Latvijas ziņas

No 23. līdz 25. martam Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons piedalījās Briseles forumā, kurā tika pārrunāti aktuālie drošības izaicinājumi un ārpolitikas aktualitātes, kā arī vairāki citi starptautiskās dienas­kārtības jautājumi.

J. Garisons Briseles foruma ietvaros piedalījās diskusijās par transatlantiskās drošības aktualitātēm un izaicinājumiem informatīvajā telpā.

Briseles forums ir ikgadēja augsta līmeņa amatpersonu tikšanās, kurā piedalās ietekmīgākie Ziemeļamerikas un Eiropas politikas, uzņēmējdarbības un intelektuālie līderi, lai runātu par jaunākajiem izaicinājumiem abpus Atlantijas okeānam. Foruma dalībnieku vidū ir valstu vadītāji, augsta līmeņa amatpersonas, ministri, kongresmeņi, parlamentārieši, akadēmiķi un masu saziņas līdzekļu speciālisti.

Briseles forums pirmo reizi notika 2006. gadā, un to organizē ASV Vācijas Māršala fonds.

25. martā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš un regulāro spēku vienību komandieri piedalījās atceres pasākumā, pieminot 1949. gada komunistiskā režīma politisko represiju un deportāciju upurus.

Atceres pasākums sākās ar gājienu no Okupācijas muzeja Rīgā. Pie Brīvības pieminekļa norisinājās svinīgā godasardzes maiņa un ziedu nolikšanas ceremonija. Latvijas Kara muzejā notika Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīts koncerts «Celies, mana dvēsele!», kurā skanēja kora mūzika. Koncertā dziedāja Kultūras un tautas mākslas centra «Ritums» vīru koris «Tēvzeme», Latvijas Universitātes sieviešu koris «Minjona», Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris un Tukuma pilsētas Kultūras nama skolotāju koris «Vanema», pasākumu vadīja aktieris Egils Melbārdis.

1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS reģioniem.

Marta beigās Ukrainā sākās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku instruktoru vadītais militāro nodarbību sagatavošanas un vadīšanas kurss Ukrainas bruņoto spēku karavīriem.

Plānots, ka Latvijas bruņotie spēki šogad nodrošinās vairākus apmācības kursus Ukrainas bruņoto spēku instruktoru apmācībai. Latvijas karavīru uzdevums ir veikt Ukrainas karavīru pamatapmācību — militāro pamatiemaņu apgūšanu, kā arī nodrošināt militāro nodarbību vadīšanas un sagatavošanas kursu.

Ukrainas karavīri regulāri piedalās dažādos apmācības kursos arī Latvijas bruņoto spēku vienībās, piemēram, apgūst angļu valodu Nacionālo bruņoto spēku Valodu skolā un piedalās Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skolas organizētajā Nesprāgušās munīcijas izlūkošanas kursā. 2017. gada pirmajā pusē Latvijā plānota Ukrainas bruņoto spēku topošās Instruktoru skolas personāla apmācība.

Pēc Ukrainas lūguma Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri no dažādām bruņoto spēku vienībām Apvienotajā daudznacionālās apmācības grupas sastāvā «Ukraina» kopā ar instruktoriem no ASV, Lietuvas, Latvijas, Kanādas un Lielbritānijas jau no 2015. gada veic Ukrainas bruņoto spēku karavīru apmācību.

28. martā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un biedrības «Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija» (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa parakstīja vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos Zaķusalas televīzijas tornī, kur norisinājās kampaņas «E-prasmju nedēļa» ietvaros organizētās Digitālās drošības dienas pasākumi.

Vienošanās paredz Aizsardzī­-bas ministrijas un LIKTA informācijas apmaiņu un konsultē­- šanos par kiberdrošības politikas jautājumiem un iniciatīvām, sa­darbību Eiropas Kiberdrošības organizācijas ietvaros un atbildīgas drošības nepilnību atklāšanas pro­cesa popularizēšanā privātajā sektorā, kā arī cita veida sadarbību.

Pamatojoties uz vienošanos, Aizsardzības ministrija un LIKTA plāno popularizēt atbildīgas drošības nepilnību atklāšanas procesu privātajā sektorā, lai rosinātu sabiedrības pārstāvjus ar zināšanām informācijas tehnoloģiju jomā meklēt un ziņot par atklātajām informācijas sistēmu drošības nepilnībām Latvijas uzņēmumu un privāto institūciju informācijas sistēmās.

28. martā Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš iepazīšanās vizītē apmeklēja Štāba bataljonu, kur tikās ar tā komandieri pulkvežleitnantu Egilu Kupču, lai pārrunātu vienības uzdevumus un iepazītos ar tai pieejamo infrastruktūru.

Štāba bataljons kā atsevišķa vienība tika atjaunota 1992. gadā Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba atbalstam. Štāba bataljona apakšvienības ir Godasardzes rota, Nacionālo bruņoto spēku orķestris, Štāba un apgādes rota, Medicīnas vads, kā arī Radiosakaru un Radioreleju rotas. Tā ir vienība, kura miera laikā piedalās valsts reprezentācijas pasākumos un pilda godasardzes funkcijas.

Šīs vienības karavīri ikdienā redzami godasardzē pie Brīvības piemi­nekļa un Rīgas pils, kā arī reprezentējot Nacionālos bruņotos spēkus dažādās militārajās ceremonijās, pasākumos un parādēs.

29. martā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis tikās ar Slovēnijas Nacionālās asamblejas prezidentu Milanu Brglezu.  Abu valstu amatpersonas pārrunāja reģionālās drošības situāciju, Latvijas un Slovēnijas turpmākās divpusējās sadarbības iespējas, kā arī NATO vadītās daudznacionālās kaujas grupas uzņemšanu Latvijā.

2016. gada 8. jūlijā NATO samitā Varšavā tika paziņots par daudznacionālu bataljona lieluma kaujas grupu izveidi un izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā un Kanādas lēmumu uzņemties šīs kaujas grupas vadību Latvijā. Slovēnija ir viena no valstīm, kas paziņojusi par dalību NATO vadītajā daudznacionālajā kaujas grupā Latvijā. Par dalību šajā kaujas grupā ir paziņojušas arī Albānija, Itālija, Polija un Spānija.

Līgumu par divpusējo sadarbību aizsardzības jomā Latvija un Slovēnija noslēdza 2002. gada 17. aprīlī.

30. martā Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš devās divu dienu iepazīšanās vizītē uz Viļņu, lai ar Lie­tuvas aizsardzības ministru Raimundu Karobli un Lietuvas Bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Jonu Vītautu Žuku pārrunātu divpusējās sadarbības un reģionālās drošības jautājumus.

«Lietuva ir ļoti nozīmīgs partneris Latvijas bruņotajiem spēkiem. Abas valstis vieno ne tikai kopēja robeža, kultūra un vēsture, bet arī vienots redzējums uz efektīvu sadarbību drošības un aizsardzības jomā. Ilggadēja un konstruktīva sadarbība strauji veicinājusi abu valstu bruņoto spēku resursu savietojamību un militāro spēju attīstību,» norādījis ģenerālmajors L. Kalniņš, uzsverot, ka NATO kaujas grupu uzņemšana Baltijas valstīs bruņoto spēku sadarbību veido vēl ciešāku.

Vizītes laikā ģenerālmajors L. Kalniņš apmeklēja Lietuvas Speciālo operāciju spēkus, Lietuvas Militāro akadēmiju, kā arī piedalījās svinīgajā vainagu nolikšanas ceremonijā pie Lietuvas brīvības aizstāvju pieminekļa Antakalņa kapsētā.

Latvijas un Lietuvas sadarbība aizsardzības jomā vienmēr ir bijusi ļoti cieša. Līdz ar Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu aizsākās arī to militārā sadarbība starp sauszemes, gaisa, jūras un speciālo operāciju spēkiem, tādējādi sekmējot spēku un resursu savietojamību.

31. martā oficiālā vizītē Latvijā uzturējās Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists. Viņš tikās ar aizsardzības ministru Raimondu Bergmani, lai pārrunātu reģionālās drošības situāciju, kā arī Latvijas un Zviedrijas
divpusējo sadarbību aizsardzības jomā. Latvijas un Zviedrijas aizsardzības ministri nolika ziedus pie pulkveža O. Kalpaka pieminekļa Rīgā.

Zviedrijas aizsar­dzības ministrs tikās arī ar NATO Stratē­ģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Latvija un Zviedrija piedalās dažādās divpusējās un daudzpusē­jās sadarbības iniciatīvās, pie­mēram, Ziemeļ­eiro­pas valstu un Baltijas valstu reģionālās aizsar­dzības sadarbības iniciatīvā, sniedzot atbalstu Ukrainai. Abu valstu karavīri kopīgi piedalās militārajās mācībās, sekmējot bruņoto spēku savietojamību.

3. aprīlī Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš tikās ar karavīriem, kuri tuvākajā laikā dodas uz Eiropas Savienības apmācības misiju Mali. Tradicionāli svinīgajā pavadīšanas cere­monijā karavīri no Nacionālo bruņoto spēku vadības saņēma ceļamaizi — Latvijas karogu un rudzu maizes klaipu.

Latvijas karavīru uzdevums šajā misijā būs veikt Mali Bruņoto spēku karavīru apmācību.

2013. gada 7. martā Saeima apstiprināja lēmumu par Latvijas kara­vīru dalību ES apmācības misijā Mali. Tā ir paredzēta, lai palīdzētu uzlabot Mali Bruņoto spēku militārās spējas un tādējādi dotu tiem iespēju civilo iestāžu pakļautībā atjaunot valsts teritoriālo integritāti. Misi­jas karavīri neiesaistās kaujas operācijās. Misijas štābs izvietots valsts galvaspilsētā Bamako, savukārt mācības notiek 60 kilometrus attālajā pilsētā Kulikoro.

Latvija patlaban piedalās arī pretterorisma operācijā «Inherent Resolve» Irākā, NATO apmācības operācijā «Resolute Support» Afganistānā, Eiropas Savienības pretpirātisma operācijā «Atalanta», ANO vadītajā stabilizācijas operācijā Mali MINUSMA un ES Jūras spēku Vidusjūras reģionā «Eunavfor Med» militārajā operācijā «Sophia», kas vērsta pret cilvēku kontrabandas un tirdzniecības tīklu.

5. aprīlī Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš iepazīšanās vizītē apmeklēja Militāro policiju, kur tikās ar tās komandieri pulkvedi Tāli Majoru, lai pārrunātu vienības uzdevumus un iepazītos ar tai pieejamo infrastruktūru.

1997. gada 1. jūlijā uz Latvijas Republikas Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienesta bāzes tika dibināta Militārā policija. Militāro policiju veido Militārās policijas štābs, Štāba un apgādes rota, Informācijas daļa, Izmeklēšanas dienests, Specializētā militāro policistu rota, Valsts prezidenta apsardze. Militārās policijas uzdevumi saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu ir likumības nodrošināšana un noteikto personu un objektu aizsardzība un apsardze. Militārā policija ir vienība ar izmeklēšanas iestādes un operatīvās darbības subjekta tiesībām.

7. aprīlī Ādažu bāzē notika Slovākijas Bruņoto spēku mehanizētās kājnieku rotas svinīgā sagaidīšanas ceremonija, kurā piedalījās aizsar­dzības ministrs Raimonds Bergmanis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš, Slovākijas vēstnieks Latvijā Peters Hatjars un Slovākijas Bruņoto spēku Sauszemes spēku 1. mehanizētās brigādes komandieris brigādes ģenerālis Vladimirs Kubans.

Slovākijas bruņoto spēku mehanizētās kājnieku rotas sastāvā Latvijā uzturēsies ap 150 karavīri un vairāku veidu tehnikas vienības, tai skaitā kājnieku kaujas mašīnas BVP-2 no 13. mehanizētā bataljona Levicē.

Slovākijas bruņoto spēku mehanizētā kājnieku rota Latvijā tiek izvie­tota, īstenojot NATO samitā Varšavā pieņemto lēmumu par Višegradas valstu bruņoto spēku iesaisti Baltijas reģiona drošības stiprināšanā.

Atrodoties Latvijā trīs mēnešu rotācijā, Slovākijas Bruņoto spēku rota piedalīsies kopīgās mācībās ar Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku kājnieku brigādes 1. mehanizēto kājnieku bataljonu, arī starptautiskajās mācībās «Summer Shield XIV» un «Saber Strike 2017».

Slovākijas mehanizētās kājnieku rotas klātbūtne Latvijā stiprinās NATO kolektīvo drošību pie alianses austrumu robežas un sekmēs bruņoto spēku savstarpējo savietojamību.

Sākotnējā vienošanās par Višegradas valstu bruņoto spēku iesaisti Baltijas reģionā rotācijas kārtībā tika panākta Baltijas valstu, Ziemeļ­eiropas valstu un Višegradas grupas valstu ārlietu ministru sanāksmē 2016. gada pavasarī. Višegradas valstis šogad nodrošina klātbūtni Baltijas reģionā rotācijas kārtībā: no janvāra līdz martam Lietuvā uzturējās Čehijas Republikas Bruņoto spēku kontingents, ko otrajā ceturksnī nomainīs Slovākijas rotācija Latvijā, trešajā ceturksnī — Ungārijas rotācija Igaunijā, bet ceturtajā ceturksnī — Polijas rotācija Lietuvā.

1991. gadā izveidotajā Višegradas grupā ietilpst Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija.

10. aprīlī Tartu Igaunijā Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģene­rālmajors Leonīds Kalniņš apmeklēja Baltijas aizsardzības koledžu, kur pārrunāja aizsardzības nozares attīstības tendences un iepazīstināja ar valsts aizsardzības prioritātēm. Vizītes laikā ģenerālmajors L. Kalniņš uzstājās ar lekciju «Aizsardzības nozares attīstība», kā arī tika uzņemts Baltijas aizsardzības koledžas absolventu Slavas zālē un tikās ar studentiem un koledžā dienošajiem Latvijas karavīriem.

Pašlaik Baltijas aizsardzības koledžā studē 15 Latvijas aizsardzības nozares pārstāvji. Apvienotajā vadības un štāba virsnieka kursā — 12 virsnieki un viens civildienesta ierēdnis no Aizsardzības ministrijas, Augstākās komandvadības kursā — divi virsnieki.

Koledžas komandanta amatu rotējošā kārtībā ik pēc trīs gadiem ieņem kāds no Baltijas valstu bruņoto spēku pārstāvjiem.  Kopš 2016. gada augusta Baltijas aizsardzības koledžu vada ģenerālmajors Andis Dilāns.

18. aprīlī Stopiņu novadā notika Zemessardzes 19. nodro­- šinājuma bataljona komandiera maiņas svinīgā ceremonija, kurā bataljona komandiera amatā stājās majors Juris Čudo, nomainot līdzšinējo komandieri pulkvežleitnantu Intaru Kušneru. Ceremonijā piedalījās Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš, Zemessardzes 2. brigādes komandieris pulkvežleitnants Mareks Ozoliņš, Zemessardzes bataljonu komandieri, kā arī citi aicinātie viesi.

Līdzšinējais bataljona komandieris pulkvežleitnants I. Kušners dienestu turpinās Aizsardzības ministrijā.

 

No 17. līdz 30. aprīlim Ādažu poligonā un apkārtējā teritorijā norisinās starptautiskās mācības «Summer Shield XIV», lai trenētu kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma spēju integrēšanu bataljona un brigādes līmeņa aizsardzības operācijās.

Gadskārtējās mācībās piedalās vairāk nekā 1200 karavīru no Latvijas, ASV, Bulgārijas, Igaunijas, Kanādas, Lietuvas, Lielbritānijas, Luksemburgas, Rumānijas, Slovākijas, Vācijas un Zviedrijas, nodrošinot karavīriem iespēju trenēties starptautiskā vidē.

Šogad mācībās «Summer Shield XIV» tiek trenētas plaša spektra kaujas atbalsta spējas — artilērijas, pretgaisa aizsardzības, izlūkošanas, aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem, kaujas inženieru un konstrukcijas inženieru un prettanku spējas. Mācībās prasmes uzlabo arī apvienotā uguns atbalsta priekšējie novērotāji un gaisa atbalsta kontrolieri, kā arī Medicīnas rota un transportēšanas apakšvienības.

