Latvijas ziņas

22. oktobrī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis tikās ar Somijas vēstnieku Latvijā Olli Kantanenu, lai pārrunātu Latvijas un Somijas divpusējo sadarbību aizsardzības jomā. Apspriežot nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas jautājumus, R. Vējonis izteica Somijai piedāvājumu piedalīties Nacionālo bruņoto spēku rīkotajās ikgadējās starptautiskajās mācībās «Detonators».

Somijas vēstnieks Latvijā

R. Vējonis atkārtoti apliecināja, ka Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ir ieinteresēti izmantot Somijas militāros poligonus apmācībai. Diskutējot par valstu pašaizsardzības spējām, viņš norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta iepazīties ar Somijas pašaizsardzības sistēmu, lai pārņemtu labo praksi un stiprinātu Zemessardzi.

R. Vējonis izteica pateicību Somijas vēstniekam par somu instruktoru sniegto pienesumu apmācību nodrošināšanā, kas tiek rīkotas Baltijas aizsardzības koledžā.

Latvijas sadarbība ar Somijas aizsardzības struktūrām tika uzsākta jau 1991. gadā. Politiskais dialogs ar Somiju notiek daudzpusēji (ES, Ziemeļeiropas valstu un Baltijas valstu formātos), tiek rīkotas arī divpusējās sarunas un reizi gadā — Latvijas un Somijas aizsardzības ministriju valsts sekretāru tikšanās.

Somija piedalās Ziemeļeiropas valstu un Baltijas valstu iniciatīvā par reģionālo sadarbību aizsardzības jomā, kas vērsta uz atbalsta sniegšanu Ukrainai, Gruzijai un Rietumbalkānu valstīm, īstenojot tajās aizsardzības sektora reformas.

30. oktobrī ASV aizsardzības sekretāra padomnieks starptautiskās drošības jautājumos Dereks Šolē oficiālās vizītes laikā apmeklēja Ādažu bāzi, kur tikās ar Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieri pulkvedi Mārtiņu Libertu un ASV karavīriem.

Adazi_SolePulkvedis M. Liberts iepazīstināja D. Šolē ar Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku kājnieku brigādes uzdevumiem un nākotnes plāniem, uzsverot veiksmīgo sadarbību ar NATO un ASV partneriem.

«Kopš sabiedroto spēku karavīru ierašanās Ādažu bāzē šā gada aprīlī apmācības process kļuvis daudzveidīgāks un saspringtāks. Tomēr svarīgi ir ne tikai treniņi, bet arī savstarpējās sapratnes uzlabošana, tradīciju un kultūras iepazīšana,» šādi pulkvedis M. Liberts raksturoja karavīru ikdienu. Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris informēja D. Šolē par Latvijas karavīru pieredzi starptautiskajās operācijās, par izaicinājumiem, kas radušies, uzņemot lielu skaitu ārvalstu karavīru militārajā bāzē. Viņš uzsvēra, ka Ādažu poligons ir lielākais Baltijas valstīs un militārā bāze atrodas blakus poligonam, kas ļauj ekonomēt resursus, kā arī sekmīgi organizēt šeit plaša mēroga militārās mācības.

ASV aizsardzības sekretāra padomnieks tika iepazīstināts ar gaisa atbalsta kontrolieru (JTAC) apmācību. D. Šolē tikās ar ASV 1. kavalērijas divīzijas karavīriem, iepazinās ar viņu uzdevumiem un sadzīves apstākļiem.

Dereks Šolē ir ASV aizsardzības sekretāra padomnieks starptautiskās drošības stratēģijas, starptautisko drošības organizāciju (tai skaitā NATO), Tuvo Austrumu, Āfrikas un rietumvalstu jautājumos. Iepriekšējā dienā, tiekoties ar aizsardzības ministru R. Vējoni, ASV aizsardzības sekretāra padomnieks pauda apņemšanos stiprināt sadarbību, kā arī nodrošināt klātbūtni, izprotot Latvijas bažas par šā brīža drošības situāciju. 

5. novembrī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube tikās ar Kosovas drošības spēku ministru Agimu Čeku un Kosovas Drošības spēku komandieri ģenerālleitnantu Kadri Kastrati, kas bija ieradušies Latvijā, lai iepazītos ar Nacionālo bruņoto spēku struktūru un 2009. gadā veiktajām aizsardzības nozares reformām. Tiekoties pārrunāta turpmākā divpusējā sadarbība un Kosovas Drošības spēku attīstība, kā arī reģionālās drošības aktualitātes.

Kosovas Drošības spēku ministrs

Kosovas delegācija apmeklēja Ādažu bāzi, kur tikās ar Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieri pulkvedi Mārtiņu Libertu.

Aizsardzības ministrija kopš 2008. gada sniedz atbalstu Kosovas Drošības spēku un to ministrijas veidošanā, nosūtot ekspertus darbam NATO Padomnieku grupā. Šobrīd šajā grupā ar Norvēģijas finansiālu atbalstu strādā Aizsardzības ministrijas padomnieki juridiskajos un sabiedrisko attiecību jautājumos. Savukārt 2013. gadā tika uzsākta pieredzes apmaiņa rekrutēšanas jautājumos un Jaunsardzes attīstībā.

7. novembrī Latvijas Valsts robežsardze atzīmēja savas dibināšanas 95. gadadienu. 1919. gada 7. novembrī Latvijas armijas virspavēlnieks pulkvedis Jānis Balodis izdeva pavēli par robežsargu vienības formēšanu un nodibināja Virspavēlnieka štābam pakļautu robežsargu priekšnieka posteni. Vēl pēc dažām dienām amatā stājās pirmais robežsargu priekšnieks virsleitnants Kārlis Gailītis. Tā vēl Latvijas Neatkarības kara laikā aizsākās mūsu valsts robežapsardzības vienību vēsture. Robežsargi atradās savā kaujas postenī līdz pat padomju okupācijas gadam, kad tieši viņi pirmie saņēma Padomju Savienības militāro triecienu — 1940. gada 15. jūnija naktī Masļenku un Šmaiļu robežsargu sardzēm uzbruka sarkanarmieši, nogalinot un aizvedot gūstā uz Padomju Savienību vairākus latviešu robežsargus. Vairākus gadus pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas robežsardze bija lielākā Latvijas Aizsardzības spēku struktūra. Šodien Latvijas robežsargi dien Iekšlietu ministrijas pakļautībā.

z-2014-11-05_vrs_95_gadadienai_veltitie_pasakumi_kara_muzeja-89

Galvenie Valsts robežsardzes 95. gadadienas pasākumi norisinājās Daugavpilī, tomēr 5. novembrī robežsargi aicināja ikvienu interesentu uz Latvijas Kara muzeju, kur notika šai nozīmīgajai jubilejai veltīts pasākums visas dienas garumā. Rīta pusē muzeja trešā stāva foajē atklāja izstādi «Valsts robežsardze: 1919.—1940.». Šī izstāde stāsta par to, kā veidojusies un attīstījusies mūsu valsts robežsargu organi­­- zācija. Pasākumā tika apbalvoti bērnu zīmējumu konkursa «Robežsardzei — 95» uzvarētāji. Pēc tam līdz pat vēlai pēcpusdienai visā muzejā norisinājās interaktīvais pasākums bērniem un jauniešiem «Iepazīsti robežsarga profesiju». Tā laikā varēja iegūt informāciju par profesionālās izglītības iespējām Valsts robežapsardzības koledžā, sarunā ar pašiem robežsargiem uzzināt, ko nozīmē šī profesija, kādam ir jābūt robežsargam. Apmeklētāji varēja aplūkot robežsardzes tehnisko aprīkojumu, darbam nepieciešamos speciālos līdzekļus un ieročus, kādi šobrīd ir mūsu valsts ārējo robežu sargātāju rīcībā. Varēja pamēroties ar draugiem spēkā un veiklībā, sacenšoties roku divcīņā, apgūt svarīgākos ierindas mācības elementus, iemācīties atpazīt dienesta pakāpes, pārbaudīt sevi, izmēģinot roku digitālajā šaušanas stendā, un vēl daudzās citās aktivitātēs. Savukārt robežsargu kinologi uz muzeju bija paņēmuši līdzi savus neaizvietojamos četrkājainos dienesta biedrus — robežsargu suņus un priecēja apmeklētājus ar paraugdemonstrējumiem. Četrkājainie robežsargi īpašu sajūsmu izraisīja bērnos, un daži pat ļāva sevi noglāstīt.

7. novembrī ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera ģenerālleitnanta Raimonda Graubes un Latvijas Kara muzeja direktores Aijas Fleijas līdzdalību pie Pulvertorņa tika iedegts Brīvības cīnītāju piemiņas ugunskurs, atklāta sarkanbaltsarkano lentīšu locīšanas akcija un divas Lāčplēša dienai veltītas izstādes Latvijas Kara muzejā.

LKM Ugunskurs

«Ar šo ugunskura aizdedzināšanu un lentīšu locīšanas pasākumu mēs atklājam Lāčplēša dienas pasākumus Rīgā, kas ir nozīmīgi, lai mēs atcerētos savus karavīrus un savas valsts pirmsākumus,» sacīja NBS komandieris. «Šodien mēs aizdedzam Brīvības cīņu ugunskurus — un ugunskurs katram karavīram ir svētuma simbols, tas dod siltumu un dzīvību, dod spēku, un tieši tas mums visiem ir vajadzīgs.»

Ģenerālleitnants R. Graube uzsvēra, ka armija cīņās nebūtu uzvarējusi, ja to neatbalstītu visa latviešu tauta, tāpēc NBS komandieris aicināja uz vienotību valsts svētku dienās. Komandieris pateicās Rīgas amatniecības vidusskolai par ugunskura metāla pamatnes izveidošanu, ko tagad varēs izmantot katru gadu.

7. novembrī Latvijas Kara muzejā pirmo reizi Latvijas vēsturē vienkopus tika izstādīti visi Kara muzeja krājumā esošie 38 Lāčplēša Kara ordeņi un 11 šī ordeņa miniatūrnozīmes. Apmeklētājiem bija unikāla iespēja aplūkot Lāčplēša Kara ordeņa emaljas zīmējumus palielinājumā un pārliecināties, ka katrs ordenis ir unikāls un atšķirīgs.

10. novembrī Ministru kabinetā tika apstiprināta prettanku ieroču, kravas automašīnu un bruņotu apvidus automašīnu iegāde no Norvēģijas valdības Zemessardzes kaujas spēju stiprināšanai.

«Šī bruņojuma un tehnikas iegāde būtiski stiprinās Zemessardzes kaujas spējas,» uzsvēra aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. «Ar šo tehniku tiks nomainītas vairākus gadu desmitus vecas tehnikas vienības, kas pašlaik ir Zemessardzes rīcībā. Līdz ar to tiks uzlabota gan Zemessardzes mobilitāte, gan zemessargu kaujas gatavība.»

Zemessardzes vajadzībām tiks iegādāti 800 prettanku ieroči «Carl Gustav», 50 kravas automašīnas «Scania» un 50 viegli bruņotas «Mercedes Benz» apvidus automašīnas par summu četri miljoni eiro esošā aizsardzības budžeta ietvaros.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube norādīja, ka mobilie prettanku ieroči «Carl Gustav» ir ļoti efektīvi un kombinācijā ar «Spike» prettanku ieročiem šobrīd bruņotajiem spēkiem ir nepieciešami. «800 ir ļoti nopietns daudzums, lai jebkuram agresoram liktu aizdomāties, » uzsvēra komandieris.

