Latvijas ziņas

No 18. līdz 22. maijam Saldus novada Zvārdes pagasta bijušās Padomju Savienības aviācijas bumbu mešanas treniņu poligona teritorijā notika Zemessardzes organizētās mācības «Zvārdes detonators 2015», kurās karavīri turpināja ilgstoši ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem piesārņotās teritorijas attīrīšanu, atrodot un iznīcinot 60 sprādzienbīstamus priekšmetus, tostarp divas aviācijas bumbas.

Z DSCF0555

Mācību mērķis bija uzturēt un pilnveidot Nacionālo bruņoto spēku Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas spējas veikt militāro inženieru atbalsta uzdevumus, kā arī aizsargāt vidi, cilvēku dzīvību un veselību un attīrīt apkārtējo vidi no sprādzienbīstamiem priekšmetiem.

Paaugstināta riska mācībās piedalījās 17 Zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona karavīri, tostarp karavīri no Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas un Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skolas, lai atrastu un neitralizētu sprādzienbīstamos priekšmetus, kas atrodas zemes virskārtā un zemes slānī.

z 20150519_155012«Mācības «Zvārdes detonators 2015» mums sniedz iespēju apmācīt personālu sprādzienbīstamu priekšmetu meklēšanā. Šeit varam veikt teritorijas ķemmēšanu un praktiski trenēt mūsu karavīrus, vienlaikus attīrot teritoriju no sprādzienbīstamiem priekšmetiem, kas iepriekš speciāli mācību nolūkiem nav jāizvieto teritorijā,» mācību «Zvārdes detonators 2015» priekšrocības skaidroja mācību vadītājs Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas komandiera vietnieks kapteinis Aleksandrs Cviguns.

«Zvārdes detonators 15» norisinājās divās fāzēs — sākumā karavīri veica tā saukto ķemmēšanu, pārmeklējot pusotru kvadrātkilometru plašu teritoriju. Militāro mācību otrās fāzes laikā notika atrasto sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšana.

Kapteinis A. Cviguns atzina, ka cilvēki joprojām ir neapdomīgi, atrodot sprādzienbīstamus priekšmetus. «Mācību laikā vairākkārt uzgājām uz celmiem novietotus lādiņus, tātad sēņotājs vai jebkurš cits cilvēks, kas gājis pa mežu, ir pamanījis lādiņu, to kustinājis, paņēmis rokās un nolicis redzamā vietā, nevis zvanījis Valsts policijai,» sacīja kapteinis. «Atrodot munīciju, kategoriski aizliegts tai pieskarties, to kustināt, pārvietot vai pakļaut triecienam. Nekavējoties jāzvana Valsts policijai, kas konstatēs faktu un izsauks mūs,» skaidroja kapteinis A. Cviguns.

Šādas mācības Zemessardzes 54. inženiertehniskais bataljons ir rīkojis arī iepriekš gan Zvārdes poligonā, gan bijušo munīcijas noliktavu teritorijā Cekulē. Pērn Zvārdes poligonā neitralizēti vairāk nekā 350 sprādzienbīstami priekšmeti, un liela daļa no tiem neitralizēti pērn notikušajās mācībās «Zvārdes detonators 2014».

19. maijā Ādažu poligonā norisinājās Vides diena, kurā jaunsargi, Sējas novada skolēni, militāro un dabas aizsardzības organizāciju pārstāvji iepazina poligona dabas retumu — zaļo vārnu un lielo mārsilu zilenīti.

Vides diena sniedza iespēju ielūkoties citkārt slēgtajā Ādažu poligona teritorijā un iepazīt tās neparasto vidi un dabas vērtības. Pasākuma laikā dabas un militārie eksperti iepazīstināja ar zaļās vārnas barošanās un ligzdošanas paradumiem, kā arī ar šā gada kukaini — lielo mārsilu zilenīti.

Vides diena

Pasākumā piedalījās 148 dalībnieki — jaunsargi no Degumniekiem, Rugājiem, Kazdangas, Skrundas, Nīkrāces, Bauskas un Baldones, Sējas pamatskolas skolēni, Latvijas Dabas muzeja dabas pulciņu dalībnieki un vadītāji, pārstāvji no Vides ministrijas, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Aizsardzības ministrijas, kā arī žurnālisti.

Ar reto zaļo vārnu un tās dzīvesveidu iepazīstināja ornitologs Edmunds Račinskis, savukārt entomologs Kristaps Vilks stāstīja par zaļās vārnas barības objektiem — lielajiem kukaiņiem — vabolēm un sienāžiem.  Latvijā ligzdo tikai 25 pāri zaļo vārnu un vairāki no tiem — Ādažu militārajā poligonā. Poligona klajie sausie virsāji ar reti augošiem kokiem ir piemērotas zaļo vārnu barošanās un ligzdošanas vietas. Pasākuma dalībnieki varēja aplūkot arī īpaši zaļajai vārnai izvietotos putnu būrus.

Entomologs Voldemārs Spuņģis iepazīstināja ar šā gada kukaini — lielo mārsilu zilenīti un tā neparasto dzīvesveidu. Retā tauriņa attīstībai būtiski nepieciešami gan mārsili, kuros barojas pieaugušie kukaiņi un jaunie kāpuri, gan skudras, kuru pūžņos parazitējot nobriest kāpurs vēlākās attīstības stadijās. Vides dienas dalībnieki varēja paši izmēģināt entomologa darbarīkus — kukaiņu ķeršanas tīkliņus, mēģinot notvert kukaiņus, noteikt tos un pēc tam atgriezt dabā. Interesenti varēja aplūkot arī militāro tehniku.

26. maijā Ministru kabinets slēgtajā sēdes daļā izskatīja informatīvo ziņojumu par Latvijas dalību NATO un piekrita, ka tiks lūgta pastāvīga NATO militāro spēku klātbūtne Latvijā, preses konferencē pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Ministri izvērtējuši, kā tiek pildīti NATO Velsas samita lēmumi, un secināts, ka tos pilda pēc plāna. Valdība akceptējusi Latvija vēlmi pēc pastāvīgas NATO militāro spēku klātbūtnes.

Baltijas valstu bruņoto spēku komandieri maija vidū, tiekoties Baltijas Militārās komitejas sanāksmē Lietuvā, vienojās par kopīgas vēstules nosūtīšanu NATO Eiropas spēku virspavēlniekam ģenerālim Filipam Brīdlovam, kurā, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju reģionā, lūgs nodrošināt lielākas — brigādes līmeņa — sabiedroto vienības pastāvīgu klātbūtni, kas būtu aptuveni bataljona līmeņa vienības izvietošana katrā Baltijas valstī. Līdz šim katrā no tām ir izvietotas aptuveni rotas līmeņa vienības.

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis martā atzina, ka ar pašreizējo kazarmu infrastruktūru Latvija varot pastāvīgi uzņemt bataljona līmeņa vienību — 500 līdz 600 NATO valstu karavīrus. Latvija varot uzņemt arī vairāk, taču tad ir jāattīsta atbilstoša infrastruktūra, lai gan ir iespējams izveidot arī telšu pilsētiņu, kurā karavīri var dzīvot lauka apstākļos.

Brigādes lielums ir atkarīgs no tās uzdevumiem, taču vidēji tajā ir 2000 līdz 3000 karavīru. Parasti brigādi veido trīs bataljoni, kā arī kaujas atbalsta un nodrošinājuma apakšvienības.

NATO samitā Velsā dalībvalstis apstiprināja alianses reaģēšanas plānu, kas paredz nostiprināt sabiedroto klātbūtni gar tās austrumu robežām, kā arī būtiski paaugstināt NATO gatavību reaģēt krīzes situācijās. Pastiprinātai sabiedroto klātbūtnei ir jānodrošina gan pilnvērtīga atturēšanas funkcija, gan ātra un efektīva lielāku sabiedroto spēku izvēršana, tai skaitā komandvadības elementu un kaujas atbalsta vienību izvēršana, ja rodas šāda nepieciešamība.

Maijā Nacionālie bruņotie spēki nosūtīja piecus karavīrus dalībai mācībās «Combined Resolve IV», lai veicinātu savietojamību starp Latviju un tās sabiedrotajiem.

Latvijas vienība ir viena no desmit NATO sabiedroto un trīs partnervalstu vienībām, kas piedalās mācībās «Combined Resolve IV». Operācijā pārbauda NATO dalībvalstu spēku iesaisti un manevrus.

z 03

ASV armijas 3. kājnieku divīzijas 1. bruņotās brigādes kaujas grupa, kas izvietota Fortstjuartā Džordžijā, ir galvenā ASV vienība, kas piedalās mācībās. Trīs Latvijas pārstāvji mācībās darbojas šīs vienības sastāvā, bet divi — izlūkošanas nodaļā.

27. maijā karavīri no Mičiganas Nacionālās gvardes 1431. inženieru rotas kopā ar Latvijas karavīriem pie kazarmām pacēla Latvijas karogu. Turpmāk mācībās viņi darbosies kopā.

«Mūsu uzdevums ir strādāt kopā ar sabiedrotajiem,» sacīja virsseržants Andris Veiss. Šā brīža darbības vidē bieži nepieciešama daudznacionāla rīcība, tāpēc virsseržants A. Veiss uzsvēra komandas darba nozīmi. «Mēs darbojamies brigādes sastāvā. Mēs strādājam kopā, nevis kā Latvijas vienība vai Bulgārijas vienība, bet gan kā viena liela organizācija.»

Virsseržants A. Veiss paskaidroja, ka galvenais mērķis bija integrēties brigādes sastāvā, lai iepazītos ar ASV loģistikas un operacionālajām procedūrām. Procedūras mēdz atšķirties, turklāt būtiski ir mācīties un praktizēt NATO standartus, lai labāk izprastu citu sabiedroto taktiku, tehniku un procedūras, lai varētu sekmīgāk sadarboties.

Virsseržants A. Veiss norādīja, ka pieredze, kas gūta mācībās «Combined Resolve IV», sniegs pienesumu nākotnes operāciju izpildē, kā arī atzīmēja, ka gūto pieredzi nodos saviem vienības biedriem.

Daudznacionālai sadarbībai piemīt unikāli izaicinājumi. Virsseržants A. Veiss atzina, ka valodu barjera bija viens no izaicinājumiem mācību laikā, taču ir būtiski sarunāties ar sabiedrotajiem, lai veicinātu savstarpējo izpratni.

«Latvieši bieži kopā ar citām valstīm piedalās dažāda mēroga mācībās,» sacīja virsseržants A. Veiss. «Mācības «Combined Resolve IV» sniedz iespēju Latvijas un citu NATO dalībvalstu karavīriem darboties liela mēroga koalīcijas struktūrā, kā arī nodrošina padziļinātu savstarpējo izpratni un savietojamību.»

Mācības «Combined Resolve IV» norisinājās no 12. maija līdz 6. jūnijam ASV armijas Apvienotās daudznacionālās apmācību pavēlniecības poligonos Hoenfelsā un Grāfenvorā Vācijā. Tajās piedalījās vairāk nekā 4700 karavīru no 10 NATO dalībvalstīm — Albānijas, Bulgārijas, Horvātijas, Čehijas, Dānijas, Itālijas, Latvijas, Rumānijas, Slovēnijas un ASV —, kā arī no trīs partnervalstīm — Moldovas, Melnkalnes un Serbijas.

Šīs mācības divas reizes gadā rīko ASV armija Eiropā, lai apmācītu dalībniekus kopīgi sadarboties daudznacionālā un integrētā vidē, kā arī apmācītu ASV armijas spēkus, kas rotācijas kārtībā tiek izvietoti Eiropā.

Pērn apritēja 20 gadi, kopš Latvija un Mičigana iesaistījās ASV partnerības programmā. Programmas mērķis bija palīdzēt Latvijai, Lietuvai un Igaunijai attīstīt aizsardzības spējas pēc neatkarības atgūšanas.

1993. gada 30. jūlijā, kad vēl nebija pagājušas pat 90 dienas kopš sadarbības uzsākšanas, septiņu cilvēku komanda no Mičiganas Nacionālās gvardes ieradās Latvijā, lai uzsāktu pirmo no daudzajām sadarbības iniciatīvām, kuras mērķis bija palīdzēt attīstīt Latvijas aizsardzības spējas.

