Ārzemju ziņas


PrintValdība akceptējusi 154 militārpersonu dalību ārvalstu misijās 2015. gadā

Oktobra beigās Igaunijas Ministru kabinets nobalsoja par likumprojektu, kas paredz nākamgad Aizsardzības spēkiem piedalīties starptautiskajās misijās Afganistānā (NATO), Mali (ES un ANO), Kosovā (KFOR) un Tuvajos Austrumos (ANO). Tāpat plānota igauņu dalība Eiropas Savienības Ziemeļvalstu kaujas grupā (NBG) un NATO Ātrās reaģēšanas spēkos (NRF). NRF sastāvā Igaunija plāno deleģēt mīnu traleri un 45 militārpersonas, bet NBG sastāvā — līdz 50 karavīriem. Uz Afganistānu plānots sūtīt 25 militārpersonas, uz Mali — kopā 20, uz Kosovu — trīs, uz Tuvajiem Austrumiem — sešas. Piecas militārpersonas plānots rezervēt uz jaunizveidotiem ES vai NATO štābiem, ja tiks pieņemts lēmums par tādu izveidi.

Valdības akceptētais likumprojekts vēl ir jāapstiprina parlamentā.

PrintLietuvā notikušas plaša mēroga starptautiskas militāras mācības

Gandrīz divas nedēļas (no 2. līdz 14. novembrim) divos lielākajos Lietuvas Bruņoto spēku (BS) poligonos (Pabrade un Gaižūni) norisinājās starptautiskās mācības «Iron Sword», kurās piedalījās kopumā 2500 karavīri no Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Vācijas, Ungārijas, Luksemburgas, Lielbritānijas, ASV un Kanādas, kā arī vairāk nekā 300 militārās tehnikas vienības (t. sk. «Bradley», M113, «Stryker», Fuchs», «BTR-80»). Mācību atklāšanas ceremonijā Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks ir teicis, ka šāda mēroga pasākums uzskatāmi demonstrē alianses solidaritāti, vienotību un gatavību realizēt NATO kolektīvās aizsardzības principus. Uzskatāms solidaritātes piemērs bija Luksemburgas karavīri, kas pirmo reizi vēsturē piedalījās militārās mācībās ārpus savas valsts robežām.

«Iron Sword» atklāšanas ceremonija.
«Iron Sword» atklāšanas ceremonija.

Mācību scenārijs paredzēja deviņām valstīm kopīgi veikt operāciju situācijas stabilizācijai, kā arī aizsardzības un uzbrukuma operācijas. Vienlaikus ar mācību scenārija izpildi tika vērtēta Lietuvas BS gatavība pievienoties NATO Ātrās reaģēšanas spēku (NRF) dežūrspēkiem 2015.—2016. gadā.

Bruņumašīnu «Bradley» izkraušana Lietuvas dzelzceļa stacijā.
Bruņumašīnu «Bradley» izkraušana Lietuvas dzelzceļa stacijā.

Komentējot mācību nozīmi, Lietuvas BS komandieris ģenerālmajors Jons Vītauts Žuks pauda gandarījumu, ka lietuviešu karavīriem dota unikāla iespēja uzlabot profesionālās prasmes un iemaņas, veicot dažādus uzdevumus savas valsts teritorijā patstāvīgi un ar sabiedroto valstu atbalstu.

PrintAtjaunos kaujas lidmašīnu parku

Somijas Aizsardzības ministrija (AM) pieņēmusi lēmumu izveidot darba grupu, kas detalizēti izvērtēs Gaisa spēku vajadzības pēc jauniem vai modernizētiem iznīcinātājiem. Uz darba grupas ziņojuma pamata AM vadība sagatavos priekšlikumus un līdz 2015. gada maijam iesniegs tos izskatīšanai parlamentā. Galīgais lēmums par iznīcinātāju iegādi varētu tikt pieņemts ne agrāk kā 2019. gadā.

Somijas «F-18 Hornet».
Somijas «F-18 Hornet».

