Mazāk zināmie pieminekļi strēlniekiem

Ir zināmi pieminekļi strēlniekiem Nāves salā, Ložmetējkalnā, Ķemeros, Ikšķilē u.c. Bet strēlniekiem ir arī piemineklis Tartu (Tērbatā, Jurjevā). Strēlnieku rezerves bataljons atradās Tērbatā, šeit ārstējās arī no gūtajiem ievainojumiem, jo tur atradās strēlnieku kara slimnīca. Bija arī no ievainojumiem mirušie, kas tika apglabāti Tērbatas Puijestes kapos. Šajos kapos apglabāti arī Pirmā pasaules kara Kurzemes bēgļi, kuri lielā skaitā atradās Tērbatā. 1930. gada 28. septembrī minētajos kapos atklāja pieminekli  (230 x 390 x 131 cm) — arhitektonisku kompozīciju, kas izgatavota no Allažu šūnakmens. Pieminekļa augšdaļā bija novietota bronzas lode ar 1,5 m augstu dzelzs krustu. Lode laikmeta griežos pazuda, bet, atjaunojot pieminekli, dzelzs krusts tika ievietots akmens lodē. Autors arhitekts Aleksandrs Birznieks. Piemineklis izgatavots Brāļu kapu darbnīcās Rīgā. Pieminekļa centrā smilšakmens plāksne ar tekstiem latviešu un igauņu valodā:

kuskis-1

180 latviešu strēlnieku pulka karavīru un
98 latvju bēgļu piemiņai
1915—1918
Jūs sevi ļāvāt vētrai lauzt,
Lai laikmets jauns
Pār tautu aust.
***
LATI KUTTIDE RUGEMENDI
180 SÖDURI
JA 98 LATI PÖGENEJA
MALESTUSEKS
1915 — 1918

Piemineklis bija bojāts. Tas atjaunots 1988. gada 22.—23. aprīlī, no jauna iesvētīts 1988. gada 23. aprīlī.

Pie bijušās Spāres muižas Cēsu rajonā, kur Pirmajā pasaules kara laikā atradās kara slimnīca, tika apglabāti arī no ievainojumiem mirušie strēlnieki. To piemiņai 1935. gada 6. oktobrī atklāja betona pieminekli (155 x 79 x 49 cm) ar iestrādātu smilš­- akmens plāksni. Uz plāksnes ir uzraksts:

kuskis-2

PIRMĀ PASAULES KARĀ
NO IEVAINOJUMIEM KRITUŠO
24 KARAVĪRU PIEMIŅAI.
LAI TAUTA JŪT, ŠE STAIGĀJOT, — DZĪVS, KAS PAR BRĀĻIEM NOMIRT PROT.

Pieminekļa autors profesors Pēters Feders. Pēc Otrā pasaules kara piemineklis bija nedaudz bojāts, tagad bojājumi izlaboti.

 

Jelgavā, pareizticīgo kapos atrodas piemineklis latviešu strēlnieku piemiņai, kuri miruši vācu gūstā. Tas ir obelisks uz cokola (260 x 72 x 40 cm). Autors arhitekts Vladimirs Šervinsks. Izgatavots Brauera akmeņkaltuvē Jelgavā no pulēta granīta. Atklāts 1938. gada 22. maijā. Uz pieminekļa iekalti uzraksti latviešu un krievu valodā.

kuskis-3

Vienā pusē teksts:
PASAULES KARĀ
LATVIEŠU STRĒLNIEKU UN
KRIEVU PULKU KRITUŠIEM
KARAVĪRIEM
ЛATЫШCKИM CTPEЛKAM
И PУCCKИM BOИHAM
ПABШИM B MИPOBУЮ BOЙHУ

Otrā pusē teksts:
DUSIET, KAUJAS ĒRGĻI!
CПИTE, OPЛЫ БOEBЫE!
1914—1918

Rīgas rajona Salas pagasta «Krāču kalnā», Ķemeru—Kalnciema šosejas malā, pie Liliju ezera (tuvākā autobusa pietura «Kūdra») ir piemineklis kritušo latviešu strēlnieku piemiņai. Arhitektoniskās kompozīcijas autors ir pulkv. Artūrs Galindoms, lauk­akmenī to kalis Kristaps Druka. Augstums 2 m. Atklāts 1936. gada 5. jūlijā. Piemineklī iestrādāta plāksne ar uzrakstu:

kuskis-4

ŠE DUS MŪŽA MIERĀ 90 LATVJU STRĒLNIEKI,
KAS DZIMTENEI ZIEDOJUŠI DZĪVĪBAS
1917. GADA KAUJĀS.

Pieminekļa augšdaļu rotājis krusts, kas pēc Otrā pasaules kara nokalts. Pieminekli uzstādījis vecais latviešu strēlnieks Kristaps Druka saviem kauju biedriem, kurus atradis, līdzinot vecos Pirmā pasaules kara ierakumus, un tos apbedījis.

 

Sagatavojis Gunārs Kušķis.
Foto no grāmatas «Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību. Brīvības cīņu pieminekļi».

Pirmās rezerves karavīru mācības šogad

Uz pirmajām šā gada rezerves karavīru mācībām, kas norisinājās no 15. līdz 21. augustam 1. Zemessardzes novadā, bija ieradušies 33 karavīri, kuri visas nedēļas ga­- rumā atjaunoja zināšanas un prasmes, tai skaitā ieroču apmācībā, lauka kaujas iemaņās, kaujas šaušanā un citās jomās.

Pavēstes uz pirmajām rezerves karavīru mācībām šogad tika izsūtītas 139 rezerves karavīriem. Bruņotajos spēkos ir pieņemts izsūtīt trīsreiz vairāk pavēstu, nekā plānots apmācīt karavīrus, rēķinoties ar situāciju, ka dati par rezerves karavīru adresēm un veselības stāvokli var būt neprecīzi un mainīties.

