Ēnu dine

10. februārī vairāk nekā 70 jauniešu no visas Latvijas Ēnu dienā viesojās Aizsardzības ministrijā un Nacionālo bruņoto spēku vienībās.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Jāni Garisonu «ēnoja» četri skolēni, kas iepazinās ar valsts sekretāra darbu ministrijā, kā arī apmeklēja Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju (CERT.LV) un Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienestu.

Ēnu diena

Apvienotā štāba priekšnieku ģenerālmajoru Juri Zeibārtu savukārt «ēnoja» seši skolēni. Viņi iepazinās ar Apvienotā štāba darbu, kā arī apmeklēja Štāba bataljonu, kur uzzināja par Godasardzes rotas karavīru dienesta pienākumiem, vēroja paraugdemonstrējumus un ierindas apmācību, kā arī aplūkoja tehniku un ieročus.

Ēnu diena

Savukārt Jaunsardzes un informācijas centrā septiņi jaunieši «ēnoja» divas amatpersonas — Jaunsardzes departamenta direktoru Ansi Strazdiņu un Militārās infor­- mācijas departamenta direktori—galveno redaktori Līgu Lakuču. Ar JIC Jaunsardzes departamenta direktora darbu un ar Jaun­-sar­dzes kustību kopumā iepazinās četras «ēnas» —  Kārlis Kaminskis no Lejasciema vidusskolas, Kristers Rudevičs no Aizkraukles novada ģimnāzijas, Viktorija Leščinska no Ciblas vidusskolas un Kristiāns Reinārs Skulte no O. Kalpaka Rīgas Tautas daiļ-amatu pamatskolas. Savukārt ar JIC Militārās informācijas departamenta direkto­- res—galvenās redaktores darbu iepazinās trīs «ēnas» — Viesturs Loids Lācis no Jura Neikena Dikļu pamatskolas, Ksenija Rubene no Baložu vidusskolas un Katrīna Bilsēna no Rīgas Teikas vidusskolas. Jaunieši uzzināja, kā top žurnāls «Tēvijas Sargs» un video sižeti, kā tiek veidotas ziņas un kā strādā žurnālisti, fotogrāfi un video operatori.

Pēcpusdienā «ēnas» ieradās NBS Speciālo uzdevumu vienībā (SUV), kur viņiem bija iespēja uzdot jautājumus par vienības uzdevumiem, apmeklēt kinologu dienestu, apskatīt laivas, ieročus un ekipējumu.

Vaicāti par iespaidiem Ēnu dienā, jaunieši uzsvēra SUV apmeklējumu.

Katrīna: «Man šajā dienā vislabāk patika izbraukums uz Speciālo uzdevumu vienību. Mani ieinteresēja, cik daudz dažādu profesiju un pakāpju ir SUV. Patika vērot, kā uzvedas dresētie suņi, bija aizraujoši klausīties par ekipējumu, ieročiem, uzzināt, kā atvērt izpletņus un uzvilkt brilles, ar kurām var redzēt tumsā.

Enas JICKaut gan visinteresantākais bija SUV apmeklējums, interesanti bija uzzināt arī par žurnāla «Tēvijas Sargs» un jaunsargu filmu sižetu tapšanu, kā arī pašu filmēšanas procesu.

Atklāju, ka man patīk filmēt cilvēkus, kaut gan es nevēlētos to darīt kā karavīrs.

Es uzzināju daudzas noderīgas lietas, piemēram, ja kāds grib dienēt SUV, tad ir ļoti jācenšas un daudz pie tā jāstrādā. Nākotnē varbūt es varētu būt kādas avīzes redaktore vai žurnāliste, jo šis darbs liekas diezgan interesants. Varbūt izlemšu pievienoties jaunsargiem, jo viņi šķiet sava darba ārkārtīgi entuziasti un vēlas daudz ko sasniegt! Man ļoti patika šī iespēja Ēnu dienā atklāt tik daudz jaunu lietu par sevi un citiem un šīm profesijām!»

Kārlis: «Pirmkārt, man patika tas, ka nebija saspīlēta gaisotne. Ar A. Strazdiņa kungu raisījās patīkama saruna, jo nejutos sasaistīti, bet brīvi. Otrkārt, ļoti patika viesoties SUV bāzē, jo tur jutos kā mājās.

Bija daudz nozīmīgas informācijas, piemēram, arī darbs ofisā nav viegls. Viss, ko uzzināju, noteikti palīdzēs dzīvē, jo par nākotni nekad neko nevar droši zināt…»

Ksenija: «Visa diena kopumā bija ļoti aizraujoša un interesanta. Īpaši patika SUV apmeklējums un stāstījums par žurnāla «Tēvijas Sargs» tapšanu. Cilvēki par to stāstīja aizrautīgi, un tas bija ļoti labi. Es uzzināju vairāk par SUV darbību un vēlreiz pārliecinājos, ka militārā joma ir tā joma, ar ko es saistīšu nākotni.»

Kristiāns: «Man šodien patika  JIC un SUV apmeklējums. Visinteresantākā bija viesošanās Speciālo uzdevumu vienībā. Karavīri mūs iepazīstināja ar savu darbību, kas ir visai slepena. SUV apmeklējums uz mani atstāja vislielāko iespaidu, tāpēc esmu ieinteresēts izvēlēties profesiju, kas būtu saistīta ar šo vienību.»

Foto — Gatis Dieziņš un Normunds Mežiņš.

Jauns sākums

Ilze Branta,
kareive.

Foto — no Kājnieku skolas kursantu arhīva.

Naktī no 28. uz 29. oktobri Alūksnē, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Kājnieku skolas (KS) teritorijā iebrauca autobuss ar 49 jaunajiem karavīriem. Pusaizmigušie jaunieši, izkāpuši no autobusa, spēra pirmos soļus pretī savam mērķim — ceļam uz profesionālo militāro dienestu. Viena no viņiem biju arī es.

Šis būs stāsts par 49 jauniešu gūto pieredzi Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolā, mācoties kājnieku pamatapmācības kursā, kas ilga trīs mēnešus un deviņas dienas. Kursanti ieguva zināšanas, kas ir nepieciešamas ikvienam karavīram neatkarīgi no dienesta vietas.

Aluksne pieteikums_Zimeta versija

Ieskats NBS Kājnieku skolas vēsturē
1992. gada 11. novembrī ar Latvijas Republikas aizsardzības ministra pavēli tika izveidots Mobilo strēlnieku bataljons, pirmā regulārā armijas vienība atjaunotās Latvijas Republikas austrumu daļā, kas tika izvietota starpkaru Latvijas armijas 7. Siguldas kājnieku pulkam celtajās kazarmās. Pirmās no tām celtas laikā no 1923. līdz 1929. gadam, tādēļ šīs ēkas var uzskatīt par Latvijas armijas vēstures pieminekļiem. Kājnieku skola cenšas būt 7. Siguldas kājnieku pulka labo tradīciju turpinātāja.

Somas sakrāmētas, un visi ir gatavi iepazīties ar dažādām lauka kaujas iemaņām — grūtāko un arī interesantāko apmācību posmu.
Somas sakrāmētas, un visi ir gatavi iepazīties ar dažādām lauka kaujas iemaņām — grūtāko un arī interesantāko apmācību posmu.

