Sveic vienu no vecākajiem Latvijas zemessargiem

7. oktobrī kupli sveicēju pulki devās uz Ciblas novada Zvirgzdenes pagastu, kur ļoti ievērojamu jubileju — 90. dzimšanas dienu — svinēja pagasta iedzīvotājs Jevgeņijs Kivrāns. Jubilāru sveica arī Zemessardzes 32. kājnieku bataljona pārstāvji, jo Jevgeņijs Kivrāns ir Zemessardzes veterānu apvienības aktīvs dalībnieks. Bataljona veterānu apvienības vadītājs  ZS virsseržants Antons Cauņa un  personālsastāva nodaļas speciāliste štāba virsseržante Valentīna Kaša, apsveicot veterānu, pasniedza  viņam apbalvojumu — Zemessardzes 32. kājnieku bataljona krūšu zīmi «Sorgoj Latviju».

Diana DSCN2022

Jevgeņijs Kivrāns savu dzīvi saistījis ar Zemessardzi 1992. gada 28. jūlijā. Viņš piedalījies militārajās mācībās, robežas apsardzībā, dabas stihiju seku likvidēšanā — visur, kur Latvijas valstij bija nepieciešama zemessargu palīdzība. Ciemiņus Jevgeņijs Kivrāns sagaidīja, tērpies karavīra formas tērpā, ko šūdinājis par saviem līdzekļiem.

Pirmo reizi ņemt rokās ieroci Jevgeņijam Kivrānam nācās Otrā pasaules kara laikā, kad 1944. gadā viņu mobilizēja padomju armijā. Frontē viņš tika ievainots. Atmodas gados Jevgeņijs iestājās Tautas frontē. Cienījamā veterāna darba mūžs aizvadīts ceļubūves uzņēmumā. Kopta arī sava saimniecība.

Šobrīd Latvijas Zemessardzes veterānu apvienībā ir vairāk nekā 960 dalībnieki un vairāki  no viņiem ir ļoti cienījamā vecumā. Apvienības vadītājs Ilgvars Baumanis
uzsver šo cilvēku nozīmību, jo viņi vienmēr ir bijuši iedvesmojošs paraugs sabiedrībai: «Viņi bija tie, kas deviņdesmito gadu sākumā stājās Zemessardzē, lai veidotu neatkarīgu Latvijas valsti. Toreiz viņi riskēja ar daudz ko, bet vienalga — gāja un darīja!»

Sagatavojusi Diāna Select, 2. ZSN sabiedrisko attiecību speciāliste.
Foto — no J. Kivrāna personiskā arhīva.

Pirms 25 gadiem notika Vācijas apvienošanās

Par šiem notikumiem vēsturnieks Normans Deiviss savā monumentālajā darbā «Eiropas vēsture» rakstīja, ka komunistiskā Vācijas Demokrātiskā Republika burtiski izkūpēja gaisā desmit nedēļu laikā. Tieši tik ilgs laiks bija nepieciešams, lai notiktu abu pēckara laikā sadalītās Vācijas daļu reālā apvienošanās valstī, kuru pazīstam tās šodienas robežās. Notika tas tieši pirms gadsimta ceturkšņa — 1990. gadā.

Vācijas apvienošana

Pēc Otrā pasaules kara beigām Vāciju kā karā zaudējušu un sabiedroto (Amerikas Savienotās Valstis, Lielbritānija, Francija un Padomju Savienība) priekšā kapitulējušu valsti okupēja sabiedroto bruņotie spēki un teritoriju sadalīja četrās okupācijas zonās. Līdzīgi bija sadalīta arī Berlīne. Lielbritānijas, ASV un Francijas okupācijas zonās 1949. gadā tika proklamēta Vācijas Federatīvā Republika (VDR), savukārt Padomju Savienība savā okupācijas zonā izveidoja komunistisku «kabatas» valsti — Vācijas Demokrātisko Republiku. Kā izrādījās, tā nebija tikai vācu zemju fiziska sadalīšana, jo abu Vāciju robeža gandrīz uz pusgadsimtu (jeb kā to nosauca britu politiķis Vinstons Čērčils — «aukstā kara» laiku) kļuva arī par Eiropas sadalījuma līniju, kas nošķīra Rietumu demokrātijas no PSRS ietekmes sfērā esošās Austrumeiropas komunistiskajiem režīmiem. Ne velti tieši Berlīni sadalošā dzelzsbetona siena («Berlīnes mūris») kļuva par aukstā kara simbolu. Lai arī vārdos visi padomju līderi it kā iestājās par abu Vācijas apvienošanu, tomēr realitāte bija pavisam cita — visi rietumvalstu aicinājumi demo-kratizēt komunistisko iekārtu Vācijas Demokrātiskajā Republikā un vismaz uzsākt abu Vāciju un abu Berlīnes daļu apvienošanas procesus tika bremzēti.

Vereinigung BRD/DDR

20. gadsimta 80. gadu beigās Eiropā pienāca pārmaiņu laiks. Jau šīs desmitgades vidū kontinenta austrumos viens pēc otra sāka brukt padomju impērijas satelītvalstu politiskie režīmi un arī pašā Padomju Savienībā sākās demokratizācijas procesi, kurus pasaule vēlāk iepazina kā «pārkārtošanos» un «atklātību», ko saistīja ar tā laika padomju līdera Mihaila Gorbačova vārdu. Viņa loma padomju politiskās sistēmas sabrukumā nav maza, taču to mēdz pārspīlēt. Komunisma kraham ir daudz citu iemeslu: politisku, ekonomisku un arī sociālu. Abu Vāciju apvienošanās kļuva iespējama, mazinoties Maskavas varai kontinenta austrumu valstīs, kā arī pieaugot pretkomunistiskajam noskaņojumam «demokrātiskajā» Vācijas daļā. 1989. gada rudenī sabiedrības spiediena rezultātā savu posteni pameta ilggadējais komunistiskās Vācijas vadonis Ērihs Ho­- nekers, savukārt Vācijas Federatīvās Republikas valdības vadītājs kanclers Helmūts Kols uzsāka aktīvu darbību, lai notiktu abu vācu valstu apvienošana. Padomju Savienība tās līdera M. Gorbačova personā solīja šajā procesā neiejaukties, kaut gan VDR joprojām atradās padomju bruņotie spēki. Tālāk sekoja jau minētās desmit nedēļas, kuru laikā «Vācijas Demokrātiskā Republika izkūpēja gaisā»: 9. novembrī abu Berlīnes pušu iedzīvotāji ar lielu entuziasmu nojauca «Berlīnes mūri», VDR robežsargi uz to mierīgi noskatījās. VDR jaunā valdība bija pilnīgi zaudējusi vēlmi pret kaut ko cīnīties un faktiski bez ierunām piekrita visām Rietumvācijas līderu prasībām abu Vāciju apvienošanas jautājumos. 1990. gada 18. maijā Bonnā abu Vāciju vadītāji parakstīja līgumu par vienotas ekonomiskās telpas izveidošanu. No 1. jūlija VDR teritorijā tika ieviesta Rietumvācijas marka kā vienīgais maksāšanas līdzeklis. VDR teritorijā sāka darboties Rietumvācijas politiskās partijas. 31. augustā parakstītais līgums par abu Vāciju apvienošanu vienā valstī paredzēja, ka juridiski VDR tiek iekļauta VFR sastāvā, abu vācu zemju apvienošanu veicot uz šīs valsts tiesiskajiem pamatiem. 1990. gada 3. oktobri, kad notika abu Vācijas pušu apvienošana, atzīmē kā nacionālos svētkus — Vācu vienotības dienu. Šajā dienā viens no redzamākajiem «aukstā kara» simboliem — padomju satelītvalsts Vācijas Demokrātiskā Republika — pārstāja eksistēt.

