Karavīram no janvāra barikādēm 90!

Edīte Sondoviča

Foto — no A. Pļaviņa personiskā arhīva.

2015. gada 1. janvārī savu tuvāko cilvēku lokā 90. dzimšanas dienu atzīmēja atvaļinātais pulkvedis Auseklis Pļaviņš. Todien tika pārcilātas fotogrāfijas, gadu gaitā saņemtie apbalvojumi. To vidū īpaša vieta 1991. gada barikāžu dalībnieku Piemiņas zīmei ar numuru 356. Valsts apbalvojums piešķirts par A. Pļaviņa aktīvo līdzdalību 1991. gada janvāra barikāžu organizēšanā.

Lasot pulkveža A. Pļaviņa atmiņas un grāmatu «Latvija, kur tavi dēli…», prātā nāk tā laika notikumi. Pāris dienās Vecrīga kļuva par neieņemamu cietoksni. Bet kā tas notika? To tagad ikviens interesents var izlasīt minētajā grāmatā. Piebildīšu, ka man ir gods pazīt daļu no minētajiem cilvēkiem, arī Ausekli Pļaviņu.

edite-2

Kurzemnieks. Vecāku mājas «Ausekļi» bija Kuldīgas apriņķī, Turlavas pagastā. Vecāki bija cerējuši, ka dēls kļūs par saimnieku un turpinās tēva agronoma Jāņa Pļaviņa iesākto lauksaimnieka darbu. Taču Otrais pasaules karš ieviesa savas korekcijas — Auseklis Pļaviņš kļuva par profesionālu karavīru. Ieguva labu izglītību Frunzes Kara akadēmijā Maskavā un līdz 1981. gadam dienēja padomju armijā, pildot militārās izlūkošanas virsnieka pienākumus, arī ārpus valsts robežām. 1981. gadā A. Pļaviņš demobilizējās, dzīvoja un strādāja Rīgā, pildot Fiziskās kultūras un sporta komitejas autobāzes direktora pienākumus. Savu nacionālo stāju gadu gaitā Auseklis Pļaviņš saglabāja. Autobiogrāfijā viņš raksta: «No 1988. gada ar visu sirdsdegsmi piedalījos latviešu tautas atmodā. Latvijas Tautas frontē iestājos 1988. gada beigās. 1989. gadā pārtraucu savu atrašanos kompartijā. 1990. gada aprīlī izteicu rakstisku protestu par kompartijas prettautisko politiku un nosūtīju savu biedra karti Kirova rajona partijas komitejai. Pēc 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas pasludināšanas kopā ar vairākiem Latviešu strēlnieku apvienības biedriem piedalījos Augstākās padomes Aizsardzības un iekšlietu komisijas darbā. Komisija organizēja regulāras tikšanās ar Igaunijas un Lietuvas pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējas valstu pašaizsardzības spēku un robežsardzes veidošanā.

1990. gada novembrī un decembrī, kad pastiprinājās Gorbačova un Rubika draudi latviešu tautas neatkarības centieniem, piedalījos LNNK un LTF aktīvistu slepenajās sanāksmēs, lai izstrādātu pretdarbības pasākumus. Tad, 1990. gada 7. decembrī, arī radās doma par barikādēm.

Barikāžu laikā 12 dienas un 12 naktis [13.—25. janvāris] nepārtraukti darbojos Augstākās padomes Operatīvajā aizsardzības štābā. 1991. gada 1. martā tiku iecelts par jaunizveidotā Ministru padomes Sabiedrības drošības departamenta direktora [J. A. Baškers] vietnieku, bet tā paša gada decembrī par LR atjaunotās Aizsardzības ministrijas Informācijas un ārējo sakaru pārvaldes priekšnieku. Vēlāk par Militārās pretizlūkošanas dienesta priekšnieku.»

Daudzi vīri, kuri 1991. gada janvārī un augustā drosmīgi stāvēja barikādēs par Latvijas neatkarību, turpināja darbu Aizsardzības ministrijā ministra Tālava Jundža vadībā. Kādu laiku T. Jundža izveidotās Kultūras nodaļas darba telpa bija netālu no A. Pļaviņa kabineta. Mūsu nodaļa viņa personā sastapa gudru padomdevēju, kad vajadzēja organizēt preses konferences un brīfingus gan ministrijā, gan lidostas VIP telpās. Inteliģenta personība, kuras nacionālo stāju bija veidojuši Latvijas armijas virsnieki, Brīvības cīņu dalībnieki, kuri viņa jaunības gados strādāja skolās. Būdams Latvijas patriots, viņš nenobijās, kad par darbību barikāžu laikā saņēma atklātus draudus sev un ģimenei. Autobiogrāfijā
A. Pļaviņš raksta: «Par aktīvu darbību latviešu tautas atmodā ar PSRS AM pavēli tiku degradēts no pulkveža līdz ierindniekam. Neskatoties uz maniem 66 gadiem, tika atņemta arī izdienas pensija.» Taču, ja cilvēks ir pārliecināts par savu izvēli, ja tā pamatota ar uzticību savai valstij un tautai, tad viņš vienmēr atradīs pareizo atbildi.

Auseklis Pļaviņš, būdams pensijā, kamēr veselība ļāva, aktīvi piedalījās Latviešu virsnieku apvienības darbā. Viņu bieži varēja sastapt gan ministrijā, gan NBS štābā. Omulīgs, labā noskaņojumā, pulkvedis vienmēr bija priecīgs parunāties par kultūras aktivitātēm armijā. Viņam joprojām ir tuva mūzika un vēsture. Viņš lepojas ar ģimeni, saviem bērniem un mazbērniem. Īpašu prieku 90. dzimšanas dienā viņam sagādāja mazdēla Jāņa Pļaviņa ģimene — 1. janvārī pasaulē nāca mazmazmeitiņa. Stāstu par vecvectēva barikādēm viņai tālāk stāstīs tēvs Jānis. Viņam 1991. gada 20. janvārī bija 10 gadu, kad kopā ar vecākiem un māsu Laimu viņš devās uz Vecrīgu apskatīt vectēva barikādes, nenojaušot, kādi notikumi risināsies pēc pāris stundām.

