Jaunsardze — visas valsts un katras pašvaldības projekts

Taivo Trams

Foto — Gatis Dieziņš.

Jaunsardzes ieguldījums pilsoniskas sabiedrības veidošanā, ciešāka sadarbība ar pašvaldībām, valsts aizsardzības mācības ieviešana skolu programmās, kā arī Jaunsardzes attīstības būtiskākie uzdevumi un izaicinājumi — tās bija dažas no tēmām, ko pārrunāja un par kurām diskutēja 6. maijā notikušā Jaunsardzes foruma dalībnieki. Forums notika jau trešo reizi, to organizēja Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Jaunsardzes un informācijas centru (JIC).

Patrioti jāaudzina visai sabiedrībai
Jaunatnes patriotiskā audzināšana paš­laik ir īpaši svarīgs uzdevums, atklājot forumu, uzsvēra JIC Jaunsardzes departamenta direktors Ansis Strazdiņš. Jaunsardze ir lielākā jaunatnes kustība Latvijā, kas veido jauniešu piederības izjūtu valstij un vairo viņu patriotismu. Tajā pašā laikā Jaunsardze nevar pastāvēt pati par sevi kā izolēta organizācija — tai ir nepieciešams visas sabiedrības atbalsts. «Mēs varam izaudzināt patiesus patriotus, bet tas ir pakāpenisks un ļoti nozīmīgs darbs, kuru var paveikt tikai ar savstarpēju palīdzību,» uzsvēra A. Strazdiņš, uzrunājot arī forumā klātesošos Latvijas pašvaldību pārstāvjus.

Jaunsardzes forums

Viņa viedokli atbalstīja arī Jaunsargu pašpārvaldes vadītājs Romāns Gagunovs, akcentējot katra novada, katras pašvaldības nozīmi spēcīgas Jaunsardzes veidošanā. Runājot par jaunsargu viedokļa pārstāvēšanu, R. Gagunovs pauda, ka Jaunsargu pašpārvaldē darbojas jaunsargi no visas Latvijas, visu viedokļi tiek uzklausīti, līdz ar to var droši apgalvot, ka pašpārvaldes virzītās idejas pārstāv visas valsts jaunsargu domas. Arī JIC direktors Druvis Kleins savā uzrunā foruma dalībniekiem uzsvēra, ka vienmēr cenšas akcentēt, ka jaunsargi nav Aizsardzības ministrijas jaunieši, bet gan mūsu visu jaunieši. Jaunsardze — tas ir visas valsts un katras pašvaldības projekts, raksturoja D. Kleins. JIC direktors pateicās Jaunsardzes instruktoriem par viņu darbu, īpaši minot viņu ieguldījumu jaunsargu kustības pastāvēšanā krīzes un nepietiekamā finansējuma gados.

Ideja par Jaunsardzes forumu rīkošanu sevi ir attaisnojusi, un problēmu fiksēšana un to risināšanas ceļa meklējumi diskusiju ceļā ir pareizais attīstības virziens, teica Aizsardzības ministrijas Personāla attīstības departamenta Militārās izglītības un zinātnes nodaļas vecākā referente Kaiva Krastiņa. Jau tagad ir redzama iepriekšējā foruma rezultātu īstenošanās dzīvē — piemēram, šogad tiek organizēta jaunsargu spartakiāde, daudzās pašvaldībās ir aktivizējusies sadarbība ar Jaunsardzi, tostarp audzis atbalsts transporta pieejamības jomā utt.

Jāvairo interese un atpazīstamība
Foruma darbība norisinājās četrās darba grupās, katrā no tām apspriežot Jaunsardzes attīstībai svarīgus jautājumus. Pirmā diskusiju grupa pārrunāja idejas ilgtermiņa projektiem sociālās integrācijas veicināšanai Jaunsardzē. Grupas darba vadītāja JIC Plānošanas nodaļas vecākā eksperte audzināšanas jautājumos Judīte Suharevska, rezumējot padarīto, pastāstīja, ka šīs darba grupas dalībnieki potenciālu sociālajai integrācijai saskatījuši kopīgu pasākumu veidošanā ar jaunsargu vecākiem, kā arī pasākumu organizēšanā jauniešiem, kuri vēl nav iesaistījušies Jaunsardzē. Tādējādi tiktu veicināta informētība un interese par jaunsargu kustību. Nepieciešams arī veicināt sadarbību ar pašvaldībā esošajām nevalstiskajām organizācijām, tādēļ vēlreiz īpaši jāuzsver — Jaunsardze ir atvērta un gaida pašvaldību priekšlikumus sadarbībai.

Otrā diskusiju grupa pārrunāja Jaunsardzes nodarbību un interešu izglītības pulciņu darbības sinhronizāciju un skolas transporta pieejamību. Grupu vadīja JIC Plānošanas nodaļas vadītāja Laura Tīruma. Viņa norādīja — grupas dalībnieki secinājuši, ka, plānojot instruktoru slodžu sadalījumu pašvaldībās, jāņem vērā pašvaldības lielums un tajā esošo bērnu skaits, savukārt nodarbībām jaunsargu pulciņos būtu jānotiek divas reizes nedēļā. Runājot par transporta pieejamību, viņa uzsvēra, ka arī šim jautājumam ir jābūt cieši saistītam ar konkrētās pašvaldības lielumu un bērnu un jauniešu skaitu tajā.

Foruma trešā grupa pārrunāja Jaunsardzes ieguldījumu pilsoniskas sabiedrības veidošanā novadā. Jaunsardzei ir plašas un daudzveidīgas iespējas veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību, uzsvēra grupas vadītājs A. Strazdiņš. Viens no efektīvākajiem komunikācijas kanāliem šo ideju virzīšanai sabiedrībā saista Jaunsardzes instruktoru un skolas vadību, pašvaldību un skolēnu vecākus. Ne mazāk būtiska ir saziņa starp jaunsargiem un jauniešiem, kas nav iesaistījušies šajā organizācijā. Šajā aspektā svarīga ir Jaunsardzes aktīva līdzdalība novadu un pilsētu rīkotajos pasākumos, to ietvaros organizējot jaunsargu aktivitātes un tā rādot pozitīvu paraugu un vairojot organizācijas atpazīstamību. Vēl viena iespēja, pēc darba grupas domām, ir Jaunsardzes dienu organizēšana novados un skolās, kā arī iesaistīšanās citu organizāciju rīkotajos pasākumos, tajos rādot savu piedāvājumu un rīkojot savas aktivitātes. Pēc darba grupas domām, nākotnē nepieciešams aktīvāk iesaistīt Jaunsardzes darbā arī bērnus ar īpašām vajadzībām.

Valsts aizsardzības mācība — katrā novadā
Ļoti būtiska tēma bija mācību priekšmeta «Valsts aizsardzības mācība» (VAM) iekļaušana vispārējā un profesionālajā izglītībā, ar ko strādāja ceturtā darba grupa K. Krastiņas vadībā. Darba grupa uzskata, ka aktuālākais jautājums ir izglītības prasību formulēšana pedagogiem, kuri pasniegs šo mācību priekšmetu, tātad nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 662. Šiem pedagogiem noteikti nepieciešama militārā un pedagoģiskā izglītība, turklāt primārajai jābūt militārajai izglītībai. Ņemot vērā, ka pašlaik šādu speciālistu piedāvājums ir visai ierobežots, risinājums varētu būt pedagoģiskās izglītības stundu skaita palielināšana Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolas kursantiem.

Jaunsardzes forums

Jautājumā par skolu ar VAM piedāvājumu teritoriālo izvietojumu darba grupas dalībnieki redz iespēju skolām pašām izvēlēties šo mācību procesa sastāvdaļu un tad par to informēt atbilstošo plānošanas reģionu. Savukārt pati programma jau tiek ieviesta ciešā skolas sadarbībā ar pašvaldību, teica K. Krastiņa. Pastāv iespēja noteikt maksimālo skolu skaitu, kas varētu saņemt valsts atbalstu VAM programmas ieviešanā, tajā pašā laikā neierobežojot pašvaldību vēlmes sniegt palīdzību un atbalstu. Optimālais variants būtu vismaz viena skola ar VAM programmu katrā novadā.

Ieteikuma līmenī darba grupa izvirzījusi ideju par VAM kā obligātā mācību priekšmeta ieviešanu vidusskolās, savukārt pamatskolas programmā tā būtu iekļaujama izvēles mācību priekšmetu sarakstā, piemēram, 7.—9. klasēm to nosakot kā izvēles mācību priekšmetu, bet 5.—6. klasēm — integrējot citos mācību priekšmetos. Interesi par Jaunsardzi un patriotisko audzināšanu ir īpaši svarīgi stiprināt jau pamatskolas vecumā, atzina K. Krastiņa. Darba grupas dalībnieki arī objektīvi secinājuši, ka skolēnu sekmes būs tieši atkarīgas no skolas administrācijas atbalsta un ieinteresētības un pedagogu profesionalitātes.