Rezerves karavīru mācību cikls

Šogad kopumā notiks 12 rezerves karavīru mācības, un tās lielākoties ir iekļautas regulāro spēku un Zemessardzes vienību plānotajās mācībās, kas ir daļa no četru gadu cikla mācībām, lai sagatavotos cikla noslēdzošajām mācībām «Namejs 18», kas notiks 2018. gadā. Mācības norisināsies visos spēku veidos, tai skaitā arī starptautiskajās sauszemes spēku mācībās «Sudraba bulta» šā gada oktobrī un Jūras spēku flotiles mācībās «Flotex» novembrī.

Pavēstes tika izsūtītas rezerves karavīriem, kuri atbilst tām Apvienotā štāba pieprasītajām specialitātēm, kuras nepieciešamas vairāku bruņoto spēku vienību personālsa-stāva komplektēšanai. Pavēstē tiek norādīts gan ierašanās laiks un vieta, gan arī izskaidroti rezerves karavīra pienākumi.

Rezerves karavīru mācību ciklsPavēstē norādītajā laikā rezerves karavīram jāpaziņo Rekrutēšanas un atlases centram, ja viņš pavēstē minēto iemeslu dēļ noteiktajā laikā un vietā nevar ierasties uz militārajām mācībām. Rezerves karavīru uz kārtējām vai pārbaudes mācībām neiesauc veselības stāvokļa dēļ, arī ja viņš ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks vai viņa apgādībā ir ne mazāk kā divi pirms­skolas vecuma bērni. Uz rezerves karavīru mācībām neiesauc arī rezerves karavīru, kurš dien Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Tāpat neiesauc arī to rezerves karavīru, kurš ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarī­- šanu, ir sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Rezerves karavīram pēc pavēstes saņemšanas, bet ne vēlāk kā mēnesi pirms iesaukšanas aktīvajā dienestā, jāinformē darba devējs par plānoto iesaukšanu aktīvajā dienestā. Militāro mācību laikā rezerves karavīrs pilda aktīvo dienestu, par ko saņem kompensāciju, viņam ir karavīra statuss, un mācību laiks tiek ieskaitīts viņa izdienas stāžā.

Rezerves karavīri ir karavīri, kas atvaļināti no profesionālā dienesta Latvijas bruņotajos spēkos un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites, kā arī zemessargi pēc līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanas, ja viņi nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam bruņoto spēku rezervē.

Foto — Gatis Dieziņš.

Ģenerālim Kazimiram Olekšam — 130

Ēriks Jēkabsons,
LU profesors.

Foto — no Latvijas Kara muzeja krājuma.

eriks-1Pirms 130 gadiem — 1886. gada 26. jūlijā Latgalē — Domopoles pagastā, Mastareigas ciemā (tag. Bērzpils pagasta teritorijā) zemnieka ģimenē dzimis ievērojams Latvijas un latviešu virsnieks — ģenerālis Kazimirs Olekšs. Beidzis vietējo pagasta skolu, viņš devās uz Pēterburgu, kur apmetās pie sava krusttēva un turpināja mācīties. 1907. gada rudenī puisis tika iesaukts obligātajā karadienestā un iedalīts 174. Rovnas kājnieku pulkā Čerkasu pilsētā. Dienesta laikā tika paaugstināts par jaunāko unteroficieri un izšķīrās par virsnieka karjeru. 1910. gada augustā sekmīgi nokārtoja iestājpārbaudījumus Čugujevas kājnieku karaskolā un 1. septembrī uzsāka tajā mācības. Uzrādīja labas sekmes šaušanā, 1911. gadā saņemot II šķiras nozīmi. Pēc trim gadiem — 1913. gada 6. augustā karaskola tika pabeigta, un podporučiks K. Olekšs uzsāka virsnieka dienestu 25. Smoļenskas kājnieku pulkā Kozeņicē pie Radomas (Polijā), ieņemot rotas jaunākā virsnieka amatu.

Visu mainīja kara sākums 1914. gada vasarā. Jau tā pirmajās dienās pulks tika nosūtīts uz fronti pret Austroungāriju. Kara pirmajās nedēļās un mēnešos modernā kara apstākļi jeb reālā situācija izrādījās pilnīgi pretēja priekšstatiem par to, kādai tai jābūt. Tas izpaudās arī milzīgā kritušo virsnieku īpatsvarā. Tāpēc arī rotas jaunākais virsnieks K. Olekšs drīzumā bija spiests daudzkārt izpildīt rotas komandiera amatu, jo visi vecākie virsnieki bija krituši vai ievainoti. Arī viņš pats tika ievainots 1914. gada decembrī ar granātas šķembu.1916. gada aprīlī viņš tika paaugstināts par poručiku, jūlijā — oficiāli iecelts par rotas komandieri, turklāt ilgstoši, tā paša gada jūnijā — augustā bija jāizpilda arī bataljona komandiera amats. 1917. gada februārī K. Olekšu iecēla par pulka mācību komandas priekšnieku, bet martā — paaugstināja par štābkapteini un jūnijā — par kapteini.

Daugavpils kājnieku pulkā viesojas armijas virsmācītājs Pēteris Apkalns. 20. gs. 30. gadu pirmā puse. 1. rindā otrais no kreisās puses — pulka komandieris pulkvedis K. Olekšs.
Daugavpils kājnieku pulkā viesojas armijas virsmācītājs Pēteris Apkalns. 20. gs. 30. gadu pirmā puse. 1. rindā otrais no kreisās puses — pulka komandieris pulkvedis K. Olekšs.