28. maijā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās laikā pārrunāja trīspusējās sadarbības aktualitātes.

z 04Aizsardzības ministri uzsvēra sabiedroto atbalsta būtisko nozīmi Baltijas valstu drošības sekmēšanā un vienojās par nepieciešamību izstrādāt risinājumus ilgtermiņa sabiedroto klātbūtnei Baltijas valstīs. Lēmumus par NATO atturēšanas politikas nākamajiem soļiem pieņems 2016. gadā NATO samitā Varšavā.

Baltijas valstu ministri vienojās uzsākt kopīgu izpēti, lai izstrādātu risinājumu vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu attīstībai. Latvija ir ieinteresēta, lai nākamā gada sākumā varētu uzsākt sarunas par Baltijas valstu vienotas pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidi, tai skaitā iepirkuma īstenošanu.

«Kopīgs pretgaisa aizsardzības sistēmu iepirkums būtu ļoti nozīmīgs un praktisks solis Latvijas un Baltijas valstu militāro aizsardzības spēju stiprināšanā ilgtermiņā, kā arī ļautu ietaupīt finanšu līdzekļus, atvieglotu sistēmu uzturēšanu un apmācību programmu izstrādi,» uzsvēra R. Vējonis.

Ministri arī vienojās izstrādāt kopīgu koncepciju Baltijas valstu mācību infrastruktūras un resursu attīstībai. Amatpersonas bija vienisprātis, ka jāturpina darbs pie Baltijas bataljona nākotnes iesaistes plānošanas. Atkārtoti tika uzsvērta sadarbības stiprināšanas nepieciešamība ar Ziemeļeiropas valstīm un Poliju.

Baltijas valstu ekspertiem ministru sanāksmē tika dots uzdevums sniegt priekšlikumus sadarbības uzlabošanai starp Baltijas valstu zemessargiem, kā arī glābšanas un meklēšanas darbu jomā.

Sanāksmes laikā Baltijas valstu ministri tikās ar Ukrainas aizsardzības ministru Stepanu Poltoraku un apsprieda aktuālo situāciju Ukrainā.

8. jūnijā Rēzeknē, Ādažos un Rīgā norisinājās Nacionālo bruņoto spēku, Valsts robežsardzes un ASV armijas medicīniskās evakuācijas vingrinājums ar helikopteru «Black Hawk» atbalstu.

Vingrinājumā trenēja spējas atbalstīt vienlaikus 10—15 cietušo karavīru medicīnisko evakuāciju ar neatliekamās palīdzības mašīnām un helikopteriem, kā arī ASV «Black Hawk» helikopteru spējas transportēt lielu skaitu cietušo, bet slimnīcas — vienlaikus uzņemt tik daudz pacientu.

z 05

Scenārija ietvaros tika izspēlēta situācija pēc sprādziena daudzstāvu ēkā. Ievienoto lomās iejutās Latvijas, ASV, Somijas, Norvēģijas un Lielbritānijas karavīri. Ar autotrans­portu un helikopteriem viņus transportēja uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu «Gaiļezers». Vingrinājumā tika iesaistīti arī Latvijas un ASV militārie mediķi.

«Mums kā lielākajai valsts neatliekamās palīdzības slimnīcai šī ir iespēja vēlreiz pārbaudīt savu gatavību ārkārtas situācijās visos līmeņos,» norāda Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga. Viņa uzsvēra, ka līdz šim tieši Austrumu slimnīcas mediķi ir uzņēmuši cietušos no vistraģiskākajiem notikumiem. Arī Zolitūdes traģēdijā vissmagāk cietušie 12 cilvēki tika nogādāti Austrumu slimnīcā, un viņi visi tika izglābti. Lai šādus rezultātus sasniegtu, ir svarīgi pastāvīgi uzturēt slimnīcas gatavību reaģēt katastrofu situācijās, piebilda slimnīcas vadītāja. Šī bija pirmā reize Latvijas vēsturē, kad militārās mācības notika civilajā slimnīcā.

Sagatavojusi Ieva Plēsuma.
Foto — Gatis Indrēvics, Toms Šics, Alfreds Pļadis,
JMRC Reserve Component Affairs.

Strādāsim kopā Latvijas valsts labā!

3. jūnijā Valsts prezidenta amatā ievēlēja Raimondu Vējoni. Aizklātā balsošanā, balsojot ar vēlēšanu zīmēm, piektajā vēlēšanu kārtā R. Vējoņa kandidatūru atbalstīja 55, bet pret bija 42 deputāti. Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidents ir ievēlēts ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu. Pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa pilnvaras beigsies šā gada  7. jūlijā. Jaunā valsts prezidenta inaugurācijas ceremonija notiks 8. jūlijā.
3. jūnijā Valsts prezidenta amatā ievēlēja Raimondu Vējoni. Aizklātā balsošanā, balsojot ar vēlēšanu zīmēm, piektajā vēlēšanu kārtā R. Vējoņa kandidatūru atbalstīja 55, bet pret bija 42 deputāti. Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidents ir ievēlēts ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu. Pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa pilnvaras beigsies šā gadda 7. jūlijā. Jaunā valsts prezidenta inaugurācijas ceremonija notiks 8. jūlijā.

8. jūlijā man būs gods pārņemt mūsu valsts prezidenta darba pienākumus. Vienlaikus es kļūšu par mūsu bruņoto spēku galveno vadoni un turpināšu darīt visu, kas būs manos spēkos, lai stiprinātu Latvijas drošību. 

Karavīri, it īpaši tie, kuri ir bijuši starptautiskajās misijās, labāk par jebkuru zina, ka drošība ir lielākā vērtība un valsts pastāvēšanas pamats. Krievijas agresija Ukrainā, ISIS džihādistu ekstrēmisti, karš daudzās Āfrikas valstīs, bēgļu problēma un terorisma draudi nozīmē, ka valsts aizsardzības spēja, Eiropas un transatlantiskā sadarbība ir izšķirošas mūsu valstij un mūsu cilvēku likteņiem. Visas citas pro-blēmas ir atrisināmas, ja ir miers. 

Pusotra gada darbs aizsardzības ministra amatā bija smaga darba laiks. Esmu pateicīgs visiem, kuri noticēja, ka mans galvenais mērķis ir dot ieguldījumu kopējā darbā politiskā līmenī, un uzskatu, ka mums visiem kopā ir izdevies pēdējā gadā Latvijas aizsardzības jomā iezīmēt būtisku izrāvienu — pieņemt svarīgus lēmumus par nākotnes attīstību, stiprināt Baltijas valstu un Polijas, Ziemeļeiropas valstu savstarpēju un NATO kopējo sadarbību, konsekventi turpināt uzsākto. 

Mēs šodien jau varam būt droši, ka mūsu aizsardzības spēja ir pietiekama, lai nodrošinātu atturēšanas politiku. Bet darbs ir jāturpina, un nav pieļaujama apstāšanās, paļaušanās tikai uz sabiedrotajiem un nekonsekvence. Mums ir vēl ļoti daudz jāizdara, lai stiprinātu mūsu aizsardzības spējas, un svarīgi ir saglabāt fokusu, prioritātes, nepaļauties populistiskam spiedienam. 

Prioritāšu, kuras atlikt nedrīkst, jau ir daudz — agrā brīdināšana, ātrā reaģēšana, uzņemošas valsts spēja un sabiedroto klātbūtnes palielināšana, mūsu bruņoto spēku apjoma palielināšana, sasniedzot skaitlisko sastāvu — 6000 profesionālajā dienestā, 8000 — Zemessardzē, 3000 — aktīvajā rezervē. Mums jāturpina atbalstīt mūsu jaunatnes vēlme izaugt par Tēvzemes patriotiem. Karavīriem, zemessargiem un jaunsargiem jābūt ekipējumam, bruņojumam, infrastruktūrai — tas prasa pārdomātus lēmumus, darbu un ieguldījumus. 

Tā būs nākamā ministra politiskā atbildība, un es sekošu līdzi tam, lai aizsardzība, bruņoto spēku attīstība, kas ir ilgtermiņa darbs, tiktu darīts no dienas dienā, gadiem. 

Vienlaikus aicinu atcerēties, ka bruņoto spēku spējas ir atkarīgas no katra karavīra, virsnieka, instruktora, zemessarga un aizsardzības jomas darbinieka. Vislielākā atbildība gulstas uz komandieriem visos līmeņos — jūs esat mūsu armijas mugurkauls un no jūsu spēka, izturības, un mērķtiecības ir atkarīga armijas un valsts nākotne. 

Sagaidīsim Latvijas simtgadi — lepni par paveikto darbu un pārliecināti par nākotni!

Jūsu aizsardzības ministrs
un jaunievēlētais Valsts prezidents
Raimonds Vējonis 

Mācībās «Flaming Sword 2015» pilnveidota NBS spēja veikt speciālās operācijas

28. maijā ar spraigu kauju nakts apstākļos Daugavpils cietoksnī noslēdzās triju nedēļu ilgās Nacionālo bruņoto spēku mācības, kas bija daļa no Baltijas reģiona speciālo operāciju spēku mācībām «Flaming Sword 2015». Mācības no 11. līdz 29. maijam pirmo reizi vienlaikus norisinājās visu trīs Baltijas valstu teritorijā — Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, un tajās piedalījās astoņu valstu speciālo operāciju spēku karavīri no ASV, Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas, Norvēģijas, Polijas un Zviedrijas.

Black Hawk SUV

«Speciālo uzdevumu vienībām ir īpaša spēja, kas sevišķi nozīmīga jaunajā drošības vidē, lai cīnītos ar «zaļajiem cilvēciņiem» un pretotos terorisma draudiem. Mūsdienu mainīgajā pasaulē mums nepieciešami augstā līmenī apmācīti karavīri, kuri spēj nekavējoties reaģēt uz dažādām krīzēm, un mācības «Flaming Sword» dod iespēju apmācīt šādus karavīrus, vienlaikus uzlabojot Latvijas un Lietuvas bruņoto spēku sadarbību un savietojamību,» uzsver ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Uzdevuma izpilde, izmantojot «CV-22 Osprey».
Uzdevuma izpilde, izmantojot «CV-22 Osprey».
SUV kaujinieki gatavi veikt nākamo uzdevumu.
SUV kaujinieki gatavi veikt nākamo uzdevumu.
Koordinācija pirms uzdevuma.
Koordinācija pirms uzdevuma.
Brīdi pirms ēkas ieņemšanas Daugavpils cietoksnī.
Brīdi pirms ēkas ieņemšanas Daugavpils cietoksnī.

Mācību laikā to dalībnieki pilnveidoja iemaņas kolektīvi reaģēt uz specifiskām krīzes situācijām. Sabiedrotie spēki atbilstoši mācību scenārijam izpildīja dažādus uzdevumus, to skaitā mērķa izsekošanu un identifikāciju, pretinieka aizturēšanu un neitralizēšanu, pierādījumu savākšanu un analīzi. Mācību laikā sabiedrotie spēki kopīgi veica sarežģītas sauszemes, gaisa un jūras operācijas.

Pērn šīs mācības Latvijas teritorijā norisinājās pirmo reizi un tajās piedalījās speciālo operāciju spēku karavīri, bet šogad mācības notika visā Latvijas teritorijā, to redzamākā daļa — Liepājā, Daugavpilī un Mērsragā. Šogad viens no svarīgākajiem mācību mērķiem bija to scenārijā integrēt konvencionālos spēkus. Līdz ar to mācību dalībnieki bija ne tikai speciālo operāciju spēku karavīri no Latvijas, ASV, Norvēģijas un Lietuvas, Valsts robežsardzes Aviācijas dienesta Apsardzes un speciālo uzdevumu nodaļas «Sigma» un Valsts policijas pārstāvji, bet arī karavīri un zemessargi no Zemessardzes un Sauszemes spēku kājnieku brigādes izlūkvadiem, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas, Gaisa spēku aviācijas bāzes un Jūras spēku flotiles. Mācībās atbalstu sniedza arī ASV karavīri ar helikopteriem «UH-60 Black Hawk» un «CV-22 Osprey», kas atrodas Latvijā starptautiskās operācijas «Atlantic Resolve» ietvaros. Ņemot vērā plašo mācību norisi Latvijā, kas ne vienmēr bija vērojama sabiedrības acīm, arī sadarbības stiprināšana ar valsts un paš­valdību iestādēm bija viens no galvenajiem mācību uzdevumiem. Majors Juris Ušackis, Speciālo uzdevumu vienības komandieris, ir gandarīts par sasniegto mācībās: «Mācību mērķis bija vingrināt Nacionālo bruņoto spēku spēju veikt speciālās operācijas, vienlaikus pilnveidojot sadarbību ar valsts tiesībsargājošām iestādēm un pašvaldību institūcijām. Sadarbība starp visām iesaistītajām institūcijām bija ļoti konstruktīva, turklāt ar katru reizi sadarbība pilnveidojas, mēs saprotam viens otra uzdevumus arvien labāk.»

