Sporta ziņas

NBS izcīna godalgas CISM reģionālajā orientēšanās čempionātā

Vācijas CISM reģionālajā orientēšanās čempionātā, kurš šogad norisinājās Altenštadā (19.—23. VII), piedalījās deviņu valstu bruņoto spēku izlases (Polija, Igaunija, Vācija, Nīderlande, Beļģija, Francija, ASV, Dānija un Latvija). Trijās dienās 73 dalībnieki sadalīja medaļu komplektus individuālajās sacensībās (sprinta, vidējās un garajās distancēs) un komandu vērtējumā.

sp_mg_5897

Čempionāta pirmajā dienā norisinājās divas sprinta sacensības. Sprinta distancēs pilsētas apstākļos lielisku un stabilu sniegumu demonstrēja zs. A. Pauliņš (ZS 22. KB), abu sprinta distanču summā ierindojoties 4. vietā un tikai par sekundi piekāpjoties 3. vietas ieguvējam V. Kovaļskim no Polijas. Pirmās divas vietas izcīnīja S. Vahers un T. Silds no Igaunijas. Pārējie Latvijas sportisti (lt. A. Rekuņenko, GS AB, zs. J. Sārs, ZS 25. KB, un zs. D. Sārs, ZS 25. KB) 55 dalībnieku konkurencē ierindojās attiecīgi 8., 18. un 19. vietā.

Sievietēm vienīgā Latvijas pārstāve lt. E. Kārkliņa no SZS KBde izcīnīja 10. vietu.

Otrajā čempionāta dienā vidējo sacensību distanci sportisti veica gleznainajā Šongauas piepilsētā ar visai stāvām nogāzēm apvidū, kur auga avenāji un kazenāji. Vēlreiz lielisku sniegumu demonstrēja zs. A. Pauliņš, veicot distanci 48:03 minūtēs un izcīnot 5. vietu. Brāļi zemessargi Jānis un Dāvis Sāri finišu sasniedza attiecīgi 14. un 23. vietā. Ceļā uz pirmo kontrolpunktu neveiksmi piedzīvoja lt. A. Rekuņenko — viņš pazaudēja elektronisko atzīmēšanās iekārtu un bija spiests atgriezties starta vietā. Rezultātā tika izcīnīta 31. vieta.

Patīkami pārsteidza arī lt. E. Kārkliņa, kas vidējā distancē izcīnīja 6. vietu, piekāpjoties divām Polijas, divām Beļģijas un vienai Francijas pārstāvei.

Pēdējā dienā tika aizvadītas garās distances sacensības, kurām bija izšķiroša loma valstu kopvērtējuma tabulā. Šī diena bija ļoti veiksmīga Latvijas komandas dalībniekiem. Arī šoreiz labākais no Latvijas bija zs. A. Pau­- niņš — 11,5 km garajā distancē bronzas medaļa (1.07:22). Zelta medaļa (1.02:58) —
T. Sildam (Igaunija), bet sudrabs — polim V. Kovaļskim (1.03:02). Arī pārējie Latvijas komandas dalībnieki izcīnīja vietas labāko desmitniekā — lt. A. Rekuņenko 8. vietu, zs. J. Sārs 9. vietu, bet zs. D. Sārs — 10. vietu. Sekmīgais komandas starts Latvijas vīriešu komandu valstu kopvērtējumā ierindoja 2. vietā, atzīstot vien Polijas sportistu pārākumu. Igauņu orientieristi izcīnīja bronzas medaļas.

Lt. E. Kārkliņa garajā distancē ierindojās 10. vietā.

sp-k5dx0317_red

Zināšanai
Orientēšanās sprinta sacensības parasti notiek pilsētas vidē, kur dalībnieki distancē vidēji pavada 12—13 minūtes. Tās ir ātras un dinamiskas, kas no sportista prasa pareizu ceļa plānojuma stratēģiju, jo pareizi izvēlēts maršruts izšķir sportista rezultātu.

Orientēšanās vidējā sacensību distance ilgst 30—40 minūtes, un to rīko ar informāciju bagātā apvidū, kas no sportista prasa ļoti labu tehnisko sagatavotību un orientēšanās precizitāti.

Orientēšanās garā sacensību distance prasa no sportista ne tikai labu tehnisko un taktisko sagatavotību, bet arī fizisko sagatavotību, jo nereti orientieristi tajā pavada teju pusotru stundu.