Par kaujās parādīto varonību K. Olekšs saņem Svētās Annas IV šķiras ordeni ar uzrakstu «Par drošsirdību» un Svētā Staņislava III šķiras ordeni ar šķēpiem (abi — 1915. gada janvārī), Svētās Annas II (1915. gada aprīlī), Svētā Staņislava II (1915. gada jūlijā), Svētās Annas II šķiras ordeni (1915. gada oktobrī). Visi apbalvojumi bija piešķirti par kaujas nopelniem, ko apliecina tiem pievienotie šķēpi un lente. 1917. gada februārī viņš saņēma vienu no Krievijas armijas augstākajiem kaujas apbalvojumiem, ko piešķīra tikai pēc ļoti rūpīgas varoņdarba pierādīšanas — Jura zobenu (par to, ka «1916. g. 8. marta kaujā pie Zanaročas sādžas, komandējot rotu zem pretinieka krusteniskas uguns, pa atklātu lauku izveda rotu līdz dzeloņdrāšu aizžogojumiem, ar personisku piemēru aizrāva to aiz sevis, durkļu uzbrukumā ieņemot pretinieka ierakumu, turklāt ieguva ložmetēju un saņēma gūstā 50 zemāko pakāpju karavīrus»). Galu galā 1917. gada augustā kapteinis Olekšs saņēma augsto Svētā Vladimira IV šķiras ordeni ar šķēpiem un lenti. Simboliski, ka no zemnieku kārtas nākušais virsnieks bija saņēmis divus tādus apbalvojumus, kuri līdz 1917. gada Februāra revolūcijai deva tiesības piederībai muižniecības kārtai. Tiesa, šoreiz tam vairs nebija nozīmes, Krievijā cars bija gāzts, valdīja haoss, kas izpaudās arī kā pakāpenisks disciplīnas zudums armijā. Jūlijā gan Krievijas pagaidu valdība un armijas pavēlniecība mēģināja organizēt vēl vienu izmisīgu uzbrukumu, taču tas beidzās nesekmīgi un ar smagiem zaudējumiem. K. Olekšs par 11. jūlija kaujām pie Tarnopoles tika izvirzīts vēl vienam augstam apbalvojumam, kurš arī atspoguļoja politiskās situācijas maiņu — virsnieka Svētā Jura IV šķiras krustam (tam bija jāpauž armijas demokratizēšanās un virsnieku tuvināšanās vienkāršajiem karavīriem, jo pirms tam karavīri saņēma Jura krustus, bet virsnieki — ordeņus un zobenus). Savukārt 2. septembrī viņš tika izvirzīts paaugstināšanai apakš­pulk­veža dienesta pakāpē. Pēc septembrī gūtā granātas šķembas ievainojuma viņš kā bataljona komandieris tika aizkomandēts uz aizmuguri — 26. kājnieku rezerves pulku. Tomēr nepaspēja saņemt ne apbalvojumu, ne paaugstinājumu, jo rudenī notika boļševiku apvērsums, — strauji izzuda disciplīnas atliekas armijā un sabruka pati armija. 19. decembrī, jau pēc pulka izformēšanas, K. Olekšs slimības dēļ tika komandēts uz kara hospitāli Petrogradā, bet 1918. gada 8. martā ar Voroņežas Strādnieku, zaldātu un zemnieku deputātu padomes lēmumu atvaļināts no armijas. 12. martā Petrogradā hospitāļa ārstu komisija atzina, ka viņš zaudējis 40% no darba spējām, tāpēc ir karadienestam nederīgs. Virsnieks atgriezās vācu kara-spēka okupētajā Latvijā un dzīvoja tēva mājās Domopoles pagastā.

Zviedrijas armijas virsnieku viesošanās 8. Daugavpils kājnieku pulkā. 20. gs. 30. gadu pirmā puse. Ceturtais no labās — K. Olekšs.
Zviedrijas armijas virsnieku viesošanās 8. Daugavpils kājnieku pulkā. 20. gs. 30. gadu pirmā puse. Ceturtais no labās — K. Olekšs.

1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas neatkarība un darbu uzsāka Pagaidu valdība Kārļa Ulmaņa vadībā, taču minētais notika ārkārtīgi sarežģītā situācijā — faktiski vācu okupācijas apstākļos, pagaidām tikai ar ierobežotu tautas atbalstu inteliģencei. Drīz pēc tam Padomju Krievijas valdība anulēja Brestas miera līgumu ar Vāciju un sāka savas armijas virzību uz rietumiem. Apstākļos, kad Latvijā ienāca Sarkanā armija un arī tās sastāvā esošās latviešu strēlnieku vienības, bet Pagaidu valdība bija spiesta sadarboties gan ar vācu okupācijas varu, gan vietējiem vācbaltiešiem (viņiem īsā laikā, jau sākot no 11. novembra, bija izdevies no brīvprātīgajiem izveidot samērā spēcīgas karaspēka vienības), tautas atbalsts tai bija vājš un izdevās saformēt tikai vairākas karavīru rotas Rīgā, Cēsīs, Tukumā u. c. Rīgā situāciju gandrīz pilnībā turpināja kontrolēt vācu okupācijas varas iestādes, turklāt revolucionārs noskaņojums bija skaidri manāms arī Vācijas karaspēka vienībās, kuru karavīri vienkārši vēlējās beigt karot un atgriezties mājās.

Vācu karaspēks bez cīņas atkāpās no Latgales un Vidzemes un kopā ar to Rīgas virzienā devās daudzi, kuri nevēlējās palikt boļševiku kontrolētā teritorijā. Uz Rīgu devās arī K. Olekšs, un 10. decembrī viņš iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajās vienībās, bet 15. decembrī saņēma rīkojumu formēt Virsnieku rotu. Tomēr 1919. gada 2.—3. janvārī, valdībai un tai uzticību saglabājušajām, stipri sarukušajām karavīru vienībām atkāpjoties uz Kurzemi, K. Olekšs bija starp tiem, kuri palika Rīgā (vismaz oficiāli — slimības dēļ, ko nevar pilnībā izslēgt). 1919. gada martā, sākoties masveida mobilizācijai Padomju Latvijas armijā, tajā tika iesaukts arī K. Olekšs, turklāt iedalīts 2. padomju latviešu strēlnieku pulka štāba kancelejā par rakst­vedi. Sākoties armijas sabrukumam, viņš 18. maijā Valmierā dezertēja un atgriezās Rīgā, no kuras vācu spēki 22. maijā bija padzinuši boļševikus, bet 8. jūnijā pieteicās Rīgā esošajā Kara ministrijā (acīmredzot Andrieva Niedras valdības) un tika komandēts uz Liepāju tur formējamo spēku rīcībā.