Mācības «Summer Shield» Latvijā notiek kopš 2004. gada, un sākotnēji to galvenais uzdevums bija sagatavot vienības dalībai koalīcijas spēku operācijā Irākā.

Kopš 2014. gada mācības ir iekļautas NATO vingrinājumu un mācību sarakstā un tajās var piedalīties ikviena no alianses dalīb-valstīm. Pērn tajās piedalījās vairāk nekā 1300 karavīru.

27. februārī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un biedrības «Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija» padomes priekšsēdētājs Agris Dundurs parakstīja vienošanos par sadarbību, lai veicinātu drošības un aizsardzības jomā strādājošo Latvijas komersantu un zinātnisko institūciju darbību un attīstību, sekmētu uzņēmējdarbības un tautsaimniecības izaugsmi, kā arī sniegtu atbalstu eksporta veicināšanas pasākumiem. Sadarbības ietvaros 2017. gadā tiek turpināta un uzsākta sadarbības pasākumu realizācija vairākās jomās — savstarpējās informācijas aprites stiprināšanā; eksporta iespēju veicināšanā; uzņēmējdarbības un tautsaimniecības izaugsmes sekmēšanā; mazo un vidējo uzņēmumu eksportspējas un konkurētspējas veicināšanā Latvijas Drošības un aizsardzības klastera ietvaros.

Pēc AM Preses nodaļas relīzēm apkopojusi Zigrīda Krauze.
Foto — Gatis Dieziņš un Normunds Mežiņš.

Zviedrijas aizsardzības atašejs Latvijā pulkvežleitnants Jims Halanders par gūtajām atziņām dienesta laikā Latvijā

Līga Lakuča

Foto — Gatis Dieziņš.

— Jūs Latvijā esat jau gandrīz četrus gadus. Kā vērtējat sadarbību, notikumu attīstību kopš 2014. gada?
— Man ir sajūta, it kā es Latvijā tikai nupat būtu ieradies. Vērtējot šajā laikā notikušo Latvijas un Zviedrijas sadarbību aizsardzības jomā, ir jāatdzīst, ka tā ir ievērojami palielinājusies. Zviedrijas mūsdienu politika paredz palielināt sadarbību ar kaimiņos esošajām valstīm — ar Ziemeļeiropas valstu un Baltijas valstu partneriem. Šīs sadarbības ietvaros ir notikušas mūsu valstu dažāda līmeņa aizsardzības sistēmas amatpersonu tikšanās. Vairākkārtīgi gan Latvijā, gan arī Zviedrijā politiskajā līmenī ir satikušies mūsu valstu aizsardzības ministri, arī aizsardzības ministriju valsts sekretāri un politikas direktori. Militārā jomā ir notikušas Latvijas un Zviedrijas bruņoto spēku komandieru sanāksmes. Zviedrijas Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Mikaels Bidens drīz pēc stāšanās amatā 2015. gadā ieradās Latvijā, savukārt 2016. gada beigās toreizējais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube apmeklēja Zviedriju.

Kopš 2014. gada rudens ar 18 mēnešu intervālu regulāri ir notikušas Latvijas NBS Apvienotā štāba un Zviedrijas Bruņoto spēku štāba amatpersonu tikšanās. Manuprāt, augstākā līmeņa amatpersonu sadarbība ir palielinājusies. To pašu varu teikt par kopējām militārajām mācībām — šajā laikā esam organizējuši vairākas kopīgas militārās mācības uz sauszemes, jūrā un gaisā. Zviedrija ir sniegusi atbalststu Latvijai arī apmācību jomā.

 

Pulkvežleitnants Jims Halanders (Jim Hallander), Zviedrijas aizsardzības atašejs Latvijā no 2014. gada
Dienesta gaita Zviedrijas bruņotajos spēkos (BS)
2012.—2013. Zviedrijas BS štāba Karalisko gaisa spēku pavēlniecības A5 plānošanas virsnieks
2009.—2010. Zviedrijas Gaisa kauju mācību skolas Gaisa telpas novērošanas, vadības un kontroles attīstības (gaisa telpas novērošana un C2 sistēma) departamenta vadītājs
2005.—2007. Zviedrijas Gaisa kauju mācību skolas Gaisa telpas novērošanas un C2 sistēmas attīstības virsnieks
Dalība starptautiskajās misijās
2008. ANO militārās sadarbības virsnieks UNMOGIP (ANO militāro novērotāju grupa Indijā un Pakistānā) misijā Ņūdeli
2007.—2008. ANO militārais novērotājs UNMOGIP misijā Indijā un Pakistānā
2002. Zviedrijas bataljona štāba priekšnieka palīga (ACOS) S6 virsnieks KFOR misijā Kosovā
Militārā izglītība un kursi
2010.—2012. Zviedrijas Nacionālās aizsardzības koledžas Vecākā štāba virsnieka kurss
2004.—2005. Zviedrijas Nacionālās aizsardzības koledžas Štāba virsnieka kurss
Civilā izglītība
2012. Zinātnes maģistra grāds kara studijās (Ph.M.)
Apbalvojumi Zviedrijas BS medaļa (#2) par piedalīšanos starptautiskajās misijās ANO medaļa par piedalīšanos ANO militāro novērotāju grupas misijā Indijā un Pakistānā (# 1 un # 2) Jemtlandes Aviācijas eskadriļas (F 4) piemiņas medaļa Zviedrijas BS medaļa (#1) par piedalīšanos starptautiskajās misijās NATO medaļa par piedalīšanos NATO misijā Kosovā Zviedrijas BS obligātā militārā dienesta medaļa

— Kā, jūsuprāt, būtu jāveido mūsu valstu sadarbība nākotnē?
— Ņemot vērā mūsdienu pasaules drošības izaicinājumus, ar kuriem mēs saskaramies, ir tikai loģiski, ka mūsu valstu, kā arī pārējo Ziemeļeiropas valstu un Baltijas valstu starpā jābūt ciešai sadarbībai. Šai sadarbībai ir jāspēj uzlabot mūsu reģiona stabilitāti un jānodrošina iespēja izvairīties no dažādiem militāriem konfliktiem un incidentiem.

Zviedrija saredz iespējas mūsu sadarbības attīstībai un pilnveidošanai nākotnē, organizējot dažādas kopīgas militārās mācības un kursus, tomēr tas vienmēr būs politisks lēmums, kas noteiks, kā un cik daudz mēs varam sadarboties.

— Ko jūs vērtējat kā svarīgāko pasākumu mūsu valstu militārās sadarbības jomā šajā laikā?
— Ir grūti izdalīt kādu īpašu notikumu, tāpēc vēlos sniegt dažus piemērus par šajā laikā paveikto. Pirmkārt, kā jau minēju intervijas sākumā, ir ļoti svarīgi, ka mums politiskajā līmenī ir sapratne par to, ko mūsu valstīm vajadzētu kopā sasniegt. Otrkārt, militārajā jomā mums ir cieša sadarbība un biežas sanāksmes mūsu valstu bruņoto spēku vadības amatpersonu starpā. Treškārt, raugoties no militāro mācību viedokļa, Zviedrija ir sniegusi atbalstu Latvijai nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas mācībās, piemēram, Zviedrijas karavīri ir piedalījušies nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas mācībās «Detonators», kuru laikā tika veikta bijušās munīcijas noliktavas teritorijas attīrīšana no sprādzienbīstamiem priekšmetiem Cekulē. Uzskatu, ka tā nav tikai mūsu karavīru līdzdalība šajās mācībās, jo, attīrot Latvijas mežus no nesprāgušās munīcijas, mēs palīdzam Latvijas civiliedzīvotājiem, kam šī munīcija joprojām rada lielus draudus. Savukārt Latvijas NBS nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālisti ir piedalījušies līdzīgās mācībās Zviedrijā.

Mūsu karavīru sadarbība notiek ne tikai uz zemes — Zviedrija kopā ar Baltijas valstīm ir piedalījusies starptautiskajās Jūras spēku mācībās «Open Spirit», kuru laikā Baltijas jūrā tika atrasti un iznīcināti vairāki sprādzienbīstami priekšmeti. Turklāt Latvija šogad organizē «Open Spirit» mācības savos teritoriālajos ūdeņos. Runājot par Gaisa spēku mācībām, jāatceras, ka Zviedrija ar diviem Karalisko gaisa spēku iznīcinātājiem «Gripen» piedalījās NATO dalībvalstu un partnervalstu gaisa mācībās «Ramstein Alloy», kuru laikā, pamatojoties uz Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumu par militāro sadarbību un personāla statusu, šīs lidmašīnas nolaidās NBS Gaisa spēku aviācijas bāzē Lielvārdē. Cik man ir zināms, Zviedrija ir otrā valsts pēc ASV, kuras militārās lidmašīnas ir nolaidušās Lielvārdē. Ceturtkārt, mācību jomā, mēs esam atbalstījuši Latviju, organizējot ātrgaitas laivu vadītāju apmācību, kuras ietvaros jūs sūtījāt savus instruktorus uz Zviedriju, lai viņi apgūtu laivu manevrēšanas iemaņas seklos ūdeņos. Pēdējo trīs gadu laikā Zviedrijas instruktori ir piedalījušies jūsu Jūras spēku vidējā līmeņa vadības un štāba virsnieka kursa dažādos mācību priekšmetos. Un visbeidzot — 2015. gadā Latvija piedalījās ES Kaujas grupā, kad Zviedrija bija šīs kaujas grupas vadošā valsts.

— Nesen Latviju apmeklēja Zviedrijas aizsardzības ministrs, un jūs piedalījāties šīs vizītes sagatavošanā. Vai, jūsuprāt, tās mērķi tika sasniegti?
— Lai gan Zviedrija nav NATO dalībvalsts, mēs cieši sadarbojamies ar alianses dalībvalstīm NATO programmas «Partner­- attiecības mieram» (Partnership for Peace PfP) un Paplašināto iespēju partnervalstu programmas (Enhanced Opportunity ProgrammeEOP) ietvaros, jo īpaši ar Zviedrijas tuvumā esošajām valstīm, piemēram, Latviju. Zviedrijai ir cieša sadarbība ar citām Ziemeļeiropas valstīm, sevišķi ar Somiju, kas arī darbojas NATO programmās PfP un EOP, un Baltijas partneriem, kas sniedz kopīgu ieguldījumu reģionālās drošības nodrošināšanā un uzlabošanā.

Es uzskatu, ka tikšanās un zināšanu apmaiņa ir ļoti svarīga, lai labāk izprastu mūsu reģiona drošības situāciju.

— Runājot par spēju saprast savus part­nerus, kā jūs tagad vērtētu savu izpratni par notiekošo Latvijā toreiz, kad šeit ieradāties?
— Manuprāt, uzturoties Latvijā, esmu ļoti daudz iemācījies. Jūs noteikti esat palielinājuši manas zināšanas par Baltijas drošības situāciju. Es uzskatu, ka, pildot aizsar­- dzības atašeja pienākumus, ir ļoti svarīgi uzturēties attiecīgajā valstī. Ir grūti strādāt no Zviedrijas un cerēt, ka izdosies redzēt pilnu ainu. Ir daudz vieglāk saprast attiecīgajā valstī notiekošo, ja tu tajā atrodies. Tamdēļ, manu­prāt, ir tik svarīgi, lai Zviedrijas un Latvijas aizsardzības ministriju un bruņoto spēku amatpersonas arī turpmāk dotos cits pie cita darba vizītēs.

— Jūsu darbs Latvijā tuvojas noslēgumam — jau šovasar šeit ieradīsies cits Zviedrijas aizsardzības atašejs. Ko sagaidāt no jaunā aizsardzības atašeja, un kas būtu svarīgākie darba jautājumi, kurus vēlētos ar viņu pārrunāt?
— Pirmkārt, protams, es vēlētos viņu apsveikt ar norīkojumu dienestā šeit Latvijā. To tiešām saku no visas sirds, jo gan es pats, gan mana ģimene esam patiesi gandarīti par iespēju uzturēties Latvijā — mums šeit ļoti patika. Otrkārt — tas attiecas uz atašeja darbu un profesionāliem dienesta pienākumiem —, es viņam teiktu: es ceru, ka viņš turpinās pilnveidot pēdējos gados iesāktos darbus un projektus. Treškārt, ka viņam izdosies saglabāt līdzšinējo labo sadarbību, kas ir izveidojusies starp Latviju un Zviedriju. Tāpat vēlētos pateikt, ka es Latvijā vienmēr jutos gaidīts, lai kurp es dotos — uz Aizsardzības ministriju, NBS Apvienoto štābu vai arī uz vienībām, vienmēr bija sajūta, ka atrodos starp saviem draugiem. Ir svarīgi, ka mums ir kopīgas vērtības, it īpaši — saskaroties ar mūsdienu izaicinājumiem.

— Jūsu ministrs vizītes laikā notikušajā preses konferencē jau pieskārās jautājumam par Gotlandi. Lūdzu, pastāstiet vairāk par šo jautājumu no militārā viedokļa.
— Pēdējo 15—20 gadu laikā Zviedrija ir veikusi plašas militārā personāla štatu samazināšanas. Mēs, līdzīgi kā Latvija, savulaik koncentrējāmies uz Zviedrijas karavīru dalību starptautiskajās misijās, jo mums nebija jāsaskaras ar tiem drošības izaicinājumiem, kādi ir šodien. Šī paša iemesla dēļ savulaik tika samazinātas Zviedrijas militārās spējas Gotlandē. Vairāku armijas pulku, Jūras spēku flotiles un Aviācijas eskadriļas uzturēšana, kā mēs to darījām agrāk, izmaksā ļoti dārgi. Ja turklāt valstij ir jāveic iemaksas starptautiskās militārās drošības nodrošināšanā, aizsardzības budžets nav pietiekams, tāpēc ir jādomā, ko samazināt. Mēs toreiz, tāpat kā citas valstis Eiropā, izlēmām samazināt mūsu bruņotos spēkus valsts mērogā, lai spētu nodrošināt mūsu karavīru piedalīšanos starptautiskajās misijās. Šodien situācija ir pilnībā mainījusies un pašreizējie drošības izaicinājumi Baltijā mums ir likuši mainīt prioritātes, tāpēc mēs jau pagājušā gada beigās nolēmām palielināt militārās spējas Gotlandē.

— Kā jūs komentētu jautājumu par obligāto karadienestu?
— 2010. gadā Zviedrijā tika apturēts obligātais militārais dienests, un mēs izvēlējāmies uz brīvprātīgiem noteikumiem balstītu karadienesta sistēmu. Manuprāt, mums ar šo izvēli ir bijušas dažas problēmas. Viens no tādiem izaicinājumiem bija nespēja nodrošināt pietiekami daudz militārā personāla, tādējādi mūsu bruņoto spēku vienībās radās personāla trūkums. Šis jautājums vienlaikus ar Baltijas jūras reģiona drošības situācijas pasliktināšanos ir novedis pie obligātā karadienesta atjaunošanas.

— Un kā Zviedrijas sabiedrība uztver šo jautājumu?
— Tikai pirms septiņiem gadiem mēs apturējām vispārējo karaklausību, es domāju, ka jautājums ir vēl svaigā tautas atmiņā. Kopš 2017. gada Zviedrija atkal iesauc obligātā karadienestā sievietes un vīriešus, balstoties uz vienādiem noteikumiem, un, manuprāt, tā ir ļoti laba lieta.

— Kā jūs raksturotu Zviedrijas Zemessardzi? Vai tai ir tādi paši uzdevumi kā Latvijas Zemessardzei?
— Jā, vairāk vai mazāk. Cik es zinu, mūsu valstu zemessargiem ir nedaudz atšķirīgi uzdevumi. Otra atšķirība — Zviedrijā tās nosaukums ir Nacionālā zemes­- sardze (Hemvärnet). Abās valstīs šī sistēma ir balstīta uz brīvprātīgu līdzdalību.

