Latvijas ziņas

No 24. līdz 28. jūlijam Liepājā norisinājās starptautiskās militārās mācības «Baltic Bikini 2017», kurās vairāk nekā 100 Baltijas valstu un ASV karavīru sadarbībā ar Valsts robežsardzi un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu apguva izdzīvošanas iemaņas, kas nepieciešamas pēc gaisakuģa avārijas ūdenī.

Mācībās atbalstu sniedza arī divi Latvijas Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopteri Mi-17 un Jūras spēku flotiles mīnukuģis M-08 «Rūsiņš», ūdenslīdēju komanda, kā arī Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs, kas pēc avārijas signāla saņemšanas koordinēja iesaistīto vienību darbu cietušo glābšanai un nogādāšanai krastā.

Starptautisko militāro mācību mērķis ir pareiza gaisakuģu apkalpes rīcība pēc gaisakuģa piespiedu nosēšanās ūdenī. Tajās pilnveido iesaistīto vienību resursu savietojamību, kā arī veicina sadarbību ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un Valsts robežsardzi.

Militāro mācību uzdevums ir trenēt apkalpi pamest ūdenī avarējušu gaisakuģi un izmantot pieejamo glābšanas aprīkojumu, lai noturētos virs ūdens vismaz vienu stundu — laiku, kurā iespējama meklēšanas un glābšanas helikoptera ierašanās avārijas vietā.

Līdz 27. jūlijam Baltijas jūrā notika Jūras spēku flotiles Patruļkuģu eskadras mācības «PBEX 172», kurās piedalījās Jūras spēku flotiles apgādes kuģis A-90 «Varonis», Patruļkuģu eskadras patruļkuģi P-05 «Skrunda», ­P-06 «Cēsis», P-07 «Viesīte» un P-09 «Rēzekne», Krasta apsardzes kuģi KA-07 «Ausma» un KA-09 «Klints», kā arī Jūras incidentu novēršanas vienība.

Mācību uzdevums bija uzlabot eskadras resursu savietojamību un sadarbību ar Gaisa spēku aviācijas bāzi un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kā arī pilnveidot personāla zināšanas eskadras līmeņa mācību vadīšanā un plānošanā.

Mācības norisinājās divas daļās — krasta un jūras fāzē. Krasta fāzes laikā paaugstinātas kaujas gatavības apstākļos kuģu apkalpes un Valsts un ugunsdzēsības glābšanas dienesta personāls veica dažādu līmeņu treniņus. Jūras fāzē kuģi izpildīja jūrniecības elementus sadarbībā ar Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopteru Mi-17, kā arī trenējās meklēšanas un glābšanas darbiem.

1. augustā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis tikās ar ASV kongresmeņu delegāciju, ko vadīja republikāņu senators Džo Vilsons, lai pārrunātu Latvijas un ASV divpusējo sadarbību aizsardzības jomā, reģionālās drošības aktualitātes un izaicinājumus, kā arī ASV klātbūtnes nozīmi Baltijas reģiona drošības stiprināšanā.

Delegācijas sastāvā Latvijā viesojās Bruņoto spēku gatavības apakškomitejas pārstāvji Kreigs Koljērs un Brai­ens Garets, kā arī Kongresa pārstāvji Džekija Valorski, Džons Garamendi, Pols Kuks un Madeleine Z. Bordallo, kuri darbojas Budžeta, Infrastruktūras, Bruņoto spēku, Starptautisko attiecību, Enerģētikas un dabas resursu komitejās. Delegācijas vadītājs senators Dž. Vilsons pārstāv Starptautisko attiecību, Izglītības un Bruņoto spēku komiteju.

Bruņoto spēku komiteja pārrauga Pentagona uzdevumu īstenošanu, militāro darbību veikšanu, ASV Aizsardzības departamentu aģentūras, to budžetu un politiku.

Sadarbība ar ASV ir viena no Latvijas aizsardzības politikas divpusējo attiecību prioritātēm. No 2014. gada ASV bruņotie spēki rotācijas kārtībā uzturas Baltijas valstīs, tādējādi apliecinot ASV nepārtraukto ieguldījumu NATO dalībvalstu kolektīvajā drošībā un veicinot mieru un stabilitāti Baltijas valstīs un Polijā.

2. augustā Nacionālo bruņoto spēku Apvienotajā štābā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš svinīgā ceremonijā pasniedza virsnieka pirmās dienesta pakāpes — leitnants — zīmotnes 14 zemessargiem.

«Manī ir lepnums, ka Nacionālie bruņotie spēki kļūst bagātāki ar 14 perspektīviem virsniekiem — zemessargiem. Augsti motivēti, profesionāli sagatavoti un apmācīti zemessargi ir paraugs mums visiem un uzskatāms apliecinājums sabiedrības aktīvai līdzatbildībai un iesaistei mūsu valsts aizsardzībā,» norādīja ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Šā gada 19. jūlijā spēkā stājās grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, kas paredz, ka zemessargam, ja iegūta vismaz vidējā izglītība un ir sekmīgi pabeigts Zemessardzes vada komandiera kurss, piešķir leitnanta dienesta pakāpi.

Zemessardzes vada komandiera kursa mērķis ir sniegt apmācāmajiem zināšanas un prasmes, lai viņi Zemessardzes rotas sastāvā spētu vadīt Zemessardzes kājnieku vadu.

2. augustā Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš tikās ar Itālijas armijas komandieri ģenerālleitnantu Danilo Errico, lai pārrunātu NATO paplašinātās kaujas grupas klātbūtni Latvijā, abu valstu līdzšinējo un turpmāko militāro sadarbību, kā arī citas aizsardzības nozares aktualitātes.

Vizītes laikā Itālijas armijas komandieris apmeklēja arī Sauszemes spēku mehanizēto kājnieku brigādi, kur tikās ar brigādes komandieri pulkvedi Ilmāru Lejiņu, kā arī Itālijas kontingenta vadību un karavīriem, kuri Latvijā dien Kanādas vadītajā NATO kaujas grupā.

Vienošanos par attiecību un kontaktu attīstīšanu militārās sadarbības jomā Latvijas un Itālijas aizsardzības ministrijas parakstīja 1998. gadā. Pamatojoties uz šo vienošanos, katru gadu tiek izstrādāts sadarbības plāns.

3. augustā NATO 1. pastāvīgā pretmīnu kuģu grupa šķērsoja vēsturiskā Latvijas Kara flotes flagmaņa «Virsaitis» bojāejas vietu Baltijas jūrā, Somu līcī.

Pieminot Latvijas Kara flotes flagmani un visus jūrniekus, kuri zaudējuši dzīvību jūrā, NATO 1. pastāvīgās pretmīnu kuģu grupas komandieris komandleitnants Gvido Ļaudups, kā arī šīs grupas flagmaņa un pašreizējā Latvijas Jūras spēku flotiles flagmaņa — kuģa «Virsaitis» komandieris komandleitnants Krists Kristlībs, nolaida vainagus Somu līča ūdeņos.

Pirmais Latvijas Kara flotes kuģis «Virsaitis» ūdenī tika nolaists 1921. gada 12. jūnijā. 1941. gada decembrī pie Somijas krastiem nogrimušais kuģis «Virsaitis» tika atrasts 2011. gadā. Kuģis ir interesanta Latvijas vēstures liecība, jo tā liktenis spilgti atspoguļo 20. gadsimta sākuma vēsturiskos notikumus. Tas būvēts Vācijā, peldējis ar Padomju Latvijas, Latvijas Republikas un vēlāk arī ar PSRS karogu. Kuģis pēc padomju okupācijas un Latvijas armijas iznīcināšanas 1940. gadā tika ieskaitīts PSRS Baltijas kara flotes sastāvā, bet tā iepriekšējā komanda izformēta. 1941. gada 2. decembrī, evakuējot Sarkanās armijas daļas no Hanko pussalas karabāzes Somu līcī, «Virsaitis» sadūrās ar mīnu un nogrima.

4. augustā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis Cēsīs tikās ar 25 Ukrainas bruņoto spēku un Ukrainas Nacionālās gvardes kritušo karavīru bērniem, kas viesojās Latvijā.

«Esam gandarīti palīdzēt Ukrainai ne tikai aizsardzības spēju stiprināšanā, bet arī dažādos sociālos projektos. Bērniem, kas piedzīvojuši karu, zaudējuši vecākus, pieredzējuši sāpes un ciešanas, gribam sniegt kaut nelielu atbalstu, dāvinot atpūtu un mieru mūsu skaistajā Latvijā,» uzsvēra aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolā Cēsīs ciemojās 25 Ukrainā kritušo karavīru bērni, kas kopā ar jaunsargiem piedalījās dažādās sportiskās aktivitātēs, devās ekskursijās un apmeklēja atpūtas kompleksu «Rakši», Latvijas Dabas muzeju un Vecrīgu, atpūtās Jūrmalā, kā arī piedalījās atrakcijās piedzīvojumu parkā «Ozolkalns».

Augusta sākumā Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš darba vizītē ASV apmeklēja militārās mācības «Northern Strike 2017», lai tiktos ar Latvijas karavīriem un zemessargiem un vērotu mācību norisi.

Jau ziņots, ka vairāk nekā 70 Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi piedalās Mičiganas Nacionālās gvardes organizētajās apvienotajās sauszemes un gaisa spēku mācībās «Northern Strike 2017», kas norisinās Mičiganas štatā, Greilingas un Alpenas poligonos.

Latviju mācībās pārstāvēja gaisa atbalsta kontrolieri un uguns atbalsta grupa, kā arī Zemessardzes 4. brigādes kājnieku vads, kas ir integrēts Dānijas bruņoto spēku rotā.

Mācībās piedalījās vairāk nekā 5000 ASV un sabiedroto valstu karavīri un jūras kājnieki. Mācības sniedz iespēju karavīriem trenēties veikt plaša mēroga operācijas ar gaisa, jūras un sauszemes elementu integrāciju, sinhronizējot uguns atbalstu, tai skaitā tuvo gaisa atbalstu, un sadarbojoties starptautiskā vidē.

Gaisa atbalsta kontrolieru augsta līmeņa spējas Latvijas bruņotie spēki attīstījuši, pateicoties partnerībai ar Mičiganas Nacionālo gvardi. Gaisa atbalsta kontrolieris no priekšējām līnijām koordinē un tieši vada tuvo gaisa atbalstu un cita veida gaisa atbalsta operācijas. Tuvais gaisa atbalsts ietver gan lidmašīnu, gan helikopteru gaisa operācijas pret ienaidnieka objektiem tuvā distancē no pašu karaspēka vienībām.

No 5. līdz 8. augustam Rīgas ostā viesojās Ķīnas Jūras spēku kuģu grupas trīs kuģi, kurus, ieejot starptautiskajos ūdeņos no Ziemeļjūras caur Dānijas jūras šaurumu Baltijas jūrā, sagaidīja NATO 1. pastāvīgā Jūras spēku grupa (SNMG1), lai veiktu savstarpēji koordinētu sadarbības manevru abu valstu kuģu grupu ieiešanai Baltijas jūrā.

Ķīnas kuģu vizīte Rīgas ostā bija plānota un notika Latvijas un Ķīnas divpusējo attiecību ietvaros, kas ir vēl viens apliecinājums abu valstu aktīvai un veiksmīgai sadarbībai. NATO un Ķīnas Jūras spēku kuģu grupām ir jau ilgtermiņa sadarbība, piemēram, veicot kopīgas operācijas Adenas līcī Eiropas Savienības pretpirātisma operācijas «Atalanta» ietvaros. Jau 2012. gadā Latvijas Aizsardzības ministrija Ķīnas Jūras spēkiem izteica uzaicinājumu apmeklēt Latviju.

Latvijas un Ķīnas divpusējās sadarbības ietvaros militārās izglītības jomā uz Pekinas starptautisko simpoziju pieredzes apmaiņā regulāri dodas Latvijas eksperti, savukārt Ķīnas militārie zinātnieki apmeklē Latviju.

12. augustā Rīgas ostā ieradās Kanādas bruņoto spēku tehnika un ekipējums, lai sniegtu papildu atbalstu militārajās mācībās, kurās piedalās Kanādas vadītā NATO daudznacionālā bataljona kaujas grupa un citi sabiedrotie.

Kanādas bruņotie spēki netiešā uguns atbalsta spēju pilnveidošanai uz Latviju nosūtījuši artilērijas bateriju, kuras sastāvā ir aptuveni 100 Kanādas Karaliskās artilērijas (Royal Canadian Horse Artillery) vienības 1. pulka karavīri, četras haubices M777, kaujas atbalsta tehnika un ekipējums, ko izmantos mācību vajadzībām.

Nosūtot uz Latviju papildu militāro aprīkojumu un karavīrus, Kanādas bruņoto spēku mērķis ir atbalstīt daudznacionālo kaujas grupu gan rudenī gaidāmo mācību laikā, tai skaitā starptautiskajās militārajās mācībās «Sudraba bulta», gan arī turpmākajā apmācībā.

«Bruņutehnikas un personāla izvietošana Ādažos, lai sniegtu atbalstu militārajās mācībās, lieliski papildina kaujas grupas apmācības iespējas un demonstrē daudznacionālās kaujas grupas savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem,» norādīja Kanādas bruņoto spēku Apvienoto operāciju pavēlniecības komandieris ģenerālleitnants Stīvs Bovs.

Četri Baltkrievijas bruņoto spēku virsnieki no 14. līdz 16. augustam uzturējās Latvijā un veica Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) bruņojuma kontroles novērtējuma vizīti.

Novērtējuma vizītes mērķis ir apmeklēt Sauszemes spēku mehanizēto kājnieku brigādi un pārbaudīt, vai ikgadējā vispārējā militārā informācija par šo vienību atbilst iesniegtajiem datiem.

Lai palielinātu atklātumu un uzticību kaimiņvalstu starpā, 2004. gadā Latvija un Baltkrievija noslēdza divpusēju vienošanos par papildu uzticības un drošības pasākumiem. Šī vienošanās paredz papildu bruņojuma kontroles vizīšu uzņemšanu, detalizētāku informācijas apmaiņu par bruņotajiem spēkiem, ekspertu tikšanos un militāro mācību apmeklējumus.

15. augustā ar svinīgu ceremoniju noslēdzās bērnu rehabilitācijas centra «Mēs esam līdzās» renovācija, kuru sadarbībā ar Latvijas militārajiem inženieriem šovasar veica ASV militārie inženieri.

Noslēguma ceremonijā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Ivo Mogiļnijs, ASV vēstniece Latvijā Nensija Petita, rehabilitācijas centra «Mēs esam līdzās» vadītāja Andra Greitāne, kā arī ASV Gaisa spēku Nacionālās gvardes pārstāvji.

Projekts tapis ASV Bruņoto spēku virspavēlniecības Eiropā Civilās sadarbības programmas ietvaros, ko plāno un organizē ASV vēstniecības Latvijā Aizsardzības sadarbības birojs. Renovācijas darbu veikšanai ASV Bruņoto spēku virspavēlniecība Eiropā piešķīra 136 125 ASV dolārus.  Rehabilitācijas centra renovācijā piedalījās aptuveni 130 ASV militārie inženieri.

Sadarbība šāda projekta ietvaros gan ASV, gan Latvijas karavīriem ļauj attīstīt praktiskās iemaņas un gūt starptautisku pieredzi, vienlaikus veicot darbu sabiedrības labā.

Līdzīgi civilmilitārās sadarbības projekti jau vairākus gadus tiek realizēti arī citviet Latvijā, un to laikā veikta jumta nomaiņa un siltināšana Ogres 1. vidusskolā, logu nomaiņa Alūksnes E. Glika ģimnāzijā, žoga uzstādīšana ap Ādažu vidusskolu, Naujenes bērnunama rekonstrukcija, kā arī Silmalas bērnudārza fasādes siltināšana.

Pēc AM Preses nodaļas relīzēm ziņas apkopojusi Zigrīda Krauze.
Foto ­— Gatis Dieziņš, Armīns Janiks un Gatis Indrēvics.

Mums ir jāmācās kopā

Saruna ar Latvijā izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas komandieri Kanādas armijas pulkvežleitnantu Veidu Rutlandu.

Līga Lakuča

Foto — virsseržants Gatis Indrēvics.

