Bruņotie spēki aicina jauniešus ar līdera dotībām apgūt virsnieka profesiju

Nacionālie bruņotie spēki aicina jauniešus ar vidējo un augstāko izglītību izvēlēties militāro karjeru un bez maksas studēt Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, lai apgūtu virsnieka profesiju, kas garantēs darbu vismaz turpmākos 20 gadus. Kandidātu dokumentu pieņemšana Rekrutēšanas un atlases centrā studijām akadēmijā jau ir sākusies, un tā notiks līdz pat 31. jūlijam.

Šogad bruņotie spēki profesionālajā dienestā plāno pieņemt 828 karavīrus, no kuriem 120 karavīrus — studijām aizsardzības akadēmijā, lai viņi kļūtu par savas valsts armijas virsniekiem, kas nodrošina militāro vienību un apakšvienību vadību. Atkarībā no militārās profesijas (dienesta pakāpes) atbildības un kompetences līmeņa virsnieki plāno, nodrošina, kontrolē un vada militāro uzdevumu izpildi un atbild par padotajiem visu līmeņu vienībās.

Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija ir vienīgā augstākās izglītības iestāde Latvijā, kas īsteno akreditēto studiju virzienu «Militārā aizsardzība», lai sagatavotu profesionāli izglītotu komandējošo un militāro speciālistu sastāvu valsts aizsardzības nozarei.

Vidusskolu absolventiem tā piedāvā apgūt trīs akreditētas profesionālā bakalaura studiju programmas. «Sauszemes spēku militārās vadības» studiju programmu realizē sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Transporta un mašīnzinību fakultātes Autotransporta institūtu, lai sagatavotu nākamos virsniekus — tehniķus mehāniķus — dienestam Sauszemes spēkos. Savukārt «Jūras spēku militārās vadības» studiju programmu īsteno sadarbībā ar Latvijas Jūras akadēmiju, lai sagatavotu nākamos virsniekus — kuģu vadītājus un mehāniķus — dienestam Jūras spēku flotilē. «Gaisa spēku militārās vadības» studiju programma tiek realizēta sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Aeronautikas institūtu, lai sagatavotu nākamos virsniekus — tehniķus avioniķus — dienestam Gaisa spēku aviācijas bāzē.

Profesionālā augstākās izglītības programma «Komandējošā sastāva virsnieks» piedāvā jauniešiem jau ar akadēmisko vai otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību studēt aizsardzības akadēmijā, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību.

Papildus profesionālajām studiju programmām aizsardzības akadēmija nodrošina Virsnieka speciālista pamatkursu. Tajā uzņem valsts augstāko mācību iestāžu absolventus: ārstus, juristus, teologus, diriģentus, psihologus un IT speciālistus.

Pirms studijām aizsardzības akadēmijā visiem atlasītajiem kandidātiem jāapgūst kadeta kandidāta kursa programma — 13 nedēļas Kājnieku skolā un astoņas nedēļas Instruktoru skolā. Studiju programmā «Komandējošā sastāva virsnieks» papildus vēl ir paredzēts astoņu nedēļu apmācības posms.

Iestājoties aizsardzības akadēmijā, kadetus sagaida ne vien dinamisks mācību process, bet arī vairākas priekšrocības, kādas nav citās mācību iestādēs: studijas ir bez maksas — tās tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem; studiju laikā kadeti ir pilnā valsts apgādē un kadetiem tiek nodrošinātas karavīra sociālās garantijas.

Kadetiem maksā karavīra algu, sākot ar 780 eiro pēc nodokļu nomaksas. Kadetus nodrošina ar bezmaksas izmitināšanu dienesta viesnīcā un iespēju bez maksas izmantot Sporta kluba kompleksu. Akadēmijā ir pieejama bibliotēka ar plašu militārās un vispārizglītojošās literatūras un periodikas klāstu dažādās valodās, datu bāzes un bezmaksas interneta pieslēgums.

Pēc akadēmijas absolvēšanas visiem virsniekiem ir nodrošināta dienesta vieta Nacionālo bruņoto spēku vienībās. Dienot bruņotajos spēkos, virsnieks iegūst stabilitāti, turpmāku bezmaksas apmācību specialitātē, svešvalodās un citās dienestam nepieciešamās jomās, darbu komandā mācībās Latvijā un ārvalstīs, kā arī starptautisko operāciju rajonos, karjeras izaugsmi, konkurētspējīgu atalgojumu un plašas sociālās garantijas.

Ar piedāvātajām studiju un apmācības programmām un kandidātiem izvirzītajām prasībām var iepazīties akadēmijas interneta vietnē
www.naa.mil.lv, bet ar pieteikšanās kārtību un atlases procesu militārajam dienestam — bruņoto spēku interneta vietnes www.mil.lv sadaļā «Rekrutēšana», neskaidrību gadījumā rakstot uz Rekrutēšanas un atlases centra elektroniskā pasta adresi rekrutesana@mil.lv vai zvanot pa tālruni 67137137.

Informāciju sagatavojusi AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļa.

Latvijas ziņas

No 26. līdz 28. maijam Dānijā, Brikbijā, Zemessardzes Studentu bataljona zemessargi piedalījās Dānijas Zemessardzes (Danish Home Guard) mācībās, apgūstot kaujas iemaņas apbūvētās vietās.

Mācībās tika apgūta pilsētas sadalīšana sektoros, iekļūšana telpā un tās tīrīšana. Mācību laikā norisinājās arī instruktoru apmācība par pilsētas sadalīšanu, perimetra veidošanu un ēkas ieņemšanu.  Mācību dalībnieki apguva, kā plānot un organizēt mācības apbūvētās vietās — gan aizsardzību, gan uzbrukumu.

Uz Dāniju devās vieni no pieredzējušākajiem bataljona zemessargiem, galvenokārt in­struktori no visām piecām bataljona rotām, lai pēc atgriešanās Latvijā apgūto izmantotu, apmācot savus dienesta biedrus — citus zemessargus.

No 29. maija līdz 4. jūnijam Latvijas karavīri piedalījās mācībās «Flaming Thunder», kas norisinājās Pabradē, Lietuvā.

Mācību «Flaming Thunder» mērķis — pilnveidot netiešā uguns atbalsta vienību iemaņas dažādu specifisku uzdevumu izpildei un veikt šo vienību savstarpējās sadarbības treniņus, integrējot apvienoto uguns atbalstu militāro uzdevumu izpildē manevra vienību atbalstam.

Mācības «Flaming Thunder» ir ikgadējas mācības, un šogad tajās piedalījās vairāk nekā 700 karavīru no Lietuvas, Latvijas, Vācijas, Polijas un Nīderlandes. Latviju mācībās pārstāvēja Sauszemes spēku kājnieku brigādes Kaujas atbalsta bataljona karavīri — netiešā uguns atbalsta priekšējie novērotāji.

Latvijas karavīri mācībās piedalās kopš 2016. gada, un dalība mācībās sniedz iespēju Sauszemes spēku kājnieku brigādes Kaujas atbalsta bataljona karavīriem gūt neatsveramu pieredzi, darbojoties starptautiskā vidē kopā ar sabiedrotajiem.

No 31. maija līdz 2. jūnijam Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons darba vizītē apmeklēja ASV, kur tikās ar aizsardzības nozares pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālos divpusējās sadarbības jautājumus aizsardzības jomā.

Jānis Garisons tikās ar ASV Armijas koledžas pārstāvjiem, nevalstiskajām organizācijām, kā arī ASV amatpersonām Baltijas valstu, Ziemeļeiropas valstu un ASV sadarbības formātā.

Vizītes laikā amatpersonas pārrunāja reģionālās drošības aktualitātes un izaicinājumus, valstu turpmākās divpusējās sadarbības iespējas. J. Garisons piedalījās arī ASV aizsardzības ministra vietnieka Roberta Vorka atvadu pasākumā.

Sadarbība ar ASV ir viena no Latvijas aizsardzības politikas divpusējo attiecību prioritātēm. No 2014. gada ASV bruņotie spēki rotācijas kārtībā uzturas Baltijas valstīs, tādējādi apliecinot ASV nepārtraukto ieguldījumu NATO dalībvalstu kolektīvajā drošībā un veicinot mieru un stabilitāti Baltijas valstīs un Polijā.

1. jūnijā Apvienotajā štābā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un NBS komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš svinīgā ceremonijā tikās ar karavīriem, kuri tuvākajā laikā dosies uz NATO apmācības operāciju «Resolute Support» Afganistānā un ES Jūras spēku Vidusjūras reģiona «EUNAVFOR Med» militāro operāciju «Sophia».

Jau tradicionāli svinīgajā pavadīšanas ceremonijā karavīri no aizsardzības nozares vadības saņēma ceļamaizi — Latvijas karogu un rudzu maizes klaipu.

NATO apmācības operācija «Resolute Support», kurā piedalās arī Latvija, darbību sāka 2015. gada 1. janvārī. Jau 2013. gada vidū NATO vadītie Starptautiskie drošības atbalsta spēki (ISAF) atbildību par drošību visā valstī nodeva Afganistānas Nacionālajiem drošības spēkiem.

Latvijas karavīri «Resolute Support» operācijā izvietoti Marmalas bāzē Mazārešarīfā, Kabulā un Bagramā, kur ieņem padomdevēju un dažāda līmeņa štābu virsnieku un instruktoru amatus, apmācot un sniedzot atbalstu Afganistānas armijai.

ES militārās jūras operācijas «EUNAVFOR Med/Sophia» plānošana tika uzsākta ar Eiropas Savienības Padomes 2015. gada 18. maija lēmumu, lai sagrautu cilvēku kontrabandas un tirdzniecības tīklu peļņas gūšanas modeli Vidusjūras reģionā. Operācijas darbība tika sākta 2015. gada 22. jūnijā. Latvija, nosūtot bruņoto spēku virsnieku dienestam operācijas štābā, viena no pirmajām ES dalībvalstīm iesaistījās šajā ES operācijā. «EUNAVFOR Med/Sophia» operācijas štābs atrodas Romā, Itālijā.

Šobrīd Latvija dažādos apmēros piedalās arī ES pretpirātisma operācijā «Atalanta», ES Apmācības misijā Mali, pretterorisma operācijā «Inherent Resolve» Irākā un ANO vadītajā stabilizācijas operācijā MINUSMA Mali.

1. un 2. jūnijā Daugavpilī tikās Baltijas valstu aizsardzības ministri, lai diskutētu par reģiona aktuālajiem aizsardzības un drošības jautājumiem.

Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis un Igaunijas aizsardzības ministrs Marguss Tsahkna apsprieda trīspusējo sadarbību aizsardzības jomā, Varšavas samitā pieņemto lēmumu īstenošanu un NATO paplašināto klātbūtni Baltijas valstīs, ES globālās ārpolitikas un drošības politikas stratēģijas ieviešanu, kā arī gaidāmo Igaunijas prezidentūru ES Padomē.

Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstīja arī Ministru komitejas sanāksmes kopīgo komunikē.

Vizītes laikā ministri apmeklēja Zemessardzes 34. artilērijas bataljonu, kurā zemessargi apgūst lielgabalu un mīnmetēju apkalpes sadarbības principus, šaušanas datu skaitļošanu, artilērijas un mīnmetēju uguns novērošanu un koriģēšanu, uguns pozīciju piesaistīšanu apvidū un citas artilēristiem un mīnmetējiem nepieciešamās iemaņas.

No 1. līdz 16. jūnijam Jūras spēku flotiles vadītā Baltijas valstu mīnukuģu eskadra (BALTRON) un Jūras spēku flotiles taktiskā līmeņa štābs piedalījās ikgadējās jūras mācībās BALTOPS, kas ASV vadībā Baltijas jūrā notiek kopš 1972. gada.

Starptautiskajās mācībās BALTOPS, kas šogad norisinās 45. reizi, Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēja Jūras spēku flotiles kuģis A90 «Varonis», kurš vienlaikus tiek izmantots kā BALTRON štāba platforma, un Mīnukuģu ekskadras kuģis M08 «Rūsiņš» kā štāba platforma Jūras spēku flotiles taktiskā līmeņa štābam. Mācību laikā BALTRON ekskadras štābu, kurā savus pienākumus pilda Latvijas un Lietuvas virsnieki, pastiprināja ar pretmīnu speciālistiem no Polijas un Zviedrijas.

«Šīs mācības ir nozīmīga iespēja mūsu spēkiem uzlabot sadarbību kā sabiedrotajiem, tā arī partneriem un stiprināt iemaņas, kas nepieciešamas reģionālās drošības veicināšanā,» norādīja BALTRON komandieris komandleitnants Kaspars Miezītis.

BALTOPS sniedz iespēju NATO un reģionālajiem partneriem stiprināt savstarpējo spēku savietojamību, trenējoties veikt kombinētus taktiskos manevrus dažādos mācību scenārijos. Šogad mācībās piedalījās sabiedroto un partnervalstu gaisa, jūras un sauszemes spēki no 14 valstīm — no ASV, Beļģijas, Dānijas, Igaunijas, Francijas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Vācijas, kā arī no NATO partnervalstīm Somijas un Zviedrijas. Latvija mācībās BALTOPS piedalās kopš 1996. gada.

Mācībās piedalījās 4000 karavīru, 50 kuģu un zemūdeņu un vairāk nekā 50 gaisakuģu. Mācību mērķis ir veicināt sadarbību un savietojamību, stiprināt spējas strauji reaģēt, izmantojot visu spēku veidu spējas, kā arī demonstrēt sabiedroto un partnervalstu apņēmību nodrošināt stabilitāti un, ja tas būtu nepieciešams, aizstāvēt Baltijas jūras reģionu.