Ja nerunājam mēs — runās citi
Foruma dalībnieki tika iepazīstināti arī ar apjomīgu pētījumu par Jaunsardzes esošo situāciju un nepieciešamajiem uzlabojumiem tās turpmākajā darbībā. Viens no būtiskākajiem pētījuma jautājumiem ir mazākum­-tautību integrācija Jaunsardzē, informēja viens no pētījuma veicējiem, Dr. sc. pol. Andrejs Berdņikovs. Pētījuma gaitā veiktas 50 padziļinātās intervijas, un to detalizēta analīze prasīs ilgāku laiku, tādēļ pētījuma galīgie rezultāti būs zināmi tikai rudenī, taču daudzus secinājumus var izdarīt jau tagad. Pētījuma veicēji akcentē vienu no būtiskākajām sabiedrības integrācijas problēmām, kas raksturīga arī jauniešu auditorijai — regulāru starpetnisko kontaktu trūkums jeb nošķirta līdzāspastāvēšana un savstarpēja norobežošanās bērnudārzu, skolu, darba kolektīvu, NVO un citos līmeņos. Šis apstāklis rada būtisku risku Latvijā veidoties izteikti segregētai videi, uzskata pētījuma veicēji. Turklāt situācija nākotnē var pasliktināties — ja viena sabiedrības daļa nerunā ar otru, to darīs kāds cits un aizpildīs informatīvo vakuumu ar sev izdevīgu informāciju un ziņojumiem. Pētījumā atzīts, ja Jaunsardze ir ļoti laba platforma šo problēmu risināšanai, jo tai ir gan nepieciešamā infrastruk­- tūra, gan pieeja mērķgrupām, kā arī kopumā labs atbalsts un interese par to no sabiedrības puses, turklāt Jaunsardze ir atvērta šādām iniciatīvām.

Lieli mērķi un ambīcijas
Jaunsardzes foruma dalībnieku secinājumus uzklausīja arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube. Ir ļoti būtiski izmantot šo brīdi Jaunsardzes attīstībai, jo pašlaik sabiedrībā ir vērojama ļoti liela interese par šo organizāciju, foruma dalībniekiem teica R. Bergmanis. Daudzas pašvaldības saskata Jaunsardzi kā resursu, kas var nodrošināt izdzīvošanas iespēju skolām. Šo jautājumu īpaši aktualizē tuvākajā nākotnē gaidāmā izglītības reforma. Tomēr izšķiroša loma jaunsargu kustības attīstīšanā jebkurā gadījumā būs katras konkrētās skolas direktoram un viņa viedoklim un attieksmei, atzina aizsardzības ministrs. Īpaša vērība perspektīvā jāpievērš Jaunsardzes attīstībai Rīgā.

Runājot par forumu, R. Bergmanis atzina, ka šī ir ļoti nozīmīga diena, jo būtībā jaunieši vistiešākajā veidā runā par savu un visas valsts nākotni. Jaunsardzei ir definēti ļoti lieli mērķi un ir tikpat lielas ambīcijas tos sasniegt. Tiem par labu nāk arī atbalsts no valdības puses šo mērķu sasniegšanā. Jaunsardze ir viens no veidiem, kā nodokļu maksātāju nauda vistiešākajā veidā atgriežas pie cilvēkiem, uzsvēra ministrs. Pašlaik viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir vairot izpratni par Jaunsardzi plašāka sabiedrībā, tostarp skaidrojot ieguvumus jauniešiem no dalības šajā organizācijā.

NBS komandieris pateicās instruktoriem par viņu darbu jauno pilsoņu audzināšanā. «Pie saviem darba uzdevumiem varat droši pievienot arī valstiskās apziņas un atbildības pret valsti ieaudzināšanu jauniešos,» atzina ģenerālleitnants R. Graube. Viena no lielākajām sabiedrības problēmām pašlaik ir savu pienākumu aizmiršana pret valsti, tajā pašā laikā precīzi zinot valsts pienākumus pret saviem pilsoņiem. Runājot par rekrutēšanas gaitu Nacionālajos bruņotajos spēkos, NBS komandieris atzina, ka ir vērojama ļoti liela atšķirība starp jaunsargiem un jauniešiem, kuri nav darbojušies Jaunsardzē. «Jaunsardze jauniešiem dod ļoti lielas priekšrocības,» atzina R. Graube.

«Summer Shield XIII» apliecina Latvijas karavīru profesionalitāti

Taivo Trams

Foto — Ēriks Kukutis un Gatis Indrēvics.

Summer Shield 2016 DV day

Summer Shield XIII istaisArvien lielāks dalībnieku skaits, plašāka dažādu vienību integrēšana vingrinājumos un jaunu ieroču un taktisko risinājumu izmantošana raksturo vienas no lielākajām ikgadējām mācībām «Summer Shield XIII», kas šogad Ādažu poligonā norisinājās no 17. līdz 29. aprīlim. 

Latvija vada mācību norisi
Šogad «Summer Shield» pulcināja vairāk nekā 1300 karavīru no Latvijas, Lietuvas, ASV, Vācijas un Kanādas. Novērotāju statusā mācībās piedalījās arī Somijas bruņoto spēku pārstāvji. Mācību laikā to dalībnieki prioritāri trenēja kaujas atbalsta spēju un kaujas nodrošinājuma integrēšanu bataljona un brigādes līmeņa aizsardzības operācijās.

Mācību laikā īstenojamie uzdevumi ar gadiem ir būtiski mainījušies. Agrāk «Summer Shield» galvenokārt pildīja pirmsmisijas sagatavošanās mācību uzdevumu, bet tagad tas jau ir pilnvērtīgs kaujas atbalsta vienību apmācības vingrinājums, stāsta pulkvežleitnants Kaspars Pudāns. Mācību norisi vadīja un štāba darbu nodrošināja NBS Sauszemes spēku kājnieku brigāde, kaujas spējas uzturēja Kaujas atbalsta bataljons, bet 1. un 2. kājnieku bataljons bija mācību manevra spēki. «Summer Shield»  vingrinājumos bija iesaistītas arī Zemessardzes un Nodrošinājuma pavēlniecības vienības, tādējādi no Latvijas mācībās piedalījās vairāk nekā 800 dalībnieku.

SUmmer AC5Q0374-Pano-Edit

No partnervalstīm ar lielākajiem spēkiem mācībās iesaistījās ASV — to ap 350 karavīru lielos spēkus veidoja Baltijā jau izvietotais kontingents un Mičiganas Nacionālās gvardes artilēristi. Kanādu pārstāvēja inženieri un izlūki no Eiropas spēku kontingenta. No Vācijas mācībās piedalījās aizsardzības pret masveida iznīcināšanas līdzekļiem speciālisti un snaiperi, bet no Lietuvas — netiešās uguns atbalsta vienības un snaiperi.

Izspēlē krīzes situācijas scenāriju
Mācību viesu dienā «Summer Shield» tika izspēlēts vērienīgs taktiskais vingrinājums — pretinieka aizkavēšana, pozīciju izlūkošana, pretinieka apšaude ar artilēriju, kā arī pretuzbrukums un teritorijas atbrīvošana. Kā norādīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, mācību vingrinājums bija maksimāli pietuvināts bruņoto spēku rīcībai īstā krīzes situācijā.

Ministrs izteica gandarījumu par Latvijas bruņoto spēku augsto sagatavotību un profesionalitāti, gan pildot uzdevumus, gan sadarbojoties ar sabiedrotajiem un vadot komplicēto mācību norisi. «Pēc šodien redzētā esmu gatavs strādāt vēl vairāk, lai mēs ātrāk attīstītos un lai karavīri būtu motivēti, priecīgi un lepotos ar savu dienestu. Es domāju, ka ikviens cilvēks pēc šodien redzētā priecāsies un leposies ar to, kā notiek bruņoto spēku attīstība un kā tiek izlietoti līdzekļi, ko mums piešķīra tauta un valdība,» teica R. Bergmanis. Viņš arī uzsvēra, ka ir ļoti apmierināts par starptautiskās sadarbības paplašināšanos.