No 1998. gada Mobilo strēlnieku bataljona pamatuzdevums bija obligātā militārā dienesta karavīru pamatapmācība. 2004. gada oktobrī Mobilo strēlnieku bataljons uzsā­ka profesionālā dienesta karavīru pamatapmācību, bet 2005. gada septembrī virsnieku kandidātu kursu pamatapmācību. Karavīri apguva militārās pamatzināšanas un sagatavojās turpmākajam dienestam citās NBS vienībās.

Ugunskurs mežā — vieta, kur izžāvēt drēbes un sasildīties. Jāsaspiežas ciešāk, lai visiem tiktu siltums.
Ugunskurs mežā — vieta, kur izžāvēt drēbes un sasildīties. Jāsaspiežas ciešāk, lai visiem tiktu siltums.

Apmācību programma ietvēra darbības ar ieročiem, individuālās kaujas iemaņas, darbu ar karti un orientēšanos apvidū, pirmās palīdzības sniegšanu, ierindas mācību, likumus un reglamentus, Latvijas valsts un armijas vēstures apguvi. Apmācību laikā bija ietvertas trīs taktiskās mācības Strautiņu poligonā. 2006. gada 10. februārī Mobilo strēlnieku bataljonā noslēdzās pēdējais obligātā militārā dienesta karavīru pamat­apmācības kurss. Kopā astoņu gadu laikā tika apmācīti vairāk nekā 9000 obligātā militārā dienesta karavīru.

2006. gada 1. aprīlī ar Latvijas Republikas aizsardzības ministra pavēli Mobilo strēlnieku bataljons tika pārdēvēts par NBS Kājnieku skolu. Kājnieku skolas pamatuzdevums — organizēt un nodrošināt pamat­apmācības un kvalifikācijas celšanas kursus NBS karavīriem, pamatojoties uz NBS pieprasījumu un rekrutēšanas plānu.

2006. gadā tika uzsākts ložmetējnieka un ložmetējnieka palīga kurss, kā arī militārā autotransporta B kategorijas autovadītāju kvalifikācijas kurss. Vēlāk tos papildi­- nāja arī ziemas izdzīvošanas kursi, karavīra pirmās palīdzības kursi trīs līmeņos, kā arī militārā transporta C kategorijas autovadītāju kvalifikācijas kurss.

Jādarbojas arī tad, kad uzvilkta gāzmaska un speciālais aizsargtērps.
Jādarbojas arī tad, kad uzvilkta gāzmaska un speciālais aizsargtērps.

Ar katru gadu palielinās pamatapmācības kursu iesaukumu skaits. 2015. gadā tika nokomplektēti seši profesionālā dienesta un viens Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) iesaukums, kas tika sadalīts divos kursos. 2016. gadā savas gaitas Alūksnē jau ir uzsākuši divi iesaukumi ar topošajiem karavīriem. Sauszemes spēku kontingenta pretendenti kājnieku pamatapmācības kursu 2016. gadā apgūs Sauszemes spēku kājnieku brigādes teritorijā Kadagā. Kopumā 2016. gadā plānoti 14 iesaukumi, to skaitā trīs NAA iesaukumi.

Karavīram, lai spētu labāk veikt uzdevumu, ir jāsaplūst ar vidi — tāpēc tiek apgūtas maskēšanās prasmes.
Karavīram, lai spētu labāk veikt uzdevumu, ir jāsaplūst ar vidi — tāpēc tiek apgūtas maskēšanās prasmes.

Ceļš pretī kopīgai uzvarai
Kursā KPK 6/59 («sīksta gaļa» — tā mūs dēvēja kursa seržants kaprālis Kristaps Bantersons) katrs bija ieradies, savu motīvu vadīts, un katrs jau bija izveidojies kā personība. No 49 kursantiem sekmīgi ar pirmo reizi kursu nokārtoja 44. NBS KS kapelāns Laimnesis Pauliņš mūs uzlielīja, ka esam spēcīgākais kurss pēdējos gados. Taču visām šīm personībām bija jāveido kopā liela un spēcīga ģimene, jo armijā bez komandas tu neesi nekas. Jāatzīst — to nemaz nav tik grūti izdarīt, ja kaut vai trīs dienas viss kurss dzīvo vienā telpā un par kāda karavīra nolaidību papildu motivāciju nopelna visi. Pirmie iespaidi? Mazliet bailes no nezināmā, apjukums no straujā tempa, kurā tev jāapgūst visa jaunā informācija, bet visam pāri pozitīvs skats uz ikkatru notikumu, vienlaikus gaidot lielo notikumu — šaušanu.

Ja ir kāds, kam šķiet, ka mūsdienās karavīrs tikai skrien pa poligonu un šauj, tad viņš stipri maldās. Jau pirmajās dienās mums tika iemācīts, ka pildspalva ir karavīra nozīmīgākais ierocis, jo klasē vai pie grāmatām, apgūstot jaunas zināšanas, paies liela daļa dienesta. Bez zināšanām nav iespējams izpildīt uzdevumu — ja nepazīsi karti, apmaldīsies; ja nezināsi, kā darbojas ierocis, sašausi sevi; ja nezināsi, kā sniegt pirmo palīdzību, noasiņos tavs biedrs vai tu pats, u. tml. Tās ir nianses, par kurām cilvēki neiedomājas, bet tas ir pamatā ikvienai darbībai.

 Karavīram jāprot šaut dažādās pozīcijās — gan guļus, gan no ceļa, gan stāvus.
Karavīram jāprot šaut dažādās pozīcijās — gan guļus, gan no ceļa, gan stāvus.

Kad nu beidzot pats pamats bija klasē apgūts, varēja ķerties pie praktiskās darbošanās. Man īpaši spilgtā atmiņā uz ilgiem laikiem paliks «iepazīšanās ar mežu», proti, iestigšana purvā — kad tevi no purva divi biedri velk ārā, bet vēl divi stumj, tad patiešām vari saprast, ka bez komandas armijā neesi nekas un, jo spēcīgāka komanda, jo vairāk var sasniegt. Man patiesi bija paveicies ar nodaļas biedriem — ne velti visi, kas sākām, arī pabeidzām kursu. Tādas nodaļas mums bija veselas trīs.

Likstas, protams, piemeklēja ikvienu, īpaši «meža posmos» — gan traumas, gan saslimšanas, gan vienkārši grūti brīži. Taču vienmēr tieši šajos brīžos izjutām vienotību visā lielajā kolektīvā. Saliedētība bija jūtama arī tad, kad tu jau trešo dienu pavadi mežā ar izmirkušiem zābakiem un slapju apģērbu, bet, pieejot pie ugunskura, tev tika atbrīvota vietiņa. Mēs bijām saauguši tik ļoti, ka nepieciešamības gadījumā nestu viens otru uz pleciem līdz galam. Par kursa moto bija kļuvis mūsu instruktoru teiciens: «Viss ir galvā, dzeram ūdeni!»