Mācības BALTOPS sākās Ščecinā, Polijā, un jau tradicionāli noslēdzās Ķīlē, Vācijā.

5. jūnijā Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš apmeklēja Tallinu Igaunijā, lai pārrunātu aktuālos divpusējās sadarbības un reģionālās drošības jautājumus.

NBS komandieris tikās ar Igaunijas Aizsardzības spēku komandieri ģenerāli Riho Terrasu, Igaunijas 1. kājnieku brigādes komandieri pulkvedi Veiko Vello Palmu un Igaunijas Aizsardzības ministrijas un Igaunijas parlamenta amatpersonām, lai pārrunātu Igaunijas un Latvijas divpusējās sadarbības un trīs Baltijas valstu aktualitātes aizsardzības jomā.

Vizītes laikā ģenerālmajors L. Kalniņš apmeklēja Igaunijas 1. kājnieku brigādi, kā arī piedalījās svinīgajā vainagu nolikšanas ceremonijā pie Neatkarības kara uzvaras kolonnas Tallinā.

Latvijas un Igaunijas sadarbība aizsardzības jomā vienmēr ir bijusi cieša, tostarp Sauszemes spēku vienības regulāri piedalās kopīgās mācībās, kas sekmē savstarpējās savietojamības uzturēšanu augstā līmenī.

Baltijas valstu sadarbība sekmīgi norit arī Baltijas aizsardzības koledžas ietvaros, kas atrodas Tartu, Igaunijā.

12. jūnijā oficiālā vizītē Latvijā ieradās Slovākijas aizsardzības ministrs Peters Gajdošs. Viņš tikās ar aizsardzības ministru Raimondu Bergmani, lai pārrunātu turpmākās divpusējās sadarbības virzienus.

Aizsardzības ministri diskutēja par reģionālo drošību, NATO Varšavas samita lēmumu īstenošanu, kā arī Višegradas valstu militārās klātbūtnes nodrošināšanu Baltijas valstīs.

P. Gajdošs vēroja starptautisko militāro mācību «Saber Strike 2017» norisi un tikās ar Slovākijas karavīriem, kas šobrīd rotācijas kārtā uzturas Latvijā un piedalās militārajās mācībās.

Jau ziņots, ka 7. aprīlī Latvijā ieradās Slovākijas bruņoto spēku mehanizētā kājnieku rota, kuras sastāvā Latvijā trīs mēnešus uzturas aptuveni 150 Slovākijas bruņoto spēku karavīri un vairāku veidu tehnikas vienības. Slovākijas bruņoto spēku mehanizētā kājnieku rota Latvijā izvietota, īstenojot NATO samitā Varšavā pieņemto lēmumu par Višegradas valstu bruņoto spēku iesaisti Baltijas reģiona drošības stiprināšanā. 1991. gadā izveidotajā Višegradas grupā ietilpst Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija.

12. jūnijā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un NBS komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš tikās ar Mičiganas Nacionālās gvardes priekšnieku ģenerāli Džozefu Lengjēlu un Mičiganas Nacionālās gvardes komandieri ģenerālmajoru Gregoriju Vadnaju, lai pārrunātu līdzšinējo sadarbību, kā arī iepazīstinātu ar Latvijas prioritātēm aizsardzības jomā.

Aizsardzības ministrs un NBS komandieris ar ASV Nacionālās gvardes vadību pārrunāja līdzšinējo sadarbību ar ASV Nacionālo gvardi, jo īpaši ciešo sadarbību ar Mičiganas Nacionālo gvardi pēdējo 24 gadu laikā.

Aizsardzības nozares vadība informēja ģenerāli Dž. Lengjēlu un ģenerālmajoru G. Vadnaju par Latvijas ieguldījumu aizsardzības spēju stiprināšanā, pateicās par ASV Nacionālās gvardes atbalstu, kā arī pārrunāja sadarbību militāro mācību jomā. Šogad starptautiskajās militārajās mācībās «Saber Strike 2017» piedalījās vienības no Mičiganas, Vašingtonas, Minesotas un Aidaho Nacionālās gvardes.

Ģenerālis Dž. Lengjēls un ģenerālmajors G. Vadnajs apmeklēja Ādažu bāzi, kur tikās ar Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieri pulkvedi Ilmāru Ati Lejiņu un ASV karavīriem.

Kopš 1993. gada cieša sadarbība izveidojusies arī starp Mičiganas Nacionālo gvardi un Zemessardzi. Galvenās sadarbības jomas ar Zemessardzi ir kaujas inženieru un artilēristu apmācība, kā arī apmācība apgādes un nodrošinājuma jautājumos un kiberaizsardzības jomā.

Sadarbība starp Mičiganas Nacionālo gvardi un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem aizsākās 1992. gadā, kad tika noslēgta valstu partnerības programma.

Pēc AM Preses nodaļas relīzēm apkopojusi Zigrīda Krauze.
Foto — Normunds Mežiņš, Gatis Dieziņš un Armīns Janiks.

NATO kaujas grupa Ādažos – skaidrs signāls par vienotību

 Taivo Trams

Foto —  Gatis Dieziņš.

Pirms nepilna gada NATO Varšavas samitā panāktās vienošanās par alianses stiprināšanu, reaģējot uz Krievijas draudiem, ir īstenojušās dzīvē — 19. jūnijā ar svinīgo ceremoniju Nacionālo bruņoto spēku Ādažu bāzē Latvijā sākās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas dežūra.

Kaujas grupas sagaidīšanas ceremonijā piedalījās augsta līmeņa Latvijas un citu valstu amatpersonas — Valsts prezidents Raimonds Vējonis, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans, Kanādas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Džonatans Vānss, kā arī citu kaujas grupas dalībvalstu bruņoto spēku augstākā vadība. Kā ziņots, NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu vada Kanāda, tajā līdzdarbojas arī Itālijas, Spānijas, Albānijas, Polijas un Slovēnijas bruņoto spēku pārstāvji. Kaujas grupas skaitliskais sastāvs pārsniedz 1100 cilvēkus, grupas rīcībā ir arī bruņu un specializētā militārā tehnika. Līdzīgas kaujas grupas tiek izvietotas arī kaimiņvalstīs, kas robežojas ar Krieviju, — Igaunijā, Lietuvā un Polijā.

Sveicot sagaidīšanas ceremonijas dalībniekus, Valsts prezidents R. Vējonis atzina, ka NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas izvietošana Latvijā ir vēsturisks notikums, kas ļoti precīzi apliecina alianses dalībvalstu solidaritāti un apņemšanos aizstāvēt ikvienu organizācijas dalībvalsti. Šis notikums apliecina arī NATO dalībvalstu kopējo sapratni par to, ka apdraudējums vienam sabiedrotajam ir apdraudējums visai aliansei, tās principiem un vērtībām, pēc kurām mēs dzīvojam. Valsts prezidents sacīja, ka NATO paplašinātā klātbūtne reģionā ir ne tikai apmācības misija, bet arī aktīvs atturēšanas pasākums. Viņš vēlreiz apliecināja, ka Latvija turpinās attīstīt savas militārās spējas NATO ietvaros, palielinās militāro budžetu līdz nepieciešamajiem 2% no IKP, kā arī turpinās savu dalību starptautiskajās operācijās un misijās Afganistānā, Irākā, Mali, Vidusjūrā un Somālijas piekrastē.

Pēc kaujas grupas kontingenta parādes preses konferencē R. Vējonis uzsvēra, ka ļoti augstu vērtē NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas dalībvalstu ieguldījumu miera un drošības nostiprināšanā reģionā. Viņš arī norādīja, ka kaujas grupa salīdzinoši ir neliela un tās mērķis ir aizsardzības stiprināšana, tādēļ to nevar uzskatīt par draudu Krievijai. Prezidents vēlreiz pauda Latvijas gatavību darīt visu, lai iespējami kvalitatīvi pildītu uzņemošās valsts funkciju.

Arī NATO ģenerālsekretārs J. Stoltenbergs apliecināja, ka organizācijas paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas izvietošana reģionā ir skaidrs signāls par NATO vienotību, tajā pašā laikā tā ir tikai neliela daļa no kopainas. NATO Baltijā un Polijā izvietojusi vairāk nekā 4000 labi ekipētu un apmācītu karavīru, kuru uzdevums ir aizsargāt šīs valstis un īstenot atturēšanas politiku — tā ir alianses atbilde uz strauji mainīgo starptautisko situāciju, norādīja NATO ģenerālsekretārs. Viņš arī uzsvēra, ka ir lepns par Latvijā redzēto.

Tāpat J. Stoltenbergs atzina, ka ir nepieciešams meklēt dialoga iespējas ar Krieviju, īpaši svarīgi tas ir pieaugošas spriedzes ap­stākļos. Vaicāts par potenciāliem draudiem saistībā ar rudenī plānotajām vērienīgajām Krievijas armijas mācībām «Zapad 2017» Baltijas valstu robežu tuvumā, J. Stoltenbergs uzsvēra, ka tiešus draudus NATO nesaskata, taču līdzšinējā pieredze rāda, ka Krievija mēdz savus politiskos mērķus mēģināt sasniegt arī ar spēka lietošanu. «Mēs redzam, ka Krievijas militārais potenciāls pierobežā aug, tādēļ atturēšanas politikai ir tik ļoti liela nozīme. Mēs esam aicinājuši Krieviju būt atklātai saistībā ar mācību norisi, jo ir ļoti būtiski izvairīties no pārpratumiem.»

Aizsardzības ministrs R. Bergmanis atzina, ka NATO paplašinātās klātbūtnes kau­jas grupas uzņemšana skaidri apliecina — Latvijai nebūs jāstājas vienai pret jaunajiem izaicinājumiem. «Vienlaikus tas ir arī apliecinājums, ka NATO ir vienota organizācija un 5. pantā paustie principi ir kā akmenī kalti,» teica aizsardzības ministrs. NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa Latvijā ir labās rokās, un kopā mēs pasargāsim gan sabiedrību, gan vērtības, pēc kurām esam izvēlējušies dzīvot, uzsvēra ministrs.

Kanādas aizsardzības ministrs H. Sadžans preses konferencē pateicās par lielo viesmīlību, kas izrādīta Kanādas karavīriem, kā arī par ieguldīto darbu, lai varētu uzņemt Kanādas vadīto kaujas grupu. «Tas tiešām ir liels gods — vadīt šo kaujas grupu Latvijā,» atzina H. Sadžans. Jāatgādina, ka šis ir pirmais gadījums kopš aukstā kara beigām, kad Kanādas bruņotie spēki tiek pastāvīgi izvietoti Eiropā .

«Saber Strike 2017» pārsniedz Ādažu poligona robežas

 Taivo Trams

Foto —  srž. Ēriks Kukutis, Armīns Janiks,
vsrž. Gatis Indrēvics un Normunds Mežiņš.

Sekmīgi aizvadītas starptautiskās mācības «Saber Strike 2017», kas šogad pulcēja vairāk nekā 2200  karavīru no astoņām valstīm. Tās no iepriekšējos gados notikušajām mācībām atšķīrās ar to, ka sniedzās pāri Ādažu poligona robežām, mācību aktivitātēm notiekot arī vairākos citos Latvijas pagastos.

Mācības visā Latvijā
Šīs bija jau septītās ikgadējās mācības «Saber Strike»; pirmās notika 2010. gadā, un, pieaugot starptautiskajam saspīlējumam un iespējamās agresijas draudiem no Krievijas puses, mācības gadu no gada kļuvušas arvien vērienīgākas, piesaistot vairāk dalībvalstu un dažādojot izpildāmos vingrinājumus un izmantojamo ieroču veidus. Šogad mācības notika no 3. līdz 15. jūnijam visā Latvijas teritorijā. Tajās piedalījās vairāk nekā 2200 karavīru no Latvijas, Lietuvas, Itālijas, Norvēģijas, Lielbritānijas, Polijas, Slovākijas un ASV. Mācību svarīgākie uzdevumi bija to dalībvalstu sadarbības prasmju un kaujas spēju uzlabošana, kā arī sabiedroto operatīvās reaģēšanas un spēku pārvietošanas spēju demonstrēšana visā valsts teritorijā. Kā katru gadu «Saber Strike» uzdevums ir koordinēt un sinhronizēt sauszemes un gaisa spēku kopīgo manevru, šogad tam izmantojot artilēriju, mīnmetējus, inženierus, tankus, divu veidu meha­nizētās vienības un kājniekus.

Lielākā daļa mācību vingrinājumu un norišu notika Ādažu poligonā, taču šogad no 9. līdz 14. jūnijam mācību norises bija vērojamas arī citās vietās Latvijā — Amatas, Mālpils, Ogres, Ropažu, Salaspils un Stopiņu novadā, kur bataljona līmeņa vienības ar bruņutehnikas palīdzību veica mācību uzdevumus teritorijās, par kuru izmantošanu bruņotie spēki iepriekš bija vienojušies ar šo zemju īpašniekiem. Kopumā pirms mācību norises ir uzrunāti ap 100 zemju īpašnieki, ar kuriem noslēgti līgumi un saņemtas atļaujas par viņu zemju un ceļu izmantošanu mācību vajadzībām.

Demonstrē vienotību un apņemšanos cīnīties pret agresiju
Atklājot mācības, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš uzsvēra — mācības «Saber Strike» notiek īstajā laikā, kad NATO dalībvalstis ir nolēmušas demonstrēt stingru apņemšanos būt gatavas cīnīties pret jebkādiem drau­diem pasaulē. Runājot par mācību uzde­vumiem un mērķiem, L. Kalniņš atzina, ka šāda līmeņa mācības sniedz lielisku iespēju dažādu valstu karavīriem mācīties efektīvi sadarboties, dalīties pieredzē un sekmēt jaunu domāšanas veidu, kas atbilst mūsdienu pasaules draudiem un izaicinājumiem.