Sagatavojusi NBS SK FSSN 1. klases speciāliste
dkar. Gerda Krūmiņa sadarbībā ar NBS SK FSSN sporta treneri I. Šustu.

Militārās pieccīņas CISM reģionālajā čempionātā Vīnerneištatē Austrijā (4.—9. VIII) piedalījās 19 valstu izlases dalībnieki, arī trīs Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji (kpt. Maigurs Ozoliņš, kpr. Aleksejs Orlovs un dkar. Dainis Stepe). Uz sacensībām nebija ieradušās Ķīnas, Turcijas un Ekvadoras militārās pieccīņas komandas.

Kā ierasts, sacensības sākās ar šaušanas disciplīnu, kur vislabāko rezultātu no latviešiem sasniedza dkar. D. Stepe, ar 192 punktiem ierindojoties 24. vietā. Ne visai veiksmīgs starts izdevās kpt. M. Ozoliņam (185 p., 53. vieta), bet kpr. Aleksejs Orlovs, startējot šāda ranga sacensībās pirmo reizi, ierindojās 82. vietā (171 p.).

SAMSUNG

Šķēršļu joslā Latvijas izlases līderis dkar. D. Stepe uzrādīja 6. labāko rezultātu (2:20,9 ), bet kpt. M. Ozoliņš — 20. (2:26,9). Kpr. A. Orlovs, lecot no līdzsvara baļķa, piezemēšanas brīdī mazliet paklupa, tas liedza viņam uzrādīt labāku rezultātu par 48. vietu (2:35,9).

50 metru peldēšanā ar šķēršļiem uzvarēja kpr. Filips Aibls no Austrijas (24,9 s). Labākais no Latvijas bija kpt. M. Ozoliņš (44. vieta, 29,6 s), apsteidzot izlases līderi dkar. D. Stepi par 0,9 s (55. vieta). Kpr. A. Orlovam — 79. vieta.

Ceturtajā militārās pieccīņas disciplīnā kpt. M. Ozoliņš pierādīja, ka granātas mešanas sektorā viņš ir labākais Latvijā, un no 92 dalībniekiem sasniedza 5. labāko rezultātu (189,9 p.). Dkar. D. Stepe ierindojās 32. vietā (170,7 p.), bet kpr. A. Orlovs — 84. vietā (134 p.).

8 km krosa disciplīnā dkar. D. Stepe finiša līniju sasniedza piecpadsmitais, 2 minūtes un 3 sekundes aiz sacensību uzvarētāja lt. Sergeja Alpatova no Krievijas. Kpt. M. Ozoliņam krosa disciplīnā — 60., bet kpr. A.Orlovam — 79. vieta.

Piecu disciplīnu kopvērtējumā uzvaru izcīnīja pagājušā gada pasaules čempionāta bronzas medaļas ieguvējs vsrž. Andrejs Zonnenbergs no Vācijas (5456,5 p.), 2. vietā ierindojās Sergejs Alpatovs no Krievijas (5451,2 p.), bet 3. vietu ieguva austrietis kpr. Markuss Vēbers (5431,6 p.). Dkar. D. Stepem — 15. vieta (5302,2 p.), kpt. M. Ozoliņam — 32. vieta, bet kpr. A. Orlovam — 79. vieta. Atsevišķā vērtējumā debitantiem kpr. A. Orlovs ar 4609,7 punktiem ierindojās 7. vietā.

Valstu kopvērtējumā ar 21 454,8 punktiem uzvaru izcīnīja Austrijas pieccīņnieki, 2. vietu ieguva brazīlieši, bet 3. vietā — Krievijas pieccīņas pārstāvji.

Šāvēji labi startē reģionālajā šaušanas čempionātā Šveicē

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku izlase no 5. līdz 7. augustam Šveices pilsētā Tūnā kopā ar 16 citu valstu izlasēm piedalījās reģionālajā CISM šaušanas čempionātā. Trijās sacensību dienās tika noskaidroti labākie šāvēji šaušanā ar sporta šauteni un pistoli. 136 dalībnieki par medaļām cīnījās gan komandu, gan individuālajā vērtējumā.