Nekad nepamet savējos! Nodaļa ir tik spēcīga, cik stiprs ir tās vājākais posms.
Nekad nepamet savējos! Nodaļa ir tik spēcīga, cik stiprs ir tās vājākais posms.

Jautāsiet — vai bija smagi? Viegli nav, bet nekas nav neizdarāms, ja to vēlas un saņem atbalstu. Īpaši sieviešu dzimuma pārstāvēm nav pārāk viegli, jo daudzi no kolēģiem joprojām uzskata, ka sievietei armijā nav vietas, tomēr viņi paši arī atzīst, ka pie papīriem negribētu sēdēt un kādam arī tas ir jādara. Sievietes, lielākā daļa, savu dienestu pēc pamatzināšanu iegūšanas veic vienību štābos, tomēr ir arī dažas, kuras spēj turēt līdzi vīriešiem pat kaujas vienībās — tāpēc nekad nedrīkst teikt, ka kaut kas nav iespējams.

Kājnieku pamatapmācības kurss mums ikvienam ir bijis informācijas pārbagāts dzīves posms, kuru mēs nekad neaizmirsīsim un neaizmirsīsim arī savus biedrus, ar kuriem cīnījāmies trīs mēnešus plecu pie pleca. Lai gan katrs nu esam devušies pa savu tālāko militārās karjeras ceļu, cits citu atceramies — turpinām atbalstīt, uzmundrināt un iedrošināt stāties pretī jauniem mērķiem.

«Pēc saraksta — desmit, ierindā — desmit!» — tāds ir mūsu novēlējums ikvienam visās dzīves jomās. Neļaujiet saviem biedriem padoties, un viss būs tieši tā, kā tam ir jābūt. Veidosim stipru Latviju!

Savu darbību uzsāk Lietuvas—Polijas—Ukrainas brigāde

Šī gada janvārī trīs Austrumeiropas valstu savstarpējās sadarbības vēsturē un reģiona militāri politiskajā vēsturē kopumā tika pāršķirta jauna lappuse.  25. janvārī Polijas pilsētā Ļubļinā Polijas aizsardzības ministrs Antoņijs Macerevičs, Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks un Ukrainas aizsardzības ministrs armijas ģenerālis Stepans Poltoraks piedalījās šo valstu kopīgā militārā  projekta, proti, Lietuvas—Polijas—Ukrainas brigādes štāba svinīgajā atklāšanas ceremonijā. Militārās vienības saīsinātais nosau­- kums LITPOLUKRBRIG (pol. Brygada litewsko-polsko-ukraińska, liet.  Lietuvos—Lenkijos—Ukrainos brigada, ukr. Литовсько- Польсько-Українська Бригада).

Brigade 1

Vienības pirmsākumi meklējami 2007. gadā, kad Polijas, Lietuvas un Ukrainas aizsardzības resoru pārstāvji parakstīja nodomu protokolu par kopīga triju valstu miera uzturēšanas bataljona izveidi. 2009. gadā triju valstu valdību pārstāvju sarunu rezultātā Polija nāca klajā ar ierosmi, ka topošās vienības lielums varētu atbilst  brigādes formātam. 2009. gada 16. novembrī šo valstu aizsardzības ministri Briselē parakstīja deklarāciju par nodomu tuvākajā laikā izveidot brigādi (LITPOLUKRBRIG) dažādu miera uzturēšanas un humanitāro misiju veikšanai, arī ANO Drošības padomes, Eiropas Savienības un NATO dažādiem miera uzturēšanas un pretterorisma operāciju ietvaros realizējamiem operatīvajiem uzdevumiem.

BrigadeNākamais svarīgais pasākums kopīgas karaspēka vienības veidošanā norisinājās 2014. gada 19. septembrī, kad Varšavā trīs valstu aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par kopīgas militāras vienības izveidi. Šo valstu militārajā sadarbībā parādījās arī kāds jauns aspekts, proti, Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis toreiz teica: «Kopīgas lietuviešu, poļu un ukraiņu brigādes veidošana ir mūsu kā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu devums Ukrainas armijas modernizēšanas pasākumos. Šīs vienošanās parakstīšana ir daļa no atbalsta plāna Ukrainai, kas tika akceptēts NATO samitā Ņūportā.» Viņš arī uzsvēra, ka ar šīs brigādes veidošanu Polija ir uzņēmusies atbalstīt un koordinēt Ukrainas armijas modernizācijas procesu.

Šī gada 25. janvārī Ļubļinā sāka funkcionēt brigādes štābs, un vienība sāka iegūt konkrētas aprises. Paredzēts, ka brigādes skaitliskais sastāvs būs aptuveni 4,5 tūkstoši militārpersonu. Brigādes štābs atradīsies Polijas teritorijā, Ļubļinā, bet nacionālās brigādes vienības — katrā no brigādi veidojošajām valstīm. Brigādes vadība rotēs pēc nacionālā principa — šobrīd brigādes komandieris ir Polijas bruņoto spēku pārstāvis brigādes ģenerālis Adams Jokss, viņa vietnieks ir Ukrainas armijas pulkvedis Volodimirs Judanovs, bet štāba priekšnieks — Lietuvas bruņoto spēku pulkvežleitnants Eliģus Senulis. Brigādes štābā darbosies vienāds skaits virsnieku no visām trim valstīm. Brigādes darba valoda ir angļu.

Brigad 3

Brigādes štāba atklāšanas ceremonijā Polijas aizsardzības ministrs A. Macerevičs sadarbību brigādes ietvaros vērtēja «kā vienu no galvenajiem militārās sadarbības veidiem NATO austrumu flangā», jo brigādi veido divas NATO dalībvalstis, kā arī Ukraina, kas pašreiz izjūt «Krievijas agresīvo spiedienu». «Mēs arī saprotam, ka brigāde ir skaidrs atgādinājums visiem, kas vēlas uzspridzināt mieru Eiropā,» teica Polijas militārā resora vadītājs. Ukrainas aizsardzības ministrs S. Poltoraks svinīgajā pasākumā uzsvēra, ka «brigāde būs lokomotīve, kas vilks uz priekšu Ukrainas armiju. Mums būs iespēja salīdzināt Ukrainas armijas panākumus brigādes panākumu ietvaros».

Jau šā gada 3. februārī sadarbībā ar ASV Ilinoisas pavalsts Nacionālo gvardi sākās pirmais brigādes štāba divu nedēļu ilgais mācību treniņš.

Pēc Lietuvas, Polijas un Ukrainas Aizsardzības
ministrijas un preses informācijas sagatavojis
Juris Ciganovs.

Foto — no ārvalstu interneta vietnēm.

Vēsturisks brīdis — sākam apgūt bruņutehniku

Taivo Trams

Foto — Normunds Mežiņš.

Nacionālo bruņoto spēku vēsturē aizsācies jauns posms — 15. februārī Ādažu bāzē sākās pirmais kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehnikas vadīšanas un apkopes kurss. Šī notikuma nozīmi uzsvēra visi tā dalībnieki — Latvijas bruņotie spēki pirmo reizi sāk praktiski attīstīt pari savu motorizētās bruņu tehnikas kompetenci.

