karavīri. «Situācija ir mainījusies — pie mums pastāvīgi uzturas ap 3500 NATO partnervalstu karavīri, tādēļ gadījumā, ja vingrinājumam būs nepieciešams iedomātais pretinieks, ko var atveidot citu valstu karavīri ar atšķirīgu pieredzi, varam lūgt palīdzību tepat no mūsu kaimiņiem,» saka Saus­zemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris.

Vēl kā atsevišķu šo mācību uzdevumu I. A. Lejiņš uzsver sakaru sistēmu iespēju un drošības pārbaudi. «Mācību laikā mēs pārbaudām arī sakaru iekārtu drošību, izmēģinām dažādus informācijas nodošanas veidus. Tiek pārbaudīta arī dažādu valstu karavīru rīcībā esošo rāciju savstarpējā savietojamība.»

Sargā ne tikai Ādažu poligonu
Kā jau minēts, «Sudraba bultas» klātbūtne būs jūtama ne tikai Ādažu poligonā. «Ar zemes īpašniekiem, kur paredzēts izvērst karaspēka vienības un veikt kādus manevrus, viss ir saskaņots, taču savas korekcijas šoreiz ieviesa daba. Sākotnējā iecerē pie Alūksnes bija paredzēts izvērsties krietni apjomīgāk, taču ieilgušo lietavu dēļ liela daļa tam paredzētās zemes pašreiz ir zem ūdens. Izmantojamo teritoriju nāksies krietni samazināt.»

Runājot par sadarbību ar privātpersonām, pulkvedis Ilmārs Atis Lejiņš uzsver, ka sabiedrībai uz drošības jautājumiem ir jāskatās plašāk un ar vēl lielāku atbildību par valsti. «Privātās zemes mums nākotnē nāksies izmantot arvien plašāk. Būtībā veidojas tāda kā saspēle starp prasītājiem armijas personā un devējiem — zemes īpašniekiem.

Šī dialoga rezultātā pakāpeniski arī veidojas arvien lielāka izpratne par bruņoto spēku vajadzībām un iespējām tās izpildīt. Jā, mums ir bijuši gadījumi, kad zemes īpašnieks nepiekrīt un neatļauj to izmantot — mēs respektējam šo lēmumu. Taču nevajadzētu baidīties, ka bruņotie spēki nodarīs kādus milzīgus vai neatgriezeniskus bojājumus. Reizēm gadās kļūdīties, taču kļūdas operatīvi identificējam un novēršam. Inženieru vienības likvidē mazākas problēmas, lielāki zaudējumi tiek kompensēti — tā tas notiek vienmēr. Tādēļ jau ir nepieciešams šis dialogs, lai abas puses atrastu sev piemērotāko risinājumu. Galu galā mēs nesargājam tikai Ādažu poligonu, bet gan visu Latviju.»

Par drošību atbildīga visa sabiedrība
Vēl kāda būtiska mācību sastāvdaļa ir to laikā notiekošās mobilizācijas mācības. «Likums jau sen ļauj izmantot mobilizācijas iespējas, taču šī iespēja izmantota diezgan kūtri,» atzīst I. A. Lejiņš. Mobilizācijas mācībās bruņoto spēku vajadzībām specifisku uzdevumu veikšanā tiek piesaistīti privātie resursi — piemēram, treileri smagās tehnikas pārvadāšanai, specializētā tehnika un speciālisti prettanku grāvju izveidei. «Protams, mēs mācībās nerokam kilometriem grāvju — ja pārliecināmies, ka varam izveidot aizsardzības līniju nelielā posmā, tad zinām, ka varēsim to izdarīt arī daudz lielākā platībā.»

Mobilizācijas pieprasījuma realizācija militāriem mērķiem tiek balstīta valsts likumdošanā, un mācību laikā visu procesu testē pa posmiem. «Prognozes ir ļoti cerīgas — plānošanas fāzei bija ļoti labi rezultāti. Tai sekos praktiskā un norēķināšanās daļa, kad maksāsim privātuzņēmējiem par saņemtajiem pakalpojumiem. Pašos pamatos nekas būtisks sadarbības procesā nemainās — viss notiek līdzīgi kā citās reizēs, kad jāpiesaista privātā partnerība, tikai uz cita likuma pamata.»

Pēc I. A. Lejiņa ieskatiem, sabiedrība pakāpeniski jāpieradina pie domas, ka ikvienam pilsonim ir sava daļa atbildības par valsts drošību, katrs ir šīs drošības sistēmas sastāvdaļa. «Tā noteikti nav nasta, bet iespēja piedalīties. Ne katrs var aizstāvēt savu Dzimteni ar šauteni rokās, bet savu artavu kādā citā veidā var dot ikviens. Es esmu optimists un domāju, ka nākotnē arvien vairāk ar bruņotajiem spēkiem tieši nesaistītu cilvēku savu iespēju robežās palīdzēs drošības sekmēšanā.»

Rezerves karavīriem svarīga piederības sajūta
Šie paši principi noteikti dos labus rezultātus arī rezerves karavīru piesaistē un atkalapmācībā. Šajā laikā notiek arī rezerves karavīru mācības, un 30 cilvēki ir iesaistīti «Sudraba bultā» — it kā salīdzinoši neliels skaits.

«Es tomēr uzskatu, ka šī sistēma pašreiz ir jāveido ļoti pakāpeniski un pārdomāti. Manuprāt, rezerves karavīru regulārās mācības bija jāorganizē kopš deviņdesmitajiem gadiem, tad tā būtu rutīnas lieta un daļa no viņiem nebrīnītos, saņemot pavēsti,» atzīst I. A. Lejiņš.

Pēc apmācībām tiks apkopoti rezultāti un izdarīti secinājumi, kā konceptuāli mainīt sistēmu. «Šajā gadījumā nelielais rezerves karavīru skaits mums nāk pat par labu — ir vieglāk saprast kļūdas un veikt vajadzīgās korekcijas. Pie ļoti liela cilvēku skaita tas būtu daudz sarežģītāk, kļūdu ietekme būtu daudz jūtamāka.»