Kā viens no iespējamiem variantiem tiks izskatīts ASV ražotais piektās paaudzes iznīcinātājs «F-35 Lightning II». Vērtē arī iespēju pirkt iznīcinātājus «Gripen» no Zviedrijas. Tomēr Somijas Gaisa spēki (GS) vēl nav formulējuši konkrētus prioritārus modeļus. Lēš, ka jauni iznīcinātāji valstij izmaksāšot vismaz sešus miljardus eiro, kas veidos lielākos militārā resora izdevumus tuvākajos 10 gados. Kā alternatīva jaunai tehnikai tiks apspriesta iespēja modernizēt kaujas ierindā esošos iznīcinātājus, pagarinot to mūžu līdz 30 gadiem. Patlaban Somijas GS operē ar 61 iznīcinātāju «F-18 Hornet», kas atrodas bruņojumā kopš 1995. gada un ir izgājuši jau vairākas modernizācijas programmas.

PrintPlānotas lielas investīcijas aizsardzībā

Polijas aizsardzības ministra vietnieks Česlavs Mročeks ir publiskojis Polijas nodomus uzlabot valsts teritorijas aizsardzību, iekļaujot kaujas dežūrās kaujas bezpilota lidaparātus (BPL). Izvērtējot operacionālo situāciju Ukrainā, ir gūta mācība no tā, ka Krievijas BPL netraucēti darbojas Ukrainas gaisa telpā, veicot artilērijas mērķu izlūkošanu. Polija vēlas nepieļaut šādas kļūdas. Turklāt Polija izsludinājusi konkursu par 50 sauszemes robotu «Tarantula» piegādi, lai tādējādi uzlabotu rekognoscēšanas un izlūkošanas uzdevumu izpildi cilvēkam nepieejamās zonās. Konkursa noteikumi paredz, ka jauno robotu masa nedrīkst būt lielāka par 15—20 kg, tiem jābūt piemērotiem pārnēsāšanai ar rokām vai transportēšanai izlūkmašīnās. Robotu aprīkojumam jāspēj pārraidīt izlūkdatus līdz 1000 m attālumā atklātā apvidū un līdz 500 m — šķēršļotā apvidū. Pirms neilga laika Polijas Aizsardzības ministrija izsludināja arī konkursu par miniatūru bezpilota lidaparātu piegādi, nosakot, ka to masa nedrīkst pārsniegt 5 kg.

Attālināti vadāms robots «PIAP Scoutout», kuram līdzīgu vēlas iegādāties Polija.
Attālināti vadāms robots «PIAP Scoutout», kuram līdzīgu vēlas iegādāties Polija.

Pēc Č. Mročeka teiktā, turpmākajos 10 gados Polija investēs kopumā 33 miljardus eiro BPL un citas kaujas tehnikas iegādē. 2017. gadā Polija pirks izlūkošanas BPL, bet 2018.—2019. gadā tiks iegādāti kaujas BPL. Atbilstošas pārrunas jau ir uzsāktas ar ASV firmām, kas ražo Poliju interesējošus BPL. Polijas bruņojuma modernizācijas plāni paredz iegādāties arī pretraķešu un pretgaisa aizsardzības sistēmas, bruņutransportierus un zemūdenes.

Komentējot drošības situāciju reģionā, Polijas aizsardzības ministrs Tomašs Semoņaks paziņoja, ka, sākot no 2017. gada, Polija pastiprinās militāro klātbūtni valsts austrumos. Par galveno iemeslu šiem pasākumiem ministrs minēja krīzi Ukrainā. Polija plāno gan palielināt karavīru skaitu austrumu garnizonos, gan ievērojami uzlabot reģionā esošo infrastruktūru. T. Semoņaks atzīmēja, ka Polijas bruņotie spēki (BS) tiks modernizēti un pārdislocēti ne tikai kā atbilde uz krīzi Ukrainā, bet kā daļa no ilgtermiņa plāna BS vispārējai izvērtēšanai 25 gadus pēc komunistiskā režīma krišanas.

PrintGaidāma armijas samazināšana

Jaunā Beļģijas valdība, kas uzsāka darbu šī gada oktobrī, ekonomijas pasākumu ietvaros ieplānojusi strauju militāro tēriņu apcirpšanu. Tādējādi vidējā perspektīvā armijas skaitliskais sastāvs var sarukt no pašreizējiem 32 000 līdz 20 000 cilvēku.