Sagatavojis Juris Ciganovs, Dr. hist.
Foto — no interneta vietnēm.

«Vējiņu kausu» izcīna Jaunsardzes 2. novada nodaļa

Džoanna Eglīte

Foto  — Normunds Mežiņš.

Vejinu kauss BalvosŠā gada 10. oktobrī Balvos notika Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra (RJC) iedibinātās jaunsargu orientēšanās sacensības «Vējiņu kauss». Sacensībās piedalījās 110 Latvijas jaunsargi un 12 viesi no Lietuvas un Igaunijas.
Sešās vecuma un dzimuma kategorijās visas godalgotās vietas zēniem saņēma Latvijas pārstāvji. Savukārt meitenēm lielu daļu balvu izcīnīja latvietes, bet 2. un 3. vietu divas igaunietes — katra savā vecuma kategorijā.  Lietuvieši šoreiz nebija starp labākajiem. Visvairāk godalgoto vietu — astoņas — izcīnīja Jaunsardzes 2. novada nodaļa, iegūstot ceļojošo kausu un sacensību lielo balvu — telti.

«Vējiņu kauss» šogad atzīmēja otro gadadienu. Pasākuma mērķis ir reizi gadā pulcināt kopā Latvijas jaunsargus un viņu draugus, lai sacenstos vienā no demokrātiskākajiem sporta veidiem — orientēšanās sportā. RJC orientēšanās sacensības organizē, lai godātu Austrālijas latviešu un jaunsargu kustības mecenātu Ainas un Jāņa Vējiņu piemiņu. «Vējiņu kauss» tika iedibināts kā
ikgadēja tradīcija, un sacensības arī nākamgad  notiks kādā no Latvijas novadiem.

Jaunsardzes 2. novada nodaļas jaunsargu instruktors seržants Guntis Liepiņš saņem ceļojošo «Vējiņu kausu» un priecājas par jaunsargu izcīnīto balvu — telti.
Jaunsardzes 2. novada nodaļas jaunsargu instruktors seržants Guntis Liepiņš saņem ceļojošo «Vējiņu kausu» un priecājas par jaunsargu izcīnīto balvu — telti.

«Orientēšanās sports ir pieejams ikvienam — tas attīsta būtiskas cilvēka prasmes — stiprina fizisko sagatavotību, māca koncentrēties un atrast nepieciešamo laikā, telpā un svešā apvidū. Esam ieraduši paļauties tikai uz tehnoloģijām, bet ir vērtīgi, ka jaunie cilvēki apgūst iemaņas, lai iztiktu bez viedtālruņa vai navigācijas padomiem. Mūsu jaunsargi spēj paļauties uz sevi un savu prasmi atrast vajadzīgo ar kartes un kompasa palīdzību,» lepojoties ar sava novada jaunsargu uzvaru «Vējiņu kausa» sacensībās, teica jaunsargu instruktors seržants Guntis Liepiņš. Tieši Jaunsardzes 2. novada nodaļa «Vējiņu kausā» bija visplašāk pārstāvēta.

Laikapstākļi jaunsargus nelutināja — 10. oktobris bija rudenīgi pelēks, un termometra stabiņš tikai nedaudz rādīja virs nulles atzīmes. Tomēr tas nekavēja dalībniekus azartiski iesaistīties sacensībā, meklējot kartē atzīmētos kontrolpunktus un skrējiena laikā iepazīstot Balvu pilsētas centru.

Uzvarētājs vecākajā zēnu grupā jaunsargs Jānis Pujāts, kas 6,1 km distancē 18 kontrolposteņus atrada visātrāk (48 minūtēs un 39 sekundēs), pēc balvas saņemšanas atzina, ka distance bijusi dinamiska, ļāvusi daudz uzzināt. Uzvarēt «Vējiņu kausā» 19 gadu vecajam puisim palīdzējusi viņa ilggadējā aizraušanās ar orientēšanās sportu, un tieši jaunsargos viņam šis sports veids iepaticies. Visi seši pirmo vietu ieguvēji pa vecuma grupām balvā saņēma ceļotāja mugursomu, otrās vietas ieguvēji — prīmusu, bet trešās — galvas lukturi.

Interesentiem neatkarīgi no vecuma un dzimuma bija iespēja piedalīties «Vējiņu kausa» atvērtajā posmā, kur 17 kontrolpunkti bija jāatrod 4 km distancē.

Vejinu kauss Balvos

Sacensību rīkotājs biedrība «PRO. ini»  jau desmit gadus Balvu novadā nodarbojas ar aktīvu brīvā laika pasākumu organizēšanu jauniešiem dabā. Viens no biedrības galvenajiem darbības virzieniem ir orientēšanās sacensības, kurās šogad izdevies pulcināt vairāk nekā 1000 cilvēku. «Mūsu mērķis ir atklāt jauniešiem īstu, dzīvu pasauli ārpus datora vai telefona robežām. Manuprāt, mūsdienās cilvēkiem pietrūkst patiesu emociju, bet orientēšanās sacensības, kad izdodas vai tieši otrādi — neizdodas atrast meklēto, rada azartu un patiesas emocijas,» saka Ingūna Andersone, «PRO. ini» valdes locekle un «Vējiņu kausa» izcīņas organizētāja.

Sacensību dalībnieki distancē.
Sacensību dalībnieki distancē.
Meklējot kontrolpunktus.
Meklējot kontrolpunktus.

No Latvijas mēroga pasākuma pērn Cēsīs šogad «Vējiņu kausa» orientēšanās sacensības ieguvušas Baltijas vērienu. Organizatori ir pārliecināti, ka nākamgad sacensības būs vēl plašāk apmeklētas.

Jaunsardzes 2. novada nodaļas jaunsargs Jānis Pujāts — uzvarētājs vecākajā zēnu grupā.
Jaunsardzes 2. novada nodaļas jaunsargs Jānis Pujāts — uzvarētājs vecākajā zēnu grupā.

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Austrālijā dzīvojušie Aina un Jānis Vējiņi finansiāli un idejiski atbalstīja Latvijas armijas un Zemessardzes atjaunošanu. Kopš 1999. gada Vējiņi pievērsās arī Jaunsardzes kustības atbalstam, tā uzsverot, cik svarīga ir jaunatnes patriotiskā audzināšana. Lielākie Vējiņu projekti, kuros viņi iesaistīja arī citus Austrālijā dzīvojošos latviešus, ir palīdzības sniegšana pirmajām jaunsargu skolām Aizkrauklē, Jaunaglonā, Kazdangā un Apē. Labākā no skolām ik gadu saņēma Austrālijas latviešu ceļojošo vairogu — «Jaunsargu balvu», bet labākie jaunsargi — naudas balvas. Ar Vējiņu un Austrālijas latvieša Antona Rutkas materiālo atbalstu 2002. gadā tapa un Rīgas Doma baznīcā tika iesvētīts Jaunsardzes karogs.

Ainas un Jāņa Vējiņu idejas turpina īstenot viņu mazdēls Dāvids Vējiņš. Godinot patriotisko dzimtu, Rekrutēšanas un Jaunsardzes centrs 2014. gadā aizsāka jaunu tradīciju jaunsargiem — «Vējiņu kausa» izcīņu orientēšanās sportā.