Ļoti liela nozīme sadarbībā ar rezerves karavīriem ir piederības sajūtai, uzsver Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris. «Mūsu komunikācijas pamatā nevar būt amorfs karavīru saraksts. Arī rezerves karavīram ir jābūt saglabātai kādai pastāvīgai saiknei ar bruņotajiem spēkiem, vismaz jāzina, kura ir viņa mājas vienība, kur viņš ir iederīgs un kāda ir viņa specialitāte šajā struktūrā.» Pirms šīm mācībām komandieris ir izsūtījis personisku vēstuli katram rezerves karavīram.

«Tā mēs cenšamies veidot šo piederību. Es ceru, ka tas ir devis rezultātus. Galu galā dialogam ir jābūt vienmēr, cilvēkus nevar uzrunāt tikai formāli, atsaucoties uz likuma pantiem. Krīzes gadījumā taču mēs nevienu ar varu nestumsim karot. Karavīram ir jābūt ar Dzimtenes, piederības un atbildības izjūtu, un to ar sausu atsauci uz likumu neizveidosim.»

Eiropas Savienības ekonomisko sankciju pret Krieviju ilgtspēja

Toms Rostoks,
LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks.

Eiropas Savienība (ES) 2014. gadā ieviesa virkni ekonomisko sankciju pret Krieviju saistībā ar Krimas aneksiju un militāro iejaukšanos Ukrainas austrumu daļā. Neraugoties uz periodiskām diskusijām par sankciju lietderīgumu un atsevišķiem aicinājumiem tās atcelt, sankcijas joprojām nav atceltas. Formāli 

raugoties, pret Krieviju ieviestās sankcijas kopš 2015. gada 19.—20. marta Eiropadomes sanāksmes ir piesaistītas Minskas vienošanās dokumentu īstenošanai. Šis lēmums paredz, ka sankcijas netiks atceltas, kamēr netiks izpildīti Minskas vienošanās nosacījumi. Krievija Minskas vienošanās nosacījumus nav izpildījusi, tāpēc ekonomiskās sankcijas joprojām ir spēkā. 

Pret Krieviju vērstās ekonomiskās sankcijas
Sankcijas pret Krieviju tika ieviestas 2014. gadā vairākos posmos. Vispirms tika ieviestas sankcijas saistībā ar Krievijas nelikumīgi veikto Krimas aneksiju. Šīs sankcijas tika vērstas pret atsevišķiem indivīdiem, proti, tās izpaudās kā aizliegums iebraukt ES dalībvalstīs un aktīvu iesaldēšana. Pēc militārā konflikta uzsākšanās Ukrainas austrumu daļā un Malaizijas aviolīniju lidmašīnas notriekšanas 2014. gada jūlija beigās tika ieviesta pirmā ekonomisko sankciju kārta. Ierobežojošie pasākumi aizliedza piegādāt Krievijai ieročus un tehnoloģijas, ko varētu izmantot militāriem mērķiem. Tika būtiski ierobežota Krievijas valstij piederošu uzņēmumu piekļuve Rietumu kapitāla tirgiem, kā arī ierobežota Krievijas piekļuve ar energoresursu ieguvi saistītam ekipējumam un tehnoloģijām. Turpinoties kaujām Ukrainas austrumos un pastiprinoties Krievijas iesaistei, jūlijā ieviestās sankcijas tika pastiprinātas, kā arī paplašināts to personu loks, uz kurām tika attiecināts iebraukšanas aizliegums ES un aktīvu iesaldēšana. 2015. gada martā pret Krieviju vērstās sankcijas tika piesaistītas pie februārī panāktās Minskas vienošanās un noteikts, ka sankcijas var tikt atceltas tikai tad, ja Krievija izpildītu Minskas vienošanās nosacījumus. Sankcijas līdz šim ir pagarinātas, un aktuālā informācija liecina, ka tās būs spēkā vismaz līdz 2018. gadam. Tā kā lēmumi par sankciju ieviešanu ir pieņemti dažādos laika posmos, tad sankciju pagarināšana notiek pakāpeniski. Piemēram, ekonomiskās sankcijas ir spēkā līdz 2018. gada 31. janvārim, bet specifiski ar Krimu un Sevastopoli saistītās sankcijas ir spēkā līdz 2018. gada 23. jūnijam.

Pret Krieviju vērsto sankciju kontekstā īpaši svarīgi ir trīs jautājumi. Pirmkārt, kādi apsvērumi vadīja ES valstu un valdību vadītājus, pieņemot lēmumu par sankciju ieviešanu? Otrkārt, kāda ir bijusi sankciju ietekme uz Krieviju? Treškārt, vai ar sankciju palīdzību ir izdevies mainīt Krievijas uzvedību?

Atbildot uz pirmo jautājumu, ES lēmumi par ekonomisko sankciju ieviešanu ir bijuši pārdomāti, turklāt tie atspoguļo visu dalībvalstu kopīgo viedokli. Pret Krieviju vērstās sankcijas tiek uzskatītas par tādām, kas varētu mainīt Krievijas uzvedību, jo ir pietiekami sāpīgas. Pārāk vājas sankcijas neatstātu vēlamo iespaidu uz Krieviju, bet pārāk spēcīgas sankcijas varētu panākt tieši pretēju efektu — Krievijas militārās agresijas pastiprināšanos. Tādējādi arī ir paturēta iespēja sankcijas ­nepieciešamības gadījumā pastiprināt, ja Krievijas agresija intensificētos. Sankciju negatīvais efekts attiecībā uz pašām ES dalībvalstīm ir sabalansēts, un ES dalībval­stis ir centušās nodrošināties pret iespējamību, ka sankcijas nodara lielu kaitējumu vienai vai vairākām dalībvalstīm, vienlaikus neatstājot negatīvu iespaidu uz citām. Ieviestās sankcijas liecina arī par to, ka tās varētu būt samērā vienkārši atcelt, ja Krievija censtos nodrošināt Minskas vienošanās izpildi. Arī iedarbības laika ziņā ekonomisko sankciju ietekme ir sabalansēta, jo to ietekme bija tūlītēja, taču pieņemtie ierobežojošie pasākumi turpina atstāt ievērojamas sekas uz Krievijas ekonomiku arī vairākus gadus uz priekšu.