Šogad notikušajās mācībās svarīgākie uzdevumi bija uzlabot Sauszemes, Jūras un Gaisa spēku vienību integrācijas kaujas spējas, kā arī aktīvi iesaistīt un apmācīt NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu, teica NBS komandieris. Viņš ļoti atzinīgi vērtē šāda mēroga daudznacionālu mācību nozīmi, norādot, ka tās attīsta mūsu un mūsu sabiedroto un partnervalstu karavīru profesionālās attiecības un spējas sadarboties un uzlabo vispārējo koordināciju krīzes situācijās.

Lai neatkārtotos baigie gadi
Kā jau minēts, šogad mācības «Saber Strike» sniedzās pāri Ādažu poligona robežām un norisinājās arī vairākos citos Latvijas pagastos, iepriekš saskaņojot to ar mā­cībām izmantojamo zemju īpašniekiem. Ka­zimirs Mežajevs ir viens no viņiem. Viņš atzīst, ka ilgi nav domājis un piekritis lūgumam izmantot savu zemi, jo nav vēlējies, lai citiem cilvēkiem būtu jāpiedzīvo tāds liktenis, kādu savulaik nācies piedzīvot viņam. K. Mežajevs kopā ar visu ģimeni ticis izsūtīts uz Sibīriju 1949. gada 25. martā un bijis spiests tur aizvadīt septiņus savas dzīves gadus. «Šīs mācības man dod nelielu gan­darījumu. Mēs nevaram pārcelties citur, un tāds kaimiņš austrumos ir un būs mūžīgi. Lai mēs varētu dzīvot droši, es kaut arī nelielu, tomēr došu savu artavu aizsardzībā — uz manas zemes varēs trenēties mūsu karavīri kara mākslā, un tas būs mans devums Dzimtenes drošībai. Man nebija nekādu šaubu par savu lēmumu tieši 1949. gada notikumu dēļ — lai tas neatkārtotos, ir jāaizstāv sava valsts, jāstiprina kara spējas,» uzsver K. Mežajevs.

Lielākā daļa iedzīvotāju ir apmierināti ar mācību norisi un labprāt vēro bruņoto spēku aktivitātes un iepazīstas ar izmantoto tehniku un ieročiem. Zigmārs Zeimuls, Salaspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks un arī zemessargs, saka: «Personīgi es un arī lielākā daļa Salaspils iedzīvotāju atbalsta sabiedroto bruņoto spēku kaujas vienību pārvietošanos mūsu novada teritorijā. Mums jau ilgus gadus ir sadarbība ar bruņotajiem spēkiem. Es domāju, ka šāda sadarbība tikai uzlabo vienību kaujas spējas.» Viņš atzinīgi vērtē pirms mācībām notikušo komunikāciju ar aizsardzības jomas pārstāvjiem — bijušas gan oficiālas vēstules, gan telefona zvani, faktiski saziņa par visām mācību norisēm notikusi visu laiku. Viņš gan atzīst, ka militārās tehnikas pārvietošanās pa koplietošanas ceļiem Salaspils iedzīvotājiem bijis zināms apgrūtinājums, taču lielākā daļa iedzīvotāju to saprot un pilnībā atbalsta.

Savukārt z/s «Brieži» īpašnieks Andris Ronis domā, ka turpmāk ārpus Ādažu poligona notiekošo mācību norišu plānošana varētu būt vēl savlaicīgāka. «Vajadzētu arī plānot ne tikai uz papīra, bet apzināt visu ainu dabā — vai konkrētais lauks ir apstrādāts vai ne. Ja tā zeme tobrīd ir ar krūmiem aizaugusi, tad nevienam nekādu pretenziju nebūs. Arī ziemas laikā šie lauki noteikti būtu pieejami mācībām. Normāli būtu plānot kādu gadu iepriekš — nav jau kara laiks,» viņš uzsver.

Arī mācību vadītājs no Latvijas puses pulkvedis Gunārs Kauliņš atzīst, ka viena no atziņām, kas gūta šogad, ir tāda, ka zemju īpašnieki uzrunāti pārāk vēlu. «Zemnieki savus laukus jau ir apsējuši. Mums bija sarunas ar zemju īpašniekiem, kuri teica — būtu mani informējuši pirms gada, es savu zemi būtu apsaimniekojis citādāk un noteikti ļautu izmantot, bet pašlaik jau aug labība.»

Divkāršs izaicinājums
Runājot par pašu mācību norisi, pulk­vedis G. Kauliņš atzīst, ka to rīkošanā un norises laikā ir uzkrāta ievērojama pieredze. Kā zināms, ASV vadītās starpnacionālās mācības «Saber Strike» notiek jau no 2010. gada, un ik pa trīs gadiem katra no Baltijas valstīm tās uzņem un nodrošina visu mācību sekmīgai norisei nepieciešamo, kā arī koordinē mācību mērķu izpildi. Šogad mācības uzņem Latvija.

«Latvijai šogad ir lieli izaicinājumi, jo tik liela mēroga mācības noris paralēli ar Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas ienākšanu. Mēs abos gadījumos galvenokārt nodrošinām uzņemošās valsts atbalstu. Mūsu uzdevums ir palīdzēt un nodrošināt visu nepieciešamo, kā arī piedalīties ar savām vienībām, lai šo mācību mērķi tiktu sasniegti. Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir saistīts ar Ādažu bāzi — lielāka tā nekļūst, taču skaitliski pašlaik tajā esošais personāls ir uz pusi lielāks nekā ikdienā. Taču arī tas ir risināms jautājums,» atzīst pulkvedis G. Kauliņš.

Jauni ieroči ļauj «pasveicināt» pretinieku lielākā attālumā
«Saber Strike 2017» iezīmējas arī ar jaunu ieroču veidu izmantošanu. Šogad tas ir augstas mobilitātes «zeme—zeme» raķešu komplekss HIMARS, kas mācībās tiek izmantots pirmo reizi. «Mācību laikā notika tā integrēšana taktiskajā vingrinājumā, kur sauszemes spēku brigādes vienības un mehanizētās vienības no sadarbības valstīm ar atbalstu no gaisa un dažāda veida artilērijas un mīnmetēju lietojumu veic uzdoto manevru.» Minētais raķešu komplekss ļauj vienībai ietekmēt savu pretinieku krietni tālākā distancē nekā līdz šim šajās mācībās izspēlētajos scenārijos. «Tas mūsu komandieriem un plānotājiem bija skaidrs jau plānošanas procesā, ka mums    pretinieks ir jāsāk ietekmēt jau stipri tālākā distancē. Tas ir drošības, operācijas plānošanas, informācijas apmaiņas un vienību darbību sinhronizācijas jautājums, ka vispirms ir tālā uguns, kas secīgi tiek turpināta līdz pat brīdim, kad kājnieku vienība jau nonāk kontaktā ar pretinieku,» paskaidro G. Kauliņš.

Raķešu sistēma HIMARS ir reaktīvās artilērijas transportlīdzeklis ar piecu tonnu šasiju, kas pielāgots, lai spētu ar GPS palīdzību noteikt mērķu atrašanās vietu tālās darbības vadāmajām raķetēm. «Kartē iegūtās attiecīgā mērķa koordinātas tiek nodotas mūsu artilērijas sistēmai, un rezultātā ir iespējams dot precīzu gaisa triecienu ikvienam mērķim, kas atrodas no 8 līdz 300 kilometru attālumā,» stāsta štāba seržants Braiens Merols.

Mācību vadītājs no ASV puses ģenerālmajors Nils Loidolts uzsver, ka «Saber Strike» šogad ir devušas iespēju pārbaudīt jaunas kaujas spējas. Piemēram, mācību norisē ir integrēts ASV Jūras kājnieku korpusa un ASV armijas Nacionālās gvardes personāls. Arī viņu tranzīts līdz mācību norises vietai, šķērsojot Baltijas valstis, ir kas jauns. «Šādas mācības sniedz labas iespējas pilnveidot mūsu valstu bruņoto spēku savietojamību un mūsu kopīgās kaujas spējas dažādās jomās. Šeit mēs redzam, ka, piemēram, Polijas tanku rota ar ASV Jūras kājnieku rotu piedalās kopīgās mācībās, izmantojot kaujas munīciju, un viņiem atbalstu nodrošina ASV Kolorādo pavalsts armijas Nacionālās gvardes HIMARS artilērijas raķešu sistēmas bataljons un ASV Jūras kājnieku korpusa lauka artilērijas bataljons,» stāsta ģenerālmajors N. Loidolts.

Noguruši, bet apmierināti
Pēc divām smagām mācību nedēļām to dalībnieki ir noguruši un gandarīt — plānotie uzdevumi ir izpildīti, turklāt mācības, neskatoties uz to apjomu un sarežģītību, ir noritējušas droši un bez starp­ga­dījumiem. Mācību noslēguma pasākumā NBS komandieris ģenerālmajors L. Kalniņš izteica pārliecību, ka mācību dalībnieki paņems līdzi uz mājām pilnveidotās militārās prasmes un dalīsies ar tām ar dienesta biedriem savās vienībās. Viņš izteica pateicību karavīriem par viņu dienestu un aicināja viņus atgriezties uz mācībām arī nākamajā gadā, jo mūs visus vieno līdzīgas vērtības un izpratne par kopīgajiem mērķiem NATO.

Ģenerālmajors N. Loidolts izteica lielu pateicību Latvijas pusei par infrastruktūru, lieliskajiem mācību poligoniem, kā arī sniegto atbalstu māc ību norisei. Uzrunājot karavīrus, viņš teica: «Jūs esat parādījuši savas individuālās un arī kolektīvās prasmes. Un jūs esat pierādījuši, ka mēs patiesi varam sadarboties šādā kopīgā daudznacionālā un dažādu ieroču šķiru savietojamā vidē.»

NATO «gaisa dūres» pilnvērtīga sastāvdaļa

Taivo Trams

Foto —Gatis Dieziņš un Normunds Mežiņš.

 Pirms gadsimta ceturkšņa, 1992. gada 17. jūnijā, tika atjaunoti neatkarīgās Latvijas Gaisa spēki. Šo 25 gadu laikā Gaisa spēki spēruši milzu soli attīstībā, no nelielas entuziastu grupas, kuras rīcībā bija tikai dažas novecojušas padomju aviācijas tehnikas vienības un padomju armijas atstāta aviācijas bāze Lielvārdē, kļūstot par labi apmācītiem profesionāļiem, kurus ciena un novērtē ne tikai Latvijā un kuru rīcībā ir NATO prasībām atbilstoša bāze un izvirzīto mērķu sasniegšanai vajadzīgā tehnika un lidaparāti. Par to, kādi pašlaik ir mūsu Gaisa spēki, uz kurieni tie virzās un kas nepieciešams šīs virzības sekmēšanai, «Tēvijas Sargam» stāsta Gaisa spēku aviācijas bāzes komandieris pulkvedis Armands Saltups.

— 25 gadi — Gaisa spēkiem tas ir īss mirklis vai nopietns attīstības posms?

— Cilvēka mūžam gadsimta ceturksnis arī ir nopietns posms, bet Gaisa spēkiem, kas pēc neatkarības atgūšanas būtībā sāka veidoties no nulles, tas ir vēl jo nozīmīgāks atskaites punkts. Jāņem taču vērā, ka šajā laikā mēs esam bijuši ļoti aktīvi, esam strauji attīstījušies un kļuvuši mūsdienīgi. Liels ceļa posms ir noiets. Ja kāds to vēl atceras, laikā, kad Gaisa spēki sāka atjaunoties, bija tikai Aviācijas vienība, kas bāzējās Spilves pļavās, un tās rīcībā bija no civilās aviācijas pārņemtie četri mazie helikopteri Mi-2 un sešas lidmašīnas An-2, citu gaisakuģu nebija. Personālu veidoja cilvēki, kurus interesēja militārā aviācija un kuriem bija kaut cik noderīga līdzšinējā darba pieredze, piemēram, DOSAAF. Aizsardzības spēku štābā veidojās Gaisa un pretgaisa aizsardzības pārvalde, bet lidostā «Rīga» bija Gaisa telpas novērošanas grupa. Tas laiks bija dažādu izaicinājumu pilns.

Kā jau teicu, šajos 25 gados ir ļoti daudz kas izdarīts un paveikts. Kas tad galu galā ir mūsu svarīgākais uzdevums? Mums jā-sniedz valstij un NATO to pieprasītās Gaisa spēku aizsardzības spējas. Jābūt vienmēr gataviem uzdevuma izpildei esošo spēju ietvaros. Manā izpratnē — mēs esam kā sastāvdaļa no vienotas NATO «gaisa dūres». Vienmēr jāatceras, ka Gaisa spēki ir visdārgākie un modernākie spēku veidi, kam jāpilnveidojas ne pa stundām, bet minūtēm. To mēs arī darām.

— Kas pašlaik ir Gaisa spēku svarīgākie uzdevumi?

— Mūsu galvenās prioritātes pašlaik ir Gaisa spēku aviācijas bāzes vienību attīstība atbilstoši Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku pieņemtajiem lēmumiem, kā arī šo vienību sekmīga iesaistīšana militārajās mācībās. Protams, mēs atšķiramies no lielo valstu līdzīgiem spēkiem, jo nenodrošinām pilnu to darbības spektru. Piemēram, uzbrukuma spēju mums nav un noteikti arī nebūs. Taču savu atbildības daļu mēs nodrošinām labi. Piemēram, pašlaik notiekošajās starptautiskajās militārajās mācībās «Saber Strike 2017» mēs visu vajadzīgo gaisa atbalstu spējam nodrošināt no Lielvārdes bāzes, no kurienes tiek veikti un vadīti visi mācību ietvaros notiekošie lidojumi.