Speciālo uzdevumu vienības komandieris uzsver, ka, izvērtējot ģeopolitisko situāciju, šobrīd kā vēl nekad ir svarīgi būt gataviem reaģēt uz jebkura rakstura apdraudējumu. «Mēs nepieturamies pie viena konkrēta scenārija, bet trenējamies reaģēt uz dažādām situācijām.»

Mācību vadošās valsts Lietuvas Speciālo operāciju spēku komandieris pulkvedis Modests Petrausks uzsver, ka «Lietuvas bruņoto spēku Speciālo operāciju spēku vadītās mācības ir vēstījums ikvienam, ka Lietuvas speciālie spēki kopā ar sabiedrotajiem un citām Lietuvas bruņoto spēku regulārajām vienībām, valsts un pašvaldību iestādēm strādā kā viena komanda, lai stiprinātu Baltijas valstu reģionālo drošību.»

Savukārt ASV Speciālo operāciju spēku vienības sadarbības virsnieks Latvijā kapteinis Zaks Kāstls lakoniski uzsver alianses speciālo operāciju spēku sadarbības nozīmīgumu: «ASV karavīru piedalīšanās šādās mācībās veicina mūsu spēku savietojamību, kā arī nodrošina visu sabiedroto izpratni par pārējo valstu uzdevumos lietoto taktiku, tehniskajām iespējām un procedūrām, lai NATO Speciālo operāciju spēki varētu darboties kā vienots spēks.»

Apvienotās speciālo operāciju spēku mācības «Flaming Sword» pirmo reizi pēc Lietuvas bruņoto spēku Speciālo operāciju spēku iniciatīvas notika 2012. gadā.

Sagatavojusi kapteine Sandra Brāle,
Speciālo uzdevumu vienība.
Foto — Gatis Dieziņš un no Lietuvas Bruņoto spēku arhīva.

Baltijas valstu bruņoto spēku snaiperi trenējas Ādažos

Taivo Trams

Foto — Gatis Indrēvics.

Kādam trāpīgas šaušanas prasme dāvāta talanta veidā, cits pie tās ticis ilgu un smagu treniņu rezultātā. Maijā un jūnijā ar šīm prasmēm apveltītie triju Baltijas valstu bruņoto spēku snaiperi gan trenējās, gan salīdzināja savas spējas Ādažu poligonā. Gandrīz mēnesi ilgajā apmācības kursā šāvēji apguva jaunas un padziļinātas šaušanas prasmes, bet nodarbību pēdējās dienās, laikā ap Līgo svētkiem, paredzētas sacensības, kurās tiks
noskaidroti labākie starp līdzīgiem.

Snaiperi

Šauj profesionāļi, šauj zemessargi
Šāds šaušanas apmācības kurss notiek pirmo reizi, un pirmo reizi tajā vienkopus ar profesionālā dienesta karavīriem savu māku pilnveido arī zemessargi.

«Šāda kursa organizēšana bija mūsu šī gada plānā — bijām iecerējuši izveidot pilnvērtīgu šaušanas kursu, kurā sadarbotos visu trīs Baltijas valstu karavīri. Mērķis ir pilnveidot iemaņas un arī parādīt savu pro-gresu mācību pēdējās dienās,» stāsta kursa instruktors Jānis Bērziņš (vārds mainīts).

Kurss sākās 25. maijā un ar nelieliem pārtraukumiem ilgs apmēram 12—13 dienas, līdz 25. jūnijam, kad notiks kursa noslēguma ceremonija.

«Kursa ietvaros apmācāmie apgūst šau­šanas iemaņas, iemaņas darbā pāros, arī iemaņas šaušanā līdz 800 m attālumā, šauša­- nu īslaicīgi redzamos mērķos, šaušanu no slēpņa, novērošanas vingrinājumus, atmiņas treniņus. Būs arī ekskluzīva iespēja šaut ar visu veidu ieročiem vienā trasē, apvienojot visus minētos elementus. Šie paši vingrinājumi, ko mēs pilnveidojam kursa laikā, karavīriem būs jāveic arī sacensībās,» saka J. Bērziņš. Noslēgumā tiks apkopoti visi rezultāti, savukārt pēc tam svinīgi apbalvos pirmo trīs vietu ieguvējus.

Mācās sastrādāties ar kaimiņiem
Viens no svarīgākajiem kursa mērķiem ir sadarbības spēju attīstīšana ar citu valstu apakšvienību karavīriem. «Mums ir jāsaprot un objektīvi jāsalīdzina savs un viņu līmenis, kā arī jāiemācās efektīvi darboties vienā komandā, pildot kopīgus uzdevumus,» skaidro instruktors.

Snaiperi

No Igaunijas un Lietuvas kursā piedalās tikai profesionālie karavīri, bet Latvijai ir izdevies apmācībām piesaistīt arī zemessargus. «Zemessardzes karavīriem tas noteikti ir labs izaicinājums, jo šāda kursa pieejamība tiešām ir ekskluzīva iespēja.» Mācībās iesaistīto zemessargu pieredze un sagatavotības līmeņi ir ļoti dažādi, atzīst instruktors. «Šos zemessargus mēs pilnīgi objektīvi nevaram salīdzināt ar obligātā dienesta karavīriem — pieejamie resursi un mācībām atvēlamais laiks ir pārāk atšķirīgi. Taču es gribu uzsvērt, ka ir atbraukuši zemessargi ar ļoti augstu motivāciju, kuri apgūst kursu ar maksimālu atdevi. Ir prieks strādāt ar tādiem cilvēkiem, kam ir vēlme kaut ko darīt un apgūt jaunas lietas.»

Viena no problēmām, ko noteikti nāksies risināt nākamo kursu laikā, ir pieejamo ieroču dažādība. Kursā nākas strādāt ar visdažādāko tipu ieročiem, lai gan, protams, daudz vienkāršāk, vieglāk un pareizāk būtu strādāt ar vienu ieroču veidu. Piemēram, teju visiem zemessargiem ir atšķirīgas šautenes un izmantojamā optika, tāpēc viņi kursā piedalās ar saviem ieročiem, kas viņiem sagādāti bataljonos.

Sacensības būs vēsturisks notikums
Vēl viens būtisks kursa uzdevums ir iespēja bruņotajos spēkos beidzot organizēt vērienīgas, pamatīgas šaušanas sacensības at­- bilstoši šīs specialitātes prasībām. «Pēdējās divās kursa noslēguma dienās visiem būs iespēja parādīt savas prasmes un to, kas apgūts šo apmācību laikā. Lai gan jau tagad var teikt, ka līmenis būtībā visiem ir ļoti līdzīgs. Mums ir sava specifika — mēs esam mazas valstis, un līdz ar to ir arī salīdzinoši maz šīs profesijas pārstāvju. Tas savukārt nozīmē, ka mēs ļoti daudz resursu varam veltīt efektīvai apmācībai, jo varam veidot mazas grupas ar nelielu cilvēku skaitu tajās. Tādējādi katram tiek veltīts vairāk uzmanības, nekā tas būtu lielās mācību grupās,» skaidro J. Bērziņš. Ar šīm mācībām un sacensībām savā ziņā tiek rakstīta mūsu bruņoto spēku vēsture, atzīst in-struktors, jo šāda līmeņa šāvēju sacensības ir pirmo reizi. Pirmo reizi tās notiek nevis šautuvē, kur pieejamās šaušanas distances ir salīdzinoši ļoti īsas, bet lauka apstākļos, kādos šāvējiem nāktos strādāt īstenībā.

Snaiperi

Sacensība pašam ar sevi
Viens no labākajiem un pieredzes bagātākajiem šāvējiem zemessargu vidū ir Zemessardzes Studentu bataljona vecākais zemessargs Valdis Kalniņš. Viņš ar šaušanu sācis nodarboties jau pusaudža gados, kad iestājies Jaunsardzē. Ar nelieliem pārtraukumiem viņš šaušanā trenējies visu šo laiku, bet pēdējo gadu šai nodarbei pievērsies īpaši intensīvi.

«Šis kurss noteikti dod lielāku un plašāku ieskatu šajā specialitātē. Jau tagad ir daudz noderīgas, svarīgas un interesantas informācijas, kas noteikti būs izmantojama arī turpmākajā dienestā. Manā pieredzē šāda līmeņa kurss zemessargiem tiek piedāvāts pirmo reizi, un te patiešām ir daudz, ko apgūt,» atzīst V. Kalniņš.

Salīdzinot līdz šim apgūto teoriju un praksi, viņš rezumē, ka pamatprincipi būtībā ir vieni un tie paši, taču šajā kursā visas tēmas tiek skatītas salīdzinoši dziļāk un konkrētāk. Lai gan sarunas laikā kurss vēl nav ne pusē, V. Kalniņš atzīst, ka zināmu progresu savās šaušanas iemaņās jau jūt. «Kursa in-struktoriem ir nedaudz citāda pieeja šaušanas apmācībā, bet, ja ir sasniegtas un iz­- pildītas viņu prasības kāda konkrēta uzdevuma izpildē, tad progresu jau var just.»

Ikdienā Valdis strādā metālapstrādes uzņēmumā, daudz sporto. Protams, lielu daļu laika aizņem dienests Zemessardzē. «Cenšos visu saplānot, lai laiks pietiek visam.» Runājot par gaidāmajām sacensībām šaušanā, viņš secina, ka viss kurss būtībā ir sacensība un vispirms pašam ar sevi. «Ir jāpārvar sava nevarēšana un nesaprašana. Vairāk jāstrādā pašam ar sevi — jāsaprot savas kļūdas un jāmēģina tās novērst. Kā tas būs izdevies — to redzēs kursa noslēgumā.»

Norvēģijas Zemessardze

Norv tkcr14MG_2692

Vēsture. Norvēģijas Zemessardze tika izveidota no norvēģu pretošanās vienībām. Tika nolemts, ka šīs vienības ir jāpārņem Norvēģijas valdības kontrolē, jo Otrā pasaules kara laikā šīs vienības bija darbojušās patstāvīgi un pildījušas no Apvienotās Karalistes saņemtās pavēles. Pēc kara tika nolemts, ka Zemessardze izmantos šo vienību karavīru sekmīgo pieredzi un prasmes. 1945. gadā, t.i., pirms 70 gadiem, viņus iekļāva toreiz izveidotajā Zemessardzes civilajā daļā — šai struktūrai tika uzdots kontrolēt Zemessardzes komandiera rīcību, lai tā atbilstu likumam par Zemessardzi, piemēram, lai karavīriem tiktu dotas likumīgas pavēles, lai Zemessardzes vienības netiktu nosūtītas dienestā ārzemēs, lai attiecīgā valsts teritorijā tiktu izmantota vietējā Zemessardzes rota utt. Šī civilā struktūra ir ieinteresēta panākt, lai valdība nodrošinātu, ka Zemessardzei tiktu piešķirti nepie­- ciešamie līdzekļi un aprīkojums efektīvai savu funkciju veikšanai.

Mērķi un uzdevumi. Zemessardzes galvenais uzdevums ir Norvēģijas teritoriālā karaspēka darbības organizēšana valstī. Zemessardzes apgabala komandierim ir pulk­veža amats — viņš ir attiecīgā apgabala vietējo Zemessardzes vienību militārais vadītājs un izskata ikvienu militāra rakstura jautājumu. Zemessardzes apgabala komandieris sniedz citām militārajām vienībām nepieciešamās ziņas, piemēram, kurās vietās ir droši pārvietoties, kur ir iespējams dabūt ūdeni, kā dzīvo attiecīgā apgabala civiliedzīvotāji u.tml. Šī informācija ir ļoti būtiska. Pagājušajā vasarā, kad ASV Jūras kājnieki veica savu Norvēģijā uzglabāto ieroču modernizāciju, Zemessardze nodrošināja šīs operācijas apsardzi. Norvēģijas Zemessardzei ir arī svarīga loma militārās infrastruktūras objektu apsardzē. Zemessardze nodrošina arī zemes un jūras sakaru līniju darbību.