Pirmajā šaušanas vingrinājumā ar sporta šauteni dalībnieki no 300 metru attāluma divās stundās veica pa 20 ieskaites šāvieniem no guļus, ceļa un stāvus pozīcijām. Latvijas izlase (zs. Emīls Latišs, vlt. Raivo Deklavs, zs. Andrejs Vasiļjevs) ar 1645 punktiem izcīnīja 9. vietu. Par sacensību uzvarētājiem ar 1725 punktiem kļuva Šveices pirmā komanda, 2. vietā ierindojās Dānija (1707 punkti), bet 3. vietu ieguva Somijas šāvēji (1702 punkti).

Šajā pašā vingrinājumā, tikai individuālajā vērtējumā, uzvarēja kar. Stefans Olsens no Dānijas, otrajā un trešajā vietā atstājot mājiniekus lt. Oliveru Šaftaru un lt. Klaudu Aleinu Deleju. Labākais no Latvijas ar 557 punktiem bija zs. E. Latišs, kas ierindojās 28. vietā, bet vlt. R. Deklavs un zs. A. Vasiļjevs ieņēma vietas labāko četrdesmitniekā.

Militārajā ātršaušanas vingrinājumā sportisti veica 60 šāvienus pa divām ieskaites sērijām no trim šaušanas pozīcijām (guļus, ceļa un stāvus) un katrā sērijā izpildīja 10 šāvienus 2 minūtēs no ceļa un stāvus pozīcijas, bet 1:30 minūtēs no pozīcijas guļus. Uzvaru izcīnīja Dānijas komanda (1676 punkti), revanšējoties Šveices pirmajai komandai par pirmajā dienā piedzīvoto zaudējumu. 3. vietu atkārtoti ieguva Somijas komanda, bet Latvijas komanda, demonstrējot labu sniegumu (1570 punkti), izcīnīja 8. vietu.

Individuālajā vērtējumā šajā pašā vingrinājumā uzvaru izcīnīja lt. Peters Oslings no Zviedrijas (562 punkti), 2. vietā atstājot kar. Stefanu Olsenu, bet labāko trijnieku noslēdza srž. Juho Autio no Somijas. Labākais no Latvijas šoreiz bija zs. A.Vasiļjevs, uzrādot 24. rezultātu, bet pārējie mūsu sportisti ierindojās attiecīgi 26. un 29. vietā (zs. E. Latišs un vlt. R. Deklavs).

Savukārt šaušanas sacensībās ar pistoli pirmajā vingrinājumā RP 30+30, kas ir arī olimpiskais šaušanas vingrinājums sievietēm, dalībnieki veica sešas ieskaites sērijas pa 5 šāvieniem 5 minūtēs mērķī nr. 4, bet nākamās sešas sērijas pa 5 šāvieniem īslaicīgi redzamā mērķī nr. 3. Komandu vērtējumā visveiksmīgākie izrādījās Polijas šāvēji (1741 punkts). Latvijas komanda ar 1685 punktiem (vzs. Edgars Vilītis, vzs. Andris Erķevics, zs. Andris Krieķis) ierindojās 10. vietā. Labāko rezultātu komandu sacensībās no mūsu sportistiem uzrādīja vzs. E. Vilītis — 565 punkti. Viņš kvalificējās arī individuālajām sacensībām, kur tiesības startēt ieguva tikai 20 sportisti (katras valsts labākie šāvēji, plus četri labākie šāvēji pēc sasniegtā rezultāta). Zs. E. Vilītim izdevās uzlabot savu iepriekšējās dienas rezultātu par 3 punktiem un ierindoties 19. vietā. Uzvaru šajās sacensībās izcīnīja kar. Pjotrs Daņiluks (585 punkti) no Polijas, bet ukraiņi maj. Oļegs Tkačkovs un maj. Oleksandrs Petrivs ierindojās otrajā un trešajā vietā (585 un 583 punkti). Šajā vingrinājumā pirmās un otrās vietas ieguvēji summā uzrādīja vienādu punktu skaitu, bet P. Daņiluks bija veiksmīgāks papildu šaušanas sērijā.

Otrajā šaušanas vingrinājumā — militārajā ātršaušanā — dalībnieki veica 12 ieskaites sērijas pa 5 šāvieniem katrā (1.—4. sērijā sportistiem jāpaspēj veikt vingrinājums 10 sekundēs, 5.—8. sērijā — 8 sekundēs, bet 9.—12. — 6 sekundēs). Labākie atkal bija Polijas šāvēji (1754 punkti), apsteidzot Turcijas (1735 punkti) un Somijas (1732 punkti) izlases sportistus. Latvijas komanda ar 1694 punktiem ierindojās 8. vietā.