«Rīga dzīvoja citās, iracionālās dimensijās. Katrs, kas vēlējās, atrada savu vietu, viss sīkais, kas allaž stāvējis starp cilvēkiem, bija zudis. Kaut kas kosmisks virmoja vis­apkārt — augstā debess un silueti ugunskuru atblāzmā, malkas pagales, mašīnas, vīru koru dziedājums, barikāžu folklora, dadzības uz dēļu sienām, — viss saplūda vienotībā, un tā bija Rīga,» — tā lasāms Latvijas Kultūras fonda 1991. gadā izdotajā grāmatā «Latvija, 1991. gada janvāris». Tās bija Latvijas goda un pašcieņas barikādes, kuras uzcelt un nosargāt palīdzēja arī pulk­vedis Auseklis Pļaviņš. Lai viņam stipra veselība un prieks par savu dzimtu, kurā aug Latvijas nākotnes veidotāji!

Uz Pasaules jumta. Tibeta

Edmunds Vītols,
NBS rezerves kapteinis.

Foto — no autora personiskā arhīva un interneta vietnēm.

Sākums 2014. gada novembra numurā.

Ceļa ainava Nepālā.
Ceļa ainava Nepālā.

Apstaigājot Svajambu tempļa teritoriju, bija interesanti vērot, kā ļaudis nāca šurp no visas pilsētas, lai atbilstoši reliģiskajai piederībai godinātu savas dievības, kuras izteikti miermīlīgi sadzīvo Svajambu kalna galā. Svētais kalns ar tempļu kompleksu esot apbūvēts apmēram divsimt gadus pirms Kristus. Centrā pret debesīm slejas milzīga balta budistu sakrālā celtne — stūpa, kuras torņa daļā uz visām četrām debespusēm raugās milzīgas acis. Tās esot Budas acis, taču tādas attēlotas arī uz mazākām stūpām ne tikai Katmandu ielejā, bet arī visā Nepālā un Tibetā. Centrālajam templim apkārt rindojas hinduistu sakrālās celtnes, kā arī tikai Nepālai raksturīgās pagodas. Daudzos hinduistu tempļos līdzās hinduisma dievībām atrodas arī Budas tēli, un ir nepārprotami redzams, ka šie tēli akmenī kalti vienā laikā (apmēram pirms diviem tūkstošiem gadu). Tātad jau toreiz šīs reliģiskās konfesijas miermīlīgi sadzīvoja, neskatoties uz būtiskajām atšķirībām to filozofiskajā skatījumā uz dzīvi.

Ļaudis nāca, iegrieza budistu lūgšanu dzirnaviņas, apejot lielo stūpu pulksteņa rādītāju kustības virzienā, skaitīja mantras, aizdedza smaržkociņus, šķipsniņām kaisīja rīsus tempļu pakājē, murminot sakrālos tekstus. Dažviet priesteri noturēja pudžu jeb dievkalpojumu, kad svētot katram, kas vēlējās, tika uzlikts sarkanas krāsas punkts (tika) uz pieres. Sievietes veica nedaudz sarežģītākus uguns rituālus tempļa pakājē, un viss notika ļoti sirsnīgi un patiesi. Likās, izņemot tūristus, šeit neviens nevienu nevēroja, jo katrs bija koncentrējies savam individuālajam dialogam ar dievību. Blakus esošajā budistu klosterī dobji iekaucās rituālās taures un bija dzirdama bungu rīboņa un metāla šķīvju šķindoņa, kas liecināja par pudžu budisma sekotājiem. Veikuši ikdienas sakrālo kalpošanu, ļaudis paklanījās un aizsteidza laicīgās dzīves darīšanās.

Arī es veicu koru jeb apli ap templi un apzinājos, ka šobrīd šeit biju galīgi viens saskarsmē ar Augstāko. Iegriezu lūgšanu dzirnas, aizdedzu smaržkociņus, pazemīgi, no sirds paklanījos, lūdzot svētību savam ceļam, kas teju bija sācies. Atskārtu, ka patiesībā mans ceļš jau sen bija aizsācies, bet nu tas vienkārši bija pietuvojies nākamajai stadijai. Un pilnīgi visi posmi šai ceļā bija bijuši vienlīdz svarīgi, jo bez iepriekšējiem es tagad nebūtu šeit. Vēlēju visai pasaulei mieru un sev arī.

Katmandu ielejas panorāma.
Katmandu ielejas panorāma.

Pievakarē uzkāpu uz viesnīcas jumta terases, no kuras uz pretējo ēku jumtu korēm plivinājās nostieptas garu lūgšanu karodziņu virtenes. Apkārt pavērās burvīgs skats uz Katmandu ieleju un to ieskaujošajiem kalniem. Saule norietēja mākoņu pelēkzilajā dūksnē, kas strauji cēlās augšup no milzīga kalna aizsega, pieņemot draudīgu zilganmelnu nokrāsu un veļoties pāri kalnam Katmandu ielejas virzienā. Grūti bija aptvert šī skata dziļumu un plašumu, jo Himalaji ir pasaules lielākie kalni. Un tomēr saule ar rieta atvadu stariem iezīmēja gaišus šautrainus lāsumus, kas skaisti novirmoja virs tumšās un draudīgās mākoņu masas, kas atradās zemāk. Mēness sirpis nāca no citas puses, tādēļ paspēju ar to apsveicināties, pirms negaisa elpa bija to aizsegusi. Negaiss, tāpat kā visas lietas un parādības šai pasaulē, pāries, un debesis pavērs zemei zvaigžņoto bezgalību, taču mēness būs jau aizstaigājis aiz kalnu cepurēm, lai dotu vietu jaunai dienai. Jā, tumšā masa, kas nāca uz Katmandu, sev pa priekšu palaida pūkainus, gaiši pelēkus mākoņus, kuriem bija teju baltas kontūras uz pelēkmelnzilā fona. Tā vien šķita, ka bodisatvas tūliņ parādīsies sēžam savos mākoņu grozos.