«Sudraba bulta» — demonstrē sabiedroto klātbūtni reģionā un uzlabo sadarbību

No 14. līdz 29. septembrim Ādažu poligonā un tam līdzās esošajā apvidū norisinājās starptautiskās sauszemes spēku militārās mācības «Sudraba bulta 2015», kurās piedalījās vairāk nekā 2100 karavīru no Latvijas, ASV, Dānijas, Kanādas, Lielbritānijas un Vācijas. Mācībās piedalījās arī novērotāji no Gruzijas. 

Silver Arrow 2015

«Sākotnēji «Sudraba bultas» uzdevums bija bataljona līmeņa vienību kaujas gatavības pārbaude, bet ģeopolitisko notikumu kontekstā šīs mācības jau otro gadu kļuvušas par starptautiskām,» stāsta pulkvedis Mārtiņš Liberts, Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris un mācību vadītājs. «Mācības ir laba iespēja bataljoniem pārbaudīt savas spējas sadarboties starptautiskā vidē, trenējoties veikt konvencionālās karadarbības uzdevumus.»

Mācības «Sudraba bulta» organizē Saus­­- zemes spēku kājnieku brigādes štābs.

To pamatā ir NATO izstrādātais «Skolken» scenārijs, kas paredz pretinieka uzbrukumu no ziemeļiem uz dienvidiem, tādējādi tas ir ļoti piemērots Ādažu poligona ģeogrāfiskajiem nosacījumiem. Pēc scenārija, ienaidnieks uzbrūk no ziemeļiem ar lieliem spēkiem, un starptautiskais bataljons veic aizkavēšanas operāciju, pēc tam zemessargi nobloķē pretinieku aizsardzības līnijā, un tiek veikts pretuzbrukums.

Silver _85A2173

Kad Sauszemes spēku kājnieku brigādes karavīri sadarbībā ar Kanādas un Lielbritānijas vieglajiem kājniekiem bija veikuši aizkavēšanas un aizsardzības kaujas, nedēļas nogalē mācībās iesaistījās zemessargi.

26. septembrī zemessargi trenējās aizkavēšanas un aizsardzības kaujās pret Dānijas Sauszemes spēku 1. brigādes kara­- vīriem, kas uzbrukumā devās ar kājnieku kaujas mašīnām CV-90 un M113.

Studentu bataljona 2. un 3. vads bija izveidojuši pozīcijas netālu no Pagaidu operatīvā priekšposteņa Ādažu poligonā, un jau līdz desmitiem rītā tie bija piedzīvojuši divus Dānijas 1. brigādes vienības uzbrukumus. «Trenēties pret Dānijas vienību ir jauna, interesanta pieredze. Mūsu vienība pirmo reizi izspēlēja aizsardzību pret pretinieku, kas uzbruka ar CV-90. Tā ir vērtīga pieredze — mācīties, kā pret to cīnīties,» uzsvēra kaprālis Kristaps Krūmiņš, Studentu bataljona rotas kaujas grupas 3. vada komandieris.

27. septembrī notika mācību viesu diena, kuru apmeklēja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, ASV vēstniece Latvijā Nensija Petita, Dānijas Sauszemes spēku komandieris ģenerālmajors Hanss Kristians Matīsens, Dānijas 1. brigādes komandieris brigādes ģenerālis Pers Orlufs Knudsens un ASV armijas 4. kājnieku divīzijas komandiera vietnieks brigādes ģenerālis Timotijs Dohertijs, kā arī citas augstas Latvijas un ārvalstu amatpersonas.

Viesu dienas laikā bija iespēja vērot uzbrukuma kauju, kurā Latvijas, Kanādas un Lielbritānijas karavīrus atbalstīja Vācijas pretgaisa aizsardzības vienība. Atbalstu sniedza arī ASV helikopteri «Black Hawk», nodrošinot kanādiešu desantu. Pretinieki šajā uzdevumā bija Dānijas Sauszemes spēku mehanizētās brigādes karavīri ar CV-90 un Lielbritānijas Īru gvardes karavīri.

Silver Arrow 2015«Mācībās «Sudraba bulta» šogad tika trenēta ne vien sadarbība starptautiskā vidē, veicot konvencionālā kara uzdevumus, bet arī jaunas spējas, tādas kā aizsardzība pret masu iznīcināšanas līdzekļiem un pretgaisa aizsardzība, kuras latvieši uzlaboja kopā ar Vācijas vienībām,» uzsvēra ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Mācības tiek rīkotas, lai pilnveidotu NATO valstu savstarpējo sadarbību un bruņoto spēku vienību spējas konvencionālajā karadarbībā, veicot uzbrukuma un aizsardzības kaujas. Mācības uzlabos gan NATO dalībvalstu sadarbību starptautiskā vidē un savietojamību, gan individuālo vienību taktiskās prasmes, iekļaujot mācību uzdevumā arī katras valsts mērķus.

 

No Latvijas mācībās piedalījās Sauszemes spēku kājnieku brigādes 1., 2. un Kaujas atbalsta bataljons, Štāba bataljons, kā arī Zemessardzes Studentu bataljons, 17. pretgaisa aizsardzības bataljons, 54. inženiertehniskais bataljons, 34. artilērijas bataljons un 31. aizsardzības pret masu iznīcināšanas līdzekļiem bataljons (kopā ap 600 zemessargu).

SIlver _85A2588
Uz mācībām bija ieradušies ap 150 karavīru no Lielbritānijas bruņoto spēku 1. bataljona Īru gvardes, no Kanādas — 45 karavīri, tostarp rezerves karavīri, no Karaliskā 22. pulka 3. bataljona, kas operācijas «Reassurance» ietvaros pilda dienesta pienākumus Polijā.

Silver Arrow 2015

No Vācijas mācībās piedalījās vairāk nekā 170 karavīru no Gaisa spēkiem (to skaitā no pretgaisa aizsardzības vienībām un Militārās policijas) un Aizsardzības pret masu iznīcināšanas līdzekļiem vienības. Vācieši sadarbojās ar Zemessardzes 31. aizsardzības pret masu iznīcināšanas līdzekļiem bataljonu, trenējoties noteikt un veikt attīrīšanu no ķīmiskā piesārņojuma. Šī vācu vienībai bija laba pieredze, jo nekad iepriekš viņi nebija veikuši helikoptera Mi-17 attīrīšanu.

Dāniju pārstāvēja vairāk nekā 180 karavīru no Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes ar kājnieku kaujas mašīnām CV-90, M113 un citu tehniku.  Dānijas karavīri uzturas Latvijā jau kopš augusta beigām, kad ieradās, lai mācību operācijas «Red Lion II» ietvaros stiprinātu reģionālo drošību atbilstoši NATO Velsas samita lēmumiem.

Silver Arrow 2015

No ASV mācībās iesaistījās 173. kājnieku brigādes karavīri, kas kopš jūnija pilda dienesta pienākumus Ādažu bāzē operācijas «Atlantic Resolve» ietvaros. Šie karavīri jau šā gada jūnijā piedalījās starptautiskajās mācībās «Saber Strike 2015».

Sagatavojusi Daina Ozoliņa, AM Preses nodaļa.
Foto — Ēriks Kukutis.