Gan kravas automašīnas, gan apvidus automašīnas Norvēģijas bruņotajos spēkos atradās ilgtermiņa uzglabāšanā (rezervē), tās ir labā tehniskajā stāvoklī. Sūtījumu paredzēts saņemt līdz gada beigām.

Kravas automašīnas ražotas laikā no 1991. līdz 1994. gadam, un to nobraukums ir robežās no 1500 līdz 5000 kilometriem. Savukārt apvidus automašīnas ražotas laikā no 1993. līdz 1999. gadam, un arī tām ir mazs nobraukums.

21. novembrī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs darba vizītē devās uz Ādažu militāro bāzi un apmeklēja poligonu.

Vizītes laikā NATO ģenerālsekretārs tikās ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni, Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Raimondu Graubi un Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieri pulkvedi Mārtiņu Libertu.

Adazi_NATO

Ģenerālsekretārs tikās arī ar Norvēģijas bruņoto spēku Telemarkas bataljona un ASV 1. kavalērijas divīzijas 1. brigādes kaujas vienības «Ironhorse» pārstāvjiem, kā arī vēroja Latvijas un NATO karavīru kaujas šaušanas nodarbības Ādažu poligonā.

Jenss Stoltenbergs NATO ģenerālsekretāra amatā stājās 1. oktobrī, nomainot Andersu Fogu Rasmusenu, kurš aliansi vadīja piecus gadus un divus mēnešus.

Kopš stāšanās amatā Jenss Stolten apmeklē alianses dalībvalstis, lai apspriestu NATO rīcības plāna perspektīvas un turpmāko sadarbību.

Sagatavojuši Ieva Plēsuma un Juris Ciganovs.
Foto — Gatis Dieziņš un Normunds Mežiņš.

Lāčplēšu un varoņu piemiņa Klīvlendā

Lāčplēša diena Klīvlendā, ASV, šogad tika plaši atzīmēta. Tās ieskaņā jau svētdienas rītā luterāņu draudzes mācītāja Sarma Eglīte noturēja svinīgu dievkalpojumu, kura laikā «Daugavas vanagi» (DV) stāvēja godasardzē pie Latvijas valsts karoga. Godasardze bija arī svētku aktā pēcpusdienā, kas tika apvienots ar Klīvlendas DV apvienības 63 gadu jubileju. Aktu muzikāli ievadīja un nobeidza paplašinātā Indianapolisas vanadžu ansambļa IDVASA koncerts Aijas Vinteres-Brugmanes vadībā.

Centrā ar LR aizsardzības ministra Atzinības goda zīmi apbalvotais atvaļinātais rezerves brigādes ģenerālis V. Kukainis.
Centrā ar LR aizsardzības ministra Atzinības goda zīmi apbalvotais atvaļinātais rezerves brigādes ģenerālis V. Kukainis.

Svētku runā DV ASV priekšnieks Andris Kursietis sniedza vēsturisku apskatu par galvenajiem ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvotajiem. Kopā ar DV apvienības priekšnieku Zigurdu Rīderu viņš pasniedza DV organizācijas zelta krūšu nozīmes Pēterim Novikam un Jānim Zaķim, sevišķi izceļot ar LR aizsardzības ministra Atzinības goda zīmi apbalvoto atvaļināto rezerves brigādes ģenerāli Vilmāru Kukaini, kas vairāk nekā 20 gadu ir bijis «Tēvijas Sarga» pārstāvis ASV. Viņa sakrātais 180 žurnālu komplekts ir atpakaļceļā uz Latviju. Tur to iesies 16 sējumos un uzdāvinās Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas bibliotēkai, kuru vada Laila Tīģere, lai tas būtu pieejams visiem ieinteresētajiem.

Svētku pasākumā ziedus vienīgajai klātesošajai no Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru meitām Dzintrai Kukainei un Klīvlendas DV apvienības biedram un dibinātājam Uldim Kronītim pasniedza  apvienības vanadžu kopas priekšniece Vita Reineka. Klātesošos apsveica arī viens no Mičiganas nacionālajiem gvardiem pulkvežleitnants Eriks Pless, kurš bija mērojis garo ceļu kopā ar kundzi Ievu. Pēc ziedu pasniegšanas Alfreda Gravas ģimene paziņoja par dāsnu 5000 dolāru ziedojumu slimo leģionāru aprūpei Latvijā.

Savukārt Lāčplēša dienā tika noturēts svētbrīdis Sansetas kapsētā un nolikts vainags pie latviešu apbedījumu pieminekļa.

Sagatavojis Vilnis Trops. Autora foto.

Godinām Latvijas brīvības cīnītājus

Šogad 11. novembrī mūsu valsts atzīmēja 95. gadadienu kopš Latvijas armijas uzvaras pār P. Bermonta komandēto krievu un vācu monarhistu karaspēku. Šī diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11. novembris bija augstākā Latvijas Republikas militārā apbalvojuma — Lāčplēša Kara ordeņa — simboliskais dibināšanas datums. Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem un bijušo latviešu strēlnieku bataljonu (pulku) strēlniekiem par izrādīto varonību Latvijas Neatkarības karā (1918—1920) un Pirmā pasaules kara cīņās Latvijas teritorijā. Latvijas Republikas Satversmes sapulce likumu par ordeni pieņēma 1920. gada 18. septembrī, pēc dažām dienām notika arī pirmās latviešu karavīru apbalvošanas ar šo augsto apbalvojumu. Atzīmējot 1919. gada rudens notikumus, visā valstī arī šogad notika dažādi piemiņas pasākumi, bet svētku kulminācija kā allaž bija Rīgā, kad pie Brīvības pieminekļa bija vērojama godasardzes svinīgā maiņa un Nacionālo bruņoto spēku, kā arī Iekšlietu ministrijai pakļauto iestāžu vienību parāde.

Lacplesa diena vainagi Lāčplēša diena Lāčplēša diena Lacpesa diena Doms

Latvijas armijas parādes pie Brīvības pieminekļa ir notikušas kopš šī valsts neatkarības simbola atklāšanas 1935. gadā līdz pat neatkarības zaudēšanai. 1992. gada 11. novembrī tradīcija tika atjaunota, un kopš tā laika Lāčplēša dienā pieminekļa pakājē soļo Latvijas karavīri. Šogad Nacionālos bruņotos spēkus parādē pārstāvēja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas mācībspēki un kadeti, Štāba bataljona, Sauszemes spēku kājnieku brigādes, Jūras spēku flotiles un Gaisa spēku aviācijas bāzes karavīri, Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljona zemessargi, kā arī Valsts robežsardzi, Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu pārstāvošās vienības. NBS orķestris rūpējās par pasākuma muzikālo nodrošinājumu. Kopumā parādē piedalījās 350 karavīri, zemessargi, robežsargi, policisti un ugunsdzēsēji. Parādi komandēja Mācību vadības pavēlniecības komandieris pulkvedis Egils Leščinskis, bet karavīru ierindu pieņēma valsts bruņotā spēka augstākais pavēlnieks — Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Pēc parādes Esplanādē pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa godināja visu par Latvijas valsti kritušo karavīru piemiņu, bet pēcpusdienā piemiņas pasākums notika arī Sudrabkalniņā pie pieminekļa 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem, kas krita kaujās ar bermontiešiem.

Sagatavojis Juris Ciganovs.
Foto — Gatis Dieziņš un Normunds Mežiņš.

Karavīri pieskandina Vecrīgu — 18. novembra militārā parāde Rīgā

18_novembris Valsts svētku parādeArī šogad Daugavas krastmalu Rīgā starp Vanšu un Akmens tiltu pieskandināja karavīru stingro soļu atbalsis. 18. novembris ir mūsu valsts dzimšanas diena, un jau tradicionāli 11. novembra krastmala pulcēja daudzus skatītāju tūkstošus, lai vērotu Latvijas Republikas 96. gadadienai veltīto Latvijas un ārvalstu bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošo iestāžu un Jaunsardzes vienību militāro parādi. Šogad parādē piedalījās vairāk nekā 1000 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu un jaunsargu. Daugavas krastmalā bez Latvijas karogiem plīvoja arī mūsu sabiedroto krāsas — blakus Latvijas karavīriem ierindā varēja redzēt ASV 1. kavalērijas brigādes kaujas vienības pārstāvjus un Norvēģijas Telemarkas bataljona karavīrus, kuri pašreiz ir izvietoti Latvijā, lai nodrošinātu NATO spēku klātbūtni Baltijas valstīs. ASV un Norvēģija parādē demonstrēja arī savu kaujas tehniku: tankus un kaujas mašīnas. Ar karoga grupām šogad parādē piedalījās arī mūsu tuvākie kaimiņi lietuvieši un igauņi, kā arī mūsu sabiedrotie Ziemeļeiropā — Zviedrijas, Dānijas, Lielbritānijas un Vācijas bruņoto spēku karavīri.

Valsts svētku parāde Valsts svētku parāde

Mūsu valsts bruņotos spēkus parādē pārstāvēja regulāro spēku vienības — Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti, Kājnieku skolas, Štāba bataljona, 1. un 2. kāj­nieku bataljona, Gaisa spēku aviācijas bāzes un Jūras spēku flotiles karavīri, Zemessardzes 27., 32. un 46. kājnieku bataljona zemessargi. Parādē piedalījās Gaisa spēku aviācijas bāzes he-       likopteri. Tajā varēja redzēt arī Zemessardzes 34. artilērijas bataljona liel­gabalus un mīnmetējus, Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljona zenītlielgabalus, Pretgaisa aizsardzības diviziona ieročus. Pāri Daugavai lidoja NATO lidmašīnas. Parādē soļoja un savu tehniku demonstrēja Valsts robežsardzes vienības, kā arī Valsts policijas koledžas vienība, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas vienība un vairāk nekā 100 jaunsargu un instruktoru. Ar muzikālo pavadījumu parādi nodrošināja NBS orķestris, bet parādes komandiera pienākumi bija uzticēti Mācību vadības pavēlniecības komandierim pulkvedim Egilam Leščinskim.

Sagatavojis Juris Ciganovs.
Foto — Gatis Dieziņš un Normunds Mežiņš.

Gaisa spēku mentoru misija Afganistānā noslēgusies

Taivo Trams

Foto — Normunds Mežiņš.

Lai arī Latvijas bruņotie spēki nav starp lielākajiem un tehniski spēcīgākajiem pasaulē, tomēr mūsu speciālisti tiek augstu vērtēti viņu profesionalitātes un zināšanu dēļ. Savu pieredzi Nacionālo bruņoto spēku karavīri ir nodevuši daudzu pasaules valstu armijām, tostarp arī
Afganistānas bruņotajiem spēkiem. Latvijas Gaisa spēku aviācijas bāzes
(GS AB) karavīri trīs gadus darbojās Afganistānā, Lietuvas vadītajā Gaisa spēku padomnieku grupā. Nu šī misija ir noslēgusies.

Augstu novērtēti profesionāļi
27. oktobrī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube tikās ar deviņiem GS AB karavīriem, kas kopš 2011. gada mācījuši Afganistānas armijas speciālistus.