Individuālajā vērtējumā labu sniegumu demonstrēja vzs. A. Krieķis, izcīnot 13. vietu (575 punkti). Tāpat kā iepriekšējā vingrinājumā, arī šajā tiesības startēt individuālajās sacensībās bija tikai 20 labākajiem. Par uzvarētājiem kļuva polis kar. Rado-slavs Podgorskis (588 punkti). 2. vietā, tikai par punktu atpaliekot no uzvarētāja, ierindojās kar. Oļegs Engačevs no Kataras, bet 3. vietu izcīnīja plt. Emersons Duarte no Brazīlijas (585 punkti).

Valstu kopējā vērtējumā 1. vietu izcīnīja Šveice (6838 punkti),
2. vietā ierindojās Polija (6828 punkti), bet 3. vietu ar 6789 punktiem ieguva Somija.

Sagatavojusi NBS SK FSSN 1. klases speciāliste dkar. Gerda Krūmiņa.

Starp divām lielvarām: latviešu spiegi Pirmā pasaules kara gados

Klāvs Zariņš,
Latvijas Kara muzeja vēsturnieks.

Foto — no Latvijas Kara muzeja krājuma.

Karadarbības apstākļos pretinieka izlūkošana tiek veikta dažādos veidos. Arvien lielāku nozīmi pagājušā gadsimta konfliktos ieņēma spiegi — savervēti un apmācīti aģenti, kuri šķērsoja fronti un devās ienaidnieka dziļā aizmugurē, lai iegūtu nepieciešamo informāciju. Pirmā pasaules kara gados šo ceļu 

izvēlējās arī daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuri, riskējot ar savu dzīvību, devās pāri frontei izpildīt doto uzdevumu. 

Izlūkošanas aģentūras
1915. gada pavasarī un vasarā Vācijas karaspēks Austrumu frontes ziemeļos bija guvis necerētus panākumus. Krievijas armijas gada laikā bija atspiestas atpakaļ par vairākiem simtiem kilometru. Vācu kontrolē atradās arī ievērojama daļa Latvijas teritorijas, un fronte pakāpeniski līdz rudenim nostabilizējās. Šādos apstākļos vācu militārā vara vairākās Kurzemes un Zemgales pilsētās (Liepājā, Jelgavā, Tukumā un citur) izveidoja slepenas izlūkošanas aģentūras, kurām viens no uzdevumiem bija savervēt vietējos iedzīvotājus izlūkošanas darbam vācu labā. Jaunos spiegus pēc iespējas īsākā laikā bija jāapmāca un jānosūta pāri frontei, lai iegūtu ziņas par ienaidnieka spēkiem, bruņojumu, izveidotajiem nocietinājumiem, stāvokli pilsētās un iedzīvotāju noskaņojumu. Slepenās aģentūras izveidoja plašu aģentu tīklu, tajā iesaistot vairākus simtus iedzīvotāju abās frontes pusēs.

Nozīmīgākā vācu izlūkošanas aģentūra darbojās Jelgavā, kuru vadīja virsleitnants Ernsts Muncingers — viņam aģenti sniedza ziņojumus pēc atgriešanās. Par spiegošanu vācu labā maksāja ievērojamas naudas summas — tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kas motivēja Latvijas iedzīvotājus iesaistīties tik bīstamā un sarežģītā darbā. Kara izraisīto grūtību dēļ spiegošanā iesaistījās pat bērni — 1916. gadā vāciešu labā strādāja 14 gadus vecais skolnieks Oskars Pētersons, kā arī čehu tautības brāļi Alfrēds un Rūdolfs Mašeki, kuri fronti šķērsojuši kopā sešas reizes. Jāatzīmē, ka būtiska motivācija cilvēkiem, kuri vēlējās dienēt Krievijas slepenajās izlūkošanas aģentūrās, bija nevēlēšanās būt aktīvā karadienestā un ņemt dalību kaujās frontē. Tos, kas dienējuši izlūkošanas aģentūrās, bieži karadienestā vairs neņēma un iesaistīja cita rakstura darbā, jo bijušā izlūkošanas aģenta gūstā krišana frontē varēja radīt nevēlamas sekas.

5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona izlūku komandas karavīri ar sagūstītu vācu spiegu pozīcijās pie Smārdes 1916. gadā.
5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona izlūku komandas karavīri ar sagūstītu vācu spiegu pozīcijās pie Smārdes 1916. gadā.