Nu beidzot var teikt, ka mēs esam apguvuši paši savas mājas — Lielvārdes lidlauku. Līdz 2018. gadam mums jānoslēdz pilns lidlauka un bāzes modernizācijas posms, lai lidlauks varētu operēt visu diennakti visas dienas gadā un veikt visus tos uzdevumus, kas lidlaukam noteikti. Pēc mūsu plāniem un aplēsēm, viss tiks izdarīts laikā. Turpinās arī tehnikas modernizēšana. Jau esam saņēmuši divas jaunas ugunsdzēsības mašīnas, tuvākajā laikā saņemsim vēl divas. Līdz 2018. gada beigām viss būs atbilstošs NATO prasībām. Lai to paveiktu, mums jāpabeidz lidlauka sertificēšana, visu uzstādīto aparatūru sertificēšana, jāapmāca un jāsertificē arī cilvēki.

Pagaidām lidlauks vēl ikdienas režīmā strādā piecas dienas nedēļā — ­astoņas stundas dienā, bet nepieciešamības gadījumā īslaicīgi varam pieņemt lidojumus jebkurā diennakts laikā. Diennakts darba režīmā strādājam arī mācību laikā.

— Viss minētais prasa ļoti specifiskas, tehniskas zināšanas no cilvēkiem, bet inženieru trūkst visur. Kā ir Gaisa spēku aviācijas bāzē?

— Izaicinājumi ir ļoti lieli, jo, kā jau minēju, Gaisa spēki ir vieni no tehniskākajiem un modernākajiem spēku veidiem, tādēļ tajos strādājošajiem speciālistiem ir izvirzītas ļoti augstas prasības. Pirms darba uzsākšanas viņiem ir jāpabeidz ļoti nopietni apmācības kursi. Loģiski, tik labi apmācīti speciālisti ir pieprasīti visur. Vai tas būtu lidlauka speciālists vai lidotājs, vienmēr ir vilinājumi iet strādāt kaut kur citur.

Tomēr es nevaru teikt, ka mums ir vērojama izteikta cilvēku aiziešana — mums izdodas viņus motivēt un noturēt. Bet tā nav unikāla, tikai mums raksturīga situācija — lidotāju pietrūkst visu valstu gaisa spēkos, jo komercjoma viņus pārvilina. To pašu izjūt arī citi tehnisko spēju veidi, piemēram, Jūras spēki. Bet tas ir normāls process, kas neļauj stāvēt uz vietas. Jebkurā gadījumā mēs cenšamies šos cilvēkus saglabāt mūsu apritē. Piemēram, speciālists ģimenes apstākļu dēļ nevar strādāt Lielvārdē — mēs viņam atrodam vietu Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljonā Rīgā.

— Kādēļ jaunam, tehniski domājošam cilvēkam izvēlēties tieši Gaisa spēkus?

— Ar ko mēs varam pievilināt jaunus speciālistus? Noteikti — ar jaunu tehniku un lieliem izaicinājumiem. Piemēram, lielākā daļa apmācību notiek ārzemēs, tā ir ļoti intensīva un arī interesanta, dod unikālas zināšanas, kas nodrošinās konkurētspēju darba tirgū visu dzīvi. Drīzumā sāksies arī gaisakuģu nomaiņa — mums būs jauni helikopteri. Pašlaik notiek konkurss, ir vairāki piedāvājumi. Par konkrētiem modeļiem vēl runāt nevaram, jo konkurss turpinās. Mūsu uzdevums bija definēt savas tehniskās prasības, tālāk jau Aizsardzības ministrija veiks analīzi un izvēlēsies labāko piedāvājumu. Droši var apgalvot, ka tie būs pilnībā NATO standartiem atbilstoši un moderni gaisakuģi, kas krietni atvieglos arī to apkopi un remontdarbus. Arī helikopteru pamatfunkcijas nemainīsies — mūsu galvenais uzdevums, tāpat kā līdz šim, būs atbalstīt bruņoto spēku vienības, kā arī veikt glābšanas un meklēšanas darbus — galu galā mēs esam vienīgie, kas no gaisa varam īstenot glābšanas operācijas uz jūras. Šogad plānojam atjaunot mūsu spārnoto flotili un pirmais gaisakuģis jau atrodas remonta rūpnīcā Polijā.

Arī Gaisa telpas novērošanas grupai tiks iegādāti jauni radari, jauna komandkontroles sistēma, un tur būs vajadzīgi īpaši apmācīti cilvēki. Tāpat lidlauka uzturēšanai ir nepieciešami tehniķi ar speciālām zināšanām. Mums ir jaunas navigācijas sistēmas, lidojumu vadības tornis aprīkots ar mūsdienīgu tehniku — tur nepieciešami dispečeri. Tā kā vakances mums ir un būs, tikai jārēķinās ar stundām un stundām ilgu apmācību pirms tam.

— Kāds būtu ideālais topošais Gaisa spēku speciālists?

— Gaidām motivētus cilvēkus ar tehniskām zināšanām un labu angļu valodas prasmi. Protams, viņiem ir jābūt gataviem arī jauniem izaicinājumiem, ko dod Gaisa spēki, jo visa modernākā tehnika ir pie mums. Papildus visam iepriekš minētajam — pie mums Lielvārdes bāzē ir iespēja iepazīties un strādāt arī ar partnervalstu tehniku — šodien tajā ir izvietots Vācijas Gaisa spēku Gaisa kontroles un ziņošanas centrs. Krīzes situācijā varēs pārņemt kaujas operāciju vadību no galvenā komandpunkta.

— Jubilejas reizē noteikti gribas izcelt kādus īpašus sasniegumus…

— Pie mums jau sekmīgi darbojas Pretgaisa aizsardzības apmācības centrs, kur notiek visu pretgaisa aizsardzības jomas speciālistu apmācība — ar mūsu trenažieriem trenējas ne tikai profesionālā dienesta karavīri, bet arī zemessargi, ārzemju karavīri un rezervisti. Mēs veicam arī viņu sertifikāciju pēc apmācību pabeigšanas. Veicam arī kaujas šaušanas treniņus — pavisam nesen Šķēdes poligonā šāvām gaisa mērķos. Ar pilnu pārliecību varu apgalvot, ka šie speciālisti ir gatavi veikt savus uzdevumus. Pēdējā šaušana ar tuvās darbības pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu RBS-70 notika starptautisko mācību «Baltic Zenith 2017» laikā, un trāpījumu koeficients bija 99%, turklāt sekmīgam rezultātam atbilstoši prasībām ir jābūt 91%. Tāds līmenis prasa vairākus desmitus stundu darba ar trenažieriem vairāku mēnešu laikā.

Mēs noteikti lepojamies arī ar savu Aviācijas eskadriļu un tās glābšanas un meklēšanas prasmēm. Mūsu rīcībā ir pilnīgi viss nepieciešamais aprīkojums darbam nakts vai dienas laikā, ir infrasarkanie sensori un daudz kas cits. Mūsu spārnoto glābēju darbu cilvēki novērtē.

— Kā pats nonācāt līdz šim amatam?

— Visa mana karjera ir saistīta ar Gaisa spēkiem, ar aviāciju. Esmu no tiem tā sauktajiem nacionālajiem kadriem, kuriem vēl Padomju Savienības laikā bija iespēja armijas rindas padarīt daudznacionālākas. Sākoties PSRS sabrukumam, bal­tiešus «brīvlaida», bet Latvijā pamazām sāka veidoties nacionālo bruņoto spēku aizmetņi. Vēlējos iesaistīties un devos uz Aizsardzības spēku štābu — Gaisa un pretgaisa aizsardzības pārvaldi, stādījos priekšā pulkvedim Kārlim Kīnam — esmu gatavs strādāt! Viņš prasa — ko māki? Atbildu — dienēju pretgaisa aizsardzībā. Viņš atsaka — tādas nav un nebūs. Gāju trīs reizes, beigās sāku strādāt Gaisa kontroles vadības grupā lidostā. Pa šo laiku esmu mainījis daudzus amatus — esmu bijis Pretgaisa aizsardzības diviziona komandieris, Gaisa spēku štāba priekšnieks, esmu vadījis Latvijas Republikas NBS militāro pārstāvniecību NATO Transformācijas pavēlniecībā Norforkā, ASV.

— Tik tehniskā un spraigā darbā kaut kam citam arī atliek laiks?

— Nav tā, ka mēs tikai par darbu vien, par darbu vien. Varam lepoties ar vairākiem pašdarbības pulciņiem, kurus paši karavīri ir organizējuši. Viņi brīvajā laikā dejo un muzicē. Mūsu māksliniekus varēs redzēt arī Gaisa spēku jubilejas pasākumos.

Pats arī gluži dīkā nesēžu — spēlēju tenisu un katru dienu noskrienu vismaz astoņus kilometrus. Regulāri arī futbolu uzspēlēju.

— Ko gribat novēlēt saviem cilvēkiem jubilejas reizē?

— Mūsu jubilejā es saviem kolēģiem, visiem mūsu cilvēkiem Gaisa spēkos, gribu vēlreiz atgādināt — esiet lepni par savu darbu, par saviem Gaisa spēkiem. Uzticieties tiem, strādājiet un dzīvojiet ar skatu uz Latvijas kara aviācijas simtgadi, kas būs jau pēc diviem gadiem.

Haubices Rīgai

Roberts Canko,
Saša Harolds.

Roberts Canko (Major mag. (FH) Robert Zanko) un Saša Harolds (Sascha Harold,
MSc., BA
),  Austrijas armijas žurnāla «Truppendienst» redaktori, — speciāli
«Tēvijas Sargam».

Foto — S. Harolds.

Latvijas Aizsardzības ministrija pērk M-109 tipa haubices no Austrijas. Papildus no 2017. gada janvāra līdz augustam notiek Latvijas karavīru apmācība Austrijas bruņoto spēku 4. izlūku un artilērijas bataljonā Allentšteigas militārajā bāzē.

Ievads 

Aprīļa vidū Austrijas armijas Lihten­šteinas kazarmās Allentšteigā vēl putina sniegs. Garāžu vārti stāv plaši vaļā, pašgājēju haubices izbraukušas pagalmā. Motori rūc. Gaisā smaržo dīzeļa izplūdes gāzes, bet nav redzams neviens cilvēks. Te atveras viena M-109 A5Ö haubices lūka. No tās izkāpj karavīrs olīvzaļā ugunsdrošā kombinezonā. Tomēr viņš atšķiras no 4. mehanizētās kājnieku brigādes karavīriem. Viņam pie uniformas ir netipiska uzšuve, uz kuras redzams nevis Austrijas, bet gan tam apbrīnojami līdzīgais Latvijas karogs.

Latvijas valdība saprašanās memorandā ar Austrijas valdību ir vienojusies par
47 M-109 sistēmu iegādi. Turklāt Austrijas puse arī piedāvājusi apmācīt Latvijas karavīrus darbā ar iegādājamo kaujas tehniku.

Latvijas karavīru apmācība notiek līdztekus parastajai Austrijas profesionālo karavīru apmācību programmai Nr. 2 Lihten­šteinas kazarmās Allentšteigā — Austrijas bruņoto spēku 4. izlūku un artilērijas bataljonā.

Šai armijas vienībai līdz ar to jātiek galā ar vairākiem jauniem izaicinājumiem.

Bataljona komandieris pulkvežleitnants (OF-4) Reinhards Lemps uzsver, cik svarīga ir laba apmācība. «Latvieši teica, ka ar haubici vien esot par maz — viņiem vajagot arī «vadītāja apliecību» šai kaujas tehnikai. Kad nopērkat automašīnu, jums īsi ierāda paneli — jau esat gatavs braukt. Bet ar kaujas tehniku nav vis tik vienkārši.» Līdz ar to bija skaidrs, ka pircējam vajadzīga vesela mācību programma, nevis tikai īsa aprīkojuma ierādīšana. Tikai tā var nodrošināt pareizu kaujas tehnikas lietošanu. Pēc apmācību pro­grammas Austrijā ar M-109 vēl daudz gadu varēs uzticami un droši kalpot Latvijas armijai. Tiklīdz bija noskaidrota vieta, kur mācības notiks, nākamais jautājums bija par šo mācību saturu.

Ieskats mācību programmā 

Virsleitnants (OF-1) Jānis Zvirgzds no Latvijas apstaigā haubici. Viņš uzrauga pēdējos priekšdarbus, lai pārliecinātos par kaujas tehnikas gatavību taktiskā uzdevuma izpildei. 19 apmācāmie Latvijas karavīri kopš 2017. gada janvāra aptuveni līdz ­augusta vidum kopā ar Austrijas armijas
4. mehanizētās kājnieku brigādes 4. izlūku un artilērijas bataljonu (AAB4/4) mīt Lihtenšteinas kazarmās.

Apmācība veidota, lai sasniegtu maksimālo efektivitāti. Tieši tā arī radās ideja par procesa piesaisti Austrijas bruņoto spēku profesionālo karavīru apmācībām. Projekta īstenošana tika uzticēta AAB4 sadarbībā ar Austrijas Militārās akadēmijas Artilērijas in­stitūtu, Armijas loģistikas skolas tehniskā dienesta institūtu un Armijas valodu institūtu (sagatavošanās posmā). Latvijas karavīri Austrijā tiek apmācīti šādās specialitātēs:

• haubiču vadītāji,
• haubices apkalpe,
• komandieri,
• uguns vadības centra apkalpe,
• šasijas (platformas) mehāniķi,
• ieroču (haubices  torņa) mehāniķi.