CVRT apmacibas

«Svarīgākais — tā ir mūsu tehnika!»
Sveicot apmācības kursa svinīgās atklāšanas dalībniekus, Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieks, Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors Juris Zeibārts uzsvēra — pašlaik tiek sperts nākamais nopietnais solis bruņoto spēku attīstībā, solis tuvāk noteiktajam mērķim — Sauszemes spēku kājnieku brigādes mehanizācijai. Šis ceļš nav ātrs, atgādināja J. Zeibārts, jo, izvērtējot Latvijas bruņoto spēku vajadzības, 2012. gadā tika pieņemts galīgais lēmums par bruņutehnikas iegādi. 2014. gadā tika noslēgts līgums ar piegādātājiem no Lielbritānijas, un 2015. gadā saņemtas pirmās mašīnas apmācību vajadzībām, bet jau šogad ir gaidāmas modernizēto un atbilstoši aprīkoto bruņumašīnu piegādes.

CVRT apmacibasJ. Zeibārts arī augstu novērtēja instruktoru un nākamo bruņutehnikas vadītāju motivāciju un ieinteresētību, pieņemot jaunos izaicinājumus.

Īpaši svarīgi ir tas, ka NBS karavīri sāk mācīties izmantot un apkopt tehniku, kas ir mūsējā, iegādāta atbilstoši mūsu operacionālajām prasībām. «Protams, mūsu karavīriem jau ir bijusi bruņutehnikas vadīšanas pieredze operāciju rajonos, bet tā ir tehnika, ko mēs esam saņēmuši no saviem sabiedrotajiem. Šīs mašīnas ir Latvijas bruņoto spēku tehnika, tāpēc šis datums ir tik svarīgs mūsu armijas vēsturē,» uzsvēra J. Zeibārts.

Plašs apgūstamo prasmju klāsts
Apmācības kurss ilgs piecas nedēļas, un tā laikā karavīri apgūs iemaņas, kas nepieciešamas, lai vadītu šo tehniku un veiktu nepieciešamās tehniskās apkopes un remontdarbus, stāsta NBS Kājnieku skolas Sauszemes spēku kājnieku brigādes mehanizācijas daļas priekšnieks majors Uldis Gūtmanis. Apmācība tiks veikta uz viena modeļa bruņumašīnām, taču to vadības sistēma ir universāla un izmantota visos iepērkamajos bruņutehnikas modeļos.

Kursa laikā karavīri apgūs mašīnu ekspluatācijas noteikumus, drošības noteikumus un tehnisko uzbūvi, mācīsies vadīt šo tehniku pa šķēršļotu apvidu un koplietošanas ceļiem, kā arī veikt bruņumašīnu transportēšanu. Pagaidām ir izstrādāti bruņu­- mašīnu vadīšanas un apkopes, ekipāžas komandiera un tēmētāja kursi, maijā sāksies arī šaušanas apmācība. Pēc kursa pabeigšanas un visu pārbaudījumu nokārtošanas karavīri atgriezīsies savās vienībās, kur gaidīs tehnikas ierašanos, lai tad sāktu pildīt savus tiešos pienākumus — atbildētu par šīs tehnikas ekspluatāciju, apkopi un remontiem, paskaidro majors Uldis Gūtmanis. 2016. gada laikā ir plānots apmācīt 36 bruņutehnikas vadītājus un 20 komandierus.

CVRT apmacibas

Mūsu karavīriem laba sagatavotība
Seržants Sergejs Kolosovs ir viens no instruktoriem, kuri Lielbritānijā apguva bruņumašīnu izmantošanas teorētiskās un praktiskās apmācības kursu, kas ilga no 2014. gada augusta līdz 2015. gada jūnijam. Šajā laikā apgūts kopumā piecas nedēļas ilgušais bruņumašīnu vadīšanas un apkopes kurss, kā arī trīs nedēļas ilgais komandiera kurss. Viņš ir ļoti apmierināts ar iegūtajām zināšanām. «Bija ļoti interesanti, man tas bija kaut kas jauns. Patika arī kursa saturs un pasniegšanas veids,» atzīst S. Kolosovs. Lielbritānijā apgūtās prasmes tiks nodotas mūsu karavīriem, izmantojot tās pašas apmācības metodes.

CVRT apmacibasS. Kolosovs uzskata, ka kursam atvēlētais laiks bijis pietiekams un ļāvis pilnībā apgūt nepieciešamās prasmes. Noderējis arī tas, ka visi kursu apguvušie Latvijas karavīri bijuši ar labām priekšzināšanām un izvēlēti pēc rūpīgas atlases. «Mūsu karavīri ir diezgan labi sagatavoti un viegli uztver vielu. To atzina arī britu instruktori, viņi arī augstu novērtēja Latvijas pārstāvju labās tehnikas vadīšanas iemaņas — starp instruktoriem ir cilvēki ar vairāku gadu pieredzi gan kā tehnikas vadītāji, gan instruktori. Var teikt, ka jaunais, ko mēs apguvām, bija specifiskās zināšanas tieši par šo tehniku. Mēs visi esam tehniski cilvēki, kas savās apakšvienībās bijuši atbildīgi par autotransportu,» stāsta S. Kolosovs.

Piecas dažādas kaujas mašīnas
Jaunās bruņutehnikas apguvei Ādažu poligonā ir izveidota īpaša šķēršļu josla, paredzēts iegādāties arī simulatorus šaušanas un taktikas vingrinājumu izpildei. Kā jau vēstīts, Latvija no Lielbritānijas iegādājās vairāku veidu bruņumašīnas ar kāpurķēdēm, tostarp izlūkošanas kaujas mašīnu «Scimitar», kas apbruņota ar 30 mm lielgabalu un varēs neitralizēt pretinieka bruņutehniku, ieskaitot arī vieglos tankus, līdz pusotra kilometra attālumā. Tiks iegādāti arī bruņutransportieri «Spartan», kas aprīkoti ar 7,62 mm ložmetēju, kā arī kaujas vadības nodrošināšanas bruņutransportieri «Sultan», kas ir aprīkoti ar kaujas vadības sistēmu un 7,62 mm ložmetēju transport-līdzekļa aizsardzībai.

CVRT apmacibas

Kopā ar šīm kaujas mašīnām tiks iegādāti arī evakuācijas un remonta bruņutrans­- portieri «Samson» (7,62 mm ložmetējs), aprīkoti ar vinčām un nepieciešamo vienkāršākā remonta veikšanai bojātajai tehnikai notikuma vietā, un medicīnas bruņu­- transportieri «Samaritan» ar pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas aprīkojumu, kuri varēs pārvadāt četrus guļošus ievainotos. Kopā šīs tehnikas vienības veido vienotu kompleksu, kas spēj nodrošināt visas būtiskākās kaujas funkcijas.

Par sasniegto un mūsdienu izaicinājumiem

Ģenerālis Hans Lotārs DomrozeŠā gada 17. februārī Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris Vācijas armijas ģenerālis Hanss Lotārs Domrēze (Hans-Lothar Domröse) tikās ar Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Jāni Garisonu un NBS Apvienotā štāba priekšnieku ģenerālmajoru Juri Zeibārtu. Ģenerālim tika pasniegts Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums — goda zīme «Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā». Pēc tikšanās viesis atbildēja uz jautājumiem par aktualitātēm, kas pašreizējās politiskās situācijas kontekstā skar NATO dalībvalstis.

