Latvijas ziņas

18. jūnijā noslēdzās Ādažu poligonā notiekošais mācību «Saber Strike 2015» lauka taktiskais vingrinājums. Latvijā lauka taktiskā vingrinājuma laikā Baltijas bataljons saņēma nacionālā līmeņa sertifikāciju dalībai NATO Reaģēšanas spēkos.

Saber Strike noslegums

«Baltijas bataljona karavīri mācību laikā rādīja ļoti labu sniegumu, un es esmu ļoti gandarīts, ka Baltijas bataljons ir sasniedzis kaujas gatavību. Militārā sadarbība Igaunijas, Latvijas un Lietuvas starpā stiprina mūsu valstis,»  uzsver Skautu bataljona komandieris, Baltijas bataljona komandieris pulkvežleitnants Andrus Merilo.

Noslēguma ceremonijā 18. jūnijā Ādažos piedalījās Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors Juris Zeibārts, mācību lauka taktiskā vingrinājuma kontroles elementa vadītājs jūras kapteinis Rūdolfs Rudzuroga, vienības no visām mācībās pārstāvētajām valstīm.

«Mācības «Saber Strike», kas sākās kā četrpusējas mācības un notika vienā valstī, šo gadu laikā ir paplašinājušās un mainījušās, kļuvušas izaicinājumiem bagātākas un interesantākas, piesaistījušas arvien vairāk dalībvalstu,» noslēguma ceremonijā sacīja Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors Juris Zeibārts, uzsverot, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā tas ir ļoti nozīmīgi.

Mācību «Saber Strike» lauka taktiskā vingrinājuma otrajā nedēļā Latvijas Sauszemes spēku kājnieku brigādes 2. kājnieku bataljona 2. rotas karavīri, Lietuvas Ķēniņa Mindauga bataljona un Igaunijas Skautu bataljona karavīri pildīja mācību uzdevumus kopā kā Baltijas bataljons, savukārt ASV 173. kājnieku brigādes karavīri, Karaliskā gurku pulka karavīri no Lielbritānijas un Norvēģijas 2. bataljona karavīri bija apvienoti Vikingu bataljonā. Katrs bataljons veica gan plānotā uzbrukuma, gan aizsardzības kauju.

No 8. līdz 19. jūnijam Baltijas valstīs un Polijā norisinās militārās mācības «Saber Strike», kurās piedalās vairāk nekā 6000 karavīru no Kanādas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Slovēnijas, Lielbritānijas un ASV.

Saber Strike noslegums18. jūnijā Ādažu bāzē norisinājās operācijas «Atlantic Resolve» rotācijas maiņas ceremonija, kuras laikā karavīrus no 3. kājnieku divīzijas «Raider» 1. bruņotās brigādes kaujas grupas 7. kājnieku pulka «Cottonbalers» 2. bataljona nomainīja karavīri no 173. kājnieku brigādes 503. kājnieku pulka 1. bataljona.

Karavīri, kas ieradās Ādažos jūnija sākumā, no 16. jūnija piedalījās mācību «Saber Strike» lauka taktiskā vingrinājuma otrās nedēļas uzdevumos Vikingu bataljona sastāvā.

Latvijā turpmākos sešus mēnešus uzturēsies vairāk nekā 150 ASV 173. kājnieku brigādes karavīru, kas izvietoti Vičencā, Itālijā. Viņi piedalīsies arī citās militārajās mācībās kopā ar Latvijas karavīriem.

Savukārt 3. kājnieku divīzijas karavīri jūnija sākumā piedalījās mācībās «Able Falcon» Igaunijā, kurp devās ar tankiem «Abrams» un bruņumašīnām «Bradley», vienlaikus pārbaudot, cik ātri var veikt šādu pārvietošanos.

Operācijas «Atlantic Resolve» ietvaros Latvijā, Gaisa spēku aviācijas bāzē Lielvārdē, pašreiz atrodas vairāk nekā 70 ASV karavīru ar sešiem helikopteriem UH-60 «Black Hawk». Piloti, helikopteru apkalpes un tehniskā nodrošinājuma speciālisti Latvijā ieradās 13. maijā no 3. kājnieku divīzijas 3. kaujas aviācijas brigādes 3. aviācijas pulka «Brawler» 4. kaujas helikopteru bataljona Hanteras armijas bāzes Savanā, Džordžijā. Latvijā viņi uzturēsies līdz novembrim.

9. martā Rīgas ostā kuģis «Liberty Promise» atveda uz Latviju 3. kājnieku divīzijas 1. bruņu brigādes kaujas grupas militāro tehniku — sešus tankus M1A2 «Abrams» un bruņumašīnas M2A3 «Bradley», ar ko ASV karavīri piedalījās mācībās kopā ar Latvijas karavīriem.

Pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas pērnā gada pavasarī un agresijas Ukrainas austrumos ASV ir sākušas mācību operāciju «Atlantic Resolve». Operācijas mērķis ir apliecināt ASV nepārtraukto ieguldījumu NATO dalībvalstu kolektīvajā drošībā, veicinot mieru un stabilitāti Baltijas valstīs un Polijā, kā arī Rumānijā un Bulgārijā.

z 03No 24. līdz 25. jūnijam Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube ar delegāciju apmeklēja Ukrainu, oficiālā darba vizītē tiekoties ar Ukrainas Bruņoto spēku vadību un apmeklējot militārās vienības un mācības.

Vizīti Ukrainā bruņoto spēku komandieris sāka ar ziedu nolikšanu piemiņas vietā Maidanā Kijevas centrā, bet pēc tam tikās ar Ukrainas Bruņoto spēku komandieri ģenerālpulkvedi Viktoru Muženko, pārrunājot Krievijas — Ukrainas konflikta būtību un reģionālās drošības jautājumus, kā arī diskutēja par turpmāko divpusējo sadarbību starp Latvijas un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, tostarp par prioritārajām sadarbības jomām. Latvijas delegācija dalījās pieredzē par bruņoto spēku reformām un attīstību.

Ģenerālleitnants Raimonds Graube apmeklēja Ukrainas Bruņoto spēku mehanizētās brigādes kaujas šaušanas un kaujas uzdevumu veikšanas treniņu.

«Tā nebija kaujas imitācija vai parastas mācības. Mēs pārbaudījām brigādes gatavību veikt kaujas operācijas,» sacīja ģenerālpulkvedis Viktors Muženko. «Kaujās Ukrainas austrumos esam guvuši nenovērtējamu pieredzi, ar kuru esam gatavi dalīties ar mūsu kolēģiem,» norādīja Ukrainas Bruņoto spēku komandieris.

Latvijas delegācija apmeklēja arī Kijevas bruņutehnikas un tanku rūpnīcu, kā arī Ukrainas Nacionālās aizsardzības universitāti, kur viesojās Starptautiskajā miera uzturēšanas apmācību centrā.

«Mana vizīte pierāda Latvijas atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem jūsu cīņā pret Krievijas agresiju,» sacīja ģenerālleitnants Raimonds Graube, tiekoties ar Ukrainas Bruņoto spēku komandieri ģenerālpulkvedi Viktoru Muženko. «Veicot kaujas operācijas Ukrainas austrumos, Ukrainas Bruņotie spēki ir guvuši neatsveramu pieredzi, kuru arī mēs varēsim izmantot.»

NBS komandieris norādīja, ka Latvija izvērtē, kādu palīdzību tā var sniegt Ukrainai.

Latvija jau ir sniegusi Ukrainai finansiālu atbalstu 50 000 eiro apmērā NATO Trasta fonda ietvaros, kā arī sniedz cita veida atbalstu, tostarp medicīnisko un rehabilitācijas palīdzību 25 ukraiņu karavīriem, apņēmusies apmaksāt studijas Baltijas aizsardzības koledžā vienam Ukrainas virsniekam, kas sāks studijas nākamā gada augustā. Tāpat plānots sniegt praktiskas apmācības militārajiem psihologiem un kapelāniem Ukrainā.

No 26. līdz 30. jūnijam Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube uzturējās Gruzijā, kur oficiālā darba vizītē ar Gruzijas aizsardzības nozares vadību pārrunāja divpusējās militārās sadarbības jautājumus un kā ES Padomes prezidējošās valsts pārstāvis izteica atkārtotu atbalstu Gruzijas teritoriālajai integritātei un eiroatlantiskajai virzībai.

z04

Tiekoties ar Gruzijas Bruņoto spēku komandieri ģenerālmajoru Vahtangu Kapanadzi, NBS komandieris saņēma Gruzijas kolēģa pateicību par Latvijas sniegto politisko un praktisko atbalstu.

«Latvija un Gruzija militārajā jomā ir sadarbības partneri daudzus gadus. Ir ļoti svarīgi, ka Gruzija un Latvija var palīdzēt viena otrai, šādi paaugstinot valsts aizsardzības spējas. Īpaši jāuzsver Latvijas atbalsts mūsu virzībai uz NATO. Viņi vienmēr ir ar mums,» sacīja ģenerālmajors Vahtangs Kapanadze.

Apspriežot divpusējās sadarbības jautājumus, Gruzijas Bruņoto spēku komandieris sacīja, ka Gruzijā sācies aktīvs aizsardzības nozares reformu process, īpašu uzmanību pievēršot militārās izglītības un personāla vadības jautājumiem, kā arī demokrātiskai kontrolei pār bruņotajiem spēkiem. Abu komandieru diskusija koncentrējās uz pieredzes apmaiņu militārās izglītības jomā un dalību starptautiskajās operācijās.

«Pateicos Gruzijas karavīriem par viņu ieguldījumu starptautiskajās operācijās. Jūs cīnāties par mieru ne tikai pasaulē, bet arī par drošību savā valstī,» uzsvēra ģenerālleitnants Raimonds Graube. «Latvijas karavīri gūst pieredzi Gruzijā, piemēram, mācoties centrā, kur apgūst iemaņas darbībai kalnu apstākļos, bet Gruzijas karavīriem mēs piedāvājām plašu iespēju mācīties Baltijas valstu militārās izglītības iestādēs.»

Pēc tikšanās ar Gruzijas kolēģi ģenerālleitnants R. Graube devās uz Varoņu laukumu, kur nolika ziedus pie memoriāla un ar klusuma brīdi godināja karavīrus, kuri krituši par Gruzijas teritoriālo integritāti.

Gruzijas aizsardzības ministre Tinatina Kidašeli, ar kuru bruņoto spēku komandieris tikās vizītes noslēgumā, izteica atzinību par atbalstu Gruzijas teritoriālajai integritātei un tās eiroatlantiskajai virzībai. Aizsardzības ministre informēja par gaitu, kādā tiek īstenota NATO — Gruzijas sadarbības pasākumu pakete. «Partneru atbalsts Gruzijas virzībai uz NATO ir ļoti būtisks,» uzsvēra ministre, norādot uz īstenotajiem divpusējās sadarbības projektiem un aicinot izskatīt partnerības jomas tuvākajā nākotnē. Viņa aicināja pastiprināt sadarbību militārās apmācības jomā, kā arī pieredzes apmaiņā. «Kopīgas militārās mācības veicinās un uzlabos savstarpējo sadarbību un aizsardzības spēju attīstību.»

Divpusējās sarunās ar Gruzijas aizsardzības nozares vadību tika runāts arī par globālās un reģionālās drošības jautājumiem.

Ģenerālleitnants R. Graube apmeklēja Gruzijas Bruņoto spēku apmācības centru, kā arī Rietumu pavēlniecības 2. kājnieku brigādi Senaki un Georgija Kvinitadzes Kadetu militāro liceju Kutaisi. Licejā NBS komandieris iepazinās ar kadetu uzņemšanas komisijas darbu, kā arī sarunās ar topošajiem kadetiem skaidroja viņu motivāciju apgūt militārās zināšanas.

7. jūlijā Ministru kabinets par jauno Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru iecēla valsts sekretāra vietnieku Jāni Garisonu, kam ir ilggadēja dažādu līmeņu vadītāja darba pieredze Ārlietu un Aizsardzības ministrijā, kā arī attīstības redzējums, kas veidojies, darbojoties valsts pārvaldē dažādos amatos. Viņa profesionālās kvalitātes, zināšanas un pieredze valsts pārvaldē vadošā amatā atbilst valsts sekretāra amata aprakstā izvirzītajām prasībām un nodrošinās efektīvu civildienesta uzdevumu izpildi ministrijas kompetencē esošajos jautājumos, uzskata ministrijā.

Savukārt līdzšinējo valsts sekretāru Jāni Sārtu iecēla NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktora amatā, jo viņa profesionālā pieredze, kvalifikācija, zināšanas un izglītība ir atbilstoša šāda amata pildīšanai.

Jānis Sārts valsts sekretāra amatā tika apstiprināts 2008. gada 4. novembrī. Civildienesta attiecības ar viņu tiks izbeigtas 2015. gada 3. augustā, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos.

Tāpat valdība nolēma no amata atbrīvot līdzšinējo NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Kārkliņu.

Izcilības centrs Latvijā darbojas kopš 2014. gada 1. oktobra, un toreiz par centra direktoru ar valdības rīkojumu tika iecelts Jānis Kārkliņš. Līdzšinējais direktors no 1. septembra sāks pildīt Latvijas vēstnieka pienākumus ANO Ženēvā.

No 7. līdz 22. jūlijam Gruzijā norisinās ASV armijas Eiropā organizētās starptautiskās militārās mācības «Agile Spirit 2015», kurās piedalās NATO un alianses sadarbības programmas «Partnerattiecības mieram» dalībvalstu karavīri no Lietuvas, Latvijas, ASV, Gruzijas, Rumānijas un Bulgārijas. Latvijas karavīri mācībās pilnveidos štāba virsnieku spējas plānot un vadīt kaujas atbalsta elementus dažādās taktiskajās operācijās.

Mācības tiek organizētas, lai pilnveidotu reģionālo stabilitāti un drošību, nostiprinātu partneru kapacitāti un veicinātu uzticību, uzlabojot sadarbību starp NATO dalībvalstu un partnervalstu bruņotajiem spēkiem.

Mācības sastāvēs no štāba vingrinājuma un lauka taktiskā vingrinājuma. Abos vingrinājumos galvenā uzmanība tiks pievērsta reģionālās drošības pilnveidošanai, NATO Reaģēšanas spēku vienību sagatavošanai un trenēšanai brigādes līmenī. Tāpat mācības palīdzēs uzlabot savietojamību un starptautisko sadarbību.

8. jūlijā Saeima aizsardzības ministra amatā apstiprināja deputātu Raimondu Bergmani, kurš nomainīs Valsts prezidenta amatā ievēlēto Raimondu Vējoni. 8. jūlija pēcpusdienā Aizsardzības ministrijā notika ministru maiņas ceremonija. Nododot aizsardzības ministra pilnvaras, R. Vējonis jaunajam ministram simboliski pasniedza Aizsardzības ministrijas karogu.