Apmācībai ir gan praktiskā, gan teorētiskā daļa, bet galvenais uzsvars ir tieši uz praktisko iemaņu apgūšanu. Piemēram, komandierim ir jāapgūt ar kaujas tehnikas izmantošanu saistītie uzdevumi gan nacionālo bruņoto spēku ietvaros, gan arī starptautiskās operācijās un miera apstākļos, kā arī jāprot apmācīt un vadīt komandierim padoto haubiču apkalpes. Lai sasniegtu šo mērķi, komandierim jāapgūst prasmes divos mācību moduļos.

Haubices komandiera mācību pro­gramma, 1. mācību modulis:

•  ieroču, aprīkojuma un specializētā apmācība,
•  militārā komandiera darba un taktiskā uzdevuma izpildes pamati,
•  kartogrāfija un apvidus novērtēšana,
•  drošības noteikumi, netiešā šaušana,
•  šaušanas apmācība un ballistika,
•  munīcijas apmācība,
•  uguns vadības sistēma,
•  haubices aprīkojums,
•  haubices noorientēšana dabā un uzdevumu izpilde.

Haubices komandiera mācību pro- gramma, 2. mācību modulis:

•  haubices komandiera darbs un taktiskā uzdevuma izpilde/organizatoriskā sadaļa,
•  kaujas operācijas vadība,
•  haubices apkalpes uzdevumi,
•  haubices komandiera darbs/vadīšanas uzdevumi,
•  haubices komandiera darbs un taktiskā uzdevuma izpilde,
•  netiešais uguns atbalsts — artilērijas vienības praktiskās mācības,
• netiešais uguns atbalsts — kaujas šaušana ar netiešā uguns atbalsta kaujas tehniku,
•  kaujas vienības uzdevumi tehniskās apkopes jomā.

Haubices taktiskā uzdevuma izpilde nav iedomājama bez uguns vadības centra. Uguns vadības centra apkalpe aprēķina vajadzīgo stobra pacēlumu, pagriezienu un papildlādiņa daudzumu, lai lādiņš trāpītu līdz pat 30 km tālā mērķī. Apmācībās īpašu uzsvaru liek uz uguns pavēles analogo aprēķināšanu, kas ir netiešās šaušanas tehnikas pamats.

Valodas barjeras pārvarētas 

Tāpat kā pārējie karavīri, arī virsleitnants Jānis Zvirgzds apmācībās Austrijā piedalās brīvprātīgi. Viņš lepojas ar to, ka ir viens no pirmajiem Latvijas armijas karavīriem, kurš mācās strādāt ar šo kaujas tehniku. M-109 A5Ö būs Latvijā smagākā kaujas tehnika ar lielāko iespējamo šāviena attālumu. J. Zvirgzdam kā virsniekam ir perfekti jāpārzina haubice, lai viņš pēc tam Latvijā spētu vadīt un apmācīt savus vīrus darbā ar to. Daudzas aprīkojuma detaļas haubices tornī ir izgatavotas no masīva tērauda — tās ātri vien spētu nocirst neuzmanīga karavīra pirkstu, tādēļ pret darbu tajā jāizturas rūpīgi un atbildīgi. Tā kā haubice spēj transportēt līdz pat 2,8 t munīcijas, no apkalpes tiek prasīta nemainīgi augsta uzmanības koncentrācija un precizitāte. Virsleitnants Jānis Zvirgzds jau ir beidzis tēmētāja, lādētāja un šāvēja apmācību, bet viņu vēl gaida komandiera apmācības bloks. Pret austriešu mācībspēkiem, kā arī pret sev padotajiem Latvijas kareivjiem viņš izturas ar vislielāko cieņu, un tāda attieksme raksturo arī kareivju savstarpējās attiecības. Visa komandiera un haubices apkalpes mācību pro- gramma tiek apgūta angļu valodā. Ņemot vērā, ka bez precīzas specializētās terminoloģijas pārzināšanas te neiztikt, tā nav pašsaprotama attieksme.

«Vissarežģītāk būs atrast visiem specializētajiem terminiem precīzu atbilstību latviešu valodā,» teic virsleitnants Jānis Zvirgzds. Jo īpaši tāpēc, ka pašreiz karavīru galvā visi termini ir ielāgoti angļu valodā.

AAB4 mācībspēki ir brīvprātīgie, kas jau pirms Latvijas karavīru ierašanās kopā ar Austrijas Armijas valodu institūtu gatavojās Latvijas karavīru apmācības vadīšanai angļu valodā. Ar mācību materiālu pārkopēšanu «Google Translator» lietotnē  nebija līdzēts. Gatavošanās darbā palīgā tika ņemti Austrijas armijas, NATO un ASV armijas reglamenti un instrukcijas, kā arī angļu valodā iznākoši militārie laikraksti un britu literatūra. Militāri tehniskiem un taktiskiem terminiem vācu valodā, kas ir Austrijas bruņoto spēku darba valoda, bija jāatrod atbilstība angļu valodā. Tas var nelikties pārāk sarežģīti, taču jāņem vērā, ka pat vāciski runājošo valstu Austrijas, Šveices un Vācijas militārā terminoloģija atšķiras. «Lai vadītu mācības nevis dzimtajā, bet svešvalodā, katram atsevišķam mācībspēkam jābūt gatavam darīt vairāk par to, kas parasti no viņa tiek prasīts,» skaidro mācību program-
mas vadītājs, Austrijas armijas 2. haubiču baterijas komandieris, kapteinis (OF-2) Matiass Vimmers, kas jau sākumā optimistiski raudzījās uz valodas barjeras pārvarēšanu. M. Vimmers drīzāk bažījās, vai izdosies mācību programmu izveidot atbilstīgu Latvijas karavīru zināšanu līmenim. Latvijas bruņotie spēki uz Austriju nosūtīja galvenokārt mīnmetējniekus. Kad kapteinis Vimmers to uzzināja, viņš saprata, ka Latvijas karavīri ieradīsies jau ar priekšzināšanām tādās jomās kā kartogrāfija, ieroči un smagie ložmetēji, un tas ļaus viņam uzreiz ķerties pie specializētās artilēristu apmācības.

Militāro apmācību reforma Austrijā

Līdz šim Austrijā profesionālo karavīru un komandieru apmācība notika militārajās mācību iestādēs. Taču pēc reformas šos uzdevumus tagad daļēji veic armijas brigādes (plašāk — Austrijas armijas laikrakstā «Truppendienst» Nr. 355, 1/2017, arī tiešsaistē: www.truppendienst.com).

Par mācību programmu kopumā atbild Austrijas Militārās akadēmijas artilērijas institūts. Institūts uzrauga, lai mācības, kas tagad nenotiek vairs tikai tā telpās, notiktu saskaņā ar reglamentu un mācību plāniem. Reformas rezultātā, protams, radušies arī jauni izaicinājumi. Akadēmija ir labi aprīkota ar telpām, un tās mācībspēki ir īpaši sagatavoti mācību procesa vadīšanai, ko nevar teikt par kaujas vienībām. Bet reformai ir arī savi plusi. AAB7 artilērijas vienība Feldbahā kopā ar AAB4 deva būtisku ieguldījumu «Combat Next Generation» uguns vadības sistēmas izstrādē izlūku un artilēristu vienībām («Truppendienst» Nr. 354, 4/2016, «Digital total vernetzt»). Tas ir vēl viens piemērs, kā kaujas vienības savu praktisko pieredzi ar moderno kaujas tehniku un aprīkojumu var nodot tālāk, atbalstot Militāro akadēmiju tās darbā pie noteikumu un instrukciju izstrādes.

Kaujas šaušana

Nulle grādu aukstums skujkoku mežā un mobilais apgaismojums Austrijas armijas poligonā Allentšteigā. Šeit 2. haubiču baterija pārlaida nakti, bet tagad pienācis laiks nojaukt teltis. Par munīciju atbildīgais virsnieks saviem vīriem gatavo lādiņus, uzspridzinātājus un papildlādiņus kaujas šaušanai. Kapteinis Matiass Vimmers jau vakar deva pavēles katram no saviem vīriem. Munīcijas punktā karavīri uz lādiņiem uzskrūvē uzspridzinātājus un savieto tos haubicē. Šodien paredzēts šaut ar dūmu, apgaismes un šķembu lādiņiem. Latvijas ka-
ravīru kustības šķiet pārdomātas un saskanīgas. Šādos brīžos vislabāk var novērtēt apmācībās apgūto.

Uguns vadības sistēmas apkalpe ieņem paredzēto vietu starp uguns pozīciju un mērķa zonu. Bezpilota lidaparāts, kura izmantošanu izlūkošanā patlaban testē Austrijas bruņotie spēki, pārlido mērķa zonu.

Latvijas armijas karavīrs uguns vadības centrā ar kaujas vadības sistēmas «Combat Next Generation» palīdzību pārliecinās, vai haubices atrodas tām paredzētajās pozīcijās. Neskatoties uz vismodernāko informācijas tehnoloģijas risinājumu pieejamību, Latvijas karavīrs izmanto viņam atvēlēto laiku, lai arī ar karšu un šablonu palīdzību pārbaudītu haubices apkalpei nododamos datus, jo arī modernā tehnika var kādreiz atteikt. Tādēļ uguns vadības centra apkalpei jāprot strādāt arī ar cirkuli, tabulām un rokas kalkulatoru. Latvijas karavīrs šos rīkus neizmanto pirmo reizi. Viņš ir viens no nedaudziem Latvijas karavīriem šajā ­vienībā, kurš iepriekš ir strādājis ar mīnmetēju. Austrijā apmācībā gūtās zināšanas karavīram no Latvijas palīdz paredzētajā laikā veikt visus aprēķinus, pa radiosakariem paziņot haubicēm un nodot pavēli ieņemt uguns pozīcijas. Drīz jau seko pati uguns pavēle, un artilērijas vienība atklāj uguni.

Apmācībās no sākuma līdz beigām piedalās arī divi Latvijas karavīri digitālās kamuflāžas kombinezonos — tiesa, ar atšķirīgu uzdevumu. Tā ir kaujas audiovizuālā grupa, kas aprīkota ar modernu video un foto aparatūru. Filmēšanas laikā labāko kadru iegūšanai viņi izpilda dažu labu visai akrobātisku vingrinājumu.

«Jo sliktāki laika apstākļi, jo labāki kadri,» priecīgi nosmej kaujas audiovizuālās grupas vīri. Vienības veidoto videomateriālu var apskatīt arī Austrijas armijas laikraksta «Truppendienst» mājaslapā.

Noslēdzoties apmācībām Austrijā, Latvijas karavīri spēs patstāvīgi pildīt savus pienākumus haubices apkalpē vai uguns vadības centrā, kā arī paši apmācīt padotos vīrus. Kādi organizatoriskie risinājumi tiks rasti — vai tiks izveidota artilērijas baterija, bataljons vai cita vienība — tas jau ir Latvijas bruņoto spēku kompetencē.

Savukārt Austrijas bruņotajiem spēkiem Latvijas kareivju apmācībā iegūtā pieredze noderēs kā pamats mācību sadarbības programmām arī nākotnē.

Tulkojis Mārcis Gobiņš.

Karavīra darbs ir svēts darbs

Džoanna Eglīte

Foto — Gatis Dieziņš.

Edgars Joksts-Bogdanovs, augstākais virsseržants, Nacionālo bruņoto spēku virsseržanta amatā ir tik ļoti savā vietā, ka, pat neko nezinot par viņa darba uzdevumiem, jau pēc īsas sarunas kļūst skaidrs — viņš augstu tur karavīra vērtību latiņu un rūpējas, lai dienestā cilvēki justos iedvesmoti, motivēti un apzinātos savstarpēja pleca sajūtu.
NBS štāba virsseržanta vieta tika izveidota, lai karavīra nozīmība un vajadzības bruņoto spēku vadībai būtu tikpat sadzirdētas un vērā ņemtas kā virsnieku. Edgars Joksts-Bogdanovs ir pirmais karavīrs Latvijas vēsturē, kurš saņēmis augstākā virsseržanta dienesta pakāpi OR-9. NBS virsseržanta amatā Edgars Joksts-Bogdanovs ir tikai dažus mēnešus — pārāk īss laiks, lai runātu par tajā paveikto. Tādēļ runājam par viņu pašu. Pirmais, ko, raksturojot Edgaru Jokstu-Bogdanovu, min viņa dienesta biedri — ļoti cilvēcīgs. 25 gadus dienot Latvijas armijā un sasniedzot savas karjeras augstāko punktu, viņš nav zaudējis šo rakstura iezīmi, kas, šķiet, piemitusi viņam kopš bērnības,  augot savā lielajā un stiprajā dzimtā Latgalē.

— Kādēļ rūpes par karavīru jums ir svarīgas?

— Manā uztverē — armijā visa pamatā ir karavīrs. Rūpēties par viņu — tas ir cēls pienākums. Dienestā tu nevari būt labs visiem. Armijā ir vienvadība, un ir lēmumi, kuri jāpieņem kā ar nazi. Arī misijās tev jābūt izlēmīgam un tiešam. Tur nedrīkst pieļaut kļūdas. Bet ir situācijas, kad jautājumus var apspriest un uzklausīt dažādas domas un viedokļus. Cilvēcīgums ir būtisks individuālās pārrunās ar karavīru, palīdzot apzināties, ko viņš vēlas, kādi ir viņa karjeras mērķi. Man ir dziļa pārliecība, ja tev izdodas iegrozīt, lai cilvēks dara to, ko ir gribējis, viņš to veiks ar pilnu atdevi. Tāpēc ir svarīgi dzirdēt, ieklausīties, pamanīt un meklēt risinājumus — tas ir ieguvums ar pievienoto vērtību gan karavīram, gan bruņotajiem spēkiem.