Runājot par Latvijas karavīru dalību starptautiskajās misijās, parasti akcentē Saus­zemes spēku vienības vai Speciālo uzdevumu vienību, tāpēc šoreiz ir vēlme īpaši uzsvērt Gaisa spēku speciālistu devumu, tiekoties ar karavīriem, teica A. Vējonis. Varbūt šis mūsu kontingents nav bijis no lielākajiem, taču mēs vienmēr ar to esam lepojušies. Šo Latvijas karavīru sniegumu Afganistānā ļoti atzinīgi novērtējusi arī Gaisa spēku padomnieku grupas vadība, īpaši uzsverot viņu profesionalitāti un godprātīgo attieksmi pret uzticētajiem pienākumiem.

Kaprālis Kristaps Veckāgans bija pēdējais Latvijas Gaisa spēku speciālists, kurš noslēdza apmācības misiju Afganistānā.
Kaprālis Kristaps Veckāgans bija pēdējais Latvijas Gaisa spēku speciālists, kurš noslēdza apmācības misiju Afganistānā.

Sevišķi svarīgs mūsu karavīru devums un guvums ir tādēļ, ka dalība Afganistānas Gaisa spēku padomnieku grupā ļāvusi arī mums apgūt jaunas iemaņas, uzsvēra ministrs. Ņemot vērā, ka ir pieņemts lēmums par Lielvārdes Gaisa spēku aviācijas bāzes tālāku attīstību, investīciju piesaisti un sabiedroto valstu atbalstu šim mērķim, jaunās prasmes būs nepieciešamas arī šajā jomā.

Savukārt NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube atzina, ka reizēm netiek pienācīgi novērtētas mūsu zināšanas, ko varam nodot to valstu armijām, kas vēl tikai veidojas. Viena no tādām prasmēm ir Gaisa spēku mobilitāte, kas būs ļoti noderīga Afganistānas armijai, bet nav tik labi attīstīta tās pretiniekiem. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka mūsu karavīri Afganistānā strādājuši un piedalījušies operācijās kopā ar Lietuvas un Ukrainas bruņoto spēku pārstāvjiem — multinacionālās sadarbības spējas var būt noderīgas gan sadraudzības līmenī, gan noderēt tīri praktiskai rīcībai, uzsvēra R. Graube.

Paši apgūst ložmetējnieku prasmes
Misija Afganistānā karavīriem bijusi liels izaicinājums, atzina Gaisa spēku aviācijas bāzes komandieris pulkvedis Aivars Mežors. Visi tās dalībnieki bijuši gados jauni cilvēki, taču ar lielu praktiskā darba pieredzi. Nācies strādāt pilnīgi atšķirīgā kultūrā, cenšoties nodot tās pārstāvjiem savas zināšanas. «Tur cilvēkiem ir pavisam citāda izpratne gan par dzīvi, gan darbu. Mūsu puišiem bija jāiegulda milzīgs darbs, lai iemācītu viņiem operēt ar aviācijas tehniku.»

GS AB Isaf

Darbs Afganistānā ļāvis apgūt jaunas iemaņas arī mūsu karavīriem — tās būs noderīgas, tālāk attīstot GS AB spējas. Gaisa spēku padomnieki apguvuši arī ložmetējnieku jeb tā saukto ganeru (gunner — angļu val.) prasmes, kas līdz šim mums bija nezināms darbības lauks. «Tās apguvām kopā ar lietuviešiem. Viņi lidojuma laikā atbild par lidaparāta drošību. Visiem ir skaidri sadalītas atbildības zonas, ko viņi novēro, vienlaikus arī informējot ekipāžu par nepieciešamību izvairīties no briesmām. Šīs prasmes mūsu speciālisti apguva arī reālos apstākļos, lidojot rajonos, kur notiek apšaudes,» pastāstīja A. Mežors.

Gribi mācīt — audzē bārdu
Aviācijas eskadriļas 1. posma 2. klases speciālists kaprālis Kristaps Veckāgans ir pēdējais no Latvijas karavīriem, kurš atgriezies no Afganistānas. «Mana misija savā ziņā bija vieglāka — kad aizbraucu uz turieni, mani iepriekšējie kolēģi jau bija izdarījuši lielu darbu. Mans uzdevums bija noslīpēt visu līdz galam — ja kaut kas nesanāca vai nebija saprotams, afgāņi vērsās pie manis. Pārsvarā gan viņi jau tad visu sāka darīt patstāvīgi.»

Runājot par Afganistānas Gaisa spēku speciālistu sagatavotības līmeni, viņš atzīst, ka tas ir diezgan augsts. Reiz gan sanācis interesants starpgadījums, kad mentoriem vajadzējis padomāt, vai viņu sniegtās zināšanas vispār devušas kādu labumu. «Pēkšņi vienā dienā afgāņi sāka teikt, ka neko vairs nemākot. Kad kopā ar amerikāņu ložmetējnieku gājām pārbaudīt, kas īsti ir atgadījies, —
izrādījās, ka ir ramadāns, un cilvēki vienkārši ir noguruši, jo nav ēduši, un visiem sāp galva. Pēc tam viss atkal bija kārtībā,» atceras K. Veckāgans.

Lielākās grūtības misijas laikā sagādājušas komunikācijas problēmas. «Vienmēr, kad mēs ar viņiem strādājām, līdzās noteikti bija jābūt tulkiem. Angļu valoda viņiem nav tik labā līmenī, lai varētu tā vienkārši un brīvi darboties. Ar amerikāņiem, lietuviešiem un ukraiņiem šādu problēmu nebija, taču ar afgāņiem apmācības ceļš sanāca krietni garāks — katrs skaidrojums un komanda, tāpat kā katra atbilde, gāja caur tulku.»

Sava nozīme bijusi arī kultūras atšķirībām. Piemēram, afgāņi īsti nav spējuši uztvert jaunus puišus kā kompetentus sko­- lotājus, kuru teiktajā jāieklausās un jāņem tas vērā. «Bija dažiem tādas problēmas, vairāk gan lietuviešu vidū. Vienu afgāņi pat sāka saukt par beibīfeisu un vispār neņēma vērā. Ieteicām džekam audzēt bārdu. Tas palīdzēja, uzreiz bija respekts — bārda viņiem laikam ir pieauguša cilvēka simbols,» ar smaidu atceras K. Veckāgans.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube un Gaisa spēku aviācijas bāzes komandieris pulkvedis Aivars Mežors ir apmierināti — Latvijas pārstāvji ne tikai labi pildījuši misijā uzticētos pienākumus, bet arī iemantojuši nākotnē noderīgas zināšanas un prasmes.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube un Gaisa spēku aviācijas bāzes komandieris pulkvedis Aivars Mežors ir apmierināti — Latvijas pārstāvji ne tikai labi pildījuši misijā uzticētos pienākumus, bet arī iemantojuši nākotnē noderīgas zināšanas un prasmes.

Kas notiek, ja tehniku nekopj
Gaisa kuģu apkopes posma tehniķis dižkareivis Kristaps Ķere pats pirmais no Latvijas devās uz Gaisa spēku padomnieku grupu Afganistānā. Viņš savus dienesta pienākumus tur pildīja no 2011. gada februāra līdz augustam. «Sākumā bija tāda liela nesaprašana — kas, ko, kur, kad? Nākamajiem, kas brauca, jau bija daudz vienkāršāk, pamati bija ielikti, mēs viņiem vienkārši
varējām izstāstīt, kas un kā darbojas. Mums pagāja kādi divi mēneši, kamēr izveidojās kaut kāda sistēma,» atminas K. Ķere. Viņš savu misiju Afganistānā pildījis kopā ar diviem lietuviešu inženieriem. «Morāli bija nedaudz grūti, jo viņi visu laiku savā starpā runāja lietuviski, bet man īsti nebija neviena, ar ko parunāt latviski.» Lielākoties darba valoda bijusi krievu, jo arī Afganistānas Gaisa spēkos izmantotā tehnika galvenokārt ir ražota Krievijā. «Visa dokumentācija ir krieviski, un no šī aspekta ir ļoti labi, ka mēs zinām šo valodu. Angliski tulkotajā tehniskajā dokumentācijā bija ļoti daudz kļūdu, tā laikam vienkārši bija tīri automātiski caur kompi izlaista. Pat skaitļi ļoti bieži atšķīrās,» stāsta K. Ķere.

Afgāņu Gaisa spēku rīcībā esošā tehnika Kristapam uzskatāmi parādījusi, kas notiek ar mehānismiem, ja tos pienācīgi nekopj. «Tehnika tur ir diezgan nolaista, daudz kas nav līdz galam aizskrūvēts vai salikts. Tur bija tādas lietas, ko Latvijā es nekad neredzēšu. Tomēr arī tā bija ļoti noderīga pieredze — tu redzi, kāds ir defekts, kam vairāk jāpievērš uzmanība un kas notiek, ja kādu mehānisma daļu neaprūpē, kā paredzēts. Piemēram, mehānisma daļa, kas jāieziež ik pēc 25 stundām — nebija smērēta 1000 stundas!»

Latvijas Gaisa spēku pārstāvji darbojās daudznacionālajā Gaisa spēku padomnieku grupā, kas bāzējās Kandahāras aviācijas bāzē un nodrošināja Afganistānas armijas rīcībā esošo helikopteru Mi-8 apkalpju un tehniķu apmācību. «Krievijā ražotie Mi-8 ir ļoti labi sevi parādījuši Afganistānas apstākļos, šie lidaparāti labi iztur gan karstumu, gan smiltis un putekļus,» secina K. Ķere.

Nu Latvijas karogs Kandahāras bāzē ir nolaists, un ar savu tehniku būs jātiek galā pašiem afgāņiem. Arī mūsu karavīru sniegtās zināšanas viņiem lieti noderēs.

Zviedrijā un Latvijā zemessargiem līdzīgi uzdevumi

Rolands EkenbergsSaruna ar Zviedrijas Nacionālās zemessardzes komandieri brigādes ģenerāli Rolandu Ekenbergu

Līga Lakuča

Foto —  Gatis Dieziņš.

Pēc Latvijas Nacionālo bruņoto spēku ielūguma laikā no 19. līdz 21. oktobrim Latvijā uzturējās Zviedrijas Nacionālās zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Rolands Ekenbergs. Vizītes mērķis — iepazīties ar Latvijas Zemessardzi, tikties ar Zemessardzes
komandieri un vadošajiem virsniekiem, lai pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas. 19. oktobrī viņš apmeklēja arī Zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona organizētās starptautiskās mācības «Detonators 2014».

— Kādi jautājumi tika pārrunāti jūsu vizītes laikā?
— Šīs vizītes laikā tiku iepazīstināts ar Latvijas aizsardzības sistēmu. Manuprāt, lai apspriestu Latvijas un Zviedrijas zemessargu sadarbību, vispirms ir jāiepazīstas ar attiecīgās organizācijas sistēmu, uzdevumiem, jānoskaidro iespējamie kopējās sadarbības jautājumi, jāiepazīst līdzīgais, kā arī jāuzzina par iespējamām grūtībām. Ar to es vēlos sākt, iepazīstoties ar Latvijas Zemessardzi, lai saprastu, kāds ir pieprasījums, respektīvi, kas tiek sagaidīts no mūsu sadarbības nākotnē. Esmu uzaicinājis Latvijas Zemessardzes komandieri apmeklēt Zviedriju, lai viņš varētu iepazīties klātienē ar Zviedrijas Nacionālo zemessardzi, un tad mēs kopā pieņemtu lēmumus par mūsu sadarbības galvenajiem jautājumiem.