Saskaņā ar valdības publiskoto plānu valsts aizsardzības budžets tiks pakāpeniski samazināts no pašreizējiem 0,66% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,5% no IKP 2019. gadā. Par spīti NATO prasībām celt dalībvalstu militāros izdevumus līdz 2% no IKP, Beļģija plāno līdz 2019. gadam militārajā jomā ietaupīt kopumā 1,55 miljardus eiro. Valdība noteikusi, ka jau nākamgad AM ekonomijai jābūt ne mazākai par 200 miljoniem eiro.

Beļģijas KBS karavīri militārā parādē.
Beļģijas KBS karavīri militārā parādē.

Komentējot situāciju, Karalisko bruņoto spēku (KBS) pārstāvis ģenerālleitnants Marks Kompernols paziņojis, ka jau tagad trūkst finansējuma ne tikai dalībai miera uzturēšanas operācijā Āfrikā, bet nepietiek arī naudas mācību organizēšanai karalistes teritorijā. «Mums publiski pārmet nenopļautus zālienus pie kazarmām, nemazgātus logus u.tml., bet tas ir tīrais sīkums salīdzinājumā ar to, ka KBS spiesti stingri ierobežot izdevumus mācību laikā. Rezultātā militārās vienības netiek pienācīgi sagatavotas un tiek apdraudētas šo vienību kaujas spējas reālā karadarbībā,» paudis ģenerālis.

Patlaban Beļģijas KBS tiek formēti pārsvarā no profesionāļiem. Publiski pieejamā statistika liecina, ka 2012. gadā KBS bija 33 800 karavīru, bet 2007. gadā — 42 000. Personālsastāva sarukumā daļēji vainojams arī fakts, ka liels skaits karavīru atvaļinās rezervē piecus gadus pirms noteiktā termiņā. Turklāt vērojama arī gados jaunu beļģu masveida aiziešana no KBS rindām. AM apkopotā statistika liecina, ka laikā no 2004. līdz 2012. gadam KBS atstāja 56% no visiem tolaik profesionālajā dienestā iesauktajiem jaunajiem karavīriem.

PrintBruņotajos spēkos nav vienotības par nepieciešamo iznīcinātāju skaitu

Čehijas Gaisa spēkiem ir nepieciešami papildu virsskaņas iznīcinātāji «Jas-39 Gripen», paziņojis GS pavēlnieks brigādes ģenerālis Libors Štefaniks. Viņš uzsver, ka šādu vajadzību diktē starptautiskā situācija, un Prāgai izdevīgākais variants būtu nomāt vēl sešus iznīcinātājus «Jas-39 Gripen». Pašlaik GS jau ekspluatē 14 šādus iznīcinātājus. «Mums jāreaģē uz situāciju pasaulē, kas tuvākajā nākotnē turpinās pasliktināties. Mēs nedrīkstam pievērt acis uz to, kas mūs sagaida nākotnē. Starptautiskā situācija nekļūs mierīgāka, tās ir tikai tukšas iedomas.» Pēc ģenerāļa domām, papildu iznīcinātāji ļautu ne vien uzlabot nacionālās gaisa telpas aizsardzību, bet arī sniegtu atbalstu Sauszemes spēkiem.

Čehijas GS «Jas-39 Gripen».
Čehijas GS «Jas-39 Gripen».

Savukārt AM pārstāvis Petrs Medeks ir uzsvēris, ka L. Štefaniks acīmredzot publiskojis GS iekšienē pastāvošo viedokli. Nedz AM, nedz BS Ģenerālštābā līdzīgi jautājumi neesot aktualizēti. Šī gada martā Čehijas valdība ir pagarinājusi līgumu ar Zviedrijas firmu «Saab» par 14 iznīcinātāju «Jas-39 Gripen» nomu līdz 2027. gadam. Līguma summa sastāda aptuveni 85 miljonus dolāru.