— Jūs šīs spējas esat profesionāli attīstījis, mācoties personāla psiholoģiju un vadību. Kā veidojās interese par tāda veida studijām?

— Pēc obligātā dienesta beigšanas esmu dienējis Latvijas armijā vadošos amatos. Nereti mani padotie bija ievērojami vecāki, dienējuši padomju armijā. Man bija jārunā ar viņiem un jāpieņem lēmumi, lai gan es ne vienmēr zināju pareizo atbildi. Pamazām ļoti labi apguvu militāro valodu, bet, ja tu vadi cilvēkus, ar to nepietiek. Jutu, ka man trūkst izglītības, lai runātu ar karavīriem un arī ar savu dēlu vienkāršā, cilvēciskā valodā. Risinājumu atradu, iesākumā Biznesa vadības koledžā studējot personāla psiholoģiju un talantu attīstību, tad Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā studējot bakalaura programmā biznesa psiholoģiju. Nu man vēl gads atlicis vadības psiholoģijā un supervīzijā. Nākamgad beigšu maģistrantūru un būšu supervizors. Karjeras supervīzijas procesā tu runā ar cilvēku par viņa darbu un palīdzi pašam ieraudzīt risinājumu vai virzību. Kad apkārtējie ir čīk-
stējuši, man vienmēr ļoti lietderīgi licies uzdot jautājumu: «Bet ko tu pats esi darījis, lai būtu citādāk?» Supervīzijā tu būtībā uzdod to pašu jautājumu, tikai profesionālāk un daudzveidīgāk.

— Kas, jūsuprāt, ir tie cilvēki, kuri izvēlas karavīra ceļu?

— Manuprāt, jābūt aicinājumam. Ir gadījumi, kad, rādot un stāstot, tu vari kādu aizraut, un viņš atnāk pamēģināt. Tomēr man šķiet, ka katrā sabiedrībā ir neliels procents cilvēku, kuri piedzimst ar šo aicinājumu. Viņi parasti arī aug vidē, kur karavīru godā.

Latvijā ir profesionāls militārais dienests. Cilvēki tajā dien brīvprātīgi. Tā ir mērķtiecīga, apzināta izvēle. Manī tas raisa cieņu. Tādēļ mums, instruktoriem, virsniekiem un komandieriem, jādara maksimāli daudz, lai šie jaunie karavīri saņemtu visas nepieciešamās zināšanas, iemaņas un morālo atbalstu. Arī pret topošajiem karavīriem ir jāizturas ar lielu cieņu. Kad karavīrs dod svinīgo zvērestu, viņš taču apzinās, ka ir apņēmies aizsargāt šo valsti, pat ja būs jāziedo sava dzīvība.

Man šķiet būtiski, lai tie, kas vienā brīdi saprot, ka karavīra ceļš nav domāts viņiem, aiziet nevis ar attieksmi, ka bruņotajos spēkos bija slikti, bet — bija labi, taču slodzes, dzīvesveida vai vēl kādu iemeslu dēļ viņš nav varējis būt piederīgs. Un šāda attieksme veidojas tad, ja karavīrs, lai arī viņš ir tikko par tādu kļuvis, jūt cieņu pret sevi un darbu, ko veic.

Ar lielu bijību izturos pret zemessargiem. Tie ir krietni cilvēki, kas, patriotisku jūtu vadīti, ziedo savas brīvās dienas, laiku un spēku. Kamēr citi guļ uz dīvāna vai labākajā gadījumā spēlē peintbolu, zemessargi kalpo savai valstij. Tas ir svēts darbs. Karavīra darbs vispār ir svēts darbs.

— Simboliski karavīrs sabiedrībā ir vērtību nesējs. Goda cilvēks gan uzvedībā, gan attieksmē, gan stājā. Kā to ir iespējams karavīros izkopt?

— Kad Ādažu militārajā bāzē skolēniem izrādīju teritoriju un stāstīju par karavīra dienestu, vienmēr teicu: «Ja apmaldāties vai kāds jums dara pāri, uzmeklējiet karavīru, ejiet klāt — viņš vienmēr palīdzēs.» Zinu, ka tas atbilst patiesībai. Karavīram nemitīgi māca, ka no viņa viena spriedīs par visiem Latvijas bruņotajiem spēkiem. Mums nav tiesību likt sabiedrībai vilties. Turklāt karavīrs ir profesija 24/7 — gan dienestā, gan mājās, gan atvaļinājumā. Vispārcilvēciskas vērtības, visticamāk, sevī cenšas attīstīt vairākums cilvēku neatkarīgi no profesijas, bet es tomēr uzsveru, ka karavīram ir jākopj sevī vīrišķība, stāja, skats, izpalīdzība, laipnība un godpilna attieksme pret apkārtējiem.

— Pieaugušā vecumā to ir iespējams iemācīties?

— Esmu pārliecināts, ka — jā. Pat caur ikdienišķām, vienkāršām situācijām. Ja tu esi pie stūres, mācies būt laipns pret apkārtējiem. Palaid! Necenties pārmācīt kādu citu braucēju! Tā ir nemitīga pašdisciplīna. Arī mazās lietās.

Šīs prasmes izkopj arī mācības, kurās karavīrs ir pastāvīgi iesaistīts. Karavīra dzīvē liela loma ir biedriskumam, izpalīdzībai un paļāvībai vienam uz otru. To apgūst pakāpeniski. Ir, piemēram, tāda nodarbība — maskēšanās. Tavs spogulis ir tavs pārinieks. Viņš tev rāda un palīdz. Atbildību par to, cik efektīvi otram izdevies nomaskēties, prasa no pārinieka.

Arī grupā notiek savi procesi. Piemēram, pēc piecu dienu mācībām mežā katrs neapzināti ieņem savu lomu atkarībā no tā, kā var būt noderīgs citiem, lai visiem kopā būtu vieglāk. Biedri uzņemas savu atbildību, rūpējoties par visu vienību. Tā veidojas saimes princips un pasaules uztvere. Šāda domāšana un vērtības tiek aiznestas tālāk ģimenē.

— Jūs pats nākat no karavīru dzimtas?

— Manā dzimtā ir vairāki karavīri.
19 gadu vecumā iet dienēt armijā man likās goda lieta. Apzinājos, ka citādi es sevi nemaz nevarētu saukt par īstu vīru.

Mans tēvs nav gājis šo ceļu. Viņš bija mežzinis. Arī mans dēls neiet manās pēdās, lai gan no bērnības ir bijis tik tuvu militārajai pasaulei, gājis Jaunsardzē. Bet viņā ir mākslinieka gēns, viņš šogad beigs Rīgas mākslas un dizaina vidusskolu.

Kad 1992. gadā Rēzeknē pieteicos kara komisariātā, viņi uz mani skatījās lielām acīm, jo tobrīd visi no obligātā militārā dienesta izvairījās, bet es biju atnācis brīvprātīgi pieteikties. Atceros, mamma par šo apņēmību nebija priecīga. Dienēju 3. Ludzas robežsargu bataljonā. Militārā vide man likās daudz sakārtotāka par to, kas deviņdesmito gadu sākumā risinājās Latvijas sabiedrībā, un es nolēmu tajā palikt. Uzzinājuši par jaunu projektu Latvijas armijā — Baltijas bataljona izveidi, pēc obligātā dienesta beigām mēs, vairāki karavīri, devāmies uz Rīgu, lai pieteiktos. Šī bataljona sastāvā piedalījos trijās misijās. Baltijas bataljons pārtapa par Latvijas bataljonu — 1. kājnieku bataljonu. Sekoja vēl divas misijas. Dienot virzījos pa karjeras kāpnēm. Kļuvu par bataljona virsseržantu, tad par brigādes virsseržantu, un nu esmu NBS štābā.

— Dalība starptautiskajās operācijās parasti maina cilvēka pasaules redzējumu. Kādu pieredzi jūs guvāt?

— Mana pirmā misija bija 1996. gadā uz Bosniju un Hercegovinu. Pirms tās mūs apmācīja britu jūras kājnieku vienība. Braucām bez iepriekšējas pieredzes un pilnīgā neziņā par to, kas mūs sagaida. Izkāpām no lidmašīnas, un, lai kurp tālāk dotos, gaiss visur smaržoja pēc deguma un dūmiem. Zeme bija nopostīta. Es ieraudzīju, ko nozīmē nabadzība un īstas grūtības. Arī nākamās divas misijas dienēju Bosnijā un Hercegovinā.

Ar Balkānu pieredzi devos uz Irāku. Tā bija pilnīgi atšķirīga pasaule, kultūra un attiecības. Mācījos prasmi vienlaikus ļoti rūpīgi klausīties sarunu biedrā, vērot viņu un līdztekus mēģināt sarast, kas no teiktā ir patiesība, jo irākiešiem melošana ir norma. Iedziļinoties pamanīju fundamentālu atšķirību eiropieša un irākieša pasaules uztverē. Mēs domājam lineāri. Šodien mēs darīsim to, rīt, kad šis būs izdarīts, mēs darīsim nākamo. Viņi plāno pa apli. Ja gadījumā tu paskrēji kaut kam garām, nevajag satraukties, tu pēc laika atkal tur nonāksi un varēsi atrisināt.

Esmu audzis Latgales katoļu ģimenē. Irāka — Eifratas upe, Babilona ir svētas vietas Bībelē, kur cēlusies dzīvība. Biju to iztēlojies kā paradīzi ar skaistiem dārziem un auglību. Kad reāli nokļuvu Bībelē minētajās vietās, redzētais sagrieza manus priekšstatus kājām gaisā. Stāvēju pie Eifratas, un pa to peldēja uzpūties beigtas govs ķermenis. Babilonā, lai kur tu spertu kāju, viss bija salauzts, sapostīts, netīrs.

Četras iepriekšējās misijas bija kā sagatavošanās 2011. gada Afganistānas misijai, kur man ļoti noderēja iepriekš gūtā pieredze. Mūs — nelielu profesionālu un pieredzējušu starptautisku kolēģu grupu — noformēja kā afgāņu apgādes bataljona mentorus. Dzīvojām turpat aiz žoga pie afgāņu apgādes bataljona. Mūsu uzdevums bija iepazīstināt viņus ar savu pieredzi, palīdzot saskatīt tās noderīgumu viņu bruņotajos spēkos. Divus mēnešus meklēju veidu, kā vispār veidot attiecības. Iedziļinājos literatūrā un atklāju, ka ēdiens ir labs veids, ko izmantot, lai risinātu sarunu. Turpmāk uz sapulcēm klāju gal­­du ar konfektēm, cepumiem un kokakolu.
Gatavoju prezentācijas par to, kas vispār armijā ir instruktors, ko viņš dara manā valstī, un to, kā šo pieredzi varētu izmantot Afganistānas armijā. Biju pat atklājis triku, kā atgūt zaudētu uzmanību sanāksmes laikā. Vienmēr sagatavotu turēju «Prāta vētras» klipu «Welcome to my country», kur vienā no epizodēm redzamas jaunkundzes peldkostīmos. Tas vienmēr nostrādāja. Visu skatieni bija pievērsti ekrānam, un es pārgāju pie nākamā prezentācijas slaida. Tikko tika apēsts pēdējais cepums, sanāksmei pienāca dabisks noslēgums. Tomēr pēc šīs misijas mājās braucu ar padarīta darba izjūtu.

Kopumā vērtējot, misijas ir vērtīga pieredze — tās ļoti paplašina pasaules skatījumu un māca sadzīvot un pieņemt atšķirīgo no ierastā.

— Viens no Aizsardzības ministrijas Personāla attīstības departamenta Sociālo lietu nodaļas darbības virzieniem ir karavīru karjeras plānošana civilajā dzīvē pēc atvaļināšanās. Šīs nodaļas cilvēki uzsver, ka karavīram jāapzinās sava dienesta ierobežojums laikā un jādomā par dzīvi pēc dienesta no pirmajām dienām armijā. Jūs piekrītat šādai pieejai?

— Ja cilvēks izvēlējies kļūt par karavīru, pirmajos gados neviens neko tādu nedomā. Es pats sāku prātot, ko darīšu pēc dienesta laika beigām, kad bruņotajos spēkos bija nodienēti 20 gadi. Beidzot dienestu, iespējams, strādāšu kā supervizors. Tomēr es apzinos, ka atvaļināšanās karavīram var būt sarežģīts brīdis, kam viņš īsti nav gatavs. Un vai tam vispār iespējams pilnībā sagatavoties? Dažkārt vienas pārmaiņas ierosina citas. Dažkārt līdz ar atvaļināšanos cilvēkiem izjūk laulība. Pāris ir pieradis, ka būšana kopā ir reta un tie ir svētki, nevis ikdienas rutīna.

Man šķiet ļoti būtiski, lai par šīm lietām individuālā līmenī runā nodaļas komandieris, lai tiek meklēti veidi, kā karavīru atbalstīt. Tu nevari sagatavot visam, bet, iespējams, ir kādi kursi vai papildu izglītība, ko var apgūt. Arī cilvēciskai sarunai ir nozīme, lai cilvēks nejustos viens ar savu problēmu.

— Manuprāt, zaudējuma sajūta ir pretrunā karavīra profesijai. Iespējams, karavīram ar zaudējuma sajūtu ir daudz grūtāk sadzīvot nekā parastam civilam cilvēkam, kuram neviens nav mācījis, ka viņš nedrīkst zaudēt.

— Pats pēc savas pieredzes zinu, ka visu ārstē laiks. Bet šis laiks ir jāizdzīvo. Esmu apglabājis abus vecākus un apzinos, ko nozīmē zaudēt. Mēs neviens dzīvē neesam pasargāti no šādas pieredzes, neatkarīgi no profesijas.