Atbildēt uz otro jautājumu ir sarežģītāk, jo ir grūti nodalīt ekonomisko sankciju radītos zaudējumus Krievijas ekonomikai no 2014. gada otrajā pusē piedzīvotā naftas cenu krituma visā pasaulē un Krievijas ekonomikas strukturālajām problēmām. Pēc Edvarda Hantera Kristija aprēķiniem, ekonomisko sankciju radītie zaudējumi Krievijas ekonomikai 2015. gadā bija aptuveni 1,5 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas visnotaļ atbilst paredzamajai sankciju īstermiņa ietekmei. Lielāku kaitējumu 2015. gadā Krievijas ekonomikai nodarīja salīdzinoši zemās naftas cenas. Tiesa gan, Krievijas ekonomika 2017. gadā sāk atgūties, un prognozes liecina, ka 2018. gadā Krievijas IKP varētu sākt palielināties. Tomēr sankciju negatīvā ietekme uz Krievijas ekonomiku vēl turpinās.

Atbildēt uz trešo jautājumu ir vēl sarežģītāk, jo sankciju mērķa valstis parasti nevēlas atzīt, ka pret tām izmantotā ekonomiskā piespiešana ir bijusi efektīva. Iemesls ir vienkāršs. Ja valsts atzīst, ka ekonomiskā piespiešana ir bijusi iedarbīga, tad tādējādi tiek pavērtas durvis līdzīgu piespiešanas mehānismu izmantošanai arī nākotnē. Krievijas lēmumu pieņēmēji ir atzinuši, ka labprāt vēlētos, lai sankcijas tiek atceltas, tomēr netiek atzīts, ka sankcijām būtu bijusi ietekme uz izmaiņām Krievijas ārpolitikā. Turklāt Krievija nav atzinusi savu lomu militārajā konfliktā Donbasa reģionā. Lēmumi par ekonomisko sankciju ieviešanu pret Krieviju tika pieņemti 2014. gada jūlijā un septembrī, savukārt militārā konflikta akūtākā fāze Donbasa reģionā turpinājās līdz 2015. gada februārim, tāpēc varētu šķist, ka sankcijas nebija efektīvas. Tomēr tā gluži nav. 2015. gada sākumā rietumvalstis diskutēja par jaunu ekonomisko sankciju ieviešanu pret Krieviju. Tās nodarītu Krievijas ekonomikai vēl lielākus zaudējumus nekā 2014. gada sankcijas. Var pieņemt, ka jaunu sankciju draudi zināmā mērā ietekmēja Krievijas rīcību, jo, turpinot militāro agresiju Ukrainā, Krievijai būtu jārēķinās ar vēl lielākiem zaudējumiem.

Sankciju pagarināšanas iemesli
Formāli raugoties, Krievija līdz šim nav izpildījusi Minskas vienošanās nosacījumus, tāpēc sankcijas ir pagarinātas. Tomēr ir vairāki faktori, kas ir palīdzējuši ES dalībvalstīm saglabāt vienprātību attiecībā uz sankcijām. Vispirms ir jāatzīmē, ka Krievijas rīcībai tagad tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Pirms Krimas aneksijas Krievijai par labu nāca tas, ka interese par dažādiem Krievijas rīcības aspektiem, ko varētu interpretēt kā rietumvalstīm nedraudzīgus, nebija liela. Rietumvalstu lēmumu pieņēmēji nepievērsa pietiekamu uzmanību ne Krievijas uzsāktajai militārajai modernizācijai, ne izplatītajai dezinformācijai, ne militārajām mācībām, ne slepeno dienestu aktivitātēm. Par šīm darbībām varēja iegūt pietiekamu informāciju, taču vai nu tas netika darīts, vai arī lēmumu pieņēmēji tai nepievērsa pietiekamu vērību. Kopš 2014. gada Krievijai tiek pievērsta daudz lielāka uzmanība, tāpēc rietumvalstu politisko līderu rīcībā ir plašāka informācija par Krievijas rīcību un tās iespējamo motivāciju.

Raugoties no rietumvalstu perspektīvas, Krievija pēdējo gadu laikā ir veikusi virkni darbību, kas uzskatāmas par klaji nedraudzīgām. Tādējādi ir mazinājusies uzticēšanās Krievijai, kā arī pastāv bažas, ka Krievijas rīcību vada ļaunprātīgi nodomi. Piemēri Krievijas nedraudzīgajai (un reizēm klaji blēdīgajai) rīcībai nav tālu jāmeklē, turklāt tie neaprobežojas tikai ar nesaskaņām starpvalstu attiecībās. Piemēram, 2016. gada Pasaules antidopinga aģentūras ziņojumā (tā dēvētais Maklarena ziņojums) ir minēts, ka Krievijas varas iestādes ir aktīvi iesaistījušās Krievijas sportistu sasniegto rezultātu mākslīgā uzlabošanā ar neatļautu preparātu palīdzību, kā arī palīdzējušas apiet dopinga kontroli. Šajā sistēmā bijuši iesaistīti aptuveni 1000 Krievijas sportisti, tostarp arī tādi, kuri piedalījās gan Londonas olimpiskajās spēlēs 2012. gadā, gan Soču olimpiskajās spēlēs 2014. gadā, gan arī Starptautiskās vieglatlētikas federācijas rīkotajās sacensībās. Tas liecina, ka pastiprināta uzmanība Krievijas rīcībai tiek pievērsta ne tikai starpvalstu attiecību kontekstā.