— Ziemeļeiropas valstu mērogā pastāv sadarbība starp Zviedriju un Somiju. Pastāstiet, lūdzu, par pēdējo gadu aktualitātēm jūsu valstu militārajā sadarbībā?
— Sadarbība notiek Ziemeļeiropas valstu reģionālās aizsardzības sadarbības programmas NORDEFCO ietvaros. Turklāt Zviedrijai ir arī cieša un paplašināta militārā sadarbība ar Somiju. Mēs sadarbojamies politiskā, augstākajā militārajā, kā arī bruņoto spēku atsevišķu vienību līmenī visos spēku veidos. Mēs sākām sadarboties nelielos projektos, un mūsu sadarbības apjoms un plāni tiek pastāvīgi palielināti. Uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai sadarbība būtu kontrolējama, citādi pastāv iespējas zaudēt savu virzienu. Tieši tāpēc mēs sākām sadarboties, veicot kopīgas pārbaudes, kā arī organizējot dažādas mācības un vingrinājumus. Tad mēs izvērtējam kopīgi paveikto un plānojam turpmākos sadarbības projektus. Manuprāt, Zviedrijas un Somijas militārā sadarbība ir izdevīga programmai NORD­EFCO, savukārt arī Baltijas reģions kopumā būs ieguvējs no sekmīgas Ziemeļeiropas valstu militārās sadarbības NORDEFCO programmā.

— Vai, jūsuprāt, būtu iespējama reģionālās aizsardzības sadarbība starp Baltijas valstīm un NORD­EFCO? Varbūt mēs varam izmantot kādu no Ziemeļeiropas valstu reģionālās aizsardzības sadarbības programmas NORDEFCO darbības laikā gūtajām at­ziņām?
— Lai gan NORDEFCO ir jau salīdzinoši ilgi pastāvošs Ziemeļeiropas valstu
reģionālās aizsardzības sadarbības projekts, ir jāatzīst, ka ne vienmēr mūsu valstīm ir bijusi līdzīga situācijas izpratne, jo mēs tomēr esam dažādas valstis. Tāpēc koncentrējamies uz tām tēmām, par ko mēs tiešām spējam vienoties. Šīs programmas ietvaros tiek apspriesti vairāki pastāvīgi projekti visos spēku veidos. Mūsu koncepcija NORDEFCO projektu īstenošanā ir šāda — mēs organizējam attiecīgu projektu un pēc tam novērtējam tā rezultātus. NORDEFCO ir arī aicinājusi 3B jeb Baltijas valstis piedalīties NORDEFCO sanāksmēs.

— Vai no jūsu viedokļa Latvija ir droša valsts?
— Jā. Šo jautājumu jums gan vajadzētu uzdot manai sievai — manuprāt, tas būtu īstais veids, kā to noskaidrot (smejas). Mana sieva, kas arī dzīvo Rīgā, šeit jūtas ļoti droši un neapdraudēti. Viņa var doties, kur viņai patīk, pat nakts laikā, un tāpēc, ka viņa šeit jūtas neapdraudēta, arī es Latvijā jūtos ļoti droši.

— Bet kā ir ar drošību politiskā mērogā?
— Manuprāt, politikā ir ļoti grūti novērtēt to, kas notiks nākotnē. Pašreiz es neredzu iemeslu, kas liktu man šeit sajusties nedroši… Tomēr nekad nebūs iespējams skaidri uzzināt, kas notiks nākotnē, — vienmēr var būt kāda neskaidrība, ko ir ļoti grūti prognozēt.

— Zviedrijas aizsardzības ministram vizītes laikā Latvijā preses konferencē tika uzdots jautājums par Zviedrijas dalību NATO — vai tas joprojām ir aktuāls jautājums?
— Saistībā ar šo jautājumu mana atbilde ir — esmu karavīrs, kas pilda pavēles. Dalība NATO, protams, ir politisks lēmums. Manuprāt, pareizāk būtu koncentrēties uz to, ko mēs varam izdarīt, nevis uz to, ko mēs nevaram darīt. Zviedrija nav NATO dalībvalsts, un pašlaik šajā situācijā netiek plānotas nekādas izmaiņas. Es uzskatu, ka mums ir jāturpina jau iesāktie militārās sadarbības projekti, kā NATO partnervalstij sekmējot Baltijas reģiona drošības situācijas uzlabošanos.

— No jūsu viedokļa, ko Latvijai vai varbūt visām Baltijas valstīm vajadzētu darīt aizsardzības jomā, teiksim, trīs gadu perspektīvā?
— Manuprāt, jums vajadzētu spēt uz šīm lietām paraudzīties laika perspektīvā, pārdomājot, kāds ir bijis Latvijas ceļš kopš 20. gs. deviņdesmitajiem gadiem. Jūs esat palielinājuši savas valsts aizsardzības spējas, un ar jūsu karavīru piedalīšanos starptautiskās misijās ir sekmēta Latvijas NBS starptautiskā savietojamība. 2004. gadā Latvija kļuva par NATO un ES dalībvalsti. Tagad visās trīs Baltijas valstīs ir izveidoti NATO izcilības centri un Latvijā atrodas NATO Stratēģiskās komunikācijas (StratCom) izcilības centrs. Jums ir arī NATO Spēku integrācijas vienība (NATO Force Integration Unit NFIU), un drīz NATO palielinātās militārās klātbūtnes operācijas ietvaros Latvijā tiks izvietota daudznacionālā kaujas grupa. Ja es pareizi esmu sapratis jūsu Aizsardzības ministrijas ieceres, Latvija ir apņēmusies izpildīt NATO prasību par divu pro­- centu no IKP atvēlēšanu aizsardzībai divus gadus agrāk, jau 2018. gadā. Ja vērtē sasniegumus ilgtermiņa perspektīvā no deviņdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām, manuprāt, jums ir izdevies noiet milzīgu ceļu, un es uzskatu, ka jums vajadzētu par to būt ļoti lepniem. Un, Baltijas jūras reģiona valstīm kopā sadarbojoties, mēs varam sekmēt šī reģiona drošību.

— Dienu pirms amata atstāšanas nu jau bijušais NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube parakstīja pavēli par jūsu apbalvošanu ar NBS komandiera apbalvojumu — 2. pakāpes goda zīmi «Par nopelniem». Apsveicam! Tas ir pierādījums, ka arī Latvijas puse ir pamanījusi un novērtējusi jūsu nopelnus un ieguldījumu mūsu valstu sadarbībā. Kā jutāties pēc šīs medaļas saņemšanas?
— Es esmu ļoti lepns, ka Latvija mani ir apbalvojusi ar medaļu «Par nopelniem». Es to saredzu ne tikai kā atzinību sev par padarīto — tā ir atzinība par sadarbību ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Ne tikai par to, ko esmu paveicis, bet atzinība par labo sadarbību, kas pastāv starp Latviju un Zviedriju un ko, kā jau teicu intervijas sākumā, mēs esam organizējuši vairākās jomās.

Viena lieta, ko es aizmirsu pieminēt intervijas sākumā, ir sadarbība iepirkumu jomā starp Latvijas Aizsardzības ministrijas Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamentu un Zviedrijas Aizsardzības materiālu administrāciju. Nesen tika parakstīts kopīgs Latvijas un Zviedrijas militāro iepirkumu līgums, kas ir vēl viens stūrakmens mūsu valstu sadarbībā.

Saņemtā medaļa, kā jau es teicu, ir atzinība par labo sadarbību, tomēr, lai gūtu panākumus aizsardzības atašeja amatā, ir ne­- pieciešams arī atbalsts. Šajā laikā esmu saņēmis ļoti lielu atbalstu no Zviedrijas Bruņotajiem spēkiem, Aizsardzības ministrijas un Aizsardzības materiālu administrācijas.

— Varētu teikt, ka šobrīd jūs sev aizverat grāmatu par Latviju.
— Tā ir taisnība — Latvijā pavadītais laiks ir bijis īss un patīkams.

— Ko jūs vēlētos ierakstīt šādā grāmatā, atskatoties uz Latvijā pavadītajiem gadiem?
— Veiksmes stāsts.

Tulkojis NBS rezerves
virsleitnants Kārlis Līdaka.

Latvijas aizsardzības spēju plānošana un Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns 2016.—2028. gadam

Liene Andersone,
Aizsardzības plānošanas nodaļas vecākā referente.

2016. gada 29. novembrī Ministru kabinets apstiprināja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstības plānu 2016.—2028. gadam. Plānu pārskata ik pēc četriem gadiem, un novembrī apstiprinātais plāns turpina Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāna 2012.—2024. gadam uzsākto. Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns ir aizsardzības plānošanas stratēģiskais virsdokuments, kas nosaka bruņoto spēku attīstību 12 gadu periodā.

Aizsardzības plānošanas uzdevums ir noteikt, kādā veidā un kādas aizsardzības spējas valstij jāattīsta, lai pārvarētu esošo un potenciālo valsts apdraudējumu, ņemot vērā valsts aizsardzības stratēģiskos uzstādījumus un resursu ierobežojumus.

Mūsdienu drošības vide un draudu daba ir mainīga, tāpēc arī aizsardzības plānošanas sistēmai ir jābūt pietiekami elastīgai, lai spētu pielāgoties apdraudējuma izmaiņām. Vienlaikus aizsardzības spēju attīstība ir ilgstošs process, un aizsardzības plānošanai jāno-drošina pēctecība un zināma stabilitāte, kas var būt sarežģīti pretstatā nemitīgi mainīgajai drošības videi. Nacionālie bruņotie spēki un Aizsardzības ministrija īsteno uz aizsardzības spējām balstītu plānošanas sistēmu, kurā ņemta vērā arī apdraudējuma analīze. Viena no galvenajām šādas plānošanas sistēmas iezīmēm ir tā, ka par prioritāru netiek izvirzīta konkrētu vienību attīstība, bet gan spēju attīstība, kuras elementi var būt klātesoši vairākās vienībās vienlaikus.

Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns nosaka NBS attīstības mērķus, attīstāmās spējas, prioritātes, uzdevumus un izpildes termiņus, kā arī sasaisti ar budžetu vidējā termiņā (četriem gadiem). Plāns ir stratēģiska līmeņa dokuments, kura pamatprincipus nosaka politiskās vadlīnijas, bet minimāli nepieciešamās spējas un to attīstības gaitu — operacionālā analīze un Valsts aizsardzības operatīvais plāns.

Plāna stratēģiskos uzstādījumus nosaka Valsts aizsardzības koncepcija — politiskās vadlīnijas, kuras apstiprina Saeima, un, ņe­mot vērā aktuālo draudu analīzi, tās apraksta valsts aizsardzības stratēģiskos virzienus. Kā būtiskākie valsts aizsardzības principi, kurus nosaka koncepcija, ir bruņoto spēku spēja ātri reaģēt uz iespējamo apdraudējumu, to aizkavēt, spēt tam intensīvi un efektīvi pretdarboties, vienlaikus nodrošinot bruņoto spēku dzīvotspēju. Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns kalpo kā instruments, ar kura palīdzību tiek īstenoti Valsts aizsardzības koncepcijā noteiktie pamatuzdevumi.

Savukārt, lai noteiktu valsts aizsardzībai minimāli nepieciešamās Nacionālo bruņoto spēku spējas, tiek veikta dažādu scenāriju operacionālā analīze, spējas vēlāk prioritizējot atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijā un operacionālajā analīzē noteiktajām prioritātēm. Operacionālā analīze ņem vērā dažādos mūsdienu drošības vidi raksturojošos sociālekonomiskos, politiskos un militāros faktorus, kas ļauj kvalitatīvāk novērtēt attīstāmās spējas. Operacionālā analīze ir pastāvīgs process, kuru aktualizē līdz ar izmaiņām drošības vidē.

Pēc Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāna apstiprināšanas tajā noteikto prioritāro spēju īstenošanai izstrādā spējas koncepciju, kurā definē, kā spēju operacionāli un taktiski izmantos, un detalizētu ieviešanas plānu. Detalizētajā ieviešanas plānā spēja ir aprakstīta no dažādiem tās aspektiem — doktrīna, organizācija, apmācība, materiāltehniskie līdzekļi, vadība, personāls, infra-struktūra un savietojamība. Spējas ieviešana ir visaptverošs process, kas aptver stratēģisko, operacionālo un taktisko līmeni un dažādas aizsardzības plānošanas disciplīnas.

Jauno plānošanas periodu raksturo aizvien nestabilā reģionālā drošības situācija — Krievijas militārās un ārpolitikas aktivitātes rada izaicinājumus NATO un Latvijas drošībai un liek pastiprinātu uzmanību pievērst hibrīddraudu mazināšanai. Latvijai būtiski ir turpināt veidot efektīvus atturēšanas in-strumentus — stiprināt pašaizsardzības spējas un celt kaujas gatavību, iesaistīt Latvijas sabiedrību valsts aizsardzībā un būt inte-grētai ar sabiedroto valstu spēkiem, tostarp nodrošinot to klātbūtni Latvijas teritorijā. Latvijas aizsardzība sastopas ne tikai ar ārē­jiem, bet arī ar iekšējiem izaicinājumiem, piemēram, Latvijas iedzīvotāju novecošanās tendences un aizsardzībai pieejamais ierobežotais finansējums.

Lai veidotu efektīvu valsts aizsardzību atbilstoši Latvijas ģeopolitiskajai situācijai un Valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajiem uzdevumiem, Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā kā vidējā termiņa prioritātes ir noteikta agrā brīdināšana, gaisa telpas novērošana, pretgaisa aizsardzība, mobilitātes un pretmobilitātes spējas, sauszemes kaujas spējas, uzņemošās valsts atbalsts. Prioritārās spējas palīdz sasniegt trīs aizsardzības uzdevumus: 1) agrā brīdināšana un situācijas
apzināšanās, ļaujot laikus reaģēt uz iespējamu apdraudējumu un pieņemt lēmumu tālākai rīcībai; 2) kaujas spēju un kaujas gatavības stiprināšana, tostarp kaujas vienību mobilitātes, uguns jaudas uzlabošana; 3) uzņemošās valsts atbalsts sabiedroto spēku klātbūtnes nodrošināšanai Latvijas teritorijā.

Jaunais plānošanas periods ir zīmīgs arī ar aizsardzības finansējuma pieaugumu. 2017. gadā aizsardzības budžets veido 1,7% no valsts iekšzemes kopprodukta, savukārt, sākot ar nākamo gadu, Latvija pildīs NATO noteikto mērķi un aizsardzībai veltīs 2% no iekšzemes kopprodukta. 2008. gada ekonomikas krīzes ietekmē aizsardzības spējas bija tikai minimāli uzturētas, un tālāka spēju attīstība tikpat kā nenotika. Aizsardzības spēju attīstība, sākot no operacionālās izpētes līdz iepirkumu organizēšanai un personāla apmācībai, ir ilgstošs process, tāpēc būtisks ir stabils un paredzams aizsardzības finansējums ar pozitīvu tendenci. Aizsardzības finansējuma piegums vienlaikus ir gan iespēja, gan izaicinājums tā apgūšanā. 2017. gada budžets salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaudzis par 22%, kas ir ievērojams pieaugums un prasa arī cilvēkresursus, lai šo pieaugumu apgūtu. Lai finansējuma palielinājums rezultētos aizsardzības spējās un Latvijas aizsardzības budžets atbilstu NATO vadlīnijām, lielākā daļa finansējuma pieauguma tiek ieguldīta investīcijās. Šogad vairāk nekā 20% no aizsardzības budžeta novirzīts investīcijām, aptuveni 34% personālam un 14% infra-struktūrai.

Aizsardzības finansējums, kas veido vismaz 2% no IKP, un 20% novirzīšana no aizsardzības budžeta investīcijām ir vadlīnija, par kuru 2014. gada Velsas samitā vienojās visas NATO dalībvalstis. ASV šo vadlīniju ir it īpaši izcēlušas, kopīgi ar NATO vienojoties par nepieciešamību dalībvalstīm izstrādāt nacionālus plānus vadlīniju sasniegšanai.