Par sabiedroto spēku klātbūtni Baltijā
Kopš 2012. gada decembrī tiku apstiprināts Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandiera amatā, man ir bijis iespē­- jams piedalīties mācībās arī Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos. Pirmo reizi tas notika 2013. gada novembrī NBS Ādažu militārajā bāzē, kad tur tika organizētas nelielas, tomēr nozīmīgas mācības, kuru mērķis bija stiprināt Latvijas un visu Baltijas valstu drošību. No šodienas redzespunkta raugoties, 2013. gada novembris bija labs un mierīgs laiks. Tieši pirms diviem gadiem — 2014. gada februārī — Krievija iebruka Krimā un Ukrainā, un vēlāk tā anektēja Krimu. Tāpēc šodien situācija ir būtiski mainījusies. Taču jau tad, kad stājos pie jaunā amata pienākumu pildīšanas, uzskatīju, ka mums ir jādara vairāk, lai sniegtu atbalstu saviem Austrumeiropas sabiedrotajiem. Un to arī esam darījuši. Šajā laikā esam izveidojuši Ziemeļaustrumu daudznacionālo korpusu (Multinational Corps Northeast), kura kaujas spējas un skaitliskais sastāvs ir palielināts. Esam izveidojuši NATO spēku integrācijas vienību (NATO Force Integration Unit — NFIU), un tas ir ļoti nozīmīgs sasniegums. Esmu ticies ar šīs vienības komandieri pulkvedi Ēriku Nagli, un mēs strādājam ciešā sadarbībā ar Latvijas Aizsardzības ministriju un NBS.

Uzskatu, ka esam sasnieguši diezgan daudz. Taču es nevēlētos apgalvot, ka NATO jau tagad būtu izdarījusi visu iespējamo, ko tā kā organizācija būtu varējusi izdarīt — tas ir nepārtraukts process. NATO samitā Kārdifā, Lielbritānijā, no NATO valstu un valdību vadītājiem saņēmām dažādus uzdevumus šo jautājumu risināšanai. Mums tika dots uzdevums organizēt vērienīgas militārās mācības — un mēs to izdarījām. 2015. gada oktobrī un novembrī man bija gods komandēt, manuprāt, pēdējo desmit gadu laikā lielākās militārās mācības — NATO Reaģēšanas spēku sertificēšanas mācības «Trident Juncture», kas norisinājās Spānijā, Itālijā un Portugālē. Šajās mācībās piedalījās gandrīz 40 000 karavīru, un mācību rezultātus ir pozitīvi novērtējuši militārie un drošības speciālisti.

Ģenerālis Hans Lotārs Domroze

Mums arī tika dots uzdevums uzlabot Ziemeļaustrumu daudznacionālā korpusa lomu un atbildību, un mēs to pilnībā mainījām, esam uzlabojuši tā rīcībspējas. Saņēmām arī uzdevumu izveidot un apmācīt NATO spēku integrācijas vienības — un, lai arī šīs vienības vēl atrodas sākotnējās attīstības stadijā, tās pilnveidojas un to skaits pieaug. Mums tika dots uzdevums uzlabot NATO Reaģēšanas spēku (NATO Response Force — NRF) un to struktūrvienības, proti, Sevišķi ātras reaģēšanas vienības (Very High Readiness Joint Task Force — VJTF) gatavību — un mēs to paveicām. NATO Sevišķi ātras reaģēšanas vienība tika apmācīta arī mācību laikā Spānijā. Nākamnedēļ manā štābā sāksies sagatavošanās darbi aprīlī plānotajām NATO Sevišķi ātras reaģēšanas vienības mācībām. Pēc attiecīgas sagatavošanas šī vienība tiks izvietota Zaganas poligonā Polijā. Mēs redzēsim arī vairāk rotācijas spēku Baltijas valstīs, tostarp Polijā.

NATO tālāko pozīciju un nākotnes darbības noteiks lēmumi, kas tiks pieņemti šā gada jūlija sākumā NATO Varšavas samitā.

Kā īstenosies NATO aizsardzības ministru vienošanās palielināt NATO klātbūtni Austrumeiropā
Pirmkārt, mēs esam pateicīgi amerikāņu kolēģiem par pieņemto lēmumu pēc rotācijas principa Eiropā izvietot vienu savu brigādi. Tradicionāli brigādē ietilpst četri bataljoni, bet šajā situācijā amerikāņi ir iecerējuši nosūtīt uz Eiropu brigādi, lai kopā ar NATO dalībvalstu un partnervalstu karaspēku piedalītos dažādās mācībās, kuras ir plānots organizēt Eiropā. Tas ir lielisks solis! Otrkārt, visas NATO dalībvalstis Eiropā ir piekritušas piedalīties šajā pastāvīgo militāro mācību programmā — mēs to saprotam kā sabiedroto ilgtermiņa militāro klātbūtni. Portugāle tikko ir nosūtījusi sava karaspēka rotu uz Lietuvu, lai apliecinātu, ka šī teritorija ziemeļos mums ir svarīga. Sabiedrotie spēki ik dienas piedalās Baltijas gaisa telpas patrulēšanā. 16. februārī, Lietuvas Neatkarības dienā, mūsu iznīcinātāji lidoja pāri Viļņai, lai parādītu NATO klātbūtni.
Savukārt NATO aizsardzības ministru lēmums palielināt NATO klātbūtni austrumos, t.i., no Baltijas līdz Melnajai jūrai, neattiecas tikai uz Latviju, bet uz visām šajā teritorijā ietilpstošajām valstīm. NATO klātbūtnes pieaugums tajās ir ievērojams, un šai klātbūtnei vajadzētu garantēt alianses atturēšanas politiku.

NATO ir neatkarīgu valstu organizācija, un mēs paši pieņemam lēmumus par to, kā mēs aizsargāsim savu valstu iedzīvotājus. Uzskatu, ka NATO aizsardzības ministru līdz šim pieņemtie lēmumi un mums, militārpersonām, dotie uzdevumi skaidri pierāda, ka mūsu darbībām ir aizsardzības raksturs un mēs nevienu nemēģinām provocēt. Pat pieņemot, ka NATO karaspēka brigāde ierastos Latvijā — tā nebūtu provokācija. Mēs, militārpersonas, neatkarīgi no tā, vai dienētu austrumos vai rietumos, zinām, ka nozīmīgs militārs spēks sākas ar divīziju. Tātad NATO klātbūtnes palielināšanu Austrumeiropā nevar uzskatīt kā nozīmīgu militāro spēku — tā ir vien vairāku labu karaspēku vienību klātbūtne, lai stiprinātu kolektīvo aizsardzību, nevis lai provocētu.