Print10 gados militārajā jomā papildus tiks investēti 10 miljardi eiro

Vērtējot Spānijas militārā budžeta izmaiņu dinamiku, nākas secināt, ka 2015. gadā Aizsardzības ministrijas tēriņi tiks palielināti pirmo reizi pēdējo septiņu gadu laikā. Daudzas ministrijas nākamgad būs spiestas ekonomēt, turpretī AM saņems 57 miljonus eiro budžeta palielināšanai. 2015. gadā Spānijas militārais budžets plānots 5,71 miljarda eiro apmērā. 75% no šīs summas tiek novirzīti karavīru algām, un Spānijas Karaliskajos bruņotajos spēkos dien aptuveni 79 000 karavīru. Uzturēšanas izdevumu samēru mainīs papildu 10 miljardi eiro, ko paredzēts piešķirt apbruņojuma un kara tehnikas iegādēm tuvākajos gados.

Fregates «F-110» konceptuāls attēls.
Fregates «F-110» konceptuāls attēls.

Naudas un tehnoloģiju ziņā ietilpīgākais projekts ir fregate «F-110», kuras uzdevums būs nomainīt vecās «F-80» («Santa Maria» klase). Kopumā paredzēts uzbūvet piecas «F-110», un tas prasīs 800 miljonus eiro par katru fregati. Vēl miljards eiro tiks iztērēts šo kuģu uzturēšanai. Pirmās «F-110» būve tiks uzsākta 2017. gadā.

Otrs lielākais projekts ir 350—400 jaunu bruņutransportieru «Blindado 8×8» ražošana, lai nomainītu novecojušos BMR, kas kalpo kopš pērnā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem. Šis projekts izmaksās 1—1,5 miljardus eiro.

Trešais apjomīgais projekts ir trīs gaisa tankkuģu «Airbus 330-200 MRTT» iegāde, lai nomainītu novecojušos kompānijas «Boeing» ražotos tankkuģus. Katrs «Airbus 330-200 MRTT» izmaksās ap 200 miljonus eiro.

PrintArmija saņems jaunās paaudzes bruņu automobiļus

Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas plāniem jau 2019. gadā britu armijas apakšvienības saņems pirmos jaunos «Scout Specialist Vehicle» («Scout SV») saimes bruņu automobiļus, ko ražo britu kompānija «General Dynamics». «Scout SV»
būs apgādāti ar vadāmu torni, ko ražo Lielbritānijas firma «Lockheed Martin», un 40 mm kalibra automātisko lielgabalu.

«Scout SV».
«Scout SV».

Atbilstoši līgumam «Lockheed Martin» būs jāpiegādā kopumā 245 vadāmie torņi par vienu miljardu dolāru. Pirmie torņi būs jāpiegādā jau 2015. gadā. Par lielgabaliem publiski pieejama vienīgi informācija, ka tos ražo kopuzņēmums «CTA International», kurā ietilpst britu kompānija «BAE Systems» un Francijas firma «Nexter».

Līgums paredz, ka kompānija «General Dynamics» piegādās britu armijai pavisam 589 «Scout SV» saimes bruņu automobiļus, to skaitā 198 — izlūkošanas versijā, 112 — komandvadības versijā, 59 — personāla transportēšanas versijā un 51 — inženieru rekognoscēšanas versijā. Kopējais programmas finansējums būs 3,5 miljardi sterliņu mārciņu. Tehnikas sērijveida ražošana tiks veikta no 2017. līdz 2024. gadam.

Pēc ārvalstu preses materiāliem sagatavojusi
kapteine Vizma Kaļčeva.
Foto —www.kam.lt; www.army.mil; www.puolustusvoimat.fi; www.defence24.com;  http://en.wikipedia.org; www.acr.army.cz;
www.shipbucket.com; www.defensenews.com.

Jaunā helikopteru paaudze

Novatoriskas aizsardzības tehnoloģijas, sākot ar gudriem čipiem un beidzot ar kaujas transformeriem, sola to īpašniekiem pārākumu un priekšrocības kaujas laukā un uzvaru pār pretinieku ar mazākiem zaudējumiem. Tādēļ progress, pētījumi un izstrādes šajā jomā bija, ir un būs aktuāli militārā pārākuma nodrošināšanai. Pirms pāris gadiem ASV ir oficiāli deklarējušas savu jauno aizsardzības stratēģiju, kuras pamatā ir maksimāli elastīgs un inovatīvs Bruņoto spēku tehniskais nodrošinājums. To plānots panākt ar jaunām programmām, ultramoderniem sakaru līdzekļiem, katastrofu seku likvidācijas robotiem, jaunākās paaudzes lid­- aparātiem utt.