Summer Shield 2016 DV day

Mācībās plaši integrē dažādas vienības
NBS Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts īpaši uzsver mācību laikā notikušo plašo dažādu vienību integrāciju uzdevumu izpildē. «Mācības organizējām, lai prioritāri trenētu tās vienības, kas nodrošina manevru izpildi, ne pašas manevru vienības. Integrējām ne tikai parasto uguns atbalstu, bet arī mediķu vienības, tika veikta arī ļoti spēcīga inženieru apmācība, remonta rotas apmācība atbalsta sniegšanai lauka apstākļos, plaši tika iesaistīti autotransporta pieejamības un nodrošinājuma elementi. Jau otro gadu mācībās piedalījās Vācijas speciālisti aizsardzībai no masu iznīcināšanas ieročiem, kas strādāja kopā ar mūsu pašu šīs jomas speciālistiem. Izmantojām arī pretgaisa aizsardzību. Kopumā mācībām ir tendence attīs­tīties un kļūt arvien komplicētākām un daudzveidīgākām — un tieši tas mums ir nepieciešams, jo kaujas nodrošinājuma un atbalsta vienībām parasti nav citu iespēju iegūt un trenēt šādas prasmes,» atzīst M. Liberts.

«Summer Shield XIII» norisi var dalīt divos lielos blokos — pirmajā mācību nedēļā notika vienību apmācība katram savā specialitātē, savukārt otrajā nedēļā — gatavošanās lauka taktiskajam vingrinājumam un tā īstenošana, iesaistot un integrējot visas dalībvalstis un to vienības. Atbilstoši mācību scenārijam taktiskā vingrinājuma laikā apvienotie spēki aptur pretinieka uzbrukumu un dodas pretuzbrukumā, «karadarbībai» izmantojot jauno, paplašināto Ādažu poligona teritoriju.

Summer Shield 2016 DV day

Visi mērķi sasniegti
Rezumējot mācību norisi, M. Liberts atzīst, ka visi mācībām izvirzītie mērķi ir sasniegti. «Ja ne gluži viss bija perfekti — arī tas ir labi, jo mācāmies taču no kļūdām. Tāds jau ir mācību uzdevums — atrast procesus, kas jāpilnveido, jo neko nevar iemācīties, ja viss norit pārāk gludi.»

«Summer Shield» norisē būtiski bijuši ne tikai kaujas uzdevumi un to izpilde, bet arī pareiza uzdevumu izvirzīšana un to novadīšana līdz galam. «Latvijai bija īpaši nozīmīga šī komandvadības elementa iesaiste mācībās, ļaujot labāk apgūt un praktizēt uzdevumu definēšanu un lēmumu pieņemšanas procesu,» norāda M. Liberts. Īpaša nozīme tam bijusi, jo strādāts multinacionālā vidē. «Tas ir arī jautājums par savietojamību — ja mēs runājam vienā komandvadības valodā un lietojam vienādas procedūras, varam saprasties un sadarboties.»

Ar īpašu lepnumu un gandarījumu viņš uzver, ka mācības pilnībā vadīja NBS virsnieki un instruktori, savukārt ārzemju viesi šoreiz bija uzdevumu izpildītāji. «Sadarbība bija ļoti laba, spējām kopīgi izpildīt visus kaujas uzdevumus. Mums nebija nevienas situācijas, kad kāds no viesiem būtu neapmierināts vai iebilstu par pieņemtajiem lēmumiem vai uzdoto uzdevumu — un tas ļoti skaidri pierāda mūsu augsto profesionalitātes un sagatavotības līmeni, kas katru gadu aug. Savukārt mēs šo mācību laikā nemitīgi uzkrājam pieredzi — katra dalībvalsts, nākot ar savām spējām, dod mums unikālu iespēju tās praktizēt.»

Summer Shield 2016 DV day

Uzdevumi nākotnei
Domājot par nākamajām šāda līmeņa mācībām, M. Liberts uzsver, ka tajās jāmēģina realizēt vēl plašāka mēroga kaujas nodrošinājuma spēju apmācību. «Pašlaik vin­- grinājumā faktiski tiek izmantotas Sauszemes spēku kājnieku brigādes apakšvienības un vēl kādi interesenti, kuri paši piesakās dalībai mācībās, piemēram, šogad tā izdarīja Pretgaisa aizsardzības divizions. Domāju, ka NBS būs vēl plašāk jāizmanto šī piedāvātā platforma, iesaistot mācībās medicīnas personālu arī no Zemessardzes, kā arī vairāk iesaistot Nodrošinājuma pavēlniecības vienības. Mēs varam krietni vairāk testēt loģistiku lauka apstākļos,» domā Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris.

Nākotnē «Summer Shield» varētu piedzīvot arī vērienīgāku NBS ugunsspēju izmantojumu. «Šāda līmeņa vingrinājumos mums noteikti jāintegrē arī pašiem sava artilērija un mīnmetēji. Šī spēja ir jāattīsta un jātrenē tieši šāda mēroga mācībās.»

Summer Shield 2016 DV day

Plašāks poligons — plašākas iespējas
Arvien daudzveidīgākas iespējas savu un partnervalstu karavīru apmācībai paver Ādažu poligona teritorijas paplašināšana. «Jau šis vingrinājums bija apliecinājums tam, cik svarīgs bija valdības lēmums par Ādažu poligona palielināšanu. Mums kā uzņemošajai valstij, kas organizē šādas mācības, ir jānodrošina vislabākie apstākļi partneriem, lai viņi būtu ieinteresēti šeit braukt,» atzīst M. Liberts.

Poligona teritorijas paplašināšana jau tagad ļauj īstenot vērienīgākus un sarežģītākus vingrinājumus. «Tagad šaušanas vingrinājumus var veikt ne tikai no statiskām pozīcijām, kā tas bija līdz šim. Nu vienības var mainīt pozīcijas, var darboties vairākas šaujošās vienības vienlaikus, varam veikt šaušanu pāri vienībām un uguns koncentrēšanu no vairākām pozīcijām — ir iespējas veidot daudz sarežģītākus vingrinājumus. Tas savukārt veido «Summer Shield» par platformu arvien zinošāku un profesionālāku karavīru un virsnieku izaugsmei.»

Brīvības svētki pieskandina Krāslavu

Diāna Selecka,
virsseržante.

Foto — Gatis Dieziņš un Evija Ziemiņa.

­Turpinot pirms četriem gadiem iesākto tradīciju, 4. maijā notika svinīgi pasākumi par godu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai. Pirmā parāde 2012. gadā notika Rēzeknē, tad Valmierā, Kuldīgā un Jelgavā. Un šogad atkal viesmīlīgā Latgale uzņēma viesus.

Valsts Neatkarības atjaunošanas diena

Svētku  pasākumi Krāslavā aizsākās ar dievkalpojumu Krāslavas Sv. Ludviga baznīcā, kuru celebrēja Rēzeknes un Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis.

Militārajā parādē piedalījās 2. Zemessardzes novada zemessargi un karavīri, Saus­-zemes spēku kānieku brigādes karavīri, Valsts robežsardzes robežsargi, Nacionālās aizsardzības akadēmijas, Valsts policijas koledžas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta koledžas kadeti, Latgales novada jaun­- sargi, kā arī Latvijā izvietotie ASV karavīri.

Parādi komandēja 2. Zemessardzes novada komandieris pulkvežleitnants Ervīns Kopeika, parādi pieņēma valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis savā uzrunā sacīja, ka priecājas sveikt Brīvības svētku dalībniekus viesmīlīgajā Krāslavā: «Šeit caur gadu simteņiem sadzīvojuši un miermīlīgi līdzpastāvējuši dažādu tautību pārstāvji. Gan latvieši un krievi, gan poļi, ebreji un baltkrievi līdz pat šai dienai draudzībā un saticībā veido ģimenes, audzina savus bērnus un rūpējas par savām mājām — zilo ezeru zemi Latgali un Latviju. Šīs dienas svētki un Nacionālo bruņoto spēku parāde ir apliecinājums tam, ka mēs esam vienoti — garā un spēkā mīlēt un aizstāvēt Latviju!»

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis atgādināja, ka vēsturi vajag atcerēties, turot svētas atmiņas un sakot paldies tiem, kuri toreiz nenobijās no PSRS draudiem un piedalījās mūsu valsts neatkarības un brīvības vēstures veidošanā: «4. maijs pirms 26 gadiem nāca kā pirmā brīvības ieelpa, ko gaidījām piecdesmit okupācijas gadus. Tieši tādēļ valsts svētku reizēs vienmēr piedalās mūsu Nacionālie bruņoties spēki un visi tie, kas stāv iedzīvotāju drošības un miera sardzē.»