— Kādas atšķirības un līdzības jūs saskatāt šajās struktūrās?
— Abās valstīs tā ir brīvprātīgo sistēma, un mums ir līdzīgi uzdevumi savu valstu aizsardzībā. Zviedrijā zemessargu uzdevumos ietilpst, piemēram, militāro objektu apsardze. Mēs apsargājam un nepieciešamības gadījumā esam gatavi aizsargāt militārās iekārtas, Gaisa spēku bāzes utt. Arī Latvijas zemessargiem ir paredzēti papildu uzdevumi valsts aizsardzībā.

— Zviedrijas Nacionālā zemessardze ir Bruņoto spēku sastāvdaļa. Cik populāra tā ir jūsu pilsoņu vērtējumā?
— Pašreiz Nacionālajā zemessardzē dien aptuveni 22 tūkstoši vīriešu un sieviešu, un tai ir ļoti laba atpazīstamība. Manuprāt, viens no iemesliem šādai atpazīstamībai ir tas, ka mēs aktīvi piedalāmies dažāda veida krīžu situāciju noregulēšanā, piemēram, šā gada augustā vairāk nekā 1200 zemessargu bija iesaistīti meža ugunsgrēku dzēšanā. Mēs dažādos veidos sniedzam atbalstu sabiedrībai. Zviedrijā arvien vairāk cilvēku izsaka vēlmi iestāties Nacionālajā zemessardzē, par ko es, protams, esmu ļoti priecīgs, jo mūsu zemessardze ir savā veidā tautas armija. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka tā ir pārstāvēta daudzās Zviedrijas pilsētās un citās apdzīvotajās vietās.

— Vai, jūsuprāt, tas, ka arvien vairāk cilvēku vēlas iestāties zemessargos, varētu būt saistīts arī ar pašreizējo krīzi attiecībās starp Krieviju un
Ukrainu?
— Mēs neesam organizējuši īpašas aptaujas vai pētījumus, tomēr, ja es salīdzinu šī gada pirmos sešus mēnešus ar 2013. gada pirmo pusgadu, pretendentu skaits dalībai zemessargos ir pieaudzis par vairāk nekā 100 procentiem. Iespējams, jūsu minētā situācija varētu arī būt iemesls šādai pastiprinātai vēlmei pievienoties zemessargiem, bet tikpat labi tam var būt arī cits skaidrojums.

— Viens no galvenajiem Zviedrijas Nacionālās zemessardzes uzdevumiem ir valsts aizsardzība. Kā jūs vērtējat diskusijas par Zviedrijas iespējamo dalību NATO un to, ka, pieņemot šādu lēmumu, Zviedrija varētu justies daudz drošāk, nekā tas ir tagad?

— Valsts dalība NATO ir stingri politisks lēmums. Es uzskatu, ka Nacionālās zemessardzes pamatuzdevums vienmēr būs Zviedrijas aizsardzība. Mūsu valdība ir de-klarējusi solidaritāti starp Zviedriju un citām valstīm. Bet, kā jau es sacīju, jautājums par Zviedrijas iespējamo dalību NATO ir politisks lēmums.

— Kāds ir Nacionālās zemessardzes budžets?
— Tas veido mazliet vairāk nekā divus procentus no visa aizsardzības budžeta. Zviedrijas kronās šī summa ir aptuveni 900,50 miljoni, kas varētu būt ap 100 miljoni eiro. Manuprāt, tas ir pilnīgi pietiekami. Kaut gan Nacionālā zemessardze ir 50 procenti no Zviedrijas Bruņotajiem spēkiem, mūsu sistēma neprasa lielus budžeta līdzekļus. Mūsu zemessargi ir apbruņoti ar vieglajiem ieročiem, un to uzdevums ir spēt ļoti ātri ieņemt valsts aizsardzībā tiem noteiktās pozīcijas, dodot iespējas atbilstoši reaģēt un veikt savus uzdevumus arī Zviedrijas armijai, Gaisa spēkiem un Jūras spēkiem.

— Pastāstiet, lūdzu, par Zviedrijas Nacionālās zemessardzes jauniešu
organizāciju?
— Lai informētu par valsts aizsardzības sistēmu, Bruņotajiem spēkiem un, protams, par zemessargu aktivitātēm, pie dažiem Nacionālās zemessardzes bataljoniem ir izveidotas jauniešu vienības, kurās darbojas jaunieši no 15 līdz 18 gadiem. Zviedrijā ir arī vairākas brīvprātīgo aizsardzības organizācijas, kas ir demokrātiskas un nav saistītas ar Bruņotajiem spēkiem. Arī tām ir savas jauniešu organizācijas ar tādu pašu mērķi kā mums, proti, sniegt jauniešiem zināšanas par bruņotajiem spēkiem un zemessardzi, lai viņos raisītu interesi nākotnē izvēlēties karavīra profesiju.

— Šīs vizītes laikā jūs tikāties ar mūsu aizsardzības sistēmas amat-personām un jums bija iespēja vērot arī militārās mācības «Detonators 2014». Kas, jūsuprāt, Latvijas aizsardzības sistēmā ir labs, un kurām jomām mums vajadzētu pievērst lielāku uzmanību?
— Šī nav mana pirmā vizīte Latvijā. Pirms kādiem 9 — 10 gadiem es sadarbojos ar Baltijas aizsardzības koledžu un šajā statusā apmeklēju visas trīs Baltijas valstis. Tomēr šī ir pirmā reize, kad esmu Latvijā kā Zviedrijas Nacionālās zemessardzes komandieris. Uzskatu, ka šajās interesantajās mācībās piedalījās ļoti kvalificēti speciālisti. Man bija iespēja tikties ar ļoti zinošu un aizrautīgu rotas komandieri, kurš pastāstīja par šo starptautisko militāro mācību izaugsmi. Mācībās varēja vērot darbībā regulāro vienību karavīrus un zemessargus. Es arī redzēju daudz ko no zviedru militārās tehnikas un ekipējumu, tādu pašu, kādu izmanto mūsu zemessargi, tāpēc es tiešām šeit jutos kā mājās!

— Jūs pieminējāt Baltijas valstis — vai jums ir iecerētas līdzīgas sadarbības programmas ar Igauniju un Lietuvu vai arī tā top tikai ar Latviju?

— Šī vizīte tika organizēta saskaņā ar vienošanos starp Zviedrijas un Latvijas bruņoto spēku komandieriem. Es uzskatu, ka mēs turpināsim sadarbību ar Latviju, jo, manuprāt, ikviens uzsāktais darbs ir jādara pakāpeniski un kārtīgi. Tad redzēsim, kādas būs nākotnes iespējas.

Cekulē atkal ievākta pamatīga munīcijas raža

Taivo Trams

Foto — Gatis Dieziņš.

Daudzviet Latvijā plešas mežu masīvi, kuri vasarā un rudenī vilina ogotājus un sēņotājus. Taču mūsu zemē ir vietas, kur tiek meklētas pavisam citas «veltes» — lielgabalu lādiņi, granātas un aviobumbas. Viena no šādām vietām atrodas Rīgas pievārtē — tā ir Cekule, kur nu jau
desmito reizi notika starptautiskas mācības — «Detonators 2014».

Starptautiskās mācības Detonators 2014

«Detonatoram» desmitā gadadiena
Mācības, kuru mērķis ir zemes virskārtas attīrīšana no sprādzienbīstamiem priekšmetiem (SBP), organizēja Zemessardzes (ZS) 54. inženiertehniskais bataljons, un tajās piedalījās piecas dalībvalstis — Latvijas un Igaunijas sapieri jeb nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas (NMN) speciālisti, kā arī novērotāji no Lietuvas, Francijas un Vācijas. Pavisam kopā mācībās no 13. līdz 26. oktobrim piedalījās ap 60 cilvēku — trīs NMN grupas no Latvijas un divas no Igaunijas, kā arī inženieru vads no Sauszemes spēku kājnieku brigādes Kaujas atbalsta bataljona Inženieru tehniskās rotas un mediķi no Sauszemes spēku kājnieku brigādes Medicīnas rotas. «Bija plānota arī zemessargu vada dalībaStarptautiskās mācības Detonators 2014 mācībās, taču saistībā ar pēdējā laika lielo noslodzi un daudzajām mācībām viņiem diemžēl nebija iespēju ierasties,» stāsta kapteinis Oskars Lejnieks, ZS 54. inženiertehniskā bataljona NMN rotas komandieris.

Pirmās mācības «Detonators» Cekulē notika 2005. gadā. Salīdzinot ar pirmo gadu mācībām, atrastās munīcijas apjoms samazinās, taču tas nenozīmē, ka zemes piesārņojums ir ievērojami samazinājies — ticamāk, cilvēki kļuvuši apdomīgāki. «Pirmajos gados mēs šeit mācību nedēļas laikā atradām vidēji ap 2000 sprādzienbīstamu priekšmetu, tad pakāpeniski to skaits sāka samazināties. Savukārt, kad darbos sākām izmantot arī smago tehniku, atrasto priekšmetu skaits atkal jūtami pieauga. Piemēram, pagājušajā gadā tā atradām vairāk nekā 1000 sprādzienbīstamo priekšmetu,» saka O. Lejnieks. Arī šogad mācību «Detonators» laikā tika atrasti 1028 SBP.

Meža ķemmēšana, meklējot nesprāgušo munīciju.
Meža ķemmēšana, meklējot nesprāgušo munīciju.

Unikāli atradumi — Latvijā ražotas prettanku mīnas
Cekules apkaime ir ārkārtīgi interesanta vieta cilvēkiem, kuru darbs ir nesprāgušās munīcijas neitralizēšana, — šeit var atrast visdažādākos munīcijas veidus, kas vēsturiski aptver visu aizvadīto gadsimtu. «No interesantākajiem mūsu atradumiem noteikti var minēt pirmskara gados Latvijā ražotas prettanku mīnas. 2013. gadā tika atrasta viena šāda mīna, tā bija diezgan slikti saglabājusies. Šogad atradām vēl vienu, jau krietni labākā stāvoklī. Šai mīnai iekšā vēl ir sprāgst­viela, tādēļ jāveic pasākumi, lai to izņemtu un maksimāli saglabātu korpusu,» skaidro O. Lejnieks. Šī mīna noteikti kļūs par nozīmīgu Latvijas militārās vēstures eksponātu.

Cekules apkārtnē var atrast PSRS, Vācijas, ASV, Francijas, Itālijas un Lielbritānijas ražojuma munīciju, tāpēc karavīriem ir jābūt ļoti zinošiem sava aroda speciālistiem. Piemēram, šeit atrastas ap 600 šauteņu granātas, visas vizuāli vienādas, taču daļa no tām lietota Pirmā pasaules kara laikā un bijusi pildīta ar melno pulveri, bet otra daļa — jau no Otrā pasaules kara laikiem un ar trotila pildījumu. Tomēr lielākoties Cekulē atrodami dažādu kalibru artilērijas lādiņi, ir arī daudz mīnmetēju lādiņu un granātu, atrodama arī munīcija ar dažādiem pirotehniskajiem sastāviem — dūmu signāli, signālraķetes, ķīmiskie sastāvi, kas veido dūmus ūdenī, utt. Bet arī starp šīm šķietami ļoti izplatītajām munīcijas vienībām laiku pa laikam sastopami visai neparasti eksemplāri, piemēram, granātas ar keramisku korpusu vai aviācijas bumbas ar betona korpusu. «Atradumu dažādība ir milzīga, tādēļ visiem atmīnētājiem ir interesanti un noderīgi šeit padarboties. Mēs varam būt lepni, ka mūsu NMN karavīriem ir šādas zināšanas un ārzemju kolēģi ar lielu prieku brauc uz šejieni, lai iegūtu šo informāciju,» atzīst rotas komandieris.