Ģenerālis A. Krustiņš Latvijas armijas manevru laikā kopā ar 8. Daugavpils kājnieku pulka virsniekiem.  20. gs. 30. gadu pirmā puse. Piektais no kreisās — pulkvedis K. Olekšs.
Ģenerālis A. Krustiņš Latvijas armijas manevru laikā kopā ar 8. Daugavpils kājnieku pulka virsniekiem. 20. gs. 30. gadu pirmā puse. Piektais no kreisās — pulkvedis K. Olekšs.

Sekoja kaujas pie Cēsīm, kurās igauņu un latviešu spēki pilnībā sakāva vāciešus, tādējādi dodot iespēju jūnija beigās K. Ulmaņa valdībai nokāpt no tvaikoņa «Saratov» klāja un atgriezties vāciešu atstātajā Liepājas pilsētā. K. Olekšs nekavējoties stājās tās rīcībā un 1. jūlijā tika iecelts par Liepājas rajona Latviešu karaspēka štāba priekšnieku, septembrī amats tika pārdēvēts par Lejaskurzemes kara apgabala štāba priekšnieku. Tieši kapteinis Olekšs lielā mērā vadīja Latvijas armijas daļu organizēšanos Liepājā, liekot pamatu topošajai Zemgales divīzijai. Tieši šīm karaspēka daļām Liepājā bija jāizcīna nopietnas un upuriem bagātas kaujas ar uzbrūkošajām Bermonta armijas vācu daļām,
14. novembrī tās galīgi padzenot no pilsētas. Vēlāk K. Olekšam tika piešķirts III šķiras Lāčplēša Kara ordenis par to, ka viņš 1919. gada 14. novembrī, kad «sākās izšķirošais uzbrukums pilsētai un mūsējie atkāpās no fortiem, nokārtoja stāvokli un ar precīzām un pamatotām pavēlēm pārgrupēja karaspēku, virzīja to pret vāciešiem un satrieca to labo spārnu, tā sekmēdams galīgu uzvaru un bermontiešu padzīšanu no visas Lejaskurzemes».

Pats K. Olekšs 1939. gada nogalē Liepājas kauju nozīmi novērtēja sekojoši:

«Liepājas aizstāvēšana jāuzskata kā atsevišķa operācija, kuras izvešanā bija jārīkojas pilnīgi patstāvīgi. Kā zināms, šinī laikā ienaidnieks gan bija padzīts no Pārdaugavas, tomēr tas vēl neļāva mūsu armijas vadībai uzturēt sakarus ar Liepāju pa zemes ceļu. Virspavēlnieka pavēles varēja saņemt tikai pa radio, kurš arī bojājās. Sakari pa jūru bija ļoti gausi. Pastāvīgo sakaru nodrošināšana ar virspavēlnieku Liepājas aizstāvēšanas vadībai bija no ļoti liela svara, jo tās aizmugure bija tikai jūra. Neveiksmju gadījumā varēja viss iet zudumā. Tas nenotika, mēs sakāvām ienaidnieku, un tagad varam jautāt un atbildēt — ko deva Liepājas aizstāvēšanas uzvara? Par to lemj ienaidnieka vadība pēc Pārdaugavas ieņemšanas: «Pagaidām noturēt Rīgas fronti, nodrošināt satiksmi un ieņemt pietiekoši stipri savu aizmuguri Kurzemi.» Lai pietiekoši stipri ieņemtu savu aizmuguri, ienaidniekam bija ļoti vajadzīga Liepāja, jo, izmantojot tās tuvumā esošos ezerus un bijušo fortu līniju, pilsētu varēja labi aizstāvēt, tāpēc tā bija izdevīgs novietošanās punkts, kur palikšana bija droša. Ar Liepājas ieņemšanu ienaidnieks ne tikai nodrošinātu savu aizmuguri, bet tiktu iznīcināts tur atrodošais mūsu karaspēks. Ja ienaidnieks Liepāju būtu ieņēmis, padzīt viņu no turienes nebūtu viegli, tas prasītu daudz laika un saistītu ievērojamus mūsu spēkus. Turpretim apstākļi bija tādi, ka bija jāsteidzas ar Latgales atbrīvošanu. To prasīja tas apstāklis, ka mūsu austrumu frontes kaujas darbība viņa citās frontēs varēja uzlaboties. Tas viņam dotu iespēju pievest pastiprinājumus pret mums. Patiesībā tā arī notika un sevišķi Latgales frontes kreisajā spārnā, pret kuru pretinieks pieveda pastiprinājumus no Igaunijas frontes. Šinī mūsu frontes daļā mēs sasniedzām sprausto mērķi tikai ar niknām cīņām. Grūti paredzēt, kā būtu izveidojusies mūsu kaujas darbība austrumu frontē un kas vispāri būtu noticis ar šo fronti, ja Liepāju būtu ieņēmis ienaidnieks. Skaidrs tikai viens, ka atstāt ienaidnieku Liepājā un visus spēkus pārsviest uz Latgali nebūtu bijis iespējams. Ja daļa mūsu spēku paliktu pie Liepājas vai mums būtu ienaidnieks jāpadzen no pilsētas, tad jau būtu palaists izdevīgākais moments drīzumā atbrīvot Latgali. Kā un kad varētu notikt Latgales atbrīvošana, tanī gadījumā, ja Liepāja būtu kritusi ienaidnieka rokās, grūti pareģot. Bet nenoliedzami ir tas, ka Latgales atbrīvošana novilcinātos un tā prasītu lielākus upurus. Kā redzams no šīm rindiņām, kuras dibinās uz Latgales atbrīvošanas norisi, 14. novembra uzvara pie Liepājas nav tikai Lejaskurzemes atbrīvošana, bet tā paātrināja arī Latgales atbrīvošanu, ja pat šī uzvara nebija galvenā mūsu austrumu frontes panākumu noteicēja pie Latgales atbrīvošanas, jo tā deva iespēju visus spēkus vērst pret pretinieku austrumu frontē pēdējā un mums visizdevīgākā brīdī. Tāda pēc būtības ir nozīme Liepājas aizstāvēšanās izšķirošai kaujai 14. novembrī — mūsu uzvarai. Vieglas smiltis Jums, varoņi, kas devāt mums brīvību! Mīļš sveiciens Jums, Lejaskurzemes kauju dalībnieki, kas vēl esat šeit!»