Krievijas militārās spējas un demon­strētā gatavība tās izmantot Ukrainā un Sīrijā notiekošajos konfliktos ir likušas rietumvalstīm — jo īpaši Krievijas kaimiņvalstīm — izvērtēt savu bruņoto spēku gatavību reaģēt uz potenciālu Krievijas militāru agresiju. Ņemot vērā, ka Krievijas militārās spējas ir pieaugušas, ir pamatotas bažas gan par Baltijas valstu drošību, gan par NATO iespējām aizstāvēt Lietuvu, Latviju un Igauniju ārējas agresijas gadījumā, gan par NATO spējām nodrošināt Suvalku koridora izmantošanu karavīru un militārā ekipējuma nosūtīšanai uz Baltijas valstīm. Pastāv arī bažas par militārajiem apdraudējumiem Zviedrijai, Somijai un citām Eiropas valstīm. Valstis parasti ir spiestas reaģēt, ja kāda nedraudzīga valsts kļūst militāri spēcīgāka, un tieši tā ir noticis arī ar Krieviju. Tās militāro spēju pieaugums un to izmantošana bruņotos konfliktos pretēji rietumvalstu interesēm ir palielinājuši apdraudējuma sajūtu daudzām ES un NATO valstīm. To pastiprina arī daudzās militārās mācības, kuras Krievija ir veikusi pēdējos gados. NATO valstis laikā no 2013. līdz 2015. gadam ne reizi nebija sarīkojušas militārās mācības, kurās piedalītos vairāk nekā 50 000 karavīru, bet Krievija šajā pašā laikā bija sarīkojusi sešas šādas mācības.

Bažas par Krievijas nodomiem rada arī dezinformācija, kas tiek izplatīta ar valstij piederošu masu mediju palīdzību Krievijas iedzīvotājiem, gan arī citās valstīs. Dezinformācijas izplatīšana Krievijā palielina iedzīvotāju atbalstu prezidenta Vladimira Putina režīmam, kā arī izkropļo sabiedrības priekšstatu par dzīvi rietumvalstīs. Ārējā ienaidnieka tēla apzināta kultivēšana samazina sabiedrības pretestību gadījumā, ja politiskā elite izlemj par labu militāras agresijas uzsākšanai. Uzbrukt ienaidniekam ir vieglāk nekā labvēlīgi noskaņotam kaimiņam. Protams, dezinformācijas galvenais iemesls varētu būt saistīts ar atbalsta palielināšanu valdošajai iekārtai Krievijā, kas tiek panākts ar negatīvas informācijas sniegšanu par rietumvalstīm. Tomēr šāda prakse nav izplatīta Rietumos, kur žurnālistikas standarti ir augstāki. Šī raksta ietvaros nav iespējams aplūkot visus Krievijas masu mediju izmantotos dezinformācijas naratīvus, kas tiek piedāvāti masu mediju patērētājiem Krievijā un ārpus tās, tāpēc minēšu tikai dažus.

Saistībā ar Ukrainu plaši tiek tiražēts naratīvs par to, ka Ukraina ir neizdevusies valsts un ka tā nav patstāvīga savā rīcībā. Ukrainas konflikts ticis interpretēts kā karš starp Krieviju un Rietumiem, kas tiek īstenots Ukrainas teritorijā. Pēc Malaizijas aviolīniju pasažieru reisa lidmašīnas notriekšanas virs Ukrainas Krievijas masu mediji izplatīja dažādas šī notikuma versijas, cerot, ka sabiedrība uzskatīs, ka patiesību noskaidrot šajā gadījumā nav iespējams. Rietumvalstis savukārt Krievijas medijos nereti tiek raksturotas kā morāla pagrimuma stāvoklī eksistējošas valstis. Tiek pausts viedoklis, ka imigrācijas un sabiedrības noslāņošanās rezultātā, piemēram, tādās valstīs kā Zviedrija varētu izcelties pilsoņu karš. Valstīm parasti nepatīk, ka par tām citviet tiek izplatīta melīga informācija, tāpēc Krievijas rīcība tiek vērtēta kā nedraudzīga. Vienlaikus Krievijas valdība ir veikusi pasākumus, lai nodrošinātos pret to, ka tās informatīvajā telpā nonāktu rietumvalstu skatījums uz starptautisko attiecību norisēm.

Bažas raisa arī Krievijas rīcība gan attiecībā pret Ukrainu, gan citām Eiropas valstīm, kur tiek izmantotas īpašo uzdevumu vienības un Krievijas specdienestu saiknes ar noziedzīgajām struktūrām. Ukrainā pēdējo gadu laikā ir notikuši vairāki (daļēji veiksmīgi) mēģinājumi iznīcināt munīcijas noliktavas, no kurām tiek apgādātas arī vienības, kas cīnās pret Krievijas atbalstītajiem separātistiem Donbasa reģionā. Ukrainas varas iestādēm ir aizdomas, ka Krievija ir iesūtījusi īpašo uzdevumu vienību karavīrus, lai tie veiktu iepriekš izplānotus sabotāžas aktus, kā arī uzbrukumus atsevišķiem indivīdiem un pat slepkavības. Marks Galeoti vienā no savām publikācijām secina, ka Krievijas varas iestādes izmanto gadu gaitā kultivētās saiknes ar noziedzīgajiem grupējumiem gan Krievijā, gan ārpus tās, lai īstenotu pasākumus, kas palīdz sasniegt Krievijas ārpolitikas mērķus. Ar Krieviju saistītie noziedzīgie grupējumi ir izmantoti kā finansējuma avots Krievijas interesēs īstenotām operācijām, kiberuzbrukumu veikšanai, politiskās ietekmes īstenošanai, cilvēku un preču kontrabandai, kā arī atsevišķos gadījumos pasūtījuma slepkavību īstenošanai. Ņemot vērā pastāvošās saiknes starp Krievijas specdienestiem un organizētās noziedzības grupējumiem, organizētās noziedzības apkarošana rietumvalstīs ir uzskatāma par nacionālās drošības jautājumu.