Ogu, sēņu un lādiņu vācēji
Ar munīciju piesārņotā teritorija aizņem apmēram 240 ha. Sprāgstvielas un lādiņi Cekules mežos nonākuši, jo šeit kopš Pirmā pasaules kara laikiem līdz pat deviņdesmito gadu vidum bijušas munīcijas noliktavas, ko vairākos vēstures periodos izmantojušas dažādas armijas. «Ir dažādi stāsti par šī piesārņojuma rašanos, taču vēstures fakti liecina, ka savulaik noliktavās noticis ugunsgrēks un ar to saistīta eksplozija. Savukārt Otrā pasaules kara laikā, kad šīs noliktavas izmantoja Vācijas armija, dažas celtnes uzspridzināja sarkanie partizāni. Tā visa rezultātā liela daļa munīcijas tika vienkārši izkaisīta apkārtnē. Vācieši pieņēma lēmumu nevis savākt un neitralizēt munīciju, bet vienkārši apbērt teritoriju ar metru biezu smilts slāni, tā padarot to nosacīti drošu,» stāsta O. Lejnieks.

Atrastos lādiņus vispirms izpēta un klasificē.
Atrastos lādiņus vispirms izpēta un klasificē.

Līdz 1995. gadam šeit esošās celtnes par munīcijas noliktavu izmantoja arī Latvijas armija, pēc tam gan noliktavu komplekss, gan apkārtējā zeme nonāca Stopiņu novada rīcībā. Tagad piesārņoto teritoriju pieskata Stopiņu novada pašvaldības policija, periodiski te ierodoties un pārbaudot potenciāli aizdomīgos meža apmeklētājus. «Protams, pašvaldībai nav tādu resursu, lai šeit noliktu sardzi un pieskatītu teritoriju cauru diennakti, tādēļ arī mēs savu iespēju robežās cenšamies attīrīt apkārtnes mežus, kā arī stāstām par briesmām, kas draud civiliedzīvotājiem, ja viņi neapdomīgi rīkosies ar atrastu munīciju.»

«Iedzīvotājiem, kuri te nāk sēņot vai ogot, šī teritorija nav bīstama līdz brīdim, kamēr viņi nesāk aiztikt atrasto munīciju. Ja nu tomēr to dara, situācija var kļūt pilnībā neprognozējama, jo, kā jau minēju, šeit atrodamā munīcija ir ļoti dažāda, liela daļa no tās joprojām ir bīstamā stāvoklī, un neviens nevar uzreiz pateikt, no kādas ārē­jās iedarbības tā var detonēt. Var pietikt ar pavisam nelielu triecienu vai pat statiskās elektrības dzirksteli,» skaidro O. Lejnieks. Protams, daudz bīstamāki gan sev, gan apkārtējiem ir krāsainā metāla meklētāji, kas izrok šos lādiņus un mēģina atdalīt vērtīgos metālus, lai pēc tam tos nodotu uzpirkšanas punktos.

Gan strādā, gan trenējas
Piesārņoto teritoriju ziemeļos ierobežo Ķivuļurgas upīte, rietumos plūst Nabiņurga, bet dienvidos atrodas apdzīvotā vieta Cekule ar 200 iedzīvotājiem. Veicot teritorijas attīrīšanas darbus, karavīri teritoriju sadala vairākos mazākos rajonos — lai būtu vieglāk orientēties, jo tā visas pārbaudāmo laukumu robežas ir labi redzamas dabā. Vispirms notiek teritorijas vizuālā pārbaude. Atrodot SBP, tiek izsaukts NMN karavīrs vai komandieris, kas pieņem lēmumu par tālāko rīcību.

Moderns  aprīkojums ļauj atrasto  munīciju  operatīvi  skenēt.
Moderns aprīkojums ļauj atrasto
munīciju operatīvi skenēt.

Mācību pirmajā dienā tika atrasti aptuveni 50 SBP, taču tā ir tikai viena diena, kuras laikā meklējumi notika ne pašā piesārņotākajā Cekules meža daļā. Arī otrajā mācību dienā notika meža vizuālā pārbaude, bet atlikušajās trīs mācību dienās karavīri pārmeklēja augsni, izmantojot metāla detektorus. «Primārais mērķis ir vizuāli pārmeklēt zemes virskārtu, lai palielinātu iedzīvotāju drošību. Taču, lai trenētu karavīrus darbam ar metāldetektoru, turpinām meklēt tajās teritorijās, kur atrasts visvairāk SBP virszemē. Apkārtnē ir divi lieli krāteri, pagājušajā gadā pie viena no tiem mēs atradām ap 600 sprādzienbīstamus priekšmetus. Šādās vietās mēs katru gadu turpināsim meklējumus tik ilgi, kamēr tādu atradumu vairs nebūs,» uzsver O. Lejnieks.

Lādiņus atpazīst ātri
Apkārtnes vizuālā pārmeklēšana ļoti atgādina filmās redzēto meža ķemmēšanu, kas būtībā tas pats vien ir — karavīri izvietojas ķēdē un pakāpeniski izstaigā paredzēto teritoriju, meklējot potenciāli aizdomīgos priekšmetus. «Atstarpe starp vīriem var būt vidēji no metra līdz pieciem — tas atkarīgs no laika apstākļiem, reljefa u.tml. Ar vizuālo meklēšanu lielākoties nodarbojas karavīri, kas nav NMN speciālisti. Tas, kurš ieraudzījis kaut ko aizdomīgu, ziņo «Stop!» un paceļ roku, un tad NMN jomā zinošs karavīrs veic sākotnējo novērtējumu. Pieredzējuša izlūka darbības ir ļoti ātras — lai novērtētu vienu priekšmetu, pietiek ar pāris minūtēm, reizēm pat pietiek uzmest aci, un var iet un ziņot komandierim.»

Ja kļūst skaidrs, ka atrastais priekšmets var būt bīstams, visiem meklētājiem liek atiet drošā attālumā. Tad NMN speciālists veic detalizētāku izpēti, lai noteiktu, kas tas ir par lādiņu, vai tam ir uzspridzinātājs un kādā stāvoklī tas saglabājies. Pēc tam tiek pieņemts lēmums, ko ar atradumu darīt — neitralizēt uz vietas vai sagatavot pārvietošanai un neitralizēšanai. Lielākoties meklētāju grupā darbojas līdz 30 meklētāji un līdz 10 NMN karavīri kopā ar komandieri. Grupai līdzi brauc arī kravas mašīna, kurā tiek novietoti pārvietojamie priekšmeti nogādāšanai nesprāgušās munīcijas savākšanas vietā, no kurienes tie tiks tālāk nogādāti Ādažu poligonā un iznīcināti.

Jaunas meklēšanas un neitralizēšanas iespējas
Sauszemes spēku kājnieku brigādes inženieri mācībās piedalījās ar savu standarta aprīkojumu, kurā ietilpst metāla detektors, mīnu tausti, sapieru lāpstiņa un aizsargekipējums, kas sastāv no šķembu vestes, ķiveres, aizsargbrillēm un cimdiem, stāsta leitnante Daiga Ilmaste, SzS kājnieku brigādes Kaujas atbalsta bataljona Inženieru rotas vieglo inženieru vada komandiere. Teritorijas izpētes laikā tiek izmantoti arī krāsas baloniņi, ar kuru palīdzību marķē visus atrastos aizdomīgos priekšmetus, lai tie būtu pamanāmāki NMN speciālistiem, kas dodas tos iznīcināt. Tieši tāpat NMN speciālistu rīcībā ir viss nepieciešamais aprīkojums, lai izmērītu, izpētītu un klasificētu atrastos lādiņus, ierīces, ko izmanto lādiņu neitralizēšanai.

Šajās mācībās mūsu speciālisti pirmo reizi izmantoja arī dažas jaunas ierīces un aprīkojumu, kas turpmāk atļaus efektīvāk strādāt un neitralizēt atrasto munīciju. Piemēram, tika izmantots jauns zemes virskārtas skeneris, ar ko iespējams meklēt arī nemetāliskus priekšmetus. Šī ierīce galvenokārt tiek lietota, lai atrastu potenciāli sprādzienbīstamos priekš­- metus, kuru korpusi nav izgatavoti no metāla. Skeneris var vienlaikus darboties divos režīmos, meklējot gan metāla, gan citu materiālu priekšmetus, stāsta virsseržants Normunds Steselis, NMN grupas komandieris. Vēl viens jaunums ir kumulatīvais lādiņš «Volcano», ko ražo Lielbritānijā. Tā ir ierīce, ar kuras palīdzību var neitralizēt atrasto munīciju. «Volcano» ir dažādi pievienojami uzgaļi ar dažādiem ķīmiskajiem mai­- sījumiem, kas ļauj katrā konkrētajā situācijā izvēlēties piemērotāko risinājumu, piemēram, atsitot uzspridzinātāju, izkausējot caurumu korpusā un izdedzinot sprāgstvielu, tā iznīcinot SBP videi mazāk kaitīgā veidā.

Starptautiskās mācības Detonators 2014

Ja vien cilvēki aizdomātos…
Latvijā notiek vēl citas ikgadējās SBP «ražas vākšanas» mācības — tās noris bijušā Zvārdes aviācijas mērķu poligona teritorijā un tiek dēvētas par «Zvārdes detonatoru». Abu mācību uzdevums ir viens — savākt un neitralizēt to, ko cilvēki pa vasaru ir izrakuši, meklējot krāsainos metālus. «Nav labi, ja tas viss paliek zemes virspusē. Bet katru gadu tiek izrakti arvien jauni un jauni munīcijas priekšmeti, tā kā darba te netrūks vēl ilgi,» secina O. Lejnieks.

Šogad beidzot atradumu skaits ir samazinājies. NMN speciālisti to gan nesaista ar augsnes piesārņojuma mazināšanos, drīzāk grib ticēt, ka cilvēki beidzot ir ieklausījušies katru gadu stāstītajā par apdraudējumiem dzīvībai un veselībai un kļuvuši kaut nedaudz apdomīgāki. «Vieta gan šeit cilvēku apmeklējumiem ir ļoti pateicīga — teritorija nav nožogota, mežs ir labs, apkārt daudz apdzīvotu vietu, arī Rīga tuvu. Uz šejieni gada laikā mēs saņemam līdz 10 izsaukumiem,» stāsta O. Lejnieks.

No vienas puses, NMN karavīri apzinās, ka viņu darbs šeit ir savā ziņā salīdzināms ar Augeja staļļu mēšanu, jo Cekules apkārtni pārskatāmā nākotnē pilnībā attīrīt no piesārņojuma nav iespējams — tādu resursu mums gluži vienkārši nav. No otras — viņu ieguldījums ļauj šo teritoriju uzturēt vismaz saprātīgā drošības režīmā, lai cilvēkam, kas šeit apzināti vai neapzināti iemaldījies, nav teju katrs solis jāuzskata par iespējami pēdējo. Un tas nav maz.