Putni sarosījās un bariem vai pa vienam steidza atstāt Katmandu šaurās  ielas un pagalmus. Tie aizspurdza no pagodu un tempļu jumtiem, visi dodoties vienā virzienā — prom no negaisa, prom uz to pusi, kur vīdēja aizejošās dienas atblāzma. Vējš spēji ieskrēja lūgšanu karogos, tie plandījās plaukšķēdami. Vējš bija stiprs, dzestrs, nāca no kalniem, no virsotnēm, no dievu mājām. Karodziņi plandījās, vējš skaitīja mantras, dievi labsajūtā smaidīja. No savas augstās terases redzēju, ka Svajambu kalnā tempļiem iededza nakts apgaismojumu. Budas acis no lielās stūpas vēroja visas četras debespuses Katmandu ielejā, vēroja mierīgi, bet cītīgi, jau vairāk nekā divus tūkstošus gadu.

Hinduisti veic uguns pudžu.
Hinduisti veic uguns pudžu.

Katmandu uz trim stundām atvienoja strāvas padevi. Kam bija, tas darbināja ģeneratorus un baterijas, kam nebija, tas dedza sveces. Dzīve zem draudīgajiem negaisa mākoņiem turpināja savu gaitu un pieņēma izaicinājumus. Lietus attīrīs pilsētu no putekļiem, nomazgās mājas, ielas, tempļus, aizskalos dienas burzmas radīto steigu no pagalmiem, dos ļaudīm laiku atelpai. Gaiss no rīta pilsētā būs dzestrs un tīrs. Par ko es pēkšņi iedomājos šai brīdī? Par savārgušo suņuku pie Ganeša tempļa. Vai viņš spēs pārlaist šo negaisu?

Lifts nestrādāja, jo elektrības nebija, kāpu pa trepēm, taustīdamies gar sienu. Viesnīcas iemītnieki pie minimāla apgaismojuma sēdēja restorānā apakšstāvā, ar svecīti svečturī uz galdiņa. Arī uz mana galdiņa iededza svecīti, kas bija jau stipri pakususi. Pārņēma sajūta, ka katrs galdiņš ir atsevišķa planēta, kurai ir sava maza iekšējā saule. Šobrīd biju viens uz «savas planētas». Ārā trakoja negaiss un ducināja pamatīgi pērkona dārdi. Vējš nesa pa pilsētas šaurajām ielām gružus un saplēstu avīžu driskas, brīžiem sagriezdams to visu vērpetēs. Es biju tālu prom, kaut kur citos platuma grādos, arī manas dvēseles dzīlēs uzbangoja negaiss, no zemapziņas uzpeldēja atklāsmes par to, kādas vērtības mājo manā sirdī, kas tai ir patiesi svarīgs un kas ne, kuru dēļ ir vērts dzīvot un kuru dēļ vērts mirt. Atskārtu, cik liela nozīme ir vārdam, domai un cik neiedomājami daudz var pateikt paša sirds. Kaklā sakāpa kamols un skatu aizklāja valgums, kas nāca no sirds. Bija tik labi, tik brīvi, jo tas nebija no sāpēm, aiz naida, no žēluma, bet… no sirds. Apjautu, ka būs labi. Nezināju, kā tieši, bet būs labi un mierīgi. Arī savādāk… Pēc tam, kad atgriezīšos no sava svētceļojuma uz Kailasu.

Paukšķēja vīna korķi, iedžinkstējās karotes pret tasītes malu. Labi, ka biju viens. Laikam mana iekšējā vētra bija izbangojusi un sāka norimt. Svece vēl dega, un varēju turpināt rakstīt. Nupat pieslēdza elektrību, un visā restorānā varēja dzirdēt un just, kā ļaudis vienlaikus uzelpoja, kāds skaļi, kāds klusu, tā, it kā būtu beigusies bombardēšana.

Naktī gulēju tikai pāris stundas, jo prāts nerimās un nemitīgi projicēja neskaitāmas vīzijas par ceļojuma gaitu. Piecēlos un saposos ceļam pusstundas laikā. Viesnīcu biju apmaksājis jau iepriekšējā vakarā, un somas — viena lielā un viena mazā mugursoma — bija sapakotas pirms gulētiešanas. Ar nepālieti Taši bijām vienojušies, ka ieradīšos pie viņa ofisā pusseptiņos no rīta. Ierados pie slēgtā ofisa sešos un nogaidīju līdz septiņiem, kad smaidīgais Taši nāca uz darbu. Kavēšanās Nepālā ir tipiska iezīme, un biju pie tās pieradis, tādēļ pieņēmu šo faktu bez pretenzijām. Šajā sakarā atmiņā nāca kāda budistu mūka teiktais: «Nesteidzies, tev priekšā ir mūžība.»

Pārmijuši pāris vārdus par drēgno rītu, ierunājāmies par gaisa temperatūras svārstībām Tibetā, un Taši piekodināja, ka tur būs izteikts temperatūras kontrasts naktī un dienā, saulē un ēnā, aizvējā un vēja brāzmām atklātajās vietās. Piekritu paņemt līdzi Taši piedāvāto siltināto lietusmēteli, kas pasargās arī no vēja. Kāpšanai kalnos paņēmu arī divas nūjas, jo papildu atbalsta elementi tur lieti noderēs. Iemalkojuši Nepālā un Indijā populāro melno tēju ar pienu un cukuru jeb čai, vēl pasēdējām pusstundu ofisā. Taši informēja, ka grupas sastāvs, kurā biju iekļauts, ir komplektēts, apzinot visas Katmandu esošās ceļojumu aģentūras, lūkojot pēc tādiem ceļotājiem, kas grib doties uz Tibetu vienatnē vai pārī ar kādu, atsakoties no skaitliski lielākām kompānijām. Taši pabrīdināja, ka grupas sastāvs būs dažāds, bet pārsvarā tie būs īpatņi no dažādām pasaules malām, kas dodas uz Kailasu, apzinoties šā maršruta riska un grūtības pakāpi. Motivācija šiem ļaudīm esot dažāda, bet pārsvarā — reliģiska rakstura, lai gan esot visādi gadījumi piedzīvoti, un viņš uzsvēra, ka kalns, proti, Kailass, kuru katru sev tuvumā nemaz nelaiž. Katram pašam esot jāsaprot, vai viņš spēs veikt šo ceļu apkārt kalnam vai arī paliks gaidot nometnē, kas atrodas kalna pakājē Darčenā. Taši vēl piebilda, ka šai svētceļojumā ikvienam ir jābūt ļoti vērīgam it visā, gan attiecībā uz ceļa posmu līdz kalnam, gan savām fiziskajām un mentālajām izjūtām, kas var izpausties visnegaidītākajos veidos, atrodoties bargos un strauji mainīgos augstkalnu klimatiskajos apstākļos. Teicu, lai beidz taču mani intriģēt, jo uzskatu, ka esmu gatavs ceļam un apņēmības pilns to realizēt.