Latvijas aizsardzības plānošanas process un Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns ir savietojams ar NATO aizsardzības plānošanas procesu. Līdzīgi kā Latvijai, arī NATO aizsardzības plānošanas cikls ilgst četrus gadus, kur NATO dalībvalstīm piešķir spēju attīstības mērķus — spējas, kuras dalībvalstīm noteiktā laikā jāattīsta, lai NATO spētu veikt politiski noteiktos kolektīvās aizsardzības, krīzes vadības un kooperatīvās drošības uzdevumus. Latvijai piešķirtie NATO spēju attīstības mērķi ir integrēti Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā, ko atzinīgi novērtējusi arī NATO.

Kadetu nedēļā veido jaunus starptautiskus kontaktus

Taivo Trams

Foto — Gatis Dieziņš.

Jauni draugi, zināšanas, citu valstu iepazīšana un mācību iestāžu starptautisko sakaru stiprināšana — tie ir tikai daži no ieguvumiem, ko Latvijas Nacionālajai aizsardzības akadēmijai un bruņotajiem spēkiem kopumā dod nu jau vairāku gadu garumā iedzīvinātā tradīcija «Starptautiskā kadetu mobilitātes nedēļa», kura šogad norisinājās no
13. līdz 17. martam.

Pozitīvs pasākums
«Nedēļa pagāja ļoti ātri un ļoti labi, kā jau tas notiek ar pilnībā pozitīviem pasākumiem,» atzīst Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas JS un GS studiju kursa priekšnieks kapteinis Ingus Siliņš. Kadeti no piecām valstīm šīs nedēļas laikā gan papildināja savas akadēmiskās zināšanas, gan iepazina Latviju un tās bruņotos spēkus. Līdztekus ar lekcijām un ekskursijām notika arī dažādas sacensības, kas kadetos nostiprināja sadarbības spējas un komandas garu.

«Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šogad nedaudz pamainījām norises programmu. Iepriekšējos gados sacensības notika katru dienu, šis elements bija izteiktāks, turpretī šogad lielāks akcents tika likts uz dažādām izglītojošām un izzinošām aktivitātēm,» stāsta I. Siliņš. Katrai nedēļas dienai bija sava tēma. Pirmajā nedēļas dienā, protams, kadeti iepazinās un notika sadalīšanās sindikātos — jauktās grupās, kas savā starpā sacentās visas nedēļas garumā. Otrā diena tika veltīta akadēmisko zinību papildināšanai — tajā kadetiem bija iespēja noklausīties lekciju par jaunajiem starptautiskajiem izaicinājumiem, tostarp — Krievijas draudiem, kā arī strādāt praktiski, analizējot konkrētu epizodi Ukrainas konflikta gaitā un izstrādājot pašiem savus tās risinājuma scenārijus. Trešajā dienā kadeti devās uz Liepāju, lai iepazītu Jūras spēku mācību centra Ūdenslīdēju skolu, kā arī gida pavadībā dotos ekskursijā pa Liepāju un apskatītu fortus, Karostu, veco cietumu un citas
vietas.

Ceturtā Kadetu nedēļas diena bija veltīta armijas lietām. Kadeti devās uz Ādažu poligonu, iepazinās ar Sauszemes spēku kājnieku brigādi, vēroja ieroču demonstrējumus, tostarp arī ASV armijas tankus «M1 Abrams», iepazina Latvijas bruņoto spēku bruņojumu, munīciju un izmantojamo aprīkojumu. Ādažu sporta šautuvē notika arī šaušanas sacensības starp kadetu sindikātiem. Dienas beigās akadēmijā norisinājās nedēļas noslēguma vakars, bet piektajā dienā jau nācās atvadīties un posties mājupceļam.

Draudzība uz daudziem gadiem
«Lielākais ieguvums droši vien ir pieredzes apmaiņa. Būtiska ir arī iespēja praktizēt reālo, ikdienā izmantojamo angļu valodu un izveidot jaunus kontaktus ar citu valstu pārstāvjiem. Nākotnē tas noteikti noderēs un stiprinās partnervalstu virsnieku sadarbību. Ne jau pirmo gadu Kadetu nedēļas laikā izveidojas tādas draudzības saites, kas saglabājas vēl ilgus gadus. Tuvāko kaimiņvalstu kadeti turpina tikties, brauc cits pie cita ciemos,» stāsta I. Siliņš. Līdzīgas iniciatīvas organizē arī citu valstu militārās mācību iestādes, un tajās savukārt piedalās Latvijas kadeti.

Šogad Kadetu nedēļā piedalījās sešas delegācijas no piecām valstīm — no ASV (Vestpointas un Ziemeļdžordžijas universitātes komandas), Polijas, Lietuvas, Igaunijas un Gruzijas. Katru delegāciju veidoja trīs kadeti un tos pavadošs virsnieks. Bijusi plānota arī Ukrainas komandas dalība, taču ukraiņiem pēdējā brīdī nav izdevies nokārtot visus nepieciešamos dokumentus. Iepriekšējos gados piedalījušies arī kadeti no Dānijas un Norvēģijas, teic I. Siliņš.

Jābūt arī sacensībām
Nākamā gada Kadetu nedēļas plānošana ir sākusies jau tūlīt pēc šīgada pasākuma beigām. «Galvenie principi saglabāsies nemainīgi. Domājam, ka atgriezīsimies pie sacensību rīkošanas visas nedēļas garumā, pašās beigās apbalvojot uzvarējušo sindikātu. Tas tomēr piešķir visai nedēļai papildu azartu,» atzīst I. Siliņš. Iespējams, nākamgad kadetu komandām tiks uzdoti mājasdarbi, kas jāsagatavo vēl pirms ierašanās Latvijā — piemēram, jāiestudē kāds savu valsti raksturojošs priekšnesums vai jāsagatavo prezentācija par savu mācību iestādi. Ieceru ir daudz un laika to realizācijai pagaidām arī.

Palīdzēt un aizstāvēt ir karavīra sūtība

Džoanna Eglīte

Foto — Normunds Mežiņš.

No līdzekļiem, kas savākti pērnā gada NATO Ziemassvētku labdarības tirdziņā Briselē, nedaudz vairāk nekā 13 000 eiro šī gada marta nogalē saņēma Latvijas bērniem veltīti projekti. 6331 eiro un 50 centus piešķīra nodibinājumam «Liepājas reģionālās slimnīcas atbalsta fonds» dzirdes aparāta iegādei Perinatālajā centrā priekšlaicīgi dzimušu zīdainīšu dzirdes stāvokļa noteikšanai. Savukārt 6970 eiro un 11 centus bērnu laukuma labiekārtošanai ieguva Zantes ģimenes krīzes centrs Kandavas novadā. Tā darbinieki palīdz vardarbībā cietušiem bērniem pārdzīvot nodarījumu un tā radītās sekas.  

NATO Ziemassvētku labdarības tirdziņš organizācijas galvenajā mītne Briselē tiek rīkots jau 45 gadus. Īsi pirms Adventes laika NATO štāba pirmais stāvs pārtop bagātīgā un starptautiskā bazārā — kā to dēvē organizatori. Dalībvalstu pārstāvji iekārto stendus divās zālēs, vienā no tām piedāvājot kolēģiem un to ģimenēm katrai valstij raksturīgus pārtikas produktus un dzērienus, savukārt otrā zālē iespējams apskatīt un iegādāties NATO dalībvalstu suvenīrus un mākslas izstrādājumus. Nopērkamos labumus ziedojuši katras dalībvalsts uzņēmēji — tā atbalstot labdarības ideju. Tirdziņā nopelnīto naudu sadala starp aktuālākajiem labdarības projektiem, kuri iesniegti rīkotājiem.

Atbalsts labdarībai — ieguvēji ir visi
Latvijas dalības organizatoriskās rūpes tirdziņā šogad uzņēmās jaunais Latvijas militārais pārstāvis NATO un ES ģenerālmajors Juris Zeibārts ar kundzi Irinu Zeibārti, atzīstot, ka projekts gan aizkustinājis, gan saviļņojis. Pērn izdevies palielināt arī Latvijas uzņēmēju skaitu, kuri vēlējās atbalstīt labdarības ideju. 2015. gadā savu produkciju ziedoja 34 Latvijas uzņēmumi, šogad jau 39. To skaitā — Liepājas pilsētas dome, «Skrīveru saldumi», Privātā alus darītava «Brālis», «Rīgas piensaimnieks», «Baltic Candles Ltd» un Rīgas Centrāltirgus.

«Labdarības mērķis, kas mijas ar zināmu azartu un vēlmi pārdodot savākt pēc iespējas lielāku naudu labdarībai, cilvēkus ļoti iedvesmo un aizrauj,» saka Irina Zeibārte, vēršot uzmanību, ka ieguvēji no projekta ir visi iesaistītie: gan labdarības projektu iesniedzēji, kuri saņem naudas palīdzību, gan uzņēmēji un organizatori, NATO štābā dienošie karavīri un viņu ģimenes — tirgotāju lomā, gan tie, kuri tirdziņā piedalās kā apmeklētāji.

«Palīdzēt ir karavīra sūtība. Palīdzēt un aizstāvēt,» uzrunājot klātesošos NATO tirdziņā saziedotās naudas svinīgajā pasniegšanas ceremonijā diviem Latvijas projektu autoriem, teica Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

NATO tirdziņš jau ierasti ilgst divas pilnas dienas. 2016. gadā to apmeklēja ap 20 000 cilvēku un kopumā gūtā peļņa bija nedaudz vairāk par 206 500 eiro.

2016. gada NATO labdarības tirdziņa organizatoriem izskatīšanai tika iesniegti 39 labdarības projekti. No tiem 25 saņēma finansiālu atbalstu. Visu iesūtīto projektu aprakstu kopsavilkumus vērtē NATO dalībvalstu pārstāvji, balsojot par tiem, kuri, viņuprāt, vairāk pelnījuši atbalstu. Atbalstīti pamatā tiek projekti, kuru mērķis ir palīdzēt vardarbībā cietušām sievietēm, kā arī bērniem un pieaugušajiem ar garīgiem vai fiziskiem ierobežojumiem.

Rūpes par bērnu veselību un dzīvību
Abi Kurzemes reģiona projekti NATO labdarības tirdziņa projektu konkursā piedalījušies arī agrāk. «Ja projekts saņem atbalstu, nākamo reizi jaunu projektu atļauts iesniegt pēc trim gadiem,» paskaidro Aija Švāne, Zantes ģimenes krīzes centra valdes locekle. Iepriekš centrs saņēmis palīdzību bērnu spēļu laukuma izveides uzsākšanai. Savukārt Liepājas reģionālās slimnīcas atbalsta fondam iepriekš izdevies saņemt palīdzību Perinatālajam centram inkubatora iegādei priekšlaicīgi dzimušu bērniņu dzīvības un veselības uzturēšanai, kā arī aparāta iegādei sau­dzīgai bilerubīna noteikšanai asinīs.

Zantes ģimenes krīzes centrs ir viena no piecām vietām Latvijā, kur palīdzību un atbalstu saņem bērni, kuri cietuši no fiziskas vai emocionālas vardarbības. Brīdī, kad Aija Švāne, Zantes ģimenes krīzes centra valdes locekle, no Jura un Irinas Zeibārtiem svinīgi saņēma naudu rotaļu laukuma attīstībai, centra mazākajam iemītniekam bija tikai piecas dienas, vecākajam — 17 gadi. Bērni centrā pavada vidēji divus mēnešus. Gan pieredzējuši psihologi, gan centra komanda palīdz stiprināt mazo cilvēku vērtības izjūtu, vienlaikus tiek strādāts ar ģimenēm un meklēti risinājumi turpmākajai dzīvei. Vidēji gadā centrā palīdzību meklē ap 200 bērnu.

Liepājas reģionālās slimnīcas atbalsta fonds par vienu no savām galvenajām prioritātēm izvirzījis rūpes par Perinatālā centra attīstību. «Šis ir vienīgais centrs priekšlaicīgi dzimušiem bērniem Kurzemē. Lai pēc iespējas vairāk varētu paveikt uz vietas un priekšlaicīgi dzimušus bērniņus nebūtu jāved uz Rīgu izmeklējumu vai palīdzības saņemšanai, sadarbībā ar ārstiem cenšamies padarīt Perinatālā centra iespējas Liepājā maksimāli pilnīgākas,» saka Ineta Stadgale, Liepājas
reģionālās slimnīcas atbalsta fonda valdes locekle.

Gatavojas šī gada NATO labdarības tirdziņam
Jau sākusies gatavošanās 2017. gada Ziemassvētku tirdziņam NATO štābā. Irina Zeibārte atzīst, ka projekta organizēšana notiek vairākos posmos, iesākumā sazinoties ar Latvijas uzņēmējiem, meklējot un uzrunājot jaunus. Tālāk jāorganizē ziedoto preču loģistika uz Briseli, jāveic praktiskie darbi stenda iekārtošanai un jāsadala pienākumi starp NATO štābā dienošiem Latvijas pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem. Irina Zeibārte atzīst, ka ar prieku uzņemas šīs rūpes, apzinoties, cik daudz laba katrs no šī projekta posmiem sniedz ikvienam, kas tajā gatavs piedalīties.

Pavasara vēsmas rekrutēšanas lauciņā

Aprīlis Rekrutēšanas un atlases centrā (RAC) ir darbīgs. Dienesta gaitās ievadīts jau ceturtais profesionālā dienesta iesaukums 2017. gadā, līdz ar to Latvijas karavīru rindas šogad papildinājuši gandrīz 200 jauni censoņi. Kā intensīvas jāraksturo arī mūsu, rekrutētāju, aktivitātes, jo RAC pārstāvji gada pirmajos mēnešos paspējuši apbraukāt Latviju jau vairākkārt, stāstot par karjeras iespējām Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Šogad 12. aprīlī dienesta gaitas uzsāka 41 karavīrs, dodoties apgūt karavīra pamat­apmācības kursu Kājnieku skolā Alūksnē. Arilds Bethers ir veicis vistālāko ceļu, lai iesaukuma dienā atrastos jauno karavīru ierindā, jo atlases procesā vairākkārt mērojis ceļu uz Latviju no dzīvesvietas Īrijā.

«Atpakaļ uz Latviju es gribēju jau sen. Janvārī, kad braucu atvaļinājumā, Facebook redzēju paziņojumu par iespēju pieteikties. Intereses pēc aizpildīju pieteikumu, un nākamajā dienā mani uzaicināja uz atlasi,» stāsta Arilds. Lai nokārtotu atlases pārbaudījumu, jaunietis uz Latviju devās divas reizes. «Tas nebija sarežģīti, bet vairāk nogurdinoši, jo jābrauc uz lidostu, pēc tam jālido un vēl mājās jātiek. Agri no rīta izbraucot no Īrijas, vēlu vakarā esmu mājās Latvijā.»

Pēc ārzemēs pavadītā laika jaunietis ir secinājis, ka savu nākotni saista ar Latviju, un šobrīd tie ir Nacionālie bruņotie spēki. Uz ārzemēm Arilds doties vairs nevēlas, jo šeit ir mājas un ģimene.

Pārmaiņas ikdienā saistībā ar dienestu sagaida arī Agija Joņina, kura ir viena no četrām daiļā dzimuma pārstāvēm šajā iesaukumā. Agija nebūs ģimenē pirmais karavīrs, vairākus gadus dienestā ir arī viņas vīrs, taču ideja radusies jau krietni agrāk. «Tā ideja ir jau kopš bērnības, tas bija domu un sapņu līmenī, bet, gadiem ejot, sāka likties reālāk.» To, ka abi dzīvesbiedri tagad pārstāvēs vienu profesiju, Agija vērtē pozitīvi un cer, ka būs ļoti interesanti.

Iesaukumā sevi vēlas apliecināt arī 23 topošie Latgales profesionālā dienesta rotas karavīri, kuri pēc pamatzināšanu apguves dosies uz dzimto pusi — Daugavpili, Preiļiem un Rēzekni. Motivācija izvēlēties dienestu Latgalē kandidātu vidū ir dažāda. Atšķirīga ir arī jauniešu līdzšinējā pieredze un gaitas pirms lēmuma pievienoties armijai, jo daļa militāro jomu iepazinusi jau Zemessardzē, taču pārējiem tā jāapgūst no pašiem pamatiem.