AM Bergmanis

«Šodien ir saviļņojošs brīdis — esmu stājies Valsts prezidenta amatā, un Aizsardzības ministrijas karogu atdodu drošās rokās,» sacīja Raimonds Vējonis. «Laiks aizsardzības ministra amatā bija izaicinājumu pilns ne tikai man, bet mums visiem. Starptautiskā situācija mainījās, bija jāpieņem strauji, bet pārdomāti lēmumi par ieguldījumiem valsts aizsardzībā, lai mēs paši būtu gatavi aizsargāt savu valsti, lai mēs būtu gatavi sadarboties ar NATO sabiedrotajiem.» Viņš izteica gandarījumu, ka ministriju sāk vadīt Raimonds Bergmanis, uzsverot, ka arī jaunajam ministram šis būs jaunu izaicinājumu laiks — gaidāms Varšavas samits, kur būs jāpieņem nozīmīgi lēmumi par Eiropas un pasaules drošības stiprināšanu. Arvien lielāks izaicinājums ir starptautiskais terorisms un nestabilā situācija Ukrainā. «Esmu pārliecināts, ka Aizsardzības ministrija Raimonda Berg­maņa vadībā ne tikai spēs turpināt manis iesāktos darbus, bet arī pieņems jaunus lēmumus un uzsāks jaunas iniciatīvas, veicinot aizsardzības nozares attīstību,» sacīja R. Vējonis.

«Esmu pagodināts saņemt Aizsardzības ministrijas karogu no Valsts prezidenta rokām,» sacīja jaunais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. «Pateicos aizejošajam aizsardzības ministram par lielo ieguldījumu aizsardzības jomā. Raimonda Vējoņa vadībā nozares profesionāļi ir smagi strādājuši krīžu un izaicinājumu pilnajā laikā, lai mēs sevi pierādītu kā NATO standartiem atbilstoša valsts.»

Runājot par nākotnes izaicinājumiem, R. Bergmanis uzsvēra, ka visiem būs jāpilnveidojas, lai garantētu drošību un nozares attīstību, kas savukārt palīdzēs attīstīties arī visai valstij kopumā. «Uz mūsu paaudzes pleciem gulstas liela atbildība, un mums nav tādas greznības kā laiks. Tāpēc mums visiem jā-strādā kā vienotai komandai — no vecākā referenta līdz valsts sekretāram, no kareivja līdz ģenerālim.»

«Valsts drošība nav tukši vārdi — tie prasa gan apņēmību, gan resursus. Velsas samitā mēs esam apņēmušies sasniegt aizsardzības budžetu 2% apmērā no IKP. Es strādāšu, lai kopā ar jums spētu noturēt šo finansējuma pieaugumu un pierādīt sabiedrotajiem, ka mums rūp savas valsts drošība. Nākamā gada valsts budžetā iekļautajam aizsardzības budžeta palielinājumam ir jāatspoguļo šī mūsu apņemšanās,» uzrunājot ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjus, sacīja R. Bergmanis.

Sagatavojusi Ieva Plēsuma.
Foto — Normunds Mežiņš, Viktors Kovaļenko un no mod.gov.ge.

No Tar­tu — ar jaun­ām zi­nā­ša­nām un pla­šā­ku re­dzes­lo­ku

Tai­vo Trams

Fo­to — Gatis Dieziņš.

Lai­kā, kad lie­la da­ļa Lat­vi­jas jaun­ie­šu do­mā par ek­sā­me­nu re­zul­tā­tiem un to, kur tur­pi­nāt mā­cī­bas, Bal­ti­jas aiz­sar­dzī­bas ko­le­džā (BAL­TDEF­COL) no­ti­ka di­vu stu­di­ju kur­su iz­lai­dums. Abi mā­cī­bu kur­si pie­re­dzē­ju­ši pē­dē­jā lai­ka starp­tau­tis­ka­jām ak­tu­ali­tā­tēm at­bil­sto­šas iz­mai­ņas, abos Tar­tu at­ro­do­šos ko­le­džu ab­sol­vē arī Lat­vi­jas pār­stāv­ji. Jā­at­zīst, ab­sol­vē ar ļo­ti la­biem re­zul­tā­tiem.

BALTDEFCOL izlaidums

Lat­vi­ju pār­stāv des­mit stu­den­ti
17. jū­ni­jā Bal­ti­jas aiz­sar­dzī­bas ko­le­džā no­ti­ka Augst­ākās va­dī­bas kursa un Ap­vie­no­tās va­dī­bas un štā­ba virs­nie­ku un ci­vil­die­nes­ta ie­rēd­ņu kur­sa iz­lai­dums. Ko­pā abos kur­sos mi­nē­to mā­cī­bu ie­stā­di ab­sol­vē­ja des­mit Lat­vi­jas pār­stāv­ji, tos­tarp arī di­vi ci­vil­die­nes­ta ie­rēd­ņi. Augst­ākās va­dī­bas kur­su pa­bei­dza pa­vi­sam 16 stu­den­ti no 10 val­stīm, bet Ap­vie­no­tās va­dī­bas un štā­ba virs­nie­ku un civildienesta ierēdņu kur­su — 55 stu­den­ti no 16 val­stīm.

Iz­lai­du­mā pie­da­lī­jās arī to­brīd vēl Lat­vi­jas aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs Rai­monds Vē­jo­nis, Igau­ni­jas aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs Svens Mik­sers, Igau­ni­jas Aiz­sar­dzī­bas spē­ku ko­man­die­ris ģe­ne­rāl­leit­nants Ri­ho Ter­rass un Lie­tu­vas aiz­sar­dzī­bas no­za­res va­dī­ba. Pirms iz­lai­du­ma svi­nī­gā pa­sā­ku­mā ko­le­džā ti­ka at­klā­ta «Bal­ti­jas ce­ļa» zā­le. Kā stās­tī­ja Bal­ti­jas aiz­sar­dzī­bas ko­le­džas ko­man­dants ģe­ne­rāl­ma­jors Vi­tā­li­jus Vaik­šnors, ko­le­džas ko­lek­tīvs kat­ru ga­du cen­šas at­jau­not un mo­der­ni­zēt kā­du tel­pu mā­cī­bu ie­stā­dē, pie­mek­lē­jot tai pie­mē­ro­tā­ko kā­dam vēs­tu­ris­kam no­ti­ku­mam vai per­so­nai vel­tī­tu mo­tī­vu. Šī ga­da zā­lei mek­lēts vi­sas trīs Bal­ti­jas val­stis vie­no­jošs mo­tīvs, un tāds at­rasts «Bal­ti­jas ce­ļa» no­ti­ku­mos.

Va­ja­dzē­tu stu­dēt vēl ak­tī­vāk
R. Vē­jo­nis pēc svi­nī­gās ce­re­mo­ni­jas, ku­ras lai­kā viņš svei­ca Bal­ti­jas aiz­sar­dzī­bas ko­le­džas bei­dzē­jus no Lat­vi­jas, at­zi­na, ka sa­gai­da vēl lie­lā­ku mū­su valsts virs­nie­ku un ci­vi­lo ie­rēd­ņu ak­ti­vi­tā­ti, pa­pil­di­not sa­vas zi­nā­ša­nas ša­jā mā­cī­bu ie­stā­dē. «Es kat­rā zi­ņā vē­lē­tos re­dzēt, lai mū­su virs­nie­ki ak­tī­vāk ie­sais­tī­tos mā­cī­bās Tar­tu Bal­ti­jas aiz­sar­dzī­bas ko­le­džā. Pie­mē­ram, šo­gad ko­le­džu beidz 10 cil­vē­ki no Lat­vi­jas, pa­gā­ju­ša­jā ga­dā bei­dzē­ju skaits ne­daudz pār­snie­dza des­mit cil­vē­kus, ta­ču, sa­lī­dzi­not ar mū­su kai­miņ­val­stīm Igau­ni­ju un Lie­tu­vu, šis skait­lis ir ne­liels — tur bei­dzē­ju skaits un in­te­re­se par mā­cī­ša­nos ko­le­džā ir daudz lie­lāki. Tā­dēļ es aici­nā­tu mū­su virs­nie­kus būt ak­tī­vā­kiem, pie­teik­ties mā­cī­bām ko­le­džā un pa­aug­sti­nāt sa­vu pro­fe­si­onā­lo kva­li­fi­kā­ci­ju, bei­dzot at­tie­cī­go lī­me­ņu kur­sus.»

Pēc R. Vē­jo­ņa do­mām, per­spek­tī­vā Bal­ti­jas aiz­sar­dzī­bas ko­le­džai bū­tu jā­pap­la­ši­na savs pie­dā­vā­jums, īpa­ši akcentē­jot NA­TO eso­šo un po­ten­ci­ālo par­tner­val­stu cil­vēk­re­sur­su ka­pa­ci­tā­tes cel­ša­nu. «Mums ir ļo­ti la­bi sa­dar­bī­bas par­tne­ri, pie­mē­ram, Gru­zi­ja, Uk­rai­na un Mol­do­va, kas nā­kot­nē po­ten­ci­āli va­rē­tu kļūt par NA­TO da­līb­val­stīm. Šā­da ko­le­dža ir la­ba ie­spē­ja arī šīm val­stīm, kas nav NA­TO da­līb­val­stis, sniegt at­bal­stu un piln­vei­dot vi­ņu mi­li­tā­rās zi­nā­ša­nas, no­do­dot zi­nā­ša­nas, ku­ras sa­vu­kārt ir mums kā NA­TO val­stīm. Ma­nu­prāt, tā ir lie­lis­ka ie­spē­ja stip­ri­nāt sa­dar­bī­bu NA­TO un šo val­stu star­pā,» tei­ca R. Vē­jo­nis.

Mūs­die­nu re­ali­tā­te liek piln­vei­dot prog­ram­mu
Kur­sus pa­bei­gu­šie cil­vē­ki ir ie­gu­vu­ši jau- n­as zi­nā­ša­nas un ie­ma­ņas, kas ļaus vi­ņiem efek­tī­vāk dar­bo­ties gan stra­tē­ģis­ka­jā, gan ope­ra­ci­onā­la­jā lī­me­nī, at­zīst pul­kve­dis Igors Ra­jevs, Bal­ti­jas aiz­sar­dzī­bas ko­- ­le­džas Augst­ākās va­dī­bas kur­sa di­rek­tors. «Tā­dā vei­dā mēs pa­lie­li­nām ne ti­kai Lat­vi­jas un vi­su Bal­ti­jas val­stu, bet arī pā­rē­jo par­tne­ru un ali­an­ses val­stu pār­stāv­ju spē­jas sek­mī­gi dar­bo­ties, pil­dot sa­vus uz­de­vu­mus.»

BALTDEFCOL izlaidumsKur­si, kas no­slē­dzās jū­ni­jā, ne­daudz at­šķi­ras no ie­priekš ko­le­džā mā­cī­tā. Pie­mē­ram, Augst­ākās va­dī­bas kurss, ko va­dī­ja I. Ra­jevs, ir pār­strā­dāts at­bil­sto­ši pē­dē­jā lai­ka ār­po­li­tis­ka­jām ak­tu­ali­tā­tēm. «Ie­priek­šē­jo kur­su mēs ar ne­lie­lām iz­mai­ņām ko­le­džā esam pa­snie­gu­ši vai­rāk ne­kā 10 ga­dus. Pa šo lai­ku pa­sau­lē daudz kas ir mai­nī­jies, tā­dēļ bi­ja skaidrs, ka arī kurss ir jā­mo­der­ni­zē at­bil­sto­ši paš­rei­zē­jai si­tu­āci­jai pa­sau­lē,» no­rā­da I. Ra­jevs.

Viens no jau­nu­miem ir kur­sā ie­vies­tais Krie­vi­jas pēt­nie­cī­bas mo­du­lis, kas orien­tēts gan uz šīs valsts dar­bī­bu pa­dzi­ļi­nā­tu ana­lī­zi, gan tās ie­tek­mes ana­lī­zi uz Bal­ti­jas re­ģi­onu ko­pu­mā. «Do­mā­ju, ka vairs ne­vie­nam nav jā­pie­rā­da, ka šis ir bū­tisks jau­tā­jums. Mums ir jā­sap­rot un jā­prog­no­zē tas, kas no­tiek Krie­vi­jā, jā­zi­na, kurp šī valsts vir­zās un kā at­tīs­tās. Daž­reiz var dzir­dēt vi­sai mal­dī­gu uz­ska­tu, ka mēs jau esam in­for­mē­ti par no­tie­ko­šo Krie­vi­jā, ja pro­tam krie­vu va­lo­du un rei­zēm pa­ska­tā­mies Krie­vi­jas tele­vī­zi­ju zi­ņas. Ta­ču tā tas nav — tā ir ti­kai no­tie­ko­šo pro­ce­su virs­pu­se. Mums ir ār­kār­tī­gi sva­rī­gi pē­tīt šos pro­ce­sus pa­dzi­ļi­nā­ti, lai sa­pras­tu, kas tad īs­ti no­tiek kai­miņ­val­stī un kā tas ie­tek­mēs mūs. Tā­dēļ kur­sa pa­pil­di­nā­ša­na no­teik­ti ir ļo­ti vēr­tīgs ie­gu­vums gan ko­le­džai, gan tās stu­den­tiem.»

Vēl kāds bū­tisks mā­cī­bu prog­ram­mas pa­pil­di­nā­jums ir orien­tēts pirm­ām kār­tām uz tiem ko­man­die­riem un lī­de­riem, ku­ri sa­vā ik­die­nas dar­bā strā­dā stra­tē­ģis­ka­jā lī­me­nī. Mo­der­ni­zē­jot pa­snie­dza­mo vie­lu, Bal­ti­jas aiz­sar­dzī­bas ko­le­džas mā­cīb­spē­ki ir pē­tī­ju­ši, ar kā­dām pro­blē­mām un jaun­iem iz­ai­ci­nā­ju­miem nā­kas sa­stap­ties ko­man­die­riem, kas dar­bo­jas stra­tē­ģis­ka­jā lī­me­nī, lai sa­ga­ta­vo­tu stu­den­tus šo pro­blē­mu un iz­ai­ci­nā­ju­mu sek­mī­gai pār­va­rē­ša­nai, uz­sver I. Ra­jevs.

Lat­vie­ši — virs vi­dē­jā lī­me­ņa
Vēr­tē­jot Lat­vi­jas stu­den­tu snie­gu­mu, I. Ra­jevs at­zīst, ka vi­si mū­su valsts pār­stāv­ji se­vi pa­rā­dī­ju­ši no la­bā­kās pus­es. Īpa­ši la­bas, pat iz­ci­las sek­mes bi­ju­šas Augst­ākās va­dī­bas kur­sa stu­den­tiem, ku­rā mā­cī­jās di­vi Lat­vi­jas pār­stāv­ji, pro­ti, jaun­ie­cel­tais Lat­vi­jas Na­ci­onā­lās aiz­sar­dzī­bas aka­dē­mi­jas rek­tors pul­kvež­leit­nants Ge­orgs Ker­lins un ci­vil­per­so­na — Aiz­sar­dzī­bas mi­nis­tri­jas ģe­ne­rā­lin­spek­tors Mār­tiņš Nil­sons. Abi bi­ja kur­sa la­bā­ko stu­den­tu skai­tā, tur­klāt G. Ker­lins sa­ņē­ma arī vie­nu no di­vām bal­vām par la­bā­ka­jām sek­mēm kur­sā. Arī Ap­vie­no­tās va­dī­bas un štā­ba virs­nie­ku un civildienesta ierēdņu kur­sā, ku­ru ab­sol­vē­ja as­to­ņi Lat­vi­jas pār­stāv­ji, sek­mes bi­ju­šas vis­no­taļ la­bas. Vi­si stu­den­ti «bi­ja virs vi­dē­jā lī­me­ņa», stās­ta I. Ra­jevs.