Budistu pudža.
Budistu pudža.

Mūsu grupa tika sapulcināta kādas Katmandu viesnīcas sētā, kur gaidīja nožēlojama paskata autobuss. Ar to, braucot pa Himalaju vijīgajiem un stāvajiem ceļiem, mums jāno-kļūst līdz Nepālas un Ķīnas Tautas Republikas robežai. Pulcēšanās un izbraukšanas laiks atkal nobīdījās par pāris stundām vēlāk, kamēr ieradās visi, kuriem bija paredzēts ņemt dalību šai svētceļojumā. Visi ļaudis bija diezgan mazrunīgi un turējās savrup. Redzēju trīs hinduistu ģimenes, kas šķita ieradušās no Indijas. Nedaudz izbrīnīja viņu vecums, kas varēja būt ap sešdesmit un vairāk, bet īpaši neaizrāvos ar topošo ceļabiedru vērošanu un analizēšanu. Uzmanību piesaistīja japāņu pāris — abi bija gados jauni un uzvedās salīdzinoši skaļi, jo nemitīgi čaloja savā starpā un grauza kādas uzkodas. Es ieliku zem sava sēdekļa autobusā divus iepakojumus ar divlitru dzeramā ūdens pu­de­- lēm, kuras nolēmu paņemt līdzi, jo zināju, ka tīra dzeramā ūdens trūkums var sabojāt visu ceļojumu, un Tibetā diez vai kāds piedāvās attīrītu ūdeni. Japāņi ātri noreaģēja un arī paspēja iegadāties dzeramā ūdens iepakojumus, lai gan mūs pavadošie nepālieši teica, ka visu ceļu, arī atceļā, būsim nodrošināti ar pārtiku un dzeramo ūdeni, ko vedīs līdzi no Katmandu. Es japāņiem tikai piebildu, ka viss ir pašu rokās un otrpus Himalajiem mūs var sagaidīt pavisam cita realitāte.

Turpinājums sekos.

Ārzemju ziņas

PrintTiek veidots modernāks bruņutehnikas parks

Pērnā gada beigās Igaunija noslēdza pirkuma līgumu ar Nīderlandi par 44 lietotu kājnieku kaujas mašīnu CV-9035NL un vairāku kāpurķēžu inženiertehnikas vienību piegādi. Šīs tehnikas iegāde notika, pildot Igaunijas Aizsardzības spēku (AS) attīstības plānā 2013.—2022. gadam noteiktās prioritātes. Divpusējā līguma summa ir 113 miljoni eiro, un tas ir lielākais bruņojuma iegādes līgums Igaunijas vēsturē. Līdz šim Igaunijā lielākie līgumi bruņojuma jomā bija noslēgti 2007. gadā (raķešu sistēmas «Mistral» — 76 miljoni eiro), 2006. gadā (mīnu traleri — 51 miljons eiro), 1993. gadā (dažāda veida bruņojums no Izraēlas — 50 miljoni eiro). Pēdējos 10 gados Tallinai un Amsterdamai bija noslēgti kopumā septiņi līgumi bruņojuma piegāžu jomā, tajā skaitā līgumi par 1000 dažādu smago mašīnu, speciālās tehnikas un 80 bruņutransportieru piegādi. Kājnieku kaujas mašīnu (KKM) piegādes līgums ietvers arī personāla apmācību, nepieciešamo instrumentu un rezerves daļu nodrošinājumu. Nīderlandes Karalisko bruņoto spēku ierindā paliks 149 KKM CV-9035NL.

KKM CV-9035NL.
KKM CV-9035NL.

Igaunijas AM pārstāvji norāda, ka Nīderlandes kaujas mašīnas CV-9035NL tiek pārdotas labā tehniskā stāvoklī un nav vecākas par septiņiem gadiem. Pirmās 14 CV-9035NL Igaunija saņems 2015. gada februārī un šo tehniku uzreiz iesaistīs personāla apmācībā. Visi līguma nosacījumi Nīderlandei ir jāizpilda līdz 2018. gadam.

Pašlaik kājnieku kaujas mašīnu CV-90 saimes dažādas modifikācijas ir arī Dānijas, Norvēģijas, Somijas, Šveices un Zviedrijas apbruņojumā.

PrintTurpinās gaisa telpas aizsardzības uzlabošana

2014. gada decembrī Lietuvu sasniedza pirmā partija ar pārnēsājamiem pretgaisa aizsardzības kompleksiem (PPGAK) «Grom», bet visu kompleksu piegāde tiks pabeigta līdz 2021. gadam. «Grom» Lietuvai izmaksās kopumā 34,041 miljonu eiro, un tos piegādās Polijas kompānija «ZM Mesko». Līgums ietver arī personāla apmācību, trenažierus, simulatorus utt. 

 «Grom» priekšrocība ir tā, ka ieroci var izmantot nelielās karavīru taktiskajās vienībās, kas pilda uzdevumus nesaistīti cita ar citu un neatkarīgi no lielajām vienībām. Lietuva plāno ar «Grom» apbruņot Speciālo operāciju spēkus un Sauszemes karaspēka vienības. «Grom» galvenie raksturlielumi ir šādi: iznīcina mērķus līdz 5500 m rādiusā un līdz 3500 m augstumā, pašmasa — 16,5 kg, raķetes masa — 10,5 kg, kaujas daļas masa — 1,27 kg, raķetes ātrums — 650 m/s.