Valsts Neatkarības atjaunošanas diena

Krāslavas novada pašvaldības priekšsēdētājs Gunārs Upenieks atgādināja, ka  4. maijs ir katra krāslavieša sirdī: «Kad tika pieņemta deklarācija par Latvijas neatkarības atjaunošanu, kopā bija gan dažādas nacionalitātes, gan dažādas konfesijas, gan dažādas profesijas. Mēs Krāslavā esam kopā šodien, vakar un visus šos gadus, jo senču veidotajā pilsētas ģerbonī ir izteikts aicinājums — nešūpot laivu un airēt visiem kopā. Mūsu novadā Latvijas likteņupe Daugava iegūst savu vārdu un ar saviem viļņiem nes tālāk sveicienus visai Latvijai un saka paldies tiem cilvēkiem, kas zina, kur mēs esam un ko mēs šeit darām.»

Parādi  noslēdza Nacionālo bruņoto spēku un Valsts robežsardzes tehnikas un transporta demonstrējums, par prieku svētku viesiem bija vērojams Gaisa spēku aviācijas bāzes un Robežsardzes aviācijas pārvaldes helikopteru, kā arī Lielbritānijas Karalisko gaisa spēku  iznīcinātāja «Eurofighter Typhoon» lidojums. Kā parasti, parādes maršus spēlēja NBS orķestris.

Svētki turpinājās pilsētas stadionā un grāfa Plātera pils parkā, kur bija atklāta Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas struktūrvienību organizēta izstāde.

Pie grāfa Plātera pils interesenti varēja apskatīt Valsts robežsardzes helikopterus.
Pie grāfa Plātera pils interesenti varēja apskatīt Valsts robežsardzes helikopterus.

Apmeklētāji vēroja NBS orķestra priekš­- nesumu un Godasardzes rotas defilē. 2. Zemessardzes novada vienības sniedza paraugdemonstrējumu «Ugunspunkta iznīci­- nāšana», demonstrēja kājnieku bataljonu ieročus un ekipējumu, kā arī specializētā 31. aizsardzības pret masveida iznīcināšanas ieročiem bataljona  ekipējumu. Artilērijas bataljons demonstrēja  lielgabalus un mīnmetējus un  stāstīja par vienību, bet nodrošinājuma bataljona zemessargi cienāja ar lauka virtuvē pagatavoto karavīru putru. Zemessardzes 55. kājnieku bataljons aicināja ikvienu, kurš jūtas spēcīgs un veikls, pārbaudīt savas prasmes, veicot piecus spēka vingrinājumus.

Izstādēs bija apskatāmas bruņoto spēku regulāro vienību — Sauszemes spēku kājnieku brigādes, Mācību vadības pavēlniecības, Militārās policijas, Gaisa spēku aviācijas bāzes un Jūras spēku flotiles ieroči, ekipējums un militārā tehnika. Pirmo reizi Krāslavā tika piedāvāta informācija par pērn izveidoto NATO spēku integrācijas vienību. Tās galvenais uzdevums ir koordinēt alianses paaugstinātas gatavības spēku ātru izvēršanu reģionā, kā arī sniegt atbalstu kolektīvās aizsardzības plānošanā un mācību koordinēšanā.

Izstādes laikā vairākos stendos varēja iegūt informāciju par dienesta iespējām bruņotajos spēkos un Zemessardzē, kā arī izpildīt un iesniegt pieteikuma anketas.

Valsts Neatkarības atjaunošanas diena

Liela interese bija arī par Iekšlietu ministrijas izstādēm un paraugdemonstrējumiem. Valsts robežsardze sniedza kinologu paraugdemonstrējumus, piedāvāja tehnikas un ekipējuma izstādi, kā arī helikopteru apskati.

Valsts policija demonstrēja, kā notiek likumpārkāpēja aizturēšana, stāstīja par dienesta aprīkojumu, ieročiem, dažādiem spe­- ciālajiem līdzekļiem un aicināja pielaikot policistu bruņojumu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji rādīja, kā tiek glābti cilvēki, kas pēc ceļu satiksmes negadījuma nespēj izkļūt no automašīnas.

Pasākuma dalībnieki ar interesi apskatīja tehniku, ekipējumu un ieročus.
Pasākuma dalībnieki ar interesi apskatīja tehniku, ekipējumu un ieročus.

Pasākuma «4. maijs — Brīvības svētki Krāslavā» norisi nodrošināja  946 karavīri, zemessargi, jaunsargi, policisti, robežsargi un kadeti. Parādē piedalījās 633 soļotāji, kā arī 46 transporta vienības.

Nākamgad gods organizēt parādi uzticēts kurzemniekiem, un simboliskais parādes karogs tika nodots Liepājas garnizona priekšniekam, Jūras spēku flotiles komandierim fotiles admirālim Ingum Vizulim.

Jūras spēku flotiles komandieris: Pie mums dien zelta cilvēki

Taivo Trams

Foto — Normunds Mežiņš.

JS LiepajaEs nāku uzlabot un papildināt, nevis lauzt un reformēt — tā var teikt par jauno Jūras spēku flotiles komandieri flotiles admirāli Ingu Vizuli. Savu dienestu Jūras spēkos viņš uzsācis pirms 23 gadiem, audzis kopā ar Jūras spēkiem, lielu daļu karjeras aizvadījis citos spēku veidos, tagad atgriezies un gatavojas pirmajiem lielajiem darbiem jaunajā un vienlaikus arī labi pazīstamajā vienībā.

— Ar kādām izjūtām stājāties jaunajā amatā?
— Biju pārsteigts. Atklāti sakot, nebiju gaidījis šo iespēju. Lai gan — taisnība tā īsti nebūs, jo kurš virsnieks, kas reiz dienējis Jūras spēkos, nav kādreiz sevi redzējis komandiera lomā? Jāsaka gan, ka mana dienesta gaita līdz Jūras spēku komandiera amatam virzījusies neparedzamiem līkločiem. Daudzus gadus strādāju diplomātiskajā jomā kā militārais atašejs, esmu gādājis par bruņoto spēku nodrošinājumu. Nevarētu teikt, ka saikne ar Jūras spēkiem šajā laikā būtu pārtrūkusi, taču lielas cerības kādreiz tur atgriezties man nebija.

Man ir liels gandarījums, jau tagad ir bijis daudz interesantu atklājumu un iespaidu, un esmu pārliecināts, ka nākotnē tādu būs vēl vairāk. Lai kā arī karjera veidojusies līdz šim, šī tomēr ir joma, ko es pārzinu. Nekādus lokus vai nepatīkamus pārsteigumus negaidu. Saprotu, ka Jūras spēki vairs nav tādi, kādi tie bija pirms 15 gadiem — nāk jauna virsnieku paaudze ar savu izglītību, pieredzi un skatījumu uz lietām, arī kuģi ir citi. Bet tas viss piederas pie lietas.

— Vai jau ir skaidrība, pie kuriem darbiem jāķeras vispirms?
— Es vēl nevaru teikt, ka pilnībā pārskatu spēles laukumu — galu galā vēl nav pagājis pat mēnesis kopš stāšanās amatā. Taču man ir skaidra nojausma par lietām un procesiem, kas notiek. Līdz nepieciešamai detalizācijas pakāpei nonāksim laika gaitā.

Ja runājam par īstermiņa uzdevumiem, tad man ir padomā daži administratīva rakstura uzlabojumi, kas neprasīs papildu resursus ne cilvēku, ne finanšu ziņā, taču tie noteikti dos uzlabojumus, lai darbs ritētu efektīvāk un raitāk. Pieļauju, ka tiem, kas ilgstoši strādā Jūras spēkos, iestājas daļēja rutīna, taču es pašlaik esmu cilvēks, kurš atgriežas šajā jomā it kā no malas, tāpēc saredzu iespējas un lietas, ko var uzlabot procesā.

Savukārt, ja runājam par ilgtermiņa projektiem, te lielas izmaiņas perspektīvā nav paredzamas. Jūras spēku flotile ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa un attīstās kopā ar tiem atbilstoši valsts aizsardzības koncepcijai. Mēs esam cieši integrēti kopējā sistēmā, strādājam daudzos kopīgos projektos ar citiem spēku veidiem.

JS Liepaja

Protams, būs jādomā par investīcijām — rūpīgi jāanalizē esošā situācija un jāsaprot, kurā brīdī investēt cilvēkos un kurā — tehnikā. Aizsardzības budžeta stāvoklis pakāpeniski uzlabojas, un tas mums ļaus atsākt pareizu, visām tehnoloģiskajām prasībām atbilstošu kuģu uzturēšanu. Pieļauju, ka iepriekšējos gados, īpaši krīzes laikā, šis tas ekonomijas dēļ varētu būt izlaists. Taču nav jau nevienas tehnikas vienības, kur strādātu pilnībā viss. Mēdz teikt — ja kaut kas strādā, tad nevajag to remontēt un līst iekšā ar skrūvgriezi. Taču katru gadu nemitīgi pieaug tehnikas noslodze, jūrā pavadīto stundu un dienu skaits, un es tomēr esmu par to, lai mūsu tehnika būtu pēc iespējas labākā stāvoklī, tādēļ pastiprināti strādāsim arī pie šī jautājuma.