Katram vācu aģentam tika izveidota personalizēta anketa, kurā bija viņa foto-grāfija, miesasbūves apraksts un pirkstu nospiedumi, uzskaitīta aģentam izmaksātā nauda, dotie uzdevumi un laiks, kad viņš šķērsojis fronti (vācu aģenti pamatā fronti šķērsojuši četras vietās — Olaines, Smārdes, Ķekavas un Mangaļu māju apkārtnē). Daudziem frontes līniju pārvarēt neizdevās, un viņi krita no sargposteņu karavīru raidītas lodes. Lai šķērsotu fronti, vācu spiegi bieži uzdevās par bēgļiem, kuri vēlas izkļūt no vācu okupētās Kurzemes un Zemgales (līdzīgi rīkojās arī krievu spiegi, kuri norādīja, ka vēlas atgriezties savās mājās Kurzemē). Pieņemt latviešus par saviem aģentiem vācu militārās iestādēs vēlējās viena iemesla dēļ — viņi pārzināja vietējos apstākļus un bez latviešu valodas prata arī vācu un krievu valodu, un tā bija liela priekšrocība.

Aģentu uzdevumos ietilpa iegūt dažāda veida militāra rakstura informāciju — par Krievijas armijas pozīcijām un tās izveidotajām nocietinājumu līnijām Rīgas apkārtnē un Vidzemē, tiltu un dzelzceļa apsardzi, bruņojumu, karaspēka kustību, štābu un lidlauku atrašanās vietām, krastu apsardzi, kā arī par sabiedrības noskaņojumu un dzīves apstākļiem. 1915. gada vasarā, kad sāka veidot latviešu strēlnieku bataljonus, pirmais aģents, kas par to informēja vāciešus, bija liepājnieks Kārlis Gūtmanis. Taču jau pavisam drīz atklājās K. Gūtmaņa patiesā seja — viņš kā dubultaģents strādājis krievu izlūkošanas dienestu labā, ticis apcietināts un ar citiem dokumentiem iestājies vācu dienestā. Pieļaujot iespēju, ka K. Gūtmanis ir lielāka krievu izlūkdienesta aģentu tīkla vadītājs, viņam izsniedza atļauju, izmantojot dzelzceļu, doties uz Liepāju pie patēva, lai varētu turpināt viņa novērošanu. 1916. gada janvārī K. Gūtmani atkārtoti apcietināja un viņam tika izpildīts nāvessods nošaujot. Tajā laikā ievērojams skaits spiegu strādāja kā dubultaģenti gan vācu, gan krievu pusē.

Dubultaģenti
Daļai vācu izlūkošanas aģentu apzināti dots uzdevums stāties kontaktos ar Krievijas izlūkošanas dienestiem, lai iegūtu ziņas par pretinieka izlūkošanu, izmantotajām metodēm un aģentiem vācu okupētajās teritorijās. Bieži tika savervēti arī apcietinātie krievu puses spiegi, kuru vidū bija daudzi latvieši. 1916. gada 31. maijā Kurzemes ziemeļu piekrastē apcietināti kopumā pieci krievu izlūkdienesta aģenti — spridzinātāji, kuri ar motorlaivu no Salacgrīvas devušies pāri Rīgas līcim, — Mārtiņš Spāre, Vilhelms Cīrulis, Arvīds Kripe, Jānis Krūmiņš un Fricis Cimermans. Izmeklēšanas rezultātā atklājies, ka visi iesaistītie darba trūkuma dēļ no Rīgas devušies uz Petrogradu, lai Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā mēģinātu atrast algotu darbu. Organizācijas birojā bija izkārts paziņojums, ka tiek meklēti cilvēki, kuri dzīvojuši Kurzemē un vēlas darbu. Uz šo darba piedāvājumu visi atsaukušies. Biroja darbinieks savukārt visus aizvedis pie kāda virsnieka, kurš licis parakstīties par iesaistīšanos Krievijas militārajā dienestā un norādījis, ka par atteikšanos pildīt doto uzdevumu draud piespiedu izsūtīšana uz Sibīriju. Pēc dokumenta parakstīšanas jaunajiem aģentiem dots uzdevums braukt uz Kurzemi spridzināt tiltus un telegrāfu līnijas. Pēc apcietināšanas un nopratināšanas daļa Kurzemes ziemeļu piekrastē pārtverto spridzinātāju savervēti kā dubultaģenti un nosūtīti pāri frontei, taču neviens nav atgriezies ar ziņojumu.