Virknē Eiropas valstu pēdējo gadu laikā slepenie dienesti savos ikgadējos pārskatos daudz atklātāk sākuši runāt par Krievijas radītajiem apdraudējumiem. Piemēram, Zviedrijas Drošības dienests (Swedish Security Service, SÄPO) 2016. gada ziņojumā Krievijas specdienestu darbības un izmantotās metodes novērtējis kā agresīvas. Tiek uzskatīts, ka no Zviedrijā akreditētajiem 37 diplomātiem 10 ir Krievijas drošības dienestu darbinieki. Arī Čehijas Drošības informācijas dienests (Security Information Service, BIS) 2016. gada pārskatā ir atzinis, ka tieši Krievijas izlūkdienesti ir bijuši paši aktīvākie Čehijā. Igaunijas Iekšējās drošības dienests (Estonian Internal Security Service, KAPO) lielu daļu 2016. gada ziņojuma ir veltījis Krievijas mērķu un aktivitāšu analīzei. Tomēr Krievijas izlūkdienestu radītie apdraudējumi Eiropas drošībai neaprobežojas tikai ar aktivitātēm Baltijas valstīs un Centrāleiropā. Marks Galeoti 2016. gada publikācijā par Krievijas izlūkdienestu darbību Eiropā secina, ka Krievijas izlūkdienesti un drošības dienesti Eiropas valstīs ne tikai ievāc informāciju, bet arī nodarbojas ar politisko destabilizāciju, apkalpo Krievijas ekonomiskās intereses un vēršas pret Krievijas skatījumā nedraudzīgiem politiķiem.

Krievijas rīcība pret rietumvalstīm neaprobežojas tikai ar militārā spēka demonstrēšanu, dezinformācijas kampaņām un slepeno dienestu aktivitātes pieaugumu. Par ļoti nopietnu apdraudējumu rietumvalstu politiskajai stabilitātei uzskatāmi Krievijas centieni destabilizēt vairāku valstu politiskās sistēmas un sniegt atbalstu galēji labējām un galēji kreisām opozīcijā esošām politiskajām kustībām. Raugoties no rietumvalstu politisko elitu perspektīvas, šāda Krievijas rīcība ir vērtējama negatīvi, jo tādējādi Krievija atbalsta pie varas esošo lēmumu pieņēmēju politiskos konkurentus, kuru popularitāte dažādu faktoru — piemēram, bēgļu un starptautiskās migrācijas — iespaidā pēdējo gadu laikā ir pieaugusi. Kā raksta Sūzija Dennisone un Dina Pardijs, identificēt saikni starp Eiropas galēji labējām un galēji kreisajām partijām (no vienas puses) un Krieviju (no otras puses) ir sarežģīti, tomēr vairākums šāda veida partiju ir paudušas simpātijas Krievijas īstenotajai ārpolitikai. Turklāt šāda veida politiskās partijas pastāv lielākajā daļā ES dalībvalstu.

Krievijas veiktā ārējā iejaukšanās rietumvalstu iekšpolitikā neaprobežojas ar dziļā opozīcijā esošu politisko spēku atbalstīšanu. Krievija ir sistemātiski (taču ar mainīgām sekmēm) centusies vājināt tai netīkamus politiķus, tādus kā Hilarija Klintone (ASV), Angela Merkele (Vācija) un Emanuels Makrons (Francija). Šāda stratēģija ir riskanta un var radīt pilnīgi pretēju efektu iecerētajam. Kristīgie demokrāti Angelas Merkeles vadībā guva uzvaru parlamenta vēlēšanās Vācijā 2017. gada septembrī, savukārt 2017. gada maijā notikušajās Francijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Emanuels Makrons, kurš dažus mēnešus vēlāk preses konferencē pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu izteicās, ka Krievijas masu medijus uzskata par ietekmes aģentiem, nevis masu medijiem. Krievijas iejaukšanās ASV prezidenta vēlēšanu norisē 2016. gadā ir kļuvusi par vispārzināmu faktu. 2017. gada janvārī publicētajā ASV drošības dienestu ziņojumā par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanu norisē secināts, ka Krievija ir centusies sasniegt vairākus mērķus: mazināt sabiedrības uzticēšanos demokrātiskajam procesam ASV, vājināt prezidenta amata kandidāti Hilariju Klintoni un palīdzēt prezidenta amata kandidātam Donaldam Trampam. 2017. gada laikā klajā ir nākuši vēl citi fakti par Krievijas iejaukšanos ASV 2016. gada vēlēšanās, piemēram, par Krievijas visnotaļ sekmīgajiem centieniem izmantot sociālo mediju platformas Facebook un Twitter, lai veicinātu sabiedrības šķelšanos ASV. 2016. gada vēlēšanas ASV arī norāda uz Krievijas gatavību izmantot kiberinstrumentus pret rietumvalstīm, lai tās vājinātu.

Secinājumi
Galvenais iemesls, kāpēc 2014. gadā ieviestās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju nav atceltas, ir tas, ka Krievija nav izpildījusi Minskas vienošanās prasības attiecībā uz militāro konfliktu Ukrainā. Šajā rakstā ir norādīti vēl vairāki iemesli, kāpēc sankcijas nav atceltas. Galvenais iemesls ir pašas Krievijas rīcība attiecībā pret valstīm, kuras ieviesa sankcijas. Kopš Krimas aneksijas Krievijas rīcībai ir pievērsta pastiprināta uzmanība, tādējādi ir atklājušies jauni fakti par Krievijas ārpolitiku. Kā uzskata Marks Galeoti, Krievija cenšas likt lietā jebkādus sev pieejamos instrumentus ārpolitisko mērķu sasniegšanai. Tā cenšas izmantot rietumvalstu vājās vietas, kā instrumentus izvēloties kiberuzbrukumus un informācijas noplūdināšanu, piekukuļošanu, organizētās noziedzības grupējumus, slepenos dienestus, dezinformāciju un tai simpatizējošus politiskos spēkus. Lai arī atsevišķos jautājumos Krievijai ir izdevies sasniegt izvirzītos mērķus, tomēr tās īstenotā politiskās destabilizācijas un dezinformācijas stratēģija ir radījusi arī pilnīgi pretēju efektu. Citiem vārdiem sakot, sankcijas pret Krieviju tiek pagarinātas ne tikai tāpēc, ka Krievija ir izvērsusi militāru agresiju pret Ukrainu, bet arī tāpēc, ka Krievijas rīcība virknei rietumvalstu ir bijusi naidīga. Tas ir pamanīts, un attieksme pret Krieviju ir mainījusies.