— Kādi ir jūsu vadītās kaujas grupas uzdevumi, šīs kaujas grupas prioritātes?
— Mūsu kaujas grupas uzdevums ir atturēt iespējamo agresiju un izvairīties no konfliktiem, kā arī nepieciešamības gadījumā piedalīties šī reģiona aizsardzībā. Atturēšanas teorija ietver vajadzīgās kaujas spējas, profesionālus karavīrus un vēlēšanos tos izmantot. Atturēšana, kas ir mūsu galvenais uzdevums, tiek īstenota, lai mainītu pretinieka domāšanu, kas citādi, iespējams, varētu izlemt uzsākt kādas kaitīgas vai aplamas darbības. Kā mēs to paveicam ikdienā? Skaidrs, ka situāciju šeit nevar salīdzināt ar misijām Afganistānā vai Bosnijā, kur mēs esam kādreiz piedalījušies. Latvijā ir pilnībā funkcionējošas drošības struktūras, valdība un ekonomika. Tāpēc arī vairāku iemeslu dēļ mūsu ikdiena šeit galvenokārt koncentrēsies uz apmācību. Pirmkārt, tāpēc, ka apmācība karavīram palīdz saglabāt un pilnveidot dienestam nepieciešamās prasmes. Otrkārt, mēs esam daudznacionāla kaujas grupa, kas tiek integrēta NBS Sauszemes spēku kājnieku brigādē, un mums ir jāmācās kopā. Mūsu kaujas grupas dalībvalstu karavīru apmācības programmas ir atšķirīgas, un šie karavīri ir sasnieguši augstāko attiecīgās valsts bruņoto spēku karavīru apmācības līmeni. Šobrīd strādājam kopā kā vienota militāra vienība NBS Sauszemes spēku kājnieku brigādes sastāvā. Sabiedrības informēšana būs nākamā lieta, ko mēs plānojam darīt, lai Latvijas iedzīvotāji uzzinātu par mums, tāpat kā mēs to darām savās valstīs. Kad mēs, piemēram, viesosimies kādā skolā vai pasākumā, nosūtīsim turp dažus mūsu kaujas grupas karavīrus līdz ar viņu aprīkojumu un sniegsim informāciju par to, kas mēs esam un ko darām. Tādējādi mēs izpildām savu misiju, veicot apmācību, kas vienmēr ir atvērta un pārredzama, iepazīstinot vietējos iedzīvotājus ar to, ko mēs darām. Un mūsu misija būs izpildīta, kad varēsim doties mājās, zinot, ka šeit patiešām viss ir un arī būs mierīgi, jo tikai tad varēsim būt apmierināti ar šeit paveikto.

Pulkvežleitnanta Veida Rutlanda (L. Wade Rutland) biogrāfija 

Dzimis un audzis Pembrokā, Ontārio provincē, plt. Rutlands 1995. gadā uzsāka dienestu Kanādas bruņotajos spēkos. Pēc kājnieku virsnieku apmācības kursa beigšanas 1999. gadā tiek norīkots par strēlnieku vada komandieri Princeses Patrīcijas kājnieku pulka 2. vieglo kājnieku bataljonā. No 2002. gada divus gadus dien par izlūkošanas vada komandieri Karaliskajā 22. pulka 2. bataljonā. Vēlāk seko dienests Kājnieku skolā Geidžtaunā, bet 2006. gadā viņu norīko dienēt Kanādas Speciālo operāciju spēku pavēlniecībā (Canadian Special Operations Forces Command).

2008. gadā plt. Rutlands tiek iecelts par Princeses Patrīcijas kājnieku pulka 1. vieglo kājnieku bataljona Čārlija rotas komandieri. Viņš turpina dienestu 1. mehanizētās brigādes grupā, kur 2010. gadā kļūst par brigādes operāciju virsnieku. 2011. gadā plt. Rutlands pabeidz Apvienotās vadības un štāba personāla mācību programmu, un 2012. gadā pēc operatīvo pavēlniecību apvienošanās viņš kļūst par pirmo izveidotās Kanādas Apvienotās operāciju pavēlniecības komandiera administratīvo palīgu.

2013. gadā plt. Rutlands turpina dienestu Bruņoto spēku komandiera vietnieka birojā Kanādas galvaspilsētā. Šajā periodā viņš darbojas arī kā reģionālais pārstāvis Princeses Patrīcijas kājnieku pulka izpildkomitejā un iesaistās palīdzības sniegšanā, gatavojoties Otavas 100 gadu jubilejas svinībām. Nesen viņš atgriezās no Tuvajiem Austrumiem, kur dienēja kā štāba priekšnieks Apvienotajā taktiskajā grupā Irākā.

Plt. Rutlands dienesta laikā ir piedalījies vairākās starptautiskajās operācijās: «Palladium», «Lion», «Enduring Freedom», «Athena» un «Impact». Plt. Rutlands ir piedalījās Kanādā notikušajās militārajās operācijās «Grizzly» un «Lustre». Makmāstera universitātē viņš ir ieguvis inženierzinātņu bakalaura grādu un Kanādas Karaliskajā militārājā koledžā (Royal Military College of Canada) — aizsardzības zinātņu maģistra grādu. Viņš ir kvalificēts izlūkošanas patruļnieks, izpletņlēcējs un ASV Armijas reindžeru skolas (U.S. Army Ranger School) absolvents.

— Jums kā pirmajiem šīs kaujas grupas karavīriem, iespējams, ir grūtāk, taču nākamās rotācijas karavīriem varbūt būs vieglāk, jo viņi būs labāk informēti par šeit notiekošo. Kādas bija jūsu personīgās izjūtas, ierodoties Latvijā?
— Kad pirms NATO Varšavas samita mēs uzzinājām, ka Kanādas vadītā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa tiks izvietota Latvijā, es, protams, mācēju kartē atrast Latviju kā vienu no Baltijas valstīm, tomēr neko daudz par to nezināju. Latvija man asociējās vien ar to, ka dažas reizes biju skatījies, kā mūsu valstis sacentās, spēlējot hokeju. Taču ikreiz, kad mums ir jādodas dienestā uz kādu jaunu teritoriju, mēs veicam attiecīgās teritorijas izpēti un analīzi. Arī šoreiz Kanādā bija sagatavota lieliska mācību programma, kurā piedalījās šīs kaujas grupas dalībvalstu vienību komandieri. Pie mums ar lekciju viesojās Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors un NBS Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Lejiņš. Līdz marta sākumam mums bija izveidojies itin labs priekšstats par Latvijas ģeogrāfiju, kultūru, iedzīvotājiem, infrastruktūru utt. Karavīri parasti ir zinātkāri cilvēki, un ikviens bija izlasījis Baltijas valstu vēsturi, zināja, piemēram, par Kārli Ulmani. Skaidrs, ka karavīriem ir jāzina, kurp viņiem jādodas, tāpēc visi karavīri ­saņēma vajadzīgās instruktāžas. Un viņi arī  zināja, kāpēc mēs šeit tiekam izvietoti.

Man paveicās, jo aprīlī šeit ierados uz mācībām «Summer Shield», un to laikā man bija iespējams apskatīt kaujas grupas izvietošanas vietu un satikt NBS Sauszemes spēku kājnieku brigādes vadību. Kanādas Ņūbransvikas province reljefa ziņā ir ļoti līdzīga Latvijai — abas teritorijas ir gandrīz vienādas, abām ir piekrastes līnija, meži un upes. Latvijas klimats mūsu kaujas grupā dienošajiem kanādiešiem ir ļoti pazīstams, un pagaidām mums nav bijuši nekādi lieli pārsteigumi.

— Kā notiek sadarbība starp kanādiešiem un latviešiem? Jūs uzsvērāt, ka vissvarīgākais ir apmācība. Pie kādiem jautājumiem karavīru apmācībā, jūsuprāt, būtu vairāk jāpiestrādā, jo, kā jau teicāt, dažādās valstīs karavīru apmācība notiek atšķirīgi?
— Tas, ka mēs visi pārstāvam NATO dalībvalstis, ievērojami atvieglo mūsu uzdevumu, jo ir NATO publikācijas un NATO pastāvīgie nolīgumi, ko mūsu valstis ir parakstījušas. Kā piemēru vēlos minēt NATO radiosakaru lietošanas instrukciju ACP 125, ko mēs visi ievērojam. Mūsu kaujas grupa ir NBS Sauszemes spēku kājnieku brigādes sastāvdaļa. Brigādes iknedēļas sanāksmēs piedalās 1. un 2. kājnieku bataljona vadība, bet es pārstāvu 3. bataljonu. Šajās sanāksmēs saņemu vajadzīgo virzību, mēs pārrunājam visus aktuālos jautājumus, jo kaujas grupa ir integrēta Latvijas NBS struktūrā. Taču sadarbība neaprobežojas tikai ar šīm iknedēļas sanāksmēm. Ar NBS Sauszemes spēku kājnieku brigādi mums ir izveidojusies laba sadarbība. Arī, kad piedalījāmies mācībās «Summer Shield», mēs saņēmām kājnieku brigādes pavēles, ko pārveidojām par mūsu kaujas grupas pavēlēm. Un šīs pavēles bija gandrīz identiskas, jo visi lietojam vienādus taktiskos terminus — aizsargāt, bloķēt, aizkavēt u. tml. Karavīriem viss ir saprotams, un nav nepieciešams kaut ko lieki sarežģīt. Kaujas grupā ir jāspēj ātri pārvarēt visas savietojamības grūtības, tāpēc bija lieliski, ka kaujas grupas dalībvalstu vienību komandieri iepriekš varēja ierasties Kanādā, lai mēs veselu dienu varētu apspriest, kā labāk atrisināt dažas jau iepriekš paredzamas savietojamības problēmas.

— Vai jums bija kādas sarunas par loģistiku un jūsu kaujas grupas karavīru dzīves apstākļiem Latvijā, pirms jūs šeit ieradāties? Ar kādām problēmām esat saskārušies?
— Tas, ko mēs redzējām, kad ieradāmies šeit aprīlī, salīdzinot ar to, ko es redzu šodien, ļauj teikt, ka ir notikusi ļoti strauja attīstība. Kad ierados pirmo reizi, asfalta vietā bija dubļains ceļš un hosteļu būve bija sākuma stadijā, bet tagad tie ir jau gandrīz pabeigti. Autostāvvieta, kur šobrīd tiek novietoti visi mūsu transportlīdzekļi, ir iekārtota. Nav iespējams pat uzskaitīt, cik daudz darba ir paveikts. Četras ēkas tiks pabeigtas pēc mūsu sertifikācijas mācībām, un tad mūsu karavīri varēs pārcelties uz dzīvi tur — tas ir lieliski.

— Kanādas interneta vietnēs esmu lasījusi dažādus komentārus par Kanādas karavīru ierašanos Latvijā. Kāds, jūsuprāt, ir Kanādas sabiedrības viedoklis par to, ka jūsu karavīri tiek nosūtīti dienestā uz šo reģionu?
— Kanādas aizsardzības politikā ir ietvertas mūsu vērtības — tiesiskums, atbalsts starptautiskajai pārvaldībai, miers un stabilitāte, kas nodrošina labklājību, un tām pilnībā atbilst tas, ko mēs darām šeit. Stabilitātes veicināšanas pasākumi mūsdienu globalizētajā vidē ir atbalstāmi pat visattālākajās pasaules vietās. Kā mēs labi zinām, pasaulē viss ir savstarpēji saistīts, it īpaši attiecībā uz Eiropas Savienību, tāpēc, manuprāt, kanādieši izprot un atbalsta mūsu dalību šajā misijā. Es varu runāt, vadoties no savas pieredzes. Mēs, kaujas grupas karavīri, kuriem Kanādā ir tuvi radinieki, jau vairākas reizes esam intervēti televīzijā par dažādām lietām, un tam, ko mēs šeit darām, ir liels sabiedrības atbalsts. Kanādas aizsardzības ministrs bija ieradies Latvijā 19. jūnijā, arī viņš savā runā pieminēja šo atbalstu. Manuprāt, kanādieši izprot šīs misijas būtību.

— Pēdējos gados pasaules drošības vide ir ievērojami mainījusies. Pirms desmit gadiem dienas kārtībā bija Afganistāna un Irāka, savukārt šī misija un situācija ir pavisam atšķirīga. Varbūt karavīru apmācība būtu jāmaina un jāpielāgo esošajai drošības situācijai?
— Katram, kas mūsu kaujas grupā ir vecāks par četrdesmit gadiem, šī situācija ir ļoti pazīstama, jo mēs dienējām jau piecus vai pat desmit gadus, pirms 2001. gada 11. septembrī notika uzbrukums ASV, un mūsu pamatapmācība tika organizēta konvencionālā, aizsardzības vidē. To karavīru apmācība, kas pievienojās bruņotajiem spēkiem vēlāk, jau bija vērsta uz situāciju Afganistānā un to, kā apkarot sacelšanos vai partizānu karu. Lai pilnvērtīgi sagatavotos šai misijai, mums bija jāatrod vecas grāmatas un jāpārlasa kādreiz mācītais. Par laimi, mums joprojām ir daudz instruktoru, kas vēl atceras šo apmācību un ir spējuši to nodot tālāk saviem kareivjiem. Tātad, raugoties no konvencionālās karadarbības perspektīvas, mēs esam atgriezušies pie koncentrēšanās uz konvencionālajām operācijām. Protams, mūsdienās ļoti aktuāls ir jaunais hibrīdkarš — dez­informācija, neslavas celšana kibertelpā u. tml., tieši tāpēc galvenais uzsvars šobrīd tiek likts uz izglītību. Mūsu karavīriem ir jāzina, kas šajā jomā līdz šim jau ir noticis, lai viņi prastu šādās situācijās rīkoties. Mēs, protams, veicam savu sakaru tīklu aizsardzību, lai nodrošinātos pret iespējamiem kibernoziegumiem. Un Latvijā izvietotā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa ir tikai viena daļa no NATO, kas atbild par konfliktu novēršanu šajā reģionā — tā ir komplicēta misija.

— Kas, jūsuprāt, vēl vieno kanādiešus un latviešus?
— Mācību «Saber Strike 2017» viesu dienā es pavisam negaidīti satiku pulkvežleitnantu, ar kuru kopā 1998. gadā trīs mēnešus mācījāmies kājnieku vada līmeņa kaujas pamatapmācības kursā Ņūbransvikas provincē. Jūs savukārt pieminējāt valodas mācības Kanādas bruņoto spēku valodu skolā, tātad varam runāt par kanādiešu un latviešu sadarbību jau agrāk. Protams, mēs šeit labi iekļaujamies, jo kā latvieši, tā arī kanādieši ir mācījušies vienās štāba virsnieku koledžās, mēs izmantojam to pašu militāro struktūru. Latvieši ir ļoti draudzīgi, un viņiem patīk labs humors. To es saku ne tikai par jūsu karavīriem, jo dienesta pienākumos man nākas diezgan daudz būt arī ārpus NBS Ādažu militārās bāzes. Katru reizi, kad es piedalos kādā pasākumā vai iepērkos vietējā veikalā, cilvēki ir bijuši ļoti draudzīgi, un tas ir lieliski. Kā jau es iepriekš teicu, Latvija ļoti līdzinās vairākām Kanādas provincēm, par ko esmu pārliecinājies, apceļojot jūsu zemi. Ikreiz, šķērsojot kādu upi vai redzot mežu, ir jāsecina, ka šeit tiešām izskatās tāpat kā dažās vietās Kanādā. Visbeidzot jāpasaka, ka jūsu Kaujas atbalsta bataljona komandieris mūs ir izaicinājis uz hokeja spēli.

— Vai jūs pats arī spēlējat hokeju?
— Hokeja inventārs man ir līdzi, bet es neesmu no mūsu augstākā līmeņa spēlētājiem, tomēr plānoju piedalīties ceremoniālajā iemetienā. Mums ir daži ļoti talantīgi puiši.

— Ko jūs gribētu novēlēt savai kaujas grupas starptautiskajai komandai nākamajos sešos septiņos mēnešos, kurus pavadīsiet Latvijā?
— Vispirms es vēlētos, lai mēs sasniegtu nepieciešamo gatavību un spētu izpildīt šīs misijas uzdevumu — pie tā mēs pašlaik strādājam, netaupot pūles. Otrkārt, šī ir lieliska iespēja stiprināt šajā misijā iekļauto NATO dalībvalstu karavīru profesionālo saikni. Lai gan NATO pastāv kopš 1949. gada, šī ir pirmā reize, kad šādā tiešā saskarē un nelielā vienībā tik daudzas valstis darbojas kopā. Manuprāt, tieši tāpēc mums izdosies atrisināt daudzus mūsu vienību savietojamības jautājumus, piemēram, kā Itālijas rotai strādāt kopā ar Spānijas rotu un kā nodrošināt šo vienību saziņu radiosakaros. Skaidrs, ka mums šeit būs daudz mācību stundu, bet vienlaikus tiks veidota arī saikne mūsu valstu karavīru starpā. Starp NATO valstīm politiskajā līmenī pastāv dažādas saites, bet tagad savstarpējā saikne veidosies dažādu valstu kapteiņu un seržantu starpā, un, viņi, virzoties pa dienesta kāpnēm savu valstu bruņotajos spēkos, vienmēr atcerēsies savus kolēģus no šīs misijas, un tas būs lieliski. Treškārt, es patiešām vēlos, lai Latvijas iedzīvotāji un karavīri, mūsu tautas un mūsu valstu vadītāji zinātu, ko mēs šeit darām. Arī to, ka mēs pieliekam daudz pūļu, lai mūsu misija būtu sekmīga un lai misijai piešķirtie līdzekļi tiktu izmantoti lietderīgi, jo mēs godprātīgi darām savu darbu. Un noslēgumā vēlos teikt, ka es būšu patiesi laimīgs, ja mūsu atrašanās laikā šeit nekas slikts neatgadīsies, bet būs daudz lielisku apmācību, un mēs iegūsim daudz lielisku draugu. Jo, ja šeit būs mierīgi un klusi un situācija nesarežģīsies, tad mēs varēsim laimīgi doties mājās.

Kanādas vadītā NATO kaujas grupa uzsāk darbību Latvijā

Kanāda ir viena no vadošām NATO dalībvalstīm, kas vienmēr ir atbalstījusi Kanādas karaspēka vienību un militārās tehnikas izvietošanu dažādās pasaules vietās, kad tas bijis visvairāk nepieciešams. Kanādas valdība ir apņēmusies veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai Kanādas iedzīvotāji un cilvēki visā pasaulē varētu justies droši un neapdraudēti.