— Jūras spēki pa šiem gadiem noteikti ir mainījušies. Kuras izmaiņas jūtamas visvairāk?
— Kā jau teicu, ir izaugusi jaunā virsnieku paaudze, kurai raksturīgs cits skatījums uz dzīvi un dienestu nekā tiem virs­niekiem, kuri sāka savu karjeru vēl 90. gadu sākumā. Tas ir pašsaprotami un ļoti labi — arī Jūras spēki mainās un iet līdzi laika garam. Man pašam ir īpašs prieks par to, ka diezgan bieži satieku cilvēkus, kuri dienestam veltījuši daudzus savas dzīves gadus, var teikt — izauguši kopā ar Jūras spēkiem. Piemēram, nesen satiku puisi, kuru atceros vēl no obligātā militārā dienesta laikiem, taču tagad viņš ir virsnieks, komandleitnants. Patiešām prieks, ka šie cilvēki sevi veltījuši dienestam.

— Personālsastāva problēmas nav svešas arī Jūras spēku flotilei?
— Diezgan daudzi nāca dienēt tieši uz Jūras spēkiem, lai iegūtu konkurētspējīgu izglītību. Īpaši aktuāli tas bija krīzes laikā. Nodienējuši piecus gadus, daļa jauno virsnieku kontraktu nepagarina un atstāj dienestu labākas dzīves meklējumos. Pēc mūsu speciālistiem ir liels pieprasījums gan tepat Latvijā, komercflotē, gan arī ārzemēs. Zinu vismaz četrus virsleitnantus, kuri aizgājuši no dienesta pēdējā pusgada laikā. Tāpēc vēlreiz vēlos uzsvērt — tie patiešām ir zelta cilvēki, kuri velta savu dzīvi dienestam Jūras spēkos. Tas prasa daudz — gan no paša cilvēka, gan viņa ģimenes. Daudz laika jāaizvada jūrā. Bet tāds šis darbs ir, ar to jārēķinās. Katrā gadījumā — nekādu čīkstēšanu un žēlošanas no dienesta biedriem neesmu dzirdējis. Bet varbūt tāpēc neesmu dzirdējis, ka viņi lielāko daļu ir jūrā
(smejas).

Es tomēr domāju, ka arī tie, kuri pēc zināma laika aiziet no dienesta Jūras spēkos, nav nekāds zaudējums, jo Latvija kopumā no tā iegūst — gan ekonomiski, gan atpazīstamības ziņā. Visi šie labi izglītotie, profesionālie cilvēki nes Latvijas vārdu pasaulē.

Statistiski mēs bruņotajos spēkos esam vislabāk nokomplektētais spēku veids, mums ir 98% no tā personālsastāva, ko atļauts finansiāli uzturēt. Bet, kā zināms, statistika ne vienmēr ataino patieso situāciju. Arī mums mēdz būt cilvēku deficīts, īpaši ņemot vērā jau minēto kadru mainību.

— Ko varat piedāvāt jaunajiem cilvēkiem, kas domā par tālāko karjeru?
— Nozīmīgākais, protams, ir mūsu piedāvātā izglītība. Dienests Jūras spēkos pats par sevi ir ļoti interesants, būtībā katrs cilvēks te var atrast sev piemērotu vietu. Ja ir kādas veselības problēmas vai nav pietiekama fiziskā sagatavotība, lai kvalificētos dienestam uz kuģiem, var strādāt krastā — apgādes, štāba vai Jūras novērošanas un sakaru dienesta amatos. Iespēju ir diezgan daudz. Manuprāt, ja vidusskolas absolvents vēl nav izlēmis, ar ko nodarboties, viņš noteikti var pamēģināt dienestu Jūras spēku flotilē. Tā ir ļoti laba iespēja tiem, kuri vēl nav atraduši savu aicinājumu dzīvē. Zinām, ka rekrutējoties lielākā daļa redz sevi Speciālo uzdevumu vienībā vai kādā citā supervienībā, taču, ja tas neizdodas, ar to dzīve nebeidzas — pie mums dienests ir ne mazāk saistošs un spraigs.

JS Liepaja

— Vai ir kāds īpašs vēstījums vai veltījums, ko gribat nodot lasītājiem?

— Es vēlos mūsu virsniekiem — gan topošajiem, gan esošajiem — atgādināt, ka mūsu dienests nav tikai uzšuves uz formas tērpa. Jūras spēku virsniekam ir jābūt arī sirdij, kas veltīta šim darbam, un prātam, kas ļauj darīt šo darbu vislabākajā iespējamajā veidā. Ja reiz mēs esam izvēlējušies šo profesiju, tad pie tās ir jāturas. Un jāatceras, ka virsnieks esi un paliec vienmēr — arī tad, kad formas tērps pēc darba novilkts.

Latvijas ziņas

Donald Cook19. un 20. aprīlī Rīgas ostā bija piestājis ASV Ārleja Bērka klases vadāmo raķešu kuģis iznīcinātājs «USS Donald Cook».

20. aprīlī kuģa jūrnieki sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi piedalījās labdarības projektā Gaujas nacionālā parka Līgatnes dabas takā, kur notika infrastruktūras uzlabošana, briežu un lāču veco voljeru demontāža un teritorijas labiekārtošana.

«USS Donald Cook» ir daudzfunkcionāls vadāmo raķešu kuģis iznīcinātājs, kas radīts ienaidnieka lidmašīnu, raķešu, zemūdeņu un kuģu iznīcināšanai un uzbrukumu īstenošanai, izmantojot uguni no jūras un tālas darbības raķetes, kas vērstas pret kuģiem, raķetes, kas paredzētas sauszemes uzbrukumam. Šo uzdevumu izpildei kuģis ir aprīkots ar vismodernākajām jūras ieroču sistēmām, tostarp vismūsdienīgāko zemūdens novērošanas sistēmu.

Kuģim dots nosaukums, godinot pulkvedi Donaldu Kuku par viņa izrādīto drosmi, no 1964. līdz 1967. gadam atrodoties gūstā Vjetnamā.

Kuģa «USS Donald Cook» vizīte apliecināja ASV un Latvijas sadarbību, nodrošinot stabilitāti, drošību un labklājību ne tikai Baltijas jūras reģionā, bet visā Eiropā. Kuģa klātbūtne Baltijas jūrā demonstrēja ASV apņēmību atbildēt par NATO kolektīvo drošību operācijas «Atlantic Resolve» ietvaros.

27. aprīlī Eiropas Savienības Kaujas grupas (ESKG) 16-2 Latvijas kontingenta Spēku aizsardzības (FP) rotas zemessargi un karavīri, ESKG spēku štāba (FHQ) virsnieki un Nacionālās atbalsta daļas (NAD) karavīri devās uz Lielbritāniju, kur no 2. līdz 20. maijam norisinājās Eiropas Savienības Kaujas grupas sertificēšanas vingrinājums.

z 04

Latvijas kontingenta Spēku aizsardzības rotas karavīri un zemessargi pirmajā mācību nedēļā kopā ar citu valstu apakšvienībām piedalījās apmācībās un pilnveidoja apgūtās zināšanas, pildot dažādu grūtības pakāpju uzdevumus — sniedza medicīnisko palīdzību individuāli un vairākiem cietušajiem vienlaikus, trenēja rīcību, atrodot sprādzienbīstamus priekšmetus, darbību apdzīvotā vietā ar vietējiem iedzīvotājiem un kontrolpunktos. Rotas personālsastāvs pilnveidoja iemaņas sadarbībā ar citu bruņoto spēku apakšvienībām. Pēc teorētiskās apmācību daļas sākās mācību vingrinājuma izpilde, kurā apakšvienības darbojās saskaņā ar mācību scenāriju. Vingrinājuma laikā rota veica galvenokārt bāzes aizsardzību un patrulēšanu tuvā distancē, lai novērstu iespējamos uzbrukumus bāzei. Atbalstot citas vienības, Apsardzes vads pildīja pūļa kontroles uzdevumus. PSYOPS un ISIN vienības pildīja uzdevumus tiešā ES Kaujas grupas štāba pakļautībā.

Kaujas grupas štāba virsnieki sākotnējā mācību fāzē veica misijas plānošanu, īpaši koncentrējoties uz militāro spēku izvēršanas operāciju nosacītajā misijas rajonā, savukārt aktīvajā fāzē veica operāciju vadīšanu, kā arī nākotnes operāciju plānošanu. NAD nodrošināja Latvijas kontingenta vienību dalību mācībās un sniedza atbalstu sadzīvē.