Stu­den­tu ie­gu­vums no mā­cī­bām Bal­ti­jas aiz­sar­dzī­bas ko­le­džā no­teik­ti ir ne ti­kai jaun­ās zi­nā­ša­nas, bet arī bū­tis­ki pla­šāks ska­tī­jums uz pa­sau­lē no­tie­ko­šo. «Ta­gad vi­ņi va­rēs daudz la­bāk un pla­šāk iz­prast pro­ce­sus. Vie­na lie­ta ir iz­prast to, kas no­tiek ta­vā vie­nī­bā vai ba­tal­jo­nā, ta­ču ta­gad ab­sol­ven­tiem būs pras­mes šīs lie­tas ska­tīt pla­šāk, sa­prast arī to, kas no­tiek gan ap šo kon­krē­to vie­nī­bu, gan val­sti ko­pu­mā. Un vi­ņi spēs daudz la­bāk iz­prast arī to, kā­dēļ šie pro­ce­si no­tiek un kā tie ie­tek­mēs vi­ņus un val­sti ko­pu­mā. Šīs pras­mes un zi­nā­ša­nas vi­ņiem pa­lī­dzēs dar­bo­ties gan tak­tis­ka­jā lī­me­nī ko­pā ar sa­vu vie­nī­bu, gan arī sa­sniegt augst­āku lī­me­ni, kur vi­ņi va­rēs dot piln­vēr­tī­gu un kva­li­ta­tī­vu pie­ne­su­mu kā stra­tē­ģis­ka­jā, tā ope­ra­ci­onā­la­jā un tak­tis­ka­jā lī­me­nī,» uz­sver I. Ra­jevs.

BALTDEFCOL izlaidumsLiels ie­gu­vums — starp­tau­tis­kie eks­per­ti
Mār­tiņš Nil­sons mā­­- cī­bās Tar­tu aiz­va­dī­jis gan­drīz pus­ga­du. «Tas bi­ja pir­mais šā­da vei­da kurss, kas iz­vei­dots pēc krī­zes sāk­ša­nās Uk­rai­nā, tā­dēļ kur­sa starp­tau­tis­kā blo­ka lie­la da­ļa bi­ja orien­tē­ta, lai mērķ­tie­cī­gāk un pa­dzi­ļi­nā­tāk iz­pras­tu šos jaun­os iz­ai­ci­nā­ju­mus un po­ten­ci­ālos drau­dus, kas nāk no Krie­vi­jas. Tā­dē­jā­di ap­mā­cī­bu pro­cess de­va pa­dzi­ļi­nā­tas zi­nā­ša­nas ne ti­kai par starp­tau­tis­ko dro­šī­bu te­orē­tis­ka­jā lī­me­nī, bet tie­ši arī prak­tis­kās zi­nā­ša­nas, kas īpa­ši bal­stī­tas uz re­ģi­onā­la­jām ak­tu­ali­tā­tēm, stās­ta M. Nil­sons. Vēl vie­na bū­tis­ka ap­gū­tā kur­sa sa­da­ļa ir vel­tī­ta aiz­sar­dzī­bas plā­no­ša­nai NA­TO un ES lī­me­nī, kas de­vu­si lie­lis­ku ie­spē­ju pa­dzi­ļi­nāt un at­svai­dzi­nāt šīs zi­nā­ša­nas. Sa­vu­kārt tre­šais bū­tis­kais kur­sa ele­ments M. Nil­so­nam bi­jis re­sur­su me­nedž­ments, kur ap­mā­cī­bas ie­spē­jas Bal­ti­jas val­stīm ir diez­gan ie­ro­be­žo­tas. Tā­dēļ liels Bal­ti­jas aiz­sar­dzī­bas ko­le­džas pluss ir ie­spē­ja pie­sais­tīt starp­tau­tis­kus augst­as kla­ses spe­ci­ālis­tus. «Ko­le­džai ir pa­dzi­ļi­nā­ta sa­dar­bī­ba ar Liel­bri­tā­ni­ju, kas ir vie­na no efek­tī­vā­ka­jām un va­do­ša­jām val­stīm NA­TO tie­ši re­sur­su me­nedž­men­ta te­ori­jas un prak­ses jau­tā­ju­mos. Šīs zi­nā­ša­nas bi­ja ļo­ti fun­da­men­tā­las un kva­li­ta­tī­vas un va­rē­tu no­de­rēt ma­nā ik­die­nas dar­bā nā­kot­nē,» no­rā­da M. Nil­sons.

Vi­sai in­te­re­san­ta pie­re­dze M. Nil­so­nam bi­ju­si arī pa­pil­du aka­dē­mis­kā dar­ba iz­strā­de, aiz­stā­vot un pa­ma­to­jot sa­vu ska­tī­ju­mu kā­dā kon­krē­tā dro­šī­bas jo­mā. «Man bi­ja ie­spē­ja pē­tīt tie­ši ma­zu val­stu dro­šī­bu un to aiz­sar­dzī­bas stra­tē­ģi­jas, kas sa­vu­kārt ļā­va pa­pla­ši­nāt re­dzes­lo­ku ko­pu­mā un kon­krē­tāk pa­pē­tīt tie­ši Bal­ti­jas val­stu sa­snie­gu­mus un trū­ku­mus, kā arī prog­no­zēt, kā mums nā­kot­nē bū­tu efek­tī­vāk jā­dar­bo­jas va­dī­bas lī­me­nī,» teic M. Nil­sons.

Vai­cāts, vai kā ci­vi­la­jam ie­rēd­nim vi­ņam nav bi­jis ne­daudz ne­ie­ras­ti stu­dēt mi­li­tā­rā ko­le­džā ko­pā ar mi­li­tār­per­so­nām, M. Nil­sons at­teic — sa­vā dar­ba ik­die­nā Aiz­sar­dzī­bas mi­nis­tri­jā nu jau 20 ga­dus viņš strā­dā ple­cu pie ple­ca ar NBS pār­stāv­jiem, tā­dēļ ne­kā­du pār­stei­gu­mu nav bi­jis. Daudz in­te­re­san­tāks un no­de­rī­gāks bi­jis fakts, ka kur­sā mā­cī­ju­šies 26 da­līb­nie­ki no de­vi­ņām val­stīm, tos­tarp arī no Mol­do­vas, Uk­rai­nas un Gru­zi­jas. «Mums bi­ja ie­spē­ja ie­lū­ko­ties vi­ņu do­mā­ša­nā un pa­sau­les uz­tve­rē, sa­prast, kā vi­ņi ska­tās uz paš­laik Eiro­pā un pa­sau­lē no­tie­ko­ša­jiem pro­ce­siem gan no mi­li­tā­rā, gan ci­vi­lā skat­pun­kta. Vi­ņiem sa­vu­kārt bi­ja ie­spē­ja pa­pē­tīt, kā­da ir NA­TO prak­se. Bal­ti­ja vi­ņiem ir ļo­ti in­te­re­san­ta kā NA­TO jaun­ās da­līb­val­stis ar sa­vu jau uz­krā­to pie­re­dzi — vi­ņi uz mums rau­gās kā uz po­zi­tī­vu pie­mē­ru,» no­rā­da M. Nil­sons.

Ide­jas, ko īs­te­not mā­jās
«Per­so­nis­ki mans vis­lie­lā­kais ie­gu­vums no­teik­ti bi­ja ie­spē­ja dzi­ļāk un no­piet­nāk pie­vēr­sties tām ar valsts dro­šī­bu sais­tī­ta­jām jo­mām, ku­rām ik­die­nas dar­ba dēļ tik daudz lai­ka ne­at­liek.

BALTDEFCOL izlaidumsĻo­ti augs­tu vēr­tē­ju arī pro­fe­si­onā­los, eru­dī­tos vies­lek­to­rus no da­žā­dām val­stīm, no ku­- ­riem katrs sa­vā jo­mā ir iz­cils, ku­rus bi­ja ie­spē­ja sa­tikt, klau­sī­ties un ar vi­ņiem sa­ru­nā­ties,» pa­beig­to mā­cī­bu kur­su vēr­tē pul­kvež­leit­nants G. Ker­lins. «Es do­mā­ju, ka jeb­ku­ra lie­ta, ko cil­vēks dzī­ves lai­kā ie­mā­cās, vi­ņam tie­ši vai ne­tie­ši no­der. No tā, kas ap­gūts ša­jā kur­sā, ma­nā turp­mā­ka­jā dar­bā Lat­vi­jas Na­ci­onā­la­jā aiz­sar­dzī­bas aka­dē­mi­jā no­teik­ti svarīgs būs kom­plek­su or­ga­ni­- ­zā­ci­ju va­dī­ša­nas mo­du­lis, jo tas va­rē­tu no­de­rēt vis­vai­rāk. Pro­tams, es vi­su šo mā­cī­bu pro­ce­su vēr­tē­ju arī kā cil­vēks, kurš Lat­vi­jā pats or­ga­ni­zē mā­cī­bas. Mā­cī­bu lai­kā no­teik­ti ir ra­du­šās arī da­žas pār­do­mas par to, ko mēs va­rē­tu sa­vā­dāk da­rīt arī mā­jās.»

Trapenē atdzimst Zemessardze

Diāna Selecka,
virsseržante, 2. ZSN sabiedrisko attiecību speciāliste.

Foto — D. Selecka.

27. jūnijā Apes novada Trapenes pagastā bija īpaša diena — 17 pagasta jaunieši bija pieņēmuši lēmumu papildināt Zemessardzes rindas. Zemessardzes 31. aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem bataljona svinīgā zvēresta došanas ceremonija norisinājās pie Trapenes pagasta nama.

Trape 12

«Mēs šodien esam ļoti gandarīti, saviļņoti un lepni par sava pagasta jauniešiem, jo 17 Zemessardzes kandidāti no pagasta, kurā ir 776 iedzīvotāji, — tas ir ļoti daudz. Jauniešiem tagad pavērsies iespējas pilnveidot sevi, labi pavadīt brīvo laiku un arī stiprināt valsts aizsardzību,» sacīja Trapenes pagasta pārvaldes vadītāja Irisa Popoviča. Kandidāti ir dažādu profesiju pārstāvji vecumā no 19 līdz 30 gadiem, tai skaitā automehāniķi, elektriķi, lauksaimnieki, kā arī skolēni un studenti. Pirms zvēresta došanas zemessargu kandidāti apguvuši ierindas mācību, kā arī guvuši ieskatu militārajā likumdošanā.

Zvēresta došanas ceremonijā piedalījās Zemessardzes štāba priekšnieks pulkvedis Imants Ziediņš, Zemessardzes 31. aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem bataljona komandieris pulkvežleitnants Māris Simsons, jaunsargi, Zemessardzes veterāni, kā arī Trapenes pagasta vadība un iedzīvotāji. Pulkvežleitnants Māris Simsons uzsvēra, ka jaunie zemessargi ir izdarījuši nozīmīgu izvēli, lai stiprinātu valsts drošību: «Valsts drošība — tas nav mistisks veidojums, tā ir katra iedzīvotāja attieksme pret valsti, tā ir drosme darīt. Neviens cits mūsu vietā mūsu darbus nedarīs.»

Jaunie zemessargi pastāstīja, ka izvēli stāties Zemessardzes rindās noteikuši dažādi apsvērumi. Trapenietis Uģis Fišers: «Esmu latvietis, savas valsts patriots, tāpēc stājos Zemessardzē. Protams, vēlos iegūt arī jaunu pieredzi.» Savukārt Krišjānis Buholters vēlas pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku. «Gribu iegūt jaunas zināšanas, uzlabot fizisko formu. Domāju, tas būs interesanti.»

Trape 16

Zemessardzes veterāni atceras, ka savulaik Trapenē bija daudz zemessargu — vismaz 30 cilvēki, bet pēc reorganizācijas 2003. gadā un Zemessardzes 24. bataljona apvienošanas ar ZS 31. bataljonu zemessargu aktivitāte mazinājusies. Bijušais ZS 24. bataljona štāba priekšnieks atv. virsniekvietnieks Juris Ločs uzskata: «Domāju, ka tagad Trapenē sāksies Zemessardzes atdzimšana. Pirms 20 gadiem zemessargi bija šo jauniešu tēvi un vectēvi, tagad stafeti pārņem jaunieši.»

Zemessardzes 31. kājnieku bataljons ir dibināts 1991. gada decembrī Balvos. 2003. gadā tas tika apvienots ar Alūksnes 24. kājnieku bataljonu, līdz ar to bataljona atbildības teritorija aptver gan Balvu, gan Alūksnes novadu. 2005. gada janvārī bataljonam tika pievienota Aizsardzības pret masveida iznīcināšanas ieročiem (AMII) rota un bataljons tika reorganizēts un nosaukts par Zemessardzes 31. AMII bataljonu.

Bataljonam ir divi galvenie uzdevumi. Tas sniedz aizsardzības no masu iznīcināšanas ieročiem atbalstu citām NBS vienībām gan apmācību, gan operāciju jomā, kā arī pilda Zemessardzes vispārējās funkcijas savā atbildības teritorijā. Bataljons ir vienīgā NBS vienība, kas darbojas aizsardzības no masu iznīcināšanas ieročiem jomā.

Bērnunama renovācija — tas nav vienkārši kārtējais civilmilitārās sadarbības projekts

Diāna Selecka,
virsseržante, 2. ZSN sabiedrisko attiecību speciāliste.

Foto — Gatis Dieziņš.

Jūnija sākumā Daugavpils novada Naujenes bērnunamā  tika uzsākts
civilmilitārās sadarbības projekts, kura laikā ASV un Latvijas armijas militārie inženieri veic darbus vidējās grupas bērnu dzīvojamo istabu renovācijai. 

Bērnu nama renovācija

Projektu realizē ASV Bruņoto spēku virs­- pavēlniecība Eiropā sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā un Daugavpils novada domi.  Tas tiek īstenots trijās ASV Gaisa spēku Nacionālās gvardes un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militāro inženieru rotācijas kārtās 2015. gada jūnijā un jūlijā. Finansiālu atbalstu Daugavpils novada domes izvēlētajam civilmilitārās sadarbības projektam ir piešķīrusi ASV Bruņoto spēku virspavēlniecība Eiropā. Projekta pamatdarbus veic ASV un Latvijas militārie inženieri, savukārt vietējais uzņēmējs SIA «Ditton būve», kas izraudzīts konkursa kārtībā, nodrošina materiālu piegādi, tehnisko ekspertīzi, kā arī kvalitātes uzraudzību saskaņā ar Latvijas būvnormatīviem. Projektu iecerēts pabeigt līdz šā gada augustam, tā kopējā vērtība ir aptuveni 167 tūkstoši eiro.