3. Zemessardzes novada zemessargi apgūst specialitātes

Viens no jautājumiem, kas ir būtisks tiem, kuri stājas Zemessardzē, — ko es iemācīšos? Pirmszvēresta apmācība un pamat­apmācība ir vienāda visiem zemessargiem. Kas gaidāms pēc tam? Zemessardze nav autokursi, kurus iesāk un pabeidz, tad saņem apliecību un var sākt braukt. Zemessardze piedāvā jaunus izaicinājumus, un jaunas zināšanas var apgūt arī pēc pamatapmācības, līdz brīdim, kad zemessargs sasniedzis dienestam atļauto vecuma limitu un pievienojas veterāniem.

Zemessargiem ir iespēja paaugstināt savu kvalifikāciju, piemēram, piedaloties kursos, kas dod iespēju saņemt nākamo dienesta pakāpi, kā arī apgūstot dažādas specialitātes: sakarnieks, snaiperis, izlūks, prettanku ieroča operators, sanitārs, ložmetējnieks, granātnieks, militārā transporta autovadītājs, sapieris, radiotelefonists, mīnmetējnieks u.c.

Šādas speciālistu mācības notika arī šā gada 10. un 11. oktobrī Ādažu poligonā un Studentu bataljonā Rīgā. Tajās piedalījās 3. Zemessardzes (ZS) novada zemessargi, taču speciālisti mācās arī 1. un 2. Zemessardzes novadā.

Šoreiz jaunas zināšanas gan teorētiski, gan praktiski apguva tie zemessargi, kuri iecelti sanitāru, ložmetējnieku, granātnieku un prettanku nodaļu amatos. Pamatapmācība notiek bataljona līmenī, bet šīs bija novada līmeņa mācības, un uz tām bija ieradušies zemessargi no visiem sešiem 3. ZS novada bataljoniem, kas dislocēti Rīgā, Ogrē, Valmierā, Cēsīs, Mārupes un Stopiņu novadā.

M2 «Carl Gustav» apkalpju apmācību kursa teorētiskā daļa norisinājās ZS Studentu bataljona teritorijā Rīgā, praktiskā daļa — 24.—25. oktobrī Ādažu poligonā. Kopumā šī tēma tiek mācīta trīs nedēļas nogales. Teorētiskajā daļā zemessargi apguva ieroča uzbūvi, šaušanas stāvokļus un procedūras, tēmēšanu, ieroča apkopi, kļūmes, to novēršanu, kā arī «Carl Gustav» munīcijas veidus. Ieroča izjaukšana un salikšana notika sacensību veidā.

Poligonā 24. oktobra rīts sākās ar testu, lai atkārtotu visu, kas mācīts pirms nedēļas. Pēc tam sekoja praktiskā daļa, lai apgūtu šau­šanas stāvokļus un šaušanas procedūras. Ieroča masas dēļ apmācāmo zemessargu vidū nebija nevienas sievietes. Kā pastāstīja nodarbību vadītājs no 3. ZS novada štāba kaprālis Patriks Kārkliņš, zemessargi bija ļoti motivēti un ieinteresēti apgūt tēmu, uzdeva daudz jautājumu. Viņš uzsvēra, ka zemessargiem, kas jau beiguši «Carl Gustav» apkalpju apmācību kursu, jānodrošina iespēja atkārtot apgūto vismaz vienu reizi gadā, lai uzturētu kvalifikāciju.

Sanitāriem mācības organizēja ZS Studentu bataljons. Vispirms bija priekšzināšanu pārbaude un teorētiskā nodarbība, kurā koncentrētā veidā mācību vadītājs leitnants Valērijs Valdmanis izstāstīja, ar ko atšķiras seklas un dziļas brūces, kā transportēt cietušo, apsaitēt brūci sev tumsā un daudzas citas tēmas. Pēc tam kursanti sadalījās četrās grupās un apguva pirmās medicīniskās palīdzības prasmes: kā rīkoties, ja cilvēks ir bezsamaņā, kā apsaitēt dažādu brūču veidus, kā rīkoties, ja ir trauma un cietušais jāsagatavo transportēšanai, kā arī sakaru procedūras — medicīniskās evakuācijas izsaukšanu. Svētdien visus šos pašus mācību elementus zemessargi turpināja apgūt vienā grupā. Nedēļas nogale noslēdzās ar testu.

Sanitāru vidū bija gan zemessargi, kuru civilā profesija nav saistīta ar medicīnu, gan arī mediķi. ZS Studentu bataljona zemessargs Kaspars Vīksna, kura pamatprofesija ir ārsts traumatologs, pastāstīja, ka viņam iestāšanās ZS bijusi patriotisks solis. Viņš atzina, ka šādās mācībās arī viņš, būdams ārsts, var iegūt daudz jauna, jo civilā medicīna ievērojami atšķiras no militārās. Piemēram, ļoti vērtīgi ir apgūt, kā sanitārs var izmantot dažādus dabā atrodamus priekšmetus.

Silver Arrow 2015

Ložmetējnieki, kuriem nodarbības šoreiz organizēja ZS 19. nodrošinājuma bataljons, trenējās šaušanā ar KSP-58 ložmetēju. Abās mācību dienās rīta pusē tika apgūta darbība pāros, šaušanas stāvokļi, bet pēcpusdienā notika šaušana grupveida mērķos un pozīciju ieņemšana. Reizē šāva trīs zemessargu pāri: ložmetējnieks un viņa pārinieks, kas bruņots ar triecienšauteni Ak-4. Mērķi bija novietoti 100, 200 un 300 metru attālumā. Sestdienas vakarā notika kaujas šaušana diennakts tumšajā laikā. Lai arī ložmetējnieka iemaņas bija ieradušies apgūt galvenokārt tie zemessargi, kuri ir iecelti atbilstošos amatos, viens no zemessargiem atzina, ka viņš ir sakarnieks, taču uz šīm nodarbībām pieteicies, lai iegūtu papildu kvalifikāciju.

90 mm bezatsitiena lielgabala PVPJ1110 speciālistu apmācības organizēja ZS 22. kājnieku bataljons. Nodarbībā pie katra no trīs iesaistītajiem lielgabaliem darbojās seši apmācāmie. Sākumā viņi atkārtoja jau iepriekš apgūto teoriju un drošības noteikumus. Pēc tam notika ieroču uzstādīšana uz kāpurķēžu transportiera BV 206 un ieroču piešaude mērķī, kas novietots 20 metru attālumā. Praktiskās nodarbības ietvēra arī ekipāžas rīcību šaušanas laikā, ieroča pielādēšanu, pārlādēšanu, izlādēšanu un «sausos» treniņus. Nākamajā dienā turpinājās «sausie» treniņi un papildus tika apgūta arī praktiskā šaušana.

Katrā no minētajām speciālistu mācībām piedalījās vismaz četri zemessargi no visiem sešiem bataljoniem, kuri iekļauti 3. ZS novadā. Izņēmums bija nodarbība ar lielgabaliem, kur piedalījās tikai kājnieku bataljonu pārstāvji. Kopumā nedēļas nogalē mācībās bija iesaistīti vairāk nekā 120 šā novada zemessargi, astoņi profesionālā dienesta karavīri un divi civilie darbinieki: nodarbību vadītāji, drošības instruktori, mediķi, apķēdējums, pārtikas nodrošināšanas grupa, «demo» grupa, bet visvairāk — apmācāmo. Viņi savus uzdevumus vēlāk sekmīgi veiks lielāka mēroga Zemessardzes un Nacionālo bruņoto spēku mācībās.

Sagatavojusi seržante Kristiāna Štrāle-Dreika,
3. Zemessardzes novada štāba civilmilitārās
sadarbības speciāliste.