Eiropas Savienības Kaujas grupas Latvijas kontingents 2016. gada dežūrai tiek veidots uz 1. Zemessardzes novada vienību bāzes. Tā pamatā ir kājnieku rota ar spējām pildīt uzdevumus daudznacionālā vidē. 2016. gada 1. janvārī zemessargi uzsāka pusgadu ilgu apmācību posmu. Pēc vienības sertificēšanas vingrinājuma Lielbritānijā jau šī gada otrajā pusē Latvijas kontingents sāks pildīt dienesta pienākumus Lielbritānijas vadītājā Eiropas Savienības Kaujas grupā.

No 2. līdz 20. maijam Igaunijā notika gadskārtējās starptautiskās militārās mācības «Kevadtorm» («Pavasara vētra»), kuru mērķis ir pilnveidot iesaistīto vienību spējas plānot un vadīt augstas intensitātes militārās operācijas daudznacionālā vidē.

Kevadtorm 2016 (133)

Mācības «Kevadtorm» Igaunijā notiek kopš 2003. gada, bet, sākot ar 2007. gadu, tajās piedalās arī citu valstu bruņoto spēku karavīri, un Latvija bija pirmā valsts, kas uzsāka dalību šajās mācībās.

Šogad mācībās «Kevadtorm» piedalījās vairāk nekā 5000 aktīvā, obligātā un rezerves dienesta karavīru no desmit valstīm — no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Polijas, Kanādas un Somijas. No Latvijas piedalījās gandrīz 190 karavīri.

Latviju mācībās pārstāvēja NATO Reaģēšanas spēku (NRF 16) Baltijas bataljona Latvijas kājnieku rota, kas komplektēta no 2. kājnieku bataljona, kā arī Latvijas kontingenta vadība, Nacionālā atbalsta daļa, kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma elementi.

Baltijas bataljons NATO Reaģēšanas spēku sastāvā dežurē 2016. gada rotācijā. Latviju tajā pārstāv aptuveni 230 karavīru kontingents, ko veido kājnieku rota un dažādu jomu speciālisti.

12. maijā Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube apmeklēja militārās mācības «Kevadtorm» un tikās ar Latvijas karavīriem, kuri kopā ar citu valstu karavīriem pildīja pretinieka spēku uzdevumus mācībās.

Vizītes laikā ģenerālleitnants R. Graube tikās ar Igaunijas Aizsardzības spēku komandieri ģenerālleitnantu Riho Terrasu, kā arī iepazinās ar Igaunijas Aizsardzības spēku «Kuperjanova» kājnieku bataljonu.

Kevadtorm 2016 (15)

«Mācības «Kevadtorm» ir apliecinājums Baltijas valstu vienotībai, jo šajās mācībās Baltijas bataljona sastāvā plecu pie pleca piedalās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karavīri, kas šobrīd veic dežūru NATO Reaģēšanas spēku sastāvā,» uzsvēra ģenerālleitnants R. Graube. «Tikai kopā mēs esam spēks un kopīga dalība militārajās mācībās ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kā sekmēt šo vienotību.»

Latvijas kontingenta sastāvā mācībās «Kevadtorm» piedalās jaunkareivji, kas dienestā ir tikai aptuveni sešus mēnešus. Arī kareive Zane Pore, kas šobrīd atrodas dežūrā NATO Reaģēšanas spēku Baltijas bataljona Latvijas kājnieku rotas sastāvā. Kareive Z. Pore atzīst, ka sākumā baidījusies, ka būs grūti un trūks pieredzes, taču jaunkareivjiem ļoti palīdz pieredzējušie karavīri.

10. maijā Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Militārpersonu izdienas pensiju likumā, kas paredz labvēlīgākus pensiju aprēķināšanas nosacījumus karavīriem un rezerves karavīriem.

Šobrīd likums nosaka, ka tiesības uz izdienas pensiju ir militārpersonai, kurai aprēķinātais izdienas stāžs nav mazāks par 20 gadiem, ja militārpersona nodienējusi ne mazāk kā 15 gadus, kā arī paredz atsevišķus izņēmuma gadījumus.

Karavīru sociālajām garantijām jābūt saistītām ar profesionālajā dienestā nodienēto laiku, proti, jo ilgāk karavīrs pilda profesionālo dienestu, jo lielākas sociālās garantijas viņam pienākas. Tas ir viens no motivējošiem faktoriem karavīriem turpināt profesionālo dienestu maksimāli ilgi.

Saskaņā ar Militārā dienesta likumu karavīra maksimālais vecums katrā pakāpē ir noteikts atšķirīgs, un bieži vien virsnieki, kas ieguvuši augstāku pakāpi, nevar nodienēt līdz maksimālajam vecumam, jo amatu skaits bruņotajos spēkos ir ierobežots, līdz ar to arī izdienas pensijas aprēķināšana šiem karavīriem sākas ar bāzes procentu apmēru — 40%. Tā veidojas sociāli nevienlīdzīga situācija, kurā divi karavīri ar vienādu profesionālajā dienestā nodienēto laiku un vienādu izdienas stāžu saņem izdienas pensiju, kas atšķiras par 15%.

Pašreizējais tiesiskais regulējums neparedz rezerves karavīram, kurš saņem militārpersonas izdienas pensiju, pēc atkārtotas iestāšanās profesionālā dienestā un atvaļināšanās no tā palielināt izdienas pensijas apmēru atbilstoši profesionālajā dienestā nodienētajam laikam. Tādēļ izdienas pensiju saņemošie rezerves karavīri nav pietiekami motivēti atgriezties profesionālajā dienestā.

Likumprojekta mērķis ir visiem karavīriem, kuri profesionālajā militārajā dienestā ir nodienējuši ne mazāk kā 25 gadus un tiek atvaļināti saistībā ar līguma termiņa beigām, izdienas pensiju sākt aprēķināt, ievērojot 55% bāzes procentu apmēru. Tiek prognozēts, ka pirmie karavīri, kas varētu pretendēt uz šādu izdienas pensiju pēc 25 gadu dienesta, varētu būt pēc 2016. gada. Vidēji tuvākajos gados šādu karavīru skaits gadā nepārsniegtu desmit.

Otrs likumprojekta mērķis ir motivēt rezerves karavīrus atgriezties profesionālajā dienestā, paredzot, ka par katru no jauna aprēķināto izdienas stāža gadu izdienas pensija tiks paaugstināta, pieskaitot piešķirtajai pensijai 2% par katru pilnu izdienas stāža gadu no vidējā dienesta atalgojuma. Šajā gadījumā izdienas stāžā ieskaitītu tikai profesionālajā dienestā nodienēto laiku, ņemot vērā likumā noteikto.

Likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimai.

z 0316. maijā, uzsākot darba vizīti ASV, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis apmeklēja Gaisa spēku bāzi Mičiganas štata Alpinā un mācību centru Greilingā, kur tikās ar Mičiganas Nacionālās gvardes komandieri ģenerālmajoru Gregoriju Vadnaju un Gaisa spēku bāzes komandieri pulkvedi Džeimsu Endrū Robertsu.

Aizsardzības ministrs pateicās Mičiganas Nacionālās gvardes vadībai un ikvienam kara­­- vīram, kas 24 gadu garumā, kopš noslēgta Mičiganas un Latvijas partnerības programma, ir ieguldījis nozīmīgu darbu, lai apmācības un kopīgu militāro mācību procesā palielinātu Latvijas karavīru  profesionalitāti un celtu bruņoto spēku kaujas spējas. «Esmu patiesi pateicīgs par nozīmīgo atbalstu, ko šīs sadarbības laikā esam saņēmuši no partneriem Mičiganā. Tas ir neizmērojams darbs dažādās sadarbības jomās, kas nes acīmredzamus rezultātus,» sacīja Raimonds Bergmanis.

«Mēs esam bijuši un būsim kopā gan militārajās mācībās, gan dažādās izglītības programmās. Tāda ir mūsu līdzšinējā pieredze, un tāda būs arī mūsu nākotne,» pateicoties Raimondam Bergmanim par Mičiganas Nacionālās gvardes apmeklējumu, uzsvēra ģenerālmajors G. Vadnajs.

Aizsardzības ministrs vizītes laikā Mičiganas štatā iepazinās ar visiem līdzšinējās sadarbības projektiem, no kuriem par veiksmīgākajiem abas puses atzīst gaisa atbalsta kontrolieru un apvienotā uguns atbalsta priekšējo novērotāju apmācību. 2016. gadā apvienotā uguns atbalsta priekšējo novērotāju kursu absolvēja 24 Latvijas karavīri no dažādām vienībām; tā bija trešā reize, kad kurss norisinājās Latvijā un visi karavīri šo kursu sekmīgi absolvēja. Sadarbības projekta ietvaros Latvijā ir uzstādīts mācību simulators, kurš nodrošina iespēju Latvijā izglītot arī citu NATO valstu gaisa atbalsta kontrolierus.