2017. gada 19. jūnijā vairāk nekā 1000 karavīru no septiņām NATO dalībvalstīm piedalījās svinīgajā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonijā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Ādažu militārajā bāzē.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa sadarbosies ar NBS Sauszemes spēku kājnieku brigādi. Kaujas grupas komandieris ir Kanādas armijas pulkvežleitnants Veids Rutlands (Wade Rutland); šo kaujas grupu veido karavīri no Albānijas, Kanādas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas.

Kaujas grupas sagaidīšanas ceremonijā piedalījās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) un Latvijas Republikas Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Savukārt Kanādu šajā ceremonijā pārstāvēja Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans (Harjit S. Sajjan) un Kanādas bruņoto spēku komandieris Džonatans Vānss (Jonathan Vance).

Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā ir pabeigta NATO daudznacionālo bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošana, par ko NATO valstu un valdību vadītāji vienojās Varšavas samitā 2016. gada jūlijā.

Kaujas grupas sagaidīšanas ceremonijā svinīgajā uzrunā Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans teica: «Šodienas ceremonijā tiek apliecināta viena no galvenajām Kanādas NATO saistībām. Kanāda ir viena no vadošajām dalībvalstīm NATO atturēšanas un potenciālās agresijas nepieļaušanas politikas nodrošināšanā, un, piedaloties šajā operācijā, mēs apliecinām arī mūsu jaunās aizsardzības politikas galvenos uzdevumus — būt stipriem, drošiem un iesaistītiem. Kanāda kā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas vadošā valsts ir apņēmusies Eiropā nodrošināt mieru un stabilitāti. Mēs esam vienoti ar mūsu NATO sabiedrotajiem un Latvijas iedzīvotājiem.»

Kanādas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Džonatans Vānss savā runā uzsvēra: «Esmu pārliecināts, ka Kanādas bruņoto spēku militārpersonas — sievietes un vīrieši — Latvijā parādīs kanādiešiem raksturīgo operatīvo izcilību. Mūsu pieredze, sagatavotība un profesionalitāte ir devusi iespēju mums vadīt šo daudznacionālo kaujas grupu, lai sekmētu NATO drošības atbalsta pasākumus Centrāleiropā un Austrumeiropā.»

Savukārt NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā komandieris pulkvežleitnants Veids Rutlands pauda: «Šī ir svarīga diena NATO, Latvijai un šai kaujas grupai. Ar šo tiek skaidri parādīts, ka Kanāda ir uzticīga mūsu NATO sabiedrotajiem un ka mēs darīsim visu nepieciešamo, lai saglabātu mieru Baltijas valstīs. Esmu ļoti priecīgs par šajā kaujas grupā ietilpstošo karavīru kaujas spējām un profesionalitāti, un ceru uz veiksmīgu sadarbību ar Latvijas kolēģiem.»

Par NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupām Centrāleiropā un Austrum­eiropā:
NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveide Centrāleiropā un Austrum­eiropā pilnībā atbilst Kanādas valsts jaunajai aizsardzības politikai — būt stipriem, drošiem un iesaistītiem, un uzsver Kanādas valdības apņemšanos vadīt NATO atturēšanas un potenciālās agresijas nepieļaušanas politikas īstenošanu, lai nodrošinātu vispārējo stabilitāti.

• Ņemot vērā pastāvīgo starptautisko nestabilitāti, NATO dalībvalstis 2016. gada jūlija Varšavas samitā nolēma pastiprināt kolektīvo aizsardzību, lai novērstu iespējamo agresiju pret NATO dalībvalstīm. Visredzamākais šīs pastiprinātās atturēšanas un aizsardzības politikas elements ir NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveide Centrāleiropā un Austrumeiropā.

• Šīs daudznacionālās kaujas grupas apliecina transatlantisko saišu noturīgo spēku, kā arī alianses saistību ievērošanu un NATO dalībvalstu vienotību. Kaujas grupas ir daļa no alianses veiktajiem atbildes pasākumiem saistībā ar Krievijas valdības lēmumu izmantot militāro spēku pret saviem kaimiņiem un tās militāro spēku palielināšanu šajā reģionā. Kaujas grupas ir aizsardzības vienības, kas ir samērīgas ar pārmainīto drošības vidi un pilnībā atbilst NATO starptautiskajām saistībām. To mērķis ir novērst konfliktus un saglabāt reģionālo stabilitāti.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas ir izveidotas arī Igaunijā, Lietuvā un Polijā, kur šo kaujas grupu vadošās valstis ir attiecīgi Apvienotā Karaliste, Vācija un Amerikas Savienotās Valstis.

• Kanādas bruņoto spēku karavīru izvietošana Latvijā notiek operācijas «Reassurance» ietvaros, atbalstot NATO drošības garantijas un atturēšanas pasākumus Centrāleiropā un Austrumeiropā. Operācijas «Reassurance» ietvaros izvietotie Kanādas bruņoto spēku karavīri un militārā tehnika ir vairāk nekā desmit gadu laikā lielākais Kanādas ilgstošās klātbūtnes apliecinājums Eiropā.

• Kopš 2014. gada Kanāda kopā ar saviem NATO sabiedrotajiem, izmantojot partnerību, apmācību, militārās mācības un citus operatīvos uzdevumus, ir aktīvi piedalījusies dažādos pasākumos, lai saglabātu drošību un stabilitāti Centrāl­eiropā un Austrumeiropā.

• Kanādas bruņotie spēki šajā kaujas grupā piedalās ar 450 karavīriem, t.sk., štāba personālu, kājnieku rotu, kas bruņota ar vieglajām bruņumašīnām, militāro policiju, kā arī nodrošinājuma un sakaru atbalsta vienībām.

• Lielākā daļa šobrīd Latvijā dienošo Kanādas karavīru ir no Kanādas 3. divīzijas, kas izvietota Edmontonā, Albertas provincē.

• Kanādai ar Latviju ir lieliskas savstarpējās attiecības. Kanāda bija pirmā G7 valsts, kas 1991. gadā atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu, un viena no pirmajām valstīm, kas 2004. gadā ratificēja Latvijas pievienošanos NATO.

No interneta vietnes — https://www.canada.ca/en/department-national-defence/news/2017/06/canadian-led_NATObattlegroupbeginsworkinlatvia.html.

Tulkojis NBS rezerves
virsleitnants Kārlis Līdaka.

Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā

Vita Upeniece,
mag. iur., AM Juridiskā departamenta
Tiesību aktu nodaļas vadītāja.

Foto — Normunds Mežiņš.

Šī gada 19. jūlijā stājās spēkā grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, kas satur iepriekšējā gada garumā identificēto jautājumu noregulēšanai nepieciešamās likuma izmaiņas. Grozījumi skar ne tikai darba organizācijas un sociālo garantiju jautājumus, bet satur arī pavisam jaunu regulējumu, piešķirot zemessargiem tiesības, tāpat kā karavīriem, sniegt paplašināto pirmo palīdzību pēc attiecīgas apmācības pabeigšanas.
Rakstā tiks aplūkotas būtiskākās izmaiņas likuma regulējumā.

Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 14. panta ceturtās daļas redakcijā, kas bija spēkā līdz šī gada 19. jūlijam, noteica, ka par zemessargu nevar būt persona:

1) kura ir atvaļināta no militārā vai cita valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem;

2) kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;

3) attiecībā uz kuru ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu;

4) kura atrodas narkologa vai psihiatra uzskaitē, kurai ir hroniski psihiski traucējumi vai tiem pielīdzināti stāvokļi vai kurai nodibināta aizgādnība;

5) kura ir bijusi PSRS, Latvijas PSR, ir vai ir bijusi kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.

Atbilstoši šim regulējumam dienestā Zemessardzē neuzņēma personas, kuras bija sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no noziedzīga nodarījuma smaguma, personas vainas pakāpes un sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Izvērtējot citās valstij nozīmīgās jomās paredzētos ierobežojumus kriminālsodīto personu pieņemšanai darbā/dienestā un ņemot vēra zemessargu īpašo lomu valsts un sabiedrības interešu nodrošināšanā un pakļautību stingrai militārai disciplīnai, tika precizēti dienestam Zemessardzē noteiktie ierobežojumi attiecībā uz sodāmību, izsakot 14. panta ceturtās daļas 3. punktu jaunā redakcijā un papildinot 14. pantu ar 3.1 un 3.2 punktu.  Ievērojot šos grozījumus, par zemessargu nevar būt persona, kura:

1) sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, nonāvēšanu aiz neuzmanības, miesas bojājumu nodarīšanu aiz neuzmanības vai militārā dienesta mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

2) sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības, izņemot
1. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu, ja sodāmība nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā;

3) par 1. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu notiesāta, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

Līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim no profesionālā dienesta atvaļinātiem karavīriem, kas uzsāka dienestu Zemessardzē, profesionālajā dienestā nodienētais laiks netika ieskaitīts zemessarga izdienā, un tā viņam sākās no nulles, proti, no pirmā gada. Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 7. pantā ir iekļauta norma, saskaņā ar kuru rezerves karavīram, iestājoties Zemessardzē, zemessarga izdienā ieskaita dienesta laiku aktīvajā dienestā. Tā kā atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 5. oktobra noteikumu Nr. 948 «Noteikumi par zemessargiem izmaksājamo dienesta uzdevumu izpildes un apmācību kompensāciju, Zemessardzes veterānu priekšnieka algu, kā arī zemessarga mantai nodarīto zaudējumu atlīdzību» 6. punktam kompensācijas apmērs zemessargam par vienu dienesta uzdevumu izpildes vai apmācības dienu ir 5% no profesionālā dienesta karavīra mēneša algas atbilstoši zemessarga amatam noteiktajai dienesta pakāpei un zemessarga izdienai, turpmāk, piemēram, no profesionālā dienesta atvaļinātajam karavīram ar 15 gadu izdienu profesionālajā dienestā pēc iestāšanās Zemessardzē par Zemessardzes mācību vai uzdevumu izpildes dienu izmaksātās kompensācijas apmērs būs lielāks, jo tiks ņemta vērā viņa 15 gadu izdiena profesionālajā dienestā. Šāds regulējums nodrošinās aktīvajā dienestā gūtajai pieredzei atbilstošas kompensācijas izmaksu no profesionālā dienesta atvaļinātajiem karavīriem, kas uzsāks dienestu Zemessardzē.

2016. gada 1. janvārī ir stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 26. augusta noteikumos Nr. 509 «Noteikumi par karavīra mēnešalgas un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru», saskaņā ar kuriem, nosakot karavīram mēnešalgu, ņem vērā karavīra dienesta pakāpi, izdienu un mēnešalgas kategoriju atkarībā no karavīra iegūtās militārās izglītības. Tādēļ ir izdarīti grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 34. panta desmitajā daļā, 35. panta pirmās daļas 1. punktā, 36. panta pirmajā daļā un otrās daļas 1. punktā, trešās daļas 1. punktā un sestajā daļā, paredzot tiesības saņemt pabalstu un algu atbilstoši amatam noteiktajai dienesta pakāpei, izdienai un attiecīgajai mēnešalgas kategorijai.

Līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim zemessargi, kas uz laiku līdz karavīra iecelšanai amatā pildīja vakanta vai ilgstošā prombūtnē esoša karavīra amata pienākumus, saņēma bāzes algu atbilstoši amatam noteiktajai dienesta pakāpei, kas ir noteikta Ministru kabineta 2014. gada 26. augusta noteikumos Nr. 509 «Noteikumi par karavīra mēnešalgas un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un apmēru» par pirmo dienesta gadu. Uz karavīra amatiem var tikt nominēti arī zemessargi, kas iepriekš bija atvaļināti no profesionālā dienesta, kurā ir ieguvuši amata pienākumu izpildei nepieciešamo militāro izglītību un pieredzi. Tādēļ likuma 17.¹ panta ceturtajā daļā tagad ir noteikts, ka zemessargs, pildot karavīra amata pienākumus, ir tiesīgs saņemt algu atbilstoši amatam noteiktajai dienesta pakāpei, zemessarga izdienai un attiecīgajai mēnešalgas kategorijai.

Likuma 17.¹ panta ceturtā daļa ir papildināta arī ar tiesībām saņemt karavīram noteikto speciālo piemaksu par tādu dienesta uzdevumu izpildi, kas saistīti ar paaugstinātu risku veselībai (dzīvībai), pildot nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas un improvizēto spridzināšanas ierīču neitralizēšanas speciālista vai sapiera (atmīnētāja, mīnētāja, spridzinātāja) amata pienākumus.

Izmaiņas ir skārušas arī dienesta pakāpju jautājumu. Iepriekš Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 23. pantā nebija paredzētas vecāko un augstāko virsnieku dienesta pakāpes. Tagad atbilstoši likuma 23. panta pirmās daļas 3. punktam Zemessardzē virsnieku sastāvā ir paredzētas ne tikai jaunāko virsnieku, bet arī vecāko un augstāko virsnieku dienesta pakāpes. Profesionālā dienesta karavīriem augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošus amatus apstiprina Ministru kabinets (skat. Militārā dienesta likuma 22. panta pirmo daļu). Pēc analoģijas ar šo profesionālajā dienestā pastāvošo amatu sarakstu apstiprināšanas kārtību Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 15. pantā ir iekļauts nosacījums, ka zemessargiem augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošo amatu sarak­stu apstiprina Ministru kabinets. Likuma pārejas noteikumos paredzēts, ka šis nosacījums stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī. Ir arī noteikts termiņš, kurā Ministru kabinetam jāizpilda šis deleģējums, proti, Ministru kabinets līdz 2018. gada 1. janvārim izdos Ministru kabineta noteikumus, kas saturēs zemessargu augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošo amatu sarakstu.

Ir grozīti leitnanta dienesta pakāpes piešķiršanas nosacījumi Zemessardzē, kuri tagad paredz paātrinātu virsnieku sagatavošanu dienestam Zemessardzē, nodrošinot Zemessardzei nepieciešamo vada komandieru skaitu. Profesionālajā dienestā virsnieku sagatavošanas process ir salīdzinoši ilglaicīgs, bet dienestam Zemessardzē Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā tika uzsākta Zemessardzes vada komandieru apmācība, kas aizņem mazāk laika un sagatavo zemesragus (leitnantus) attiecīga amata izpildei Zemessardzē. Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 24. panta piektajā daļā ir iekļauts nosacījums — leitnanta dienesta pakāpi Zemessardzē piešķir,  ja iegūta vismaz vidējā izglītība un ir sekmīgi pabeigts nevis virsnieka pamatkurss, bet Zemessardzes vada komandieru kurss. Savukārt virsleitnanta dienesta pakāpi varēs piešķirt tikai pēc triju gadu nodienēšanas leitnanta pakāpē, ja amatā paredzēta augstāka dienesta pakāpe un leitnants ieguvis augstāko izglītību un sekmīgi absolvējis virsnieka pamatkursu militārās izglītības iestādē. Proti, lai būtu tiesiskais pamats vērtēt virsleitnanta dienesta pakāpes piešķiršanu, kopā ar pārējo Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 24. panta 5.1 daļā minēto priekšnosacījumu piepildīšanos leitnantam būs jāiegūst augstākā izglītība un sekmīgi jāabsolvē virsnieka pamatkurss militārās izglītības iestādē. Tā kā atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta ceturtajai daļai normatīvajam aktam vai tā daļai nav atpakaļejošā spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus, Latvijas Republikas Zemessardzes likuma pārejas noteikumi ir papildināti ar 13. punktu, saskaņā ar kuru likuma 24. panta otrās daļas 1. punktā un piektajā daļā paredzētie nosacījumi leitnanta dienesta pakāpes saņemšanai attiecināmi arī uz zemessargiem, kuri ieguvuši vidējo izglītību un sekmīgi pabeiguši Zemessardzes vada komandieru pienākumu izpildītāju kursu pirms šo nosacījumu spēkā stāšanās dienas.

Ievērojot zemessargu intereses pieaugumu stāties profesionālajā dienestā, Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 29. panta ceturtajā daļā ir izdarīts grozījums, nosakot, ka gadījumā, kad zemessargs līgumu par dienestu Zemessardzē izbeidzis, lai uzsāktu profesionālo dienestu, zemessargam nav jāatmaksā Zemessardzei viņa apmācībai izlietotie līdzekļi. Atbilstoši likuma 29. panta ceturtās daļas jaunajai redakcijai persona neatlīdzina izdevumu daļu par tās militāro sagatavošanu (ieskaitot ārvalstu izglītības iestādēs ­(kursos) radušos mācību izdevumus, kurus, sniedzot palīdzību Latvijai, segusi ārvalsts), ja viena mēneša laikā pēc līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanas noslēdz līgumu par profesionālo dienestu.

Darba organizācijas atvieglošanai ir izdarīts grozījums likuma 18. panta otrajā daļā, paredzot tiesības sūtīt zemessargu komandējumā uz ārvalstīm ne tikai aizsardzības ministram, Nacionālo bruņoto spēku komandierim un Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšniekam, bet arī Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietniekiem.

Latvijas Republikas Zemessardzes likumā ir izdarīti grozījumi, kas vēl tikai stāsies spēkā — likuma 22.1 pants un 34. panta četrpadsmitā daļa.