Jaunatnes organizācijas Balvos godina latviešu karavīrus

Taivo Trams

Foto — Gatis Dieziņš.

Novembris Latvijai ir īpašs mēnesis. Tas ir laiks, kad mēs gan atceramies, gan svinam. Atceramies tos, kuriem Latvijas brīvība bija lielāka vērtība par savu dzīvību. Un svinam to, ka viņu sapnis ir piepildījies — mēs dzīvojam neatkarīgā Latvijā, paši savā valstī.

Jau ceturto reizi valsts mēroga Lāčplēša dienas pasākumi un karavīru godināšana notiek ne tikai galvaspilsētā. Pateicoties Latvijas ģenerāļu kluba iniciatīvai, pasākums «Latviešu karavīrs laikmetu griežos» notiek dažādās Latvijas pilsētās. Šogad tas notika Balvos.

Spraigas un piepildītas divas dienas
6. un 7. novembrī Balvi pulcēja vairāk nekā 300 jauniešu, kuri pārstāvēja jaunsargus, skautus un gaidas, mazpulcēnus un vanadzēnus, arī tuvākās apkārtnes skolu jaunatni. «Latviešu karavīrs laikmetu griežos» pilda ārkārtīgi būtisku uzdevumu — māca jauniešiem Dzimtenes mīlestību un patriotismu, veicina piederības apziņu savai valstij, skaidro latviešu karavīra devumu un lomu Latvijas neatkarības izcīnīšanā un aizstāvēšanā. Pasākums ir arī lieliska iespēja iepazīt jaunus draugus, uzlabot jauniešu organizāciju sadarbību, kā arī interesanti un pilnvērtīgi pavadīt laiku.

Orientēšanās sacensību populārākais pārbaudījums — virvju šķēršļu pārvarēšana.
Orientēšanās sacensību populārākais pārbaudījums — virvju šķēršļu pārvarēšana.

Pasākuma pirmajā dienā notika jaunatnes organizāciju sadraudzības pasākums Tilžas internātpamatskolā, savukārt 7. novembrī jauniešus gaidīja dažādi pasākumi visas dienas garumā, kas aizsākās ar orientēšanās sacensībām Balvu pilsētā. Dažādos kontrolpunktos jauktās jauniešu komandas varēja pārbaudīt savas prasmes virvju šķēršļu pārvarēšanā, ieroču izjaukšanā un salikšanā, kā arī vēstures jautājumos. Nenoliedzami, viens no grūtākajiem pārbaudījumiem bija automašīnas modelīša salikšana, uzklausot tikai viena komandas biedra mutiskās norādes — šajā pārbaudījumā vistiešākajā veidā atklājās komandas spējas efektīvi sadarboties.

Pasākuma otrajā dienā Latvijas ģenerāļu kluba biedri tikās ar skolēniem Balvu novada izglītības iestādēs, norisinājās piemiņas dievkalpojums Balvu luterāņu baznīcā un koku stādīšana laukumā pie baznīcas, bet pie Balvu kultūras nama interesentiem bija iespēja iepazīties ar Zemessardzes ieročiem, ekipējumu un transportu.

Jaunsargiem sacensības grūtības nesagādā
Pēc orientēšanās sacensībām jaunieši tikās pie Balvu kultūras nama. Dažām komandām bija gājis īpaši labi, citām rezultāti varēja būt labāki, taču apmierināti bija visi. Roberts Kārkliņš, Kārlis Puriņš un Mārtiņš Zemišs ir skauti, kas uz Balviem atbraukuši no Kocēniem. «Es domāju, ka mums bija diezgan labi panākumi. Daži uzdevumi, protams, paveicās labāk, citi ne tik labi, taču izjūtas ir labas. Pats grūtākais uzdevums bija salikt automašīnas modelīti — te tiešām jābūt ļoti labam grupas darbam,» atzina Roberts. Savukārt Kārlim vislabāk patikusi virvju šķēršļu pārvarēšana. «Tas bija interesants uzdevums, varējām pārbaudīt savu līdzsvara sajūtu.» Mārtiņš piebilda, ka visi uzdevumi bijuši ļoti interesanti, taču vislabākais tomēr — virvju šķēršļi.

Pie Balvu luterāņu baznīcas tiek stādīti piemiņas koki.
Pie Balvu luterāņu baznīcas tiek stādīti piemiņas koki.

Puiši skautos ir jau astoņus — deviņus gadus. «Mēs apgūstam iemaņas izdzīvošanai, dzīvei āra apstākļos. Mūsu apmācības programmā ir salīdzinoši mazāks akcents uz armijas lietām, taču vispār tā ir diezgan līdzīga jaunsargu programmai. Katrā gadījumā visas šīs lietas dzīvē var noderēt,» atzina Roberts.

Karavīru piemiņai dievkalpojums Balvu luterāņu baznīcā pulcēja visus pasākuma dalībniekus.
Karavīru piemiņai dievkalpojums Balvu luterāņu baznīcā pulcēja visus pasākuma dalībniekus.

Kocēnos valsts svētku laikā katru gadu notiek dažādi pasākumi, kuros iesaistās arī skauti un gaidas. «Kocēnos mēs katru gadu organizējam Lāčplēša dienas pārgājienu — tas ir šķēršļu pārgājiens skolēniem. Bet vakarā visi dodas lāpu gājienā,» pastāstīja Roberts.

Malnavas un Kārsavas jaunsargu vienību pārstāvji finišā nonāca aizelsušies un adrenalīna tik pilni, ka iesākumā pat nespēja izvēlēties «runasvīru,» kas stāstīs par iespaidiem. Visbeidzot runāt bija ar mieru Aldis Šicāns un Ervīns Eiduks, abi ir jaunsargi kopš 6. klases. «Veicām daudzus interesantus uzdevumus, daži bija grūtāki, citi — vieglāki, bet lielu šķēršļu nebija — visu izdarījām. Visgrūtākā bija skriešana, bet vislabāk padevās tie uzdevumi, kur bija nepie­- ciešama laba sadarbība ar komandu,» stāstīja Aldis. Ja salīdzina ar ikdienas treniņiem Jaunsardzē, Balvos organizētās sacensības bijušas salīdzinoši vieglas — tāds bija abu puišu viedoklis. Pēc Jaunsardzes treniņiem un uzdevumiem reizēm esot tā, ka spēka nav vairs nekam citam, bet Balvu sacensību trase bijusi jautra un samērā viegli veicama.

Latviešu karavīrs vienmēr spējis cīnīties pret pārspēku
Pasākuma «Latviešu karavīrs laikmetu griežos» galvenais notikums norisinājās Balvu kultūras nama zālē. Šogad vairāk uzsvērta Latvijas karavīru dalība starptautiskajās misijās — apmeklētāji varēja noskatīties fragmentus no filmām par karavīru ikdienu starptautiskajās operācijās, bija arī iespēja diskutēt ar karavīriem un virsniekiem, kuri dienējuši starptautiskajās misijās dažādās pasaules valstīs. Tad uz interesentu jautājumiem atbildēja arī Latvijas ģenerāļu kluba biedri. Tikšanos noslēdza Nacionālo bruņoto spēku orķestra bigbenda koncerts.

Piepildītās un emocionālās dienas novakarē pasākumu dalībnieki devās lāpu gājienā līdz piemineklim Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem un notika simboliskā gaismas nodošanas ceremonija Latvijas novadiem.

Laukumā pie Balvu kultūras nama interesenti iepazīstas ar Zemessardzes ekipējumu un ieročiem.
Laukumā pie Balvu kultūras nama interesenti iepazīstas ar Zemessardzes ekipējumu un ieročiem.

«Šādi pasākumi ir ārkārtīgi svarīgi, jo tie ļauj mums pulcēt kopā jauniešus, dot viņiem iespēju izzināt latviešu karavīru dzīvi, mācīt vēsturi un Dzimtenes mīlestību. Jau tas fakts, ka jauniešiem ir iespēja visu dienu būt kopā ar ģenerāļiem un karavīriem, vairo viņu zināšanas par Latvijas vēsturi un armiju. Protams, šis pasākums ir zīmīgs arī no tā aspekta, ka ļauj mums papildināt savu svētku klāstu. Tā ir vēl viena iespēja mums visiem kopīgi svinēt Latvijas dzimšanas dienu un atcerēties visus tos latviešu karavīrus, kuri ir cīnījušies par Latvijas neatkarību dažādos laikos,» uzsvēra aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

Latvijai var lepoties ar saviem karavīriem. «Mūsu karavīrs ir ļoti profesionāls, un par to es ne vienu reizi vien esmu pārliecinājies, tiekoties ar dažādu NATO un ne tikai NATO valstu komandieriem. Vai tā ir Afganistāna vai Centrālāfrikas Republika, visur mūsu karavīri tiek uzteikti kā profesionāli, zinoši un spējīgi ļoti godprātīgi pildīt sev uzticētos pienākumus. Tas, manuprāt, ir ļoti svarīgs novērtējums, jo vēsture pierāda, ka latviešu karavīrs vienmēr ir spējis cīnīties pret pārspēku un lielākoties no šīm cīņām izgājis kā uzvarētājs — spēja cīnīties pret pārspēku, totalitāru režīmu pati par sevi ir milzīga varonība,» atzina aizsardzības ministrs.

Ģenerāļi un admirāļi ir gatavi atbildēt uz auditorijas jautājumiem.
Ģenerāļi un admirāļi ir gatavi atbildēt uz auditorijas jautājumiem.

Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors Juris Zeibārts ir pārliecināts, ka pasākums «Latviešu karavīrs laikmetu griežos» ir iespēja ne tikai jauniešiem, bet arī dalībniekiem no organizatoru un Latvijas ģenerāļu kluba. «Šādu pasākumu galvenais pozitīvais rezultāts ir iespēja mums pašiem runāt ar jaunatni, jo viena lieta ir klausīties radio vai lasīt kādu no medijiem, bet pavisam cita — tikties aci pret aci un atbildēt arī uz reizēm neizpratnes pilniem, taču patiesiem jautājumiem. Bet tas ir tieši tas, kas vajadzīgs — nav dumju jautājumu, ir dumjas atbildes. Mēs daudz runājam par stratēģisko komunikāciju un vēl daudziem līdzīgiem, gudri skanošiem terminiem, bet vislabākā komunikācija ir tieša saruna aci pret aci un atbilde uz konkrēta cilvēka izteiktu konkrētu jautājumu.»

«Reizēm paši sevi nostādām tādā pozīcijā — cilvēks, nonākot zināmā varas postenī, pēkšņi kļūst tāls un nesasniedzams pārējai sabiedrībai,» savas pārdomas izteica J. Zeibārts. «Un šādi pasākumi ir iespēja parādīt, ka ne jau amats maina cilvēku, bet cilvēks mainās pats. Šeit mēs varam parādīt, ka cilvēciskā saskarsme ir svarīgākais — neatkarīgi no tā, kādā amatā tu esi.»

Runājot par Latvijas karavīru mūsdienās, NBS Apvienotā štāba priekšnieks rezumēja: «Es gribētu teikt, ka latviešu karavīrs visos laikos ir bijis un ir gudrs karavīrs. Mūsu tauta un bruņotie spēki nekad nav bijuši lieli, tādēļ mēs nekad neesam karojuši ar skaitu, bet ar prātu. Un no šīs gudrības nāk arī pārējās mūsu karavīru prasmes.»