Mobilā transformera «Transformer» (TX) prototips (datorgrafika).
Mobilā transformera «Transformer» (TX) prototips (datorgrafika).

Visvairāk pētījumu militārajām vajadzībām veic ASV aizsardzības pētījumu aģentūra DARPA (Defense Advanced Research Project Agency). Šajā aģentūrā vienlaikus notiek darbs pie simtiem projektu. Daudzi no tiem ir sevišķi slepeni, bet citi — jau izstrādes stadijā tiek prezentēti plašākai sabiedrībai. Viens no neparastākajiem DARPA projektiem ir lidaparāts «Transformer» (TX), kas būs spējīgs pilnībā pārdefinēt pārvietošanās principus kaujas laukā. «Transformer» (TX) ir hibrīds, kurā apvienoti helikoptera, lidmašīnas un automobiļa pārvietošanās principi. Jaunais transport­līdzeklis būs spējīgs nodrošināt apkalpes mobilitāti dažādās plaknēs, garantējot maksimālu pārvietošanās elastību apvidos ar jebkāda veida šķēršļiem. Projekta autori apgalvo, ka «Transformer» (TX) spēs ne tikai pārvietot līdz pat četriem pilnībā ekipētiem karavīriem, bet arī veikt apgādes, medicīniskās evakuācijas un citus uzdevumus kaujas laukā. Tehnoloģiju vienkāršības dēļ šāda transformera vadību varēs nodrošināt gan ierindas karavīrs, gan ilgstošu apmācību veicis parasto kaujas lidaparātu pilots.

«AH-64D Longbow» — viena no «Apache» modifikācijām.
«AH-64D Longbow» — viena no «Apache» modifikācijām.

Kā viens no multifunkcionālo lidaparātu «vectēviem» būtu minams triecienhelikopters «Apache». Tas ir priekšzīmīgi kalpojis kaujas laukā jau 40 gadus. Šis lid-aparāts ir tik veiksmīgi konstruēts, ka zinātniekiem tika dots uzdevums izstrādāt mūsdienu apstākļiem atbilstošus «Apache» tehniskos uzlabojumus, kas ļautu ekspluatēt šo lidaparātu vēl vairākas desmitgades. Rezultātā ir izstrādāts «Apache Block III», kurā integrētas vairāk nekā 26 jaunas tehnoloģijas, nodrošinot atjaunotā lidaparāta savietojamību un konkurētspēju daudzus gadus uz priekšu. «Apache Block III» varēs labāk pārvietoties sarežģītos laika apstākļos, kā arī sazināties ar bezpilota lidaparātiem un nodrošināt to kontroli.

Jaunās paaudzes helikoptera JMR konceptuāls attēls.
Jaunās paaudzes helikoptera JMR konceptuāls attēls.

Neskatoties uz modernizēto «Apache Block III», ir nobriedusi objektīva nepieciešamība pēc jaunas paaudzes helikoptera ar ultramodernu elektroniku, ievērojami labākiem lidojuma un kravnesības parametriem. Tādēļ ASV armijas vajadzībām ir uzsākta programma JMR (Joint Multi-Role). Tā nosaka, ka jaunās paaudzes helikopteram ir jāspēj lidot ar ātrumu, kas pārsniedz 170 mezglus, un bez degvielas uzpildes pārvarēt vismaz 800 kilometrus. Jaunajam lidaparātam jāspēj planēt 1800 m augstumā un turpināt pildīt savas funkcijas līdz 35 oC temperatūrā. JMR helikopteram jābūt apgādātam ar programmatūru, kas vajadzības gadījumā nodrošinātu tā lidojumu arī bez pilota klātbūtnes. Šādu helikoptera prototipu paredzēts uzbūvēt jau 2017. gadā, veicot pirmās funkcionālās pārbaudes. Jaunās paaudzes helikopteru sērijveida ražošana varētu sākties tuvākajā piecgadē, nodrošinot to masveida iekļaušanu kaujas ierindā 2030. gadā.

Pēc ārvalstu preses materiāliem sagatavojusi 
kapteine Vizma Kaļčeva.
Foto — www.aviationnews.eu; www.techweb.com.