Šī gada 2. oktobrī stāsies spēkā Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 22.1 pants, kas paredz tiesības zemessargam, kurš apguvis paplašinātās pirmās palīdzības mācību kursa programmu, pildot dienesta pienākumus, sniegt paplašināto pirmo palīdzību, izmantojot Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā iekļauto aprīkojumu, medicīniskos materiālus un medikamentus. Līdz šim nevienā normatīvajā aktā nebija noregulēts jautājums par zemessargu tiesībām pēc attiecīgas mācību kursa pro­grammas apgūšanas, pildot dienesta pienākumus, sniegt paplašinātu pirmo palīdzību un lietot aprīkojumu, medicīniskos materiālus un medikamentus. Šāds regulējums ir būtisks, piemēram, starptautisko operāciju laikā vai atbalsta sniegšanas bīstamu bruņotu noziedznieku aizturēšanas u.c. operāciju laikā Latvijas Republikas teritorijā, kad ievainotajiem zemessargiem dzīvībai kritiskā stāvoklī negadījuma vietā nav pieejama tūlītēja ārstniecības personu sniegta medicīniskā palīdzība. Lai glābtu ievainoto zemessargu dzīvības, viņu dienesta biedriem jāprot veikt dzīvībai svarīgu funkciju nodrošināšanas pasākumus, jārīkojas ātri un efektīvi, kam ir nepieciešamas plašākas prasmes un iemaņas pirmās palīdzības sniegšanā nekā pārējiem sabiedrības locekļiem, izmantojot speciālu aprīkojumu, medicīniskos materiālus un medikamentus.

2021. gada 1. janvārī stāsies spēkā Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 34. panta četrpadsmitā daļa, saskaņā ar kuru zemessargam, kas sekmīgi piedalījies Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācību procesā vairāk par 30 dienām gadā, var izmaksāt kalendārā gada beigās pabalstu atbilstoši zemessarga dienesta pakāpei, nepārsniedzot karavīra bāzes mēnešalgas apmēru.

Ceļā uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju

Kristīne Kārkliņa,
Rekrutēšanas un atlases centra sabiedrisko attiecību speciāliste.

Foto — no RAC arhīva.

Augusta vidū 2017. gada atlase studijām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā tuvojas beigām. Vasara studētgribētājiem bijusi intensīvs dažādu pārbaudījumu laiks, lai noskaidrotu savu piederību topošo virsnieku pulkam.

Šogad kopumā vēlmi studēt un kļūt par bruņoto spēku virsnieku izteikuši 289 jaunieši, no kuriem 52 jau ieguvuši augstāko izglītību kādā citā augstskolā. Atlases procesā kandidāti pārbaudījuši savu veselības stāvokli medicīnas komisijā, kārtojuši fiziskās sagatavotības pārbaudes un psihodiagnostikas testus. Tie, kuriem sākotnējos pārbaudījumos veicies, nonākuši līdz padziļinātajai atlasei studijām, kur parādīt savu labāko sniegumu un pārliecināt atlases komisiju par savu vietu akadēmijā.

Padziļinātajā atlasē viss ir atkarīgs no katra kandidāta un viņa spējām. Pārbaudījumos, kuri ilgst divas dienas, komisija rūpīgi vērtē katra personīgās un psiholoģiskās īpašības individuālajos un grupu uzdevumos, diskusijās un intervijās. Divas dienas jaunieši darbojas vienā vai ­divās nelielās grupās ar tikko iepazītiem kolēģiem, lai pierādītu savu erudīciju, radošo domāšanu un spēju darboties komandā. Īpaši būtiskas šajā posmā ir spējas vadīt pārējos grupas locekļus un uzņemties līdera lomu. Kandidātiem jāiztur arī akadēmijas kadetu sagatavotie militarizētie pārbaudījumi, kuriem dots nosaukums «Melnā nakts».

Divu dienu jeb padziļinātā atlase akadēmijā norisinās jau no 17. jūlija, bet jau 25. augustā būs zināmi to vārdi, kuri 4. septembrī sāks mācības un turpmākos gadus izglītosies akadēmijā. Nedēļu pirms atlases beigām sevi parādījuši jau 130 kandidāti. Dalība atlases pēdējā nedēļā plānota vēl aptuveni 30 personām.

Klātienē astoņiem studētgribētājiem pievienojos 10. augustā individuālo uzdevumu laikā. Jauniešiem aiz muguras jau ir pirmā atlases diena, kurā norisinājušies grupas un plānošanas uzdevumi, diskusijas un esejas rakstīšana. Raksturojot komandas panākumus, Rekrutēšanas un atlases centra (RAC) štāba virsseržants Ģirts Ledžus ir pozitīvi noskaņots un konkrēto grupu vērtē kā vienu no labākajām. «Šeit ir jau dienestā esoši cilvēki, jaunsargi un zemessargi. Tie ir motivēti cilvēki ar labu komandas darbu.» Zināšanu līmenis par dažādām aktuālām tēmām gan esot diezgan atšķirīgs, vērtē RAC atlases speciālists seržants Andris Binde. «Kandidātiem piedāvājam sešas līdz septiņas dažādas tēmas, kas saistītas gan ar militāro vidi, gan politiskiem un ekonomiskiem jautājumiem.» Diskusijām parasti tiekot piedāvāta arī kāda abstrakta tēma, šajā reizē — dzīve pēc nāves.

Arī psiholoģe Marina Streļcova kandidātu sniegumu vērtē ļoti atšķirīgi. Diskusijā bijuši gan klusāki, gan īpaši aktīvi kandidāti ar viedokli par visām piedāvātajām tēmām. Psiholoģe piebilst, ka bieži vien sākotnēji kautrīgie tādi mēdz palikt visu atlases laiku.

Otrā atlases diena ir laiks, kad katram dota iespēja iejusties komandiera tēlā, koordinējot un uzņemoties atbildību par visu pārējo grupas dalībnieku rīcību. Aiz muguras ir «Melnā nakts» ar peldi ezerā, šķēršļu joslu, nakšņošanu teltī un citām aktivitātēm. Atpūtai atlikušas vien dažas stundas, taču kandidāti izskatās enerģijas pilni.

Astoņi dalībnieki, kuru sniegumu uzdevumu veikšanas laikā novēro un apraksta trīs komisijas locekļi, ir ļoti dažādi. Starp dalībniekiem ir gan tikko no vidusskolas nākušie, gan augstāko izglītību ieguvušie, gan zemessargi un pat profesionālā dienesta karavīri, jaunieši un jaunietes. No malas sadarbība šķiet lieliska. Komandas dalībnieki uzmundrina cits citu, pasniedz roku, mudina doties uz priekšu, nepadoties un izpildīt uzdevumus. Lai dāmas pakāptos uz šķēršļiem, kāds pat piedāvā savus plecus kā atbalsta punktu. Pārbaudījumu laikā dalībniekiem ne reizi vien nākas vienam otru nest un celt. Viņi laižas pa virvi, pārvietojas pa koka dēļiem, šķērso līdztekas, tīklus un citus šķēršļus. Tikai retajam uzdevumu izdodas izpildīt laikus, tāpēc komisija vedina analizēt savas kļūdas un apzināt citus iespējamos risinājumus.

Jekaterina, gatavojoties atlasei, pētījusi publiski pieejamos video. «Aptuveno uzdevumu gaitu biju iztēlojusies, taču, protams, nevarēju iztēloties, kā tieši man tur ies. Varbūt es pat domāju, ka būs labāk, varbūt nedaudz pārvērtēju savus spēkus.» Kandidāte atzīst, ka no malas uzdevumi izskatās ievērojami vienkāršāk. «Liekas, ko viņi nevar to baļķi aizvilkt? Īstenībā, kad tu sāc to visu darīt un vēl centies darīt ātrāk, viss jūk.»

Jekaterinai nav bijusi iepriekšēja militāra pieredze, jo mammai par meitas nākotni bijis cits redzējums. Šobrīd gan ģimene ar ideju par virsnieka karjeru esot apradusi. «Es esmu diezgan mērķtiecīgs un stūrgalvīgs cilvēks vienlaikus, tāpēc mani ir ļoti grūti uz citām sliedēm novirzīt. Kad es sev prātā kaut ko iekaļu, tad eju uz mērķi.» No virsnieka profesijas priekšrocībām kandidāte min fiziskās aktivitātes, nepieciešamību sportot un uzņemties atbildību. Līdz šim viņa jau apguvusi uzņēmējdarbības pamatus. «Militārā darbība un uzņēmums ir diezgan atšķirīgas jomas, tomēr abās ir jābūt noteiktām īpašībām, un es uzskatu, ka man tās piemīt,» saka Jekaterina.

Arī Dāvis informāciju ieguvis no publiski pieejamiem avotiem un draugu stāstiem. Dāvis ir zemessargs un sportists, profesionāli nodarbojas ar volejbolu. Iedvesmu mācībām akadēmijā ieguvis Zemessardzes dienestā. Raksturojot pieredzētās grūtības, kandidāts stāsta: «Sarežģīta šķita visa plānošana, neziņa, ar ko sākt, kā visu plānot.»

Laumas piedalīšanās atlasē ir likumsakarīga, jo jau no 14 gadu vecuma meitene bijusi jaunsargos, bet, sasniedzot 18 gadu vecumu, — arī zemessargos. Tā kā vidējā izglītība nupat ir iegūta, Lauma ir studiju kandidātu vidū.

Savu interesi par militāro jomu meitene saista ar patēva radinieka, dienoša karavīra, stāstiem par dienestu, mācībām un pieredzi. Tieši šis cilvēks devis Laumai padomu negaidīt līdz 18 gadiem, lai iesaistītos militārajā nozarē, bet sākt ar Jaunsardzi. Raksturojot lielākās grūtības atlasē, kandidāte stāsta par iepriekšējā naktī pieredzēto peldi ezerā. «Šoks bija par to, ka, izskrienot no ūdens, drēbes bija tik smagas, un pēc tam vēl bija jāskrien pa smiltīm.» Meitene atzīst, ka palīdzējusi pieredze no Jaunsardzes, piemēram, plānojot uzdevumus vai ceļot telti.

Kandidāts, kurš dienestā ir jau vairākus gadus, akadēmijā mēģina iestāties otro reizi. «Toreiz man pateica, ka rezultāti ir teicami, bet ne izcili.» Pēc tam tika uzsākts profesionālais dienests, bet doma par akadēmiju netika aizmirsta. Pa šo laiku iegūta arī augstākā izglītība. Karavīrs atzīst, ka atlase likusies viegla, bet visinteresantākie šķituši plānošanas uzdevumi. «Kad iedod daudz informācijas, man ir jāsaprot — ko darīt. Man patīk tādi uzdevumi, tā ir kā spēle.» Grupas dalībnieki katrs ir personība ar atšķirīgu pieredzi, tomēr sadarboties bijis vienkārši. «Visiem jaunajiem ir motivācija tikt iekšā, palīdzēt, parādīt no sevis labāko. Mēs ar biedru, kuram arī ir militārā pieredze, nākam ar saviem priekšlikumiem, pārējie ieklausās mūsos, bet idejas netiek uzspiestas.»

Pēc pārbaudījumiem atlases dalībniekus sagaida vēl trīs dažādas individuālas intervijas ar atlases komisijas pārstāvjiem un stāstījums par brīvi izvēlētu tēmu. Pēc tās padziļinātā atlase būs noslēgusies, un atliks vienīgi sagaidīt rezultātus.

Šogad aizsardzības akadēmijā plānots uzņemt 120 topošos virsniekus. Vidusskolu beidzējiem tā piedāvā trīs profesionālās bakalaura studiju programmas: Gaisa spēku, Jūras spēku vai Sauszemes spēku militārā vadība. Savukārt kandidātiem ar augstāko izglītību — otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu «Komandējošā sastāva virsnieks».

Cilvēks, kurš tur roku uz kaujas pulsa

Taivo Trams

Foto — Gatis Dieziņš.

Brīdis, kad militārais konflikts nonācis līdz savai galējai fāzei — kaujai, ir punkts, no kura ir tikai divas izejas: uzvara vai sakāve. Par to, lai kaujas iznākums būtu veiksmīgs, gādā uzbrukuma gala fāzes kontrolieri jeb JTAC (Joint Terminal Attack Controler) speciālisti. Tādi ir arī Latvijas bruņotajos spēkos, turklāt viņu spēju kvalitāte nemitīgi palielinās — jaunākais JTAC programmas absolvents seržants Mārtiņš Celms bija labākais savā kursā.

Galvenais, lai dienests ir interesants
Seržants Mārtiņš Celms ikdienā ir Gaisa atbalsta kontroles vienības 2. komandas vecākais speciālists. Līdz kļūšanai par JTAC speciālistu viņš uzkrājis pamatīgu pieredzi bruņotajos spēkos un savu pašreizējo sasniegumu uzskata par likumsakarīgu savas karjeras posmu, kas ļaus pieņemt jaunus izaicinājumus. Vienlaikus viņš atzīst, ka lēmums iestāties bruņotajos spēkos bijis spontāns.

«Es pat īsti vairs neatceros — pamanīju kādu reklāmas afišu, vai arī kāds ieteica. Katrā gadījumā tobrīd bija sajūta, ka dzīvē kaut kas jāmaina. Devos uz Rekrutēšanas un atlases centru un prasīju, ko darīt, lai iestātos armijā? Teicu, ka gribu, lai dienests būtu interesants. Tādā gadījumā man ieteica dienēt 1. kājnieku bataljonā.» Pirms tam, protams, tika pabeigts kareivja pamatapmācības kurss Alūksnes Kājnieku skolā, tad apgūta arī ložmetējnieka specialitāte. Kā ložmetējnieks Mārtiņš dienējis LATBAT, 2011. gadā bijis arī starptautiskajā operācijā Afganistānā.

Laikam jau toreiz priekšniecība saskatījusi potenciālu, jo Mārtiņš Celms nosūtīts papildināt zināšanas uz Instruktoru skolu. Nu jau četrus gadus viņš ir instruktors, bet pavisam bruņotajos spēkos aizvadīti deviņi gadi, pēdējie no tiem — Gaisa atbalsta kontroles vienībā. Dienot 1. kājnieku bataljonā, viņš pabeidzis Apvienotā uguns atbalsta novērotāja (JFO) kursus, kas toreiz Latvijā notika pirmo reizi.

«Kursā biju labākais, laikam tāpēc sekoja piedāvājumi pāriet uz Gaisa atbalsta kontroles vienību. Uzreiz gan to nedarīju, vēl pāris gadus nodienēju kājniekos kā nodaļas komandieris.»

Labākais savā kursā
Lai kļūtu par JTAC speciālistu, darbs un pieredze Gaisa atbalsta kontroles vienībā ir teju obligāti. «Vienībā man izdevās apliecināt savas prasmes, pierādīju, ka esmu spējīgs pabeigt JTAC kursus. Liela nozīme bija arī manai spējai sastrādāties ar citiem kolēģiem — tas viss kopā arī nodrošināja šo iespēju,» atzīst Mārtiņš.

JTAC kursus viņš apguvis Vācijā, skolā (USAFE Air Ground Operations School) netālu no Ramšteinas bāzes. Mācības ilga piecas nedēļas jūnijā un jūlijā. Pirmo trīs nedēļu laikā topošie uzbrukuma kontrolieri apguva teoriju, līdztekus trenējoties  ar trenažieriem. «Tur ir pieejami diezgan specifiski trenažieri, kas ļauj detalizēti apgūt dažādas iespējamās kaujas situācijas. Var modelēt kaujas gan dienā, gan naktī, var izmantot arī dažādus palīglīdzekļus, piemēram, lāzeru, lai novadītu specifisku munīciju līdz mērķim, vai palīdzēt gaisakuģim ieraudzīt mērķi.»

Pēc šīs kursa daļas apgūšanas bijis pirmais eksāmens un pārbaudes ar trenažieriem. Kad tas sekmīgi nokārtots, nākamajās divās nedēļās turpinājās praktiskās nodarbības jau poligonos, strādājot ar reāliem objektiem. Pirmajā eksāmenā Mārtiņš ieguvis 97 punktus no 100 iespējamajiem, otrajā — 98 no simta. Finālā viņš atzīts par labāko savā kursā, apsteidzot 11 studentus no Itālijas, Vācijas, ASV, Slovākijas un Čehijas.

Komandiera padomnieks
Uzbrukuma gala fāzes kontrolieris ir cilvēks, kurš tur roku uz kaujas pulsa un seko, lai iepriekš izveidotais kaujas plāns tiktu ievērots un izpildīts realitātē, nevis tikai paliktu uz papīra teorijas veidā.

«JTAC bruņotajos spēkos sniedz visa veida atbalstu kaujas vienībām, iekļaujot arī tuvo gaisa atbalstu un lidaparātu izmantošanas koordinēšanu no zemes kaujas laikā. Mums ir divi svarīgākie uzdevumi — būtiskākais ir atbalsta sniegšana komandierim, analizējot situāciju un sniedzot savus ieteikumus. Otrs uzdevums ir šo savu ieteikumu realizēšana dzīvē, kontrolējot kaujas laikā pieejamos resursus un to izmantošanu,» stāsta seržants Mārtiņš Celms.