18. maijā aizsardzības ministrs apmeklēja NATO Transformācijas virspavēlniecību Norfolkā, kur tikās ar komandiera vietnieku admirāli Manfredu Nīlsonu un pavēlniecības vadību.

Tiekoties pārrunāti jautājumi, kas aliansei būtiski, gatavojoties NATO samitam Varšavā, kā arī diskutēts par alianses aizsardzības spēju paaugstināšanu, tostarp aizsardzības plānošanas procesu, lēmumu pieņemšanas un izpildes gaitas pilnveidi. Sarunas dalībnieki pauda atbalstu jautājumā par NATO nākotnes stratēģijas plānošanu un secināja, ka nepieciešams visaptveroši izprast un modelēt turpmākos soļus, lai pilnveidotu alianses darbību. Tāpat sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka laikā, kad alianse saskaras ar vēl nebijušiem drošības aspektiem, NATO jārīkojas apsteidzoši un elastīgi, ņemot vērā visus iespējamos izaicinājumus, kā arī inovāciju attīstību un to iespējamo lietošanu valstu aizsardzībā.

NATO Transformācijas virspavēlniecības vadība pateicās Latvijai par aktīvo līdzdalību un iesaisti NATO militāro mācību plānošanā un norisē, tostarp aprīlī Rīgā notikušā NATO semināra «Allied Reach 2016» organizēšanā.

Aizsardzības ministrs R. Bergmanis tikšanās laikā uzsvēra, ka Latvija ir aktīvi iesaistījusies NATO aizsardzības plānošanas procesos un ir gatava arī turpmāk diskutēt par jauniem aizsardzības spēju paaugstināšanas mērķiem. «Mūsu aizsardzības spēju paaugstināšana tiek cieši koordinēta ar NATO aizsardzības plānošanu. Tādēļ arī savos nacionālā līmeņa aizsardzības plānos esam iekļāvuši NATO prasības un mērķus valsts aizsardzības spēju stiprināšanai.»

Runājot par gaidāmo NATO samitu, aizsardzības ministrs akcentēja, ka Latvija sagaida lēmumu par sabiedroto ilgtermiņa klātbūtni Baltijas reģionā vismaz bataljona vienības lielumā. Ministrs arī pauda gandarījumu par NATO Transformācijas pavēlniecības skatījumu uz esošo drošības situāciju un ieguldījumu alianses rīcības plānošanā nākotnē.

R. Bergmanis atzina, ka arvien lielāka nozīme valstu aizsardzībā ir hibrīddraudu identificēšanai un novēršanai, kā arī informācijas apritei sabiedrībā un zināšanām par agresīvas propagandas atspēkošanu, rīkojoties apsteidzoši un pragmatiski.

Savukārt admirālis M. Nīlsons pateicās Latvijas aizsardzības ministram par Norfolkas apmeklējumu un dalību diskusijā un piebilda, ka R. Bergmanis ir viens no tiem politiķiem, kurš apmeklē Norfolku un tiekas ar Transformācijas pavēlniecības vadību, lai iedziļinātos plānošanas procesos un apmainītos viedokļiem ar militārpersonām, kas ir abpusēji nozīmīgi alianses turpmākajai attīstībai.

13. maijā Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijā notika svinīgais apbalvošanas pasākums, atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 26. gadadienu. Pasākumā tika apbalvoti Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un tās padotības iestāžu darbinieki un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri.

AM apbalvojumi

Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis žurnāla «Tēvijas Sargs» galvenajai redaktorei Līgai Lakučai, kas 2015. gada nogalē veiksmīgi noslēdza Latvijas prezidentūru Eiropas Militārās preses asociācijā (EMPA), un Latvijas prezidentūras EMPA darba grupai — Ievai Ozoliņai, Vinetai Žilinskai, Sandrai Brālei un Arvim Skrējānam — izteica pateicību par ieguldījumu Eiropas Militārās preses asociācijas darbības nodrošināšanā, izpratnes par Latvijas aizsardzības nozari Eiropā sekmēšanu un par Latvijas tēla popularizēšanu starptautiskajos militārajos medijos, savukārt Aigaru Nesteru apbalvoja ar aizsardzības ministra apbalvojumu «Krūšu nozīme».

Pēc AM Preses nodaļas relīzēm apkopousi Ieva Ozoliņa.
Sagatavojusi Iveta Rusiņa.
Foto — Normunds Mežiņš, srž. Ēriks Kukutis, vsrž. Gatis Indrēvics, Ministra birojs.

Neērtā realitāte, kuru vērts zināt

Džoanna Eglīte

Foto — Gatis Dieziņš.

Maza ruda meitenīte lūkojas augšup uz liela auguma brūnacainu tēti. Abi tur viens otra roku un nevar pārprast — viņi ļoti viens otram patīk. Šādu zinātnes doktoru Jāni Bērziņu, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru, iespējams ieraudzīt tikai uz mazu mirkli, kad viņš pagriež pret mani uz galda novietotu fotogrāfiju. Tā visu sarunas laiku lūkojusies tikai viņā. Jāņa pētniecības joma ir gana jūtīga, un nereti viņa atklātā realitāte nav nedz patīkama, nedz ērta, tādēļ ikdienas saskarsmē viņš atklāj vienīgi savu lietišķo un erudīto zinātnieka lomu. Drošības un stratēģiskās pētniecības centru Jānis vada ceturto gadu. Centrs pastāvējis arī iepriekš, bet Jānis to pacēlis citā līmenī — kā vietu, kur valsts un bruņoto spēku vadītājiem gūt zinātniski objektīvu skatījumu mūsu un citu valstu militārajos, drošības, ekonomikas un politiskajos jautājumos. 

MSc. oec. Jānis Bērziņš

— Ar ko īsti nodarbojas jūsu vadītais centrs?
— Mums ir divi galvenie darbības virzieni — vienu nosaka Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku pasūtījums. Pētām tēmas, kas viņiem ir interesantas. Šogad tās ir NATO rīcības brīvība, nepieciešamo nacionālo spēju attīstība un hibrīdkarš.

Otrs mūsu darbības virziens ir pētījumi, kurus iniciējam paši vai kuros piedalāmies kā līdzautori. Šobrīd centrā esam seši pētnieki, un tēmas, ar kurām strādājam, skar Krievijas militāro teoriju, mazo valstu aizsardzību, terorismu, ģeopolitiku. Katram zinātniekam ir savs iecienītākais pētniecības lauks. Man tā ir aizsardzības ekonomika. Esmu aizstāvējis doktora grādu šajā jomā. Mūsu komandā ir cilvēki, kuru pētniecības jomas skar citas disciplīnas — vēsturi, politoloģiju, starptautiskās attiecības. Ņemot vērā, ka centru veidoju no jauna, mums vēl ir vairākas brīvas pētnieku vietas.

— Kas ir jūsu pētījuma rezultāts?
— Objektīva, bezkaislīga realitāte. Attiecībā uz daudzām politiskām, ekonomiskām un militārām tēmām informācija, kura izskan, un viedoklis, kāds sabiedrībā veidojas, bieži vien ļoti atšķiras no realitātes. Tā dažkārt nav ērta, bet, valsts līmenī pieņemot lēmumus un veidojot stratēģiju, ir būtiski tos balstīt realitātē, nevis aizspriedumos vai neprecīzā informācijā.

— Jūs esat dzimis un audzis Brazīlijā, savu zinātnisko darbību uzsākāt ļoti tālu prom no Latvijas. Kāds ir bijis jūsu ceļš līdz šī centra vadītāja darbam?— Mani vecāki un vecvecāki ir latvieši. Jau kopš bērnības jutu piederību šai zemei. No vecām Endzelīna laika grāmatām mācījos burtus, gramatiku un valodu. Man gan nācās to visu mācīties no jauna, kad tiku pie grāmatām, kuras rakstītas ar normāliem, mūsdienu latviešu burtiem, šodienas valodā.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma vairākkārt braucu iepazīt Latviju, līdz 2005. gadā pārcēlos šurp uz dzīvi. Tas bija emocionāls un galīgi ne racionāls lēmums. Pirmos sešus mēnešus ceļoju pa Latviju, iepazinu to. Bet kopš paša sākuma es šeit jūtos ļoti labi. Iespējams, cilvēki toreiz — deviņdesmitajos gados — man patika vairāk. Viņi bija labā nozīmē daudz vienkāršāki, atklātāki, īstāki. Nu jau daudzus gadus latviešiem raksturīga pretenzija uz smalkumu, ārēja forma bieži ir būtiskāka par to, kas notiek pašā cilvēkā. Bet tādas ir postmodernisma sekas.