Foto — Ēriks Kukutis.

NAA apmāca arī Zemessardzes jaunos komandierus

Taivo Trams

Foto — Ēriks Kukutis.

Labs komandieris ir vienības smadzenes, sirds un prāts. Komandiera sagatavotība, līdera īpašības un reputācija vistiešākajā veidā ietekmē visas vienības panākumus, tātad — jo vairāk labu komandieru, jo spēcīgāki bruņotie spēki kopumā. Jaunie komandieri top Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA), bet šoruden pirmo reizi viņiem apmācību procesā piepulcējās arī ārrindas zemessargi, kas papildinās un stiprinās Zemessardzes komandieru rindas.

Silver Arrow 2015

Zemessargi pieslēdzas kadetu apmācībai
Tradicionāli ik gadu no augusta līdz decembrim NAA notiek Sauszemes spēku taktikas kurss, kurā zināšanas apgūst akadēmijas Sauszemes spēku militārās vadības 5. kursa kadeti un Komandējošā sastāva pamatkursa (KSV) kadeti. Šogad pirmo reizi šim kursam uz trim nedēļām, tieši uz praktiskajām sadaļām, pievienojās Zemessardzes vada komandieru pienākumu izpildītāju kursa kursanti — ārrindas zemessargi. «Tie ir zemessargi, kuros viņu komandieri ir saskatījuši potenciālu, kas ļautu kļūt par vadītājiem savās dienesta vietās, piemēram, vada komandieru pienākumu izpildītājiem Zemessardzes bataljonos,» paskaidroja NAA Sauszemes spēku nodaļas Sauszemes spēku studiju kursa priekšnieks majors Ilmārs Šķesters.

Kopējais ārrindas zemessargu apmācības praktiskā kursa garums ir trīs nedēļas, kas sadalītas pa trim posmiem — lai šiem zemessargiem, kuru pamatdarbs nav tieši sais­tīts ar bruņotajiem spēkiem, nebūtu jāpavada tik ilgs laiks mācībās. Kadetu apmācību procesā NAA apmācāmajiem zemessargiem ir iespēja veiksmīgi periodiski iekļauties šī kursa norisē. Laikā, kad NAA vēl turpinās pirmais zemessargu apmācības kurss, Dobelē teorētisko kursa zināšanu bāzi sāk apgūt jau otrā zemessargu kursa dalībnieki.

Māca jaunos līderus
Pirms ierašanās NAA šie zemessargi trīs nedēļu laikā apguva kursa pirmo daļu Zemessardzes 51. kājnieku bataljonā Dobelē. Pēc tam, lai sagatavotos praktiskajām apmācībām NAA, viņi apguva teorētisko vielu elektroniskajā vidē, izmantojot īpaši tam radītu e-apmācības sistēmu ILIAS, ko lieto NAA. «Elektroniskajā vidē viņi varēja iepazīties ar visu vajadzīgo teorētisko materiālu, uzdot interesējošus jautājumus, kārtot testus. Pēc tam mēs viņiem izsūtījām rotas komandiera pavēli, savukārt viņi pirms praktisko mācību uzsākšanas sagatavoja savas vada komandieru pavēles, ar kurām ieradās pie mums, lai šeit tās prezentētu. Tad, praktisko mācību laikā, mēs vienu vai vairākas no tām arī realizējām praksē.»

Savukārt praktisko nodarbību pirmajā nedēļā zemessargi kopā ar NAA kadetiem piedalījās mācībās «Silver Arrow 2015». «Tur galvenokārt tika trenētas aizsardzības uzdevumu veikšanas iemaņas, nedaudz pastrādājām arī ar uzbrukuma vingrinājumiem. Otrajā nedēļā akadēmijā zemessargi un kadeti vingrinās pildīt pretinieka aizkavēšanas uzdevumus vada sastāvā, nedaudz atkārtojot arī aizsardzības elementus. Šī nedēļa ir ļoti, ļoti praktiska — abos vingrinājumos tiek integrēta arī taktiskā kaujas šaušana vada sastāvā, kas rada īstai kaujas operācijai pietuvinātus apstākļus,» uzsvēra I. Šķesters.

Mācībās «Silver Arrow 2015» piedalījās NAA kadetu rota. Zemessardzes vada komandieru pienākumu izpildītāju kursa kursanti bija integrēti akadēmijas rotā — pildīja vada komandieru, nodaļu komandieru, vada seržantu, grupas komandieru pienākumus, periodiski rotējot no vienas pozīcijas uz nākamo. «Kopumā ņemot, šī kursa ietvarā zemessargiem prioritāri māca un trenē vadītāja, līdera iemaņas. Tas būtībā ir galvenais uzdevums. Papildus viņi praktiskā līmenī apgūst kādu no taktiskajām operācijām — kā jau minēju, pašlaik ir apgūtas aizsardzības un aizkavēšanas operācijas, bet oktobra nogalē zemessargi ieradīsies uz kursa pēdējo posmu un mācīsies pamatprasmes kaujai apdzīvotā vietā.»

Silver Arrow 2015

Labi motivēti un mācīties griboši
Pavisam kursā kopā ar NAA kadetiem darbojas 14 ārrindas zemessargi no visas Latvijas. «Mans iespaids par viņiem ir ļoti pozitīvs. Var redzēt, ka cilvēkiem ir augsta motivācija, uzkrāta laba dzīves pieredze, liela daļa no zemessargiem ir cilvēki ar profesionālā militārā dienesta pieredzi — uzdienējuši līdz seržanta — virsseržanta dienesta pakāpei, beidzot attiecīgos karjeras kursus In-struktoru skolā. Ir arī tādi, kuriem nav šīs pieredzes — pavisam jauni cilvēki, ap 20 gadu veci, taču arī ar ļoti labu motivāciju un vēlmi mācīties,» atzina I. Šķesters. Līdz šim nekādu problēmu jauktajā kursā nav bijis. «Man šķiet, ka viņiem vēlme mācīties un īsā laikā apgūt jauno vielu ir ļoti liela. Viņi uz kursu brauc kā uz savu hobiju, sava veida atslodzi no ikdienas — tad nu viņi arī cenšas šajā īsajā laikā sasmelties maksimāli daudz informācijas, zināšanu un pieredzes.»

Jāņem vērā, ka šis ir pats pirmais, eksperimentālais kurss. Kad zemessargi jau bija apguvuši divas trešdaļas kursa apjoma, krasas atšķirības starp NAA kadetiem un zemessargiem, kas periodiski iekļaujas taktiskās
apmācības kursā, neesot bijis. «Protams, ir savi knifiņi, ko labāk pārzina kadeti, un ir lietas, kas ir paveicamas, vienkārši izmantojot savu dzīves pieredzi. Taču, ja tu esi darbojies militārā vidē, tad pieredze dzīves un dienesta laikā uzkrājas. Kā jau minēju, mūsu kursa zemessargu liela daļa ir cilvēki ar militārā dienesta pieredzi — viņus noteikti nevar dēvēt par iesācējiem, nevar salīdzināt ar cilvēkiem, kuri pirmo reizi ierauga armiju. Un mēs jūtam arī to, ka kursa laikā līmenis pakāpeniski izlīdzinās, īpaši tad, ja apmācību process notiek kopā, samiksētās grupās — visi sāk lietot vienotu terminoloģiju, rodas arī vienota izpratne par konkrētu uzdevumu izpildi. Ļoti pozitīvi ir tas, ka kadeti un zemessargi apmācību laikā cits ar citu dalās ar savu pieredzi un zināšanām.»