Apmācība. Likumdošana nosaka veikt parasto vienību zemessargu apmācību sešas dienas gadā un virsnieku — deviņas dienas gadā. Pašreiz zemessargu apmācība notiek četras dienas gadā divu gadu laikā (paredzēto trīs gadu vietā) un virsnieku apmācība — sešas dienas gadā. Zemessargi apmācību laikā apgūst pamatiemaņas darbā ar ieročiem, piedalās militārajās mācībās un tiek apmācīti kaujas uzdevumu veikšanā.

Norv IMG_0892

2009. gads bija īpašs, jo līdzekļu trūkuma dēļ Norvēģijas Zemessardzei mācības netika organizētas. 2005. gadā Norvēģijas Zemessardzē tika izveidotas ātrās reaģēšanas vienības, kuru personāla apmācība bija prioritāte. Kopš tā laika apmācību līmenis ir audzis, un pagājušajā gadā tika apmācīti jau aptuveni 65 procenti no parasto vienību zemessargiem.

Norvēģijas Zemessardzes komandieris atbild par vienību apmācību, līdz tās ir sagatavotas kaujas uzdevumu un misiju veikšanai. Kad Zemessardzes vienība tiek nosūtīta misijā, tā nonāk Norvēģijas Zemessardzes Apvienotā štāba pakļautībā.

Zemessardzes likums. Karavīrs, kad viņš ir pabeidzis divpadsmit mēnešu karavīru pamatapmācības kursu — obligāto karadienestu Norvēģijas Sauszemes spēkos, Karaliskajos gaisa spēkos vai Karaliskajos jūras spēkos —, uz septiņiem mēnešiem nonāk zemessargos. 44 gadi ir maksimālais vecums dienestam Zemessardzē.

2007. gadā tika pieņemts jauns Norvēģijas Zemessardzes likums, kurš paredz, ka zemessargiem ir jāsniedz sabiedrībai atbalsts plūdu vai līdzīgu dabas katastrofu gadījumos.

Organizācija. Norvēģijas Zemessardzē ir 11 teritoriālie apgabali. Zemessardzes štābā, kas atrodas Elverumā, strādā aptuveni 45 kareivji, virsnieki un civilpersonas. Norvēģijas Zemessardzes skola un kompetences centrs atrodas valsts vidienē — Dumbosā, un tajā strādā aptuveni 50 virsnieki un civilpersonas, kas atbild par jaunāko virsnieku apmācību no leitnanta līdz kapteiņa dienesta pakāpei. Viņi apgūst zināšanas par dažādām ieroču sistēmām, kā arī speciālas iemaņas, piemēram, snaipera prasmes. Zemessardzes Jūras spēku mācību un kompetences centrs atrodas Bergenā, un tajā ir aptuveni 20 virsnieki. Instruktoru skola atrodas Pošangerē.

Norvēģijas Zemessardzei ir savas sauszemes, jūras spēku un pretgaisa aizsardzības vienības. 90 procenti zemessargu ir sauszemes vienību karavīri — vieglie kājnieki. Norvēģijā ir gara krasta līnija, tāpēc ir zemessargu jūras spēku vienības, kas darbojas valsts piekrastē un ostu apkārtnē, to skaitā ir četras ātrās reaģēšanas radiolokācijas un laivu vienības apmēram 20 rotu sastāvā. Zemessardzes pretgaisa aizsardzības vienības ir atbildīgas par Zemessardzes vienību izvietojuma vietu un militāro lidlauku pretgaisa aizsardzības nodrošināšanu. Dienestam lidlaukā ir noteiktas īpašas prasības, tāpēc šajās vienībās dienošajiem ir nepieciešams iegūt attiecīgas zināšanas. Kopumā ir 250 dažādas Zemessardzes rotas, un katrā no tām ir apmēram 175 zemessargi, kā arī 15 ātrās reaģēšanas vienības ar 200 karavīriem.

Norvēģijas Zemessardzē («Heimevernet») dien 45 000 karavīru,
kas veido aptuveni 67% no Norvēģijas Bruņoto spēku personālsastāva. Zemessardzes budžets ir tikai 3% no Norvēģijas aizsardzības budžeta.

Norvēģijas Zemessardzes 250 parastajās rotās ir 45 000 zemessargu. Zemessardzes vienības ir izvietotas valsts apdzīvotajās vietās; zemessargi tiek iesaukti un apmācīti pēc to dzīvesvietas. Ikviens zemessargs pārzina tās vietas reljefu, pazīst savus kaimiņus, vietējos policistus utt. Tas palielina ikviena šādi sagatavota karavīra vērtību, jo tā ir priekšrocība, ko var izmantot pret ienaidnieka karavīru, kam attiecīgais apvidus nav pazīstams. Zemessargu 15 ātrās reaģēšanas vienībās ir 3000 karavīru, un tajās ir dažādi vadi — parasto kājnieku, snaiperu — ar dažādiem ieročiem, t. sk. 15. kalibra

ložmetēju, radiolokācijas jeb radara vadi, kas novēro kuģu ienākšanu ostās, reindžeru, medicīniskā atbalsta un speciālo operāciju vadi, kas spēj ieņemt kuģus, ūdenslīdēji, kas nodarbojas ar mīnu meklēšanu ostās, un specializētie suņu apmācību vadi. Šīm vienībām nav vismodernākā apbruņojuma, tomēr to rīcībā ir labi prettanku ieroči.

Obligātais karadienests ir veids, kā Norvēģijas Zemessardze var nodrošināt vajadzīgo personālu. Lai būtu 45 000 zemes­- sargu, katru gadu ir nepieciešami 4500 kareivji, kuri Zemessardzē nonāk pēc obligātā karadienesta Norvēģijas Sauszemes spēkos, Karaliskajos jūras spēkos un Karaliskajos gaisa spēkos. Tagad Norvēģijā obligātais karadienests attiecas arī uz sievietēm, tāpēc Zemessardze var izvēlēties no 60 000 kareivju vismotivētākos, kas būtu piemēroti dienestam Zemessardzes vienībās.

Norv 23-7-2011 9

Valsts mēroga loģistikas jautājumu risināšana ir sarežģīts uzdevums — ir jāspēj organizēt visu Zemessardzes vienību personāla līdzdarbošanos. Zemessardze ir noslēgusi līgumu ar civilo darbuzņēmēju, lai noskaidrotu, kā uzlabot apgādes sistēmu.

Virsnieku apmācība. 40 instruktori tiek apmācīti sešu mēnešu laikā. Gadā — 80 cilvēki, kas pēc gada tiek paaugstināti seržanta pakāpē. Norvēģijas Zemessardzē ir 12 000 virsnieku un instruktoru. Tās personālsastāvs nomainās par 10 procentiem gadā, tāpēc katru gadu ir nepieciešami 1200 jauni virsnieki un instruktori. Norvēģijas Sauszemes spēki, Karaliskie jūras spēki un Karaliskie gaisa spēki nodrošina vēl aptuveni 600 cilvēkus, bet tas ir mazāk nekā nepieciešamais virsnieku un kareivju skaits.

Zemessardzē ir izveidota līderu programma, kurā tiek atlasīti spējīgākie kareivji, kas nākotnē, pēc apmācības, spētu kļūt par dažāda līmeņa Zemessardzes vienību komandieriem. Bieži vien šīs programmas ietvaros tiek izraudzīti cilvēki, kas sevi jau ir pierādījuši kā līderi civilajā profesijā. Viņi spēj motivēt pārējos karavīrus.

Ekipējums un apbruņojums. Zemessardzē joprojām trūkst ekipējuma, un Zemessardzes rotām nav savu dienesta transport­- līdzekļu. Šis jautājums tiek risināts, lai zemessargiem nodrošinātu alternatīvas transporta iespējas. Piemēram, sniega motociklus Finn­markas reģionā, kur kareivji prot ar tiem braukt. Tiek izstrādāta arī jauna sistēma, kas noteiktu, ka krīžu vai kara apstākļos zemessargiem būtu iespējams izmantot civilo transportu dienesta vajadzībām. Zemessardzes ātrās reaģēšanas vienības ir nodrošinātas ar dienesta militārajiem transport­­- līdzekļiem.

Katra Zemessardzes rota ir aprīkota ar sakaru termināli, kas ļauj tām elektroniski saņemt un pārraidīt informāciju no sava štāba uz attiecīgā Zemessardzes apgabala štābu, kas savukārt var šo informāciju pārraidīt tālāk uz Zemessardzes Apvienoto štābu. Zemessardzes rotas ir izvietotas apmēram 250 dažādās vietās, un ar šo sistēmu Apvienotais štābs gūst labu priekšstatu par notiekošo Zemessardzes apakšvienībās.

Līdz 2018. gadam Zemessardzes jūras spēku vienības saņems jaunus kuģus. Savukārt Zemessardzes rotas jau saņem apbruņojumā jauno HK 416 triecienšauteni, kas ir ļoti viegli izmantojams ierocis. Zemessargi šogad saņems arī jaunus formas tērpus.

Komandiera sapnis ir panākt, lai ikviens zemessargs saņemtu vajadzīgo ekipējumu un aizsardzības līdzekļus — labāko formas tērpu un modernāko rokas ieroci, bet tas prasa lielus finanšu līdzekļus. Visu zemessargu nodrošināšana ar šādu mūsdienīgu ekipējumu izmaksātu aptuveni simt miljonus eiro.

Lapa sociālajā tīklā «Facebook». Norvēģijas Zemessardzes komandieris ir ļoti aktīvs sociālo mediju lietotājs — viņam ir arī savs profils «Facebook», kur viņš katru dienu ievieto ziņas un attēlus. Katru svētdienu viņš sniedz kopsavilkumu par nākamās nedēļas plāniem un katru dienu informē par paveikto.

Starptautiskā sadarbība. Norvēģijas Zemessardzei ir laba starptautiskā sadarbība ar ASV Minesotas pavalsts Nacionālo gvardi, un tā ir ASV Bruņotajos spēkos vis­ilgāk pastāvošā apmācību un kultūras apmaiņas programma, kuras ietvaros ik gadu 100 zemessargi tiek nosūtīti uz ASV. Savukārt 100 Nacionālās gvardes karavīri tiek nosūtīti uz Norvēģiju. Zemessardzei ir arī laba sadarbība ar citu Skandināvijas valstu zemessargiem.

 Jaunie aizsardzības plāni. Stratēģiskā situācija, arī tas, kas šobrīd notiek Ukrainā, apliecina, ka Zemessardze ir nepieciešama un ir pareizā izvēle. Norvēģijas armija nav liela, un armijas vienību pārvietošana no pašreizējā izvietojuma vietām uz valsts rietumiem vai ziemeļiem varētu ilgt nedēļām, bet ir svarīgi, lai karavīri būtu izvietoti visā valsts teritorijā, un Zemessardze to var nodrošināt. Ar nelieliem naudas līdzekļiem iespējams palielināt karavīru operacionālo efektivitāti. Norvēģijas Zemessardzei ir jāatbilst mūsdienu prasībām, un šīm iecerēm un Zemessardzes attīstībai ir arī Norvēģijas parlamenta atbalsts. Zemessargi var ikdienā darboties katrs savā profesijā, tādējādi atbalstot civilo sabiedrību, kas ir svarīgi.

Foto — Kristians Kapelruds/HV/Forsvaret.

Norvēģijas Zemessardzes priekšrocības

Norvegis _DSC1775Saruna ar «Heimevernet» komandiera vietnieku brigādes ģenerāli Īvaru Halsetu.

 

 

Līga Lakuča 

Foto — Ērlings Eikli un Kristians Kapelruds.

— Norvēģijas Zemessardze šodien. Kas, jūsu­prāt, ir labs, un ko jūs vēlētos tajā mainīt?
— Viena no Zemessardzes priekšrocībām, manuprāt, ir civilo un militāro zināšanu apvienojums, kam klāt vēl nāk vietējā apvidus pārzināšana — tā noteikti ir laba lieta, ko vajadzētu saglabāt. Otra laba lieta ir tā, ka zemessargi ir izvietoti visā valstī.

Iespējams, mums vajadzētu pārdomāt faktu, ka situācija pasaulē ir mainījusies, ka mums varbūt ir nepieciešami jauni ieroči, tāpat to, ko varam mācīties no Ukrainas pieredzes.