Pēc aizsardzības ministra Joza Oleka teiktā, PPGAK «Grom» līdzās pārnēsājamiem raķešu kompleksiem «Stinger» un pretgaisa aizsardzības sistēmām RBS-70 ļaus vēl vairāk nostiprināt Lietuvas gaisa telpas aizsardzību. Valsts aizsardzības stiprināšana ir kļuvusi sevišķi aktuāla pēc Krievijas agresijas Ukrainā, un Lietuva līdzās citām Baltijas reģiona valstīm palielinās nacionālo militāro budžetu 2015. gadā un arī turpmāk.

Polijas karavīri  gatavojas palaist  raķeti no kompleksa «Grom».
Polijas karavīri gatavojas palaist raķeti no kompleksa «Grom».

Realizē armijas komplektēšanas atbalsta pasākumus

Sākot ar 2015. gadu, Lietuvas Bruņoto spēku (BS) līgumdienestā tiks uzņemti cilvēki bez iepriekšējas militārās sagatavošanas. Līgumdienesta kandidātiem pārbaudīs veselības stāvokli, fiziskās sagatavotības līmeni, morālo atbilstību un gatavību pakļauties militārā dienesta prasībām. Tādējādi no šī gada ir būtiski saīsināta un atvieglota līgumkaravīru pieņemšanas procedūra BS rindās. Galvenais šādu pasākumu mērķis ir uzlabot BS apakšvienību komplektācijas rādītājus. 2015. gadā paredzēts BS līgumdienestā uzņemt par 450 karavīriem vairāk nekā pērn.

Uzreiz pēc dienesta uzsākšanas visiem jauniešiem bez priekšzināšanām būs jābeidz militārās pamatapmācības kurss, kura laikā katrs karavīrs saņems amatalgu un visas sociālās garantijas, kas attiecas uz profesionālā dienesta karavīriem. Pirmais līgums ar līgumdienesta karavīru bez priekšzināšanām tiks slēgts uz diviem gadiem, bet ar priekšzināšanām — uz četriem gaddiem. Agrāk Lietuvas BS kandidātiem vispirms vajadzēja pabeigt militārās pamatapmācības kursu, kura laikā alga netika maksāta. Pēc kursa sekmīgas absolvēšanas varēja pieteikt savu kandidatūru līgumdienestam. Pirms līguma slēgšanas atkārtoti tika izvērtēts kandidāta veselības stāvoklis.

Kontekstā ar BS komplektēšanas sistēmas izmaiņām ir jāmin Lietuvas BS plāni šī gada pavasarī pirmo reizi 15 gadu laikā organizēt mācības, lai pārbaudītu valsts mobilizācijas sistēmas darbību praksē. Mācību laikā vienā no valsts reģioniem tiks izsludināta daļēja mobilizācija.

PrintBS vajadzēs vairāk bruņutransportlīdzekļu

Polijas Bruņotie spēki 2003. gadā noslēdza pirmo līgumu par 690 jaunu bruņumašīnu iegādi no kompānijas «Patria» ar nosacījumu, ka 600 bruņumašīnas pēc licences tiks saražotas Polijas uzņēmumā «WZM SA Siemianowice Śląskie». No 690 uzņēmumam «Patria» pasūtītajām bruņumašīnām sākotnēji bija 313 kājnieku kaujas mašīnas (KKM), 125 bruņutransportieri, 78 bruņumašīnas komandvadības modifikācijā, 41 — medicīnas mašīnas versijā, 34 — tehniskā atbalsta versijā, 23 — artilērijas, 22 — inženieru, 17 — ķīmiskās izlūkošanas, 5 — inženierizlūkošanas un 32 taktiskās izlūkošanas versijā.

KKM «Rosomak».
KKM «Rosomak».

Pēdējos 11 gados ir veiktas vairākas būtiskas 2003. gada līguma izmaiņas un tā papildināšana. Polija ir atteikusies no 32 taktiskās izlūkošanas bruņumašīnām, palielinot KKM skaitu no 313 uz 359 un atsakoties no 46 bruņutransportieriem. 2013. gadā Polija piepirka klāt vēl 307 bruņumašīnas, kuras ierindā tiks iekļautas pakāpeniski līdz 2018. gadam. Šajā līgumā arī definētas Polijas puses tiesības līdz 2023. gadam tirgot, modernizēt un modificēt «Rosomak» saimes bruņumašīnas, kā arī līdz 2052. gadam veikt šīs tehnikas tehnisko apkopi un remontu.

Pēdējais Polijas un «Patria» līguma papildinājums (par 90 miljoniem eiro) paredz, ka uzņēmums «Patria» 2015.—2019. gadā piegādās Polijas uzņēmumam «Rosomak S.A.» komplektējošās daļas 200 bruņutrans­porta «Rosomak 8x8» vie­- nību saražošanai un nodošanai Polijas BS.

PrintNolemts investēt zemūdeņu remontā

Zviedru kompānijas «Saab» preses dienesta paziņojums vēsta, ka nesen saņemts Zviedrijas Karalisko jūras spēku (KJS) pasūtījums

Zemūdene «Södermanland».
Zemūdene «Södermanland».

par zemūdenes «HMS Södermanland» remontdarbu veikšanu, lai pagarinātu zemūdenes ekspluatācijas termiņu vismaz līdz 2020. gadam. Līgums paredz paveikt zemūdenes kaujas gatavības uzturēšanas darbus līdz 2016. gadam, un šī līguma izmaksas sasniegs 15,85 miljonus dolāru. «Saab» būs jāveic arī «HMS Södermanland» defektācija, nosakot, kādi potenciālie remontdarbi tai, iespējams, būs nepieciešami tuvākajā nākotnē. Dīzeļelektriskā zemūdene «HMS Södermanland» nolaista ūdenī 1988. gadā, un pirmo reizi tā tika modernizēta 2003. gadā. «HMS Södermanland» kalpos ierindā tik ilgi, kamēr tiks uzbūvētas un iekļautas apbruņojumā divas jaunās zemūdenes A26. Jaunās zemūdenes jau ir pasūtītas, un to būvdarbi varētu noslēgties pēc 2020. gada.