Silver Arrow 2015

Labs sākums Zemessardzes komandsastāva stiprināšanai
Kas šie zemessargi būs pēc apmācības kursa pabeigšanas — šo jautājumu izlems Zemessardzes vadība. Atbilstoši viņu sagatavotības līmenim un kvalitātei, visticamāk, viņi kā ārrindas zemessargi varētu sekmīgi pildīt vada komandieru uzdevumus Zemessardzes bataljonos. «Kopumā viņu kvalifikācija un sagatavotība atbilst gaidītajam līmenim un ir pietiekama, lai kvalitatīvi paveiktu uzdotos taktiskos uzdevumus,» secināja I. Šķesters. Lai pilnvērtīgi aizvietotu virsnieku, ar tik salīdzinoši īsu sagatavošanas programmu gan nepietiek — virsnieka apmācība nesastāv tikai no taktiskajiem vingrinājumiem, tajā ietilpst vēl ļoti daudz citu komponentu — vadītāja un līdera dotību izkopšana, psiholoģija, administrēšana, dažādi likumdošanas jautājumi, plānošanas procedūras utt. Virsnieku sagatavošanas programma NAA ilgst piecus gadus; taktiskā sadaļa no šī kursa aizņem tikai desmito daļu jeb piecus mēnešus. Tomēr aizsāktais projekts rada labus priekšnoteikumus būtiskai Zemessardzes komandējošā sastāva papildināšanai un stip­- rināšanai.

Latvijas ziņas

1. oktobrī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis ar «Lockheed Martin Radar Surveillance Systems» viceprezidentu Gregu Larioni parakstīja līgumu par triju radiolokatoru «TPS-77 Multi-Role Radar» iepirkumu. Radiolokatori tiks izmantoti gaisa telpas novērošanai.

«Radiolokatoru iepirkums sniegs lielu ieguldījumu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanā un modernizācijā, ļaujot atbilstoši reaģēt uz tiem mūsdienu apdraudējumiem, ar kuriem saskaras NATO valstis,» uzsvēra aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

«Agrā brīdināšana un situācijas izpratne ir priekšnosacījums laicīgai lēmumu pieņemšanai un efektīvai atbildes reakcijai,» sacīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, uzsverot, ka zemo lidojumu novērošana un mērķu identificēšana ir vitāli svarīga Latvijas gaisa telpas novērošanas sastāvdaļa.

«Latvijas sadarbība ar «Lockheed Martin» radiolokatoru piegādē un apkopē ilgst jau vairāk nekā 15 gadu, un jaunais radiolokatoru iepirkums ir nākamais solis,» sacīja Gregs Larioni. «Mēs esam pārliecināti, ka sadarbība turpināsies tikpat veiksmīgi un mēs arī turpmāk varēsim atbalstīt Latviju aizsardzības prioritāšu sasniegšanā.»

TPS-77 MRR daudzfunkcionālais radiolokators var darboties ar īpaši zemu strāvas patēriņu, un tas ir visvieglāk pārvietojamais radiolokators no «Lockheed Martin» veiksmīgās TPS-77 sērijas. Latvijai tiks piegādāts radiolokators, ko var pārvietot darbībai uz iepriekš nesagatavotām pozīcijām, kā arī izvietot pastāvīgās pozīcijās.

Radiolokatora daudzfunkcionālā skenēšanas tehnoloģija ļauj operatoram izvēlēties konkrētas funkcijas, piemēram, tālās darbības vai vidējās darbības lidojumu novērošanu konkrētos sektoros. Radiolokatoram rotējot 360 grādos un veicot skenēšanu, sistēma automātiski pielāgojas operatora ievadītajiem uzstādījumiem. Izmaiņas uzstādījumos var veikt ātri un vienkārši. Tiklīdz uzstādījumi ir iestatīti, sistēma darbojas autonomi.

Gan TPS-77 sērijas, gan pārējās nākamās paaudzes «Lockheed Martin» radiolokatoru sistēmas izmanto «Gallium Nitride» tehnoloģiju, kas jau ir ieviesta un pārbaudīta radiolokatoros operacionālajā darbībā. Izmantojot šo tehnoloģiju, radiolokatora jaudas raidītāji patērē mazāk enerģijas, tātad tiek palielināta izturība, samazinātas uzturēšanas izmaksas un palielināts radara lietošanas ilgums. Latvijai TPS-77 MRR daudzfunkcionālie radiolokatori tiks piegādāti jau ar iekļautu «Gallium Nitride» tehnoloģiju.

Jaunā daudzfunkcionālo radiolokatoru tehnoloģija ir savietojama ar radiolokatoru sistēmām visā pasaulē. «Mūsu piedāvātā jauno tehnoloģiju savietojamība un spēju pārbaudīšanas metodes ir unikālas. Mēs vienmēr nodrošinām saviem klientiem pārbaudītas inovācijas iegādāto sistēmu uzlabošanai,» sacīja G. Larioni.

TPS-77 MRR ieviešanā «Lockheed Martin» sadarbosies ar Latvijas uzņēmējiem, nodrošinot vietējo atbalstu ilgtermiņa radiolokatoru uzturēšanai un jauno sistēmu atbalstam pēc piegādes.

Latvijā trijos bruņoto spēku radiotehnikas novērošanas posteņos — Čalās, Lielvārdē un Audriņos — jau ir uzstādīti «Lockheed Martin» radiolokatori AN/TPS-77.

4. oktobrī Latvijā ieradās Vācijas Bruņoto spēku 37. mehanizētās kājnieku brigādes vienība no Saksijas, kas šeit uzturēsies līdz novembra vidum, lai piedalītos militārās mācībās un treniņos kopā ar Latvijas un citu sabiedroto valstu karavīriem.

Vācijas tehnika

Vairāk nekā 20 kāpurķēžu un 15 riteņu tehnikas vienību, kā arī konteineri ar ekipējumu tika nogādāti no Vācijas uz Latviju pa dzelzceļu un izkrauti Garkalnes dzelzceļa stacijā. Tālāk tehnika devās uz Ādažu bāzi, veicot arī pirmo — pārvietošanās — vingrinājumu, kas vienlaikus pārbaudīja arī civilmilitārās sadarbības iemaņas, jo vingrinājuma norisē iesaistījās Ādažu novada domes, AS «Latvijas valsts ceļi» un SIA «Rīgas meži» pārstāvji.

«Esmu gandarīts par Vācijas karavīru ierašanos Latvijā,» uzsver Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube. «Tehnikas nogādāšana no Vācijas uz Latviju pa dzelzceļu un autoceļiem ir lieliska iespēja pārbaudīt uzņemošās valsts atbalstu, kas Latvijai ir īpaši svarīga un nepieciešama spēja, lai sniegtu atbalstu sabiedrotajiem. Šādi tiek pārbaudīta iespēja ātri pārvietot sabiedroto spēkus visā alianses teritorijā,» uzsvēra bruņoto spēku komandieris.

«Kopš Ukrainas krīzes NATO un mūsu sabiedrotie aktīvi iesaistās savas klātbūtnes stiprināšanā un drošības veicināšanā Latvijā. Sabiedroto spēku klātbūtne ir nozīmīga, ilglaicīga un redzama. Tās mērķis ir atturēt iespējamo agresoru, lai tas nepieļautu pat domu, ka kādā no NATO dalībvalstīm iespējams iebrukt,» norādīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, uzsverot, ka mums tomēr ir jāatceras, ka sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā nav pašsaprotama lieta, jo arī pašiem jārūpējas par savas valsts aizsardzību.