JTAC speciālisti piedalās plānošanā, analizē visu pieejamo informāciju, ieskaitot izlūkošanas datus, un piedāvā savus risinājumus, iesakot, kā labāk izmantot pieejamos resursus, piemēram, mīnmetējus, helikopterus vai kājniekus. «Mums jāpalīdz komandierim saprast, kā, ko un kurā brīdī labāk izmantot. Savukārt jau plāna realizēšanas fāzē kontrolieri sniedz aktuālāko informāciju un veic darbību kontroli kaujā iesaistītajām vienībām.»

Priekšzināšanas palīdz mācībās
Mārtiņš uz mācībām Vācijā devies ar visai labu zināšanu bagāžu, tāpēc atzīst, ka mācīties nav bijis pārāk smagi.

«Teorijas daļa man nesagādāja lielas problēmas. Protams, mācīties vajadzēja, bet bija vieglāk. Bez priekšzināšanām gan šis kurss būtu ļoti liels izaicinājums,» viņš secina. Apgūstamās vielas ir daudz — jāizstudē divas lielas grāmatas un rūpīgi jāseko līdzi visam, ko instruktori izklāsta lekcijās. Visa vielas apguve un mācību process notiek angļu valodā, tādēļ valodas prasmei ir svarīga loma sekmīgās mācībās. «Var droši teikt — jo labāka angļu valoda, jo labākas izredzes sekmīgi apgūt vielu un nokārtot eksāmenus.»

Mācību grafiks ir ļoti saspringts, tādēļ laiks pagājis ātri. Praktisko nodarbību laikā sanāk daudz braukāt, jo mācību poligoni neatrodas Vācijā — Mārtiņš braucis uz praktiskajām nodarbībām Slovēnijā, cita kursantu grupa — uz Čehiju.

«Bet tas piederas šai profesijai — tajā viss notiek ļoti dinamiski, kontrolierim jābūt fleksiblam un jāprot pielāgoties situācijai.» Brīvajos brīžos viņš atradis laiku arī aktīvai atpūtai un sportam. «Tiesa — tā brīvā laikā nebija tik daudz, cik gribētos.»

«Ir milzīgs gandarījums par Mārtiņu, jo pirmo reizi kāds no Latvijas šajā skolā ir bijis labākais abos lielajos pārbaudījumos,» atzīst Nacionālo bruņoto spēku Kaujas atbalsta pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Edmunds Svenčs, kurš  atbild par JTAC sagatavošanas programmu Latvijā. Viņš uzsver — tas ir milzīgs sasniegums gan Mārtiņam, gan Latvijai kopumā, jo JTAC apmācību programma šajā skolā ir ļoti smaga un sarežģīta.

Latvijas karavīri JTAC specialitāti apgūst jau kopš 2008. gada, ik gadu skolā iestājas divi trīs Latvijas bruņoto spēku pārstāvji. «Mūsējiem vienmēr ir bijuši labi rezultāti, bet šis gads ir sasniegumu kulminācija. Tradicionāli uzskata, ka šajā specialitātē labākie ir ASV, Kanādas un Lielbritānijas pārstāvji — karavīri no angliski runājošajām zemēm. Nu mēs esam uzskatāmi parādījuši, ka šogad labākie ir latvieši.»

Skola, kuru absolvējis Mārtiņš Celms, piedāvā labāko JTAC sagatavošanas programmu, uzskata E. Svenčs. Latvijas bruņotie spēki savus pārstāvjus uz mācībām tajā sūta regulāri — ne tikai tāpēc, lai iegūtu augstas raudzes speciālistus, bet arī tādēļ, lai sekotu līdzi notiekošajam jomā, uzzinātu jaunākās tendences un saprastu kopējo JTAC speciālistu sagatavotības līmeni pasaulē. «Līmenī esam bijuši vienmēr, bet tagad jau var teikt, ka to esam pārspējuši.»

Skolā ir ne tikai grūti mācīties, bet arī iestāties — valstis rindā stāvot pat gadiem ilgi, stāsta E. Svenčs. Tajā ir arī visai augsts kandidātu izkrišanas procents, taču Latvijai par labu runā arī tas, ka pa visiem šiem gadiem tikai viens kandidāts no mūsu bruņotajiem spēkiem nav nokārtojis pārbaudījumus ar pirmo reizi, taču nokārtojis otrajā reizē.

«Mūsu JTAC speciālistiem ir ļoti, ļoti labs potenciāls. Jaunā paaudze, kas sāk savu dienestu tagad, ir agresīvi pozitīvā nozīmē, zinātkāri. Vecie viņiem savukārt palīdzēs noturēt līmeni.» Edmunds Svenčs kopā ar 2009. gadā traģiski bojāgājušo seržantu Voldemāru Anševicu bija pirmie Latvijas pārstāvji, kas pabeidza JTAC skolu. V. Anševica piemiņai par godu šogad ASV, Mičiganā, Alpenas Kaujas gatavības apmācības centra bāzē nosaukta iela.

Priekšā jauni izaicinājumi
Pēc JTAC kursa pabeigšanas Mārtiņš Celms atzīst, ka ieguvis noderīgas zināšanas un vērtīgu pieredzi. «Mūs mācīja ļoti profesionāli instruktori, un katram no viņiem bija sava unikāla militārā pieredze dažādās vienībās. Šādi kursi arī dod labu ieskatu par to, kā citās valstīs notiek militārā apmācība, paplašina redzesloku kopumā.»

Pēc JTAC kursa pabeigšanas kursantam vēl jāveic pēdējā sertifikācija — jāsaņem vienības vecāko instruktoru atzinums par piemērotību darbam. Pēc tā iegūšanas Mārtiņš ir pārbaudīts un sertificēts JTAC speciālists, kurš var strādāt gan starptautisko misiju rajonos, gan jebkurās mācībās. Domājot par nākotni, viņš atzīst, ka ir gatavs arvien jauniem izaicinājumiem. Gaisa atbalsta kontroles vienība ir īstā vieta, kur tos meklēt — to viņš iesaka arī citiem interesentiem, kas domā par izmaiņām savā militārajā karjerā.

«Mūsu vienībā brīvas vietas vēl ir, un mēs gaidām cilvēkus ar labu angļu valodu. Vēlama arī iepriekšēja dienesta pieredze manevra vienībās, un, ja ir pieredze starptautiskajās operācijās, — pavisam labi! Taču galvenais — ir jābūt vēlmei mācīties un kāpt augstāk, visu pārējo var apgūt,» saka seržants Mārtiņš Celms.

ES KDAP un ieguvumi no Latvijas bruņoto spēku dalības ES militārajās operācijās

Valērijs Bodnieks,
MVP štāba virsnieks, kapteinis.

Jautājumi par drošību un aizsardzību pastāvīgi tiek aktualizēti ne tikai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) ietvaros, bet arī Eiropas Savienības (ES) Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) kontekstā. KDAP ir būtiska loma Latvijas aizsardzības politikā kā papildinošam elementam Latvijas dalībai NATO. Kas ir KDAP, un kādi ir Latvijas ieguvumi no mūsu karavīru dalības ES operācijās, jo tās ir redzamākais ES spēka demonstrācijas veids un instruments dažādu krīžu risināšanai.

KDAP vēsturiskā attīstība un ES militārās operācijas
Pēc Otrā pasaules kara sākotnējais Eiropas valstu sadarbības formāts aizsardzības jomā tika noteikts 1948. gada Briseles līgumā. Līgumā tika iekļauts kolektīvās aizsardzības princips, nosakot pienākumu sniegt savstarpējo palīdzību līguma slēdzējvalstīm militāra uzbrukuma gadījumā. 1954. gadā ar Briseles līguma papildinājumiem tika izveidota Rietumeiropas Savienība. Jaunizveidotā alianse uzskatāma par sākotnējo Eiropas valstu sadarbības formātu aizsardzības jautājumos un vēlākā periodā tika iekļauta ES ietvarā.2

Pašlaik īstenojamās ES operācijas. Avots — ES Ārējās darbības dienests.

Pēc Rietumeiropas Savienības izveidošanas, notiekot tālākai Eiropas valstu integrācijai, vajadzēja rast ciešāku sadarbību politiskajos jautājumos. Vienošanās par ciešāku sadarbību un apvienošanos politisko jautājumu risināšanā tika panākta Hāgas samitā 60. gadu nogalē.3 Sākotnēji ideja par politisko sadarbību tika ietverta Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka E. Daviņjona ziņojumā par nākotnes ārpolitikas koordināciju no 1970. gada,4 kam sekoja 1992. gada Māstrihtas līgums, ar kuru tika ielikti pamati ne tikai ES kā Eiropas kopienas pēctecei, bet arī ieviesta formalizētāka Eiropas valstu sadarbība Kopējās ārējās un drošības politikas ietvaros (KĀDP).5 Vienlaikus ar Māstrihtas ­līgumu tika parakstīta Māstrihtas deklarācija, un no abiem dokumentiem izriet, ka Rietumeiropas Savienības pienākums ir būt atbildīgai par ES aizsardzības jautājumiem.6

Par fundamentālu uzskatāma Rietum- eiropas Savienības valstu 1992. gadā pieņemtā Petersbergas deklarācija, jo valstis nolēma iesaistīties humanitāro krīžu risināšanā un piedalīties miera uzturēšanas operācijās.7 1997. gadā ar Amsterdamas līgumu tā sauktie Petersbergas uzdevumi tika iekļauti ES dienas kārtībā.8 ES valstis 1998. gadā pieņēma Senmalo deklarāciju, kurā tika panākta vienošanās, ka ES jā-kļūst par neatkarīgu lēmumu pieņēmēju, balstoties uz militāro spēku, lai risinātu starptautiska rakstura krīzes, kurās netiek iesaistīta NATO.9 Tādā veidā ES valstis ielika pamatus Eiropas drošības un aizsardzības politikai (EDAP), kas 2009. gadā ar Lisabonas līgumu pārtapa par KDAP. ES militārās un civilās operācijas tiek īstenotas EDAP ietvaros. Vienlaikus minētais nozīmēja, ka ES ir gatava izmantot militāro spēku kā vienots veselums starptautisko krīžu risināšanā.

Kopumā kopš Senmalo deklarācijas ES iesaistes nepieciešamība starptautisko krīžu risināšanā izriet gan no 1999. gada Ķelnes Eiropadomes deklarācijas,10 gan tā paša gada Helsinku Eiropadomes secinājumiem,11 gan 2003. gada Eiropas drošības stratēģijas «Droša Eiropa labākā pasaulē»,12 gan citiem dokumentiem. Nozīmīgākās izmaiņas EDAP jāsaista ar 2009. gadu, kad spēkā stājās Lisabonas līgums, jo ar to ne tikai Eiropas drošības un aizsardzības politika aizstāja Kopējās drošības un aizsardzības politiku kā Kopējās ārējās un drošības politikas integrēta daļa, bet vienlaikus tika ieviesta kolektīvās aizsardzības klauzula un solidaritātes princips, kā arī tika paplašināti Petersbergas uzdevumi, ietverot atbruņošanas operācijas, humanitāro un glābšanas uzdevumu izpildi, padomu un atbalsta sniegšanas uzdevumus, konfliktu novēršanu un miera uzturēšanu, stabilizēšanas uzdevumus pēc konflikta.13

Vēsturiski nozīmīgākais un praksē plašāk izmantotais ES instruments valstu sadarbības pilveidošanai un ES pozicionēšanai par globālu spēlētāju ir Petersbergas uzdevumi, bet tai pašā laikā nedrīkst noniecināt ar KDAP ieviesto kolektīvās aizsardzības klauzulu un solidaritātes principu. 2015. gadā pēc teroristiskajiem uzbrukumiem Francija, balstoties uz Lisabonas līgumā ietverto kolektīvās aizsardzības klauzulu, lūdza citu ES valstu atbalstu (nevis NATO!), kas faktiski nozīmē sadarbību atbilstoši katras valsts līmenim un iespējām. Papildus Francijas piemēram interesants fakts ir Zviedrijas, kas nav ­NATO dalībvalsts, aizsardzības politikas balstīšana uz ES solidaritātes un kolektīvās aizsardzības klauzulu. Pamatojoties uz šo klauzulu, Zviedrija pauž apņemšanos reaģēt, ja Krievija īstenotu agresiju pret Baltijas valstīm. Neskatoties uz ES mehānismu pakāpenisku ieviešanu aizsardzības jomā un piemērošanu praksē, ES aizsardzības jomā tomēr tiek uztverta kā pierobežas krīžu risinātāja civilajās un militārajās operācijās.

Nodoms par ES kā krīžu risinātāju praksē izpaužas ES realizējamajās civilajās un militārajās operācijās, jo kopumā kopš pirmās ES militārās operācijas EUFOR «Concordia» 2003. gadā ES līdz 2017. gadam ir īstenojusi vairāk nekā 30 militāra un civila rakstura operācijas.14 Pašlaik ES realizē sešas militārās (EUFOR «Althea», EU NAVFOR «Atalanta», EUTM «Somalia», EUTM «Mali», EUMAM RCA, EUNAVFOR «Med Sophia») un 9 civilās operācijas (EUMM «Georgia», EULEX «Kosova», EUBAM «Rafah», EUPOL COPPS, EUBAM «Libya», EUCAP «Sahel Niger», EUCAP «Somalia», EUCAP «Sahel Mali», EUAM «Ukraine»).15 ES īstenoto militāro operāciju ietvaros ir sasniegti dažādi mērķi katras operācijas ietvaros un kopumā.

Kopējais ES operāciju skaits ir pietiekami liels, un ES ir sevi apliecinājusi kā nopietns starptautisks spēks, ar kuru jārēķinās, pat neskatoties uz ES operāciju kritiku, bet kāda ir bijusi Latvijas karavīru iesaiste un kādi ir ieguvumi Latvijai no dalības ES militārajās operācijās?

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalība ES militārajās operācijās
Latvijas karavīri ir piedalījušies ES militārajās operācijās kopš 2003. gada kopskaitā ar 135 karavīriem. Dalība pirmajā ES militārajā operācijā EUFOR «Concordia» 2003. gadā notika vēl pirms Latvijas iestājas ES. Savukārt no iestāšanās brīža līdz 2017. gadam Latvija tika pārstāvēta ES militārās apmācības misijā EUFOR «Althea» no 2004. līdz 2009. gadam, pretpirātisma operācijā EU NAVFOR «Atalanta» kopš 2011. gada, militārajā apmācības misijā EUTM «Mali» kopš 2013. gada, militārajā operācijā Centrālāfrikas Republikā EUFOR RCA 2014. gadā un militārajā operācijā EU NAVFOR «Med Sophia» Vidusjūrā kopš 2015. gada.

2003. gadā ES pirmajā operācijā EUFOR «Concordia» piedalījās četri karavīri no Latvijas, operācija tika ierosināta no Maķedonijas valdības puses, un tā bija NATO «Allied Harmony» operācijas turpinājums.16 ES operācijā EUFOR «Althea» Bosnijā un Hercegovinā no 2004. gada decembra līdz 2009. gadam piedalījās 23 karavīri no Latvijas, un tās mērķis bija atbalstīt Bosniju un Hercegovinu militārajā attīstībā un apmācībā. Operācijas EUFOR «Althea» ietvaros realizēti tādi uzdevumi kā situācijas stabilizēšana, cīņa ar terorismu, teritorijas attīrīšana no mīnām, nemieru un spriedzes mazināšana.17 Operācijā piedalījās gan karavīri no ES valstīm, gan citām valstīm (piemēram, Maķedonija, Čīle, Turcija u.c.). ES pretpirātisma operācijas EU NAVFOR «Atalanta» ir pirmā ES jūras operācija, tās īstenošana notiek kopš 2008. gada pēc pirātisma draudu pieauguma pie Somālijas krastiem, lai nodrošinātu kuģu konvoju un apsardzi, kā arī nodrošinātu kuģošanas ceļu drošību.18 Latviju operācijā pārstāvējuši 24 jūrnieki, pildot pienākumus operacionālajā štābā Lielbritānijā un uz štāba kuģiem pie Somālijas. Kopš 2013. gada notiek ES operācija EUTM «Mali» un tā ir vērsta uz Mali karavīru apmācību un bruņoto spēku reorganizāciju, nevis karavīru piedalīšanos kaujas operācijās, lai Mali karavīri ar civilo iestāžu atbalstu spētu atjaunot valsts teritoriālo integritāti. Veicot kaujas atbalsta vienību apmācību, Latviju ES operācijā Mali pārstāvējuši 42 karavīri.19 ES operācija Centrāl­āfrikas Republikā EUFOR RCA tika uzsākta 2014. gadā. Latvijas dalība ilga sešus mēnešus. Latviju pārstāvēja 39 karavīri. Šīs operācijas mērķis bija mazināt krīzi, nodrošināt iedzīvotāju aizsardzību un humanitāro palīdzību. Latvijas karavīru pienākumos ietilpa Bangi (Gangui) lid­ostas apsardze, humanitāro kravu transports un patrulēšana. Kopš 2015. gada Latvija tiek pārstāvēta ES Jūras spēku operācijā EU NAVFOR «Med Sophia» Vidusjūrā, tās mērķis ir cīņa ar nelegālo migrāciju un kontrabandu.20 Latviju EU NAVFOR «Med Sophia» pārstāvējuši četri karavīri, pildot pienākumus galvenajā štābā Romā.

Latvijas karavīru iesaiste un pārstāvniecība notikusi sešu veidu ES operācijās, kas jāvērtē pozitīvi, ņemot vērā Latvijas kapacitāti un spējas.