Taču runājot par brigādes izvietošanu Austrumeiropā, ir jāsaprot, ka brigāde ir kopējās bruņoto spēku sistēmas sastāvdaļa. Es esmu Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris, un tieši vārds «apvienoto» šajā kontekstā ir īpaši svarīgs. Brigāde ir Sauszemes spēku sastāvdaļa, un tas ir labi, jo tas nozīmē pieci līdz septiņi tūkstoši karavīru. Un viņi nekad nav vieni — es vienmēr līdz ar Sauszemes spēkiem izvietoju arī Gaisa spēku vienības. Tāpēc, piemēram, NATO Sevišķi ātras reaģēšanas vienības gaisa komponente sastāv no četr­simt lidaparātiem. Tātad brigāde pati par sevi ir viena lieta. Lidosta ir nākamā lieta. Tad ir Jūras spēki. Ja rēķinām tikai manas pavēlniecības Jūras spēkus, tajos vien ir astoņas zemūdenes un simt četrdesmit kuģi. Mums vēl ir Speciālo operāciju spēki (NATO Speciālo operāciju pavēlniecība) un citi ieroči, piemēram, mediji. Mums ir NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, tāpēc, kad mēs runājam par brigādi, patiesībā tas ir daudz vairāk. Kā jau teicu, NATO Reaģēšanas spēkos šobrīd ir gandrīz 40 000 karavīru, un tas ir daudz vairāk nekā šī brigāde.

Vai iespējams nosargāt Baltijas valstis
Mūsu valstu vadošie politiķi vienmēr atrodas izvēles priekšā, kādām jomām tērēt budžeta līdzekļus, jo mēs visi vēlamies, lai mums būtu veselības aprūpe, izglītība, kā arī karaspēks. Tātad politiķi pieņem šos lēmumus, un jau vēlāk mēs varam izdarīt secinājumus par pietiekamo līdzekļu apjomu. Manuprāt, pašreizējie līdzekļi ir pietiekami, lai atturētu Krieviju no uzbrukuma, jo cena, kas Putina kungam būtu jāsamaksā par šādu uzbrukumu, būtu ārkārtīgi augsta. Baltijas valstu okupācija nevar tikt uztverta kā politiska vai militāra rakstura ieguvums. Ir skaidrs, ka alianses valstu robežas ir mūsu robežas, un, ja kāds tomēr izlemtu iebrukt, mēs spētu atbilstoši reaģēt. Šajā kontekstā es vēlos citēt kara teorētiķa un stratēģijas meistara Klauzevica sacīto: «Nedrīkst domāt, ka reakcija uz kādu uzbrukumu aprobežosies tikai ar uzbrukuma vietu; tā būs visaptveroša — visā pasaulē.» Tāpēc ikviens, kas joprojām tic, ka viņš varētu tā vienkārši uzbrukt Rīgai, Tallinai vai Viļņai, stipri kļūdās — viņš saņems atbildes triecienu no citurienes un no visurienes! Tāpēc alianses atturēšanas politika ir daudz plašāka, nekā tas sākumā varētu izskatīties.

Sarunā ar Aizsardzības ministrijas un NBS amatpersonām uzzināju, ka Latvija, Lietuva un Igaunija strādā pie uzņemošās valsts infrastruktūras pilnveidošanas. Mums ir noteiktas prasības, piemēram, ja brigāde ierastos Latvijā, tai būtu nepieciešams mācību poligons apmēram 40 km2 platībā, tātad milzīga teritorija. Šī jautājuma izpēte, ūdensapgādes un degvielas uzpildes jautājumu risinājums, arī jautājumi, kas saistīti ar militāro lidmašīnu nolaišanos un daudzām citām lietām, ir dienas kārtībā. Uzņemošo valstu infrastruktūra tiek uzlabota, un visi nepieciešamie pasākumi tiks paveikti tuvākajā laikā.

Saistībā ar dažādiem iespējamiem uzbrukuma scenārijiem gribu minēt piemēru no Krievijas iesaistes karadarbībā Sīrijā. Krievija tur neizmantoja «zaļos cilvēciņus», bet Krievijas Bruņotos spēkus, kas ieradās ar kuģiem. Vēsture māca, ka katram karam ir savs raksturs. Un vēsturē nav bijis daudz gadījumu, kad kāda pagātnē izmantota lieta tiktu atkārtota. Tāpēc izaicinājums mums, militārpersonām, politikā vienmēr būs nevis tik daudz būt gatavām pēdējā kara scenārijam, bet būt gatavām potenciālajam karam, lai spētu to novērst. Tātad mēs vēlamies izvairīties, gribu īpaši uzsvērt — mēs vēlamies novērst iespējamo karu ar Krieviju. Neviens nevēlas karu ar Krieviju. Tātad mēs domājam daudz plašāk, ne tikai par mazajiem «zaļajiem cilvēciņiem». Starp citu, «zaļie cilvēciņi», manuprāt, būtu Latvijas iekšējā lieta, un es ticu Latvijas valdībai, ka tā spētu atrisināt šādas iekšējās problēmas. Es, protams, pastiprinātu aizsardzību, bet es neiejauktos Latvijas iekšējo jautājumu risināšanā. Uzskatu, ka Latvijā ir spēcīgi cilvēki, stipra valdība, un man ir patiesa pārliecība, ka jūs tiktu ar to galā.

NATO izaicinājumi nākotnē
Es nevēlētos spriest par pārāk tālu nākotni. Pašlaik NATO saskaras ar lieliem izaicinājumiem, jo mums ir jābūt gataviem atbildēt uz diviem draudiem vienlaikus. Kad 2010. gada novembrī tapa NATO Stratēģiskā koncepcija, kas nav slikta, visapkārt bija miers. Krievi bija mūsu stratēģiskie partneri un labi draugi. Sīrijā nebija kara, un šī valsts nenoasiņoja. «Daesh» / ISIS nebija zināmi, vismaz ne man. «Boko Haram», «Al-Nusra»… — visas šīs brutālās organizācijas būtībā nebija zināmas. Par «Taleban» un «Al-Qaeda» mazliet zinājām — nekā cita tobrīd nebija. Bet kopš tā laika pasaule ir pilnīgi mainījusies. Tagad mums ir austru­mu draudi — neprognozējamā Krievija ar modernām un augstām tehnoloģijām, un tā sauktie nopietnie draudi — pašnāvnieki, ieroči, slepkavas un terorisms. Mūsu sabiedrība tiek apdraudēta globāli un tieši sirdī. Lai atceramies, ka pavisam nesen terorists pašnāvnieks uzspridzinoties nogalināja vācu tūristus. Jāatceras ekstrēmistu uzbrukumi Parīzē — satīras žurnāla «Charlie Hebdo» redakcijai, cilvēkiem koncertzālē un restorānos Tad notikumi Briselē un citur… Milzīgs izaicinājums gulstas uz mūsu pleciem, lai aizsargātu mūsu iedzīvotājus. Ar to vien ir vairāk nekā pietiekami, un es ļoti ceru, ka šī situācija izbeigsies un draudi nepieaugs.

Tulkojis NBS vlt. (rez.) Kārlis Līdaks.
Foto — Gatis Dieziņš.