— Man ir vērojums, ka karavīri par sievu nereti izvēlas palīdzošo profesiju pārstāves — medmāsas, bērnudārzu audzinātājas, skolotājas.

— Nepiekritīšu. Karavīru sievas ir arī biznesa sievietes. Ļoti gudras. Ja runāju par savu pieredzi, man ir svarīgi, lai mājās var runāt ar otru par visu, kas ir svarīgs. Lai varu būt atklāts. Un vēl man šķiet, ka ir ļoti svarīgi, lai mājās ir labi un mierīgi.

— Jūs pieminējāt savu dzimtu, ko varat par to pastāstīt?

— Mēs sabraucam kopā visos svētkos. Svecīšu vakarā. Ziemassvētkos. Jaungadā. Jāņos. Kapu svētkos. 18. novembrī mums vienmēr ir balts galdauts. Jaungadā šampanieti atveram tikai tad, kad jauns gads ir atnācis un nodziedāta valsts himna.

Kad biju mazs, visi manas dzimtas vīrieši spēlēja kādu mūzikas instrumentu, bet visas sievietes — dziedāja. Un tā mēs pie vecmāmiņas svinējām arī Jāņus un Ziemassvētkus. Es ilgu laiku nemaz nezināju, ka to nedrīkstēja darīt. Nesen manai vecmāmiņai, kas jau ir aizsaulē, būtu palikuši 100 gadi. Māsa tam par godu organizēja radinieku talku viņas mājā. Piedalījās un darbojās daudz cilvēku!

Kā jau latgaļiem, mums dzimtā ir svarīgi kapusvētki. Vienmēr kopā apkopjam kapus, pieminam aizgājušos, pasēžam krusttēva mājās pie galda, un tad visi pārģērbjamies un spēlējam volejbolu. Kad vietējais draudzes mācītājs apbrauc visus kapus, dažkārt viņš mums pievienojas.

— Savās dienesta gaitās esat ļoti daudz sasniedzis. Jūs minējāt, ka karavīram ir jādzīvo tā, lai ar viņu lepotos. Vai jūsu dzimta ar jums lepojas?

— Teikšu godīgi — man karjera dzīvē bijusi svarīga. Svarīgi bijuši arī apbalvojumi un dienesta pakāpes, bet milzīga nozīme ir arī vienkāršam «paldies!» un cilvēciskam tava darba novērtējumam. Tāpēc arī es vienmēr instruktoriem spiežu roku un uzsitu uz pleca. Viņi katrs dara ļoti vērtīgu darbu, un es to apzinos. Kad biju vada seržants un mēs kopā ar vienību beidzām kārtējo pārgājienu, beigās visi, ieskaitot rotas komandieri, sadevāmies rokās un skaļi pateicām: «Mēs to izdarījām!»

Augstākā virsseržanta pakāpe — tas ir visas mana darba dzīves novērtējums. Es nepiekritīšu, ka vīrietis un jo īpaši karavīrs nekad neraud, nekad nav aizkustināms. Man ir kamols kaklā ikreiz, kad es dziedu himnu, jo es to dziedu tā, it kā pēdējo reizi. Un par katru «paldies!», apbalvojumu un dienesta pakāpi esmu juties ļoti aizkustināts. Tas iekšēji ļoti ceļ, iztaisno plecus un motivē.

Kad man piešķīra pirmo dienesta pakāpi — kaprālis, es zvanīju mammai. Un teicu: «Mamm! Es esmu kaprālis!» Viņa bija priecīga un apjukusi un prasīja: «Ko tas nozīmē?» Es toreiz teicu: «Es vēl nezinu. Bet es esmu kaprālis!»

Zinu, ka mana māsa ar mani lepojas, un domāju, ka daži novadnieki arī. Viņi taču zina, ka esmu viņējais.

Lai uzlabotu sadarbību apdraudējumu novēršanā

Vitālijs Rakstiņš,
AM Krīzes vadības departamenta direktors.

Foto — Gatis Dieziņš.

Raksta mērķis ir izskaidrot grozījumus Nacionālo bruņoto spēku likumā, Nacionālās drošības likumā un likumā «Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā», kas stājušies spēkā 2017. gada 14. jūnijā. Izmaiņas visos trijos likumos bija nepieciešamas, lai pilnveidotu valsts apdraudējuma pārvarēšanas mehānismus un mazinātu šķēršļus Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) bruņoto spēku operēšanai Latvijas teritorijā.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) funkcijas 

Pēc grozījumiem Nacionālo bruņoto spēku likumā NBS, pildot likumā noteiktos uzdevumus, turpmāk būs tiesības:

• veikt militāro izlūkošanu operacionālajā un taktiskajā līmenī (īstenot pasākumu kopumu, lai iegūtu, apstrādātu un izplatītu informāciju par ārvalstu bruņoto spēku aktivitātēm pierobežas, jūras akvatorijas un gaisa telpas operatīvajā un taktiskajā dziļumā);

• nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu bruņotajiem spēkiem;

• veikt citus Valsts aizsardzības plānā noteiktos valsts apdraudējuma situāciju novēršanas un pārvarēšanas pasākumus (pildīt uzdevumus, kas izriet no Valsts aizsardzības plāna);

• sniegt atbalstu Drošības policijai, Satversmes aizsardzības birojam un militārās izlūkošanas un drošības dienestam nacionālās drošības pasākumu veikšanā.

Militārie objekti 

Nacionālo bruņoto spēku likums tika papildināts ar aizliegumu personām bez atļaujas iekļūt militārajā objektā. Savukārt atrodoties militārajā objektā, personām ir pienākums ievērot militārajā objektā noteikto uzturēšanās kārtību, pretējā gadījumā tās tiks izraidītas. Tātad turpmāk NBS varēs izraidīt personas, kuras neievēro uzturēšanās kārtību militārajā objektā, tostarp no teritorijām, kurās notiek militārās mācības un citas militārās aktivitātes.

Lai veicinātu iedzīvotāju informētību par militārajiem objektiem un to robežām, ir paredzēts, ka to apzīmēšanai lieto speciālas informatīvas zīmes. Ministru kabineta noteikumu līmenī tiks noteikts zīmju izskats un kārtība, kādā izvieto un lieto militāro objektu speciālās informatīvās zīmes. Attiecīgais Ministru kabineta noteikumu projekts «Militāro objektu apzīmēšanas kārtība» (VSS-517) jau ir izstrādāts un pašreiz tiek saskaņots ar atbildīgajām ministrijām.

Komandvadības nodošana 

Saskaņā ar grozījumiem Nacionālo bruņoto spēku likumā NBS komandieris turpmāk varēs deleģēt atsevišķo NBS vienību nodošanu ne tikai NATO, bet arī ES dalībvalstu bruņoto spēku vadībai vai kopējo militāro vienību militārajai vadībai (piemēram, Apvienotiem reaģēšanas spēkiem — Joint Expeditionary Forces). Šajā gadījumā runa ir par komandvadības nodošanu (Transfer of Authority) sabiedroto spēkiem gan miera, gan krīzes laikā, gan Latvijas Republikas teritorijā, gan ārvalstīs, tostarp operāciju rajonos.

Rīcība hibrīdas karadarbības gadījumā 

Uzdevums izveidot šādu reaģēšanas mehānismu izriet no Valsts aizsardzības koncepcijas 30. un 82. panta, kas nosaka, ka iekšējās nekārtības, nemieri, kas tiek vadīti vai organizēti no ārpuses, izmantojot asimetriskās metodes, specvienības un izlūkdienestus, ir jāskata kā slēptais un nepieteiktais karš. Šādās situācijās lēmumi par apdraudējuma pārvarēšanu jāpieņem nekavējoties, primāri vēršoties pret specvienību un izlūkdienestu aktivitātēm.

Nacionālās drošības likums attiecīgi tika papildināts ar speciālu tiesību normu slēpta militāra apdraudējuma pārvarēšanai miera laikā — 23. panta septīto daļu, kas paredz, ka slēpta militārā apdraudējuma pārvarēšanai miera laikā, ja tiek lietoti militāri līdzekļi, Ministru kabinets (bet, ja MK aizkavēts pildīt savus pienākumus, tad attiecīgi Ministru prezidents vai secīgi aizsardzības ministrs) var uzdot Aizsardzības ministrijai saskaņā ar Valsts aizsardzības plānu vadīt apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus ierobežotā teritorijā.

Regulējuma mērķis ir izveidot operatīvu mehānismu krīzes pārvarēšanai, maksimāli ātri īstenojot speciālo operāciju noteiktajā rajonā, kamēr Ministru kabinets spriestu par turpmākajiem soļiem, tostarp izņēmuma stāvokļa izsludināšanu. Apdraudējuma pārvarēšanas laikā:

• valstī nav izsludināts izņēmuma stāvoklis (ir miera laiks);

• lēmumi balstās uz valsts drošības dienestu izlūkošanas informāciju (t.sk. par to, ka tiek lietoti militāri līdzekļi);

• šīs rīcības mehānisms ir komplementārs un neatceļ pārējos reaģēšanas plānus (kuru aktivizēšana notiktu paralēli);

• joprojām tiek saglabāta civilā kontrole pār NBS: ir jābūt Ministru kabineta vai Ministru prezidenta, vai aizsardzības ministra lēmumam aktivizēt šo plānu;

• ģeogrāfiskie ierobežojumi: NBS vada operāciju noteiktajā teritorijā (Iekšlietu ministrijas dienesti turpina nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību visā pārējā valsts teritorijā);

• operacionālie ierobežojumi: NBS rīcības ietvars ir atrunāts Valsts aizsardzības plānā.

Sabiedroto karavīru tiesības 

Likums «Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā» tika papildināts ar 2.pantu, kas paredz, ka NATO un ES dalībvalstu bruņotos spēkus var iesaistīt atbalsta sniegšanā NBS (konkrētus uzdevumus, to izpildes laiku, vietu un ierobežojumus nosaka NBS komandieris vai viņa norīkota atbildīgā amatpersona). Pats būtiskākais, ko paredz likuma izmaiņas, ir tas, ka sabiedroto karavīriem, sniedzot atbalstu NBS tiem noteikto uzdevumu izpildē, ir attiecīgās NBS un to amatpersonu tiesības.

Tas nozīmē, ka, sniedzot atbalstu NBS, sabiedroto karavīriem tajā brīdi ir tādas pašas tiesības kā mūsu karavīriem, to skaitā tiesības nēsāt, lietot un izmantot šaujamieročus un lietot speciālos līdzekļus un fizisko spēku. Sabiedroto karavīriem, sniedzot atbalstu NBS, ir identiski iesaistīšanas noteikumi (Rules of Engagement) ne tikai krīzes laikā, bet arī miera laikā. Sabiedroto spēku iesaistes apjomu noteiks operacionālā nepieciešamība. Protams, sabiedroto karavīriem nevar dot uzdevumus, kuru izpildei ir nepieciešamas citos likumos paredzētās speciālās tiesības (piemēram, Militārās policijas tiesības izmeklēt noziedzīgus nodarījumus u. tml.) vai kuru izpildei nepieciešamas specifiskas zināšanas (piemēram, latviešu valodas prasme).

Jāatzīmē, ka šāda prakse nav nekas jauns, jo līdzīgs regulējums jau bija nostiprināts Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 44. pantā, proti, Latvijas ūdeņos ārpus ostas akvatorijas esošo kuģu kontrolē, pārbaudē un aizturēšanā var iesaistīt NATO un ES dalībvalsts karakuģus. Savukārt Latvijas Republikas valsts robežas likuma 34. pants nosaka, ka NATO ir tiesības veikt Latvijas Republikas gaisa telpas kontroli un apsardzību, bet šī likuma 33. pantā ir minētas konkrētas NBS tiesības iesaistīt valsts gaisa telpā radušās situācijas noskaidrošanā un gaisakuģu identificēšanā NATO institūcijas.

Bruņojuma pārvadāšana 

Lai NATO un ES dalībvalstu bruņotie spēki varētu efektīvi un operatīvi sniegt atbalstu NBS, likumā «Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā» ir paredzēts izņēmums attiecībā uz NATO un ES dalībvalstu bruņoto spēku kaujas tehnikas un ieroču pārvadāšanu. Likums nosaka, ka sabiedroto spēki kaujas tehniku un ieročus pāri Latvijas Republikas iekšējai robežai un Latvijas Republikas teritorijā drīkst pārvadāt pielādētus, lai nodrošinātu valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus un ja tas ir paredzēts to izmantošanas instrukcijā. Tātad — NATO un ES dalībvalstu bruņoto spēku vienībām ir sevišķas tiesības uz kaujas tehnikas un ieroču pārvietošanu, ja to prasa operacionālā nepieciešamība.

Jāņem vērā arī tas, ka saskaņā ar Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumu Aizsardzības ministrija jau pašreiz regulē un nodrošina civilo kontroli pār ārvalstu bruņoto spēku ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu apriti, saskaņojot sabiedroto spēku ierašanos un bruņojuma ieviešanu. Savukārt, lai īstenotos likumā paredzētais izņēmums uz NATO un ES dalībvalstu bruņoto spēku kaujas tehnikas un ieroču pārvadāšanu, ir jāpastāv šādiem nosacījumiem: to ļauj īstenot tehniskās drošības prasības (kaujas tehnikas vai ieroču izmantošanas instrukcija ļauj tos pārvadāt pielādētus) un pastāv operacionālā nepieciešamība — tas ir nepieciešams, lai  nodrošinātu valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus. Tas var būt gan miera laikā, gan pastāvot noteiktam terorisma draudu līmenim, gan pēc speciālā tiesiskā režīma izsludināšanas valstī.