Agris Gailišs, līdz šim Zemessardzes 32. kājnieku bataljona zemessargs, par lēmumu līdz iesaukuma dienai vēl šaubījies, jo drīzumā gaidāms ģimenes pieaugums. Pēc rūpīgām pārdomām viņš 12. aprīlī tomēr ieradies. «Mājās visi ir par un atbalsta, teic, ka malacis,» atklāj Agris. Jaunietis stāsta, ka par dienestu izšķirties likusi tieši jaunā profesionālā dienesta rota Latgalē, jo tā ir iespēja atrasties tuvāk mājām. Agris uzskata, ka interese Rēzeknē par šo iespēju ir liela ne tikai zemessargu, bet arī pārējo jauniešu vidū, tomēr nepiekrīt, ka darbu Latgalē atrast būtu grūti.

Lai informāciju par dienestu padarītu aizvien pieejamāku ikvienam interesentam ne tikai internetā, bet arī klātienē, RAC pārstāvji ir sastopami dažādos Latvijas novados. Šāda tipa aktivitātes uzsāktas jau 2016. gadā, kopumā apmeklējot gandrīz 60 pasākumus visā valstī.

Rekrutēšanas pasākumu intensitāte ar šo gadu ievērojami pieņēmusies spēkā. Par to liecina fakts, ka gada pirmajos četros mēnešos aizvadīti jau teju 70 pasākumi. Tikšanās klātienē ir iespēja ikvienam interesentam uzdot sev būtiskus jautājumus par karavīra profesiju, atlases procesu un iespēju pievienoties dienestam. Šobrīd gaidāmajiem pasākumiem, kurus plāno apmeklēt RAC pārstāvji, iespējams sekot līdzi arī vietnē www.mil.lv, lai noskaidrotu sev ērtāko iespēju piedalīties un uzdot jautājumus par dienestu.

Profesionālais dienests ir iespēja ne tikai tiem, kuri savas darba gaitas vēl plāno uzsākt, bet arī tiem, kuri savā dzīvē nolēmuši kaut ko mainīt. Lai sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju, rekrutēšanas speciālisti apmeklē topošos vidusskolu absolventus, izglītības iestāžu izstādes un Nodarbinātības valsts aģentūras filiāles visā Latvijā. Vasarā NBS pārstāvji sastopami arī sabiedriskos pasākumos Latvijas pilsētās un novados.

Izvērtējot 2016. gada taktiku un panākumus, šogad īpaša uzmanība pievērsta skolām un darbam NVA filiālēs ar jauniešu auditoriju. Pēc pieredzes ar darba meklētājiem, RAC sabiedrisko attiecību speciālists Andis Ābelīts interesi vērtē dažādi: «Ir daļa tādu, kuriem tiešām ir interese, taču lekciju laikā redzu, ka daļa auditorijas nav ieinteresēta ne šajā, ne citos darba piedāvājumos un prezentācijas laiku atsēž.»

Runājot par vizītēm skolās, RAC speciālists jauniešu interesi vērtē kā augstu, taču būtiskas problēmas sagādā tieši sekmju līmenis. «Spilgts rādītājs ir matemātika. Ja matemātikā neveicas pārāk labi, tad arī ceļš uz mācībām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā ir ierobežots.» Kā būtisku nepieciešamību A. Ābelīts uzsver darbu mazajās lauku skolās, kur informācijas trūkums par dienestu un tā iespējām joprojām ir ievērojams. «Lai arī internetā un citos medijos ļoti uzskatāmi vēstām par iespējām rekrutēties, līdz visiem šī informācija nenonāk. Dažiem ir pat grūti atšķirt karavīru no zemessarga un jaunsarga.»

Tuvojoties vasarai, RAC pārstāvji aizvien biežāk būs manāmi dažādos sabiedriskos pasākumos visā Latvijā. «Tā ir iespēja sastapt tos cilvēkus, kurus neizdodas uzrunāt skolās vai izstādēs. Tāpat tā ir lieliska izdevība Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem popularizēt sevi,» skaidro A. Ābelīts.

Lai uzzinātu vairāk par to, kas motivē jauniešus izvēlēties militāro karjeru, pagājušajā gada nogalē veikta jauno karavīru aptauja dienesta uzsākšanas dienā. Apkopoti 193 topošo profesionālā dienesta karavīru un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetu viedokļi. Kā liecina aptaujas rezultāti, visbūtiskākā motivācija topošajam karavīram ir iespēja sevi izaicināt un iemantot līdzcilvēku cieņu. Svarīga loma ir arī interesei par piedzīvojumiem un finansiālajiem labumiem, kurus NBS nodrošina gan atalgojuma, gan sociālo garantiju un stabilitātes veidā.

Aptaujas rezultāti liecina, ka augstāko motivāciju izjūt jaunieši no Rīgas, Vidzemes un Kurzemes novadiem. Turklāt jauno karavīru izvēli kā galvenie nav ietekmējuši patriotiski motīvi, šo lēmumu diktējusi profesionālajos mērķos balstīta motivācija līdzīgi kā privātajā sektorā.

Tuvojoties vasarai, RAC sagaida pastiprinātu vidusskolu absolventu interesi, kas saistīta ar studiju iespējām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Ņemot vērā, ka jauniešiem jāpieņem pēc iespējas nekļūdīgāks lēmums par nākamo soli savā dzīvē, intensīvs darbs gaida arī rekrutētājus, lai katrs jaunietis Latvijā gūtu pareizu priekšstatu par karjeras iespējām militārajā jomā. Atlases sākums studijām akadēmijā gaidāms jau maijā, tāpēc visi interesenti aicināti laikus iesniegt pieteikuma anketas, kas šogad tiks gaidītas līdz 31. jūlijam.

Sagatavojusi AŠ Mobilizācijas un rekrutēšanas
pārvaldes Rekrutēšanas un atlases centra
Rekrutēšanas un atlases daļas sabiedrisko attiecību speciāliste civilā darbiniece
Kristīne Kārkliņa.

Karavīrs un jūra — 25 gadi kopā

Džoanna Eglīte

Foto — No Latvijas Jūras spēku flotiles Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra arhīva.

Deviņdesmito gadu sākumā, neprātojot par spēku samērīgumu, viņi apņēmīgi tuvojās katram Latvijas ūdeņos ienākušajam Krievijas militārajam kuģim, lai atgādinātu, ka ir šķērsota Latvijas jūras robeža. Mūsu pirmie militārie kuģi bija mazi, Krievijas — neskaitāmas reizes lielāki, labi bruņoti un aprīkoti. Bet tas ne mirkli neatturēja jaunos Latvijas Jūras spēku kuģu komadierus un viņu komandas pildīt pienākumu — sargāt savu valsti. Uz brīdi piemirstot politisko kontekstu (Latvija tikko bija atguvusi savu neatkarību), virsnieki, kas dienēja uz Krievijas kuģiem, nespēja nenovērtēt latviešu drosmi un gandrīz gaisā vibrējošo pat­riotismu. Dažkārt tieši šīs izraisītās cieņas dēļ Krievijas puse iesaistījās dialogā un atbildēja uz Latvijas kuģu raidītajiem radio sakariem, kas savukārt izlīdzināja spriedzi un konflikta iespēju. 

Komandleitnants Andris Skribis, Latvijas Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta (JSF KAD) Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra priekšnieks, Lat­- vijas Jūras spēkos dien kopš to dibināšanas pirms 25 gadiem. Viss, kas pašreiz ir Jūras spēku flotile — kuģi, zināšanas, uzkrātā pieredze, attiecības un vērtība ārzemju kolēģu acīs, pašapziņa, attieksme pret die­nestu — ir rezultāts milzīgajai aizrautībai, ar kādu šie pirmie veidoja jūras spēku vienību. Un Andris Skribis bija viens no viņiem — mazliet dulls savā bezbailīgumā un apņēmībā un ļoti iemīlējies Latvijā un darbā, ko viņš darīja.

Divi mēneši, kas mainīja pasaules skatījumu
Andris Skribis bijis no tiem puikām, kuri profesiju izvēlējušies jau bērnībā. Viņš skaidri zinājis, ka neturpinās vecāku iesākto ceļu un nestrādās rūpnīcā VEF. Andris gribēja iet jūrā un redzēt pasauli. Pabeidzis 8. klasi īsi pirms Padomju Savienības sabrukuma, Andris iestājās Rīgas jūras skolā. Pamatā tur uzņēma tikai krievu puišus, bet paveicās arī dažiem latviešiem.

Divi mēneši skolas kara katedrā mainīja Andra iekšējo kodolu un uzskatus par dzīvi. Viņš skaidri atskārta — lai kaut ko dzīvē sasniegtu, jāpieliek pūles, savukārt neērtības, kuras nav maināmas, ir jāpieņem, netērējot velti laiku un enerģiju, sūdzoties par tām.

Kā jebkuram, kurš 25 gadus bijis kopā, vai nu ar otru cilvēku, vai veltījis tos vienam darbam, arī Andrim bijuši brīži, kad šķitis: var taču darīt arī kaut ko citu, iespējams, vieglāku!? «Bet tad tu padomā un saproti — tik daudz ir uzsākts! Nevar to pamest novārtā. Gribas iesākto pabeigt un piedzīvot rezultātu,» saka Andris Skribis.

Rīgas jūras skolu viņam pabeigt neizdevās — skolas vadība centās maksimāli nepieļaut, ka neatkarības virzienā ejošā Latvija iegūtu jūras nozarē apmācītus diplomētus speciālistus. No skolas Andri «palūdza aiziet» pārāk nacionāli orientētu uzskatu dēļ. Viņš bija palicis uz sauszemes. Lai nopelnītu iztiku, strādāja VEF, lai iegūtu vidusskolas diplomu, mācījās vakarskolā. Bet sapnis par jūru saglabājās.

Līdztekus darbam Andris Skribis Liepājas Jūras koledžā ieguva kuģa vadītāja diplomu, Rīgas Tehniskajā universitātē — bakalaura grādu un muitas struktūrvienības vadītāja kvalifikāciju, bet Latvijas Jūras akadēmijā maģistra grādu jūras transporta vadībā.

Kaut visās jomās cilvēka dzīvība būtu tik vērtīga!
1991. gadā, kad formēja Latvijas Aizsardzības spēkus, Andris, daudz nedomājot, devās pieteikties dienestā. Viņu iesauca un nosūtīja uz Liepāju, kur jaunizveidotajā Jūras spēku mācību centrā uzsāka pirmo Latvijas jūras robežsargu apmācību. Toreiz pat nebija kuģu, ar kuriem iet jūrā un sargāt Latvijas ūdeņus. Toties valdīja vibrējošs entuziasms, nemitīgi dzima idejas, kā labāk veidot jūras spēkus, karavīri nebaidījās no riskiem un liela darba, uz ko viņi bija gatavi idejas un kopīga mērķa vārdā. Vēl pirms kuģiem viņi tika pie formas tērpa detaļām, kas vienoja un iedvesmoja — beretēm, siksnas ar enkuru uz sprādzes un melniem zābakiem. Trīs zivju resursu uzraudzības kuģi pārtapa par pirmajiem Jūras spēku krasta apsardzes kuģiem. Tos rūpīgi pārkrāsoja, aprīkoja un loloja ar lielu mīlestību, nekautrējoties ar tiem stāties pretī Krievijas militārajiem kuģiem.

Īsi pirms Andra Skribja obligātā militārā dienesta beigām Latvija 1993. gadā saņēma krasta apsardzes kuģi no Zviedrijas. Andrim piedāvāja uz tā dienēt. «Ieraudzīju tehnoloģijas, ar kurām mazais kuģītis bija aprīkots — jaunos dzinējus, jaudu, elektroierīces, un pieņēmu lēmumu neminstinoties,» par savu izvēli palikt Latvijas Jūras spēkos saka Andris Skribis. Saņemot vēl vairākus zviedru kuģus, noformējās Krasta apsardzes divizions. Latvijas jūras teritorijā pamazām izdevās ieviest noteikumus un kārtību, kuģo­šana mūsu ūdeņos kļuva drošāka un paredzamāka.

Andris Skribis bijis komandieris uz četriem krasta apsardzes kuģiem. 2000. gadā Latvijas Jūras spēkiem no Jūras administrācijas pārņemot jūras glābšanas un meklēšanas pienākumus, Andris piekrita piedāvāju­- mam ieņemt koordinatora amatu un turp­māk koordinēt glābšanas operācijas. Nu jau vairākus gadus viņš vada Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru. Lai cik nemierīga ir ikdiena un augsts atbildības līmenis, šķiet, šī ir viena no visvairāk sakārtotajām sistēmām Latvijā. Būtu labi, ja visās jomās cilvēks un viņa dzīvība būtu tik svarīga un sargājama.

Viss notiek sliktākajos laika apstākļos, naktī starp brīvdienām
Neatkarīgi no diennakts laika, kad koordinācijas centrā saņem zvanu par negadījumu jūrā, turp nekavējoties dodas dežurē­- jošais kuģis un helikopters. Trauksmes informāciju koordinācijas centrs vienlaikus nodod arī ugunsdzēsējiem un mediķiem. Kamēr glābēji dodas uz notikuma vietu, maksimāli tiek vāktas papildu ziņas par notikušo un apstākļiem, lai glābšanas organizēšana noritētu precīzāk.

Nereti zvani par nelaimes gadījumiem tiek saņemti no laivām, kuteriem un jahtām, kur kāds no komandas guvis traumu. Lai palīdzētu risināt situāciju un nezaudētu laiku, Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs nodrošina tiešos savienojumus ar mediķiem. Ja situācija ir sarežģīta un labākā risinājuma izvēlei nepieciešams ārstu konsīlijs, tiek nodrošināts līdz pat septiņu adresātu vienlaicīgs savienojums. Līdztekus gatavo glābšanas plānu. Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra cilvēki un citi iesaistītie glābšanas dienesti kopīgas darbošanās algoritmu noslīpējuši līdz tik augstai pakāpei, ka glābšanas operācija norit iespējami visīsākajā laikā.

«Man ir tāds teiciens — ja kaut kas notiks, tad noteikti pusnaktī no sestdienas uz svētdienu un ļoti sliktos laika apstākļos,» ar pieredzējuša cilvēka smaidu saka komand­leitnants Andris Skribis. «Tādā brīdī nav lieku sekunžu, visai glābšanas sistēmai jādarbojas nevainojami. Tādēļ mēs tik daudz mācāmies, lai vajadzīgajā brīdī varētu pēc iespējas efektīvāk palīdzēt.»

Viņš ar gandarījumu atzīst, ka gadu gaitā ir mainījusies cilvēku atbildības izjūta un attieksme pret iešanu jūrā. Cilvēki ievēro noteikumus un drošības prasības, biežāk lieto glābšanas vestes, pamazām ir zudusi nesodāmības sajūta. Pirms desmit gadiem Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs koordinēja 200—250 glābšanas operāciju gadā, bet pēdējā laikā to skaits nepārsniedz 50. Koordinācijas centrs sadarbībā ar piejūras pašvaldībām pastāvīgi rīko izglītojošus pasākumus zvejniekiem, burātājiem un ekstrēmo sporta veidu cienītājiem. Gadu gaitā uzkrātā prakse un pieredze noderējusi arī Latvijas normatīvo aktu pilnveidošanai un prasību sakārtošanai.