Lai informētu sabiedrību par pirmajā renovācijas kārtā paveikto, 26. jūnijā  Naujenes  bērnunamā  notika pasākums, uz kuru tika aicināti NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks atbalsta jautājumos flotiles admirālis Ingus Vizulis, ASV vēstniecības vadītājas vietniece Konija Flipo, ASV Bruņoto spēku virspavēlniecības Eiropā pārstāvji, Saeimas  deputāti un Dau­gavpils novada paš­valdības pārstāvji. Viesi apskatīja  pirmajā kārtā paveikto.

Saeimas deputāte Silvija Šimfa, tiekoties ar darbu veicējiem, sacīja: «Mēs priecājamies jūs šeit redzēt, īstenojot tik labu un sabiedrībai vajadzīgu projektu. Jūsu paveiktais mūsu bērnu labā ir nenovērtējams.»

Naujenes bērnunamā mitinās 53 bez vecāku aprūpes palikuši bērni vecumā no 2 līdz 18 gadiem, un karavīri nodrošina vidējās grupas bērnu (7 līdz 14 gadu vecumā) telpu renovāciju. Kamēr notiek istabiņu  remonts, bērni mitinās citās telpās, bet daļa bērnu ciemojas viesģimenēs, tai skaitā ASV. Bērnunama direktore Lilita Gasjaņeca priecājas, ka, projektu pabeidzot, uzlabosies bērnu dzīves kvalitāte. «Prieks, ka bērnu sadzīves apstākļi uzlabosies. Pieaugušie var pārciest dzīves grūtības, bet gribētos, lai šiem bērniem, kuriem dzīve nodarījusi pāri, klātos labāk.» L. Gasjaņeca stāsta, ka paveikts ir ļoti daudz, bet tiek strādāts arī ārpus darba laika un ārpus paredzētā finansējuma. «Mūsu bērnunamā bija slikts rotaļu laukums, dažas kon-strukcijas pat bija bīstamas. Amerikāņu karavīri  nojauca vecās konstrukcijas un uzstādīja jaunas. Viņi to darīja pēc savas iniciatīvas brīvajā laikā, kad būtu varējuši at­- pūsties. Par saviem līdzekļiem karavīri iegādājās arī rotaļu laukuma aprīkojumu — šūpoles, smilšu kasti, soliņus —, kā arī veica apzaļumošanu, nopērkot kociņus un puķes.»

Kvalitātes pārbaudi saskaņā ar Latvijas Būvniecības likumu nodrošina  konkursa kārtībā izvēlētais vietējais apakšuzņēmējs SIA «Ditton būve». Celtniecības firmas SIA «Ditton būve» valdes loceklis Jurijs Deņisovs stāsta, ka viņi ir apmierināti ar dalību projektā. «Nekādā gadījumā nevar runāt par to, ka amerikāņi atņem darbu vietējiem celtniekiem, tieši otrādi — mums ir darbs materiālu piegādē, veicam kvalitātes uzraudzību, jo ASV standarti atšķiras no Latvijā pieņemtajiem. Prieks, ka mēs ne tikai strādājam, bet arī atpūšamies kopā. Tā esam ieguvuši jaunus draugus amerikāņu karavīru vidū.»

Priecīgi par realizēto projektu ir ne tikai Latvijas, bet arī ASV pārstāvji. ASV Gaisa spēku Nacionālās gvardes pārstāvis projekta menedžeris Eriks Montgomerijs uzskata, ka darbs Naujenes bērnunamā nav parasts renovācijas projekts, bet kaut kas vairāk. «Man mājās ir divi bērni — 6 un 9 gadus veci. Es zvanu viņiem un stāstu, kur strādāju un kādu darbu veicu. Mani bērni arī ļoti pārdzīvo par šiem bērniem, un viņiem arī ir prieks, ka es spēju kaut nedaudz palīdzēt bērnunama bērniem. Ieguvēji  būs ne tikai bērni, bet arī mēs paši, jo projekta realizācijas gaitā mēs komunicējām, iepazinām Latvijas kultūru un tradīcijas. Mūsu  sirdīs uz Ameriku dosies daļiņa Latvijas.»

Pēc objekta apskates Daugavpils novada domes priekšsēdētājas vietnieks Arvīds Kucins un izpilddirektore Vanda Kezika militārajiem inženieriem pasniedza pateicības rakstus par veiksmīgu sadarbību un ieguldījumu Naujenes bērnunama bērnu dzīves vides uzlabošanā, realizējot projektu «Naujenes bērnunama vidējās grupas vienkāršota renovācija».

ASV vēstniecības Latvijā Aizsardzības sadarbības birojs 2013. un 2014. gadā ir realizējis jau trīs civilmilitārās sadarbības projektus: logu nomaiņu Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijā, Ogres 1. vidusskolas ēkas jumta nomaiņu un siltināšanu, kā arī žoga uzstādīšanu Ādažu vidusskolā.

Iepriekš Daugavpils novadā Aizsardzības sadarbības birojs ir organizējis saimniecības lifta rekonstrukciju bērnu sociālās aprūpes centrā «Kalkūni», kā arī ēkas rekonstrukcijas darbus bērnu un jaunatnes centrā «Vabolīte».

ASV vēstniecības Aizsardzības sadarbības birojs Latvijā ASV Bruņoto spēku virspavēlniecības Civilās sadarbības programmas ietvaros plāno un realizē projektus visā Latvijas teritorijā. Civilās sadarbības programma nodrošina finansējumu un atbalstu dažādu projektu īstenošanā, un pēdējo gadu laikā šīs programmas ietvaros ir veikti vairāku sabiedrisku ēku remonti, to skaitā bērnunamu, pansionātu, ugunsdzēsības depo un neatliekamās medicīniskās palīdzības centru remontdarbi.

Civilmilitārās sadarbības projekti (pretstatā civilās sadarbības projektiem) ir īpaši ar to, ka to realizēšanā iesaistās ASV un Latvijas militārie inženieri kopā ar vietējo uzņēmēju. Šādi projekti jau iepriekš ir realizēti citviet Latvijā. Civilmilitārās sadarbības projekti palīdz ne tikai vietējām pašvaldībām nodrošināt labākus apstākļus studentiem un pasniedzējiem, bet arī sniedz iespēju ASV un Latvijas militārajiem inženieriem attīstīt savas prasmes un mācīties sadarboties ar citu valstu karavīriem.

Zemessardzes šī gada izaicinājums — paaugstinātas gatavības rotas

Guna Freimane,
seržante, ZS štāba Vadības grupa.

Foto — Normunds Mežiņš, Rihards Rušenieks un no 2. ZSN štāba arhīva.

Šī gada 23. augustā Zemessardzei aprit 24 gadi, un šajā gandrīz ceturtdaļgadsimtā ir piedzīvotas daudzas un dažādas pārmaiņas. Tomēr visa attīstība viennozīmīgi ir bijusi izaugsme. Zemessardze nepārtraukti mainās, paplašinās specializācija, uzlabojas sagatavotības līmenis, pieaug jauniešu interese par stāšanos Zemessardzē. 

Zemessardzes Studentu bataljona pamatapmācības nometnē Ādažu poligonā.
Zemessardzes Studentu bataljona pamatapmācības nometnē Ādažu poligonā.

Laikam ritot, Zemessardzē ir nomainījušās vairākas paaudzes, tomēr tendences iezīmējas — zemessargu rindas kļūst jaunākas un spēcīgākas. Šogad pirmajā pusgadā vien zemessargos jau ir iestājušies gandrīz 750 cilvēki, kas ir gandrīz tikpat daudz kā visa gada garumā iepriekšējos gados. No viņiem 600 zemessargi ir vecumā līdz 35 gadiem. Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Leonīds Kalniņš uzsver:
«Esmu ļoti gandarīts par jauniešu lielo interesi un stāšanos Zemessardzē. Viesojoties Zemessardzes bataljonos un apmeklējot mācības, es redzu motivētus, spēcīgus jauniešus, kas ziedo savu brīvo laiku un velta savus spēkus valsts aizsardzībai. Esmu runājis arī ar jaunajiem zemessargiem par viņu motivāciju stāties Zemessardzē, un reizēm darbi parāda daudz vairāk nekā vārdi. Esmu jau vairākkārt uzsvēris, ka Zemessardze ir viena no patriotiskākajām organizācijām Latvijā. Par Zemessardzes nākotni esmu drošs, jo zinu, ka tā dzīvos tik ilgi, cik ilgi mūsu tautā būs patriotisms un vēlme aizsargāt savu valsti.»

ZS NOR_6945Katru gadu Zemessardzē tiek izvirzīti jauni izaicinājumi, tiek uzlabotas jau esošās sistēmas, apmācības, kā arī uzsākti daudzi jauni projektu. Šī gada Zemessardzes lielākais izaicinājums un projekts ir sākt Paaugstinātas gatavības rotas sagatavošanu.» ZS komandieris paskaidro:
«Šo projektu iesākām jau pagājušajā gadā, kad mūsu uzstādījums bija izveidot katrā Zemessardzes novadā vienu Paaugstinātas gatavības rotu, no katra Zemessardzes bataljona piesaistot vienu vadu. Tātad Zemessardzē tika izveidotas trīs šādas rotas. Pārliecinājāmies, ka šāds projekts ir reāls, izpildāms un apmācību modelis piemērots arī zemessargiem. Šogad esam uzsākuši jau četru gadu ciklu, lai līdz 2018. gadam katrā Zemessardzes bataljonā būtu nokomplektēta Paaugstinātas gatavības rota. Kopā 18 rotas. Šobrīd jau sagatavotās rotas, kuras tika komplektētas no aktīvākajiem un pieredzējušākajiem zemessargiem, pārsvarā piedalās dažādās starptautiskās militārās mācībās, kā arī lielākajās Nacionālo bruņoto spēku organizētajās mācībās Latvijā.»

ZS PlavinasPaaugstinātas gatavības rotas sagatavošanas plāns sastāv no četriem cikliem (katrs cikls ilgst vienu gadu) — pamatapmācība, izmantojot nometņu modeli; specialitātes apgūšana; kolektīvā nodaļas līmeņa apmācība; kolektīvā vada līmeņa apmācība. Šogad uzsākts pirmais cikls, kas ilgst 30 dienas. Pamatapmācības cikls ir pirmais posms, kurā dienestā pieņemtie jaunie zemessargi militārās pamatiemaņas neapgūs kā līdz šim — ilgstoši un pārsvarā nedēļas nogalēs —, bet gan īsākā, nepārtrauktā laika posmā. Pamat­- apmācības ciklā ietilpst šādas tēmas: ieroču apmācība; lauka kaujas iemaņas; kaujas šau­šana; topogrāfija un orientēšanās; likumi un reglamenti; ierindas apmācība; pirmās palīdzības kurss (1. līmenis); sakaru apmācība; fiziskā sagatavotība; psiholoģijas nodarbības. Šāda veida nometņu organizēšanu jau ir sākuši Zemessardzes Studentu bataljons, ZS 17. pretgaisa aizsardzības bataljons un ZS 55. kājnieku bataljons, kā arī 2. Zemessardzes novads. Vēl vairāki Zemessardzes bataljoni plāno uzsākt šāda modeļa apmācību augustā. Brigādes ģenerālis L. Kalniņš atzīst:

«Sākotnēji nometņu apmācības modelis šķita liels izaicinājums, bet pēc veiktajiem grozījumiem Darba likumā, kas stājās spēkā šī gada 1. janvārī, proti, darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas darbiniekam, kurš pilda dienestu Zemessardzē, ja par viņa iesaisti Zemessardzes uzdevumu izpildē vai apmācībā darba devēju informē Zemessardzes vienības komandieris, projekts ir īstenojams. Arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris, viesojoties nometnēs, bija gandarīts gan par apmācību norisi, gan arī darba devēju sapratni un pozitīvo attieksmi pret zemessargu iesaisti šāda veida nometnēs. Pamatapmācība, izmantojot nometņu modeli, ir lielisks risinājums, uzskatu, ka šāda veida apmācība ir daudz produktīvāka nekā parasta apmācība tikai nedēļas nogalēs. Ne visi zemessargi var regulāri piedalīties mācībās, un ilgākā laika posmā aizmirstas tas, ko mācījās pirms mēneša. Uzskatu, ka pamati ir jāieliek tieši šādā, nepārtraukta cikla veidā. Kad tas ir izdarīts, pārējo var pieslīpēt jau nedaudz vēlāk. Sākot ar nākamo gadu, jaunajiem zemessargiem pamatapmācību plānojam, tikai vadoties pēc šāda modeļa — organizējot nometnes.»

Zemessardzes bataljoni pamatapmācības nometnes organizē, izmantojot aptuveni nedēļu garu apmācību ciklu vai arī nepārtrauktu, mēnesi garu apmācību ciklu. Nometņu sekmīgā norisē tiek piesaistīti arī instruktori no Nacionālo bruņoto spēku regulārajiem spēkiem. Šobrīd kopējais jau apmācīto skaits un tie, kuri vēl piedalās no­- metnēs, ir gandrīz 230 zemessargi.

2. ZSN pamatapmācības nometne Vaboles pagastā, ZS 34. artilērijas bataljona poligona «Meža Mackeviči» teritorijā.
2. ZSN pamatapmācības nometne Vaboles pagastā, ZS 34. artilērijas bataljona poligona «Meža Mackeviči» teritorijā.

No 1. līdz 7. jūnijam Mārupes novadā Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljons rīkoja pamatapmācības nometni, kurā piedalījās 30 zemessargi, kas nesen uzņemti Zemessardzē, tostarp arī jauniešu volejbola komanda, kuras spēlētāji vienlaikus iestājās Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljonā 2014. gadā. Nometnē zemessargi apguva šaušanu ar strēlnieku ieročiem, pirmo palīdzību, militāros sakarus, topogrāfiju un orientēšanos, ierindas mācību, reglamentus, lauka kaujas iemaņas, nodaļas—vada līmeņa taktiku.

Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljona seržants Guntars Jansons pēc nometnes pastāstīja: «Mani patīkami pārsteidza tas, ka vēl ilgi no nometnes dalībniekiem saņēmām ļoti pozitīvas atsauksmes par pamatapmācības norisi. Tas izdevās pat labāk, nekā bijām gaidījuši. Pēc nometnes zemessargu iespaidi bija ļoti atzinīgi, šī bija lieliska iespēja pašapliecināties un pierādīt sev, ka izvirzītie mērķi ir sasniedzami. Viņi nonāca arī pie secinājuma, ka komandas darbs ir viens no svarīgākajiem stūrakmeņiem, ka ir smagi jāstrādā, lai sasniegtu rezultātus. Pats esmu dienējis profesionālajā dienestā, bet, redzot zemessargu augsto motivāciju, sapratu, ka tas ir neviltots patriotisms un vēlme būt kopā ar saviem biedriem. Šie zemessargi turpina piedalīties bataljona organizētajās mācībās un ir aktīvi. Esmu pārliecināts, ka viņu entuziasms nerims un profesionālā sagatavotība augs katrās nākamajās mācībās.»