Pagājušā gada septembrī kompānija «Saab» jau uzsāka citas zemūdenes — «Gotland» klases trešās zemūdenes «HMS Halland» — kapitālo remontu, kas KJS izmaksās 17,9 miljonus dolāru.

PrintJūras spēki cenšas nosargāt savu varenību

Neskatoties uz finanšu krīzi valstī, Francija negrasās atteikties no savulaik varenās flotes. Jūras spēku (JS) stiprināšanai kaujas sastāvā pēc 2020. gada tiks iekļautas pēdējās trīs FREMM (Frégate européenne multi-mission) klases daudzmērķu fregates, kuru būve varētu aizsākties 2016. gadā. FREMM klases visjaunākās korvetes ūdensizspaida ziņā ieņems starppozīciju starp 6000 t FREMM kuģiem un 2500 t korvetēm. Visticamāk, jaunās daudzmērķu FREMM līdzināsies korvetēm «Lafayette». 

FREMM klases kuģis «Aquitaine».
FREMM klases kuģis «Aquitaine».

Savukārt FREMM klases 7. un 8. kuģis kaujas ierindā tiks iekļauts 2020.—2022. gadā. Pašu pirmo FREMM klases kuģi «Aquitaine» kompānija DCNS piegādāja Francijas JS 2012. gadā. Sestais minētās klases kuģis JS sasniegs 2019. gadā. Pavisam JS ir pasūtījuši 11 FREMM klases kuģus, no tiem deviņus pretzemūdeņu modifikācijā un divus — pretgaisa aizsardzības modifikācijā. Kuģu apbruņojumā būs arī helikopteri «Caiman», kas ir NH90 jūras versija.

JS modernizācijas ietvaros plānots iegādāties arī sešas triecienzemūdenes «Barracuda», kuras aizvietos novecojušās «Rubis» klases zemūdenes. «Barracuda» spēj nest spārnotās raķetes un transportēt speciālo spēku apakšvienības. Turpinās arī darbs pie perspektīvās zem­ūdenes veidola izstrādes, un pirmā kuģa būve varētu sākties pēc 2025. gada. Līdz tam laikam Francijas kodolatturēšanas spēku pamatu veidos četras «Triomphant» klases stratēģiskās zemūdenes, kas apbruņotas ar ballistiskajām raķetēm. No 2015. gada «Triomphant» apbruņojumā tiks iekļautas jaunākās ballistiskās raķetes M51.2 ar palielinātu darbības rādiusu.

JS kapacitāti veido arī aviācijas bāzes kuģis «Charles de Gaulle», uz kura bāzējas iznīcinātāji «Dassault Rafale». Turklāt JS akcentē pūliņus vieglo spēku attīstībai. Ekonomiskās zonas patrulēšanai ir izstrādāts jauns kuģis «Batsimar», kura iekļaušana ierindā iecerēta 2024. gadā, aizvietojot novecojušos patruļkuģus P400, «Aviso 69» u.c.

PrintKaraliskie bruņotie spēki realizē prioritātes

Norvēģijas kompānija «BAE Systems Hägglunds» ir piegādājusi Karaliskajiem bruņotajiem spēkiem (KBS) pirmās KKM CV9030N, kas uzbūvētas daudzfunkcionālā versijā — «MultiC». Pavisam kopā KBS saņems 16 KKM CV9030N «MultiC» versijā. Līdz šim «BAE Systems Hägglunds» bija piegādājis KBS CV90 bāzes versijā un «Sting» versijā (inženieru mašīna).

2012. gadā KBS pasūtīja kompānijai «BAE Systems Hägglunds» 103 apbruņojumā esošo KKM CV90 modernizāciju un vēl 41 jaunas KKM ražošanu. Jaunās tehnikas būve sāksies šogad, un viss pasūtījums jāizpilda 2017. gadā. No visām kājnieku kaujas mašīnām 16 vienības būs «MultiC» versijā un tiks izmantotas kā pašgājējmīnmetēji vai transporta mašīnas munīcijas un citu kravu loģistikai. Lai norvēģu karavīri tiktu pienācīgi sagatavoti jauno KKM ekspluatācijai, jau pērn no Vācijas kompānijas KMW ir pasūtīti četri trenažieri.

F-35 jūras versijas testēšana.
F-35 jūras versijas testēšana.

Kā norāda KBS pārstāvji, CV9030 modernizācija ir tikai viens no pasākumiem karalistes aizsardzības potenciāla vairošanā un nostiprināšanā. Prioritāšu sarakstā ir arī jaunu zemūdeņu iegāde, daudzmērķu iznīcinātāju «F-35 Lightning II» iepirk­šana un jaunu «gaiss—virsma» raķešu JSM (Joint Strike Missile) izstrāde, pielāgojot tās F-35.

Pēc ārvalstu preses materiāliem sagatavojusi
kapteine Vizma Kaļčeva.
Foto —http://www.primeportal.net;
http://en.wikipedia.org;
http://www.defense.gouv.fr.

Vai cil­vē­ku po­ten­ci­āla iz­man­to­ša­na sa­ruks ar­vien strau­jāk?