Nobeigums nākamajā numurā.

Latvijas «Area 51» jeb Zemessardzes 51. kājnieku bataljons

Toms Sadovskis

Foto — Gatis Dieziņš.

Kāds teiks, ka Zemessardzes 51. kājnieku bataljonu salīdzināt ar mītiem un leģendām apvīto ASV Nevadas štatā esošo armijas bāzi būtu pārspīlēti. Bet cits uzreiz norādīs uz pirmo pamanāmāko atšķirību — «Area 51» atrodas nekurienes (precīzāk — tuksneša) vidū, savukārt ZS 51. kājnieku bataljons bāzējas Dobeles pievārtē, un jau pārsimt metrus no tā var atrast dzīvojamās ēkas. Viena no kopīgajām iezīmēm ir nosaukums. Taču uzreiz jāsaka, ka ne jau tas ir galvenais, kas ir kopīgs šīm struktūrām, bet kaut kas netveramāks — mīti un leģendas. Par šo bataljonu runā visi — ne visi Latvijas iedzīvotāji, bet noteikti ikviens, kurš ir saistīts ar valsts militārajām struktūrām. Un kā gan lai nerunā, ja arī bataljonā pēdējā gada laikā uzsākts eksperimentāls projekts!

26 tradīcijām bagāti gadi
Zemessardzes 51. kājnieku bataljons dibināts 1991. gada 25. septembrī, tātad nesen tam apritējuši 26 gadi. Šogad gan svinīgais jubilejas pasākums par pāris nedēļām tika pārcelts, un bataljona gadadiena tika atzīmēta 14. oktobrī. Skaidrojums svinību pārcelšanai ir visai pragmatisks — pēdējo nedēļu nogalēs bijušas arī vairākas mācības, tostarp vienas no tām tieši pirms gadadienas norisinājās Skrundā. Bet pēc tām nebija laika svinībām, jo mācībās gūtais bija rūpīgi jāanalizē, lai pieslīpētu vēl dažas nianses pirms lielā pārbaudījuma, par kuru stāstīsim nedaudz vēlāk.

Bataljona komandiera p. i. kapteinis Aivis Vācers uzsver, ka gadadienas balle un arī citas tradīcijas ir svarīgas, jo tās ne tikai kalpo kā pieturas punkts padarītajam, bet arī saliedē kolektīvu un dod iespēju nedaudz atslābināties pēc saspringtā grafika. Un atpūta ir nepieciešama, jo treniņi notiek vismaz divreiz mēnesī, bet dažos mēnešos tiek organizētas pat pa četrām mācībām, līdz ar to zemessargiem, no kuriem lielajam vairumam ir arī kārtīgs pamatdarbs, brīvā laika gandrīz nemaz nav. Komandieris sarunā atgādina, ka bez svinīgā gadadienas pasākuma un balles ir arī citi pasākumi, kurus bataljons organizē. Viens no vērienīgākajiem ir «Jaungada kauss». Tā izcīņa teju kopš bataljona dibināšanas tiek rīkota katru gadu janvāra pirmajās dienās. Tās ir sacensības, kurās dalībnieki sacenšas šaušanas meistarībā ar triecienšautenēm un pistolēm. Pirms diviem gadiem, lai sacensības padarītu interesantākas, tika uzaicināti arī kolēģi no Lietuvas. Tajās regulāri piedalās arī puiši no Valsts policijas un vairāku pašvaldību policijām, kas ne tikai vairo konkurenci un ļauj uzturēt sacensību garu, bet arī sniedz iespēju nodibināt kontaktus sadarbībai nākotnē.

Kas ZS 51. kājnieku bataljonu padara par vienu no daudzinātākajām Zemessardzes struktūrām
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju Zemessardze asociējas ar patriotismu un vienībām, kuras X stundā varētu būt atbalsts Latvijas armijai. Tomēr ne vienmēr zemessargi asociējas ar vienībām, kuras spēj pildīt profesionāla kājnieka uzdevumus. Taču tagad ir pienācis laiks šo stereotipu lauzt, jo 51. kājnieku bataljonā pirms aptuveni gada tika izveidota Paaugstinātas gatavības vienība, kuras uzdevumi pielīdzināmi profesionālā dienesta kājnieku vienībām.

Tieši šī iemesla dēļ par vienību runā ikviens, kurš vairāk vai mazāk ir saistīts ar Latvijas aizsardzības struktūrām. Tā ir uzskatāma pat par eksperimentālu vienību, kas parādīs Zemessardzes attīstības virzienus nākotnē. Ja šī vienība sevi apliecinās, tad nākotnē tās paraugam varētu sekot arī pārējā Zemessardze. Savukārt tas, ļoti iespējams, arī iedzīvotāju vidū raisīs lielāku interesi par iestāšanos zemessargu rindās. Taču jāatzīst, ka jau šodien interese par Zemessardzi ir liela — šogad vien 51. bataljona rindas papildinājuši vairāk nekā 20 jaunie zemessargi, un tas ir daudz vairāk nekā pirms pāris gadiem, kad iedzīvotāju interese bija salīdzinoši mazāka.