Vācijas karavīri rotācijas kārtībā atrodas Latvijā jau kopš augusta un piedalās kopīgās militārās mācībās un treniņos kopā ar Latvijas un citu sabiedroto valstu bruņoto spēku karavīriem. Vācijas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienība un aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem vienība, kā arī Militārās policijas karavīri piedalījās Latvijas vadītajās starptautiskajās mācībās «Sudraba bulta», kas norisinājās Ādažos no 14. līdz 29. septembrim.

6. oktobrī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātus ar nākamā gada aizsardzības budžetu iepazīstināja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube. Paredzēts, ka tas sasniegs 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 367,9 miljonus eiro. Aizsardzības finansējums pret IKP 2018. gadā sasniegs 2%, paredz valdībā atbalstītais likumprojekts «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam».

z 02

«Sabiedroto militāro spēku klātbūtne Latvijā nav jāuztver kā pašsaprotama, un ir svarīgi, lai mēs izpildītu arī savus mājas darbus saistībā ar šo spēku darbību,» komisijas sēdē sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Viņš norādīja, ka paši primāri esam atbildīgi par valsts aizsardzību, kas cita starpā paredz Latvijai kā uzņemošajai valstij nodrošināt labus uzturēšanās un darbības apstākļus sabiedroto spēkiem.

Viena no Latvijas pašreizējām prioritātēm ir uzņemošās valsts atbalsta spēju stiprināšana, kas nozīmē, ka Latvija apņemas ieguldīt līdzekļus militārajā infrastruktūrā, lai kvalitatīvi spētu uzņemt sabiedroto karavīrus un tehniku, kā arī sarīkot starptautiskas mācības. Līdz ar to arī paredzēta papildu infra-struktūras veidošana, kas ietver arī kazarmu izbūvi Lielvārdē un infrastruktūras attīstību Ādažos.

Ministrs skaidroja, ka aizsardzības budžeta ietvaros paredzēts stiprināt bruņotos spēkus. Uzmanību paredzēts pievērst gaisa telpas novērošanas un pretgaisa aizsardzības, komand­vadības, inženieru un citām spējām, kā arī kājnieku brigādes mehanizācijai.

Kā vissarežģītāko jautājumu ministrs nosauca personāla skaitu, kas finanšu krīzes rezultātā bruņotajos spēkos ievērojami samazināts. Ministrs uzsvēra, ka samazinājums galvenokārt skāra administratīvo sastāvu, tomēr tika ietekmētas arī kaujas vienības. Tādēļ, lai nodrošinātu strauju personāla palielināšanos, nākamajā gadā šim mērķim plānots atvēlēt 17,9 miljonus eiro.

Ģenerālleitnants Raimonds Graube savukārt uzsvēra, ka Aizsardzības ministrijas budžets bruņoto spēku sadaļā ir sabalansēts un veido attīstību visās kritiskajās jomās. Bruņoto spēku attīstība paredzēta trijos virzienos. Viens no tiem ir valsts pašaizsardzības spēja, kur līdz šim ir ieguldīts vismazāk. «Ir arī NATO 3. pants, kurš nosaka, ka mēs paši, parakstot šo līgumu, arī rūpējamies par valsts pašaizsardzību,» sacīja bruņoto spēku komandieris. Turklāt, palielinot aizsardzības budžetu, bruņotie spēki spēs sniegt arī kolektīvo aizsardzību citām NATO valstīm, piedalīdamies starptautiskajās operācijās, ja būs tāda nepieciešamība. Tāpat bruņotie spēki varēs nodrošināt lielāku ieguldījumu valsts civilajā aizsardzībā. Piemēram, Zemessardze varēs iesaistīties dažādu dabas katastrofu novēršanā. Savukārt radiolokatori, kurus plānots izvērst, lai varētu novērot zemu lidojošus objektus pie valsts robežām, spēšot pamanīt arī kontrabandistu dronus, tādējādi sniedzot ieguldījumu miera laikā.

Robežsardzes pārbruņošanas pasākumiem tuvāko gadu laikā plānots tērēt aptuveni deviņus miljonus eiro, deputātiem sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Viņš norādīja, ka jau tagad aizsardzības nozare sadarbojas ar robežsardzi, piedāvājot savas spējas un informāciju. Izveidotā darba grupa, kurā piedalās Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas pārstāvji, savu darbu noslēgs oktobrī. Darba grupas rezultāti tiks iesniegti premjerei, kura runās ar saviem partneriem Eiropas Savienības (ES) līmenī, lai panāktu iespējamu ES ārējās robežas stiprināšanu.

Ministrs uzsvēra, ka jau tagad starp bruņotajiem spēkiem un robežsardzi norisinās sadarbība. Tiek apmācīti robežsargi, lai viņi varētu krīzes situācijas strādāt kopā ar bruņotajiem spēkiem. Tāpat notiek operacionālā sadarbība ar robežsardzes speciālo operāciju vienību «Sigma».

7. oktobrī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis — dienu pirms NATO aizsardzības ministru sanāksmes Briselē — tikās divpusējā sarunā ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, lai pārrunātu aliansei aktuālos jautājumus.

Aizsardzības ministrs informēja par 2016. gada valsts budžeta apspriešanas gaitu, uzsverot Latvijas ciešo apņemšanos jau nākamgad aizsardzības nozarei sasniegt 1,4% no IKP, līdz 2018. gadā tie būs 2% no IKP. «Atbilstoši drošības situācijai mēs esam palielinājuši savus aizsardzības izdevumus un paliekam nelokāmi savā apņēmībā sasniegt 2% no IKP valsts aizsardzībai līdz 2018. gadam,» teica R. Bergmanis.

Vienlaikus ministrs uzsvēra sabiedroto klātbūtnes Latvijā un Baltijas valstīs lielo nozīmi, vēršot uzmanību uz to, ka nākamā NATO samita izskatāmo jautājumu lokā jābūt lēmumiem par sabiedroto spēku ilgtermiņa klātbūtnes nepieciešamību Baltijas valstīs. «No savas puses, Latvija dara un darīs visu, lai sabiedroto spēku uzturēšanās Latvijā tiktu atbalstīta ar atbilstošas infrastruktūras izveidošanu un nodrošināšanu. Mēs skaidri apzināmies, ka sabiedroto spēku klātbūtne nav pašsaprotama lieta un, primāri, mums pašiem ir jāpaaugstina mūsu bruņoto spēku kaujas spējas, jāpalielina to skaitliskais sastāvs un ievērojami jāuzlabo tehniskais nodrošinājums visām NBS struktūrām,» izklāstīja aizsardzības ministrs.

Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka NATO spēku mācību mērķiem ir jābūt pastāvīgi papildinātiem, ņemot vērā esošās situācijas izmaiņas. «Mēs augsti vērtējam NATO Krīzes menedžmenta mācības, kas 2016. gadā būs bāzētas uz reāliem draudiem. Mēs sagaidām, ka tajās radīsies jauni kolektīvas aizsardzības instrumenti saskaņā ar NATO Gatavības rīcības plānu. Tam ir jāatklāj turpmākās prasības NATO. Latvija mācībās iesaistīs valdību ar mērķi pieņemt galvenos lēmumus,» atzina aizsardzības ministrs.