Spe­ci­ālis­ti prog­no­zē, ka 2100. ga­dā 70% no vi­siem dar­biem un fun­kci­jām pa­sau­lē tiks veik­ti ar ro­bo­tu vai au­to­ma­ti­zē­to ie­kār­tu pa­lī­dzī­bu vai līdz­da­lī­bu. Ro­bo­tu ie­nāk­ša­na mū­su dzī­vē strau­ji pa­āt­ri­nā­sies līdz ar māk­slī­gā in­te­lek­ta turp­mā­ku at­tīs­tī­bu, sen­so­ru teh­no­lo­ģi­ju iz­mak­su sa­ma­zi­nā­ša­nos, paš­iz­glī­to­jo­šo sis­tē­mu iz­pla­tī­bu un mā­koņ­ti­pa teh­no­lo­ģi­ju ie­vie­ša­nu. Tā­dē­jā­di ro­bo­ti va­rēs da­rīt jeb­ku­ru dar­bu — gan fi­zis­ku, gan in­te­lek­tu­ālu — aiz­vie­to­jot ar­vien vai­rāk cil­vē­ku. Šo­brīd grū­ti prog­no­zēt, ku­rā jo­mā — ci­vi­la­jā vai mi­li­tā­ra­jā — cil­vē­ka po­ten­ci­āla iz­man­to­ša­na sa­ma­zi­nā­sies strau­jāk.

Mūs­die­nās jau iz­man­to tūk­sto­šiem da­žā­du ro­bo­tu vai au­to­ma­ti­zē­tu sis­tē­mu. Ek­sis­tē kus­tī­gi un sta­tis­ki ro­bo­ti, tos va­da ope­ra­to­ri, un tie var būt mak­si­mā­li au­to­no­mi. Ja iz­vēr­tē eks­plu­atā­ci­jā jau eso­šos ro­bo­tus gai­sā, kos­mo­sā, uz sau­sze­mes vai jū­rā, nā­kas se­ci­nāt, ka tie vien­līdz bie­ži aiz­stāj cil­vē­ku gan ci­vi­la­jā, gan mi­li­tā­ra­jā sek­to­rā. Pie­mē­ram, ro­bots mū­lis «Big­Dog» iz­gud­rots ka­ra­vī­riem va­ja­dzī­go sma­go nas­tu pār­vie­to­ša­nai. Sa­vu­kārt ci­vi­la­jās ra­žot­nēs strā­dā sim­tiem da­žā­du ro­bo­ti­zē­tu sis­tē­mu, kas pār­vie­to sma­gas kra­vas ra­žo­ša­nas pro­ce­sā. Tie­sa gan, mi­li­tā­rie ro­bo­ti jeb kau­jas ro­bo­teh­ni­ka sa­rež­ģī­tī­bas un prog­ram­mnod­ro­ši­nā­ju­ma spe­ci­fi­kas zi­ņā ļo­ti at­šķi­ras no ci­vi­las no­zī­mes, ta­jā skai­tā sa­dzī­ves ro­bo­tiem.

Sistēma, ar kuru katapultē «700-X» eskadriļas BPL.
Sistēma, ar kuru katapultē «700-X» eskadriļas BPL.

Mūs­die­nu jū­ras spē­kos ir ne­pie­cie­šams mak­si­mā­li in­teg­rēt augst­o teh­no­lo­ģi­ju (hi-tech), ro­bo­tu un au­to­ma­ti­zē­to sis­tē­mu iz­man­to­ša­nu. Ar šā­du pa­zi­ņo­ju­mu ne­sen nā­cis kla­jā Liel­bri­tā­ni­jas Ka­ra­lis­ko jū­ras spē­ku pa­vēl­nieks ad­mi­rā­lis Džordžs Zam­bels. Viņš ir iz­slu­di­nā­jis kon­kur­su, ku­rā aici­nā­jis pie­da­lī­ties aka­dē­mi­ķus, zi­nāt­nie­kus, augst­o teh­no­lo­ģi­ju fir­mas, kā arī Liel­bri­tā­ni­jas un sa­bied­ro­to val­stu mi­li­tā­ri zi­nāt­nis­kās struk­tūr­vie­nī­bas. Kon­kur­sa da­līb­nie­ku gal­ve­nais uz­de­vums — iz­strā­dāt da­žā­dus teh­no­lo­ģis­kos ri­si­nā­ju­mus, ro­bo­tus vai au­to­ma­ti­zā­ci­jas sis­tē­mas, kas jū­ras ka­ra flo­ti va­rē­tu pa­celt re­vo­lu­ci­onā­ri aug-st­ākā lī­me­nī hi-tech iz­man­to­ša­nā. 2016. ga­da ok­tob­rī la­bā­kās iz­strā­des tiks pie­ņem­tas di­vu ne­dē­ļu prak­tis­kai tes­tē­ša­nai Sko­ti­jā, ie­sais­tot vi­sus trīs bru­ņo­to spē­ku vei­dus.

Ap­lie­ci­not sa­vu po­zi­tī­vo no­stā­ju flo­tes ro­bo­ti­zā­ci­jas jo­mā, ad­mi­rā­lis Dž. Zam­bells in­for­mē­ja, ka paš­laik no­tiek KJS mo­der­ni­zā­ci­jas de­ta­li­zē­ta plā­na iz­strā­de. Do­ku­ments tos­tarp pa­redz KJS ku­ģu teh­nis­kās ap­ko­pes fun­kci­ju no­dot ro­bo­tiem un au­to­ma­ti­zē­ta­jām sis­tē­mām. «Bri­tu flo­tē nā­kot­nē ar­vien vai­rāk uz­de­vu­mu veiks ro­bo­ti,» uz­svē­ra ad­mi­rā­lis, pa­skaid­ro­jot, ka pri­mā­ri ro­bo­tus un au­to­mā­ti­ku būs jā­in­teg­rē tā­dos die­nes­tos, kas no­dar­bo­jas ar ku­ģu un bru­ņo­ju­ma ap­ko­pi un ap­kal­po­ša­nu. Vi­ņa­prāt, nā­kot­nē cil­vē­kiem flo­tē ne­bū­tu jā­veic pri­mi­tī­vi, ne­tī­ri un bīs­ta­mi jeb tā sau­ktie 3D dar­bi (dull, dirty, dan­ge­ro­us), un tas ir vir­ziens, ku­rā jā­strā­dā ro­bo­tu iz­gud­ro­tā­jiem.