Mums nav iemeslu saukt sevi par mazu valstiņu
Kad pirms četriem gadiem radās iecere rīkot pasākumu «Latviešu karavīrs laikmetu griežos», Latvijas ģenerāļu kluba biedri vēlējušies īstenot divas ieceres. Pirmā no tām bija Lāčplēša dienas un 18. novembra priekšvakarā sarīkot kādu Latvijas mēroga pasākumu ārpus Rīgas. «Tā mēs kluba biedru kopsapulcē lēmām, ka ik gadu piektdienā pirms 11. novembra kādā no Latvijas novadiem jārīko šāda diena, šāds pasākums,» atcerējās Latvijas ģenerāļu kluba valdes priekšsēdētājs atvaļināts viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots.

Otrs lielais uzdevums bija Latvijas sabiedrības kopības veidošana. «Mēs savācam vienkopus visas jaunatnes organizācijas. Arī šeit sacensībās nepiedalījās, piemēram, vienas skolas vai organizācijas komanda — iepriekšējā vakarā mēs formējām komandas, un katrā komandā bija pārstāvji no dažādām organizācijām. Tā ir iespēja parādīt, ka, tikai strādājot kopā, mēs kaut ko varam izdarīt. Viņiem rodas kopības izjūta, drauga plecs, viņi cits citam palīdz. Piemēram, no Zilupes atbraukušo jaunsargu vidū bija arī pavisam maziņi skolnieciņi — tad lielie viņus uzdevumu laikā uz beigām gandrīz vai uz rokām nesa.»

Latviešu karavīrs laikmetu griežos

Runājot par latviešu karavīra tēlu un vietu mūsdienu sabiedrībā, arī G. A. Zeibots ir vienisprātis — ar saviem karavīriem mēs varam visi un visos līmeņos tikai lepoties. Latvijas armijai nav smagās bruņutehnikas vai iznīcinātāju, jo mūsu valsts tos gluži vienkārši nevar atļauties, taču mums ir augstās tehnoloģijas, trenažieri, kas ļauj apmācīt arī citu NATO valstu karavīrus, kā arī lieliskas zināšanas un kompetence, ko mūsu partnervalstis novērtējušas jau no pašiem sadarbības sākuma gadiem. «Mums nav neviena iemesla skandināt, ka esam maza valstiņa, kas neko nespēj. Piemēram, kad deviņdesmito gadu vidū tika izveidota militārās sadarbības programma «Partner­attiecības mieram», jau pēc pirmā mūsu dalības gada ASV vadītajās mācībās «Baltic Operation» patruļkuģu grupu komandēja Latvijas Jūras spēku komandkapteinis Andrejs Zvaigzne. Līdz tam ne reizi visā NATO vēsturē šīs organizācijas kuģu vienības komandēšana nebija uzticēta virsniekam no valsts, kas tobrīd vēl nebija alianses dalībniece! Tas ir milzīgs gods un vienlaikus arī visaugstākais novērtējums!» uzsvēra G. A. Zeibots. «Es varu vienīgi apskaust mūsu karavīrus par viņu vēlmi, mērķtiecību un sagatavotību. Un novēlēt, lai arī jaunā paaudze, kas nāks viņu vietā, pārmantotu šīs labās īpašības.»

Lāčplēša dzimšana un varoņdarbi komiksos

20-21

Tieši Lāčplēša dienas priekšvakarā Latvijas Kara muzejā atvēra savdabīgu, bet ļoti interesantu izstādi. No muzeja stendiem apmeklētājus ar saviem varoņdarbiem priecēja mūsu tautas nacionālās varoņteikas varonis Lāčplēsis. Taču viņa stāsts bija pastāstīts komiksu formā. Pasaulē jau ir pierasts, ka dažādi varoņi atrod savas vietas komiksu grāmatās, bet mums uzlūkot Lāčplēsi tādā veidā pagaidām vēl ir diezgan nepierasti. Vēl neparastāk ir tas, ka šo komiksu autors ir dzimis no mūsu zemes tik tālajā Vjetnamā. Iespējams, tieši tāpēc Lāčplēša un viņa pavadošo tēlu veidolos paretam iezogas kāds austrumniecisks vaibsts. Komiksu autors ir Kao Viets Nguens — jauns puisis ar ļoti interesantu dzīves gājumu. Viņš ir dzimis Vjetnamā, bet 2003. gadā kopā ar ģimeni pārcēlies uz Latviju. Iestājies un pabeidzis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu, pēc tam mēģinājis Latvijas Mākslas akadēmijā studēt grafisko mākslu, taču otrajā mācību gadā studijas pametis. Šobrīd viņš sevi dēvē par neatkarīgo mākslinieku. Kao runā lieliskā latviešu valodā un jūsmo par latviešu varoņteiksmām. Tieši tāpēc tapis komiksu cikls par Lāčplēsi, kas summējies jau divās izdotās komiksu grāmatās: «Lāčplēša dzimšana» (Rīga: Zvaigzne ABC, 2009) un «Lāčplēša hronika» (Rīga: Zvaigzne ABC, 2012). Kāpēc tieši Lāčplēsis? Kao teic, ka, dzīvojot šeit, ir kļuvis par Latvijas patriotu un katrai tautai ir jāapzinās savi varoņi. A. Pumpura eposs viņam bija viena no pirmajām grāmatām, pēc kuras viņš centās labāk iemācīties latviešu valodu un saprast šeit dzīvojošo tautu, kuras vidū viņam bija jākļūst par savējo. Eposa sižets un vēsturiskā noskaņa kļuva par ierosmes avotu viņa veidotajiem komiksiem. Pēc konsultācijām ar pazīstamo latviešu vēsturiskā žanra māks­- linieku Agri Liepiņu, skolas pedagogiem, kā arī pēc kursiem Beļģijā, kur iepazīti dažādi komiksu stili, viņš atradis optimālāko veidu savas ieceres īstenošanai. Rozentāļos Kao komikss vienlaikus bija arī viņa diplomdarbs, un tas tika novērtēts ar atzīmi «izcili». Tagad jaunajam māksliniekam padomā ir komikss par citu teiksmainu latviešu varoni — Kurbadu.

Bet izstāde par Lāčplēsi komiksu formā, ko veidojis Kao Viets Ngujens, no Latvijas Kara muzeja ceļos tālāk pa Latviju.

Sagatavojis Juris Ciganovs

Latvijas armijas uzvarai veltītās piemiņas vietas Pārdaugavā Rīgā

Juris Ciganovs,
Dr. hist., Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks.

Foto — Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra un Juris Ciganovs.

Kā katru gadu novembrī mūsu valsts atzīmē Latvijas armijas uzvaru pār bermontiešiem. Šo cīņu galvenā kauja tika izcīnīta Rīgā. Tieši Daugavas krastos latviešu karavīri ar ieročiem rokās izcīnīja uzvaru, pēc kuras varēja teikt — jā, Latvijas valsts būs! Šoreiz gribētos stāstīt nevis par kauju norisi, bet gan par Latvijas armijas karavīru piemiņu. Brīvības piemineklis Rīgas centrā un Rīgas Brāļu kapi kā Latvijas neatkarības simboli un par Latvijas brīvību kritušo karavīru piemiņas vietas ir labi zināmi, tomēr Rīgā, Pārdaugavā, ir vēl vairāki pieminekļi un piemiņas vietas, kurām, iespējams, mēs ikdienā paejam garām, tās neievērojuši, lai gan veidotāji tās bija iecerējuši kā piemiņu tieši Latvijas armijas karavīru cīņai ar P. Bermonta armiju.

Daugavgrīvas cietokšņa teritorijā, NBS Jūras spēku flotiles novietnē, atrodas piemiņas plāksne, veltīta septiņu Lielbritānijas un četru Francijas karakuģu apkalpēm, kas piedalījās Latvijas Neatkarības karā un ar savu karakuģu artilērijas uguni atbalstīja Latvijas armijas vienību uzbrukumu bermontiešiem 1919. gada 15. un 16. oktobrī. Misiņa plāksne koka rāmī piestiprināta ieslīpi pie neliela laukakmens, kas novietots uz betona plākšņu pamatnes. Piemiņas vieta tika atklāta 1994. gada 23. oktobrī.

1_page-16

Bolderājas kāpās, pie Hapaka grāvja, Bumbu kalniņā Kleistu ielas un Šmitu māju ceļa atzarā atrodas piemiņas vieta Rīgas atbrīvošanai no bermontiešiem, ko atklāja 1939. gada 1. novembrī. Bumbu kalniņa piemiņas vietas izveidošanas iniciatori bija Latvijas armijas Latgales divīzijas štāba bijušie virsnieki. Tur atradās pēc arhitekta, pulkveža Artura Galindoma meta veidots granīta kubs, virs kura bija piestiprināta bronzā lieta kaujas shēma ar uzrakstu «No šīs vietas Latgales divīzijas komandieris pulkvedis Krišjānis Berķis vadīja divīzijas uzbrukumu 1. novembrī 1919. gadā galvaspilsētas Rīgas atbrīvošanai no ienaidnieka». 1969. gadā Bumbu kalniņa piemiņas vieta tika vandaliski nopostīta. 1989. gada 1. novembrī Latvijas Atdzimšanas partijas un Latvijas Nacionālās neatkarības kustības iniciatīvas grupas noorganizēja šīs piemiņas vietas atjaunošanu, uzstādot iepriekšējā vietā oriģinālo piemiņas plāksni, kuru padomju okupācijas gados bija saglabājusi netālu esošo «Šmitu» māju saimnieka meita. Pēc dažiem gadiem šo plāksni noplēsa krāsaino metālu zagļi. Šobrīd plāksne ir atjaunota un piemiņas vieta sakārtota tās sākotnējā izskatā.

1_page-17

Imantā, Sudrabkalniņā, netālu no Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojuma atrodas piemineklis bermontiādes laikā kritušajiem 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem. 1937. gada 31. oktobrī to atklāja Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, iesvētīja armijas mācītājs Pēteris Apkalns. Piemineklis veidots pēc arhitekta Ernesta Štālberga arhitektoniskā meta, bareljefus veidoja tēlnieks Kārlis Zāle. Piemineklis sastāv no diviem arhitektoniskajiem veidojumiem — iegarenas sienas un kubiska ķermeņa — altāra. Abi veidoti no granīta bluķiem. Siena šķeļ kalna nogāzi perpendikulāri ar galu pret Slokas ielu. Gala augš­daļā attēlots Rīgas pilsētas simbols — lauva vārtos. Pieminekļa priekšpusē uzraksts — «Rīgas pulka karavīriem, Rīgas pilsētas aizstāvjiem 1919». Gar sienu uz Sudrabkalniņa augšējo platformu ved granīta kāpnes. Kāpņu galā novietots atsevišķi stāvošs otrais arhitektoniskais objekts: liels akmens kubs — altāris ar apaļu upurtrauku. Pie altāra sienas piestiprināta bronzas plāksne ar 54 kritušo 6. Rīgas kājnieku pulka karavīru uzvārdiem. Pēc Otrā  pasaules kara plāksni norāva. Pazuda arī desmit granīta bluķi un granīta plāksnē iekaltā pulka nozīme. Tagad piemineklis atjaunots tā sākotnējā izskatā.