No 29. jūnija līdz 25. jūlijam Pļaviņu novadā Zemessardzes 55. kājnieku bataljons organizē mēnesi ilgu nometni. Šis ir pirmais Zemessardzes bataljons, kas organizē tik garu nometni. Šajā nometnē militārās iemaņas apgūst tie zemessargi, kuri dienestu Zemessardzē ir sākuši nesen. Vienlaikus ar jauno zemessargu apmācību nometnē notiek arī to zemessargu apmācība, kuri ieņem nodaļas komandiera amatu. Nometne norit vairākos posmos — pirmajā posmā jaunie zemessargi apgūst darbības ar ieročiem, lauka kaujas iemaņas, darbu ar karti un orientēšanos apvidū; otrajā posmā — lauka kaujas iemaņas, kā arī iemaņas medicīnā un sakaru procedūrās; trešais apmācību posms ir vairāku dienu pārgājiens, kurā praktiski jāizmanto iegūtās militārās zināšanas un iemaņas.

ZS 55. kājnieku bataljona komandieris majors Ingus Manfelds par nometni izsakās atzinīgi:
«Esmu ļoti apmierināts ar mūsu pamat­apmācības nometnes norisi. Uzskatu, ja organizatoriskais darbs ir sakārtots un profe­- sionāli tiek vadīts, šis apmācību modelis ir ļoti efektīvs. Vislielākais izaicinājums ir sākotnēji formulēt vēstījumu apmācāmajiem, lai, ierodoties bataljonā, viņiem būtu skaidrs, ko no viņiem sagaida un kas viņiem būs jādara. Sākumā bija grūti sapulcināt zemessargus uz mēnesi garu apmācību, bet esmu gandarīts par viņu motivāciju un vēlmi būt šeit. Tie, kuriem motivācija nebija tika augsta, izstājās jau pirmajā nedēļā. Spēcīgākie palika, tas arī ir mūsu kodols. Protams, apmācības gaitā atklājās arī daži trūkumi, bet ir labi tos zināt jau tagad, lai, organizējot nākamās nometnes, varam to visu novērst.»

Zemessardzes 55. kājnieku bataljona pamatapmācības nometnē Pļaviņu novadā.
Zemessardzes 55. kājnieku bataljona pamatapmācības nometnē Pļaviņu novadā.

Savukārt Ādažu poligonā no 4. līdz 12. jūlijam norisinājās Zemessardzes Studentu bataljona militārās pamatapmācības nometne, kurā piedalījās 87 zemessargi, no kuriem 57 bija apmācāmie, savukārt pārējie bija piesaistītais personāls, kas sniedza atbalstu nometnes sekmīgā norisē. Jaunie zemessargi, kuriem tika organizēta šī nometne, bija Latvijas studentu korporāciju biedri. Šajā deviņu dienu nometnē zemessargi apguva radiosakaru procedūras, pirmo palīdzību, inženieršķēršļu veidošanu, aizsardzību no masveida iznīcināšanas līdzekļiem, stacionāro un kaujas šaušanu no dažādām pozīcijām, lauka kaujas iemaņas. Nometne noslēdzās ar divu dienu pārbaudījumu, kurā zemessargi veica forsēto pārgājienu. Pēc tā bija jāiekārto patruļbāze un jāveic komandieru uzdotie uzdevumi. Zemessardzes Studentu bataljons izsaka īpašu pateicību darba devējiem, kas ne tikai piešķīra zemessargiem atvaļinājumu uz nometnes laiku, bet arī papildu brīvdienas tieši nometnes apmeklēšanai, — Veselības centram MFD, Zemgales veselības centram, SIA «Alintek», SIA «Mūsu domīnija», SIA «Anbro» un AS «Ceļuprojekts».

Zemessardzes Studentu bataljona vecākais zemessargs Valdis Kalniņš nometnē bija šaušanas instruktors. «Pats esmu aktīvs zemessargs, piedalos gandrīz visās bataljona organizētajās mācībās. Ar šiem jaunajiem zemessargiem strādāju jau sagatavošanās posmā. Ievēroju viņu lielo interesi par mācību norisi un entuziasmu, kas ir nepieciešams, dienot Zemessardzē. Manuprāt, entuziasms un motivācija ir ļoti svarīgi tieši pamatapmācības posmā, kamēr tiek ielikti zināšanu un iemaņu pamati, īpaši brīžos, kad vēl nekas neizdodas. Interesantu un dinamisku apmācību procesu veidoja arī instruktori no Sauszemes spēkiem. Šie instruktori nāca ar savu individuālo pieeju, pieredzi, iemaņām un taktiskajām zināšanām, kas nav mums, un tā ir lieliska pieredzes apmaiņa. Uzskatu, ka šāda veida sadarbība ir ļoti noderīga un nepieciešama arī turpmāk. Tikai tādā veidā varam panākt kvalitatīvu rezultātu. Ja mums būs interesantas, aktīvas mācības, zemessargi nāks un darbosies, līdz ar to arī tiks nodrošināts augstāks sagatavotības līmenis un izpildīti arvien jauni izaicinājumi. Mēs nepārtraukti attīstāmies, mācāmies un virzāmies uz priekšu,» balstoties uz savu pieredzi, secina V. Kalniņš.

No 13. līdz 19. jūlijam Vaboles pagastā Zemessardzes 34. artilērijas bataljona poligona «Meža Mackeviči» teritorijā noritēja nedēļu ilga zemessargu pamatapmācības nometne visiem septiņiem 2. Zemessardzes novada bataljoniem, kurā piedalījās 100 zemessargi. Pamatapmācībā zemessargi apguva šaušanas iemaņas, pirmo palīdzību, militāros sakarus, topogrāfiju un orientēšanos, ierindas mācību, reglamentus, lauka kaujas iemaņas, kā arī veica noslēguma pārgājienu.

Nesen Zemessardzes 35. nodrošinājuma bataljonā uzņemtais zemessargs Artis Cimdiņš dalījās savos iespaidos: «Mans tēvs ir zemessargs, un, sasniedzot pilngadību, arī es nolēmu stāties Zemessardzē. Šīs bija manas pirmās mācības. Dodoties uz nometni, domāju, ka laiks vilksies lēni un fiziski būs ļoti grūti, bet, kad sākās apmācības process, laiks pagāja ļoti ātri. Man tiešām patika šī pamatapmācības nometne, arī instruktori bija ļoti zinoši un pieredzējuši. Es apguvu daudz jaunu iemaņu. Vislabāk man patika lauka kaujas iemaņas, protams, ne vienmēr viss sanāca, kā vajadzēja, bet es centos. Fiziski arī nemaz nebija tik grūti, viss ir atkarīgs no tā, kā pats sevi noskaņo. Zemessardzes mācībās arī turpmāk piedalīšos, man patīk šī militārā vide, un, ja es to varu darīt savā brīvajā laikā, es šo iespēju izmantošu.»

Brigādes ģenerālis Leonīds Kalniņš, vērtējot apmācību procesu, teica: «Šobrīd esmu apmierināts ar tā norisi. Līdztekus pamatapmācībai jau esošās trīs Zemessardzes novadu rotas aktīvi darbojas un piedalās mācībās. Plānots, ka pēc 2018. gada šīs rotas tiks integrētas bataljonu rotās. Process ir nebeidzams, apmācību kvantitāte augs, sagatavotu zemessargu mums kļūs arvien vairāk. Šis četru gadu cikls nebeigsies 2018. gadā. Nākošgad, kamēr šajā gadā pamatapmācību apguvušie zemessargi pievērsīsies nākamajam līmenim — specialitātes apgūšanai, jaunpienākušie zemessargi sāks visu no sākuma. Tā mēs nodrošināsim profesionālu izaugsmi zemessargu rindās, kā arī kvalitātīvāku apmācību.»

Šobrīd Zemessardzē aktuāls ir arī pagājušajā gadā uzsāktais projekts — Zemessardzes vada komandiera pienākumu izpildītāja kurss, kas tiks pielīdzināts seržanta pakāpei. Apmācību programma tika izstrādāta kopā ar Mācību vadības pavēlniecību. Zemessargi, kuri ieguvuši kaprāļa pakāpi Neintensīvā jaunākā instruktora kursā, pagājušā gada nogalē uzsāka pirmo apmācību posmu, kas norisinājās Dobelē. Posms ilga divas nedēļas, un zemessargi apguva šādas tēmas — operāciju plānošana; kaujas pavēle; uzbrukuma operācijas; aizsardzības operācijas; spēku nomainīšanas operācijas; patrulēšanas operācijas; prettanku operācijas; artilērija; komandiera darba karte un navigācija; personālvadība. Nodarbības pārsvarā bija lauka apstākļos. Otrais posms, kas gaidāms jau šajā gadā, ilgs trīs nedēļas, tas norisināsies Nacionālajā aizsardzības akadēmijā kopā ar jaunajiem kadetiem, kur zemessargi apgūs aizsardzības operācijas; aizkavēšanas operācijas; kauju apbūvētā vietā. Brigādes ģenerālis L. Kalniņš pamato:

«Šis ir loģisks turpinājums projektam «Neintensīvais jaunākā instruktora kurss», kuru mēs sākām pirms pāris gadiem. Mums ir lieliski sagatavoti kaprāļi, kas dien Zemessardzes bataljonos, daudzi gan ir izvēlējušies turpmāko dzīvi saistīt ar profe­sionālo dienestu. Bet esmu lepns, ka šie instruktori nāk no Zemessardzes rindām. Un tiem, kuri turpina dienestu kā zemessargi, ir pienācis laiks pakāpties uz nākamo pakāpienu, pieņemot jaunus izaicinājumus, jo tikai tā mēs varam nodrošināt izaugsmi — nepārtraukti virzoties uz priekšu.»

Augustā Cēsīs, NBS Instruktoru skolā mācības uzsāks arī 49 topošie kaprāļu kandidāti, kas sekmīgi apguvuši Neintensīvā jaunākā instruktora kursa pirmo daļu Dobelē.

Zemessardzes vada komandiera pienākumu izpildītāja kursa priekšnieks kapteinis Artūrs Maksis paskaidro: «Zemessardzē, ir ļoti jūtams vada komandieru trūkums, tāpēc ir nepieciešami vada komandieru pienākumu izpildītāji. Šis ir loģisks militārās karjeras turpinājums esošajiem kaprāļiem, tāpēc arī strādājam pie šī projekta realizācijas. Šobrīd pirmo daļu sekmīgi ir pabeiguši 19 zemessargi. Vērojot viņu apmācību Dobelē, secināju, ka sagatavotības līmenis ir pietiekams, ir arī motivācija šiem jauniešiem, vienīgi pieredze vienībās ir ļoti atšķirīga. Tomēr tas nav šķērslis, laika gaitā nianses tiks noslīpētas un mīnusi izlaboti.»

ZS PlavinasZemessardzes aktivitātes ir nebeidzamas, Zemessardzes uzdevumi ir neizsīkstoši. Priekšā ir ļoti daudz jaunu izaicinājumu. Zemessardzes komandieris ir pārliecināts: «Darbu un pienākumu mazāk nekļūs. Zemessardzes uzdevumi ir tik daudzveidīgi un plaši, ka nav  jānosaka prioritātes, viss ir ļoti svarīgi, kad ir runa par Latvijas aizsardzību, kad ir jāveic zemessargu apmācība, lai viņi būtu gatavi efektīvi izpildīt savus kaujas uzdevumus. Tāpēc mēs nezinām, ko nozīmē vārdi «nē» vai «varbūt vēlāk». Lai arī cik grūti kādreiz būtu, mēs ejam uz maksimālo izpildi. Ja nebūs augstu mērķu, nebūs, uz ko tiekties, ja nebūs, uz ko tiekties, zudīs motivācija, ja zudīs motivācija, nebūs Zemessardzes. Mūsu spēks ir mūsu motivācija, pienākuma izjūta un neizmērojamā mīlestība pret savu Tēvzemi.»

SUV Jaun­sar­dzes no­met­ne — jauns sā­kums nā­ka­ma­jam sa­snie­gu­mam

San­dra Brā­le,
kapteine, Speciālo uzdevumu vienība.

Fo­to — Normunds Mežiņš un Sandra Brāle.

Ir sau­lai­na jū­li­ja svēt­die­na. Spe­ci­ālo uz­de­vu­mu vie­nī­bā (SUV) ie­rin­dā no­stā­ju­šies vai­rā­ki des­mi­ti jaun­ie­šu, ku­ru se­jās ir ma­nāms no­gu­rums, pār­lie­ci­nā­tī­ba un po­zi­tī­vas emo­ci­jas. No­gu­rums pēc ne­skai­tā­miem SUV in­struk­to­ru sa­gā­dā­ta­jiem pār­bau­dī­ju­miem un dzī­ves iz­ai­ci­nā­ju­miem SUV Jaun­sar­dzes no­met­nē. 

SUV sandra

Jaunsargi SUVJaun­sar­gu se­jās vairs nav re­dza­mi dau­dzie smai­di un sa­trau­kums kā no­met­nes at­klā­ša­nas die­nā. Pie­pil­dī­jies Rek­ru­tē­ša­nas un Jaun­sar­dzes cen­tra Jaun­sar­dzes de­par­ta­men­ta di­rek­to­ra An­ša Straz­di­ņa vē­lē­jums no­met­nes at­klā­ša­nas die­nā vi­siem jaun­sar­giem iz­tu­rēt vi­sus no­met­nes pār­bau­dī­ju­mus: «Jaun­sargs un pat­ri­otisms ir viens un tas pats. Ie­mā­cīt pat­ri­otis­mu ne­var. Jaun­sar­gu 4. lī­me­ņa no­slē­gu­ma tes­ti vēl bi­ja bēr­nu spē­le, sa­lī­dzi­not ar to, kas jūs sa­gai­da šo­ne­dēļ. Svēt­dien jū­su do­mā­ša­na būs ci­tā­dā­ka — ju­tī­sie­ties daudz pār­lie­ci­nā­tā­ki, zi­nā­siet vā­jās pus­es, pie ku­rām jā­strā­dā. Tā­pēc vien ir vērts būt ša­jā no­met­nē. At­ce­rie­ties, jūs esat va­ja­dzī­gi Lat­vi­jai!»

SUV pār­stā­vis, uz­ru­nā­jot jaun­sar­gus no­met­nes at­klā­ša­nā, uz­svē­ra:
«Jū­su da­lī­ba no­met­nē no­rā­da, ka jau- n­ie­ša ga­di at­kāp­jas un ie­stā­jas vī­ra brie­dums. Ce­ru, ka šī ne­dē­ļa būs po­zi­tīvs pie­dzī­vo­jums, kas il­gi pa­liks at­mi­ņā. Jūs jau esat la­bā­kie, jo esat no­nā­ku­ši līdz šai no­met­nei, un šī ir ie­spē­ja gūt kaut ne­lie­lu ie­ska­tu SUV die­nes­tā un tā ik­die­nā. Tas nā­kot­nē ik­vie­nam no jums pa­lī­dzēs pie­ņemt lē­mu­mu, vai dzī­vi sais­tīt ar die­nes­tu bru­ņo­ta­jos spē­kos, iespējams — pat SUV.»