Pēc ad­mi­rā­ļa teik­tā, paš­laik KJS sa­stā­vā gan­drīz 23 000 spe­ci­ālis­tu ir ar teh­nis­ko un in­že­nie­ru kva­li­fi­kā­ci­ju, un vi­ņu uz­de­vums ir uz­tu­rēt kau­jas teh­nis­ko vie­nī­bu ga­ta­vī­bu. Ta­ču arī ša­jā jo­mā va­ja­dzī­gi ro­bo­ti. «Ir pie­nā­cis laiks pār­ska­tīt cil­vē­ka po­ten­ci­āla iz­man­to­ša­nas prin­ci­pus, ta­jā skai­tā no­dro­ši­not ku­ģu dzi­nē­ju un kau­jas sis­tē­mu va­dī­bu at­tā­li­nā­ti no kras­ta.» KJS iz­ska­ta arī ie­spē­ju tu­vā­ka­jā nā­kot­nē aiz­vie­tot ie­rin­dā eso­šos mī­nu tra­le­rus ar tā­diem, ku­ri spēs efek­tī­vi fun­kci­onēt ar daudz ma­zā­ku ap­kal­pi un ne­skai­tā­mām au­to­no­mām au­to­ma­ti­zā­ci­jas sis­tē­mām. Kā avan­gar­disks cil­vē­ku po­ten­ci­āla aiz­stā­jējs KJS jau fun­kci­onē pirm­ā bez­pi­lo­ta lid­apa­rā­tu es­kad­ri­ļa 700X-NAS (Na­val Air Squadron), kas dis­lo­cē­ta Korn­vo­lā. Šī apakš­vie­nī­ba pa­gai­dām dar­bo­jas eks­pe­ri­men­tā­lā re­žī­mā, un tās uz­de­vums ir ko­or­di­nēt un pār­rau­dzīt KJS jū­ras bez­pi­lo­ta lid­apa­rā­tu li­do­ju­mus uz aus­tru­miem no Su­ecas ka­nā­la, kā arī no­dro­ši­nāt de­ta­li­zē­tu iz­vēr­tē­ju­mu jaun­iem bez­pi­lo­ta lid­apa­rā­tiem, ku­ri ga­ta­vo­ti ie­kļau­ša­nai KJS ap­bru­ņo­ju­mā.

Lai sa­gla­bā­tu kon­ku­rēt­spē­ju, tu­vā­kā un tā­lā­kā per­spek­tī­vā vi­sās mi­li­tā­ra­jās no­za­rēs ak­tī­vi tur­pi­nā­sies ro­bo­tu iz­strā­de un in­teg­rā­ci­ja da­žā­du fun­kci­ju veik­ša­nai. Ne­at­pa­liks arī ci­vi­lā jo­ma, jo ar lai­ku ro­bo­ti in­dus­tri­jā pil­nī­bā aiz­vie­tos cil­vē­kus pie kon­vei­je­riem. Ro­bo­ti ar māk­slī­go in­te­lek­tu ap­gūs pras­mi no­vākt ra­žu, ap­kal­pot cil­vē­kus vei­ka­los un ap­tie­kās, uz­kopt tel­pas vai šķi­rot past­a sū­tī­ju­mus. Au­to­pār­va­dā­ju­mu jo­ma at­teik­sies no au­to­va­dī­tā­jiem, jo ro­bo­ti daudz pre­cī­zāk no­gā­dās kra­vas, tur­klāt tiem ne­va­ja­dzēs ob­li­gā­tās mie­ga stun­das ce­ļā.

Vēr­tē­jot cil­vē­ku un ro­bo­tu īpat­sva­ra iz­mai­ņas nā­kot­nes pro­fe­si­jās, jā­noš­ķir vis­maz trīs dar­bī­bas jo­mas. Pirm­kārt, tie ir dar­bi, ku­rus var veikt gan ro­bo­ti, gan cil­vē­ki (pie­mē­ram, fi­zisks darbs). Otr­kārt, tie ir dar­bi, ku­rus cil­vēks pat­stā­vī­gi ne­kad ne­spē­tu pa­veikt (pie­mē­ram, mikro­či­pu ra­žo­ša­na). Treš­kārt, tie ir jaun­i dar­ba vei­di, kas iz­riet un ir sais­tī­ti ar jaun­o teh­no­lo­ģi­ju ie­vie­ša­nu (pie­mē­ram, bez­pi­lo­ta lid­apa­rā­ta ope­ra­tors). Kat­rā no trim ka­te­go­ri­jām cil­vē­ku un ro­bo­tu īpat­svars nā­kot­nē mai­nī­sies at­šķi­rī­gi. Vis­sa­rež­ģī­tāk prog­no­zēt cil­vē­ku un ro­bo­tu ie­sais­tī­ša­nos tre­šās ka­te­go­ri­jas pro­fe­si­jās. Jaun­ās teh­no­lo­ģi­jas pa­vērs tik pla­šas ie­spē­jas, ka 2050. ga­dā vis­la­bāk ap­mak­sā­tās pro­fe­si­jas, vis­ti­ca­māk, būs tās, ku­rām šo­brīd nav no­sau­ku­ma un par ku­rām ne­viens vēl ne­no­jauš. Nā­kot­nē vis­vai­rāk spēs no­pel­nīt tie cil­vē­ki, ku­ri vis­la­bāk sa­pra­tī­sies ar ro­bo­tiem, pra­tīs ar tiem ko­pā strā­dāt, pa­pil­di­not viens ot­ra dar­bu. Ša­jā pro­ce­sā gal­ve­nais ir ne­pār­vērst teh­nis­ko prog­re­su par ne­ga­tī­vu sān­cen­sī­bu starp cil­vē­kiem un ro­bo­tiem, bet gan ļaut ro­bo­tiem da­rīt «ne­tī­ros dar­bus» un cil­vē­kiem iz­do­māt sev cie­nī­gas no­dar­bes ar lie­lu pie­vie­no­to vēr­tī­bu.

Pēc ār­val­stu pre­ses ma­te­ri­āliem sa­ga­ta­vo­ju­si
kap­tei­ne Viz­ma Kaļ­če­va.
Fo­to — http://www.royalnavy.mod.uk/.