1919. gada decembrī K. Olekšs tika par kaujas nopelniem paaugstināts pulkveža-leitnanta pakāpē, bet 1920. gada janvārī iecelts par Zemgales divīzijas štāba priekšnieku. Divīzijas apgādē un apmācībā piedalījās Francijas armijas virsnieki, ar kuriem štābam bija jāsadarbojas. Aprīlī divīzija tika pārvietota uz Latgales fronti un līdz miera noslēgšanai ieņēma pozīcijas tās labajā sektorā.

Armijai pakāpeniski pārejot uz miera laika štatiem, K. Olekšs 1921. gada janvārī tika iecelts par Robežsargu divīzijas sastāvā iekļautā 1. Latvijas strēlnieku pulka komandieri, bet tā paša gada augustā — par Latgales divīzijas štāba priekšnieku. 1924.—1926. gadā viņš mācījās un sekmīgi beidza Virsnieku akadēmiskos kursus (starplaikā — 1925. gadā paaugstināts par pulkvedi), no 1929. gada bija 8. Daugavpils kājnieku pulka komandieris, no 1935. gada maija — Vidzemes divīzijas komandiera palīgs (līdz ar iecelšanu paaugstināts par ģenerāli), bet 1936. gada maijā
veselības stāvokļa dēļ tika atvaļināts no armijas. Dienesta laikā bija apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu III un IV šķiras ordeņiem, kā arī Aizsargu Nopelnu krustu. Bija studentu korporācijas «Lacuania» goda filistrs.

Pēc atvaļināšanas Olekšs strādāja par akciju sabiedrības «Ogle» valdes locekli, turpinot vadīt arī sev piederošās Grumužu ūdensdzirnavas Maltas pagastā. Pēc valsts okupācijas, no 1941. gada februāra strādāja par prečzini uzņēmumā «Turība», sākoties vācu okupācijai, 1941. gada augustā—novembrī bija Rēzeknes patērētāju biedrības tehniskais vadītājs, pēc tam saimniekoja savās ūdensdzirnavās. Pēc Otrā pasaules kara klusi dzīvoja Rīgā,
Piebalgas ielā, strādājis ielu komitejā. Miris 1970. gada 2. februārī, apbedīts Rīgā, Sarkandaugavas kapos.

Ģenerālis Kazimirs Olekšs bija ievērojams karavīrs, kurš par tādu bija kļuvis, neraugoties uz grūtībām, turklāt pierādīja savas karavīra dotības gan Krievijas, gan Latvijas armijas rindās, gan kara, gan miera dienesta laikā. Neapšaubāms Latvijas patriots, viens no retajiem ģenerāļiem, kuram izdevās izvairīties no represijām un nomirt dzimtenē. Šodien mums jāatceras Kazimirs Olekšs gan kā viens no Latvijas ģenerāļiem — Latgales dēliem, gan viņa paveiktais Neatkarības kara laikā, pirmām kārtām kaujās pie Liepājas.

Ārzemju ziņas

PrintPozitīvi vērtē pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmu izvēršanu valstī

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs, komentējot Bundesvēra ģenerāļa Mihaēla Gšosmana izteikumus par pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» iespējamu izvietošanu Baltijas valstīs, atzinis šādus nodomus par loģiskiem, jo tādā veidā izdotos aizpildīt robus Baltijas valstu pretgaisa aizsardzībā. Taču ministrs arī norādījis, ka pagaidām Lietuva neesot saņēmusi nekādus oficiālus priekšlikumus no Vācijas vai Nīderlandes.

Nīderlandes BS kompleksi «Patriot»,  kas NATO uzdevumā bija izvērsti Turcijā.
Nīderlandes BS kompleksi «Patriot», kas NATO uzdevumā bija izvērsti Turcijā.

Augusta sākumā brigādes ģenerālis M. Gšosmans, viens no Bundesvēra Gaisa spēku pavēlniecības pārstāvjiem, intervijā aģentūrai «Reuters» pavēstījis, ka Vācija un Nīderlande oktobrī gatavojas Krētas salā (Grieķija) veikt pretgaisa un pretraķešu apvienotās aizsardzības sistēmas «Patriot» testēšanu, kas turpmākajos gados varētu kļūt par modeli daudzpusējai šo raķešu izvietošanai Polijā vai Baltijas valstīs. Divpusējās mācībās paredzēts pārbaudīt jaunu pretgaisa un pretraķešu apvienotās aizsardzības koncepciju, kuras izstrādei abas valstis veltījušas pēdējo gadu. Ja kopīgie treniņi Krētā būs veiksmīgi, Vācija un Nīderlande varētu vērsties pie NATO ar priekš-likumu nodot divpusējo pretgaisa un pretraķešu vienību alianses uzdevumu izpildei, tādējādi stiprinot NATO kolektīvo aizsardzību un drošību.

L. Linkevičs uzskata, ka Vācija un Nīderlande darbojas pareizā virzienā un būtu tikai apsveicama dažāda formāta (pagaidu vai pastāvīga) NATO pretgaisa un pretraķešu resursu dislokācija Baltijā. Līdzīgu optimismu ir paudusi arī Igaunijas puse, norādot, ka būtu ļoti vēlama kopīgas sabiedroto pretgaisa un pretraķešu vienības izvietošana Igaunijā.