«Varu izstāstīt Latvijas vēsturē dārgākās jūras glābšanas operācijas (vairāki desmiti tūkstošu) stāstu, kas kļuva mums par uzskatāmu iemeslu nepieciešamībai mainīt likumdošanu, lai turpmāk ierobežotu šādu gadījumu atkārtošanos,» saka Andris Skribis. «Saņēmām ziņu no jahtas ekipāžas radiniekiem, kuri nesagaidīja savējos ierodamies norunātā vietā krastā. Tika uzsākta glābšanas operācija. Neskaitāmas reizes kuģis un helikopters pārmeklēja ūdeņus starp abiem radinieku nosauktajiem punktiem. Nekā. Pēc gandrīz diennakts meklēšanas, lidojot uz Lielvārdes lidlauku, helikopters pēkšņi ieraudzīja jahtu ejam radinieku atrašanās virzienā no gluži citas vietas, nekā sākotnēji bija norādīts. Izrādījās — viņi pa ceļam nolēmuši mainīt virzienu, nevienam to nav paziņojuši, un mobilie sakari jūrā nedarbojās. Bet ar komandu viss bija kārtībā. Tagad katram peldlīdzeklim, kurš atstāj ostu, jāinformē par plānoto ceļu. Saņēmām niknu pretreakciju, ka cenšamies atjaunot padomju sistēmu un visu kontrolēt, bet šīs prasības mērķis ir gluži cits. Plānotās kuģošanas dati kļūst būtiski brīdī, kad notiek nelaime, jo tad mēs vismaz aptuveni zinām, kurp sūtīt palīdzību,» uzsver komandleitnants.

Jūra nav peace of cake*
17 gados, kopš darbojas Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs, palīdzība sniegta vairākiem tūkstošiem cilvēku. Taču ik gadu kādu izglābt tomēr neizdodas. «Dienot uz kuģa, esmu redzējis noslīkušos. Ir neaprakstāmi smagi šo ķermeni nodot tuviniekiem. Bet vēl baisāka traģēdija ģimenei ir tad, kad bojāgājušo neizdodas atrast ne jūrā, ne krastā. Tādēļ, lai cik skaidri visi apstākļi dažkārt liecina, ka pazudušo dzīvu atrast neizdosies, ir reizes, kad meklēšanas darbus turpinām vairākas dienas.»

Likumsakarīgi būtu, ka tie, kurus izdevies izglābt, ir pateicīgi saviem glābējiem visa mūža garumā, bet Andris Skribis noraidoši šūpo galvu, sakot, ka bieži vien cilvēki pat piemirst pateikt paldies. «Mēs to norakstām uz stresu, ko nelaimē nonākušais pārdzīvo šādā brīdī,» saka Andris.

Biežāk glābjamo vidū ir jahtu un kuģu vadītāji, kaitotāji un sērfotāji. Turklāt novērojumi liecina, ka nelaimes parasti skar pieredzējušākos — tos, kuri daudz ir gājuši jūrā un ir pārliecināti, ka ar viņiem nekas nevar atgadīties.

Kad lūdzu Andrim raksturot jūru, viņš atbild, ka šo jautājumu viņam bija vērts uzdot pirms 20 gadiem, kad viņš par jūru bija stāvā sajūsmā. Četru metru augsti viļņi, kuģa komandu apdraudoši laikapstākļi — tas viss šķitis nebūtisks šķērslis, lai pildītu uzdevumu. «Pēc katras šādas pārgalvīgākas reizes, kad atgriezies un saproti, kas tik viss varēja notikt, mēs analizējām situāciju un nākamajā reizē, lai arī gājām jūrā identiskos apstākļos, tomēr bijām labāk sagatavojušies un novērsuši nevajadzīgus riskus.»

Andris caur un cauri ir jūras cilvēks — par to liecina kāds nesens atpūtas brauciens ar prāmi uz Zviedriju.  Andris kopā ar draugu, arī jūras spēku virsnieku, nevis saldi gulēja kajītēs, bet visa ceļa garumā netīši analizēja prāmja gaitu. «Sekojot līdzi, no kuras puses viļņi sit pret bortu, uz kuru pusi kuģis sasveras, mēs vairākas reizes pa nakti kāpām uz klāja, lai vienkārši pārliecinātos, vai iekšējā sajūta, ka esam pie Kolkas raga vai šķērsojam Irbes šaurumu, atbilst patiesībai. Mūsu sievas pēc šī izbrauciena gan paziņoja, ka ar mums kopā nekad vairs uz prāmja nekāps,» atzīst Andris Skribis.

Ja nav 2000 zirgspēju zem klāja…
KAD Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs šķiet viens no mazāk militārajiem Latvijas Jūras spēku flotiles darbības virzieniem, tomēr Andris Skribis norāda, ka arī civilā aizsardzība ir neatņemama valsts aizsardzības daļa. Latvijas apdraudējuma gadījumā centra karavīri pildītu krasta apsardzes funkcijas, veicot izlūkošanu Latvijas ūdeņos, vācot informāciju un nododot to tālāk risku izvērtēšanai un analīzei valsts drošības iestādēm.

Visticamāk, katra bruņoto spēku veida karavīri par savējo runātu kā par vislabāko, un katrs teiktu, ka ir gatavs par Latviju celties un krist. Tāda ir arī komandleitnanta Andra Skribja pārliecība. Raksturojot Jūras spēku flotiles karavīrus, viņš min savstarpēju ģimeniskumu. Lai arī jaunie karavīri bieži šķiet vairāk materiāli un pragmatiski orientēti un var atteikties pildīt uzdevumu, ja tas neietver zināmu labumu vai vismaz ērtības pašam, Andris uzsver, ka Jūras spēku flotiles cilvēkiem piemīt spēja grūtībās turēties kopā un problēmas risināt. Savukārt iekšējās motivēšanas ziņā izšķiroša loma ir komandierim, jo tieši komandieris rada kopējo no­- skaņu un vēlmi justies piederīgam.

Katru rītu un vakaru Andris Skribis mēro ceļu starp darbu Vecmīlgrāvī un māju ikšķilē. Zemes darbi Andri atstāj vienaldzīgu, toties viņš ir atklājis jaunu aizraušanos, kas pašu pārsteigusi. «Es vienmēr teicu, ka nekad nekāpšu uz peldlīdzekļa, zem kura klāja nav vismaz 2000 zirgspēju. Bet pagājušā vasarā es gluži vai saslimu ar burāšanu. Agrāk es pat iztēloties nespēju, ka, pirmkārt, spēšu aizrauties ar ko tādu, otrkārt, tik stipri kā nekad.» Tagad Andris Skribis ar nepacietību gaida brīdi, kad jahtu laidīs ūdenī.

*Andra Skribja iecienīts teiciens, kura nozīme latviešu valodā ir «medus maize».

Pret jūru ir jāizturas ar cieņu

Džoanna Eglīte

Foto — No Latvijas Jūras spēku flotiles arhīva.

25 gadi jūrā un krastā līdzās jūrai Ivaram Zvirgzdiņam, Jūras spēku flotiles Mīnu kuģu eskadras Vadības grupas bocmanim, attīstījuši spēju redzēt, ka nekas pasaulē nav viennozīmīgs. Dzīves pieredze viņam ir mācījusi: to, kas ir blakus, spējam novērtēt, tikai atkāpjoties. Pagātni cilvēkiem raksturīgi censties pārrakstīt, lai tā būtu piemērotāka šodienai. Tas, pēc kā ilgojamies, piepildīts, apliecina, ka katrs ieguvums nes sevī arī zaudējumu. Ivara spēja redzēt un runāt par pretrunīgo un vienlaikus nemainīgi palikt uzticīgam un lojālam Latvijas Jūras spēkiem, visticamāk, ir viens no iemesliem, kādēļ šī gada maijā viņu apbalvos ar Viestura ordeņa II pakāpes goda zīmi par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā. 

Gandrīz pusi no saviem 25 gadiem Latvijas Jūras spēkos Ivars Zvirgzdiņš gājis jūrā ar Latvijas karakuģiem. Pēdējos 13 gadus pavadījis krastā, rūpējoties par karavīru izglītošanu, karjeras attīstības plānošanu un Latvijas Jūras spēku tradīciju un simbolikas kopšanu un veidošanu. Ar lepnumu viņš piemin, ka cita starpā izstrādājis arī Latvijas Mīnu kuģu eskadras simboliku.

Ivars Zvirgzdiņš bijis kopā ar pirmajiem jaundibināmā Latvijas Jūras spēku diviziona cilvēkiem Liepājā, kuri 1992. gada 10. februārī deva karavīra zvērestu kalpot Latvijai. Tieši 10. februāris ir Latvijas Jūras spēku īstā dzimšanas diena. 11. aprīlī, kas ar laiku kļuvis par oficiāli atzīmēto datumu, tika pacelts karogs uz pirmā Jūras spēku kuģa «Sams» klāja. Lai arī dzimšanas diena laika gaitā mainījusies, Ivars Zvirgzdiņš ar gandarījumu min, ka pēdējos 13 gadus izmaiņām vairs nav pakļauts Latvijas Jūras spēku flotiles nosaukums.

Jūras spēku vēsture ir daļa no paša dzīves
Būdams Kurzemes lauku puika, Ivars auga latviskā vidē un sarunvalodā reti lietoto krievu valodu prata slikti. Šī iemesla dēļ Ivaru Liepājas jūrskolā neuzņēma. Tomēr liktenis vēlmei kļūt par jūrnieku bija labvēlīgs. Pēc iesaukšanas padomju armijā jauno puisi nosūtīja dienēt krasta apsardzē uz Kuriļu salām Klusajā okeānā. Pēc trim dienesta gadiem atgriezies Latvijā, gan patriotisma, gan pieredzes vadīts, Ivars Zvirgzdiņš pieteicās dienestam topošos Latvijas Jūras spēkos.

Latvijas Jūras spēku vēsture ir daļa no Ivara paša dzīves. Divus gadus viņš dienēja uz viena no Latvijas pirmajiem militārajiem kuģiem «Sams». Ieguva instruktora diplomu. Bija kopā ar Latvijas Jūras spēku komandu, kura devās uz Vāciju pārņemt pirmos dāvinātos militāros kuģus. «Vācija izrādīja mums pretimnākšanu, nododot kuģus, bet vienlaikus viņi bija piesardzīgi — visu bruņojumu — lielgabalus un raķešu    iekārtas mums no kuģiem bija jānoņem. Aptuveni mēnesi nodarbojāmies tikai ar to,» Latvijas Jūras spēku pirmās starptautiskās sadarbības pieredzi raksturo Ivars Zvirgzdiņš. «Rezultātā saņēmām plikus kuģu korpusus. Atgādājot tos uz Latviju, pakāpeniski modernizējām un vēlāk Polijā aprīkojām ar lielgabaliem. Šie kuģi mums kalpoja 12 gadus.»

1999. gadā Ivars Zvirgzdiņš bija starp tiem Latvijas Jūras spēku karavīriem, kuri devās uz Vāciju pārņemt pirmo un vairākus gadus vienīgo mīnu meklētāju, kuram deva vārdu «Namejs». «Citi mūsu flotiles kuģi bija mīnu traleri, bet šis — mīnu meklētājs, aprīkots ar sonāra iekārtu,» ar lepnumu saka Ivars Zvirgzdiņš.

Tikai 2005. gadā Latvijas Jūras spēku flotili papildināja vēl pieci mīnu meklētāji —«Alkmaar» jeb «Imantas» klases kuģi no Nīderlandes.

Dienests krastā
2004. gadā, kad izveidoja Latvijas mīnu kuģu eskadru, Ivars saņēma pavēli ar norīkojumu dienēt Jūras spēku štābā.

Jau vairākus gadus līdztekus pienākumiem un dienestam uz Latvijas karakuģiem, Ivars Zvirgzdiņš organizēja kolēģu tālāko izglītošanos un apmācību. «Tolaik Jūras spēku štābā nebija bocmaņa amata, bet karavīru izglītošana bija stratēģiski svarīga,» apzinās Ivars Zvirgzdiņš.

Ivaram, saņemot jauno pavēli, nācās no jūras atvadīties, un tas nebija viegli. «Tomēr visam, kas ar mums notiek, ir vismaz divas puses. Mēs gadiem nebijā kopā ar sievu pavadījuši atvaļinājumu. Vasarās notika Ķelnes nedēļa, BALTOPS mācības un virkne citu dienesta uzdevumu. Vienmēr bija sajūta, ka par maz laika varu veltīt ģimenei. Šķita — pastāvīga kopā būšana, ko paredzēja darbs štābā, ģimenei noteikti nāks par labu.»

Karavīram, kurš no jūras pāriet dienēt uz sauszemi, ģimenes dzīve sāk līdzināties tai, kāda ir ierasta vairākumam cilvēku. «Bet, ja gadiem izstrādājies viens dzīves modelis un pēkšņi to maini, nebūt nav tik viegli un patīkami, kā varētu iztēloties. Cilvēki pierod pie noteikta ritma un lietu kārtības,» Juris atklāti iezīmē pieredzi, ar kuru, mainoties dienesta apstākļiem, saskaras daudzi karavīri.

Arī attiecībās ar lielajiem ūdeņiem Ivars Zvirgzdiņš vairāk ilgojas pēc tiem, kuri nav līdzās. Liepājā viņa mājas ir dažu simtu metru attālumā no liedaga, bet Ivars reti jūt vajadzību jūru apraudzīt. «Pie tā, kas ir blakus, mēs pierodam.»

Arī tad, kad lūdzu raksturot jūru, spēcīgākie iespaidi Ivaram Zvirgzdiņam ir par to ūdens klaidu, kuru viņš jau sen nav redzējis — Kluso okeānu. «Mani fascinē ne tik daudz ūdens bezgalība, bet gan radības, kas to apdzīvo. Mīļākās atmiņas par okeānu ir delfīni, kas ik reizi pavadīja mūsu kuģi, ejot okeānā un atgriežoties. Bet kāda ir pati jūra? No tās nevajag baidīties, toties pret to jāizturas ar cieņu. Ne velti, lai ietu jūrā, ir jāapgūst daudz zināšanu. Nezināšanu un nevīžību jūra nepiedod.»

Lai novērtētu tagadni, jāzina sava vēsture
Ivaram Zvirgzdiņam nepiemīt spēja idealizēt. Viņš ir tiešs un atklāts. Arī Latvijas Jūras spēku vēsturi viņš necenšas padarīt skaistāku, jo, lai novērtētu pašreiz sasniegto, ir jāzina, kā viss bija veidošanās posmā. Ivars atzīst, ka par Jūras spēku mugurkaulu, līmeni un iespējamību saņemt dāvinājumā ārvalstu kuģus jāpateicas virsniekiem, kuri izglītību bija ieguvuši un dienesta pieredzi uzkrājuši bijušajā Padomju Savienībā.

Pirmajos gados pēc dibināšanas par Jūras spēku ierindas karavīriem kļuva ļoti dažādi cilvēki. Daudzi no viņiem bija latviešu zvejnieki, ar zemu izglītības līmeni, ļoti patriotiski, bet visai tālu no militārās pasaules un izpratnes par karavīra būtību. Mācoties, gūstot pieredzi ārvalstu jūras spēku apritē, pamazām veidojās jauna Latvijas jūras virsnieku un arī karavīru paaudze. Jaunie pakāpeniski nomainīja tos, kuri Latvijas Jūras spēkus izveidoja.

Ilustrācijai Ivars izstāsta gadījumu no BALTOPS mācībām pie Dānijas krastiem. «Mācību ietvaros bija diena, kad iesaistīto valstu kuģu komandas mainījās kuģiem, lai iepazītu kolēģu pieredzi. Brīdī, kad uz Latvijas kuģa klāja viesojās zviedri, kuģa mehāniķis deva padotajiem komandu nomainīt kuģa dzinējam filtrus. Mūsu kuģis bija vecs, tam bija problēmas ar eļļu un filtri ātri aizsērēja. Kuģim ejot pilnā gaitā, puiši neminstinoties uzdevumu izpildīja. Savukārt zviedri ko tādu nebija redzējuši. Viņi līdzīgā situācijā pacietīgi gaidītu tehnisko palīdzību no krasta. Mazliet vēlāk, kad šis stāsts aplidoja visu zviedru kuģa apkalpi, viņu kapteinis mums atzina, ka zviedru kuģi neapstrīdami ir tehniski labāk aprīkoti, tiem ir moderna elektronika, bet būtiskā ziņā mēs, latvieši, esam pārāki — mums piemīt īsts jūrnieka gars.» Šo jūrnieka garu toreiz veidoja daudzi faktori — azarts, patriotisms, arī cilvēcīga vienkāršība, komandas saliedētība un
lepnums par piederību Latvijas Jūras spēkiem.