Mēs ar šiem jautājumiem nodarbojamies — tā ir daļa no manis pārstāvētās organizācijas ikdienas uzdevumiem. Tieši tagad mēs palielinām informācijas virsnieku un fotogrāfu skaitu, bet ir būtiski, lai komandieri saprastu, ka šim jautājumam nākotnē būs ļoti svarīga loma. Ar to vien, ka karavīram ir labs ierocis, vairs nepietiek. Ir nepieciešams, lai mēs arī spētu cilvēkiem darīt zināmu to, kas notiek kaujas laukā. Zemessardzes vadība cenšas apzināt zemessargus, kas spētu darboties ar kameru, kas pēc profesijas ir žurnālisti, — viņus mēs varam apmācīt, lai viņi varētu veikt šo darbu.

— Cik daudz kaujas mediju komandu jums vajadzētu?
— Protams, ir nepieciešama centralizēta sistēma, kurai būtu pieejami izlūkošanas dati un analīze par attiecīgā brīža draudiem medijiem, kā arī iespējas piedāvāt atbilstošus risinājumus. Mums ir jābūt speciālistiem, kas nodarbotos ar jau notiekošā mediju kara analīzi. Nākamais solis — nodrošināt, ka mūsu militāro mediju komandas tiktu izvietotas dažādās vietās Norvēģijā ar nepārtrauktu darba režīmu, protams, atkarībā no situācijas. Šīs lietas ir vēl idejas līmenī, bet jautājumi ir radušies no tā, ko redzam Ukrainā. Taču mēs varam rīkoties un sākt tos risināt Zemessardzei ierastajā veidā, jo mums jau ir savi žurnālisti, fotogrāfi un citi profesionāļi, kas ir beiguši obligāto karadienestu, un šī uzdevuma veikšanai mēs varam organizēt viņiem nepieciešamo papildu apmācību.

— Vai varat apstiprināt, ka gandrīz ikvienam Norvēģijas iedzīvotājam ir vismaz pamata militārā izglītība?
— Tā tas iepriekš patiešām bija… Tagad katru gadu 19 gadu vecumu sasniedz aptuveni 30 000 Norvēģijas vīriešu. No šī skaita mēs apmēram 8500 iesaucam obligātajā karadienestā — tātad aptuveni viens no trim norvēģiem vai pat vēl mazāk tiek iesaukts obligātajā karadienestā, bet šiem skaitļiem ir tendence samazināties. Tagad obligātajā karadienestā iesaucam arī sievietes, un viņas dažās jomās spēj sasniegt pat labākus rezultātus. Tātad vīriešu skaits armijā vēl samazināsies… Tāpēc tagad politiķu atbildība ir izlemt, kas mums ir nepieciešams. Šobrīd kā viens no varbūtējiem nākotnes modeļiem tiek apskatīta iespēja, ka Zemessardze organizētu sešu mēnešu militāro apmācību ikvienam Norvēģijas iedzīvotājam, lai pēc tam varētu izvēlēties labākos turpmākajam profesionālajam dienestam Norvēģijas Sauszemes spēkos, Karaliskajos jūras spēkos vai Karaliskajos gaisa spēkos.

— No Norvēģijas aizsardzības budžeta trīs procenti tiek piešķirti Zemessardzei. Vai, jūsuprāt, tas ir pietiekami?
— Interesants jautājums, jo vienmēr var teikt, ka ir nepieciešami lielāki finanšu līdzekļi, un ikviens apstiprinās, ka naudas vajag vairāk. Tomēr, ja salīdzinām mūsu organizāciju un tās mērķus, manuprāt, mēs saņemam nepieciešamos līdzekļus. Jūs varētu vaicāt, vai nav jāpārskata un jāpaaugstina mūsu organizācijas mērķi? Cilvēki, kas strādā šajā organizācijā, atbildētu apstiprinoši. Protams, mēs varētu būt labāk aprīkoti, ar labākām un plašākām apmācību iespējām, un mēs pēc tā tiecamies, bet arī pārējās Norvēģijas Bruņoto spēku struktūrvienības cenšas panākt, lai būtu vairāk naudas.

Norv _MG_0130

— Cik svarīga ir Zemessardzes loma Norvēģijas sabiedrībā?
— Manuprāt, tā ir ļoti svarīga. Norvēģijas armijā ietilpst Sauszemes spēki un Zemessardze, un Sauszemes spēkos dienošo karavīru skaits kopš aukstā kara beigām 1990. gadā ir samazināts no aptuveni vairāk nekā 200 000 karavīru līdz 10 000 karavīru, kas skaitliski ir līdzvērtīgi vienai brigādei. Tā ir ļoti augstas kvalitātes vienība, bet, ņemot vērā Norvēģijas sauszemes teritorijas lielumu, ar vienu brigādi ir par maz. Mūsu bruņotajiem spēkiem ir jābūt izvietotiem arī tajās vietās, kur tie nav pārstāvēti. Šo funkciju nodrošina Zemessardze kā armijas sastāvdaļa. Mūsu kvalitāte ir masveidīgums, un tieši tas nodrošina, ka bruņotie spēki ir izvietoti visā valsts teritorijā. Tātad, ja notiku kaut kas neparedzams, mēs būsim tur, kad tas notiks, vai arī ieradīsimies tūlīt pēc tam, kad kaut kas būs noticis. Un tā ir mūsu priekšrocība!

— Vai Norvēģijas sabiedrībā pēdējā gada laikā ir novērojamas kādas pārmaiņas saistībā ar notikumiem Ukrainā? Vai šie notikumi ir ietekmējuši Norvēģijas Zemessardzes darbību?
Šiem notikumiem ir lielāka ietekme uz mūsu bruņotajiem spēkiem kopumā, ne tik daudz tieši uz Zemessardzi, jo pēdējo 15—20 gadu laikā Norvēģijas Zemessardze nekur nav sūtīta ārpus valsts un ir gatava iespējamām operācijām Norvēģijas teritorijā. Pēdējo piecu gadu laikā, jo īpaši pēdējos divos gados mūsu uzmanība ir bijusi pievērsta Norvēģijas drošības politikas jautājumiem, un Zemessardze ilgstoši ir bijusi šīs politikas sa­- stāvdaļa. Šobrīd Norvēģijas aizsardzības sistēmai ir tās pašas prioritātes, kuras Zemessardzei jau ir pēdējo 20 gadu laikā.

— Kāda ir Norvēģijas sabiedrības attieksme pret Zemessardzi? Vai norvēģi lepojas ar to, ka dien Zemessardzē?
— Dienests Zemessardzē ir ļoti populārs, un pēdējo gadu laikā sabiedrības atbalsts arvien pieaug. Tomēr pirms dažiem gadiem situācija bija atšķirīga, tāpēc mēs daudz darām, lai ieinteresētu Norvēģijas sabiedrību par notiekošo Zemessardzē. Esmu pārliecināts, ka daudzi norvēģi nezina par Zemessardzi tādā līmenī, kā mēs to vēlētos. Tāpēc mēs strādājam pie Zemessardzes popularizēšanas, lai mūsu pilsoņi to izvēlētos par dienesta vietu.

Kā motivējošu faktoru varu minēt to, ka Norvēģijas Zemessardzes ātrās reaģēšanas vienību nosaukumi tiek veidoti, izmantojot Otrā pasaules kara laikā Norvēģijas pretošanās kustības vienību īstenoto operāciju nosaukumus. Mēs vēlamies pretošanās kustības dalībnieku augsto motivāciju un prasmes izmantot kā paraugu šodienas Zemessardzes darbībā. Manuprāt, viņu centieni ātrās reaģēšanas vienību karavīriem ir būtiski.

— Vai Norvēģijas Zemessardze piedalās starptautiskajās mācībās? Jūs sadarbojaties ar amerikāņiem, bet vai jums ir vēl citi starptautiskās sadarbības pasākumi?
— Pamatā mums tiešām ir sadarbība ar amerikāņiem, bet ir arī daži pārrobežu apmācību projekti un sadarbība ar Zviedriju un Dāniju. Vēl mums ir studentu apmaiņas programma, kuras ietvaros mūsu karavīri dodas mācīties uz viņu skolām, savukārt mēs Norvēģijā apmācām viņu karavīrus. Visbeidzot mēs sadarbojamies ar Gruziju — esam nosūtījuši 10 virsniekus, kas palīdz gruzīniem plānot militārās mācības.

— Kas ir plānots Norvēģijas Zemessardzes attīstībā nākamajā gadā?
— Pašreiz Zemessardzes attīstība notiek saskaņā ar valdības 2012. gadā apstiprināto pārskata ziņojumu, kas attiecas uz laika periodu, sākot no 2013. gada. Proti, mēs palielinām apmācību apjomu, visi materiāli no centralizētās noliktavas tiek novirzīti uz reģioniem, notiek jaunu individuālo kājnieku ieroču iegāde, kā arī citu jautājumu risināšana. Mēs strādājam arī pie nākamā gada pārskata ziņojuma izveides, piedaloties Norvēģijas Aizsardzības štāba organizētajās darba grupās. 2016. gada pavasarī tiks izlemts, kādiem būs jābūt mūsu bruņotajiem spēkiem, sākot no 2017. gada. Šobrīd presē izraisījušās plašas debates par mūsu nākotnes izaicinājumiem, arī saistībā ar to, kas notiek Krievijā un Ukrainā, ar islāma ekstrēmistu grupējumu un citiem apdraudējumiem pasaulē. Norvēģijas Bruņoto spēku komandieris ir ļoti skaidri paudis, ka šodienas prasībām mūsu bruņoto spēku finansējums ir par mazu. Mums vajag vairāk
lī­dzekļu un arī lielāku personālu, lai spētu nodrošināt Norvēģijas Bruņoto spēku šodienas uzdevumu izpildi.

— Kā jūs vērtējat sociālo mediju lomu? Izskan apgalvojumi, ka mūsdienās kara-darbība vairs nelīdzināsies iepriekš pieredzētajai konvencionālajai karadarbībai. Arvien biežāk saskatām informācijas kara klātbūtni, kad masu saziņas līdzekļi tiek izmantoti kā ierocis.
— Jums ir pilnīga taisnība. Tas, ko Krievija dara Ukrainā, nepārprotami ir arī informācijas kampaņa. Mums ir jāuzlabo informācijas operāciju kvalitāte un jāpanāk, lai mūsu sniegtā informācija patiešām sasniegtu gan mūsu iedzīvotājus, gan karavīrus, kā arī citas valstis. Tāpēc mums ir jāapzina visas iespējas, lai spētu nodrošināt, ka tiksim galā ar informācijas jautājumiem nākotnes operācijās. Kā to panākt? Šobrīd mēs diskutējam par dažādām iespējām. Zemessardzē jau ir cilvēki, kas spēj komunicēt, māk fotografēt, filmēt utt., lai dokumentētu visu notiekošo, un tas, manuprāt, ir risinājums.

— Vai Norvēģijā pastāv kādi noteikumi saistībā ar robežas aizsardzību, it īpaši attiecībā uz pierobežas joslu? Vai tiek organizētas kādas īpašas apmācības?
— Norvēģija aukstā kara laikā bija pieņēmusi noteikumus, ka valsts austrumu daļā, Finnmarkas reģionā, netiks organizētas nekādas kopīgas mācības ar NATO. Apmēram pirms divdesmit gadiem šie noteikumi tika atcelti, un šobrīd Norvēģijā nepastāv teritoriāli ierobežojumi militāro mācību organizēšanai. Taču arī tagad nav nemaz tik daudz militāro mācību, kas tiktu organizētas valsts galējos ziemeļos un austrumos. Finnmarkas reģionā mums ir izveidots lielisks mācību un šaušanas poligons. Tajā ierodas arī NATO lidmašīnas, kuru apkalpes pilnveido bombardēšanas iemaņas. Tomēr galvenokārt šī vieta tiek izmantota kā šau­šanas poligons. Lai gan mums vairs nav spēkā noteikumi, kas aizliegtu militāro mācību organizēšanu Krievijas robežas tuvumā, mēs šādas mācības nerīkojam.