Gan­da­rī­jums, ne­gu­lē­tas nak­tis, in­te­re­sants un pie­sā­ti­nāts no­dar­bī­bu gra­fiks, po­zi­tī­va in­struk­to­ru at­tiek­sme, jaun­i drau­gi, at­klās­me, ka ko­man­dā var pa­veikt lie­tas, kas in­di­vi­du­āli va­rē­tu būt ne­iz­pil­dā­mas, un sa­sniegt mēr­ķi — tās ir ti­kai pār­is at­zi­ņas no jaun­ie­šu pie­dzī­vo­tā. Ir arī īpa­ši spil­gtas iz­jū­tas, ko jaun­ie­ši iz­tei­ca dze­jas vār­diem:

«Ie­ra­dā­mies mēs kā gur­ķi,
Te­cē­ja mums dau­dzi puņ­ķi.
Asi­nis un svied­ri li­ja,
Ne­pār­lie­cī­ba mūs’ gal­vas ri­ja.

Pie­ra­dām pie vi­sa fik­si,
Uz­ka­čā­jām ātr­u rik­si,
Bet tas jau arī nav ne­kas —
Dro­šais uz­var, tas ir fakts!

Nak­tis li­kās ļo­ti īsas,
Trauk­smē ķē­ra bai­gās trīs­as,
In­struk­to­riem ska­ļas bal­sis —
Brī­žiem ne­me­tās mums val­sis.
Bi­jām mēs kā bi­tes stro­pā,
Ta­gad de­vī­ze mums — ba­rā dro­šāk — gal­vas ko­pā!»

Aici­nā­ju uz sa­ru­nu par pie­dzī­vo­to un no­met­nes iz­ai­ci­nā­ju­miem jaun­sar­gus, ku­ri SUV Jaun­sar­dzes no­met­nē pie­da­lās pir­mo rei­zi.

suv sandra4

Ar­tis no Ēr­gļu jaun­sar­gu vie­nī­bas Jaun­sar­dzē ir ti­kai no šā pa­va­sa­ra, bet jau var le­po­ties ar bū­tis­ku snie­gu­mu — ir no­kār­to­ti SUV fi­zis­kie nor­ma­tī­vi. Viņš pa­už gan­da­rī­ju­mu par ie­spē­ju pie­da­lī­ties no­met­nē:

«Sa­ņe­mot pie­dā­vā­ju­mu pie­da­lī­ties no­met­nē, il­gi ne­do­mā­ju. No­kār­to­ju SUV fi­zis­kos nor­ma­tī­vus. Grū­tā­kais no­met­nē bi­ja ag­rie rī­ti. Nakts trauk­smes arī ne­bi­ja ie­ras­tas — trauk­sme, nakts­miers, tad pēc 10 mi­nū­tēm at­kal trauk­sme. Ļo­ti pa­ti­ka gru­pas sa­lie­dē­tī­bas uz­de­vu­mi un in­struk­to­ru at­tiek­sme. Ik­viens no in­struk­to­riem bi­ja ar sa­vu pie­eju — kāds no­svērts, kāds uz­kliedz, kāds pa­smai­da, pa­jo­ko. Arī nā­ka­ma­jos ga­dos lab­prāt pie­da­lī­šos no­met­nē. Ņem­šu līdz­i arī drau­gu. Ik­vie­nam no­vē­lu iz­vir­zīt un tiek­ties pēc sa­va mēr­ķa.»

Nā­kot­ni Ar­tis vē­las vai­rāk sais­tīt ar bru­ņo­ta­jiem spē­kiem. Jaun­ie­tis daudz no­dar­bo­jas ar spor­tu. Zie­mā tas ir ho­kejs, ci­tos ga­da­lai­kos — flor­bols, fut­bols, vo­lej­bols un bas­ket­bols.

Dā­vis no 109. Rī­gas jaun­sar­gu vie­nī­bas Jaun­sar­dzē ir četr­us ga­dus. SUV Jaun­sar­dzes no­met­nē viņš pie­da­lī­jās, lai vai­rāk ie­pa­zī­tu vie­nī­bu un iz­pras­tu tās uz­de­vu­mus. «Pa­ši in­te­re­san­tā­kie uz­de­vu­mi bi­ja tie, kas sais­tī­ti ar fo­bi­jām. Lie­lā­kais iz­ai­ci­nā­jums bi­ja purvs un ūdens­zā­les — to­mēr iz­de­vās se­vi pār­va­rēt. Vis­vai­rāk pa­ti­ka uz­de­vums, kad bi­ja uz­vil­kta mas­ka, ne­ko ne­va­rē­ja re­dzēt un bi­ja jā­lien cau­ri šau­rām vie­tām. Sa­pra­tu, ka tie­ši ko­man­das dar­bam bi­ja ār­kār­tī­gi lie­la no­zī­me ko­man­du sa­lie­dē­tī­bas pār­bau­dī­ju­mos. Mē­ģi­nā­jām viens ot­ru at­bal­stīt ne ti­kai ko­man­du dar­bā, bet arī in­di­vi­du­āla­jos pār­bau­dī­ju­mos. Ir ie­gū­ti jaun­i drau­gi.»

Jaun­ie­šiem, ku­ri vēl ap­sver do­mu par da­lī­bu SUV Jaun­sar­dzes no­met­nē, Dā­vis la­ko­nis­ki ie­teic: «Ir vērts mē­ģi­nāt — kas ne­ris­kē, tas ne­vin­nē.»

Ri­har­dam no Ze­mes­sar­dzes 45. no­dro­ši­nā­ju­ma ba­tal­jo­na da­lī­ba no­met­nē pa­lī­dzē­ju­si no­nākt pie at­zi­ņas, ka jā­iet prom no šā brī­ža va­sa­ras dar­ba, jo viņš ir ap­ņē­mī­bas pilns tre­nē­ties, lai jau tu­vā­ka­jā lai­kā ie­stā­tos die­nes­tā bru­ņo­ta­jos spē­kos un ar lai­ku kļū­tu par SUV kau­ji­nie­ku. «Par no­met­ni ir ļo­ti la­bi ie­spai­di. Šī man bi­ja pirm­ā no­met­ne, kas il­ga ne­dē­ļu. Vien­kār­ši pa­sa­kai­ni. Es­mu ļo­ti daudz ko ie­gu­vis — pur­vā at­klā­ju sa­vu fo­bi­ju, bai­les no auk­stu­ma. Bi­ja tik auk­sti, ka uz­de­vu­mu ne­spē­ju pa­veikt līdz ga­lam, to­mēr sva­rī­gā­ko iz­da­rī­ju. Ci­tiem jaun­ie­šiem no­vē­lu ob­li­gā­ti cī­nī­ties, lai tik­tu uz šo no­met­ni — tas ir tā vērts. Sā­ku­mā lie­kas, ka nu ir bei­gas, pēc tam, kad ne­dē­ļa ir ga­lā, sa­pro­ti, ka esi se­vi pa­cē­lis daudz augst­ākā lī­me­nī.»

«Šī ir pirm­ā jū­su uz­va­ra paš­iem pār se­vi — vai es va­ru vai ne­va­ru. Tas ir sa­snie­gums un jauns sā­kums nā­ka­ma­jam sa­snie­gu­mam. Jūs pa­rā­dī­jāt to, ka esat ga­ta­vi piln­vei­do­ties, at­tīs­tī­ties, augt,» SUV Jaun­sar­dzes no­met­nes no­slē­gu­mā, uz­ru­nā­jot tās da­līb­nie­kus, uz­svē­ra Jaun­sar­dzes de­par­ta­men­ta di­rek­to­ra viet­nie­ce Ju­dī­te Su­ha­rev­ska.

Jaunsargi SUV Jaunsargi SUV

Die­nests SUV
2015. ga­da 15.—16. augus­tā, 29.—30. augus­tā,
19.—20. sep­tem­brī, 10.—11. ok­tob­rī

Spe­ci­ālo uz­de­vu­mu vie­nī­ba rī­ko kau­ji­nie­ku pa­ma­ta
ap­mā­cī­bas kur­sa ie­stāj­pār­bau­dī­ju­mus un kan­di­dā­tu at­la­si.
Kan­di­dā­tiem (ka­ra­vī­riem, ze­mes­sar­giem,
kā arī ik­vie­nam in­te­re­sen­tam, kurš nav die­nē­jis)
vē­lams pie­teik­ties pa kon­takt­tāl­ru­ni 27313399
vai elek­tro­nis­ki: dienests.suv@mil.lv:

Himalaju karavīri «Slava Lielajai Kali, gurkas nāk!»*

Karaliskā gurku pulka karavīri starptautiskajās mācībās «Saber Strike 2015» Ādažu poligonā.
Karaliskā gurku pulka karavīri starptautiskajās mācībās «Saber Strike 2015» Ādažu poligonā.

Nepāliešu karavīru vienības atrodas Lielbritānijas bruņoto spēku rindās kopš 19. gadsimta sākuma. Jau divus gadu simtus no Himalaju kalnu pakājēm nākušie karotāji piedalījušies visos karos, kuros bijusi iesaistīta Lielbritānija. Gurkas —  tā dēvē šos leģendām apvītos karavīrus.

Lielbritānija gurkas iepazina 18. gadsimtā. 1769. gadā nelielas valstiņas Gorkhas valdnieks Pritvi Narajans Šāhs izveidoja no kalnu cilšu karotājiem karaspēku un iekaroja teritoriju, kuru nosauca par Nepālas karalisti. No Gorkhas nosaukuma arī cēlies karotāju apzīmējums «gurkas» (angļu valodā — gurkha). 1814.—1816. gadā norisinājās bruņotas cīņas starp Lielbritānijas impērijas armiju un Nepālas aizstāvjiem. Ar koloniālās administrācijas Indostānas pussalā kontrolēto bruņoto vienību iebrukumu ģenerālmajora  Deivida Očterloni vadībā briti uzsāka mēģinājumu piespiest Nepālu atzīt koloniālo varu. Taču gurku spēki izrādīja ļoti nopietnu pretestību, un labi bruņotās un apgādātas britu regulārās armijas vienības cieta ievērojamus zaudējumus. Gurku karš noslēdzās Nepālai labvēlīgi, šī valsts saglabāja savu neatkarību, un par to bija jāpateicas tieši no kalnu cilšu iedzīvotājiem sastāvošajam nepāliešu karaspēkam. Starp citu, tā laika Lielbritānijas impērija tikai ļoti retos gadījumos bija cietusi zaudējumu savos koloniālajos karos… Sers Očterloni izrādījās tālredzīgs politiķis un, necenšoties visiem spēkiem iekarot «Pasaules jumtu», kā dēvē Nepālu, spēja pārliecināt nepāliešus pāriet britu monarhijas dienestā, tā gūdams lielāku labumu Lielbritānijas impērijai. Par nepāliešu kalniešiem viņš teica: «Tās ir dzimušas karotāju tautas, viņi nepazīst bailes, ir ļoti spēcīgi un izturīgi.»

Gurkas Ghurkas_of_1815

Pēc Gurku kara 1816. gadā noslēgtais Sugauli miera līgums noregulēja arī jautājumu par gurku karavīru dienestu britu armijā. Toreiz no gurku karavīriem sastāvošās vienības iekļāvās britu Austrumindijas kompānijas karaspēkā, kas nodarbojās ar Lielbritānijas koloniālās kārtības uzturēšanu mūsdienu Indijas, Pakistānas un Mjanmas teritorijā, kā arī piedalījās dažādos karos šajā reģionā. Himalajos dzīvojošo tautu vidū valdīja kastu sistēma, un ne visi kalnieši drīkstēja kļūt par karotājiem — gurkas dienestam britu armijā nāca no vairākām kastām. Sākumā britu armijā gurkas izmantoja kā neregulāras vienības un impērijas dienestā vienlaikus atradās ap 5000 gurku. Gan Pindari karā (1817.), gan Bharatpuras karā (1826.), gan pirmajā un otrajā Angļu—sikhu karā (1846., 1848.) un Sipaju sacelšanās (1857.) apspiešanā piedalījās gurkas. Visos šajos militārajos konfliktos viņi apliecināja sevi kā labi karavīri. Viņus raksturoja kā bezbailīgus, reizēm pārgalvīgus, nāvi nicinošus karotājus, kas gāja uzbrukumā, bruņojušies ar pretiniekos bailes iedzenošu platu, līku dunci kukuri (angļu valodā —  khukuri). Gurku paruna vēsta — ja nazis izvilkts no maksts, tam jābauda asinis.

Gurkas Kukri,_karda_&_chakmakSipaju sacelšanās laikā, kad britu impērijas vara Indijā karājās mata galā, gurkas saglabāja uzticību Lielbritānijas tronim. Pēc Sipaju sacelšanās apspiešanas gurkas kļuva par reformētās Britu Indijas armijas regulārām vienībām, ko 20. gadsimta sākumā pārveidoja par desmit strēlnieku pulkiem. 19. gadsimtā gurkas dienēja Birmā, kā arī ārpus Indostānas pussalas piedalījās Lielbritānijas neveiksmīgajos karagājienos uz Afganistānu.  Krievu—turku kara laikā (1877.—1878.) viņi dienēja Maltā un Kiprā, vēlāk Malaizijā, piedalījās «Bokseru dumpja» apspiešanā Ķīnā (1899.—1900.).

Pirmā pasaules kara laikā gurku skaits britu armijā sasniedza 114 000 vīru. Gurkas karoja pret Vācijas un Osmaņu impērijas armiju dažādas frontēs Francijā, Mezopotāmijā, Persijā, pie Suecas kanāla Ēģiptē, Palestīnā, Gallipoli un Saloniku operācijās Balkānos. Karavīri ar briesmīgajiem kukuri dunčiem iemantoja bīstama un drosmīga ienaidnieka tēlu.  Tiesa, dažreiz britu armijai sagādāja problēmas gurku mazais augums, jo viņu izraktās tranšejas nederēja augumā garākajiem eiropiešiem — kad gurkas atstāja tranšejas, britiem nācās tās padziļināt. Gurkas arī nebija piedabūjami uzvilkt gāzmasku, jo cilvēks ar gāzmasku galvā viņos izraisīja eiropiešiem nesaprotamu smieklu lēkmi.

Laikā starp abiem pasaules kariem gurkas dienēja Indijā, pildot garnizonu dienestu, piedalījās trešajā Angļu—afgāņu karā 1919. gadā un vairākos militārajos konfliktos Dienvidaustrumāzijā. Otrā pasaules kara laikā Nepālas monarhs atļāva Lielbritānijas bruņotajos spēkos izveidot 45 gurku bataljonus ar 250 000 karavīru. Gurkas piedalījās garnizonu dienestā Indijā, karoja Sīrijā, Ziemeļāfrikā, Itālijā un Grieķijā, cīnījās pret Japānas karaspēku Singapūrā un Birmā. Itālijā gurku vienības izcēlās ar  savu drosmi kaujās pie Montekasino (1944), sekmīgi atvairot pārspēkā esošo vācu desantnieku uzbrukumus.

Pēc Otrā pasaules kara Indija ieguva savu valstisko neatkarību. Daļa no Britu Indijas armijā dienošajiem gurkām pievienojās Indijas armijai — seši pulki, bet četri pulki palika Lielbritānijas bruņoto spēku sastāvā. Britu armijā gurku skaits tika samazināts līdz divu kājnieku bataljonu lielumam, bet Indijas armijā — izvērsts līdz 12 bataljoniem. Indijas armijā gurkas dien kā robežsargu un kājnieku vienības.