Ja sevi pierādīsi, tiksi atalgots
Paaugstinātas gatavības vienības rotas komandieris kapteinis Mareks Jansons, kas Zemessardzē ir jau no 1991. gada, stāsta, ka šāda vienība kalpo arī kā stimuls pārējiem. Vienība ir arī labāk ekipēta — viņiem ir labāki guļammaisi, labākas mugursomas un arī pārējais ekipējums pārsvarā ir pakāpienu augstāks par ierindas zemessarga ekipējumu. «Tā tam ir jābūt — ja sevi pierādīsi un tiksi vienībā, tad arī attiecīgi tiksi atalgots,» stāsta M. Jansons. Viņš atceras, ka pašam jaunībā tā bijis — viņš trenējies vieglatlētikā un sākumā skrējis ar tādām krosenēm, kādas bijušas. Bet vēlāk, kad ieguvis godalgotas vietas sacensībās, saņēmis «Adidas» speciālos apavus, kas tolaik bijusi deficīta prece.

Ugunī rūdīta un pieredzes bagāta komanda
Ikvienas vienības pamatā ir spēcīga komanda — ja ir labi instruktori, tad arī pati vienība varēs gāzt kalnus. Un šajā gadījumā rotas komandieris īpaši uzteic in­struktoru darbu, kuri ir pieredzējuši, ar augstu izglītības līmeni un plašu praktisko pieredzi.

Viens no viņiem ir vecākais instruktors virsseržants Jānis Laķis, kurš sava profesionālā dienesta karjerā bijis septiņās starptautiskajās operācijās, tostarp Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Afganistānā un Irākā. J. Laķis uzsver, ka nebūtu pareizi Paaugstinātas gatavības vienības zemessargus salīdzināt ar profesionālā dienesta kājniekiem, jo ikvienam vienībā esošajam zemessargam ir pamatdarbs un nav nekādas praktiskas pieredzes. Viņš arī stāsta, ka šādā vienībā vairāk ir ar katru jāstrādā individuāli — ir jāizjūt, kuram apmācības laikā ir nepieciešams pateikt kādu stingrāku vārdu, bet kuri zemessargi labāk apgūst vielu, ja viņi tiek apmācīti lēnā un mierīgā garā. Un šajā ziņā lielu atbalstu sniedz instruktors vecākais zemessargs Maksims Ozols-Ozoliņš, kuru Jānis Laķis, tēlaini izsakoties, dēvē par «boots on the ground» jeb savām acīm un ausīm vienībā.

Ir milzu gandarījums, kad zemessargu acīs pamani dzirksti
Vērtējot Paaugstinātās gatavības vienības progresu, abi instruktori sākumā ir izvairīgi, sakot, ka lielais pārbaudījums vēl ir priekšā. Proti, oktobra beigās Lietuvā notiks starptautiskas mācības, kurās tiks izspēlēts tas, kam viņi visu gadu ir cītīgi gatavojušies, — kauja blīvi apdzīvotā vietā.

Šīs starptautiskās mācības rādīs, cik gatava vai zaļa ir Latvijas «Area 51» vienība, tomēr sarunas gaitā abi instruktori atzīst, ka progress ir milzīgs. Maksims Ozols-Ozoliņš uzsver iepriekšējās pieredzes nozīmīgumu, jo pats ir pārliecinājies par to starptautiskajās operācijās.

«Ir daudz vieglāk strādāt, ja esi izmantojis savas teorētiskās zināšanas starptautiskajās operācijās. Ja vari minēt piemērus no dzīves, zemessargs informāciju uztver daudz labāk,» uzsver Maksims Ozols-Ozoliņš. Viņš jūt gandarījumu, kad zemessarga acīs pamana dzirksti. «Tu redzi, ka cilvēks, kuram nav bijusi militārā pieredze, pēc stājas sāk atgādināt profesionālā dienesta karavīru.»

Nesen Kuldīgā tika rīkotas taktiskās šaušanas mācības, kurās izmantoja kaujas munīciju. «Kad zemessargs šauj no kustībā esoša transportlīdzekļa, tas jau ir pavisam cits līmenis,» uzsver vecākais zemessargs Maksims Ozols-Ozoliņš un piebilst, ka, viņaprāt, Zemessardzē nekad nav bijis tik augsts līmenis kā tagad.

Jaunie karavīri palīdz Vidzemes iedzīvotājiem

Džoanna Eglīte

Foto — Gatis Dieziņš.

Saskaldīta un kārtīgās grēdās salikta malka, sagrābtas lapas, nākamam pavasarim uzraktas dobes, mājās sanesta ķirbju krava, personiskas sarunas un pieredze par to, kāds ir Latvijas karavīrs, — tas ir vairāku desmitu Lielvārdes, Ķeguma, Ogres un Ikšķiles mājsaimnieku guvums pēc Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (LNAA) kadetu divu dienu taktiskā vingrinājuma «Labie darbi».  

Gandarījums no iespējas palīdzēt un pārvarēt sevi, ienākot svešās lauku sētās, kā arī iespēja vairot cilvēku zināšanas un izpratni par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). Šo pieredzi novērtē topošie karavīri — LNAA Gaisa spēku militārās vadības un Komandējošā sastāva virsnieku studiju programmu kursu kadeti, kuri no 28. līdz 29. septembrim piedalījās taktiskajā vingrinājumā. Uzdevumu veica 15 topošie virsnieki.

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Jūras spēku un Gaisa spēku studiju kursa priekšnieks kapteinis Ingus Siliņš pirms trim gadiem pirmo reizi nolēma integrēt Gaisa spēku kadetu apmācībā uzdevumu «Labie darbi», kas veicinātu jauno karavīru spēju sadarboties ar civil­iedzīvotājiem un attīstītu komunikācijas prasmes. Uzdevuma izpildes laikā kadetus sadala nelielās grupās — pa trim četriem cilvēkiem.

Grupām jāuzrunā lauku saimniecībās satiktie cilvēki, piedāvājot savu palīdzību darbos. Kopumā nepilnu divu dienu laikā katrai komandai jāizdara desmit šādi darbi un noteiktā laikā jānokļūst līdz finiša punktam, kas noteikts iepriekš.