Būdams tieši saistīts ar izglītības jautājumiem, Ivars Zvirgzdiņš ir secinājis, ka Jūras spēku flotilē tagad izvēlas dienēt cilvēki ar labu un daudzpusīgu izglītību, bet arī šajā ziņā Latvijas karavīriem vēl ir jāaug un jāpilnveidojas.

Lepojas ar Jūras spēku flotili
Ivars nolēmis pēc divarpus gadiem, kad pienāks viņa dienesta laika beigas, atvaļināties. «Jūras spēkos būšu nodienējis 28 gadus. Tas ir daudz un pietiekami. Es ikdienā tiekos ar karavīriem, stāstu viņiem par karjeras attīstības iespējām, par izglītību, kura viņiem būtu noderīga. Ja es paildzinātu savu dienesta laiku un paliktu dienēt bocmaņa amatā, daudziem karavīriem apturētu karjeras attīstības iespēju. Stāstīt vienu, bet rīkoties pretēji, manuprāt, ir divkosīgi un melīgi,» uzsver Ivars Zvirgzdiņš. Spēja savā laikā aiziet nepiemīt daudziem, jo dienests, pat ja karavīrs vairs regulāri neiet jūrā, ir drīzāk dzīvesveids un jēgpilns piepildījums. Ivars Zvirgzdiņš nav ieradis prātot un fantazēt par nākotni un to, ko viņš darīs pēc dienesta laika beigām. «Manuprāt, risinājums ir jāmeklē tad, kad tam ir pienācis laiks, jo dzīve pati ievieš korekcijas.» Pagaidām viņa prātu aizņem idejas, kuras īstenot Latvijas Jūras spēku flotiles labā. Ivars Zvirgzdiņš darba ietvaros bieži apciemo skolas un stāsta jauniem cilvēkiem par dienesta iespējām Jūras spēku flotilē. Ivars iecerējis, JSF Mīnu kuģu eskadrā ieviest tradīciju — kuģu komandas ik gadu uzņemsies rūpes par vienu Liepājas bērnudārzu, palīdzot salabot rotaļlaukumus, telpas, sakopt teritoriju un iepazīstinot mazos liepājniekus ar  Latvijas karakuģiem.

«Dažkārt, tiekoties ar cilvēkiem, es dzirdu šaubas par to, ko tik maza flotile, kāda ir Latvijai, spētu paveikt valsts apdraudējuma gadījumā. Bet Latvijas Jūras spēku flotile šobrīd ir kaujas spējīga un labā līmenī. Apdraudējuma gadījumā, ja pretinieks nomīnētu pieeju Latvijas ostām vai jūru gar Latviju, mūsu uzdevums ir šīs mīnas atrast un neitralizēt, lai sabiedrotie var nākt ar saviem kuģiem. Nevar prasīt, lai tik mazai valstij ar pieticīgu budžetu un diviem miljoniem cilvēku, būtu milzīga armija. Mēs nevaram uzturēt fregati, iznīcinātājus. Bet tas, ko mēs darām un ko varam, nodrošina Latvijai aizsardzību. Un šajā ziņā es lepojos ar to, ko ir izdevies sasniegt 25 Latvijas Jūras spēku pastāvēšanas gados,» saka Ivars Zvirgzdiņš.

Aug po­li­go­ni — aug arī aiz­sar­dzī­bas spē­jas

Tai­vo Trams

Fo­to — Armīns Janiks.

Po­li­go­ni ir ob­jek­tī­va ne­pie­cie­ša­mī­ba bru­ņo­to spē­ku sek­mī­gai at­tīs­tī­bai un kau­jas­spē­jas uz­tu­rē­ša­nai. Āda­žu po­li­gons līdz šim ti­ka iz­man­tots kā tre­ni­ņu bā­ze gan Na­ci­onā­la­jiem bru­ņo­ta­jiem spē­kiem un Ze­mes­sar­dzei, gan par­tner­val­stu vie­nī­bām, kas at­ro­das Lat­vi­jā. Nu, ņe­mot vē­rā starp­tau­tis­ko si­tu­āci­ju, mū­su pa­šu bru­ņo­to spē­ku iz­aug­smi un par­tner­val­stu klāt­būt­nes pie­au­gu­mu, ar Āda­žiem to līdz­ši­nē­jā vei­dā vien mums ir par maz.

Āda­žu po­li­gons ie­stiep­jas arī Sē­jas pa­gas­tā
Paš­laik ak­tu­ālā­kais jau­tā­jums bru­ņo­ta­jiem spē­kiem pie­eja­mo po­li­go­nu jo­mā ir Āda­žu po­li­go­na pa­pla­ši­nā­ša­nās. Ar to sais­tī­to do­ku­men­tu sa­kār­to­ša­na jau ir no­slē­gu­ma pos­mā — īpa­šum­tie­sī­bas par lie­lā­ko pa­pla­ši­nā­mā po­li­go­na te­ri­to­ri­jas da­ļu, kas pār­ņem­ta no Zem­ko­pī­bas mi­nis­tri­jas, ir no­stip­- ­ri­nā­tas Ze­mes­grā­ma­tā, bet vēl jā­pār­ņem Sē­jas paš­val­dī­bai pie­de­ro­šās ze­mes vie­nī­bas un jā­tur­pi­na sa­ru­nas ar pri­vāt­īpa­šnie­kiem. Līdz ar to Āda­žu po­li­go­na pla­tī­ba pie­augs no 7000 līdz 13 000 ha, bet tā ro­be­ža ie­stiep­sies arī Sē­jas pa­gas­tā.

Āda­žu ga­dī­ju­mā po­li­go­na pa­pla­ši­nā­ša­nas ne­pie­cie­ša­mī­ba vis­pirms ir sais­tī­ta ar dro­šī­bas jau­tā­ju­mu — tā kā po­li­go­nā mā­cī­bu un ik­die­nas tre­ni­ņu lai­kā tiek iz­man­to­ta ar­vien no­piet­nā­ka mi­li­tā­rā teh­ni­ka ar augst­āku tāl­šā­vī­bu un jau­du, tas liek no­piet­ni do­māt arī par aiz­sar­dzī­bas jos­lu pa­lie­li­nā­ša­nu ap ak­tī­vo tre­ni­ņu zo­nām, no­rā­da Aiz­sar­dzī­bas mi­nis­tri­jas valsts sek­re­tā­ra viet­nieks no­dro­ši­nā­ju­ma jau­tā­ju­mos Aivars Pu­riņš. Pa­pla­ši­not po­li­go­nus, tiek do­māts par ci­vil­ie­dzī­vo­tā­ju in­te­re­sēm, lai līdz mi­ni­mu­mam sa­ma­zi­nā­tu ris­kus.

Valsts īpa­šu­mā eso­šo zem­ju pār­ņem­ša­na ti­ka ap­stip­ri­nā­ta ar Mi­nis­tru ka­bi­ne­ta 2016. ga­da 13. de­cem­bra rī­ko­ju­mu Nr. 755 «Par valsts ne­kus­ta­mo īpa­šu­mu no­do­ša­nu Aiz­sar­dzī­bas mi­nis­tri­jas val­dī­ju­mā». Āda­žu po­li­go­na jaun­ajās te­ri­to­ri­jās ne­viens uz vie­tas gan ne­dzī­vo, ta­ču ta­jās at­ro­das arī pri­vāt­per­so­nu īpa­šu­mā eso­šas ze­mes, man­to­tas ne­ap­dzī­vo­tas saim­nie­cī­bas u.tml. Lai ri­si­nā­tu īpa­šum­tie­sī­bu jau­tā­ju­mus gan val­stij, gan pri­vāt­per­so­nām iz­de­vī­gā un pie­ņe­ma­mā vei­dā, no­tiek sa­ru­nas par īpa­šu­mu pār­do­ša­nu vai ze­mes lie­to­ša­nas tie­sī­bu no­do­ša­nu val­stij. Paš­laik ap­tu­ve­ni tre­šā da­ļa zem­ju īpaš­nie­ku jau ir vie­no­ju­šies par sa­vu īpa­šu­mu pār­do­ša­nu, vēl treš­da­ļa no­slē­gu­si vie­no­ša­nās par ze­mes lie­to­ša­nas tie­sī­bām, bet vēl ap­tu­ve­ni treš­da­ļa īpaš­nie­ku kon­krē­tu at­bil­di pa­gai­dām nav snie­gu­ši vai arī vis­pār ne­lie­kas ne zi­nis par šo jau­tā­ju­mu ri­si­nā­ša­nu. «Mēs ak­cep­tē­jam šīs no­stā­jas un ri­si­nām ze­mes īpa­šum­tie­sī­bu jau­tā­ju­mus rin­das kār­tī­bā. Kad bū­sim sa­kār­to­ju­ši do­ku­men­tus ar tiem īpaš­nie­kiem, ku­ri ir ie­in­te­re­sē­ti sa­dar­bo­ties, pa­kā­pe­nis­ki no­nāk­sim arī pie pa­gai­dām iner­ta­jiem ze­mes īpaš­nie­kiem,» teic A. Pu­riņš.

Sa­dzī­vos ar ogo­tā­jiem, med­nie­kiem un da­bas lie­gu­miem
Āda­žu po­li­go­na jaun­ās te­ri­to­ri­jas ir ie­cie­nī­ju­ši arī med­nie­ki un ci­ti da­bas vel­šu mī­ļo­tā­ji. Ar med­nie­ku ko­lek­tī­viem, kas iz­man­­- to po­li­go­na te­ri­to­ri­ju, tiks pār­slēg­ti sa­dar­bī­bas lī­gu­mi, kas pre­cī­zi at­ru­nās un ko­or­di­nēs med­nie­ku at­ra­ša­nos bru­ņo­to spē­ku te­ri­to­ri­jā, īpa­ši mā­cī­bu lai­kā. Tā­pat arī lie­lu da­ļu jaun­o po­li­go­na te­ri­to­ri­ju aiz­ņem purvs, ko ru­de­ņos ie­cie­nī­ju­ši ogo­tā­ji. Lai ri­si­nā­tu šo jau­tā­ju­mu, bru­ņo­tie spē­ki ap­sver ie­spē­ju ogo­ša­nas se­zo­nas kar­stā­ka­jā lai­kā iz­slu­di­nāt jeb­kā­du mi­li­tā­ro ak­ti­vi­tā­šu pār­trau­ku­mu uz ne­il­gu lai­ku, lai do­tu ie­spē­ju no­vākt ra­žu. Pro­tams, uz tā sau­kto sar­ka­no zo­nu, kur no­tiek šau­ša­nas tre­ni­ņi, tas ne­at­tiek­sies.

Ne­mai­nī­gi no­zī­mī­gas Āda­žu po­li­go­nā sa­gla­bā­sies arī vi­des aiz­sar­dzī­bas ini­ci­atī­vas. «Ne­no­lie­dza­mi, tas ir iz­ai­ci­nā­jums, jo po­li­go­nā ir da­žā­di aiz­sar­gā­ja­mi un ļo­ti no­zī­mī­gi bi­oto­pi. Pa­pla­ši­not po­li­go­nu, būs jā­veic arī būv­nie­cī­bas dar­bi, tā­dēļ jā­mek­lē sa­prā­tīgs līdz­svars starp vi­des un valsts aiz­sar­dzī­bas in­te­re­sēm. Arī bru­ņo­to spē­ku tre­ni­ņi ie­tek­mē da­bu, ta­ču lie­lās aiz­sar­gā­ja­mās zo­nas, pro­tams, ne­viens nav ap­šau­dī­jis līdz šim un ne­da­rīs to arī nā­kot­nē. Si­tu­āci­ja ir jā­pie­ņem tā­da, kā­da tā ir — da­ba jā­res­pek­tē,» no­rā­da A. Pu­riņš.

Lai ie­vē­ro­tu dro­šī­bu un in­for­mē­tu sa­bied­rī­bu, jaun­ās Āda­žu po­li­go­na ro­be­žas tiek mar­ķē­tas, iz­vie­to­jot brī­di­no­šas zī­mes un ie­krā­so­jot ko­kus. Žo­gu ap po­li­go­nu gan nav plā­nots uz­stā­dīt — te­ri­to­ri­ja ir pā­rāk lie­la, tur­klāt tie, kas da­žā­du ie­mes­lu dēļ būs no­lē­mu­ši no­kļūt po­li­go­na te­ri­to­ri­jā, to iz­da­rīs, pro­tams, par se­kām at­bil­dot pa­ši. Paš­laik bru­ņo­to spē­ku po­li­go­nu ro­be­žu mar­ķē­ša­nā tiek iz­man­tots pa­šu iz­vei­dots stan­darts, ta­ču no­tiek darbs arī pie jaun­u re­gu­lē­ju­ma zīm­ju iz­vei­des. «Mēs vē­la­mies ra­dīt jaun­u, sa­bied­rī­bā la­bi at­pa­zīs­ta­mu zī­mi, kas bū­tu sais­to­ša un zi­nā­ma fak­tis­ki vi­siem Lat­vi­jas ie­dzī­vo­tā­jiem,» pa­skaid­ro A. Pu­riņš. Pēc tam, kad ar jaun­ajām zī­mēm būs ie­pa­zīs­ti­nā­ta pla­šā­ka sa­bied­rī­ba, tās iz­vie­tos gar po­li­go­na ro­be­žām. Ja arī šīs zī­mes ne­tiks ie­vē­ro­tas un po­li­go­na ro­be­žu kāds šķēr­sos ne­at­ļau­tā vie­tā un lai­kā, ro­be­žas pār­kā­pējs at­bil­dī­bu par turp­mā­ko ris­ku uz­ņe­msies pats.

Po­li­go­nu skaits pie­augs
Bru­ņo­to spē­ku vie­nī­bu mā­cī­bu sek­mī­gai no­ri­sei nā­kot­nē bū­tu ne­pie­cie­šams kriet­ni pla­šāks po­li­go­nu un šau­tuv­ju tīkls Lat­vi­jā. Bru­ņo­to spē­ku at­tīs­tī­bas sce­nā­ri­ji pa­redz šau­tu­ves, ku­rās ie­spē­jams dro­ši tre­nē­ties ar vieg­la­jiem strēl­nie­ku ie­ro­čiem, iz­vie­tot ne tā­lāk par 50 km no vi­siem ba­tal­jo­niem. Līdz­te­kus tiek at­tīs­tī­ti arī jaun­i po­li­go­ni, no ku­riem paš­laik ak­tu­ālā­kais ir Lā­ču­si­la po­li­gons ne­tā­lu no Alūk­snes. Ap­tu­ve­ni 2300 ha pla­šais po­li­gons pri­ori­tā­ri sniegs at­bal­stu Alūk­snes Kāj­nie­ku sko­lai un tu­vē­jiem bru­ņo­to spē­ku ba­tal­jo­niem, ta­ču per­spek­tī­vā tas no­teik­ti at­slo­gos arī Āda­žu po­li­go­nu — pie­mē­ram, ta­jā no­tiks lie­la da­ļa no Ze­mes­sar­dzes re­ģi­onā­lo ba­tal­jo­nu mā­cī­bām. «Ne­no­lie­dza­mi, tā ir vēr­tē­ja­ma kā po­zi­tī­va zi­ņa arī Āda­žu ie­dzī­vo­tā­jiem, jo tu­vā nā­kot­nē tiks līdz­sva­rots po­li­go­nu no­slo­go­jums un ar to sais­tī­tās ne­ēr­tī­bas ap­kār­tnes ie­dzī­vo­tā­jiem,» no­rā­da A. Pu­riņš. Lā­ču­si­la te­ri­to­ri­ja tiks pār­ņem­ta līdz šī ga­da bei­gām. Ša­jā ga­dī­ju­mā pār­ņem­ša­nas pro­cess ir kriet­ni vien­kār­šāks, jo Lā­ču­si­la ze­me ir valsts īpa­šu­mā, Zem­ko­pī­bas mi­nis­tri­jas val­dī­ju­mā (to ap­saim­nie­ko VAS «Lat­vi­jas valsts me­ži»). Vēl līdz pil­nai po­li­go­na te­ri­to­ri­jas pār­ņem­ša­nai vie­nā tā da­ļā tiek vei­do­ta stan­dar­ta šau­tu­ve vieg­la­jiem strēl­nie­ku ie­ro­čiem, kas at­bilst vi­sām mo­der­na­jām dro­šī­bas pra­sī­bām. Pēc Lā­ču­si­la po­li­go­na iz­vei­des mi­nis­tri­ja do­mā par vēl da­žu po­li­go­nu iz­vei­di, lai pa­da­rī­tu tre­ni­ņu ie­spē­jas līdz­īgi pie­eja­mas bru­ņo­to spē­ku vie­nī­bām vi­sā Lat­vi­jas te­ri­to­ri­jā.