Gurkas The_Nusseree_Battalion

Lielbritānijas bruņo spēku sastāvā pēc Otrā pasaules kara gurkas piedalījušies karadarbībā gandrīz visos pasaules reģionos: 20. gs. 50. un 60. gados gurkas dienēja Malaizijā, kur cīnījās ar prokomunistiskajiem partizāniem, 1962. gadā apspieda pret britu varu vērsto sacelšanos Brunejas sultanātā, piedalījās Lielbritānijas — Argentīnas militārajā konfliktā Folklendu salās 1982. gadā. Šī konflikta laikā vairākas reizes argentīniešu speciālo uzdevumu vienību karavīri bija padevušies gūstā, kolīdz uzzinājuši, ka viņiem pretī stāsies gurkas. Vēlākajos gados gurkas piedalījās miera uzturēšanas operācijās Kosovā, Bosnijā, Sjerraleonē un Afganistānā. Starp citu, 2007. gadā Afganistānā pie gurku vienības kā aviācijas novērotājs tika piekomandēts turp dienestā nosūtītais Lielbritānijas karalienes Viktorijas II mazdēls princis Harijs — arī tas liecina par gurku lielo militāro autoritāti.

gurk IMG_8196

Mūsdienās britu armijā dien apmēram 3500 gurkas. Visas gurku vienības, to skaitā ir divi strēlnieku bataljoni, dažādas inženiertehniskās daļas, rekrutēšanas un atbalsta vienības — parasti tiek dēvētas par «Gurku brigādi». Tāpat kā agrākajos laikos, gurkas tiek vervēti Nepālas kalnos, un britu armijā dienēt vēlas ievērojams skaits jauniešu — pēc Lielbritānijas preses ziņām, katru gadu uz 200 vakancēm pretendē 28 tūkstoši.

Pēc ārzemju preses
sagatavojis Juris Ciganovs, Dr. hist.
Foto — Gatis Indrēvics un no interneta vietnēm.

* «Jai Mahakali, ayo Gorkhali!» jeb  «Slava Lielajai Kali, gurkas nāk!» — gurku kaujas sauciens.

Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā kārtējais izlaidums

19. jūnijā Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā notika Sauszemes spēku militārās vadības un Komandējošā sastāva virsnieka studiju programmu absolventu izlaidums, kurā pirmās virsnieka — leitnanta — dienesta pakāpes zīmotnes saņēma 24 kadeti.

NAA izlaidums un rektora maiņa

Šogad studiju programmu «Sauszemes spēku militārā vadība» absolvēja 15 virsnieki: lt. Toms Andersons, lt. Edgars Priedītis, lt. Kristaps Krūze, lt. Nauris Jātnieks, lt. Aivis Kusiņš, lt. Kaspars Kukša, lt. Ansis Brūvelis, lt. Kristīne Līcīte, lt. Miks Miezītis, lt. Vjačeslavs Dmitrijevs, lt. Kaspars Lauzinieks, lt. Toms Rozentāls, lt. Ričards Laikovs, lt. Toms Kursišs, lt. Jānis Blažis.

Savukārt studiju programmu «Komandējošā sastāva virsnieks» šogad absolvēja astoņi virsnieki: lt. Gunta Briede, lt. Raimonds Valdners, lt. Gatis Kuzma, lt. Ingmārs Veinbergs, lt. Matīss Students, lt. Linda Balalaiko, lt. Kaspars Indruška, lt. Lauris Bušmanis. Leitnanta dienesta pakāpi ieguva Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Ārvalstu mācību grupas klausītājs dižkareivis Māris Saba, kas absolvēja Vestpointas militāro akadēmiju.

Jaunos virsniekus sveica Valsts prezidents Andris Bērziņš, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube un akadēmijas vadība.

NAA izlaidums un rektora maiņa

Izlaidumā tika sveikti arī labākie kadeti, vērtējot pēc tādiem kritērijiem kā vidējā atzīme mācībās, panākumi sportā un dalība akadēmijas sabiedriskajā dzīvē. Kadets Kaspars Kukša tika atzīts par labāko sabiedriskajā darbā, bet par panākumiem sportā tika sveikts kadets Aivis Kusiņš. Kadets Ingmārs Veinbergs tika atzīts gan par labāko kadetu mācību darbā, gan par labāko komandējošā sastāva virsnieka pamatkursa studiju programmā. Sauszemes spēku militārās vadības studiju programmā kā labākais tika sveikts kadets Ansis Brūvelis, savukārt labākais mācību darbā šajā programmā bija kadets Toms Kursišs.

Sagatavojusi MVP NAA vadības grupas
3. klases speciāliste
kpr. Jurāte Babre.
Foto — Gatis Dieziņš.

Par jūsu un mūsu brīvību

Edīte Sondoviča

Foto — no A. Melnalkšņa grāmatas «Zvaigznei tikai stunda».

Šos poļu dzejnieka Mečislava Romanovska vārdus Latvijas Trešajā atmodā ienesa Ita Kozakeviča — 1988. gadā izveidotās Latvijas Poļu biedrības priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālo kultūras biedrību priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētāja vietniece, LR Augstākās padomes deputāte, «Sieviete — Latvija». Ar šiem vārdiem viņa ienāca un palika arī manā dzīvē. Izcila personība! To sapratu, jau pirmo reizi tiekoties ar Itu, kad viņa lietišķi un mīļi pajautāja, vai varētu muzejā noturēt kārtējo poļu biedrības sapulci. Protams, var. Es pat aizmirsu šo jautājumu saskaņot ar muzeja vadītāju. Tā nu Rīgas poļi vairākkārt muzejā rada vietu, kur pulcēties. Visspilgtāk atmiņā tomēr palicis 1989. gada 1. septembris, kad kopā ar strēlniekiem sagaidījām poļu bērnus un viņu vecākus, lai pavadītu uz 3. vidusskolu. Ar Itas teiktajiem ceļa vārdiem «Par jūsu un mūsu brīvību» — devāmies uz skolu. Bet tā bija īpaša skola, kur strādāja gudri skolotāji. Tur, svinot kārtējo skolas jubileju, nebaidījās nodziedāt aizliegto «Nevis slinkojot un pūstot». Poļu bērnus, viņu skolotājus, arī no Polijas atbraukušos uzņēma kā savējos. Tā nu iznāca, ka pirms 40 gadiem (1949) likvidēto pēdējo poļu skolu Rīgā atjaunoja Ita Kozakeviča. 2001. gada jūnijā toreizējie pirmklasnieki beidza 12. klasi savā skolā Purvciemā, Nīcgales ielā — Itas Kozakevičas poļu vidusskolā. Viņiem tagad nedaudz pāri trīsdesmit. Vai viņi atceras 1989. gada 1. septembra rītu un Itu? Šogad 3. jūlijā bija Itas 60. dzimšanas diena. Rīgas Miķeļa kapos, kur 25 gadus ir Itas mūža mājvieta, viss bija mīļu roku saposts. Viskrāšņākā ziedu velte Polijas karoga krāsās ar veltījumu poļu valodā no Itas Kozakevičas Rīgas poļu vidusskolas. Vai Latvija atceras Itu? Nezinu, jo citi Itas piemiņas godinātāji varbūt vēl posās ceļam.

Esmu daudz domājusi par fenomenu, ko divos sava 35 gadu mūža gados paveica poliete no senas dzimtas, kas Latvijā — Rīgā — mājvietu atrada pēc kārtējās poļu sacelšanās 1863./64. gadā pret carisko Krieviju. Ita pārstāvēja sesto paaudzi. Liela pateicība  pienākas grāmatas «Zvaigznei tikai stunda» autoram Armandam Melnalksnim. To pārlasīju arī šajās jūlija dienās. Arī to runu, ko 1990. gada 4. maijā sacīja no Jēkabpils 129. vēlēšanu apgabala ievēlētā Ita Kozakeviča: «Dārgie kolēģi! Mēs šeit esam ievēlēti tāpēc, lai visas Latvijas problēmas risinātu saprātīgā, izsvērtā un pirmām kārtām parlamentārā ceļā. [..] Šī deklarācija nav tikai parlamentārā vairākuma frakcijas griba, tā nav arī tikai to vēlētāju griba, kas stāv aiz mums. Vērīgi ieskatieties vēstures procesos pēdējo gadu laikā, un jūs saskatīsiet šeit objektīvu vēstures gaitu. Demokrātijas attīstības pilnīgi likumsakarīgas un neizbēgamas sekas ir tās, ka Austrumeiropas valstis ir beidzot ieguvušas reālu valstisku suverenitāti, tāpat kā vēstures nepieciešamība ir tā, ka līdz ar demokrātiju palielinās tautas tieksme pēc neatkarīga valstiskuma. Šie procesi turpinās Baltijā, šie procesi ir aizsākušies un spēcīgi attīstās citās savienotajās republikās. Tādēļ, dārgie kolēģi, iebilzdami pret šo dokumentu, padomājiet, vai jūs neiebilstat pret pašu objektīvo vēstures gaitu. Es iestājos par to, lai mēs šo deklarāciju pieņemtu — šodien, šeit, tagad un tādā veidā, kādā tā mums tiek piedāvāta.»

Ita Kozakeviča Augstākās  padomes 1. sesijas tribīnē. 1990. gada 4. maijs.
Ita Kozakeviča Augstākās padomes 1. sesijas tribīnē. 1990. gada 4. maijs.

Runu, kas divkārt pārsniedza atļautās piecas minūtes, nepārtrauca allaž precīzais A. Gorbunovs, to bez replikām noklausījās interfrontieši. Ita to nobeidza, nolasot telegrammu: «Krimas tatāru nacionālās kustības VI vissavienības apspriedes delegāti sveic Latvijas tautas deputātus, kas pirmo reizi pēdējo 50 gadu laikā ievēlēti demokrātiskās vēlēšanās, un novēl stingru apņēmību, sasniedzot nosprausto mērķi: atjaunot neatkarīgu un brīvu Latviju. Par jūsu un mūsu brīvību!» Šī telegramma bija apliecinājums izcilas politiķes prātam, kad viņa savas kandidatūras vietā par Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētaju 1989. gadā ieteica Krimas tatāru pārstāvi Refatu Čubarovu. Ita precīzi pamatoja šo izvēli: «Rafats ir vistraģiskāk piemeklētās tautas — Krimas tatāru — pārstāvis. Tā ir tauta, kas ar varu padzīta no savas zemes un izkaisīta pa visu Padomju Savienību.» Čubarova izvirzīšanai bija simboliska jēga — tā bija gan solidaritātes, gan protesta demonstrācija pret esošo padomju nacionālo politiku. Viņa toreiz runāja par nepieciešamību atjaunot un kopt visu Latvijā mītošo tautību tradīcijas un kultūru un piekrita būt par R. Čubarova vietnieci. Tā, lūk, tika iegūts vēl viens sabiedrotais cīņā par Latvijas neatkarību. Atbalsts pienāca īstajā brīdī — 1990. gada 4. maijā. Bet pēc 24 gadiem, 2014. gada martā, Krimas tatāru traģēdija atkārtojās visas pasaules acu priekšā un turpinās šodien.

Ita Kozakeviča bija to 138 deputātu skaitā, kas nobalsoja par Neatkarības deklarāciju. Tautas mīlestība un  prieks izpaudās pavasara ziedu klēpjos, ko saņēma arī Ita. Saule, ziedi un absolūta laimes izjūta bija vienojoša un neaizmirstama.

Armands Melnalksnis, Itas draugs un uzticības persona 1990. gada Augstākās padomes vēlēšanās, raksta: «Popularitāte, slava, tautas mīlestība, kas spēji nāca pār Itu, nesa sev līdzi milzīgu darba un atbildības slodzi. Pie esošajiem pienākumiem nāca klāt darbs aiz austrumu robežas dzīvojošo poļu koordinācijas komitejā. Viņa brauca uz Maskavu, kur no augstām  tribīnēm gudri un nosvērti izskaidroja situāciju, kāda tobrīd valdīja Latvijā starpnacionālo attiecību jomā. Viņa strikti nostājās pret komunistisko propagandu, kas izplatīja melus par latviešu tautu, kura it kā apspiežot nacionālās minoritātes Latvijā. Dziļi pārdzīvoja aso konfliktu starp lietuviešiem un Lietuvas poļiem, kuri bija noticējuši padomju propagandai un agresīvi nostājušies pret pamatnācijas centieniem atgūt neatkarību. Ita brauca uz Lietuvu, skaidroja, centās samierināt. Brauca uz Baltkrieviju, uz Katiņu, lai godinātu staļiniskā režīma upuru — nobendēto Polijas virsnieku un inteliģences pārstāvju — piemiņu. [..] Brauca uz Poliju, kur, neviena nepilnvarota, faktiski pildīja Latvijas vēstnieka funkciju. «Man sāp Polijas liktenis, un man sāp Latvijas liktenis,» pauda Ita kādā intervijā. Apbrīnojama ir viņas patiesā divmīlestība — uz Tēviju un uz Dzimteni vien­- laikus.»

Un Dzimtene atbildēja nesavtīgajai mīlestībai — polietei Itai Kozakevičai 1990. gada jūlijā, īsi pirms 20. dziesmu svētkiem, piešķirot godpilno titulu «Sieviete — Latvija».

Kā atceras Armands Melnalksnis: «Ita bija pārsteigta, laimīga un apmulsusi: «Bet es taču esmu poliete, kā tad tā!?» Viņa netēloja  pieticību — pašas, savas varēšanas cenu viņa zināja ļoti labi, viņas galva allaž bija pacelta poliskajā lepnumā. Taču viņas cilvēkmīlestība, piederība ne tikai poļu un latviešu tautai, bet gan cilvēkiem vispār bija tik organiska, ka nevar būt ne mazākās runas par kaut kādu iedomību.»

Pilna darba, pienākumu un rūpju ritēja Itas mūža 35. vasara. Silvija Šimfa, Itas palīdze Augstākajā padomē, atcerējās, ka, «nostrādājusi rīta cēlienu Rīgā, deputāte brauca uz Jēkabpili. [..] viņa pieņēma visus, neviens nepalika neuzklausīts. [..] Itas fenomens sak­ņojās viņas cilvēciskajās īpašībās — tāpēc arī Ita bija pieņemama visdažādākajiem sabiedrības slāņiem — kā latviešiem, tā arī nelatviešiem gan Rīgā, gan tālu ārpus tās, mazpilsētās un laukos. Par Itas personību nebija nekādu diskusiju, cilvēki viņu uztvēra un pieņēma viennozīmīgi. Tāpēc arī šis godpilnais tituls — «Sieviete — Latvija»!»

Nepārspētais Dailes teātra premjers Harijs Liepiņš atzina: «Sievišķība ir maigums, takts, gudrība, stāja, figūra — viss kopā. Viena no tādām sievietēm bija Ita Kozakeviča, un tautas atzinība togad, kad viņu ievēlēja par «Sievieti — Latviju», apliecina, ka manas domas par Sievieti ir pareizas.»