Krievijas armijas sevišķo uzdevumu virsnieks pie virspavēlnieka štāba Andrejs Peka.
Krievijas armijas sevišķo uzdevumu virsnieks pie virspavēlnieka štāba Andrejs Peka.

Kā liecina izmeklēšanas materiāli, daļa krievu izlūkošanas aģentu, kuri apcietināti, šķērsojot fronti, apmaiņā pret savu drošību piekrituši strādāt vācu izlūkošanas aģentūru labā. 1916. gada februārī vāciešu labā sāka strādāt Pēteris Melēns, kuram dots uzdevums doties pie Krievijas armijas sevišķo uzdevumu virsnieka pie virspavēlnieka štāba Andreja Pekas Rīgā un stāties krievu dienestā. Šādā veidā vācieši mēģināja iefiltrēt krievu aģentūrās savus cilvēkus. A. Peka P. Melēnam devis uzdevumu noskaidrot štābu atrašanās vietas, kā arī Tukuma un pilsētas apkārtnes iedzīvotāju noskaņojumu. Tāpat P. Melēnam uzdots iepazīties ar vietējo bordeļu meitenēm, jo tās parasti iegūst noderīgu informāciju no virsniekiem un karavīriem (šī iemesla dēļ vācu militārā pārvalde Kurzemē un Zemgalē pat aizliedza sievietēm strādāt dzērienu tirgotavās; Slokā savukārt fiksēts gadījums, ka krogā strādājoša sieviete nodeva ziņas vāciešiem).

Liepājas Skaistā Anniņa
Vācu bažām par sievietēm dzērienu tirgotavās bija pamats. Krievu izlūkošanas aģentūras mēdza jau laikus savervēt ienaidnieka apdraudētās pilsētās aģentus, kuriem pilsētu bija aizliegts pamest, ja tajā ienāktu ienaidnieka karaspēks. Šādam aģentam iepriekš norunātos veidos bija jāturpina ziņot par pilsētā un tās apkārtnē notiekošo.

1915. gada pavasarī A. Peka Liepājas pilsētā savervēja darbam slepenajā dienestā 17 gadus vecu skolnieci, kura vēlāk kļuva pazīstama kā Liepājas Skaistā Anniņa. Meitene bija vācu izcelsmes, līdz ar to ļoti labi prata vācu valodu. Viņu iekārtoja kādā jūrnieku iecienītā kafejnīcā par viesmīli, kā arī iedeva viņai Baltijas jūras līča karti, kurā apzināti bija nepareizās vietās atzīmētas Krievijas flotes izliktās jūras mīnas. Kad vācieši bija iegājuši pilsētā, viņa kāda vācu virsnieka pavadībā devusies mājup, kur virsnieks atradis minēto karti. A. Peka vēlāk norādīja, ka, pateicoties šai nepatiesajai kartei, 1916. gadā piekrastē pie Igaunijas virkne vācu kuģu tika iznīcināti, kad tie iebrauca ūdeņos, kur bija izliktas jūras mīnas. Skaistajai Anniņai tomēr kara beigas neizdevās piedzīvot — vācieši viņas slepeno nodarbošanos atklāja, un viņai tika izpildīts nāvessods. Jānorāda, ka Pirmā pasaules kara gados vairāk nekā desmit sievietes strādāja kā aģentes gan vācu, gan krievu izlūkošanas aģentūru labā. Viena no zināmajām bija tikai 18 gadus vecā Marija Veinberga, kuru vācieši arestēja 1915. gada decembrī; nopratināšanās laikā viņa atzinās, ka ir krievu spiedze, un piekrita apmaiņā pret savu drošību strādāt vāciešu labā.

Liels skaits latviešu strādāja gan vācu, gan krievu slepenajos dienestos Pirmā pasaules kara gados, taču noskaidrot izveidotā aģentu tīkla patiesos apmērus ir grūti ievērotās slepenības dēļ. Latviešu spiegi ziņoja gan par krievu izlūkošanas aģentiem (daudzos gadījumos, spiegiem strādājot par dubultaģentiem, fiksēta pat nodevība), gan par karaspēka kustību, pozīcijām, bruņojumu, izvietotajām vienībām un stāvokli pilsētās. Kara izraisītais bezdarbs un ar to saistītais iztikas līdzekļu trūkums, visticamāk, bija galvenais iemesls, kas motivēja iedzīvotājus iesaistīties slepeno dienestu darbā.