Jūras spēku flotilei — 25

Jūras spēku sastāvs
Latvijas Republikas (LR) Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotili veido Mīnu kuģu eskadra, Patruļkuģu eskadra, Krasta apsardzes dienests, Jūras novērošanas un sakaru dienests un Baltijas valstu pretmīnu aprīkojuma darbnīca. Jūras spēki nodrošina valsts teritoriālās jūras un iekšējo ūdeņu (izņemot upes un ezerus) aizsardzību, veic krasta apsardzi, kontrolē valsts teritoriālo jūru un iekšējos ūdeņus (izņemot upes un ezerus), kā arī ekskluzīvo ekonomisko zonu, nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību, koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidē jūrā notikušo avāriju sekas un piesārņojumu ar naftas produktiem, kā arī piedalās ekoloģiskajā uzraudzībā, meklē jūrā sprādzienbīstamus priekšmetus un tos iznīcina, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts robežsardzi ar tehniskajiem līdzekļiem un peldlīdzekļiem tās uzdevumu veikšanai jūrā, sagatavo vienības un personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās.

Jūras spēku tapšana
1991. gada rudenī iesākās atjaunotās Latvijas pirmie patstāvības mēneši. Tapa jaunās valsts aizsardzības spēki. Jau ritēja spraigs darbs pie nacionālo robežapsardzības spēku izveides, formējās pirmo zemessargu bataljoni. Bija skaidrs, ka būs jāgādā arī par gandrīz 500 kilometrus garo jūras robežu. Mūsu valstij nebija ne savu kuģu, ne rīcībspējīgu spēku, kas spētu pildīt kara flotes un krasta apsardzības funkcijas. Taču pats sākums mūsu kara flotes atjaunotnei bija 1991. gada 1. oktobrī, kad Liepājas Jūras koledžā tika izveidots Jūras spēku mācību centrs, kur mācības uzsāka pirmie Latvijas jūras robežsargi. Būtībā tā bija pirmā Jūras spēku apakšvienība. 1992. gada 10. februārī Liepājā tika izveidota pirmā nacionālā kara flotes kaujas vienība — Jūras spēku divizions, kura sastāvā iekļāva Mācību centru. Pirmais diviziona komandieris bija jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis, kurš to vadīja līdz 1998. gada aprīlim. Ar 1992. gada 16. martu Liepājas diviziona sastāvā tika iesaistīti trīs bijušie LPSR zivju resursu uzraudzības kuģi, kurus pašu spēkiem piemēroja krasta apsardzības vajadzībām.

Vissvarīgākais notikums Jūras spēkos kopš Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas bija karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes kuģa «Sams» 1992. gada 11. aprīlī, un šī diena tiek uzskatīta par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu.

1992. gadā izveido ne tikai Jūras spēku divizionu Liepājā (no 1993. gada 12. janvāra — Jūras spēku Dienvidu rajons), bet arī LR Aizsardzības spēku štāba Jūras spēku pārvaldi (no 1994. gada 1. jūnija — Jūras spēku štābs). 1992. gada februārī Kurzemes piekrastē izveidotais 7. Ventspils robežsardzes bataljons tika iekļauts Jūras spēku sastāvā; 1993. gada beigās to pārformēja un izveidoja Krasta apsardzes bataljonu. Kopš reorganizācijas 1999. gada 1. jūlijā šī vienība pārveidota par Radiotehnisko bataljonu (no 2004. gada — Jūras novērošanas un sakaru dienests), kurš nodrošina Jūras novērošanas sistēmas un Jūras spēku komandvadības sistēmas funkcionēšanu. Savukārt 1993. gadā izveido Jūras spēku Centrālo rajonu Rīgā un Jūras spēku sastāvā pāriet Krasta apsardzes bataljons Ventspilī.

No 1992. gada līdz 1993. gadam Jūras spēku sastāvā tika iekļauti: «Ribnadzor» klases kuģi — KA-04 «Sams», KA-02 «Spulga», KA-03 «Komēta», KA-05 Gauja», A-18 «Pērkons» (Polijas dāvinājums), A-51 «Līdaka», P-01 «Zibens» (Vācijas dāvinājums), kā arī «Kristapa» klases (Zviedrijas dāvinājums) kuģi — KA-01 «Kristaps», KA-06 «Gaisma», KA-07 «Ausma», KA-08 «Saule», KA-09 «Klints», KA-10.

No 1994. gada līdz 1995. gadam — «Kondor II» klases (Vācijas dāvinājums) kuģi M-01 «Viesturs» un  M-02 «Imanta», kā arī «Storm» klases (Norvēģijas dāvinājums) ku­ģi P-04 «Bulta», KA-11 un KA-12 «Granāta».

No 1999. gada līdz 2002. gadam — «Lindau» klases kuģis M-03 «Namejs» un «Storm» klases kuģi P-02 «Lode», P-03 «Linga», P-01 «Zibens», kā arī SAR klases kuģi KA-14 «Astra».

Baltijas valstu jūras eskadra (BALTRON)
Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem Baltijas valstu sadarbībā ir apvienotās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kuģu vienības BALTRON izveide 1998. gadā. Par tās pirmo komandieri tika iecelts JS Dienvidu rajona komandieris jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis.

Projekta mērķis ir nodrošināt Baltijas jūras spēku mīnu meklēšanas kuģu pastāvīgu gatavību piedalīties nacionālu uzdevumu veikšanā un NATO pretmīnu vienības realizētajās operācijās. Līdztekus BALTRON veicina savstarpējo savietojamību un sadarbību starp Baltijas valstu jūras spēkiem.

Tika izveidota Baltijas valstu jūras spēku mācību bāze, kurā ietilpst vairākas struktūrvienības, no tām lielākā daļa (Pretmīnu skola, Pretmīnu aprīkojuma remonta centrs, Ūdenslīdēju mācību centrs un Ieroču aprīkojuma darbnīca) atrodas Latvijā, viena — arī Lietuvā.

Jūras spēku attīstība
2003. gadā Latvija no Norvēģijas ieguva 65 metrus garo «Vidar» klases mīnu licēju «Vale» N-53, kam deva vārdu A-53 «Virsaitis».

2004. gadā Latvija ieguva vēl vienu kuģi — 59 metrus garo A- 90 «Buyskes» no Nīderlandes, kam Latvijā deva nosaukumu «Varonis».

2005. gada 24. augustā Latvijas valdība noslēdza vienošanos par piecu 52 metrus garo «Alkmaar» klases mīnu meklētāju iepirkšanu Jūras spēku vajadzībām. Par pieciem kuģiem Latvijai kopumā jāmaksā teju 60 miljoni eiro. Līdz ar to sākās strauja Latvijas Jūras spēku modernizācija, lai paaugstinātu flotes kaujasspējas un spējas pildīt pamat­uzdevumus.

Laikā no 2011. līdz 2014. gadam Jūras spēki iegūst piecus «Skrundas» klases patruļkuģus. 2011. gada 18. aprīlī tiek pacelts karogs uz pirmā patruļkuģa P-05 «Skrunda».

Kopš 2012. gada augusta Jūras novērošanas un sakaru dienestā sāk darboties jaunā Jūras novērošanas sistēma mērķu identificēšanai jūrā.

Jūras spēku komandieri
Pirmais atjaunoto Jūras spēku komandieris laikā no 1993. gada līdz 1999. gada septembrim bija jūras kapteinis Gaidis Andrejs Zeibots.

No 1999. gada septembra līdz 2005. gada janvārim — jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis. 

No 2005. gada janvāra līdz 2009. gada septembrim — jūras kapteinis Aleksandrs Pavlovičs.

No 2010. gada aprīļa līdz 2013. gada novembrim — jūras kapteinis Rimants Štrimaitis.

No 2014. gada jūlija līdz 2015. gada augustam Jūras spēku flotiles komandieris bija jūras kapteinis Juris Roze.

No 2016. gada 1. aprīļa Jūras spēku flotiles komandieris ir flotiles admirālis Ingus Vizulis.

Starptautiskās operācijas
2007. gadā pirmo reizi JSF mīnu meklētājs M-03 «Namejs» tiek ieskaitīts 1. pastāvīgās NATO pretmīnu vienības sastāvā.

2017. gada jūnija beigās Latvijai pirmo reizi tiks uzticēts pārņemt NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas komandvadību, un grupas komandieris būs komandleitnants Gvido Ļaudups. Savukārt kuģis A-53 «Virsaitis» pildīs NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas štāba kuģa funkcijas. Šo-brīd kuģis tiek gatavots, lai tas atbilstu visām NATO prasībām. Vienlaikus tiek komplektēta arī štāba komanda.

Lēmumu par bruņoto spēku dalību operācijā «Atalanta» Saeima pieņēma 2010. gada 2. septembrī. Šai operācijai ir mandāts aizstāvēt Pasaules pārtikas programmas humānās palīdzības un Āfrikas Savienības militārās misijas Somālijā (AMISOM) kuģus, atturēt, novērst un apspiest pirātismu un bruņotu laupīšanu, aizstāvēt briesmām pakļautus kuģus, kā arī palīdzēt veikt monitoringu zvejniecībai pie Somālijas krastiem. Dalība operācija turpinās.

Piedaloties Eiropas Savienības (ES) militārajā operācijā «EUNAVFOR Med», kura izveidota cīņai ar cilvēku kontrabandu Vidusjūrā un kuras sākuma periodā bija paredzēta cilvēku tirdzniecības un kontra­- bandas tīklu izvērtēšana, 2015. gada 21. jūnijā Jūras spēka flotile uz operacionālo štābu nosūtīja pirmo virsnieku — kapteiņleitnantu Tāli Dzērvi. 2015. gada 7. oktobrī sākās operācijas otrais posms, kas paredzēja kontrabandistu laivu pārtveršanu starptautiskajos ūdeņos. Dalībai operācijā rotācijas kārtībā ik pa 6 mēnešiem tiek nosūtīts viens Jūras spēku flotiles virsnieks.

Starptautiskās mācības
2015. gadā Jūras spēku flotiles kuģi piedalījušies šādās starptautiskās mācībās: «Dynamic Move 15», «Baltic SAREX», «SQEX 1/14», «Baltic Fortress 2015», «Open Spirit», «BALTOPS 2015», «BALEX Delta 15», «SQEX 2/14», «NOCO 2015», «Trident Juncture», «NCAGS CPX», «FLOTEX 15».

2016. gadā Jūras spēku flotiles kuģi un personālsastāvs piedalījušies šādās starptautiskās mācībās: «SQUADEX I/16», «SQUADEX II/16», «Baltic Fortress 2016», «Open Spirit 2016», «BALTOPS 2016», «Dynamic Move 2016», «BALEX Delta 2016», «NOCO 2016», «EODEX 2016», «GUARDEX 2016», «Joint Warrior 2016».

Kara flotes karogs
1995. gada 11. aprīlī Jūras spēki savā jubilejā saņēma kā dāvinājumu brīnumainā kārtā saglabājušos Kara flotes karogu ar vēsturisko devīzi «Mūs vieno Latvijas svētais vārds». 1938. gadā to kara jūrniekiem pasniedza akciju sabiedrību «Vairogs», «Tosmare» un «Liepājas Drāšu fabrika» pārstāvji. Zīda karogs darināts Liepājā pēc inženiera Jāņa Zariņa zīmējumiem. 1940. gadā karogs pazuda, un līdz 1995. gadam to uzskatīja par zudušu.

Kuģu krustmātes
Saskaņā ar Aizsardzības spēku komandiera 1993. gadā apstiprināto nolikumu par kuģa krustmāti var kļūt pilngadīga, vēlēt tiesīga pilsone ar augstām garīgām un tikumiskām īpašībām. Krustmātes morālais pienā­kums ir iespēju robežās iepazīstināt sabiedrību ar kuģu apkalpes dienestu, kaujas mācību norisi un rezultātiem, ar apkalpes sadzīves apstākļiem, veicināt kuģa apkalpes locekļu kultūras un garīguma līmeņa celšanu, kā arī citi pienākumi. Kuģa krustmāti var iecelt tikai vienu reizi uz visu kuģa ierindā atrašanās laiku.

Pašlaik Jūras spēku flotilē ir ieceltas 26 kuģu krustmātes. Viņas pārstāv dažādas profesijas, sākot ar vēsturniecēm, kultūras darbiniecēm, aktrisēm un dziedātājām līdz biznesa sievietēm un gleznotājām. Par karakuģa krustmāti tiek iecelta izraudzītā persona ar Jūras spēku komandiera pavēli. Kuģa krustmātes tiesības un pienākumi ir noteikti speciālā nolikumā. Krustmātēm ir izveidojusies tradīcija dāvināt kuģa komandai savu ģīmetni. Krustmāšu atšķirības zīme ir balta šalle ar Jūras spēku logo. Jūras spēki visos publiskos pasākumos aicina piedalīties  kuģu krustmātes.

Jūras spēku flotiles kuģi

A-53 «Virsaitis»
Klase — VIDAR
Tips — mīnu licējs

Tehniskie dati:
• Garums — 64,8 m
• Platums — 12 m
• Augstums — 26 m no WL
• Iegrime — 4,6 m
• Ātrums — 14 mezgli

Apbruņojums:
lielgabals BOFOR L/70 40 mm

A-90 «Varonis»
Klase — «Buyskes»
Tips — hidrogrāfijas kuģis

Tehniskie dati:
• Garums — 58,8 m
• Platums —6,3 m
• Iegrime — 3,7 m
• Ātrums — max. 13 mezgli

M-04 «Imanta»,
M-05 «Viesturs»,
M-06 «Tālivaldis»,
M-07 «Visvaldis»,
M-08 «Rūsiņš
»

Klase — «Imanta» («Alkmaar»)
Tips — mīnu meklētājs

Tehniskie dati:
• Ūdensizspaids, pilns — 595 t
• Izmēri — 51,6 x 8,96 x 2,6 m
• Ātrums — 15 mezgli ar dīzeļdzinēju,
7 ar elektrisko

Apbruņojums:

• 1 x GIAT 20F-2 20mm/90

• Sonors — Thales DUBM 21B

• Pretmīnu aprīkojums: 2 x PAP 104

P-05 «Skrunda»,
P-06 «Cēsis»,
P-07 «Viesīte»,
P-08 «Jelgava», 

P-09 «Rēzekne»

Klase — «Skrunda»

Tips — patruļkuģis

Tehniskie dati:

• Garums — 25,65 m

• Platums — 13 m

• Iegrime — 2,7 m

• Dzinēji — 2 x MAN D2842 LE410,

jauda 2 x 1100 ZS

• Ātrums — max. 21 mezgls

Apbruņojums:  divi 12,7 mm

«Browning» ložmetēji

KA-01 «Kristaps»,
KA-06 «Gaisma»,
KA-07 «Ausma»,
KA-08 «Saule» 

Klase — KBV 

Tips — piekrastes patruļkuģis 

Tehniskie dati:

• Garums — 16,2 m

• Platums — 3,61 m

• Iegrime — 1,2 m

• Ātrums — max. 20 mezgli

A-09 «Klints»

Klase — KBV 

Tips — piekrastes patruļkuģis 

Tehniskie dati:

• Garums — 16,6 m

• Platums — 3,6 m

• Iegrime — 1,3 m

• Ātrums — max. 18 mezgli

KA-14 «Astra» 

Klase — SAR

Tips — 21.5 meklēšanas un glābšanas

kuģis

Tehniskie dati:

• Garums — 22,80 m

• Platums — 5,60 m

• Iegrime — 1,1 m

• Ātrums — max. 30 mezgli