«Guardian Response» civilās un militārās sadarbības paraugdemonstrējums

Taivo Trams

Foto — Armīns Janiks.

Gleznainā Kuldīga palēnām vēl tikai mostas. Ir drēgns maija nogales sestdienas rīts, kad klusumu spēji pārrauj sprādziens. Tūlīt pat sprādziena atbalsīm pievienojas ievainoto cilvēku kliedzieni un saucieni pēc palīdzības. Vēl pēc brīža tālumā sāk skanēt operatīvo dienestu mašīnu sirēnas — sākas glābšanas darbi.

Ģeneratora sprādzienā cieš teju 20 cilvēki

Tik dramatiski 27. maijā sākas mācību «Guardian Response» Kuldīgas posms, kura laikā tiek izspēlēts scenārijs ar teju 20 cietušajiem, kas savas traumas guvuši, pēkšņi sprāgstot ģeneratoram Kuldīgas stadiona teritorijā. Cietušie ir zemessargi, jo tieši viņi bija aicināti talkā uzstādīt ģeneratoru pirms gaidāmā pasākuma. Kaut kas ir nogājis greizi, un sprādzienā «savainoto» cilvēku ķermeņi sedz futbola laukumu. Pilsētas atbildīgajiem dienestiem pašu spēkiem vien tikt galā ar šāda mēroga nelaimi būtu ārkārtīgi grūti, tādēļ talkā nāk Zemessardze un sabiedrotie no Latvijā dislocētajiem ASV spēkiem.

Mācībās «Guardian Response» piedalās ASV 10. kaujas aviācijas brigādes vienības «Phoenix» un ASV armijas 95. civilmilitārās sadarbības brigādes speciālisti, un aptuveni 150 zemessargi (visi Zemessardzes 4. brigādes mediķi, kopskaitā 15, un 20 cietušo atveidotāji, pārējie — mācību nodrošinājumā), kā arī civilie dienesti — mediķi, policijas, ugunsdzēsēji un glābēji. Mācību mērķis ir trenēt civilā un militārā sektora sadarbības prasmes negadījumos, kuros ir liels skaits cietušo. «Guardian Response» norise notiek četrās Latvijas pilsētās — Kuldīgā, Rēzeknē, Daugavpilī un Rīgā.

Iesaistīti visi pieejamie resursi

«Šajā mācību posmā ir iesaistīti diezgan lieli vietējie resursi. Piemēram, visi 16 «cietušie» ir no Zemessardzes 45. bataljona, visi autovadītāji, arī viena mediķu komanda četru cilvēku sastāvā,» stāsta majors Guntars Vilguts, Zemessardzes 45. nodrošinājuma bataljona Plānošanas daļas priekšnieks, mācību Kuldīgas posma galvenais koordinators. Pavisam kopā vingrinājumā piedalās gandrīz 50 zemessargu, no kuriem lielākā daļa nāk no Kuldīgas un apkārtnes, daudz zemessargu ieradušies arī no Jelgavas un citām vietām.

Runājot par vietējās varas iespējām efektīvi rīkoties, ja patiešām notiktu tik liela mēroga nelaime, G. Vilguts atzīst, ka mācībās iesaistītie speciālisti un tehnika arī ir tas resurss, kas tiktu izmantots reālas traģēdijas gadījumā. «Te nekas nav izdomāts, šie cilvēki strādātu arī reālā situācijā.» Vērojot pašu mācību sākumu, viņam bijusi sajūta, ka viss nedaudz kavējas — policija ierodas par vēlu, arī ugunsdzēsēji un mediķi nesteidzas. Droši vien tā ir stresa ietekme, jo būtībā viss noritēja ļoti raiti, policija norobežoja negadījuma vietu jau dažas minūtes pēc sprādziena, vēl pēc brīža bija klāt arī pārējie dienesti. «Reālajā situācijā viss noteikti notiktu vēl lēnāk, jo mācībās visi iesaistītie ir iepriekš brīdināti un gatavi rīkoties nekavējoties,» atzīst G. Vilguts. Tomēr mācībās gūtā pieredze un sadarbības prasmes noteikti noderēs, lai nākotnē pēc iespējas samazinātu reaģēšanas laiku.

Kad norises vietā ieradušies visi atbildīgie dienesti un sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība, kā arī notikusi pacientu šķirošana pēc gūto traumu nopietnības, cietušos sāk nogādāt Kuldīgas slimnīcā. Pacientiem ar vieglākām traumām tiek sniegta palīdzība, savukārt smagāk cietušos sagatavo tālākai transportēšanai uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, ko pazīst arī kā Gaiļezera slimnīcu. Tur viņiem var sniegt jau nopietnāku medicīnisko palīdzību, ieskaitot ķirurģisko iejaukšanos.

No medicīnas telts — uz helikopteru

«Cietušo» transportēšanai tiek izmantots ASV Gaisa spēku helikopters CH-47 «Chinook». «Normālos apstākļos helikopters no Gaisa spēku bāzes Lielvārdē varētu ierasties nedaudz vairāk kā stundas laikā, ieskaitot lidaparāta sagatavošanas laiku lidojumam. Smagi cietušo pacientu transportēšanai ikdienā nepieciešamības gadījumā tiek izmantoti arī mūsu pašu Gaisa spēku helikopteri Mi-8,» teic G. Vilguts.

Pie slimnīcas ir uzstādīta īpaša medicīnas telts, kurā nonāk visi stadionā cietušie pacienti. Tajā notiek cietušo stabilizācija un vitāli svarīgo rādītāju novērošana. Jau nosacīti mierīgākā gaisotnē tiek pārskatīti ievainotie un gūto ievainojumu veidi. «Smagākie pacienti ir bezsamaņā, dažiem ir krūškurvja ievainojumi — tas ir tā sauktais sarkanais kods jeb vissmagāk cietušie cilvēki, kuriem palīdzība jāsniedz pirmās stundas laikā. Ar dzelteno kodu apzīmētie var gaidīt maksimāli divas, četras stundas, bet ar zaļo kodu — tie, kam ir viegli ievainojumi, jāaprūpē 24 stundu laikā,» stāsta kaprāle Inese Kinēna, Zemessardzes 52. kājnieku bataljona civilā darbiniece un zemessardze. Vienam zemessargam mācību gaitā jātēlo arī «melnais kods» — cilvēks, kura traumas nav savienojamas ar dzīvību.

Medicīnas teltī noris nemitīga rosība, katrs «pacients» tiek izklaušināts un pārbau- dīts atkal un atkal. Mediķi izmanto visus pieejamos resursus — gan īpaši mācībām paredzētos, gan ikdienas darbā izmantojamos. «Mums ir viss nepieciešamais tūlītējai reaģēšanai — žņaugi, saites, folija segas un tamlīdzīgi. Sarežģītākas medicīniskās manipulācijas var veikt medicīnas teltī, stabilizējot pacientu stāvokli, bet nopietna medicīniskā iejaukšanās notiek jau Gaiļezera slimnīcā,» teic I. Kinēna.

Šādas mācības ir vajadzīgas, lai saprastu savas vājās vietas un trenētu nepieciešamās darbības līdz automātismam. «Pašlaik ir tāda sajūta, ka vēl ir jāmācās. Mēs daudz trenējamies un uzlabojam prasmes, tāpēc jau esam arī šeit — lai atkārtotu un vēlreiz atkārtotu. Jo, ja patiešām notiks negadījums ar daudziem cietušajiem, tad arī mediķiem ir stresa situācija, apziņas līmenis sašaurinās, ir grūti loģiski domāt. Tādēļ ir vajadzīgas šādas mācības un nemitīga atkārtošana, lai panāktu automātismu. Lai rokas pašas zina, ko darīt. Tikai tad kaut kas izdosies,» saka kaprāle Inese Kinēna.

Helikoptera gaidīšana

Lielā ASV Gaisa spēku helikoptera CH-47 «Chinook» nosēšanos laukumā pie Kuldīgas slimnīcas gaida ne tikai mācību dalībnieki, bet arī daudzi Kuldīgas iedzīvotāji. Gaidīt gan nākas ilgi — helikopters kavējas un ierodas pāris stundas vēlāk. Kad milzīgais lidaparāts ir izslēdzis dzenskrūves un atvēris aizmugures durvis, notiek īsa mācību dalībnieku drošības instruktāža. Pēc tās mediķiem parāda, kā činuka lielajā salonā jānostiprina nestuves ar ievainotajiem, tad notiek «cietušo» izvietošanās helikopterā, un tas dodas atceļā uz Rīgu. Gaidīšana ir bijusi krietni ilgāka par pašu ievainoto evakuācijai atvēlēto laiku.

Mācības «Guardian Response» ir ASV puses iniciētas, un līdzīgi treniņi notiek gandrīz visās valstīs, kur dislocēti ASV spēki. To mērķis ir pilnveidot iemaņas un sadarbības prasmes dzīvību glābjošo pasākumu veikšanā un pacientu evakuācijā, izmantojot sauszemes transportu un ASV helikopterus — bez «Chinook» mācībās piedalās arī helikopteri UH-60 «Black Hawk». «Šādās mācībās mēs vienlaikus gan demonstrējam savas iespējas un pieredzi, gan arī mācāmies no saviem partneriem,» atzīst virsseržants Pols Rodrigess, ASV
armijas civilmilitārās sadarbības grupas inženieris.

Mācības tika organizētas sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju, SIA «Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca», VSIA «Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca», SIA «Kuldīgas slimnīca», SIA «Rēzeknes slimnīca», SIA «Daugavpils reģionālā slimnīca», Rēzeknes 6. vidusskolu un Valsts robežsardzes koledžu.

Pilnveido iemaņas kaujas šaušanā gaisa mērķos

Diāna Selecka,
virsseržante.

Foto — Armīns Janiks.

No 29. maija līdz 2. jūnijam Šķēdes poligonā, kas atrodas Pāvilostas novada Vērgales pagastā, notika pretgaisa aizsardzības mācības «Baltic Zenith 2017», kurās karavīri un zemessargi pilnveidoja iemaņas kaujas šaušanā ar tuvās darbības pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu RBS-70 gaisa mērķos.

Mācībās piedalījās vairāk nekā 60 karavīru un zemessargu no Gaisa spēku aviācijas bāzes Pretgaisa aizsardzības diviziona un Zemessardzes (ZS) 17. pretgaisa aizsardzības bataljona.

31. maijā viesu dienas ietvaros mācības «Baltic Zenith 2017» apmeklēja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš, kā arī citi viesi. Viņu klātbūtnē tika veikti divi kaujas šāvieni gaisa mērķos, ko virs jūras 300 metru augstumā vilka bezpilota lidmašīna. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis mācību norisi vērtēja pozitīvi: «Pretgaisa aizsardzība ir viena no mūsu galvenajām prioritātēm, vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs sadarbojamies ar Lietuvas bruņotajiem spēkiem, un tas ir lielisks piemērs, kā ikdienā notiek šī sadarbība.»

Mācībās Šķēdē ar pretgaisa aizsardzības sistēmām piedalījās arī Lietuvas bruņoto spēku pārstāvji. Lietuvas bruņoto spēku Pretgaisa aizsardzības bataljona ­komandieris pulkvežleitnants Nerus Kačkausks sacīja, ka Latvijas un Lietuvas sadarbība pretgaisa aizsardzības jomā ir ilgstoša un veiksmīga. «Mēs šeit pilnveidojam savus uzdevumus, kas ir saistīti gan ar ­apmācību sinhro­­­­nizāciju, gan operacionālo savietojamību starp mūsu spēku veidiem.»

Mācībās tika iesaistīts Jūras spēku flotiles kuģis KA-14 «Astra», kas nodrošināja drošību Baltijas jūrā — mācību norises vietas teritoriālajos ūdeņos. Mācību vingrinājuma mērķus nodrošināja Čehijas speciālisti — (Military Technical Institute, s.e. Air Force and Air Defence branch).

Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns 2012.—2024. gadam kā vienu no prioritātēm paredz pretgaisa aizsardzības spēju attīstīšanu. Gaisa spēku aviācijas bāzes Pretgaisa aizsardzības divizions un ZS 17. pret­gaisa aizsardzības bataljons ir divas bruņoto spēku vienības, kuras specializētas pretgaisa aizsardzības uzdevumu veikšanā. NBS komandieris ģenerālmajors L. Kalniņš uzsvēra, ka apmācība pretgaisa aizsardzības jomā uz- skatāma par veiksmīgu. «Mēs redzējām divus šaušanas operatorus, viens no viņiem ir karavīrs, otrs — zemessargs, abi veiksmīgi izpildīja uzdevumu. Tādējādi pārliecināmies, ka divu gadu apmācība Zemessardzē un mazliet mazāk Gaisa spēku aviācijas bāzē ir bijusi veiksmīga un ir vainagojusies ar sekmīgu uzdevumu izpildi.»

ZS 17. pretgaisa aizsardzības bataljona  vecākais zemessargs Didzis Erra Zemessardzē iestājies pirms trim gadiem. Pēc divu gadu apmācības ar simulatoriem viņš pirmo reizi piedalījās praktiskajā šaušanā gaisa mērķos. «Pretgaisa aizsardzība ir viena no pašām svarīgākajām, jo tas, kas kontrolē gaisu, kontrolē kauju.»

Šķēdes mācību bāze ir vienīgā Latvijā, kurā ir iespējams veikt praktiskus šaušanas vingrinājumus gaisa mērķos, izmantojot pretgaisa aizsardzības ieroču sistēmas. Gaisa spēku aviācijas bāzes Pretgaisa aizsardzības divizions kaujas šaušanas mācības ar pretgaisa aizsardzības sistēmām gaisa mērķos Šķēdes poligonā organizē jau kopš 2002. gada.