Divdesmit gadi kopš Krievijas armijas izvešanas

1991. gada 21. augustā pēc antidemo-krātiskā puča izgāšanās Maskavā Latvijas valdība paziņoja par valsts neatkarības atjau­- nošanu pilnā apjomā. Šajā laikā Latvijas ārpolitikas galvenais uzdevums bija nodrošināt atjaunotās valsts neatkarību un drošību. Lai šo uzdevumu īstenotu, bija nepieciešams panākt ievērojami plašāku Latvijas starptautisko atzīšanu, nodibināt diplomātiskās attiecības ar valstīm, kuras atzinušas Latviju, un izvērst diplomātisko pārstāvniecību darbību. Īsā laikā pēc pilnīgas neatkarības pasludināšanas Latvijas Republiku atzina vairāk nekā 100 valstis un ar 53 valstīm nodibinājās diplomātiskās attiecības. Tomēr viens no svarīgākajiem un smagākajiem uzdevumiem bija panākt pilnīgu Padomju Savienības okupācijas karaspēka izvešanu no Latvijas un Baltijas reģiona kopumā. Tikai pēc padomju armijas pilnīgas izvešanas mūsu valsts varēja tikt uzskatīta par pilnīgi neatkarīgu.

foto2

1991. gadā Baltijas valstīs dislocētā padomju karaspēka precīzu lielumu noteikt šobrīd nevar. Iespējams, to varētu izdarīt, ielūkojoties Krievijas arhīvu dokumentos, taču šādu informāciju mūsu austrumu kaimiņvalsts joprojām tur noslēpumā. Izdevumā «Latvijas valsts atjaunošana» Tālavs Jundzis min, ka 1991. gada septembrī Latvijā atradās 51 348 PSRS bruņoto spēku militārpersonas, to skaitā 13 530 virsnieki, 7513 praporščiki un 30 305 seržanti un kareivji. Latvijā bija izvietotas trīs padomju divīzijas, septiņas brigādes un trīs karaskolas. Pie šiem skaitļiem vēl jāpieskaita padomju Baltijas jūras kara flotes jūrnieki, padomju militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumu darbinieki, kuri nereti bija sais­tīti ar padomju armiju, un šeit uz dzīvi palikušie padomju atvaļinātie militārie pen­- sionāri un viņu ģimenes locekļi. Šajā skaitā nebija iekļautas arī PSRS Iekšlietu ministrijas Iekšējā karaspēka un Valsts drošības komitejai pakļautā Robežapsardzības kara­- spēka militārpersonas.

PSRS un vēlāk Krievijas Federācijas karaspēka izvešana un ar to saistītie procesi pagaidām nav detalizēti pētīti, tāpēc sabiedrībā un arī pētnieku vidū par to izskan daudz spekulāciju un minējumu, it sevišķi par atsevišķu personu vietu un lomu šajā mūsu valstij nozīmīgajā vēstures posmā. Pretendējot uz pēc iespējas lielāku objektivitāti, piedāvājam lasītājiem galveno notikumu hronoloģisku izklāstu, analīzi atstājot turpmākajiem pētījumiem.

1991. gads

29. augusts — Latvijas Republikas Augstākā padome (LR AP) pieņem lēmu­mu «Par PSRS kara komisariātu darbības apturēšanu Latvijas Republikas teritorijā» un «Par PSRS Bruņoto spēku pilnīgu izvešanu no Latvijas Republikas».

10. septembris — Baltijas valstu valdības pārstāvji Maskavā tiekas ar PSRS Aizsardzības ministrijas vadību. Tiek panākta vienošanās par to karavīru un virsnieku atbrīvošanu no dienesta, kas iesaukti no Latvijas, kara komisariātu darbības izbeigšanu Latvijā un padomju karaspēka daļu izmantoto mežniecību nodošanu Latvijai.

5. oktobris — Baltijas valstu padome pieņem lēmumu par nekavējošu PSRS karaspēka izvešanu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

5. novembris — LR AP pieņem lēmumu «Par Latvijas Republikas delegāciju starpvalstu sarunām ar KPFSR.

15. novembris — ar PSRS prezidenta
M. Gorbačova lēmumu PSRS bruņoto spēku Baltijas kara apgabalu pārveido par PSRS Ziemeļrietumu karaspēka grupu (ZRKG).