Slokas un Pulka ielas stūrī atrodas Latvijas Neatkarības karā kritušajiem Latvijas armijas Autotanku pulka karavīriem veltīts piemineklis. Šajā vietā līdz 1940. gadam atradās Autotanku pulka novietne. Pieminekli 1939. gada 14. jūlijā, Autotanku pulka 20 gadu jubilejā, atklāja kara ministrs Jānis Balodis. Pieminekļa projekta autors bija arhitekts Verners Vitlands, ideju realizēja tēlnieks Roberts Feldbergs, tas veidots kā kalnā traucoša bruņu mašīna. Pieminekļa priekšpusē skatāma Autotanku pulka nozīme, pieminekļa cokola sānos novietotas divas bronzas plāksnes. Padomju okupācijas laikā piemineklis atradās slēgtā padomju karaspēka teritorijā, tas, nedaudz bojāts, bija saglabājies, bet bez bronzas plāksnēm. 2009. gadā restaurēts.

Mūkusalas ielā, netālu no Dzelzceļa tilta, atrodas piemineklis brīvības cīnītājiem un uzvarai pār bermontiešiem. Šajā vietā 1919. gadā atradās Dzelzs tilta gals, par ko liecina Daugavā vēl esošās tilta balstu paliekas. Pāri Dzelzs tiltam un tam līdzās esošajam Koka jeb Lībekas tiltam 1919. gada 15. oktobrī notika Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka divu izlases rotu uzbrukums bermontiešu pozīcijām Pārdaugavā. Uzbrukums bija iecerēts kā māņu manevrs, lai atvirzītu bermontiešu spēkus no galvenā Latvijas armijas uzbrukuma vietas Bolderajā un Daugavgrīvā. 1996. gada novembrī šajā vietā atklāja pagaidu piemiņas zīmi ar norādi, ka piemineklis tiks atklāts nākamajā gadā, taču pieminekļa tapšana ieilga un tēlnieka Induļa Rankas veidoto pieminekli atklāja 2002. gada 11. novembrī. Piemineklis veidots kā pāršķelts laukakmens ar vienā puse iestrādātām trim zvaigznēm.

Interesenti ar visā valsts teritorijā esošajiem Latvijas Neatkarības karam (1918—1920) veltītajiem pieminekļiem un piemiņas vietām var iepazīties Latvijas Kara muzeja un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras veidotajā interaktīvajā kartē, ko var aplūkot interneta vietnēs www.sargs.lv; www.karamuzejs.lv un www.mod.gov.lv. 2003. gadā ar ebreju biedrības «Šamir» atbalstu karte izdota drukātā veidā.

Ādažu poligonā rūpējas par dabas vērtībām

Ar Eiropas Savienības atbalstu atjauno virsājus, purvu un mežus

Ilze Ķuze,
«LIFE+» projekta «Putni Ādažos» komunikācijas speciāliste.

Retas sugas tanku pēdās
Ādažu militārais poligons ir mājvieta daudzām Latvijā un Eiropā retām augu un dzīvnieku sugām. Šī doma sākotnēji var šķist neparasta, tomēr tai ir savs izskaidrojums. Poligonā jau gandrīz 100 gadus notiek militārās mācības. Izbraukāšana ar smago tehniku, spridzināšana, pozīciju ierīkošana un bieži ugunsgrēki poligonā radījuši klaju ainavu — ap divus tūkstošus hektāru plašu virsāju, kas ir lielākais Baltijā. Saulaini un vējaini viršu audžu un smiltāju klajumi sausā nabadzīgā augsnē un skraji augoši koki — šajā Latvijā reti sastopamajā vidē mīt virkne retu dzīvnieku un augu sugu, kas īpaši pielāgojušās dzīvei tādos apstākļos. Poligonu arī maz skārusi citur parastā saimnieciskā darbība — lauksaimniecība, mežsaimniecība, apbūve, tūrisms. Tas militārajā teritorijā ļauj pastāvēt tīriem ezeriem, veciem mežiem un ar tiem saistītām apdraudētām sugām.

adazi-1

Eiropas nozīmes aizsargājama teritorija
Ādažu militārā poligona dabas vērtības biologi sāka apzināt pēc PSRS sabrukuma, kad teritorija kļuva pieejamāka. Pagājušā gadsimta 90. gados pamazām uzkrājās dati par retām sugām un to dzīvesvietām, tika apjausta teritorijas nozīmība dabas daudzveidībai Latvijā un tās aizsardzības nepieciešamība. Kā pirmo 1999. gadā nodibināja Lieluikas un Mazuikas ezeru dabas liegumu, lai no atpūtnieku ietekmes aizsargātu tīros ezerus un tajos mītošos ļoti retos augus. 2004. gadā izveidoja aizsargājamo ainavu apvidu «Ādaži», kas tagad aizņem 10 150 hektārus un aptver lielāko daļu Ādažu poligona. Atzīstot vietas nozīmi ne tikai Latvijā, bet arī visas Eiropas mērogā, ainavu apvidus ir iekļauts Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā — «Natura 2000».

Kāpēc jāatjauno dabiskā vide?
Dabas vērtības Ādažu poligonā vēsturiski izveidojās un pastāvēja, pateicoties intensīvai militāro mācību ietekmei. Virsāju biologi sauc par «biotopu, kas atkarīgs no traucējumiem» — tā ilgstošai eksistencei ir nepieciešama regulāra iejaukšanās. Dabiskos apstākļos virsāji sausās vietās izveidojas pēc ugunsgrēka, cilvēka darbības ietekmē — dedzinātās un noganītās vietās vai arī — īslaicīgi pastāv izcirtumos.

Ādažu poligonā pēdējo divdesmit gadu laikā militāro mācību biežums un mērogi ir samazinājušies, tādēļ virsājs lielās platībās aizaug ar kokiem un krūmiem un vairs nav piemērots klajumus mīlošajiem augiem un dzīvniekiem. Lai saglabātu retās sugas, virsājs jāatbrīvo no apauguma. Cita veida apsaimniekošana nepieciešama teritorijā esošajos purvos, kur padomju gados izbūvēta meliorācijas sistēma ūdens līmeņa pazemināšanai. Tās ietekmē purvi aizaug, un tajos izzūd tieši purvam raksturīgās dabas vērtības.

Traktors koku smalcināšanai, Vācija. Foto — Ieva Mārdega.
Traktors koku smalcināšanai, Vācija. Foto — Ieva Mārdega.

Vides atjaunošanas darbus Ādažu militārajā poligonā veic Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC) sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). No 2013. līdz 2017. gadam šo darbu veikšanai ir izdevies piesaistīt finansējumu no Eiropas Savienības «LIFE+» programmas — projekta «Putni Ādažos» īstenošanai. Tā laikā 1620 ha platībā atjauno virsājus, augsto purvu un mežus — dzīvesvietas Eiropā ļoti retām putnu sugām — rubenim, vakarlēpim, zaļajai vārnai, sila cīrulim, stepes čipstei, purva tilbītei un brūnajai čakstei. Kopējās projekta izmaksas ir 1  537 988 eiro, un tā īstenošanā sadarbojas VAMOIC, NBS, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, a/s «Latvijas valsts meži» un Sējas novada dome.

Šis ir jau otrais «Life+» programmas atbalstītais projekts, kas tiek īstenots aizsargājamo ainavu apvidū «Ādaži». Pirmais projekts norisinājās no 2006. līdz 2009. gadam, un tā laikā atjaunoja 1395,5 hekt-ārus virsāju, pļavu un purvu. Veica arī vietējo iedzīvotāju un karavīru izglītošanu par dabas aizsardzību šajā teritorijā, teritorijas ilgtspējīgas lietošanas un apsaimniekošanas saskaņošanu, teritorijā izgāztu sa­- dzīves atkritumu savākšanu, patvaļīgi iebrauktu ceļu aizvēršanu, organizēja ikdienas patruļas teritorijā, lai novērstu pārkāpumus, kā arī daudz citu dabas aizsardzības un sabiedrības informēšanas aktivitāšu.

Zaļā vārna. Foto — Markus Varesvuo.
Zaļā vārna. Foto — Markus Varesvuo.
Silpurenes. Foto — Ieva Mārdega.
Silpurenes. Foto — Ieva Mārdega.

 

 

 

 

 

Šogad atjaunoti 165 ha virsāju
Šogad sasniegti pirmie projektā «Putni Ādažos» nospraustie uzdevumi un ainavu apvidū «Ādaži» atjaunoti 165 hektāri virsāju. Galvenā izmantotā metode ir ciršana — plašās virsāju teritorijās ir novākts apaugums, atstājot tikai atsevišķus kokus. Šie koki kalpos kā «medību torņi» zaļajām vārnām — no koka galotnes putniem ir vieglāk pamanīt barību, galvenokārt, lielos kukaiņus.

2014. gadā atjaunotie virsāji. Foto — Ieva Mārdega.
2014. gadā atjaunotie virsāji. Foto — Ieva Mārdega.

 

Rubenis. Foto — Agris Krusts.
Rubenis. Foto — Agris Krusts.

 

 

 

 

 

Nelielā platībā — 20 hektāros — virsāji ir atjaunoti ar kontrolētās dedzināšanas palīdzību. Šī metode palīdz atjaunot vecu virsāju — kad virši un citi augi ir sadeguši, viršu sēklām, kas atrodas augsnē, ir iespēja uzdīgt un veidot jaunas viršu audzes. Šajās vietās nākamajos gados, lielāku augu nenomāktas, zied retās meža silpurenes un smiltāju neļķes un lielā skaitā sastopami dažādu sugu siseņi, to skaitā aizsargājamas sugas. Kontrolētā virsāju dedzināšana sadarbībā ar Valsts meža dienesta ugunsapsardzības speciālistiem Ādažu poligonā notiek jau sešus gadus, un šo gadu laikā ir palielinājusies pieredze šīs metodes izmantošanā.

Ziedošs virsājs. Foto — Ieva Mārdega.
Ziedošs virsājs. Foto — Ieva Mārdega.

 Arī Vācijas militārajos poligonos saudzē dabu
Projekta pārstāvji šogad rudenī iepazinās arī ar Vācijas pieredzi dabas vērtību aizsardzībā militārajos poligonos. Projekta lauka koordinatore Ieva Mārdega atzīst: «Vācijas militārajos poligonos dabiskā vide — virsāju struktūra ir ļoti līdzīga mūsu situācijai, vērts mācīties. Mūsu vizītes laikā Vācijas kolēģi ļoti atsaucīgi dalījās ar savu pieredzi dabas apsaimniekošanā. Bija interesanti redzēt darbībā dažādu tehniku — pļāvējus, koku smalcinātājus, iekārtas, ar kurām noņemt zemes virskārtu. Kā pastāstīja vācieši, valsts militāro poligonu vides apsaimniekošanas tehnikā ieguldīti ap piecpadsmit miljoni eiro. Ar Latviju to, protams, grūti salīdzināt. Tomēr būtiskākās atziņas, ko varam mācīties no vāciešiem — ja vēlamies militāro poligonu dabas vērtības saglabāt, ir jābūt radošiem un elastīgiem, jāvēro dabas reakcija uz dažādiem apsaimniekošanas veidiem un metodēm un jācenšas atrast katrai situācijai un vietai piemērotāko. Turklāt, teritorijas apsaimniekošana jāveic ciešā sadarbībā ar bruņotajiem spēkiem, kas ir militāro teritoriju galvenie izmantotāji.»