Latvijas ziņas

19. janvārī Latvijā triju dienu vizītē ieradās NATO Speciālo operāciju pavēlniecības komandieris ģenerālleitnants Māršals Vebs. Tiekoties ar aizsardzības ministru Raimondu Bergmani un Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Raimondu Graubi, ģenerālleitnants M. Vebs pārrunāja reģionālās drošības aktualitātes un Latvijas Speciālo uzdevumu vienības attīstību.

NATO Speciālo operāciju pavēlniecības komandieris

NATO Speciālo operāciju pavēlniecības komandieris apmeklēja arī Apvienoto štābu, Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju un NATO spēku integrācijas vienību.

NATO Speciālo operāciju pavēlniecība uzrauga un koordinē speciālo operāciju spēku aktivitātes un attīstību, sniedz ekspertu konsultācijas, operacionālo atbalstu un mācību iespējas, nodrošinot efektīvu sabiedroto valstu sadarbību.

20. janvārī Rekrutēšanas un atlases centrā profesionālā dienesta līgumu parakstīja 37 jaunpieņemtie karavīri. 3. reģionālajā nodrošinājuma centrā Ādažos saņēmuši kaujas formas tērpu, viņi devās uz Kājnieku skolu Alūksnē, kur turpmākos trīs mēnešus apgūs kara­vīra pamatzināšanas.

No šogad 16 plānotajiem šis ir jau otrais kurss. Pirmie 40 karavīri dienesta gaitas bruņotajos spēkos sāka 6. janvārī, līdz ar to bruņotie spēki šogad dienestā ir pieņēmuši jau 77 karavīrus.

PMD karavīru pamatapmācības kurss

2016. gadā Nacionālie bruņotie spēki profesionālajā dienestā pieņems 700 karavīrus, 120 no viņiem — studijām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Savukārt 310 karavīrus uzņems dienestam Sauszemes spēku kājnieku brigādē, 45 — Speciālo uzdevumu vienībā, 55 — Štāba bataljonā, 35 karavīrus — Jūras spēku flotiles vienībās un 50 karavīrus — Gaisa spēku aviācijas bāzes vienībās. Šogad plānots rekrutēt arī 20 instruktorus speciālistus, kā arī 65 karavīrus speciālistus dienestam specializētajās vienībās.

Lai nodrošinātu lielāku rekrutēšanas un atlases sistēmas efektivitāti un novērstu savstarpēji cieši saistītu uzdevumu un resursu sadrumstalotību, šogad bruņotie spēki pilnībā pārņēma rekrutēšanas funkciju, kas līdz šim bija sadalīta starp divām institūcijām — Rekru­tēšanas un Jaunsardzes centru, kas nodrošināja sabiedrības informēšanu par dienesta iespējām un kandidātu pirmreizējās anketas aizpildīšanu un kontaktu iegūšanu, un NBS Mācību vadības pavēlniecības Atlases un rezerves personāla uzskaites centru, kas savukārt veica kandidātu atbilstības pārbaudi profesionālam dienestam noteiktajām prasībām.

Rekrutēšanas veikšanai bruņotajos spēkos ir izveidots Rekrutēšanas un atlases centrs, kuru kandidātu piesaistīšanai dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos jau šogad sāks atbalstīt arī Zemessardze.

«Šis būs jauns uzdevums Zemessardzei un vienlaikus praktisks solis, kas, rekrutētājiem pietuvojoties kandidātu dzīvesvietai, atvieglos viņiem iestāšanās procesu bruņotajos spēkos,» sacīja bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, uzsverot, ka turpmāk kandidātiem vairs nebūs jādodas uz Rekrutēšanas un atlases centru Rīgā, jo rekru­tēšanas procesu varēs sākt arī savai dzīvesvietai tuvākajā Zemessardzes vienībā.

2. februārī Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Karavīru un zemessargu militārās disciplīnas reglamentā, kas paredz konkrētu termiņu disciplinārsoda piemērošanai karavīram.

Pašreizējā reglamenta redakcija nosaka, ka disciplinārsodu karavīram vai zemessargam uzliek, ievērojot administratīvā akta izdošanas termiņu.

Piedāvātie grozījumi paredz, ka disciplinārsodu karavīram vai zemessargam uzliek ne vēlāk kā mēneša laikā, kopš komandierim kļuvis zināms par izdarīto pārkāpumu, bet, ja nepieciešama dienesta izmeklēšana, — ne vēlāk kā mēneša laikā, kopš apstiprināts dienesta izmeklēšanas atzinums. Tāpat grozījumi paredz, ka disciplinārsoda uzlikšanas termiņu var pagarināt Administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Karavīra vai zemessarga slimošanas laiku un prombūtnes laiku citu iemeslu dēļ neieskaita disciplinārsoda uzlikšanas laikā.

Par militārās disciplīnas pārkāpumiem uzskatāma karavīra vai zemessarga rīcība (darbība vai bezdarbība), kas izdarīta, ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības pārkāpjot normatīvos aktus, militāros reglamentus, komandiera (priekšnieka) pavēles, rīkojumus vai norādījumus.

Disciplinārsodu karavīrs vai zemessargs var apstrīdēt Aizsardzības ministrijas Apelācijas komisijā mēneša laikā no dienas, kad tas viņam ir paziņots, iesniedzot rakstisku iesniegumu Apelācijas komisijā.

4. februārī, atzīmējot pirmā Latvijas kara orķestra dibināšanas 97. gadskārtu, Nacionālo bruņoto spēku orķestris un bigbends ar vērienīgu koncertu priecēja klausītājus Liepājas koncertzālē «Lielais dzintars».

NBS orķestra un bigbenda koncerts

Koncerta pirmajā daļā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja Riharda Zaļupes speciāli NBS orķestrim komponētais koncerts marimbai un pūšamo instrumentu orķestrim — «Meža atmosfēras». Marimbas solo Liepājā atskaņoja pats autors, viens no izcilākajiem Latvijas sitamo instrumentu pavēlniekiem — Rihards Zaļupe. «Kopējā noskaņa veidota, parādot dažādus marimbas tembrus, kas katrā no daļām pavīd kā mazi dabas skicējumi, dabas atmosfēras.»

Pirmajā daļā izskanēja arī latviešu mūsdienu komponista Sergeja Austra Universa svīta «Kurzeme». Skaņdarbs vēsta: «Kurzeme kā ķīlis. Ķīlis Eiropas jūrā. Dīvaina ir Latvija. Tajā daži nes smagumu, citi — vieglumu, daži tiecas uz priekšu, daži kārto, citi jauc. Un Kurzemes vieta ir būt Latvijas kuģa priekšā, kas puto un šķeļ Baltijas jūru. Kurzeme savā dīvainībā, bezkaunībā un naivitātē tāda ir bijusi vienmēr.»

Koncerta otrajā daļā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku bigbends, kas klausītāju vērtējumam nodeva jaunu koncertprogrammu «Tautasdziesma». Aranžijas koncertprogrammā ietvertajām dziesmām «Auga, auga rūžeņa», «Seši mazi bundzinieki», «Saulīt vēlu vakarā(i)» un «Caur sidraba birzi gāju» speciāli NBS bigbendam veidojis viens no vadošajiem lietuviešu džeza mūzikas aranžētājiem Rimants Ģedraitis.