— Latvijā par ieroču glabāšanu mājās joprojām notiek diskusijas — atļaut
zemessargiem vai neatļaut un cik tas ir bīstami… Vai, jūsuprāt, zemessargiem ir nepieciešams ieročus glabāt mājās?
— Es uzskatu, ka viņiem tas nav nepieciešams. Norvēģijas Zemessardzē ir noteikta kārtība, kā mēs apbruņojam savus karavīrus. Karavīriem ir svarīgas trīs lietas — ierocis, munīcija un formas tērps. Piemēram, ja jums formas tērps un ierocis glabājas mājās, bet nav munīcijas — jūs neesat kaujai gatavs karavīrs. Tāpat arī gadījumā, ja jums mājās glabātos munīcija un ierocis, bet nebūtu formas tērpa. Visbeidzot jums mājās varētu glabāties munīcija un formas tērps, bet trūktu ieroča, arī tad jūs nebūtu kaujas spējīgs — visām šīm trim lietām ir jābūt kopā! Tas ir viens aspekts. Otrs, šodienas apstākļos nebūtu iespējama situācija, ka civilpersonu dzīvesvietās, proti, pa mājām tiktu uzglabāti 45 000 formas tērpu, ieroču un munīcija. Iespējams, tas būtu bijis pieļaujams pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados. Jāņem arī vērā, ka Norvēģijā ir ļoti stingri noteikumi ieroču uzglabāšanai mājās. Un Norvēģijas Bruņotajos spēkos vajadzētu būt tādiem pašiem noteikumiem attiecībā uz tiem karavīriem, kuri izvēlētos ieroci glabāt savās mājās, kā tas ir civiliedzīvotājiem. Karavīriem šajā situācijā būtu jānodrošina prasību ievērošana par speciālo ieroču plauktu vai seifu iegādi, uzstādīšanu utt. Tas prasītu daudz līdzekļu, un diez vai visos dzīvokļos tiem atrastos vieta. Visbeidzot, mums Zemessardzē ir ļoti stingri noteikumi ieroču uzskaites kontrolei — ir jāreģistrējas ieroču uzskaites žurnālā, ka jums ir izsniegts ierocis, jums tas ir jāatrāda utt. Tas prasītu daudz laika un daudzu cilvēku iesaisti. Tāpēc mēs neatbalstām uzskatu, ka ierocim būtu jāatrodas karavīra, respektīvi, zemessarga mājās. Karavīrs pēc pavēstes
saņemšanas un ierašanās norādītajā satikšanās vietā saņem formas tērpu, ieroci un munīciju. Pēc tam viņi dodas uz savu
vienību — tikai tad kļūstot par pilnvērtīgiem karavīriem.

— Vai Norvēģijas Zemessardzē ir skolas vecuma bērniem domāta jaunatnes
organizācija?
— Jā, mums ir šāda organizācija, kas paredzēta no 16 līdz 19 gadus veciem jauniešiem. Šajā organizācija ir aptuveni 700 dalībnieki — tā nav pārāk liela. Jaunieši apgūst īpašu apmācību programmu, kas ietver dzīvošanu teltī un prasmju izkopšanu izdzīvošanai brīvā dabā.

— Vai šīs organizācijas dalībniekiem, kad viņi tiek iesaukti dienestā, ir kādas priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem, kuri nav piedalījušies tajā?
— Norvēģijā nav šāda veida sistēmas, bet mums ir obligātais militārais dienests. Gandrīz 10 000 jauniešu katru gadu beidz militāro dienestu, un šis skaits nākotnē
nesamazināsies — tas saglabāsies līdzšinējā apjomā, bet varbūt arī palielināsies. Kad viņi ir pabeiguši obligāto militāro dienestu Sauszemes spēkos, Karaliskajos jūras spēkos vai Karaliskajos gaisa spēkos, viņi nāk pie mums. Tāpēc mums ir karavīri, kas papildina Zemessardzes rindas, un mums nav grūtību dabūt vajadzīgo zemessargu skaitu. Šobrīd gan Norvēģijas Bruņotie spēki samazina iesaucamo karavīru skaitu, it īpaši tas skar Sauszemes spēkus, un šī situācija ir izaicinājums, ar ko mums nākas saskarties.

— Jūs stāstījāt, ka Afganistānā esat dienējis kopā ar latviešiem. Kā vērtējat šo sadarbību?
— Dienests kopā ar latviešiem man bija ļoti laba pieredze — viņi bija ļoti profesionāli un ļoti labi karavīri, arī ļoti labi draugi. Mēs Afganistānā bijām kā viena komanda un viena vienība!

Tulkojis NBS rez. virsleitnants Kārlis Līdaks.

Radi sapni

Šā gada 22. un 23. maijā SHAPE militārajā bāzē Beļģijā (Monsā) jau 13. reizi norisinājās 24 stundu stafetes skriešanas sacensības, kurās iegūtie finanšu līdzekļi tiks ziedoti labdarībai (slimajiem bērniem).

SHAPE Latvijas kontingenta komandieris pulkvedis N. Aleksis (pirmais no kreisās) gatavs vest Latvijas komandu uz starta vietu.
SHAPE Latvijas kontingenta komandieris pulkvedis N. Aleksis (pirmais no kreisās) gatavs vest Latvijas komandu uz starta vietu.

Sacensībās piedalījās SHAPE bāzē dienošie dažādu valstu un nacionalitāšu pārstāvji kopā ar ģimenes locekļiem. Kopumā vairāk nekā 4000 cilvēki, skrienot vai ejot, veica apli pēc apļa pa stadiona skrejceļu un nodeva cits citam stafetes kociņu, kurā iestrādātais čips elektroniski veica apļu uzskaiti.

Sacensības tika atklātas ar visu komandu pārstāvju kopēju gājienu apkārt stadionam. Lai gan skrējienā varēja piedalīties sporta formas tērpā, dažu valstu pārstāvji izcēlās ar oriģināliem tērpiem un atribūtiem. Dāņi sacensības veica, velkot vikingu laivu, kurā vikingu lomās bija iejutušies bērni. Norvēģi atgādināja par troļļu klātbūtni. Amerikāņu komandas pārstāvji piedalījās lauka formas tērpā, nesot mugursomas ar ekipējumu. Daudzu valstu pārstāvji nesa savas valsts karogu.

Skrējiena laikā apkārt stadionam notika pasākumi, kuros varēja piedalīties visi, kuri vēlējās. Bija iespēja izmēģināt spēkus uz velotrenažieriem, piedalīties aerobikas nodarbībā, klausīties vietējās rokgrupas koncertu vai vienkārši baudīt maltīti kādā uzkodu tirgotavā.

Bija padomāts arī par pašiem mazākajiem bērniem — kamēr lielie skrēja, tikmēr mazākie bērni stadiona vidū rosījās tāllēkšanas smilšu bedrē.

Latvijas komanda atklāšanas gājienā.
Latvijas komanda atklāšanas gājienā.

Pirmo stundu laikā stadiona skrejceļā bija pamatīga burzma, jo vienlaikus uz skrejceļa atradās gan skrējēji, gan skrituļotāji, lieli un mazi sacensību dalībnieki. Stundām ejot un komandām sadalot spēkus starp dalībniekiem, skrejceļā palika aizvien mazāk cilvēku, un ap pusnakti stadionā varēja redzēt tikai skrienošus sacensību dalībniekus. Viss mainījās, tuvojoties nākamās dienas pusdienas laikam, kad atkal stadions mudžēja no cilvēku pārpilnības. Kad tuvojās sacensību noslēgums, visu komandu dalībnieki ar valstu karogiem vienojās kopīgā gājienā apkārt stadionam, tā pasvītrojot savu vienotību un kopību. Sacensības noslēdzās ar kopēju fotografēšanos stadionā.

Dažādu apļu skaitu atbilstoši savām spējām veica SHAPE bāzē dienošo latviešu ģimenes, īpaši pasākumā iesaistot bērnus un pat sabraukušos ciemiņus. Kopumā Latvijas komandu pārstāvēja 23 pieaugušie un bērni, kuri 24 stundu laikā ar vidējo ātrumu 10 km stundā noskrēja gandrīz 600 apļus, veicot 240 km. No 70 startējošām komandām neformālā konkurencē tika izcīnīta 11. vieta.

Sagatavojusi kapteine Laima Klauža,
NBS AŠ J-4 departamenta ATAP IMD vecākā virsniece.
Autores foto.

Santa Morozova – pirmā sieviete, kas ASV absolvē mīnmetēju komandiera kursu

Kaujas atbalsta bataljona Uguns atbalsta rotas 1. mīnmetēju vada komandiere leitnante Santa Morozova ir pirmā sieviete, kas absolvējusi mīnmetēju komandiera kursu ASV. Apmācības norisinājās Džordžijas pavalstī, Fortbeningā no 13. aprīļa līdz 15. maijam, un tajās piedalījās 47 ASV karavīri, kā arī pārstāvji no Lietuvas, Kuveitas un Latvijas. «Dodoties uz ASV, skaidri saskatīju, ka šis kurss nepieciešams manai specialitātei, man nebija nodoma sarīkot tur revolūciju un kļūt par vienīgo sievieti, kas šo kursu absolvējusi,» stāsta leitnante Morozova.

Morozova IMG_0100

Aizbraucot uz ASV, izrādījās, ka neviena sieviete Amerikā nav bijusi Sauszemes spēku mīnmetēju vada komandieris un līdz ar to nav arī piedalījusies mīnmetēju komandiera kursā. Sākumā leitnantei Santai Morozovai nebija atļauts piedalīties kursā, bet, pateicoties komandieru iesaistei, tika pieņemts lēmums, ka viņa tomēr izņēmuma kārtā varēs šo apmācību veikt.

Mīnmetēju komandiera kurss ir paredzēts mīnmetēju apkalpes karavīru prasmju attīstīšanai, galvenokārt mīnmetēju datu aprēķināšanai, jo ir skaidri jāzina, kādi dati nepieciešami, lai mīnas lidojums būtu precīzs. Tiek mācīti arī labākie paņēmieni, kas nepieciešami uzbrukuma un aizstāvības operācijās, kādu šaušanas veidu izvēlēties katrā taktiskajā situācijā.

Santa Morozova«Kurss bija ļoti vērtīgs, es apguvu visas tās zināšanas, kas man bija nepieciešamas, un es priecājos, ka mani nenosūtīja uz kādu citu kursu tikai tāpēc, ka es esmu sieviete, jo tas nebūtu objektīvi,» uzsver komandiere. «Izrādās, ka Latvijas bruņotie spēki ir ļoti atvērti jauninājumiem salīdzinājumā ar ASV armiju, kas ir daudz konservatīvāka, ja jau tur līdz šim nav bijušas sievietes šādā amatā. Konkrētajā amatā nav nozīmes, vai esi vīrietis vai sieviete, — ja tu esi karavīrs un vari izpildīt vajadzīgos kritērijus, varbūt pat izpildīt tos labāk nekā citi, tas ir pamata arguments, kāpēc tev jābūt šajā amatā.»

Santa MorozovaVada komandiera uzdevumi ir plānošana un nodarbību vadīšana, viņš ir atbildīgs par kaujas šaušanu. Jāplāno ne tikai ikdienas aktivitātes, bet arī dalība mācībās. Vadā ir ap 30 karavīri, kuru rīcībā ir astoņi mīnmetēji. NATO standartiem atbilstošais 81 mm mīnmetējs var šaut 5,6 kilometrus tālu.

«Mīnmetēju vads ir katras rotas un bataljona neatņemama sastāvdaļa. Tas pirmais spēj sniegt spēcīgu un ātru uguns atbalstu,» uzsver vada komandiere. Mācību laikā mīnmetēji tiek iedalīti bataljonam vai rotai un darbojas saskaņā ar to plāniem. Mīnmetēji vienmēr atrodas rotas vai bataljona aizmugurē, lai nosegtu teritoriju vairākus kilometrus uz priekšu. Tie šauj iepriekš norādītajos mērķos vai mērķos, kur pieprasa priekšējie uguns novērotāji.

Santa Morozova beidza Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju 2014. gada jūnijā un tika norīkota uz Kaujas atbalsta bataljona mīnmetēju vadu. «Iestājos armijā, jo vēlējos izaicinājumus un interesantu dzīvesveidu. Esmu Latvijas patriote. Rutīnas armijā nav nekad, vienmēr var atrast to, kas ir saistošs, kas padara mūsu ikdienu interesantu, lai arī mēs paši attīstītos.»

Sagatavojusi Daina Ozoliņa,
AM Preses nodaļas vecākā referente.
Foto — Gatis Dieziņš un Andris Arhomkins.