1 17.03.1948. Brussels Treaty. Treaty of Economic, Social and Cultural Collaboration and Collective Self-Defence. Entered into force on 25.08.1948. http://www.nato.int/ebookshop/video/declassified/doc_files/Brussels%20Treaty.pdf
2 3.10.1954. Brussels Treaty. As amended by the Protocol modifying and completing the Brussels Treaty. Entered into force on 06.05.1995. http://www.cvce.eu/content/publication/2003/11/26/7d182408-0ff6-432e-b793-0d1065ebe695/publishable_en.pdf
3 2.12.1969. Final communique of the Hague Summit. http://www.cvce.eu/content/publication/1997/10/13/33078789-8030-49c8-b4e0-15d053834507/publishable_en.pdf
4 7.10.1970. Report by the Foreign Ministers of the Member States on the problems of political unification. http://www.cvce.eu/content/publication/1999/4/22/4176efc3-c734-41e5-bb90-d34c4d17bbb5/publishable_en.pdf
5 7.02.1992. Treaty on European Union. Entered into force on 01.11.1993. https://europa.eu/european-union/sites/europaeu/files/docs/body/treaty_on_european_union_en.pdf
6 7.02.1992. Declaration on Western European Union. https://europa.eu/europeanunion/sites/europaeu/files/docs/body/treaty_on_european_union_en.pdf
7 9.06.1992. Western European Union Council of ministers. Petersberg Declaration. http://www.weu.int/documents/920619peten.pdf
8 2.10.1997. Treaty of Amsterdam amending the Treaty on European Union, the Treaties establishing the European Communities and certain related acts. Entered into force on 01.05.1999. http://www.europarl.europa.eu/topics/treaty/pdf/amst-en.pdf
9 4.12.1998. Declaration Issued at the British-French Summit, Saint Malo, France. https://www.consilium.europa.eu/uedocs/cmsUpload/French-British%20Summit%20Declaration,%20Saint-Malo,%201998%20-%20EN.pdf
10 4.06.1999. Cologne European Council Presidenc Report on Strenghtein of the common European policy on security and defence. http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cmsUpload/Cologne%20European%20Council%20-%20Annex%20III%20of%20the%20Presidency%20conclusions.pdf
11 1.12.1999. Helsinki European Council Presidency Conclusions. http://www.europarl.europa.eu/summits/hel1_en.htm
1212.12.2003. Eiropas Drošības stratēģija: Droša Eiropa labākā pasaulē. https://www.consilium.europa.eu/uedocs/cmsUpload/031208ESSIILV.pdf
13 3.12.2007. The Treaty of Lisbon amending the Treaty on European Union and the Treaty Establishing the European Community. Entered into force on 01.12.2009. http://publications.europa.eu/resource/cellar/688a7a98-3110-4ffe-a6b3-8972d8445325.0007.01/DOC_19
14 iropas Savienības Ārējās darbības dienests. https://eeas.europa.eu/headquarters/headquartershomepage_en/430/Military%20and% 20civilian%20missions%20and%20operations
15 bid.
16iropas Savienības Ārējās darbības dienests. http://www.eeas.europa.eu/archives/csdp/missions-and operations/concordia/index_en.htm
17 acionālie bruņotie spēki. 2016. Starptautiskajām operācijām 20. Rīga: Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras tipogrāfija «Latvijas karte».
18 bid.
19 bid.
20 bid.

Nobeigums nākamajā numurā.

Mums jāmācās godināt gan dzīvos, gan kritušos karavīrus

Džoanna Eglīte

Foto — vsrž. Gatis Indrēvics un no I. Anševicas personiskā arhīva.

Malkas pagales pistoļu vietā, paša rakts bunkurs un vairāku dienu pārgājieni Ziemeļvidzemes mežos — tāda bija Sauszemes spēku 1. kājnieku bataljona karavīra seržanta Voldemāra Anševica bērnība. Audzis dzimtā, kur paaudzēs godāti karavīri, Voldemārs jau puikas gados zināja savu ceļu. Tikko pēc Latvijas neatkarības atgūšanas izveidojās Jaunsardzes kustība, viņš tajā iestājās, bet vēlāk brīvprātīgi pieteicās dienestam Latvijas armijā. 

Seržants Voldemārs Anševics
(1977. gada 8. novembris — 2009. gada 1. maijs)

1996. gadā Voldemārs Anševics dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos uzsāka kā kadetkandidāts Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Vēlāk pieņēma lēmumu militāro karjeru turpināt kā ­instruktors. 

2001. gada janvārī profesionālo dienestu viņš uzsāka Sauszemes spēku 1. kājnieku bataljona izlūkvadā.  

V. Anševics 2003. un 2004. gadā piedalījās starptautiskajās operācijās Irākā, par ko tika apbalvots ar Nacionālo bruņoto spēku piemiņas medaļām «Par piedalīšanos starptautiskajās operācijās». 

2008. gada jūnijā viņš tika iecelts Latvijas kontingenta starptautiskajā operācijā Afganistānā pasniedzēja instruktora amatā.

Seržantu V. Anševicu dienesta biedri un tiešie komandieri raksturo kā karavīru, kurš vienmēr ar atdevi pildījis savus pienākumus. Viņš bija izteikti izcils līderis saviem karavīriem, viņam vienmēr visi varēja uzticēties.    

Dienesta laikā V. Anševics vairākkārt apbalvots ar SZS 1. kājnieku bataljona komandiera apbalvojumiem, kā arī ar NBS komandiera goda ­zīmi «Par centību militārajā dienestā». 

Ar Viestura ordeņa I šķiru V. Anševics pēc nāves apbalvots 2010. gada 13. oktobrī.. 

Dienests atbilda viņa pasaules izjūtai, kur vadošās ir goda un pienākuma jūtas, arī nesavtīga pašaizliedzība. Virzīšanās pa karjeras kāpnēm godkāres apmierināšanai Voldemāram bija sveša. Prasīgs, bet taisnīgs — tā Voldemāru raksturo dienesta biedri.

NBS karavīrs. Izlūks. Instruktors. Piedalījies trijās starptautiskajās operācijās — divās Irākā un vienā — Afganistānā. Voldemārs Anševics ir viens no četriem Latvijas karavīriem, kuri krituši kaujās Afganistānā. Šoruden Voldemāram paliktu 40 gadi.

Šā gada augusta sākumā (09.08.2017.), godinot viņa piemiņu, ASV Mičiganas štatā, Alpenas Kaujas gatavības apmācības centra bāzē atklāja V. Anševica ielu.

Voldemārs Anševics ar sievu Ievu un meitiņu 2007. gada jūlijā, NBS 1. kājnieku bataljona gadadienas svinībās.

Latvijas pirmais JTAC
Voldemārs Anševics 2008. gadā kļuva par vienu no pirmajiem (otrs — kapteinis Edmunds Svenčs) Latvijas gaisa atbalsta kontrolieriem (Joint terminal attack controller (JTAC)), apgūstot specialitāti Greilingas aviācijas poligonā, kur tolaik apmācību programmu vadīja Greilingas aviācijas poligona komandieris pulkvežleitnants Džeimss Endrū Robertss. Poligons atrodas Alpenas Kaujas gatavības apmācības centra pakļautībā (Combat Reaginess Training Centre).

Apmācību laikā starp kursantiem, no kuriem lielākā daļa bija Mičiganas Nacionālās gvardes karavīri, un kursa vadītājiem izveidojās cieša profesionāla un personīga draudzība. Neskatoties uz valodas barjeru, mācības Voldemārs absolvēja kā viens no labākajiem kursantiem.

Dažus mēnešus vēlāk starptautiskajā operācijā Afganistānā Voldemārs Anševics un citi Latvijas kontingenta karavīri dienēja kopā ar Mičiganas Nacionālās gvardes karavīriem NATO Operacionālajā sadarbības padomnieku grupā (Operational mentoring and Liasion team (OMLT)).

Uzbrukums Bari Alai postenim
Vienlaikus ar Afganistānas Nacionālās armijas pārstāvju apmācību, NATO karavīri nemitīgi bija iesaistīti nemiernieku veikto uzbrukumu novēršanā. NATO vienība, kuras sastāvā Afganistānā dienēja Latvijas karavīri, kopā ar šķietami lojāliem afgāņu karavīriem sargāja galveno šī apgabala apgādes ceļu Kunāras provincē, Paki­stānas robežas tuvumā, kas bija svarīgi ne tikai koalīcijas spēkiem un mierīgajiem iedzīvotājiem, bet arī tālibu spēkiem.

2009. gada 1. maija agrā rītā tālibu uzbrukums postenim kļuva par vērienīgāko un līdz tam laikam labāk koordinēto. Aptuveni 100 tālibu kaujinieku grupa, mērķtiecīgi apšaudot priekšposteni, straujā uzbrukumā ieņemēma Bari Alai novērošanas posteni. Cīņas karstumā Voldemārs Anševics tika sašauts rokā. Saņēmis mediķa palīdzību, viņš devās atpakaļ kaujā, taču spēki bija nevienlīdzīgi. Mūsu karavīru spēja pretoties bija ierobežota, jo, lai arī viņi izmantoja visu pieejamo ekipējumu, tas bija nepietiekams pret tik ievērojamu pārspēku. Nevienlīdzīgā cīņā krita divi Latvijas karavīri — seržants Voldemārs Anševics un dižkareivis Andrejs Merkuševs; trīs amerikāņu karavīri — seržants Viljams Vailds, seržants Džeimss Pirtls un speciālists Raians Kings; kā arī trīs afgāņu karavīri.

Dažas dienas vēlāk koalīcijas spēki gatavoja nopietnu operāciju uzbrukumā sagrābto 12 afgāņu ķīlnieku atbrīvošanai, bet tie dzīvi un neskarti īsi pirms tam bija atlaisti brīvībā. Gan ķīlnieku neraksturīgi vieglā atbrīvošana, gan notikumu analīze, ko veica kaujā izdzīvojušo koalīcijas spēku karavīri, lika secināt, ka tālibu uzbrukumu bija palīdzējuši organizēt afgāņu Nacionālās armijas karavīri, kuri šķietami darbojās kopā ar koalīcijas spēkiem.

Karavīru sievas sapratīs
Sapņos Voldemārs joprojām apciemo savu sievu. Pēc tādām satikšanās naktīm viņa mostas ar apziņu, ka vienmēr būs jāsadzīvo ne tikai ar zaudējuma izjūtu, bet arī neatbildētiem jautājumiem par to — kā, kāpēc un vai tas bija novēršams.

«Tagad es apzinos, ka dienās pirms Voldemāra nāves sazvanoties dzirdēju viņa balsī drūmu nolemtību. Iespējams, viņš juta gan līdzās esošos, gan tuvojošos draudus,» saka Voldemāra sieva Ieva Anševica. «Taču ikviena karavīra sieva mani sapratīs — lai arī tavas bailes ir pastāvīgs fons, tādā brīdī tu vienkārši centies savu mīļo cilvēku atbalstīt un aizgaiņāt drūmas priekšnojautas.»

Izvēles priekšā
Afganistānas starptautiskajā operācijā Voldemārs Anševics devās, iekšēju pretrunu mākts, tomēr ar domu, ka izdarījis godīgu izvēli. Īsi pirms liktenīgās misijas smagi saslima viņa divus gadus vecā meitiņa. Slimnīcas reanimācijas nodaļā sarunā ar sievu Voldemārs atzina, ka nevar palikt mājās, jo nespēs dzīvot, ja ar kādu no viņa puišiem Afganistānā notiks nelaime. Voldemārs bija pieredzējis jau četru dienesta biedru bojāeju starptautiskajās operācijās.

«Voldemārs ļoti smagi to pārdzīvoja, un, lai arī mājās par to praktiski nerunāja, daudzās stundas, ko viņš pavadīja, dziļi sevī iegrimis, arī izjūtas, viņam līdzās esot, nepārprotami par to liecināja,» atceras Ieva Anševica. «Es sapratu vīra izvēli. Viņš bija karavīrs pēc aicinājuma un savas būtības.»

Anševicu meitiņai par mata tiesu izdevās izķepuroties, kamēr viņas tētis ziedoja sevi citu cilvēku sargāšanai.

Kā godināt kritušos?
Anševicu ģimene ar lepnumu runā par Voldemāru, jo viņš bija varonīgs cilvēks. Tāpēc Ieva Anševica ziņu par vīra piemiņai atklāto ielu Amerikā uztvēra ar pateicību.

«Manuprāt, Latvijā mēs esam ļoti kūtri atzīt par varonīgiem cilvēkus, kuri nenoliedzami to pelnījuši, vairāmies lepoties ar cilvēkiem. Tomēr, ja mēs paši nenovērtējam nesavtīgu, pašaizliedzīgu rīcību, tad kā mūsu bērni iemācīsies redzēt tās vērtību? Vai viņi spēs šādi rīkoties, ja ģimenē būs ierasts domāt tikai sava labuma gūšanas robežās?» vaicā Ieva Anševica, būdama pārliecināta, ka Latvijā jāveicina cilvēku izpratne par to, ko dara kara-      vīrs un kāda tam ir nozīme mūsu katra drošībai.

ASV Mičiganas štata Alpenas Kaujas gatavības apmācības centrā karavīri, kuri Voldemāru Anševicu bija pazinuši, sarīkoja kritušā karavīra piemiņas dienu — Voldemāra dzīves svinēšanu. Savukārt ielas atklāšana astoņus gadus pēc viņa bojāejas bija loģisks turpinājums, godinot karavīru, kurš šai mācību centrā kā viens no pirmajiem Latvijas karavīriem ieguva gaisa atbalsta kontroliera izglītību un NATO starptautiskajā operācijā Afganistānā cīnījās un krita plecu pie plecu ar amerikāņu karavīriem.

Pelnījuši cieņu!
«Pastāv dažādi viedokļi par Latvijas dalību starptautiskajās operācijās un to, kādēļ mūsu karavīriem jāiet bojā, aizstāvot citu valstu iedzīvotājus. Karavīrs savu dienesta vietu neizvēlas. Būtiskais, ko katram Latvijā vajadzētu apzināties, — mūsu karavīri ir gatavi mirt, lai sargātu citu dzīvības. Un, ja mūsu karavīri ir gatavi ziedot sevi misijās ārpus Latvijas, tad nav ne mazāko šaubu, ka viņi ir gatavi līdz pēdējam aizsargāt savu dzimteni. To mums katram vajadzētu atcerēties, domājot par karavīriem — gan dzīvajiem, gan kritušajiem. Viņi ir pelnījuši ļoti lielu cieņu,» pauž Ieva Anševica.

ASV, Mičiganas štatā, Alpenas Kaujas gatavības apmācības centra bāzē, piedaloties Nacionālo bruņoto spēku komandierim ģenerālleitnantam Leonīdam Kalniņam un Alpenas Kaujas gatavības apmācības centra komandierim pulkvedim Džeimsam Endrū Robertsam, atklāta Afganistānā kritušā Latvijas karavīra seržanta Voldemāra Anševica vārdā nosaukta iela. 

Sauszemes spēku 1. kājnieku bataljona karavīrs seržants Voldemārs Anševics dzīvību zaudēja 2009. gada 1. maijā nemiernieku uzbrukumā Afganistānas Nacionālās armijas novērošanas postenim Kunāras provincē, pildot dienesta pienākumus starptautiskajā operācijā Afganistānā. 

Kritušā Latvijas karavīra piemiņai veltītā iela atklāta ASV Mičiganas štatā, jo Latvijas kontingenta karavīri Afganistānā dienēja kopā ar ASV Mičiganas Nacionālās gvardes karavīriem Latvijas un ASV Operacionālās sadarbības padomnieku grupā.

Mičiganas un Latvijas partnerība aizsākās 1993. gadā. 2007. gadā Latvija ierosināja veidot kopīgu vienību ar ASV Mičiganas Nacionālo gvardi Starptautisko miera uzturēšanas spēku operācijā Afganistānā. Šis priekšlikums tika atbalstīts, un 2008. gada janvārī tapa apvienotā operacionālā padomnieku grupa, kas darbojās līdz 2010. gadam decembrim. Mičiganas un Latvijas karavīri bija pirmie, kas izveidoja kopīgu apvienoto operacionālo padomnieku komandu.

Godinot Latvijas karavīrus, kuri, pildot kaujas uzdevumus, ziedojuši savu dzīvību, piemiņas vieta 2016. gada 11 novembrī tika atklāta arī Ādažu bāzē. 

Valsts aizsardzībā var iesaistīties ikviens

Taivo Trams

Foto — Armīns Janiks.

Laikā, kad arvien biežāk tiek runāts par globālās aizsardzības koncepciju, valsts aizsardzībā iesaistot pēc iespējas plašāku sabiedrību, atbalsts Zemessardzei ir īpaši svarīgs. Sniedzot palīdzību Zemessardzei, katrs valsts patriots, pats tieši neiesaistoties militārās aktivitātēs, var dot savu ieguldījumu Latvijas drošības stiprināšanā. Pēdējo pāris gadu laikā interese iesaistīties Zemessardzē vai vismaz sniegt atbalstu tai ir jūtami pieaugusi, taču iespējas kaut ko darīt vēl ir plašas.