Iepriekš bija publiskota informācija, ka mācību rīkošanas ietvaros uz Baltijas valstīm šovasar tikšot nosūtīta ASV «Patriot» baterija. Šajā kontekstā M. Gšosmans paudis, ka daudz iespaidīgāks politiskais vēstījums potenciālajam agresoram varētu būt vienlaikus vairāku sabiedroto valstu pievienošanās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības spēju nostiprināšanai Baltijā. Pēc M. Gšosmana domām, apvienojot ASV, Vācijas un Nīderlandes pašaizsardzības ieroču potenciālus vienotā vektorā un izvietojot tos Polijā vai Baltijas valstīs, izdotos būtiski uzlabot alianses austrumu flanga aizsardzības spējas pret uzbrukumiem no gaisa.

PrintOptimizēs Aizsardzības ministrijas struktūru

Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu reorganizēt un samazināt valsts aizsardzības resoru. Rezultātā trīs dažādi departamenti tiks apvienoti vienā — Aizsardzības investīciju departamentā. Pēc Finanšu departamenta likvidācijas visas tā funkcijas tiks pārdalītas starp citām ministrijas struktūrvienībām, bet daļa uzdevumu nonāks Aizsardzības spēku atbildībā. Tiks arī likvidēts aizsardzības ministra sekretāra vietnieka amats investīciju jautājumos.

arz-kaitseministeerium_43Aizsardzības ministrs Hanness Hanso  paskaidrojis, ka lēmums samazināt Aizsardzības ministrijas menedžmentā iesaistīto cilvēku skaitu ir saistīts ar nepieciešamību paplašināt un padziļināt nacionālās aizsardzības plānošanas pasākumus visas valdības līmenī. Pēc reorganizācijas Aizsardzības ministrijā tiks samazināts birokrātijas līmenis, minimizēta struktūrvienību sadrumstalotība un būtiski ietaupītas personāla izmaksas. Reģionālās drošības situācijas eskalācijas apstākļos nacionālās aizsardzības efektīva veidošana ir īpaši kritiska, norādījis ministrs.

Līdzšinējo četru ministra sekretāra vietnieku vietā paliks trīs, bet 19 departamenta direktoru vietā būs 15.  AM darbinieku skaits saruks par 30 cilvēkiem, kuru funkcijas tiks nodotas jaunizveidotajam Igaunijas Aizsardzības investīciju centram (AIC), bet atsevišķi uzdevumi — Aizsardzības spēku Nodrošinājuma pavēlniecībai.

AM reorganizācijas pasākumi stāsies spēkā jau 2017. gada 1. janvārī, un jaunajam AIC tiks nodotas visas Aizsardzības ministrijas funkcijas, kas tā vai citādi saistītas ar iepirkumiem un infrastruktūras objektiem.  Pateicoties AIC izveidei, AM departamenti tiks atslogoti un varēs efektīvāk pildīt tiem uzticētos uzdevumus.

Valdība ir arī apstiprinājusi izmaiņas Aizsardzības spēku reglamentā, kas paredz Militārās izlūkošanas centram (MIC) piešķirt pilnvaras izmantot slepenos aģentus, atļaut MIC darbiniekiem veikt dažādus pasākumus, vajadzības gadījumā intervēt personas un veikt izlūkošanas procedūras arī ārpus Igaunijas Republikas robežām.

PrintMasveidā pirks jaunu bruņojumu

Aizsardzības ministra vietnieks Bartošs Konvackis informējis, ka jauna bruņojuma iegādes programmu realizācijai tiks piešķirts gandrīz 21 miljards dolāru. No tiem 10 miljardi dolāru tiks novirzīti vidējā darbības rādiusa zenītraķešu kompleksu iegādei, kā arī taktiskās pretraķešu aizsardzības sistēmām. Aptuveni pieci miljardi dolāru tiks iztērēti pretgaisa aizsardzības kompleksiem. 3,3 miljardus izmaksās helikopteru, bet 2,5 miljardus – jaunu zem­ūdeņu iegāde.

«Kryl» izvērsta šaušanai.
«Kryl» izvērsta šaušanai.

Lielākā daļa no visiem plānotajiem pirkumiem tiks integrēta Polijas Bruņoto spēku tehniskās modernizācijas programmā 2017.—2022. gadam. Izdevumu pozīciju galīgā redakcija tiks izskatīta parlamentā šī gada septembrī.

Šīs vasaras sākumā aizsardzības ministrs Antonijs Macerevičs intervijā masu medijiem bija izteicies, ka Varšavā tiek izvērtēta iespēja slēgt starpvaldību līgumu ar ASV par pretraķešu kompleksu «Patriot» piegādi. Zināmas domstarpības attiecībā uz šiem kompleksiem saistītas ar to cenu, proti, nesen B. Konvackis saziņā ar masu medijiem ir norādījis, ka amerikāņu «Patriot» esot nepieņemami dārgi.

Armijas tehnoloģiskās modernizācijas nolūkā Polija šovasar parakstījusi nodomu protokolu ar Izraēlas kompāniju «Elbit Systems» par turpmāko sadarbību kopējos projektos. Protokolā ir aktualizēta arī programma «Kryl», kuras ietvaros «Elbit Systems» pēc Polijas armijas pasūtījuma būvēs ieroču sistēmas jaunajām poļu pašgājējartilērijas iekārtām «Kryl» (kompānija «Huta Stalowa Wola»).

BS plāno iegādāties aptuveni 170 pašgājējartilērijas iekārtas «Kryl» (kalibrs 155 mm), lai pakāpeniski aizvietotu novecojušās 122 mm pašgājējartilērijas sistēmas «2S1 Gvozdzika».

PrintPirks tankus «Leopard»

Čehijas Aizsardzības ministrija publiskojusi plānus iegādāties Spānijas militārajās noliktavās iekonservētos Vācijas ražojuma tankus «Leopard – 2A4».  Lai iepazītos ar tehnikas uzglabāšanas apstākļiem, čehu militārā delegācija apmeklēja Saragosā izvietotās militārās noliktavas. Viens no čehu delegācijas izraudzītajiem tankiem izbrauca no noliktavas, lai praktiski demonstrētu tehnisko sistēmu stāvokli. Spāņu speciālisti arī iesniedza izvērtēšanai tehnikas specifikācijas.