Sporta ziņas

Mārtiņš Puriņš un Lāsma Ozola ātrākie riteņbraukšanas čempionātā

Siguldas apkaimē 20. maijā norisinājās 2. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) čempionāts kalnu divriteņu (MTB) riteņbraukšanā, kurā uz starta stājās 72 dalībnieki no dažādu regulāro spēku uz Zemessardzes vienībām, lai 39 kilometru garajā distancē noskaidrotu labākos.

SP NBS MTB 718

Laiks sacensību dalībniekus lutināja, spīdēja saule, un 11.00 tika dots starts 2. NBS čempionātam. Jau no paša sākuma līdera lomu uzņēmās srž. Mārtiņš Puriņš no Sauszemes spēku kājnieku brigādes 1. komandas (SZS KBde) un maj. Andris Rozītis no Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljona (17. PABN), kuri pēc pirmā apļa (12 km) bija attālinājušies no sekotājiem gandrīz par minūti. Līderi, dodoties pēdējā aplī, pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem bija palielinājuši vēl par 25 sekundēm. Bija skaidrs, ka čempions būs viens no viņiem. Trešais otrā apļa kontrolatzīmi sasniedza kpr. Jānis Avotiņš (SZS KBde), kam bija izdevies atrauties no nelielās sekotāju grupas,  kurā bija  srž.  Aigars Kalējs, kpt. Uldis Čukurs, kpt. Lauris Morovskis, dkar. Gints Rozenbergs, vsrž. Vladimirs Misāns un kpt. Ingus Bunkovskis. Atlika gaidīt līderus finišā. Intriga izpalika, jo pēc 1.33:39 srž. M. Puriņš un maj. A. Rozītis finiša līniju šķērsoja kopā — rokās sadevušies. Kā vēlāk parādīja elektroniskā ierīce — srž. M. Puriņš par 0,04 sekundēm tomēr izrādījās ātrāks, kļūstot par absolūto un V-2 grupas uzvarētāju. Kpr. J. Avotiņš, līderiem zaudējot 1:07,74, finiša līniju sasniedza trešais, kļūstot par V-1 grupas uzvarētāju. 20 sekundes vēlāk finišēja V-1 grupas sudraba medaļas ieguvējs srž. A. Kalējs no Instruktoru skolas (IS), bet sekundi vēlāk V-2 grupas 3. vietas ieguvējs kpt. Ingus Bunkovskis no Gaisa spēku aviācijas bāzes (GS AB) un vsrž. V. Misāns (SZS KBde). 3. vietu V-1 grupā izcīnīja kpt. L. Morovskis (SZS KBDE 1. komanda).

PD vērtējumā 1. vieta srž. M. Puriņam (SZS KB) — 1.33:39,27, 2. vieta kpr. J. Avotiņam (SZS KBDE — 1.34:47,01, bet 3. vietu ieguva srž. A. Kalējs (IS) — 1.35:06,42.

Savukārt srž. U. Čukurs no Zemessardzes 44. kājnieku bataljona (ZS 44. KB) bija ātrākais V-3 grupā (1.35:23,94), apsteidzot gan kptlt. D. Jankovu no Jūras spēku flotiles (1.52:21,83), gan vzs. Ē. Melkurtu no Zemessardzes 22. kājnieku bataljona (1.58:31,59).

Sievietēm jau no sacensību sākuma vadībā izvirzījās Kuldīgas SEB MTB maratona 2. posma Virši-A distances uzvarētāja dkar. L. Ozola (SZS KBde 1. komanda), kas, savu pārsvaru palielinot ar katru apli, finišu sasniedza pēc stundas, 44 minūtēm un 35,38 sekundēm, kļūstot par divkārtēju NBS čempioni riteņbraukšanā S-1 un PD grupā sievietēm.  Otrā finišēja S-1 un PD grupas 2. vietas ieguvēja vlt. K. Eglīte (NP 3.RNC) — 2.02:48,89, bet 47 sekundes vēlāk S-2 grupas uzvarētāja un PD grupas 3. vietas ieguvēja kpr. A. Bērsone (GS AB). S-1 grupā pie bronzas medaļas tika lt. I. Zvejsalniece no Militārās policijas, bet vsrž. N. Ķikāne (IS) kāpa uz goda pjede-stāla otrā pakāpiena S-2 grupā. Savukārt zs. D. Rele (ZS 44. KB) ieguva zelta medaļu S-3 grupā.

Komandu vērtējumā (četri labākie vīriešu un viens sievietes rezultāts) 1. vietu izcīnīja SZS KBde 1. komanda (srž. M. Puriņš, kpr. J. Avotiņš, vsrž. V. Misāns, L. Morovskis, dkar. L. Ozola) — 6.28:09,98, 2. vietā ierindojās GS AB komanda (kpt. I. Bunkovskis, maj. Ē. Kārklis, kpr. M. Vancevičs, kpr. E. Ormanis, kpr. A. Bērsone) — 7.16:44,09, bet 3. vietu ieguva SZS KBde 2. komanda (kpt. A. Rutkis, kpr. K. Koscinkevičs, kpr. J. Piuss, kar. A. Lasenbergs un dkar. Z. Ziemele) — 7.23:05,07. Pavisam sacensībās piedalījās 15 dažādu regulāro spēku un Zemessardzes vienības.

Sagatavojusi NBS SK FSSN 1. klases speciāliste dkar. Gerda Krūmiņa.
Autores foto.

Alvis Rogozins uzvar militārās pieccīņas šķēršļu joslu čempionātā

4. jūnijā Rīgā norisinājās Nacionālo bruņoto spēku militārās pieccīņas šķēršļu joslu čempionāts, kurā uzvaru izcīnīja Zemessardzes Studentu bataljona komandas ilggadējais pārstāvis kpr.  Alvis Rogozins, pārspējot gan srž. Alekseju Orlovu no Gaisa spēku aviācijas bāzes, gan Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) kad. Madaru Ozoliņu. Kpr. A. Rogozins šķēršļu joslu veica 2 minūtēs un 33,1 sekundē, pārspējot srž. A. Orlovu un kad. M. Ozoliņu par 2 un 4 sekundēm, iegūdams 1048,3 punktus.  Srž. A. Orlovam —1031,5 punkti, bet kad. M. Ozoliņam — 1016,1 punkts.

SP šķēršļu josla 2015 328

Otrajā sacensību disciplīnā 25 metru peldēšanā ar šķēršļiem uzvarētājs uzrādīja otro labāko laiku, distanci veicot 32,1 sekundē (985,6 punkti). Ātrākais peldēšanas disciplīnā bija kad. M. Ozoliņš, kas finišēja pēc 32,0 sekundēm, bet trešo labāko rezultātu sasniedza srž. A. Orlovs (32,6 sekundes).

Divu vingrinājumu summā kpr. A. Rogozinam — 2033,9 punkti, srž. A. Orlovam — 2005,1 punkts, bet kad. M. Ozoliņam — 2004,1 punkts.

Vienīgā dalībniece sieviešu konkurencē kad. Gerda Miglava no NAA šķēršļu joslu veica 3 minūtēs un 9,4 sekundēs. Peldēšanas distanci veicot 55,1 sekundē, viņa summā guva 1311,8 punktus.

Sagatavojusi NBS SK FSSN 1. klases speciāliste dkar. Gerda Krūmiņa.
Autores foto.

NBS spartakiādes kauss atkal Militārajai policijai 

27. un 28. maijā Višķos norisinājās 18. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spartakiāde, kura pulcēja vairāk nekā 500 dalībnieku no 13 regulāro spēku un Zemessardzes vienībām.

Pirmās sacensības notika minifutbolā un volejbolā sievietēm. Neskatoties uz sliktajiem laika apstākļiem, pirmajā dienā grupu spēlēs tika noskaidroti pusfināla dalībnieki. Volejbolā sievietēm fināla spēlē 1. Zemessardzes novada (1. ZSN) komanda (zs. S. Lapiņa, zs. Z. Leikuma, zs. V. Jurēvica) pārliecinoši ar 2:0 (15:6; 15:8) uzvarēja Sauszemes spēku kājnieku brigādes (SZS KBde) volejbolistes (srž. L. Mūrniece, srž. M. Drīksna, srž. K. Stelcere, dkar. A. Baumane), bet cīņā par 3. vietu 2. Zemessardzes novada (2. ZSN) spēlētājas (srž. Dz. Andrejeva, zs. D. Paramanova, srž. L. Veipa, zs. A. Kauliņa) ar 2:0 (15:6; 15:10) pārspēja Štāba bataljona (ŠB) spēlētājas. Savukārt minifutbolā 2. ZSN komanda (srž. D. Nalivaiko, zs. R. Putāns, zs. V. Breidaks, zs. E. Romanovs, kpt. V. Baranovskis, kpt. J. Putnis, kpt. V. Bistrovs, vzs. S. Aņisimovs, kpt. E. Līcītis) fināla spēlē ar 1:0 uzvarēja SZS KBde (vsrž. A. Terentjevs, srž. E. Kokorevičs, kar. I. Krasnovs, lt. T. Ukstiņš, kar. N. Vovers, kar. M. Bāliņš, dkar. S. Mukāns, dkar. A. Sisa, lt. R. Petrovs, kpt. E. Popakuls), bet pie bronzas medaļām tika Militārās policijas (MP) futbolisti (dkar. K. Žodziņš, dkar. A. Ločmelis, dkar. A. Jurevics, dkar. M. Pokromovičs, kpr. E. Aleksejevs, dkar. O. Mežsargs, kpr. R. Brencāns, kpr. G. Gabrāns, dkar. M. Vald­manis, dkar. J. Kadiķis), kuri ar tādu pašu rezultātu (1:0) pārspēja ŠB futbola komandu.

Sp Spartakiāde 2015 272

Āra basketbola laukumos vīrieši un sievietes sadalīja medaļu komplektus strītbola turnīrā, kur sievietēm ŠB komanda (kptlt. A. Āšmane, lt. I. Jordāne-Liflande, kpr. K. Cvečkovska, dkar. A. Plūme) fināla spēlē ar 9:3 bija pārāka pār Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) komandu (srž. G. Grantiņa, kad. L. Daija, kad. L. Balalaiko, kad. S. Mudele), izcīnot zelta medaļas, bet bronzas godalgas ieguva SZS KBde strītbolistes (vlt. A. Zahare, vsrž. L. Nikovska, kpr. S. Kalna, dkar. I. Stanka). Savukārt vīriešiem uzvaru izcīnīja 2. ZSN strītbolisti (zs. N. Liškis, zs. K. Kalniņš, zs. N. Rikveilis, zs. J. Dumburs, zs. V. Ivbulis), ar 7:6 pārspējot MP spēlētājus (dkar. R. Svjatoduhs, dkar. A. Mežaraups, dkar. J. Zvirgzds, srž. M. Andže), bet bronzas medaļas ar 17:14 izcīnīja NAA kadeti (kad. M. Caune, kad.
E. Lazdāns, kad. I. Veinbergs, kad. K. Indruška), uzvarot ŠB komandu.

2000 metru skrējienā sievietēm, distanci veicot 7 minūtēs un 16,7 sekundēs, pārliecinoši 1. vietu izcīnīja zs. E. Priekule no 3. Zemessardzes novada (3. ZSN), 2. vietā ierindojās vlt. K. Eglīte no Nodrošinājuma pavēlniecības 3. Reģionālā nodrošinājuma centra (3. RNC), bet 3. vietā ierindojās dkar. M. Līduma (MP). Vīriešiem 3000 metrus visātrāk veica kpt. M. Ābele (MP), distancē pavadot 9 minūtes un 23,4 sekundes un pārspējot savus tuvākos sekotājus zs. Ā. Brantevicu  no 3. ZSN (09:24,7) un lt. A. Rekuņenko (09:31,7) no Gaisa spēku aviācijas bāzes (GS AB). Komandu vērtējumā, kur tika ņemti vērā divi labākie vīriešu un viens sievietes rezultāts, ar laiku 26 minūtes un 40,5 sekundes uzvaru izcīnīja 3. ZSN komanda (zs. Ā. Brantevics, zs. A. Kivlenieks, zs. E. Priekule), 2. vietā ierindojās MP skrējēji (kpt. M. Ābele, kpt. M. Ozoliņš, dkar. M. Līduma) — 27:04,1, bet 3. vietu ieguva SZS KBde komanda (srž. G. Māliņš, dkar. K. Bauze, srž. K. Stelcere) — 29:02,4.