Situācija pakāpeniski uzlabojas
Vadoties no līdzšinējās pieredzes, zemessargi atzīst, ka vislabākais materiālā atbalsta veids ir personai vai uzņēmumam, kas vēlas iesaistīties ziedošanā, uzzināt no Zemessardzes speciālistiem aktuālākās vajadzības, pēc tam iegādāties konkrēto preci vai pakalpojumu un nodot to izvēlētajam bataljonam. Tomēr daudziem ērtāka un vieglāka iespēja šķiet naudas līdzekļu ziedošana.

Vislielākā vajadzība pēc atbalsta Zemessardzei bija krīzes laikā, kad līdzekļu bija mazāk un jebkāda veida palīdzība un atbalsts bija ļoti noderīgi, saka ZS štāba Apgādes pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Arturs Barons. Pēdējā laikā situācija ir uzlabojusies — pieejamā finansējuma apjoms ir pieaudzis, ir uzsākti dažādi projekti par zemessargu apgādi ar nepieciešamo ekipējumu. «Situācija, protams, ir mainīga — daļa projektu realizējas, daļa apstājas uz nenoteiktu laiku, centralizētie iepirkumi dažkārt ļoti ieilgst, taču virzība ir pozitīva.» Atbilstoši plāniem līdz 2019. gadam ir paredzēts apgādāt visus zemessargus ar kritiski nepieciešamo individuālo ekipējumu, kas vajadzīgs, lai varētu ērti un pilnvērtīgi darboties gan telpās, gan āra apstākļos.

Vajadzības vērtē īpaša komisija
Zemessardzes centralizētie iepirkumi tiek fokusēti uz t.s. kritiski svarīgā individuālā un kolektīvā ekipējuma iegādēm. Tajā pašā laikā no kopējā ekipējuma saraksta paliek daudzas pozīcijas, ko ir paredzēts iegādāties tikai nākotnē, kad tiks nodrošinātas pamatvajadzības, atzīst A. Barons. Šim mērķim arī noder ziedojumi. «Šīs lielākās un mazākās summas, ko saziedo sabiedrība, mēs vispirms plānojam izlietot atbilstoši tiem mērķiem, ko norādījuši paši ziedotāji. Reizēm ir norādīti ļoti konkrēti mērķi, piemēram, bruņojuma iegādei, ko par ziedojumiem tomēr nepērkam — tā iegāde notiek centralizēti, un saziedotie līdzekļi nesniegtu nekādu būtisku efektu.»

Lai saziedotā nauda tiktu izmantota efektīvi un atbilstoši zemessargu vajadzībām, ar Zemessardzes komandiera pavēli ir izveidota komisija, kas izvērtē ziedojumu izmantošanas lietderību. «Komisija pārskata Zemessardzes vajadzības un mērķus un sagatavo priekšlikumus ziedojumu realizēšanai, lai tie būtu pēc iespējas noderīgāki zemessargiem. Būtiska daļa ziedojumu tiek novirzīta mācību atbalstam un inventāra iegādei, daļa — ekipējuma un bruņojuma uzturēšanai, piemēram, optikas tīrīšanas līdzekļiem. Vēl daļu esam nolēmuši veltīt Zemessardzes popularizēšanai, sniedzot informāciju plašākai sabiedrībai un aicinot stāties Zemessardzē,» stāsta A. Barons.

Lietas var nopirkt, cilvēkus — ne
Ziedojumi Zemessardzes atbalstam tiek saņemti regulāri— dažreiz tās ir pavisam nelielas summas, citkārt — regulāri un diezgan ievērojami ziedojumi. «Cilvēku motivācija ir dažāda. Vieniem rados ir karavīri vai zemessargi, citi paši dien bruņotajās struktūrās, vēl citi vienkārši ir patrioti un domā par savas valsts drošību. Visādā ziņā mēs esam pateicīgi par jebkāda veida atbalstu un to novērtējam ļoti augstu.»

Protams, ziedošana ir tikai viens no veidiem, kā atbalstīt valsts drošību. «Taču būtiski, ja pat ne būtiskāk ir katram pašam piedalīties valsts aizsardzībā. Vakanču ir diezgan daudz, līdz ar to katram pilsonim ir iespēja nākt, mācīties, aktīvi līdzdarboties un tādā veidā stiprināt valsts aizsardzības spējas. Tas būtu lielākais ziedojums, ko sabiedrība mums varētu sniegt. Ar materiālajām vērtībām mēs lēnām mēģinām tikt galā, bet cilvēkus mēs nevaram nopirkt,» uzsver ZS štāba Apgādes pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants A. Barons.

Lai atbalstītu Zemessardzi, lūdzam ziedot:
Zemessardzes štābs
Reģistra numurs 90000040549
Valsts kase TRELLV22
LV86TREL7100035010000

Iniciatīvas sabiedrības iesaistīšanai
Mārtiņš Muižnieks ir viens no NVO «Atbalsti zemessargu» dibinātājiem. Šī organizācija, lai gan dibināta ne pārāk sen, jau īstenojusi būtisku ziedojumu Zemessardzei, bet nākotnes plānos ir visas sabiedrības iekustināšana lielākai atbalsta sniegšanai valsts aizsardzībai.

Mārtiņam zemessargu vajadzības ir labi zināmas, jo viņš jau deviņus gadus ir Zemessardzes Studentu bataljona zemessargs, arī ikdienas darba pienākumos un brīvajā laikā sanāk kontaktēties ar cilvēkiem no Zemessardzes vai citām bruņoto spēku vienībām. «Es zinu tās grūtības un problēmas, ar kurām sastopas zemessargs savā ikdienā. Tādēļ arī radās ideja par ­palīdzības sniegšanu Zemessardzei,» teic M. Muižnieks.

Viņš atzīst, ka par ļoti būtisku daļu savu sasniegumu karjerā ir jāpateicas tieši dienestam Zemessardzē un tur gūtajām iemaņām, tādēļ radusies vēlme darīt arī kaut ko no savas puses. Pirmais mēģinājums bija medicīnas somu sagādāšana aptuveni pirms gada — šis ziedojums tika nodots tieši Studentu bataljonam, katrai rotai pa vienai somai. Tā kā šī iniciatīva izdevās, gribējās sasniegt vēl lielākus mērķus.

Iniciatīvas virzītāji sākuši apzināt citu zemessargu iespējas iesaistīties ziedojumu piesaistē. Pirms pusgada visi nonākuši pie secinājuma, ka jādibina biedrība, lai būtu iespēja organizēt lielāka apjoma līdzekļu vākšanas kampaņas. Biedrība ieguvusi arī sabiedriskā labuma organizācijas statusu, pašlaik tās biedri veido mājaslapu «Atbalsti zemessargu», ko paredzēts laist tautās augustā. Viens no tās svarīgākajiem darbības pamatprincipiem ir maksimāla darbības caurspīdīguma nodrošināšana. «Mums ir jāiegūst un jāsaglabā uzticība sabiedrības acīs, tādēļ ikviens var detalizēti iepazīties ar biedrības finansiālo darbību — reizi mēnesī visos savos būtiskākajos informācijas kanālos publicējam pilnu bankas konta izrakstu,» uzsver M. Muižnieks.

Gribam panākt domino efektu
«Mūsu uzdevums nav vākt naudu lāp- stiņu vai individuālā ekipējuma iegādei — mēs vēlamies koncentrēties uz tāda aprīkojuma un ekipējuma iegādi, kas nepieciešams zemessarga dzīvības glābšanai vai jebkādā citā veidā palīdz un sniedz priekšrocības kaujas laukā. Taču galvenais uzdevums ir rosināt un vairot sabiedrībā apziņu, ka mums arī pašiem ir jāpalīdz valstij, pašiem jāiesaistās tās aizsardzības stiprināšanā. Mēs gandrīz vienmēr esam gatavi pieprasīt, bet ko paši dodam pretī?» vaicā M. Muižnieks. Jau ir bijušas pirmās intervijas, informācija par biedrības aktivitātēm sasniegusi plašāku sabiedrību, tāpēc vairākos projektos sākusies pozitīva virzība. «Mēs cenšamies panākt tādu kā domino efektu, uzrunājot arvien vairāk cilvēku. Ja pēc laika mūsu biedrības darbs vairs nebūs nepieciešams, uzskatīsim, ka savu mērķi esam sasnieguši. Bet līdz tam vēl tāls ceļš ejams.»

«Atbalsti zemessargu» pagaidām nevēlas lielīties ar panākumiem, taču jau ir veikti mērķziedojumi gandrīz 2000 EUR apjomā vienībai Studentu bataljonā ekipējuma iegādei konkrētiem studējošajiem zemessargiem. Būtisks sasniegums ir arī termokameras «Pulsar Helion XQ50F» iegāde gandrīz 3000 EUR vērtībā viena Studentu bataljona vada vajadzībām. Šī kamera jau tagad tiek aktīvi izmantota mācībās, un zemessargi atzīst, ka tā būtiski uzlabo kaujas spējas diennakts tumšajā laikā.

Pagaidām aktīvākie — studenti
Tā kā Mārtiņš un pārējie organizācijas dibinātāji paši ir no Studentu bataljona, nav brīnums, ka visaktīvāk ziedojumu piesaistē un ziedošanā iesaistās tieši šis bataljons. «Mēs esam devuši informāciju arī citiem bataljoniem, taču ideja laikam vēl nav līdz galam izprasta, tāpēc interese pagaidām nav liela. Taču tas ir laika jautājums,» saka M. Muižnieks.

Ir vairākas iespējas iesaistīties atbalsta sniegšanā Zemessardzei. Viena no tām ir ziedot bez konkrēta mērķa — tad nauda tiek tērēta biedrības darbībai un lielāko akciju vai iepirkumu atbalstam. Cita iespēja ir konkrēts mērķziedojums vienībai, kura izteikusi savas aktuālās vajadzības. Tādā gadījumā vienībai ir uzdevums organizēt informācijas nodošanu tālāk un veicināt ziedotāju piesaisti. Ir arī publiskās ziedojumu kampaņas, piemēram, ja radusies nepieciešamība iegādāt medicīniskos žņaugus, biedrība meklē iespējamos piedāvājumus par labāko cenu un pēc tam organizē publisko ziedojumu vākšanu. «Protams, katrs var mēģināt visu risināt individuāli, bet mēs kā organizācija varam dabūt daudz izdevīgākus piedāvājumus, turklāt sabiedriskā labuma organizācijas statuss ziedotājiem dod atvieglojumus nodokļu jautājumā,» uzsver M. Muižnieks.

Lai iesaistītos Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā un sniegtu finansiālo atbalstu Zemessardzei, interesenti lūgti ziedot biedrībai «Atbalsti zemessargu»
Reģ. nr.: 40008258700
Konts: LV07HABA0551042884076

Jauno zemessargu pamatapmācības nometne Valmierā

Valmierā, Zemessardzes 22. kājnieku bataljona bāzē «Kaugurmuiža» un tās apkārtnē no 26. jūlija līdz 12. augustam norisinājās Zemessardzes 2. brigādes zemessargu pamatapmācības nometne, kurā piedalījās vairāk nekā 70 zemessargu ar un bez priekšzināšanām no dažādiem
Latvijas Zemessardzes bataljoniem.

Kas raksturīgs pamatapmācības nometnei? Tā ir jauna pieeja zemessargu apmācībā, kurā nesen dienestā pieņemtie zemessargi aptuveni nepilna mēneša laikā apgūst militārās pamatiemaņas.

Šajā nometnē zemessargi apguva lauka kaujas iemaņas, kaujas šaušanas pamatprincipus, guva ieskatu topogrāfijā, ierindas apmācībā, psiholoģijā un saistošajos normatīvajos aktos, kā arī mācījās likumus un reglamentus, ieroču mācību, sakaru tehniku un, protams, pirmo medicīnisko palīdzību. Zemessargiem bija iespēja uzlabot savu fizisko sagatavotību un apgūt militārās pamatiemaņas.

Daži, iespējams, nesapratīs, kam gan tas viss ir vajadzīgs — dzīvot un gulēt laukā, veidot apmetnes, smērēt seju (maskēties atbilstoši apvidum), iet garos maršus un vēl daudz ko citu? Taču dalība nometnē ikvienam Latvijas pilsonim dod iespēju iesaistīties valsts aizsardzībā un pilnveidoties — norūdīt raksturu un labāk iepazīt sevi, apgūstot militārās pamatiemaņas, zināšanas un prasmes.

Jau pirmajā, ierašanās, dienā zemessargus apmācīja darboties ar ieroci. Viņi veica ieroča nepilno izjaukšanu un salikšanu, nosauca ieroča tehniskos datus, kā arī iekšējo detaļu nosaukumus, raksturoja to nozīmi. Jaunie zemessargi apguva arī ieroča un magazīnas pielādēšanu un izlādēšanu, kā arī drošu apiešanos ar ieroci. Šajā dienā viņi mācījās arī pareizas šaušanas pamatprincipus un šaušanas stāvokļus.

Ar šiem uzdevumiem diena vēl nebija noslēgusies — apgūstot ierindas mācību, tika vērtēta pamatstāja, līdzināšanās, pa-grie­zieni uz vietas un kustībā, iziešana no ierindas un pieiešana pie komandiera.

Nometnē jaunie zemessargi apguva arī — DAKO (darbs ar kartēm un orientēšanās), darbības ar kompasu, attāluma noteikšanu ar tēmēkļa grauda, lineāla, pirksta un binokļa palīdzību, kā arī veidoja un aizpildīja attāluma kartītes. Zemessargiem ļoti patika doties patstāvīgā orientēšanās trasē, kura bija sešus kilometrus gara, — tā viņi spēja attīstīt savu orientēšanās prasmi, izmantojot teorētiskajā apmācībā iegūtās zināšanas. Nometnes dalībnieki mācījās roku signālus, uzzināja, kas ir skaņas un gaismas disciplīna, mācījās pārvarēt dažāda veida šķēršļus, ieņemt riņķveida aizsardzību, kā arī apguva formācijas (pārvietošanās) veidus. Zemessargi patstāvīgi veidoja sev ierakumus un aizsegus no smilšu maisiem.

5. un 6. augustā bija paredzēta kaujas šaušana. Pirmajā dienā jaunie karavīri praksē izmantoja pareizas šaušanas pamatprincipus, šaujot ar AK-4 triecienšauteni. Otrajā dienā vingrinājumi jau bija specifiskāki un sarežģītāki, jo zemessargiem, izmantojot pirmās dienas pieredzi, bija jāizpilda vingrinājums «piemetiens». Gan pirmajā, gan otrajā dienā kaujas šaušanas apmācība sākās ar treniņiem, kur viņi atkārtoja un apguva elementus, kas bija nepieciešami kaujas šaušanas vingrinājumos.

Jaunajiem zemessargiem mācīja arī lauka higiēnu, pareizu ekipējuma sakārtošanu, formas tērpa kopšanu un izmantošanu, patvēruma izveidi, maskēšanos atbilstoši apvidum, kā arī informēja viņus par sarga pienākumiem, patruļbāzes veidiem un tās izveidi.

Arī piecu kilometru skrējiens ar spēka vingrinājumiem sagādāja prieku daudziem, jo tieši šajā uzdevumā jaunieši spēja izvērtēt savu spēju robežas, neradot kaitējumu veselībai.

Pāris dienas pirms nometnes beigām jaunie zemessargi devās vairāk nekā 10 kilometru garā nakts maršā, un katrs vads dziedāja pašu izvēlēto dziesmu. Skanēja gan «Kājnieku dziesma», gan strēlnieku dziesma «Mirdzot šķēpiem». Nākamajā dienā pēc nakts marša zemessargus sagaidīja pārsteigums — uzdevumi bija beigušies, un tika organizēts BBQ vakars, lai jaunie zemessargi gūtu gandarījumu par sekmīgi aizvadītajām 18 dienām pamat­apmācības nometnē.

Visi zemessargi tika vērtēti individuāli pēc ieskaišu rezultātiem, un noslēguma ceremonijā apbalvoja nometnes labākos instruktorus — kaprāli Lauri Lejiņu, kaprāli Voldemāru Dzirkali, virsleitnantu Aigaru Savicki, virsseržantu Aleksandru Olehnoviču, majoru Andi Landrātu, kaprāli Jāni Pilskalnu — un labākos zemessargus — Elvitu Alksni un Ernestu Erdeli, kas abi pārstāv Zemessardzes 22. kājnieku bataljonu.

Latvijas Republikas Zemessardze ir lielākā Nacionālo bruņoto spēku struktūra un teritoriālās aizsardzības pamats. Zemessardze ir izaicinājums ikvienam pilnveidot sevi, iegūstot jaunas zināšanas, organizēti un saturīgi pavadīt brīvo laiku, iepazīstot jaunus draugus un domubiedrus, veicināt savas pašapziņas izaugsmi, kopīgi darbojoties vienotā komandā Latvijā un ārpus tās robežām.

Sagatavojusi Kristīne Kirčenko,
Jaunsardzes un Zemessardzes reportiere. 

Mums ir dota iespēja brīvprātīgi kalpot savai valstij

Guna Štolcere,
Zemessardzes 4. brigādes štāba Civilmilitārās sadarbības nodaļas vecākā speciāliste.

Foto — Gatis Dieziņš.

Šā gada 26. jūnijā plašajā Jelgavas pils pagalmā notika Zemessardzes (ZS)
4. brigādes komandiera maiņas svinīgā ceremonija. Pulkvežleitnants Andris Rieksts amatā nomainīja līdzšinējo komandieri pulkvedi Jāni Gaili, kurš dienestu turpinās NATO spēku integrācijas vienības Latvijā
komandiera amatā. 30. jūnijā ZS 4. brigāde atzīmēja
25. gadadienu.