Aizsardzības ministrs un NATO ģenerālsekretārs pārrunāja arī ātrās reaģēšanas spēku stiprināšanu un alianses darbu pie vispārējā apdraudējuma spektra novēršanas.

9. oktobrī daudzās valsts pārvaldes iestādēs notika Atvērto durvju diena. Aizsardzības ministrija šogad uzņēma vairāk nekā 90 skolēnu no piecām Latvijas skolām. Ministrijā viesojās gan rīdzinieki (24 Rīgas 49. vidusskolas audzēkņi un 12 Rīgas angļu ģimnāzijas audzēkņi), gan skolēni no citām Latvijas pilsētām — 27 no Ogres 1. vidusskolas un 16 no Salaspils 1. vidusskolas, savukārt vistālāko ceļu bija mērojuši pieci skolēni no Rūjienas vidusskolas.

AM skoleni

Atvērto durvju dienu atklāja Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins, pastāstot par Aizsardzības ministrijas funkcijām un uzdevumiem, kā arī rosinot jauniešus padomāt par to, kāda ir katra Latvijas pilsoņa loma mūsu valsts aizsardzībā. Prezentāciju turpināja Personāla attīstības departamenta direktors pulkvedis Normunds Aleksis, kurš auditoriju iepazīstināja ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) veidiem, to ikdienas uzdevumiem, sabiedrībai sniegto atbalstu, militārajām mācībām un starptautiskajām operācijām. Pulkvedis informēja arī par iespējām iesaistīties Jaunsardzē un Zemessardzē, kā arī atbildēja uz klātesošo jautājumiem.

Militāri publisko attiecību departamenta vecākais eksperts Jānis Aivars Baškers, kurš ir līdzdarbojies pie Aizsardzības ministrijas atjaunošanas 1991. gadā, pastāstīja par iestādes vēsturi un aicināja aplūkot aizsardzības ministru fotogaleriju ēkas 2. stāvā. Savukārt NBS Heraldikas komisijas priekšsēdētājs atvaļinātais pulkvežleitnants Tālis Blumfelds viesiem stāstīja par Aizsardzības ministrijas un NBS apbalvojumiem, kurus bija iespēja aplūkot Baltajā zālē.

Pasākuma noslēgumā Atvērto durvju dienas apmeklētājiem bija izdevība tikties ar aizsardzības ministru Raimondu Bergmani.

14. oktobrī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, tiekoties ar Maķedonijas aizsardzības ministru Zoranu Jolevski, pārrunāja divpusējo sadarbību aizsardzības jomā.

«Bruņoto spēku attīstība, pienesums starptautiskajās operācijās un arvien ciešāka sadarbība ar partneriem ir ļoti nozīmīgi faktori jūsu ceļā uz NATO. Mēs esam bijuši un būsim stingri atbalstītāji jūsu integrācijai ES un NATO,» atzina R. Bergmanis. «Ir svarīgi saprast, ka kolektīvā drošība ir NATO stūrakmens, tāpēc katra potenciālā NATO dalībvalsts tiks rūpīgi izvērtēta pirms pievienošanās aliansei atbilstoši tās spējām un saistībām. Mēs mudinām jūs turpināt un nepārtraukt pūliņus būt par drošības garantu ne tikai reģionā, bet arī starptautiskajā arēnā. Jūs esat uzticams part­neris aliansei.»

Maķedonijas aizsardzības ministrs

Maķedonijas aizsardzības ministrs Z. Jolevskis pateicās Latvijai par līdzšinējo atbalstu un palīdzību virzībā uz NATO, uzsverot, ka Maķedonija ir daudz strādājusi un turpinās to darīt šī mērķa sasniegšanai. Ministrs norādīja, ka labs pamats tam ir sabiedrības noskaņojums, jo 80% Maķedonijas pilsoņu atbalsta pievienošanos aliansei. «Laiks līdz nākamajam NATO samitam 2016. gadā ir ļoti nozīmīgs, un mums jāsūta stingri signāli par savu gatavību kļūt par NATO dalībvalsti.»

Aizsardzības ministrs R. Bergmanis atzina, ka Maķedonijai arī turpmāk cieši jāsadarbojas ar partneriem NATO, jo īpaši ar ASV: «Mūsu pieredze apliecina, ka, saņemot atbalstu no ASV Kongresa, esam guvuši izcilus sasniegumus. Pašlaik debates NATO ietvaros par paplašināšanos ir ļoti sarežģītas un uzskati ir ļoti dažādi. Jums ir jāapliecina, ka esat nepieciešams partneris stiprākajai militārajai aliansei pasaulē.  Īpaši tas attiecināms uz aizsardzības budžeta jautājumiem.»

15. oktobrī Maķedonijas aizsardzības ministrs apmeklēja Ādažu bāzi, lai iepazītos ar Sauszemes spēku kājnieku brigādes galvenajiem uzdevumiem, kā arī apskatīja Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skolu, Medicīnas centru un gaisa atbalsta kontrolieru mācību telpas. Z. Jolevskis viesojās arī Krasta apsardzē, kur apskatīja patruļkuģi «Skrunda».

Latvija un Maķedonija aizsardzības jomā līdz šim pārsvarā sadarbojusies apmācību jautājumā, Maķedonijas bruņoto spēku virsnieki studē Baltijas aizsardzības koledžā.

 

No 15. līdz 16. oktobrim Rīgā norisinājās ikgadējā NATO resursu politikas konference, kuru organizēja NATO sadarbībā ar Aizsardzības ministriju. Konferencē piedalījās vairāk nekā 150 dalībnieki no NATO institūcijām un dalībvalstīm.

Konferenci atklāja NATO Transformācijas pavēlniecības štāba priekšnieka vietnieks ģenerālmajors Gžegožs Sodolskis un aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Konferences dalībniekus uzrunāja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

«Kā nelielas NATO dalībvalsts aizsardzības ministrs es labi apzinos, cik sarežģīti ir rast efektīvus un reālus spēju veicināšanas risinājumus. Latvija ir apņēmusies palielināt savu aizsardzības budžetu un sasniegt 2% no IKP līdz 2018. gadam. Jau nākamgad aizsardzības budžets tiks palielināts par 40%. Lielākā daļa finansējuma tiks tērēta kapitālizdevumiem un karavīru skaita palielināšanai,» uzsvēra R. Bergmanis.

Ģenerālmajors G. Sodolskis uzsvēra, ka valstīm jādomā, kā efektīvāk izmantot ierobežotos resursus, koncentrējoties uz kolektīvo aizsardzību.

Resursu politikas konferencē diskutēja par mūsdienu stratēģisko drošības vidi, NATO kopējo militāro spēju attīstību un finansēšanu. Konferencē pārsprieda arī NATO Gatavības rīcības plāna finansēšanu, Velsas samita lēmumu īstenošanu, dalībvalstu aizsardzības budžetu palielināšanu un gatavošanos 2016. gada Varšavas samitam.

NATO resursu konferences mērķis ir veicināt dalībnieku informētību un izpratni, kā arī sniegt iespēju apmainīties ar viedokļiem un idejām, ko būtu vērtīgi izmantot NATO lēmumu pieņemšanas gaitā. NATO resursu konference norisinās ik gadu, un to rīko sadarbībā ar kādu no dalībvalstīm. Iepriekšējā konference norisinājās Albānijā.

Sagatavojusi Ieva Ozoliņa.
Foto — Gatis Dieziņš, Normunds Mežiņš un Ernests Dinka (Saeimas kanceleja).