DIGITAL CAMERA

«Leopard 2A4» ir Vācijas militāri rūpnieciskā kompleksa ražošanā kopš 1979. gada, un jau 20 valstis to iekļāvušas savos bruņutehnikas parkos. No vācu konveijeriem jau ir izlaisti kopumā 3000 šādu tanku. Galveno tanka sastāvdaļu — 120 mm kalibra gludstobra lielgabalu — ražo vācu kompānija «Rheinmetall». Tanka apbruņojumā ir arī divi 7,62 mm kalibra ložmetēji. «Leopard 2A4» masa ir 55 t. Tanka mērķēšanas kompleksā ir lāzertālmērs ar iebūvētu termovizoru.

Pie tanka vājajām vietām eksperti pieskaita tā slikto aizsardzību pret mīnām — šāda pieredze ir gūta operācijās Afganistānā. Turklāt tanka cena pasaules bruņojuma tirgū ir viena no visaugstākajām analogu vidū. Kaujas jaudas uzlabošanai kompānija «Rheinmetall» jau ir izstrādājusi jaunu 130 mm kalibra lielgabalu «Leopard» modernizācijai. Jaunā lielgabala pašmasa ir trīs tonnas, un tā eksperimentālais modelis tika demonstrēts šī gada jūnijā starptautiskajā militārās tehnikas izstādē «Eurosatory 2016» Parīzē. Vienlaikus jaunajam lielgabalam tiek izstrādāta arī piemērota munīcija — divu veidu šāviņi, viens ar volframa serdeni, otrs — šķembu-fugasa.

PrintPalielinās militāro budžetu un formēs jaunus drošības spēkus

Francijas prezidents Fransuā Olāns paziņojis, ka 2017. gadā valsts aizsardzības budžets tiks palielināts par 600 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2016. gadu. Šogad Francijas aizsardzības izdevumi bija apstiprināti 32 miljardu eiro apmērā. Jāatzīmē, ka budžeta pieaugums tika plānots jau iepriekš, paredzot to aizsardzības attīstības sešu gadu programmā «Projet de loi de programmation militaire 2014—2019».  Tikmēr starptautiskie apskatnieki ir aprēķinājuši, ka Francijai nāksies līdz 2022. gadam militāros izdevumus kāpināt par kopumā septiņiem miljardiem eiro, lai varētu izpildīt Parīzes apņemšanos — līdz 2025. gadam militārā budžeta apjomu pietuvināt 2% no iekšzemes kopprodukta.

Francijas iekšlietu ministrs Bernārs Kaznēvs informējis, ka pieņemts lēmums formēt jaunus nacionālos drošības spēkus — Nacionālo gvardi (NG), tādējādi
reaģējot uz teroraktu skaita būtisku pieaugumu valsts teritorijā. NG sastāvā plānoti 84 000 cilvēku, un atbilstoši lēmumi valdībā un parlamentā tiks pieņemti steidzamā kārtībā.

Saskaņā ar līdzšinējiem plāniem NG personālsastāvs tiks sakomplektēts jau līdz 2019. gadam, lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu pildīt drošības pasākumus, pārņemot daļu funkciju valstī izvērstajā operācijā «Sentinelle». Pašlaik šajā operācijā piedalās kopumā 10 000 vīru no dažādām drošības struktūrām.

Francijā Nacionālā gvarde pastāvēja līdz 1872. gadam, un toreiz šie spēki bija nošķirti no armijas struktūrām.

PrintIzstrādās jaunu kaujas bezpilota lidaparātu

 

Nodomu protokola parakstīšana 2014. gadā par kopējo projektu FCAS.
Nodomu protokola parakstīšana 2014. gadā par kopējo projektu FCAS.

Lielbritānija sadarbībā ar Franciju realizē projektu par nākotnes kaujas bezpilota lidaparāta (BPL) izstrādi — FCAS (Future Combat Air Systems). Abu valstu inženieriem dots uzdevums izstrādes gaitā ņemt vērā, ka nepieciešama jauno BPL iekļaušana kaujas ierindā, sinhronizējot to izmantošanu ar Lielbritānijas un Francijas gaisa spēku sastāvā esošajiem pilotējamiem lidaparātiem. Tāpēc katra partner­valsts izstrādās vienu BPL variantu, kas varēs sazināties ar nacionālajām pilotējamām lidmašīnām ar atšķirīgām tehniskajām specifikācijām. Galvenā atšķirība starp britu un franču kaujas aviāciju ir datu uztveršanas un pārraides sistēmas. Iespējams, ka jaunajos BPL daļu no vadības funkcijām varēs realizēt no pilotējamiem lidaparātiem. Tas nozīmē, ka salīdzinājumā ar BPL virszemes komandvadības centru gaisā operējošs iznīcinātāja pilots varēs labāk pārredzēt reālo situāciju un dot precīzāku komandu bezpilota lidaparātam veikt kaujas triecienu.

2020. gadā paredzēta FCAS projekta tehniskā izvērtēšana, bet 2025. gadā plānota pirmā eksperimentālā BPL pacelšanās gaisā.

Pēc ārvalstu preses materiāliem sagatavojusi majore Vizma Kaļčeva.
Foto — http://militaryedge.org; http://www.kaitseministeerium.ee; http://www.armyrecognition.com; http://www.primeportal.net/tanks/ulrich_wrede/leopard_2a4/; http://www.doppeladler.com.

Militārā apvērsuma mēģinājums NATO dalībvalstī

Šī gada 16. jūlijā visu pasauli pāršalca trauksmaina ziņa, ka Turcijā īstenots militārā apvērsuma mēģinājums. Turcijai ir otra lielākā armija (426 000 karavīru) no visām NATO dalībvalstīm, un apvērsums šajā valstī varēja novest pie neprognozējamām sekām reģionālā un globālā mērogā. Taču Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam un valdībai izdevās noturēt valsts varu, un apvērsums izgāzās. Tiesa gan, dumpinieki sākotnēji sagrāba vairākus stratēģiski svarīgus objektus Ankarā, Stambulā un citās pilsētās.