— Kā vērtējat savu līdzšinējo dienesta laiku?
— Dienestā esmu no 1995. gada 27. novembra. Tikko biju beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitāti Jelgavā, un bija jāstājas uzskaitē valsts militārā dienesta pārvaldē Saldū. Man vaicāja, vai es negribētu turpināt karjeras izaugsmi kā virsnieks un stāties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Nedēļu padomāju, tad devos uz akadēmiju. Septembrī mācības jau bija sākušās, taču man ar mazu nokavēšanos izdevās uzsākt mācības kā kadetam. Toreiz, ja jau bija iegūta augstākā izglītība, vajadzēja mācīties nedaudz vairāk nekā gadu. Mana civilā izglītība ir inženieris, tāpēc mani pēc akadēmijas absolvēšanas nosūtīja dienēt kā virsnieku uz Nacionālo bruņoto spēku štāba Operāciju vadības un plānošanas pārvaldes Inženiertehniskās plānošanas daļas Sapieru nodaļu. Tā sākās un ļoti ilgus gadus turpinājās mans dienests saistībā ar sprādzienbīstamajiem priekšmetiem. Inženiertehniskās plānošanas daļas Sapieru nodaļā mans uzdevums bija sagatavot eksāmenu biļetes, lai sertificētu par sapieriem karavīrus Zemessardzes bataljonos un aizsardzības spēkos. Apmeklējot bataljonus, sapratu, ka uzsākt dienestu pēc akadēmijas uzreiz Nacionālo bruņoto spēku štābā nebūtu īsti pareizi, jo nepieciešams uzkrāt pieredzi. Tāpēc lūdzu, lai mani pārceļ turpināt dienestu Zemessardzē. Mani pārcēla uz Saldu, ZS 43. kājnieku bataljonu. Tur nebija inženiera vai sapiera amata, un mani iecēla par personāla daļas priekšnieku. Vajadzēja strādāt ar personāla dokumentāciju, taču man atļāva šos pienākumus apvienot ar sapiera darbu, ko arī veiksmīgi pildīju.

2000. gadā piedalījos Nacionālo bruņoto spēku (NBS) organizētajos kursos, lai apgūtu zināšanas Norvēģijā nesprāgušās munīcijas neitralizēšanā norvēģu instruktoru vadībā. Tikko pie Zemessardzes brigādēm sāka veidot nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vienības, biju viens no pirmajiem komandieriem šādai vienībai, vēlāk vada, pēc tam arī rotas komandieris. Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rota, kurai vadības grupa atradās Ogrē, kopā ar ZS 54. inženiertehnisko bataljonu veica  Latvijas reģionu attīrīšanu no sprādzienbīstamiem priekšmetiem.

2003. gadā piedalījos starptautiskajā operācijā «Joint Guardian» Kosovā, būdams KFOR vienības Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vada komandiera vietnieks sešus mēnešus.  Ar komandieri biju iepazinies jau mācībās Norvēģijā, tāpēc sadarbība izveidojās ļoti veiksmīga.

— 2003. un 2004. gadā jūs astoņus mēnešus piedalījāties starptautiskajā operācijā Irākā. Ar kādām problēmām nācās tur saskarties?
— Pieredze un zināšanas darbā ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem, kā arī angļu valodas prasme bija vieni no nosacījumiem, kāpēc man uzticēja pildīt Latvijas kontingenta Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vada komandiera pienākumus Irākā. Aviācijas bāzē Kirkūkā praktiski divās dienās bija jāpārņem visas lietas no iepriekšējā kontingenta, jo viņi devās atpakaļ uz Latviju. Pirmais uzdevums, kas iespiedies atmiņā, — mums diviem virsniekiem bija jāsagatavo viss atstātais ekipējums, arī mašīnas, lai varētu ar lidmašīnu pārcelties uz Bagdādi. Uzdevumu pildījām divatā ar Normundu Staģīti. Amerikāņu karavīri ir ļoti pedantiski, un, lai varētu pārcelties uz turpmāko dienesta vietu, visam bija jābūt tīram un kārtīgam. Ūdens tur nav pārpilnība, un tas ir ļoti jātaupa. Ja kāds man sacīs, ka ar ūdens pudeli nevar nomazgāt mašīnu, teikšu, ka var. Izdūrām caurumus pudeles korķī un tā arī mazgājām mašīnas. Uzdevums tika izpildīts laikā, un nākamajā dislokācijas vietā mūs sagaidīja latvieši. Pulkvežleitnants (tagad pulkvedis) Egils Leščinskis deva pirmos uzdevumus — uzsākt lielo munīcijas noliktavu attīrīšanu. Jāstrādā bija ļoti intensīvi, jo trūka resursu, kas apsargātu šīs noliktavas, lai tām netiktu klāt «sliktie puiši», kā mēs viņus saucām. Viņi izmantoja iegūtās sprāgstvielas, lai spridzinātu mūsu konvojus un ne tikai.

Izstāstīšu kādu pamācošu atgadījumu. Mēs strādājām apdzīvotā vietā Kerbalā, un katru dienu bija jābrauc 80 kilometri no daļas, kur dzīvojām, lai turp nokļūtu. Katru dienu varējām veikt kādus trīs munīcijas iznīcināšanas sprādzienus. Teritorija bija liela, iznīcinājām pa 100 munīcijas vienībām vienā reizē. Kādu dienu komandieris paziņo, ka, ņemot vērā krīzes situāciju, ir jānosaka grafiks, cikos notiks sprādzieni, lai ir pārliecība, ka tie esam mēs, kas spridzina, nevis ienaidnieki.

Turpmāk veicām uzdevumu pēc grafika. Izrādās, ka visus šos sprādzienus bija fiksējis arī satelīts. Kādu vakaru komandieris mums paziņo, ka rīt uzdevuma izpildi neturpināsim. Uz jautājumu, kāpēc, tika saņemta atbilde, ka ir atklāta teroristu grupējuma treniņbāze, kur regulāri notiek sprādzieni un dažādas darbības, un rīt mēs dosimies uz turieni.  Jautājums, vai drīkstu uzzināt vietu, uz kurieni rīt dosimies, lai informētu personālu, no sākuma palika bez atbildes, taču vēlāk tika norādīta vieta kartē. Paskatoties sapratu, ka tā ir gandrīz tā vieta, kur mēs strādājam, un tā arī saku komandierim. Taču norādes ir tādas, ka vienalga rīt operācija notiks. Aizeju pie puišiem un izstāstu visu. Pārsteigti par šo informāciju, dodamies pie naktsmiera. Pēc kāda laika atnāk dežūrvirsnieks un paziņo, ka rītdienas operācija tomēr ir atcelta.

Pēc dažām nedēļām pāri munīcijas noliktavām, kur veicām darbus, ļoti zemu pārlidoja vairāki helikopteri. Lūkās — karavīri ar ložmetējiem, viņi bija atsūtīti no divīzijas štāba. Mēs pamājām ar rokām un turpinājām iesāktos darbus. Nedod, Dievs, mēs būtu izdomājuši slēpties vai mukt. Vēlāk pāri pārlaidās arī iznīcinātājlidmašīnas. Toreiz Irākā bija daudz dažādu vienību, kuras atradās dažādās dislokācijas vietās, un, ja laikus nenotiktu informācijas aprite, kāda cita vienību mūs, sapierus, kuri tīrījām šīs munīciju noliktavas, būtu identificējusi kā teroristu grupējumu un iznīcinājusi.

Viss sakārtojās, kad Irākā ieradās un amatā štābā stājās pulkvežleitnants Egils Leščinskis. Līdz misijas beigām iztīrījām četras milzīgas munīcijas noliktavas. Strādāju kopā ar puišiem gan no Slovākijas un Polijas, gan Ukrainas un Kazahstānas. Par piedalīšanos misijā Irākā saņēmu arī NBS komandiera apbalvojumu — piemiņas medaļu «Par piedalīšanos starptautiskajās operācijās».

Atgriezies no Irākas, turpināju dienestu Ogrē — biju Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas komandieris. Rotā man sākumā bija tikai nedaudz vairāk par desmit cilvēkiem. Ar darbu šis skaitlis pieauga līdz simt cilvēkiem. Sākām ar izglītības jautājumu. Jau pēc pāris gadiem 90 procentiem rotas kontingenta bija atbilstoša izglītība, gan instruktoriem, gan virsniekiem. Sešu gadu laikā, kamēr biju Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas komandieris,
10 vienības piedalījās misijā Afganistānā. Papildus bijām iekļauti NATO ātrās reaģēšanas vienības sastāvā kā sapieri. Šajā sakarā mana sagatavotā vienība piedalījās lauka taktiskajās mācībās Francijā un arī Āfrikā, Kaboverdē, kur vairākās no šīs valsts salām bija izvietotas armijas munīcijas noliktavas. Tā kā Kaboverdes valdība bija parakstījusi konvenciju par pretkājnieku mīnu aizliegumu, mums bija uzdevums kopā ar viņu karavīriem iznīcināt pretkājnieku mīnas. Zīmīgi, ka pēdējo mīnu, nospiežot mūsu sagatavoto pogu, iznīcināja Kaboverdes aizsardzības ministrs. Tur bija arī daudz aviācijas bumbu, kuras mēs neitralizējām, lai tās varētu izmantot jau kā otrreizēju izej­­vielu — metālu. Latvijā, neitralizējot sprādzienbīstamos priekšmetus, ir daudz vairāk darba. Katru gadu esam neitralizējuši no pieciem līdz 10 tūkstošiem vienību.

Pēc sešiem dienesta gadiem uzsāku mācības Lietuvas Aizsardzības akadēmijā, kuru absolvēju 2007. gadā, kas deva iespēju iegūt majora pakāpi. 2011. gadā Igaunijā absolvēju Baltijas aizsardzības koledžas Apvienotā štāba vadības kursu un dienestu turpināju kā 1. Zemessardzes novada 45. nodrošinājuma bataljona komandieris.

—  Zemessardzes 45. nodrošinājuma bataljona komandieris bijāt līdz šā gada 26. jūnijam.  Kāds bija šis laiks?
— Mans pirmais uzdevums šajā amatā bija sakārtot un attīstīt autotransporta remonta zonu. Atnākot uz bataljonu, redzēju, ka ir nepieciešams sakārtot infrastruktūru. Te daudz atzinīgu vārdu ir jāsaka virsniekiem un instruktoriem gan no Reģionālā nodrošinājuma centra, gan no Zemessardzes 4. brigādes štāba, — Jānim Tamsonam, Viktoram Vārnam, ar kuriem kopā pilnveidojām un īstenojām plānus, tā tiekot pie jaunām noliktavām, kas ļāva paplašināties. Paldies jāsaka arī toreizējam 1. Zemessardzes novada komandierim Mārtiņam Libertam, kurš vienmēr sniedza atbalstu. Sadarbojāmies ar Kuldīgas Tūrisma un tehnoloģijas tehnikumu, un audzēkņi, kuri mācījās par mehāniķiem, nāca pie mums praksē. Bija dots uzdevums sakārtot infrastruktūru arī mantu glabāšanai, tātad uzbūvēt noliktavas, un tas tika izdarīts. Noliktavās ekipējuma daudzums visu laiku mainās un nāk klāt. Tagad uzglabāšanas problēmas ir atrisinātas. Esmu gandarīts par nodienēto laiku Zemessardzes 4. brigādes 45. nodrošinājuma bataljonā.

Tagad ZS 45. nodrošinājuma bataljonam tiek renovētas darba telpas un ieroču māja, lai būtu labāki darba apstākļi. Nākamais darba posms saistīts ar personāla attīstību, un es uzskatu, ka Kuldīga ir tā vieta, kur cilvēki, atnākot un redzot sakārtoto darba vidi, vēlēsies savu dzīvi saistīt ar Zemessardzi. Tas būs viens no motivējošajiem faktoriem, lai vēlētos dienēt pie mums.

— Katru gadu Zemessardzes brigādes saņem uzdevumus piedalīties dažāda līmeņa militārās mācībās, tai skaitā arī starptautiskās. Kādi ir ieguvumi, piedaloties starptautiskajās mācībās?
— Tā ir nenovērtējama pieredze un zināšanas. Šī gada lielākais izaicinājums bija mācības «Saber Strike 2017». 3. jūnijā Ādažu bāzē norisinājās šo militāro mācību svinīgā atklāšana, kurā piedalījās gan Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš, gan mācību vadītājs ģenerālmajors Nīls Loidolts. Šogad par šo mācību norisi atbildīga bija Zemessardzes 4. brigāde — gan par desantēšanās operāciju Ventspils novada Vārves pagastā, kurā mācību scenārija ietvaros piedalījās arī zemessargi — kājnieku vads ar ložmetējiem un prettanku ieročiem «Carl Gustav», veicot krasta aizsardzību, gan par piedalīšanos mācību aktīvajā fāzē, kas notika Ādažu poligonā no 3. līdz 15. jūnijam. No 9. līdz 14. jūnijam mācības notika arī ārpus poligona — Amatas, Mālpils, Ogres, Ropažu, Salaspils un Stopiņu novadā, kur bataljona līmeņa vienības, pārvietojoties ar bruņutehniku, veica mācību uzdevumus ar zemju īpašniekiem saskaņotās teritorijās. Šogad apvienoto sauszemes un gaisa spēku mācību vadošā valsts ir Latvija.

Mācībās «Saber Strike 2017» piedalījās vairāk nekā 2000 karavīru no Latvijas, Lietuvas, Itālijas, Norvēģijas, Lielbritānijas, Polijas, Slovākijas un ASV. Šogad pirmoreiz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem bija iespēja kopā ar saviem partneriem no citām NATO valstīm trenēties ārpus poligona. Tas prasīja ļoti lielu sagatavošanos no Zemessardzes 4. brigādes un apjomīgus kontroles pasākumus. Bija jābūt gataviem ātri reaģēt un pieņemt lēmumus dažādās nestandarta situācijās. Lielākais izaicinājums bija vienam otru saprast, lai reizēm valodas barjeras dēļ neveidotos pārpratumi.

Nākamās mācības «Dragoon ‘17» notiks jau septembrī, un tās tiek organizētas Polijā. Tajās piedalīsies arī Zemessardzes 4. brigādes štābs 10 cilvēku sastāvā. Savukārt rudenī Latvijā norisināsies bruņoto spēku apvienotās mācības «Namejs», kurās tiks pārbaudītas bruņoto spēku spējas strādāt un realizēt valsts aizsardzības uzdevumus. Šādas mācības uzlabo vienību kaujas spējas, un tajās gūstam pārliecību, ka krīzes situācijā zināsim, kā rīkoties.

— Kas motivē cilvēkus iestāties Zemessardzē?
— Tas ir vairāku nosacījumu kopums, kas mudina cilvēku izdarīt šo izvēli. Varu pastāstīt pieredzi ar savu dēlu. Dēls man ļoti daudz nodarbojās ar sportu, un, kad tuvojās viņa 18. dzimšanas diena, viņš atbrauca man līdzi uz zemessargu  mācībām. Tagad viņš jau mācās kaprāļa kursos Cēsīs. Izvēle ir notikusi. Uzskatu, ka vērtības ģimenē noteikti ir jāieliek bērnam jau šūpulī — mīlestība un cieņa pret savu ģimeni, valsti, karogu, himnu. Atslēgas vārds ir bijis un vienmēr būs — patriotisms. Patriotisms ir ikviena cilvēka garīgās dzīves sastāvdaļa, vispārcilvēciskā vērtība.

Zemessardze katrā pilsētā, ciemā, novadā apvieno dažādu paaudžu cilvēkus. Zemessardzē dien gan uzņēmēji, gan zemnieki, gan skolotāji, gan strādnieki, gan studenti — visdažādāko profesiju pārstāvji. Tas nozīmē arī daudz jaunu draugu un kvalitatīvu brīvā laika pavadīšanas iespēju. Cilvēki, kuri ir nolēmuši saistīt savu dzīvi ar Zemessardzi, ir ar augstu pilsonisko apziņu, viņiem rūp savas valsts nākotne. Vēl kāda lieliska lieta Zemessardzē ir tas, ka darbojas pēctecība, ko veido sadarbība ar Zemessardzes veterāniem. Tie ir cilvēki, kas stāvējuši pie Zemessardzes šūpuļa pirms 26 gadiem, un tie ir cilvēki, kas izveidoja Zemessardzes mugurkaulu. Mums viņi ir jāgodā, jāatceras gan svētku reizēs, gan ikdienā. Viņiem ir bērni un mazbērni, kuri, viņu iedvesmoti, nāca un nāks stāties Zemessardzes rindās.

Zemessardzes loma pēdējo gadu nemierīgo starptautisko notikumu kontekstā pieaug. Pašreiz Zemessardzē ienākošā jaunā paaudze tās aizsācējos saskata to, kas viņus motivē kalpot Latvijai. Ir redzama vēlme turpināt savu priekšgājēju aizsākto, dot Zemessardzei savu atbalstu, lai nodrošinātu tās pastāvēšanu, un mums jābūt gataviem viņiem piedāvāt šo iespēju ­— brīvprātīgi kalpot savai valstij un rūpēties par tās drošību.