Sevi es jūtu kā latvieti, varbūt vienīgi ar mazliet citādāku pieredzi un skatījumu. Mana vecāmamma, kura bija dzīvojusi Krievijā, Lielbritānijā un Brazīlijā, mēdza teikt: «Es esmu latviete. Starptautiska latviete.» Es jūtos līdzīgi.

— Zinātnisko vidi jūs iepazināt Brazīlijā. Vai Latvijā tā atšķiras?
— Zinātne nav savietojama ar postmodernisma principiem, kad mērķis ir maksāt pēc iespējas mazāk, bet pelnīt maksimāli vairāk. Ja profesora alga ir mazāka nekā frizierei — kaut kas taču īsti nav kārtībā, bet tā ir Latvijas situācija. Ja zinātnieks strādā trijās darbavietās, lai kaut kā savilktu galus kopā, visticamāk, viņam nav ne laika, ne vēlēšanās nopietni nodarboties ar zinātni. Sanāk tāda sadzīviska zinātne, kas apmierina patērētāju vajadzības. Tie nav apstākļi, lai dzimtu jaunas idejas, notiktu eksperimenti un rastos kas nebijis, jauns. Latvijā zinātnes pasaule pašreiz ir ļoti nabadzīga.

— Kas uztur jūsu vadīto zinātnes centru?
— Mēs esam Nacionālās aizsardzības akadēmijas daļa, mūsu darbību finansē valsts. Pateicoties šai situācijai un militārās jomas aktualitātei, finansējums ir pietiekams, lai neciestu pētījumu kvalitāte.

— Jūsu darbības rezultāts ir pētījums par kādu noteiktu militāra rakstura tēmu. Kādēļ ir būtiski šīs tēmas pētīt pašiem, nevis print pētījumus no citu valstu pētniekiem?
— Nepiekrītu idejai — pirkt no citiem. Mēs ļoti plašā līmenī pārāk ar to esam aizrāvušies. Šāda pieeja mūs degradē, padara bezpalīdzīgus. Neattīstām savu kapacitāti un pašapziņu. Es lepojos ar mūsu centru, jo īstenojam labāko Rietumeiropas zinātnisko praksi.

— Jūs minējāt, ka viens no pētījumu laukiem ir Krievija — dažādās
tās izpausmēs. Tā, visticamāk, šobrīd ir ļoti populāra tēma militārajā
zinātnē? Arī jūs to pētāt. Kāpēc?
— Attiecībā uz Krieviju — pašreiz pasaulē nav daudz zinātnieku, kuri spētu veikt kvalitatīvus pētījumus par šo valsti. Aukstā kara gados Amerikā un Kanādā bija zinātnieki, kuri pārvaldīja krievu valodu un veica nopietnu zinātniskās pētniecības darbu, lai labāk izprastu Krieviju. Aukstam karam beidzoties, Krievija nevienam nešķita draudīga, tādēļ militāriem zinātniekiem zuda interese to pētīt. Liela daļa veco zinātnieku ir aizgājuši pensijā, bet jauni vēl tikai tiek gatavoti. Līdz ar to ļoti daudzi šajās valstīs pašreiz veikti pētījumi par Krieviju ir jau apkopotu pētījumu vai publikāciju analīze, nevis darbs ar oriģināliem dokumentiem un intervijas ar reāliem cilvēkiem. Bet, ja analizē to, ko Krievija pašreiz dara, ir šausmīgi interesanti.

— Kādu jūs pašreiz redzat Krieviju?
— Krievija jūtas diezgan stipra un paš­pārliecināta. Turklāt savos vēstījumos tā ir pietiekami atvērta un runā skaidri. Lai to pamanītu, rūpīgi jāklausās un jāanalizē nevis ziņas, bet, piemēram, Vladimira Putina vai citu lielo Krievijas politiķu runas. Piemēram, 2007. gadā Minhenes drošības konferencē Putins ļoti skaidri pateica, ka Rietumi un ASV ir izveidojuši unipolāru pasauli. Tā ir pretēja Krievijas un pasaules drošības interesēm, jo Rietumi, neņemot vērā citu valstu intereses,  izmanto nemilitāras taktikas, tai skaitā ekonomisko spiedienu, lai īstenotu savas intereses. Putins šajā runā teica, ka pasaulei jākļūst multipolārai. Un to Krievija dara.

2013. gadā Pēterburgā notika ikgadējā Krievijas ekonomikai veltītā konference. Putins uz britu žurnālista jautājumu par to, kas notiek Ukrainā, atbildēja ļoti skaidri un argumentēti. Viņš atzina, ka  Ukrainā ir vairāk nekā 200 rūpnīcu, kuras ražo Krievijas armijai rezerves daļas. Ukraina rada Krievijai sarežģītu raķešu manevrēšanas sistēmu. Jau kopš Pētera I laikiem Krievijai ir ambīcijas sevi pozicionēt kā valsti ar spēcīgu jūras floti. Krimā ir liela Krievijas Jūras spēku bāze. Kad Janukoviču [Viktoru — iepriekšējo Ukrainas prezidentu] nomainīja nacionālistiski orientēti politiķi, viņi uzsāka runas par to, ka līgumu par Krievijas militāro bāzu izmantošanu Krimā vajadzētu pārskatīt. Rezultātā Krievija rīkojās tā, kā to izdarīja. Šāda rīcība bija paredzama. Cits jautājums, ka tā rīkoties nedrīkst, bet attiecībās ar Krieviju vienmēr jāņem vērā, ka tā nekautrējas izmantot militāru spēku, lai sasniegtu politiskus mērķus.

— Kādu no militārā zinātnieka viedokļa jūs redzat tuvāko pasaules nākotni?
— Pasaule diemžēl kļūst vardarbīgāka. Pastāv divas lielas un neprognozējamas problēmas — terorisms un Krievija. Attiecībā uz terorisma aizsākumu — tas meklējams Irākā. Lai palīdzētu mainīt varu, tur iegāja NATO karaspēks un godam veica savu militāro uzdevumu. Bet tam nesekoja politiska rīcība. Bija jāpalīdz valsti veidot no jauna. Tas īsti nenotika. Un rezultātā radās haoss. Līdzīgs haoss izveidojies Sīrijā. Lībijā un Ēģiptē notika tā dēvētās krāsainās revolūcijas, tika gāzta — nenoliegšu, ka slikta, — esošā vara. Bet tam nesekoja jauna, labāka varas forma. Šāda situācija draud atkārtoties daudzās Āfrikas valstīs. Jā, tur ir nopietnas problēmas, bet diemžēl pieredze rāda, ka, gāžot varu un neko prātīgu neieviešot vietā, ir pat grūti izsvērt, kuras problēmas var uzskatīt par lielākām vai bīstamākām. Rezultātā šajās valstīs ir haoss, bēgļi, terorisms. Tuvo Austrumu valstis savā nepro­gno­zējamībā līdzinās pulvermucām, kuras var uzsprāgt jebkurā brīdī.

Arī Krieviju ierasts dēvēt par nepro-gnozējamu, bet, ja analizē tās dokumentus un informāciju, tās taktika ir pietiekami skaidra. Palasot viņu drošības konceptu, drošības doktrīnu vai zinātniskus rakstus par šiem jautājumiem, ir ļoti skaidri formulēts, ka valsts iekšējās problēmas ir ārējo spēku vaina. Un jūtot šādu apdraudējumu, Krievija vērsīsies ar militāru uzbrukumu. Respektīvi, pieņemsim, ka esam noskaņoti uzturēt ļoti labas un draudzīgas attiecības ar šo valsti, bet tās iekšienē, cilvēkos nobriest dziļa neapmierinātība, un viņi saceļas. Krievija patur tiesības uzskatīt to par Rietumu pasaules vainu. Latvija ir daļa no Rietumu pasaules. Tātad Latvijai var uzbrukt, īstenojot pretreakciju. Šādu ideju savā militārajā doktrīnā, starp citu, ieviesusi arī Baltkrievija.

To ir ļoti svarīgi zināt, jo, ja skatās tikai no sava skatpunkta, tad šķiet, ka absolūtā taisnība ir mūsu pusē, mēs visu darām labi un pareizi. Bet, lai laikus paredzētu sekas, ir jārēķinās, ka Krievijā cilvēki domā citādi. Un viņi galīgi nav muļķi. Vienkārši veids vai skatpunkts, no kura skatās viņi, ir ļoti atšķirīgs.

Mūsu pētniecības centra uzdevums ir atspoguļot šo citādo redzējumu un izpratni, lai mūsu valsts rīcība un taktika būtu pēc iespējas izsvērtāka un ar izpratni par sekām.