5. februārī Amsterdamā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis piedalījās ES aizsardzības ministru neformālajā sanāksmē, kurā pārrunāja sadarbību aizsardzības jomā un Eiropas aizsardzības rīcības plāna tapšanu, ES dalību militārajās misijās Āfrikā, kā arī kopā ar ES ārlietu ministriem diskutēja par ES globālās stratēģijas izstrādes gaitu.

z 04

Neformālo sanāksmi vadīja ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni. Sanāksmē piedalījās arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Pārrunājot jautājumus par ES dalībvalstu sadarbību aizsardzības jomā un Eiropas aizsardzības rīcības plāna izstrādes gaitu, aizsardzības ministri sprieda, kā aizsardzības un drošības nozari padarīt konkurētspējīgāku un efektīvāku, lai sekmētu Eiropas sadarbību aizsardzības jomā.

Ministri uzsvēra, ka Eiropas aizsardzības rīcības plāna svarīgākie uzdevumi ir apvienot galvenos esošās politikas stratēģiskos mērķus saistībā ar iekšējo tirgu, rūpniecības politiku un pētniecību, ar jaunām aizsardzības jomas iniciatīvām. Tieši pētniecībai paredzēts veltīt vislielāko uzmanību, tādējādi izmantojot civilās jomas pētījumu iespējas, kas varētu noderēt arī militārajā jomā.

Diskusiju laikā atzinīgi tika novērtēts plāns attīstīt efektīvāku aizsardzības jomas iekšējo tirgu, kas nozīmētu arī piegāžu drošības uzlabošanu, atbalstu ar aizsardzības jomu saistītiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ministri pozitīvi novērtēja Eiropas Komisijas darbu, izstrādājot Eiropas aizsardzības rīcības plānu, jo tas nozīmētu arī finanšu atbalsta instrumentu piesaisti pētniecībai un militārai rūpniecībai ES valstīs.

Atklājot neformālo sanāksmi, NATO ģenerālsekretārs J. Stoltenbergs uzsvēra, ka NATO augstu vērtē sadarbību ar ES. Viņš norādīja, ka stipra ES ir priekšnoteikums sadarbībai ar NATO un šajā vasarā gaidāmajā NATO samitā, kas notiks mēnesi pēc Eiropadomes sanāksmes, būs iespēja saskaņot pamatuzstādījumus aizsardzības un drošības jomā.

Diskusijā par ES misijām Āfrikas kontinentā aizsardzības ministrs R. Bergmanis uzsvēra, ka ES savos centienos jābūt daudz vienotākai. «ES Āfrikas misijās vairāk jāizmanto visaptverošāka un koordinētāka pieeja, tostarp finanšu jomā, lai rīkotos efektīvi un elastīgi. Tikai izmantojot šādu pieeju, ES varēs Āfrikas misijās piedalīties daudz mērķ­tiecīgāk.»

R. Bergmanis informēja, ka Latvija piedalās ES pretpirātisma operācijā «Atalanta», ES Apmācības misijā Mali un ES Jūras spēku militārajā operācijā «EUNAVFOR Med»
Vidusjūras reģionā pret cilvēku kontrabandas un tirdzniecības tīklu «Sophia».

Sanāksmes laikā aizsardzības ministrs R. Bergmanis tikās ar Polijas aizsardzības ministru Antoņiju Macereviču un pārrunāja reģionālo sadarbību aizsardzības jomā. Ministri vienojās, ka R. Bergmanis dosies vizītē uz Poliju, lai pirms NATO Varšavas samita vienotos par Baltijas valstu un Polijas pozīcijām.

15. februārī Aizsardzības ministrijā, piedaloties aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Jānis Garisonam, tika atklāta Militāro informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas komandas (MilCERT) darbība. MilCERT nodrošinās Aizsardzības ministrijas un tās padotības iestāžu, to skaitā Nacionālo bruņoto spēku, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzraudzību.

MILCERT telpas

«MilCERT atklāšana ir nozīmīgs solis Nacionālo bruņoto spēku modernu spēju attīstībā un ļaus mums daudz efektīvāk nodrošināt bruņoto spēku darbību jebkādos apstākļos,» MilCERT sacīja aizsardzības ministrs.

«Savā ikdienā mēs arvien vairāk un vairāk lietojam modernās tehnoloģijas un ierīces, arī Nacionālie bruņotie spēki un visa aizsardzības nozare nav izņēmums. Tas mums liek domāt par atbilstošiem drošības risinājumiem kiberdrošības jomā,» uzsvēra MilCERT vadītājs pulkvežleitnants Guntis Smilgzdrivs.

Komandas uzdevumi — aizsardzības nozares kiberincidentu atklāšana, apstrāde un novēršana, drošības pārbaudes aizsardzības resora komunikācijas tīklos. MilCERT sniegs arī atbalstu un konsultācijas aizsardzības nozarē par kiberdrošību atbildīgajiem darbiniekiem un izglītos kiberdrošības jautājumos. MilCERT piedalīsies kibermācībās un sadarbosies ar Latvijas un citu partnervalstu institūcijām kiberdrošības jomā. MilCERT strādās, sadarbojoties ar Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju CERT.LV.

8. februārī Lietuvā sākās Dānijas divīzijas organizētā ikgadējā mācību cikla mācības «Red Knight ‘16». Tajās piedalījās vairāk nekā 40 NBS Sauszemes spēku kājnieku brigādes štāba un citu regulāro spēku vienību karavīri.

z 8. febr

Mācībās tika pilnveidotas brigādes štāba personāla iemaņas aizsardzības, aizkavēšanas un pretuzbrukuma operāciju plānošanā, kā arī sagatavota brigādes operacionālā pavēle sekmīgai apmācību cikla turpmākajai norisei.

Mācībās piedalījās vairāk nekā 250 karavīru no divu Dānijas kājnieku brigāžu štābiem, kā arī pārstāvji no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas kājnieku brigāžu štābiem. Dānijas divīzijā iekļauto vienību štāba personālsastāva mācību cikls sākās jau 3. februārī ar funkcionālo speciālistu apmācību.

NBS Sauszemes spēku kājnieku brigāde jau vairākus gadus piedalās šajā Dānijas divīzijas rīkotajā mācību ciklā, kas noslēdzas ar divīzijas līmeņa mācībām. 2013. gada 12. aprīlī
Apvienotā štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Juris Zeibārts un Dānijas Sauszemes spēku komandieris ģenerālmajors Pērs Ludvigsens parakstīja saprašanās memorandu par Latvijas Sauszemes spēku kājnieku brigādes iekļaušanu Dānijas divīzijā. Parakstītais dokuments paredz Dānijas divīzijas un Sauszemes spēku kājnieku brigādes sadarbību gan plānošanas jautājumos, gan praktiskajos vingrinājumos, tādējādi veicinot sekmīgu sadarbību starp abu valstu karavīriem starptautiskajās operācijās.

Sagatavojusi Ieva Ozoliņa.
Foto — Gatis Dieziņš, Armīns Janiks, Danske Division, eu2016.nl.