Microsoft Word - Tabula mozaīkai - r.docx

R. T. Erdogans saskaņā ar konstitūcijas 120. un 121. paragrāfu ir izsludinājis ārkārtas stāvokli valstī uz trim mēnešiem, kas ļauj prezidentam pieņemt virkni lēmumu bez parlamenta akcepta. Masu mediji ziņo, ka apvērsuma mēģinājums Turcijā noveda pie masveida aizturēšanām un kadru tīrīšanas armijā un visās valsts struktūrās. Tiek ziņots par lēmumu pilnībā izformēt prezidenta elitāro gvardi sakarā ar tās masveida dalību apvērsuma mēģinājumā. Saistībā ar līdzdalību apvērsumā aizturēti vai atstādināti no amata simtiem armijas virsnieku, kā arī tiesneši, prokurori, policisti, skolotāji, universitāšu dekāni, mediju vadība utt.

Puča iedvesmošanā un organizēšanā Ankara apsūdzējusi trimdā ASV kopš 1999. gada mītošo garīdznieku — imāmu Fetullu Gilenu un viņa vadīto kustību «Hizmet», kurai gadu gaitā bija radies atbalsts visā Turcijā. Jāatzīmē, ka visās aizturēšanās vai atlaišanās no amatiem par ieganstu tiek minēta līdzdalība F. Gilena vadītajā kustībā «Hizmet». R. T. Erdogans ir publiski apsolījis «iztīrīt pilnīgi visu valsti no «Hizmet» sērgas».

Jāatzīmē, ka ANO Drošības padomei neizdevās savākt vajadzīgo balsu skaitu, lai publiskotu nosodošu paziņojumu attiecībā uz apvērsuma mēģinājumu Turcijā. Tajā pašā laikā vairākas valstis ir oficiāli nosodījušas Turcijas dumpiniekus un aicinājušas saglabāt mieru un tiesisko kārtību valstī. Zīmīgi, ka drīz pēc puča Irānas prezidents telefonsarunā ar R. T. Erdoganu norādījis, ka apvērsuma mēģinājums būšot labs tests, nosakot patiesos Turcijas sabiedrotos vai pretiniekus gan valsts iekšienē, gan starptautiskajā arēnā.

ASV ir oficiāli atteikušās izdot Turcijai ASV dzīvojošo imāmu F. Gilenu, pamatojot savu lēmumu ar patiesu vainas pierādījumu trūkumu. Šajā sakarā R. T. Erdogans publiski paudis asu kritiku Vašingtonai. Turcijas tieslietu ministrs Bekirs Bozdā 9. augustā publiski izteicis aicinājumu ASV, lai tās neupurē attiecības ar Ankaru viena cilvēka (R. Gilena) dēļ. B. Bozdā uzsvēris, ka ASV atteikšanās no R. Gilena izdošanas novedīs pie ļoti negatīvas ietekmes uz Ankaras un Vašingtonas attiecībām, tajā skaitā turku tautā vairojot patiesu naidu pret amerikāņiem. Tādējādi pučs Turcijā ir nopietni satricinājis Turcijas attiecības ar ASV, kā arī negatīvi ietekmējis attiecības ar Eiropas Savienību, kārtējo reizi attālinot Ankaru no iestāšanās sarunām uzņemšanai ES. Viens no starptautiskās sabiedrības bažu iemesliem ir arī Turcijas pēkšņā izteikti draudzīgā izturēšanās pret Krieviju, intensificējot attiecību uzlabošanu. 9. augustā R. T. Erdogans, tiekoties Sanktpēterburgā ar V. Putinu, ir centies maksimāli nogludināt vēl nesen tik aktuālās domstarpības abu valstu starpā.

Uz žurnālistu jautājumu par Turcijas Bruņoto spēku kaujas spēju strauju mazināšanos sakarā ar tīrīšanām, Turcijas BS pārstāvji apgalvo, ka pārmaiņas armijā nebūšot tik lielas. Visi ar «Hizmet» saistītie BS karavīri jau esot identificēti, un tie veido ne vairāk kā 10% no visiem virsniekiem (aptuveni 4000 virsnieku). BS vadība norāda, ka katra desmitā virsnieka atlaišana vai izolēšana nekādā gadījumā neietekmēs Turcijas armijas kaujas spējas. Tiek uzsvērts, ka armijas pamatmasu veido obligātā militārā dienesta karavīri, kuri ik pēc 16 mēnešiem nomainās. Tikmēr augstos BS amatos tiek iecelti desmitiem virsnieku, kuri puča laikā demon-strēja savu uzticību prezidentam un valdībai.

Lai nākotnē nepieļautu militārā apvērsuma mēģinājumus, R. T. Erdogans plāno pakļaut Bruņotos spēkus un izlūkdienestus tieši prezidenta birojam, kā arī slēgt militārās akadēmijas, to vietā atverot Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošas univer­- sitātes. Aizsardzības ministrijas tiešai uzraudzībai paredzēts pakļaut arī sauszemes, gaisa un jūras spēkus.

Ja R. T. Erdoganam izdosies realizēt savas ieceres, Turcija jau tuvākajā nākotnē varētu kļūt par prezidentālu republiku un strauji virzīties autoritārisma virzienā. Starptautiskās politikas pētnieki un apskatnieki pauž bažas, ka pēc puča var pastiprināties jau agrākajos gados R. T. Erdogana veiktie mēģinājumi ierobežot civilās tiesības, iegrožot civilo sabiedrību un mediju neatkarību. Pastāv risks, ka tīrīšanas Turcijā var pilnībā novājināt jebkādus opozīcijas spēkus. Tādējādi R. T. Erdogans būs veiksmīgi izmantojis savā labā apvērsuma mēģinājumu, lai ap sevi konsolidētu varu un ieviestu atbilstošas konstitucionālas pārmaiņas. R. T. Erdogana iecerētā jaunā kārtība neizbēgami apdraudēs demokrātiskās pamatvērtības Turcijā.

Pēc ārvalstu preses materiāliem sagatavojusi
majore Vizma Kaļčeva