Kaimiņi iepazīstas palīdzot
Pirmais kopīgais uzdevums visiem kadetiem trešo gadu ir darbs Ķeguma novada Sociālās aprūpes centrā «Senliepas». «Ir būtiski, ka Lielvārdes aviācijas bāzes kaimiņi iepazīst mūs un mēs iepazīstam viņus,» uzsver Ingus Siliņš.

«Pirmajā gadā, kad kadetiem sāku vadīt taktisko vingrinājumu «Labie darbi», uzrunāju pašvaldības Lielvārdes aviācijas bāzes tuvumā, lai tās ieteiktu zemnieku saimniecības vai sociālā atbalsta iestādes, kur kadetu darbs būtu jo īpaši vajadzīgs.
Atsaucās Ķeguma novada pašvaldība, iesakot Sociālās aprūpes centru «Senliepas».» Ingus Siliņš stāsta, ka sadarbība ar šo centru jau kļuvusi par tradīciju.

Sadarbības vērtību uzsver «Senliepu» darbinieki. «Esam iepazinuši jaunos karavīrus kā ļoti izpalīdzīgus, fiziski stiprus, laipnus un sirsnīgus cilvēkus. Tas viennozīmīgi mainījis manus priekšstatus par Latvijas armiju,» saka «Senliepu» vadītāja Vineta Kļava. Pagājušajā gadā kadeti palīdzējuši uznest centra otrajā stāvā smagās funkcionālās gultas, savukārt šogad skaldīta malka un sanesta zem jumta, jo aprūpes centrā, kurā dzīvo 30 sirmgalvji, siltumu nodrošina ar krāšņu kurināšanu.

Aizved mājās bērnu, krauj malku un sarunājas
Kadeti pirms divu dienu mācību uzdevuma mazliet uztraukušies, jo gaidāmā pieredze atšķīrās no visām pārējām — mācību laikā gūtajām. «Cilvēku attieksme, kad viņu sētā ienāk karavīri un piedāvā palīdzību, bija dažāda. Vieni atteicās, sakot, ka paši ar visu tiek galā, citi uztraucās, ka par darbu būs jāmaksā, daudzi patiešām deva darbu, bet vēl bija tādi, kuri vairāk domāja, kā mūs pacienāt, nevis noslogot,» paskaidro Armands Skrējāns, LNAA Komandējošā sastāva virsnieku studiju programmas kadets.

Viņa grupa no šosejas malas pārvedusi mājās mazu zēnu, kurš, aizvests ciemoties pie vecmāmiņas, bija nolēmis pats doties atpakaļ pie vecākiem, kamēr vecmāmuļa rosījusies pa dārzu.

Visbiežāk grupas trīs puiši saimniecībās krāvuši malku un grābuši lapas. Daudz laika veltīts arī sarunām ar saimniekiem. «Pamatā veca gadagājuma cilvēkiem, ar kuriem tikāmies, bija ļoti niecīgas un dažkārt gluži ačgārnas zināšanas par NBS. Daudziem šķita, ka dzīvojam poligonos, barakās, nebija pat zināms, ka mums ir sava augstskola, kur māca bruņoto spēku virsniekus, kā arī gandrīz nekāda priekšstata par to, kāda ir karavīru ikdiena, ko mēs darām,» atceras Armands Skrējāns.

«Labo darbu» pirmajā dienā ar uzdevuma vadītāju kapteini Ingu Siliņu sazinājās Ogres novada ģimenes atbalsta dienas centrs «Neptūns». Darbinieki bija izlēmuši, ka arī gribētu pie sevis redzēt jaunos karavīrus.

«Novirzīju turp vienu no grupām, un galu galā dienas centrā esošie bērni nemaz nevēlējās kadetus laist prom, tik interesanti viņiem likās stāsti par karavīru dzīvi un ikdienu,» saka Ingus Siliņš.

«Kad vari cilvēkam palīdzēt izdarīt to, ko viņš pats saviem spēkiem nespēj, gūsti ļoti lielu gandarījumu,» stāsta Ričards Pauls, kadets no kādas citas Komandējošā sastāva virsnieku studiju programmas. Viņa grupa šogad pārsvarā darījusi parastus lauku darbus.

Just karavīra plecu un klātbūtni
Uzdevuma ietvaros kadetiem nakts bija jāpārlaiž zem klajas debess, maksimāli tālu no mājām un saimniecībām, vietās, kur viņu atrašanās nevienu netraucētu un tā būtu labi maskēta.

«Vakarā sapulcējāmies kopā vairākas grupas, tad atradām piemērotu vietu un nakšņojām zem saviem pončo. Nākamajā rītā bija jāturpina pildīt uzdevumu,» saka kadets Armands Skrējāns.

Galapunktā visi dalībnieki ieradušies ar vismaz desmit paveiktiem labiem darbiem, turklāt daudzi pirms noteiktā laika. Paši jaunie cilvēki atzīst, ka šī bijusi neparasta pieredze. Vienam tā devusi iemaņas, kā uzrunāt svešus cilvēkus, citam — sajūtu, ka palīdzību var droši gan sniegt, gan lūgt, bet kādam lepnumu par to, ka izdevies mainīt priekšstatu par Latvijas armiju un karavīriem, vēl kādam gandarījumu par iespēju citiem darīt labu un piedzīvot mijiedarbību, saņemot pretī aveņu bļodiņu, medu, olas vai vienkārši — sirsnīgu paldies.

Uzdevuma vadītājs Ingus Siliņš vērtē, ka šī kadetiem ir laba un noderīga pieredze, kā arī atzīmē, ka ir svarīgi attīstīt civilmilitāro sadarbību — šādi un līdzīgi uzdevumi ir labs piemērs.

«Man šķiet būtiski, ka cilvēkiem ir iespēja gūt mijiedarbības pieredzi ar karavīriem, jo mūsu armija jau nav tikai kara apstākļiem, ir labi just karavīru plecu, klātbūtni arī ikdienišķās gaitās. Tas rada uzticību un paļaušanos,» atzīst Sociālās aprūpes centra «Senliepas» vadītāja Vineta Kļava.