Kamēr karavīri un zemessargi cīnījās par godalgām spēļu laukumos un stadionā, tikmēr komandieri mērojās spēkiem komandieru daudzcīņas sacensībās, kur pneimatiskās šaušanas, orientēšanās un granātas mešanas disciplīnu summā vislabāko rezultātu uzrādīja NAA prorektors plt. A. Zviedris. 2. vietā ierindojās
1. ZSN komandiera pienākumu izpildītājs maj. J. Mežavilks, bet 3. vietu izcīnīja MP komandiera pienākumu izpildītājs plt. Ē. Kairišs.

Pneimatiskās šaušanas sacensībās dalībnieki veica 20 šāvienus 20 minūtēs — ar 183 punktiem zelta medaļu izcīnīja kpt. Ģ. Volframs (Apvienotais štābs), pārspējot 2. vietas ieguvēju zs. A. Jefimovu (2. ZSN) ar četru punktu pārsvaru. 3. vietu ar 174 punktiem ieguva kpr. R. Razums (3. ZSN).

Komandu vērtējumā, kur tika ņemti vērā divi labākie rezultāti, ar 351 punktu triumfēja 2. ZSN komanda (zs. A. Jefimovs, kpt. J. Ancāns), 2. vietā ar 346 punktiem ierindojās 3. ZSN šāvēji (kpt. R. Razums, jkpt. R. Rudzuroga), bet pie bronzas godalgām ar 343 punktiem tika MP (ltn. I. Zvejsalniece, kpt.
L. Circene).

Vasaras biatlonā 12 komandu konkurencē pārliecinošu uzvaru, precīzi šaujot un ātri skrienot, izcīnīja GS AB biatlonisti (lt. A. Rekuņenko, srž. A. Orlovs, dkar. E. Krinbergs), finišējot pēc 10 minūtēm un 47,0 sekundēm. Otrie ātrākie ar četriem soda apļiem izrādījās MP komandas dalībnieki (kpt. M. Ābele, kpt. O. Blaus, kpt. M. Ozoliņš) — 11:12,0, bet 3. vietu ieguva ŠB biatlonisti (dkar. A. Malzubs, dkar. J. Ļevdanskis, kar. D. Zimnuhovs), kuriem, tāpat kā sacensību uzvarētājiem, papildus bija jāveic 1 soda aplis.

Spraigas cīņas ritēja arī virves vilkšanas sacensībās, kur visspēcīgākie izrādījās NAA kadeti (kad. K. J. Reinfelds, kad. L. Jonāns, kad. K. Šakalis, kad. K. Putniņš, kad. K. Almanis, kad. R. Bērziņš), 2. vietu izcīnīja 1. ZSN virves vilcēji (vzs. J. Hartmanis, zs. G. Grasmanis, zs. K. Kažemaks, zs. E. Dalbiņš, zs. R. Trukšis, zs. E. Alps, zs. K. Grund­manis), bet 3. vietā ierindojās ŠB komandas karavīri (vsrž. J. Beļackis, A. Bondarevs, dkar. A. Ozoliņš-Ozols, dkar. J. Punculs, dkar.
J. Ļevdanskis, kar. E. Secis, kar. N. Griķis).

Sacensību programma noslēdzās ar zviedru stafetes skrējienu, kur pirmā posma dalībnieki veica 800 metru, otrā — 600 metru, trešā — 400 metru un ceturtā — 200 metru garu distanci. Ātrāko laiku šajās sacensībās uzrādīja GA AB skrējēji (lt. A. Rekuņenko, srž. A. Orlovs, dkar. E. Krinbergs, kpr. K. Veckāgans), finiša līniju šķērsojot pēc 5 minūtēm un 1,3 sekundēm. 2. vietā ierindojās ŠB komanda (dkar. U. Gnutons, dkar. A. Malzubs, kar. Ē. Laugalis, kar. J. Jegorovs) — 05:08,8, bet 3. vietu izcīnīja MP skrējēji (kpt. B. Orba, kpt. M. Ābele, kpt. O. Blaus, kpt. M. Ozoliņš) — 05:12,3.

Vienību kopvērtējumā tika vērtētas komandieru daudzcīņas, vasaras biatlona, pneimatiskās šaušanas, 2000 un 3000 metru skrējiena disciplīnas un pieci citi labākie disciplīnu rezultāti. Atkārtojot pagājušā gada sasniegumu, uzvarēja MP komanda (18 punkti). 2. un 3. vietā ierindojās attiecīgi 3. ZSN un ŠB komandas.

Sagatavojusi NBS SK FSSN 1. klases speciāliste
dkar. Gerda Krūmiņa.
Foto — no SK arhīva.

Mācības «Saber Strike» ­–­ vērienīgākas gadu no gada

Taivo Trams

Foto — Gatis Indrēvics.

Starptautiskās mācības «Saber Strike» katru gadu izraisa īpašu uzmanību kā vērienīgākais mācību gada pasākums, kurā piedalās tūkstošiem karavīru no dažādām partnervalstīm un tiek izmantota vismūsdienīgākā sauszemes, gaisa un ūdens militārā tehnika. Šogad Latvijas teritorijā notiekošās mācības ieies vēsturē ar vairākiem unikāliem momentiem, tostarp
stratēģiskā bumbvedēja B-52 un britu Karaliskā gurku pulka dalību vingrinājumos.

SABER STRIKE_Helis2

Mīnmetēji, bumbvedēji un lāzeri
«Saber Strike» viesu dienā, kad Ādažu poligonā notiekošo mācību daļu apmeklē gan dažādas prominences, gan mediji, Latvijā beidzot ir iestājusies vasara, spoži un silti spīd saule, un lietus mākoņus nemana ne tuvumā. Vārdu sakot — īstā diena, lai demonstrētu to, kas jau apgūts mācību laikā, un to, pie kā vēl tiek strādāts.

Demonstrējamā ir daudz. Pēc īsas informēšanas par mācību apjomu un to norises būtiskākajiem aspektiem viesi tiek nogādāti Franču kurgānā, kur noritēs mācību kauja starp Latvijas karavīru rotu un Karaliskā gurku pulka (Royal Gurkha Rifles) karavīriem. Šoreiz Latvijas puse uzbrūk, bet no Nepālas nākušie britu karavīri aizstāv savas pozīcijas. Treniņkauja aizsākas ar apšaudi no attāluma, tad pakāpeniski karavīru grupas virzās arvien tuvāk gurku aizsardzības līnijām, citai citas pārvietošanos piesedzot ar vērienīgu uguns atbalstu. Kaujā tiek izmantoti vieglie kājnieku ieroči, ložmetēji un pārnēsājamās raķešiekārtas. Lai kaujas norise būtu pēc iespējas reālistiskāka, kājnieki izmanto MILES iekārtas — uz ieročiem uzmontējamas lāzeru multifunkcionālās mērķu iznīcināšanas simulācijas sistēmas, kas šāviena brīdī raida lāzera impulsu, ko trāpījuma gadījumā savukārt fiksē uz pretinieka ķermeņa izvietotie sensori. Tādējādi šī sistēma ļauj simulēt īstas kaujas apstākļiem iespējami tuvus apstākļus, neizmantojot kaujas munīciju.

Saber IMG_6117

Periodiski «kaujā» iesaistās pašlaik pasaulē viena no modernākajām pašgājēju mīnmetēju sistēmām, somu divstobru mīnmetējs AMOS, kas ražots kompānijā «Patria Hägglunds», kā arī divas lidmašīnas «A 10C Thunderbolt», kas nodrošina atbalstu kājniekiem. Prioritāri šie lidaparāti ir būvēti, lai cīnītos ar tankiem un citu bruņutehniku, skaidro ASV Gaisa spēku pārstāvis kapteinis Čeizs Makfarlends.

Kaujas norises vietai pārlido arī helikopteri «Black Hawk» ar sarkano krustu uz sāniem — mediķi vienmēr ir konflikta tuvumā. Visbeidzot divu eskortlidmašīnu A 10C pavadībā Franču kurgāna tuvumā aizlido arī milzīgais bumbvedējs B-52. Viesu dienā tas demonstrē savu varenību, taču citās mācību norises dienās arī aktīvi iesaistās treniņu norisē.

Labs treniņš BALTBAT
«Saber Strike» šogad notiek no 1. līdz 19. jūnijam, bet lauka taktiskais vingrinājums Latvijā norisinās no 8. līdz 19. jūnijam. Ikgadējās ASV vadītās apvienotās sauszemes un gaisa spēku mācības notiek kopš 2010. gada un ir iekļautas arī NATO vadīto mācību sērijā «Allied Shield». Tajās piedalās ne tikai NATO dalībvalstis, bet, piemēram, arī Somija. Šogad mācību vadošā valsts ir Lietuva. Vingrinājumos piedalās vairāk nekā 6000 karavīru no Kanādas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Slovēnijas, Lielbritānijas un ASV.

Saber IMG_6585

Mācību uzdevums ir uzlabot sadarbību un dalībvalstu spējas reaģēt uz mūsdienu izaicinājumiem, krīzes situācijām, kā arī veicināt reģionālo stabilitāti, drošību un uzticamību, stiprinot partneru kaujas spējas un uzlabojot savstarpējo sadarbību. Mācības notiek kā rotas līmeņa vienību lauka taktiskais vingrinājums Baltijas valstīs un Polijā un kā Dānijas divīzijas organizēts brigādes līmeņa komandpunkta vingrinājums Lietuvā, lai sagatavotu štābus un vienības dalībai NATO Reaģēšanas spēkos. Vienlaikus mācības dod iespēju trenēties arī Baltijas bataljona Latvijas rotai, kas gatavojas sertifikācijai un dalībai NATO reaģēšanas spēkos 2016. gadā.

Konflikta gadījumā neviens nepaliks vienatnē
Viesu dienā Ādažus apmeklēja arī aizsardzības ministrs un nākamais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Hanss Lotārs Domroze, ASV armijas Eiropā komandieris ģenerālleitnants Frederiks Bens Hodžs, mācību vadītāji ģenerālmajors Marks Makvīns un ģenerālmajors Almants Leika.

Saber_Strike_077

«Šīs mācības Latvijai un Baltijai ir ļoti nozīmīgas, īpaši ņemot vērā lielisko treniņu iespēju Baltijas bataljonam, kam nākamgad jā­piedalās NATO Reaģēšanas spēku darbībā. Tās ir arī kārtējais apliecinājums tam, ka NATO līguma 5. pants ir un vienmēr būs spēkā. Vienlaikus mēs apliecinām, ka esam gatavi ne tikai efektīvi sadarboties, lai aizsargātu savas valstis, bet arī sniegt palīdzību citiem,» uzsvēra R. Vējonis.

NBS komandieris ģenerālleitnants R. Graube izteica pateicību sabiedrotajiem, kas ieradušies uz vērienīgajām mācībām, lai Latvijas karavīri varētu trenēties multinacionālā vidē, izmantojot modernus ieročus un tehnoloģijas. Viņš akcentēja vēl vienu «Saber Strike» nozīmīgu devumu — iespēju vingrinājumos izmantot un trenēt sadarbības iespējas ar mūsdienīgu sauszemes un gaisa militāro tehniku, kas Latvijai pašlaik ikdienā nav pieejama. «Aviācijas izmantošana ir visātrākais ceļš, kā potenciālā pretinieka armija var nonākt Latvijā, tādēļ sadarbības trenēšanai ar aviāciju ir īpaša nozīme,» teica R. Graube.

Ģenerālis H. L. Domroze uzvēra šo mācību nozīmi kā apliecinājumu NATO 5. panta darbībai. NATO 28 dalībvalstīm ir arī lieliski partneri ārpus organizācijas, piemēram, Somija un Zviedrija, kas visi kopā veido spēcīgu domubiedru apvienību, kura spēj dot pretspēku jebkurai agresijai no jebkuras puses, viņš akcentēja. Mācību vadītāji arī uzsvēra, ka modernā kara apstākļos nav iedomājamas vienas atsevišķas valsts iespējas sekmīgi pretoties agresoram. Tieši tāpēc NATO un part­nervalstu sadarbība ļauj būt drošiem, ka briesmu gadījumā pretspēks tiks dots, izmantojot visu valstu kopīgos resursus.

Saber IMG_6388