Saņemot augsto titulu «Sieviete — Latvija». Cēsis, 1990. gada jūlijs.
Saņemot augsto titulu «Sieviete — Latvija». Cēsis, 1990. gada jūlijs.

Itu Kozakeviču šajos divos gados intervēja masu saziņas līdzekļi. Ikvienā Itas atbildē jaušams apbrīnojams politiķes talants. Tā, atbildot žurnālistei D. Terzenai («Lauku Avīze») par to, kādiem jābūt deputātiem, viņa sacīja: «Jābūt tādam deputātu sastāvam, kas spēj iedziļināties un analizēt problēmas, [..] izprast tās kopumā, [..] jābūt spējai domāt, analizēt, pieņemt lēmumus. Protams, svarīga ir arī idejiskā pārliecība.»

Uz jautājumu par savu programmu ievēlēšanas gadījumā (1990. gada augustā notika Augstākās padomes vēlēšanas) viņa atbildēja: «Es kā sieviete nevaru palikt vienaldzīga pret tādiem jautājumiem kā bērnu un ģimenes aizsardzība, rūpes par sievietes dzīves un darba apstākļiem. Pats par sevi saprotams — arī nacionālās attiecības Latvijā, mazākumtautību kultūru attīstība. Arī ticības jautājumi. [..] Ir jāapbruņojas ar pacietību un stingrību turpmākajam ikdienas darbam, kam noteikti trūks ārējā spožuma un strauju panākumu. Es pati sevi tā noskaņoju un domāju, ka esmu šim laikam gatava.»

Citā intervijā uz jautājumu, ko nozīmē saprast citas tautības cilvēku, AP deputāte, Cilvēktiesību un nacionālo lietu komisijas priekšsēdētāja Ita Kozakeviča atbildēja: «Delikāts jautājums. Lai iejustos dziļi, pie tā ļoti pamatīgi jāstrādā. Absolūti nepieciešamas valodas zināšanas, jo valoda atšifrē tautas mentalitāti. Es vienmēr kā piemēru minu īpatnējos latviskos deminutīvus. Tādus nevar atrast ne poļu, ne arī citās man zināmajās valodās. Tie liecina par tādu elementu kā mīļums. Tas ir tikai viens piemērs. Kā iejusties latvietim krieva mentalitātē, krievam — latvieša vai latvietim — poļa mentalitātē? Lai iejustos ne jau par simt procentiem, bet cilvēcīgas sapratnes līmenī, vajag ļoti daudz labvēlības. Mani biedē tas, ka šīs labvēlības mums bieži pietrūkst.»

Un vēl: «Nicināta bijusi arī krievu kultūra, neraugoties uz plašo rusifikācijas vilni, kas vēlies pāri Latvijai. Jo rusifikācija nav nākusi ar krievu kultūru, tā ir nākusi tikai ar sovjetizāciju. [..] Šīs sistēmas melīgums man nekad nav bijis pieņemams. [..] Man ir bijis dzīvs paraugs tēvzemē, proti, «Solidaritāte». [..] Man ir pilnīgi nepieņemami, ja kādai tautai kāda sistēma bradā pa galvas virsu.»

Un vienā no pēdējām intervijām («Lauku Avīze», 1990. gada augusts) par sievieti
politikā Ita sacījusi: lai sievietē ieklausītos politiķi vīrieši, «ne tikai pieklājības pēc, bet daudzmaz nopietnāk, teiktajam jābūt pietiekami augstā līmenī. Par to īpaši jādomā uzstājoties. [..] Mēs nedrīkstam apgrūtināt citus cilvēkus ar savu slikto omu, jo tā ir gļēvulība un nesavaldība. [..] Sievietei pārvērsties tikai par politiķi ir bīstami, jo tā viņa zaudē ļoti lielu daļu no savas bagātības, kas viņai ir Dieva  dota. Ja to var saskaņot, tad tik ilgi var  nodarboties ar politiku».

Uz jautājumu  par ticību, Itas atbildē bija ietverts viņas dzīves kredo:

«Pēc tradīcijas, esmu katoliete un ticu Dievam, tikai varbūt nedaudz savādāk. Manā ticībā ir mazāk ārējo rituālu. Tas vairāk ir pasaules uzskats, kas visu pasauli savieno tādā ļoti saprotamā veselumā, vien­- kārši sakot, tā ir tāda labvēlīga attieksme pret pasauli. Bet tas ir ne tikai jāaptver ar prātu, bet arī jāizjūt ar sirdi.»

1990. gada vasara un rudens sākums, tāpat kā divi iepriekšējie gadi, aiztrauca kā viens mirklis. Ita Kozakeviča devās uz Romu, lai piedalītos starptautiskajā konferencē par poļu jautājumu pasaulē. Viņa kā vienmēr uzstājoties runāja bez papīra, argumentēti, pārliecinoši, saprotami. «Vai mums poļu savienībās jārisina tikai poļu jautājumi? Jāiet grūtākais ceļš, ievērojami grūtākais, daudz prasīgākais, toties, pēc mūsu domām [Latvijas poļu], vienīgais pareizais, lai līdzsvarotu vairākus principus: būt lojāliem pret mītnes valsti, vienlaikus neatsakoties no savām etniskajām interesēm un tās saskaņojot ar Polijas valsts interesēm. Ja mēs ne reizi vien lietojam saukli «Viens Dievs, viena ticība, viena tauta, viena Tēvija», tad no visas sirds vēlu visiem, kas sanākuši šajā zālē, lai šis sauklis nepaliktu tikai sauklis vien.»

1990. gada oktobra pēdējās dienas no Romas atnesa satriecošu vēsti — mūsu Itas sirds bija stājusi pukstēt. 3. novembrī tauta pavadīja savu «Sievieti — Latviju» uz mūžīgo atdusas vietu Rīgas Miķeļa kapos.

Latvija bija zaudējusi izcilu personību, sirdsskaidru cilvēku, vienu no Trešās atmodas gaišākajiem prātiem.

Sports

NBS čempionātā pludmales volejbolā uzvar ZS 17. pretgaisa aizsardzības bataljons 

Sport IMG_9768Šā gada 18. jūnijā Rīgā, Ķeizarmežā norisinājās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) čempionāts pludmales volejbolā. Sacensībās piedalījās 18 komandas no dažādām NBS vienībām. Vīriešu komandas 1. kārtā cīnījās četrās apakšgrupās, pa trijām komandām katrā. Astoņas komandas tālāk cīnījās par vietām pusfinālā. ZS 17. pretgaisa aizsardzības bataljona (17. PABN) komanda ar rezultātu 2:0 (15:5 un 15:5) uzvarēja Sauszemes spēku kājnieku brigādes (SzS KBde) komandu. ZS 25. kājnieku bataljona komanda (25. KBN) ar rezultātu 2:0 (15:10 un 15:13) uzvarēja Speciālo uzdevumu vienības (SUV) komandu. Nodrošinājuma pavēlniecības (NP) komanda ar rezultātu 2:0 (15:2 un 15:3) uzvarēja ZS Studentu bataljona (St. Bn) komandu, bet Štāba bataljona (ŠB) komanda ar rezultātu 2:0 (15:12 un 15:4) uzvarēja Militārās policijas (MP) komandu. Pusfinālā ZS 17. PABN ar rezultātu 2:0 (15:9 un 15:8) uzvarēja ZS 25. KBN komandu, savukārt ŠB ar rezultātu 2:1 (15:17, 19:17 un 11:9) uzvarēja NP komandu. Finālā ar rezultātu 2:0 (15:13 un 15:11) pārāka izrādījās 17. PABN komanda (zs. Māris Lancmanis un zs. Atvars Vilde), aiz sevis atstājot ŠB komandu (kpr. Klāvs Zaļkalns un kar. Reinis Zelčs). Cīņā par 3. vietu NP komanda (kpt. Sandris Andrejevs un kpr. Artis Lācis) ar rezultātu 2:0 (15:12 un 15:12) uzvarēja ZS 25. KBN (kpt. Edgars Līcītis un zs. Vasilijs Trusovs).

Sieviešu komandas 1. kārtā cīnījās divās apakšgrupās, pa trijām komandām katrā. Izslēgšanas spēlēs tika četras labākās komandas. Pusfinālā  ZS 17. PABN ar rezultātu 2:0 (15:5 un 15:4) uzvarēja ZS St. Bn, bet ZS 52. KBN komanda ar rezultātu 2:0 (15:7 un 15:12) uzvarēja MP komandu. Finālā ar rezultātu 2:0 (15:10 un 15:5) pārāka bija ZS 17. PABN komanda (zs. Ilze Liepiņlauska un zs. Sanda Rogozina), aiz sevis atstājot ZS 52. KB komandu (zs. Sigita Lapiņa un zs. Zane Leikuma). Cīņā par bronzas medaļu MP komanda (kpt. Ilona Robežniece un vlt. Zita Lavrinoviča) ar rezultātu 2:0 (15:10 un 15:11) uzvarēja ZS St. Bn (srž. Ramona Lūse un zs. Alisa Suraka).

Sagatavojusi NBS SK FSSN vecākā apmācības instruktore kpr. Ilze Volframa.
Foto — NBS SK FSSN 1. klases speciālists dkar. Mārtiņš Eglītis.

 

Ze­mes­sar­gi do­mi­nē NBS orien­tē­ša­nās čem­pio­nā­tā

25. jū­ni­jā Si­gul­das no­va­da Al­la­žu pa­gas­ta te­ri­to­ri­jā no­ri­si­nā­jās 2015. ga­da NBS orien­tē­ša­nās čem­pio­nāts. Sa­cen­sī­bās pie­da­lī­jās ka­ra­vī­ri un ze­mes­sar­gi ar 14 ko­man­dām.

Sp IMG_0121

Da­lī­ba orien­tē­ša­nās sa­cen­sī­bās pra­sa ie­priek­šē­ju sa­ga­ta­vo­ša­nos — sā­kot ar ne­pie­cie­ša­mā in­ven­tā­ra (pie­mē­ram, kom­pass) sa­gā­di un spor­ta kar­šu ap­zī­mē­ju­mu iz­prat­ni, kā arī vien­kār­šā­ko orien­tē­ša­nās teh­ni­kas pa­ņē­mie­nu ap­gu­vi. Sa­cen­sī­bas no­ti­ka ap­vi­dū, kas ro­be­žo­jas ar 2018. ga­da Pa­sau­les orien­tē­ša­nās čem­pio­nā­tā pa­re­dzē­to ra­jo­nu, — prie­žu me­žā ar jaun­au­dzēm un iz­cir­tu­miem, ne­iz­teik­tām rel­je­fa for­mām. Ātr­ais ap­vi­dus ļā­va va­do­ša­jiem spor­tis­tiem sa­sniegt augs­tus re­zul­tā­tus, bet da­līb­nie­kiem ar ne­lie­lu orien­tē­ša­nās sa­cen­sī­bu pie­re­dzi bi­ja jā­at­zīst, ka rei­zēm «lē­nām, tas ir ātr­i», jo — jeb­ku­ra pie­ļau­ta ne­uz­ma­nī­ba vai kļū­da pa­ga­ri­nā­ja dis­tan­cē pa­va­dī­to lai­ku. Vī­rie­šu 1. un 2. ve­cu­ma gru­pai bi­ja jā­veic 7 kilo­met­ru dis­tan­ce ar 21 kon­trol­pun­ktu, vī­rie­šu 3. ve­cu­ma gru­pai un vi­sām sie­vie­šu gru­pām bi­ja jā­veic 5,7 kilo­met­ru dis­tan­ce ar 18 kon­trol­pun­ktiem.

Sp IMG_0591

Čem­pio­nā­ta god­al­go­to vie­tu ie­gu­vē­ji

V-1 gru­pā
Zs. An­dris Kiv­le­nieks 3. ZSN 0.32:41
Vzs. An­dris Ju­be­lis ZS 56. KB 0.32:49
Vzs. Mār­tiņš Sir­mais 2. ZSN 0.33:11

V-2 gru­pā
Vzs. Kas­pars Zud­rags ZS St. Bn 0.41:44
Vzs. Ģirts Pa­kalns ZS 22. KB 0.42:03
Vzs. Kas­pars Čer­jaks ZS St. Bn 0.43:58

V-3 gru­pā
Vzs. Al­berts Lā­cis ZS St. Bn 0.41:32
Maj. Gun­tis Lū­kins SZS KBde 0.48:39
Plt. Ro­berts Drā­ke ZS 17. PABN 0.49:51

S-1 gru­pā:
Vzs. Una Ara­ma ZS St. Bn 0.34:01
Vzs. Kris­tī­ne Ber­tu­ka ZS St. Bn 0.37:35
Lt. Elī­na Kār­kli­ņa SZS KBde 0.37:41

S-3 gru­pā:
Kpt. Lai­ma Klau­ža NBS AŠ 0.48:12

La­bā­ko re­zul­tā­tu pro­fe­si­onā­lā die­nes­ta ka­ra­vī­ru kon­ku­ren­cē ot­ro ga­du pēc kār­tas uz­rā­dī­ja leit­nants Ar­tjoms Re­ku­ņen­ko (GS AB). Ko­pē­jā vēr­tē­ju­mā viņš iz­cī­nī­ja augst­o 4. vie­tu, pie­kāp­jo­ties vien vzs. M. Sir­ma­jam 20 se­kun­des.

PD ka­ra­vī­ri (V1 un V2 gru­pā)
Lt. Ar­tjoms Re­ku­ņen­ko GS AB 0.33:31
Srž. Gun­tis Mā­liņš SZS KBde 0.34:53
Kad. Emīls Hen­rijs Tau­be NA­A 0.37:13

PD ka­ra­vī­ri (V-3)
Maj. Gun­tis Lū­kins SZS KBde 0.48:39
Kpt. Lai­mo­nis Osis ZS 56. KB 0.56:26

PD ka­ra­vī­ri (sie­vie­tes):
Lt. Elī­na Kār­kli­ņa SZS KBde 0.37:41
Kpt. Lai­ma Klau­ža AŠ 0.48:12
Kad. Ie­va Du­ku­re NA­A 0.57:59

Ko­man­du ie­skai­tes vēr­tē­jums (3 vī­rie­šu gru­pu V-1, V-2 re­zul­tā­ti un la­bā­kais sie­vie­šu gru­pas re­zul­tāts) ap­lie­ci­nā­ja Ze­mes­sar­dzes ko­man­du meis­ta­rī­bu.

3. ZSN ko­man­da (pār­stā­vē­ja ZS 54. ITBn) 2.23:16
2. ZSN ko­man­da (pār­stā­vē­ja ZS 25. KB) 2.38:13
ZS Stu­den­tu ba­tal­jons 2.38:24
ZS 56. KB 2.39:25
ZS 22. KB 2.47:09
SZS KBde 2.49:14
NA­A 3.02:09
AŠ 4.02:43
MP 4.42:17
SUV 4.46:22
KS 5.30:01
ŠB 5.53:42
ZS 17. PABN 6.00.59
GS AB6.33:31

Sa­ga­ta­vo­ju­si kpr. Il­ze Vol­fra­ma, NBS SK FSSN ve­cā­kā ap­mā­cī­bas in­struk­to­re.
Fo­to — Rei­nis Augu­lis.