21. novembris — PSRS aizsardzības ministrs J. Šapošņikovs paziņo, ka PSRS armijas izvešana no Baltijas valstīm varētu sākties 1994. gadā.

3. decembris — PSRS Iekšlietu kara-spēks pāriet PSRS Aizsardzības ministrijas pakļautībā.

25. decembris — PSRS prezidents
M. Gorbačovs atkāpjas no amata, PSRS beidz pastāvēt.

1992. gads

10. janvāris — J. Dineviča vadītās Latvijas delegācijas pārrunas Maskavā par bijušās PSRS armijas statusu beidzas bez rezultātiem.

27. janvāris — Krievijas Federācijas (KF) prezidents B. Jeļcins izdod dekrētu «Par Ziemeļrietumu karaspēka grupas un Baltijas jūras kara flotes pāriešanu KF jurisdikcijā». Saskaņā ar šo dekrētu nekavējoties jāsāk oficiālas sarunas ar Latviju, Lietuvu un Igauniju par karaspēka izvešanu.

1. februāris — Latvijā ierodas KF delegācija S. Šahraja vadībā. Pēc sarunām S. Šah­­- rajs un J. Dinevičs paraksta komunikē par KF un LR starpvalstu sarunu sākumu.

3. februāris — LR Ministru padome (LR MP) pieņem lēmumu «Par LR valsts robežas pārņemšanu un apsardzības nodrošināšanu».

3.—4. marts — Maskavā notiek Latvijas un Krievijas starpvalstu sarunu par armijas izvešanu ekspertu grupu pirmā tikšanās.

19. marts — pirmā KF karaspēka daļa atstāj Latvijas teritoriju.

6. maijs — LR MP nolemj izveidot Krievijas Federācijas jurisdikcijā esošā karaspēka izvešanas kontroles biroju (birojs sāk darbu 10. jūnijā).

26.—28. maijs — Maskavā notiek LR un KF delegāciju sarunas par armijas izvešanu. Latvija nepiekrīt Krievijas ierosinātajam armijas izvešanas termiņam — 1999. gads.

8. jūnijs — saskaņojot ar KF ZRKG vadību, tiek aizliegti Krievijas kara lidmašīnu lidojumi Latvijas gaisa telpā.

2. jūlijs — KF delegācija iesniedz sarakstu ar 84 karaspēka daļām, ko paredz izvest līdz 1992. gada beigām.

1. jūlijs — ASV Senāts pieņem priekšlikumu ierobežot ASV palīdzību Krievijai, ja netiks panākts nozīmīgs progress kara-spēka izvešanā no Baltijas valstīm.

7. jūlijs — pasaules septiņu vadošo ekonomisko lielvalstu vadītāji Minhenē aicina Krieviju izstrādāt armijas izvešanas grafiku no Baltijas valstīm. B. Jeļcins sola savu armiju izvest līdz 1993. gada vidum.

6. augusts — KF ārlietu ministrs A. Kozirevs tikšanās laikā Maskavā Baltijas valstu ārlietu ministriem iesniedz Krievijas priekšlikumu paketi, kurā izteikta iespēja Krievijas karaspēku izvest no Baltijas valstīm līdz 1994. gada beigām, ja tiks izpildītas vairākas Krievijas prasības. Paziņojums uzrakstīts ultimatīvā tonī.

15. septembris — LR AP pieņem lēmumu «Par starpvalstu sarunām ar Krieviju karaspēka izvešanas jautājumā», lēmumā noteikts, ka karaspēks jāizved līdz 1993. gada beigām.

5. novembris — KF pieņem lēmumu, ka robežai ar Igauniju, Latviju un Lietuvu tiek noteikts valsts robežas statuss.

25. novembris — ANO Ģenerālā asambleja pieņem rezolūciju «Par pilnīgu ārvalstu karaspēka izvešanu no Baltijas valstu teritorijām».

15. decembris — ZRKG pavēlnieks L. Majorovs izdod pavēli par karaspēka daļu valdījumā esošā nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Republikai.

foto

1993. gads

17.—19. marts — Maskavā notiekošās sarunas par Krievijas armijas izvešanu tiek pārtrauktas, jo puses nespēj vienoties. Aprīlī paredzētās nākamās sarunas tiek atceltas.

17.—21. maijā sarunas atsākas Jūrmalā. Tiek panāktas vairākas vienošanās par Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumu pārņemšanu un Robež­apsardzības karaspēka militārpersonu izvešanu no Latvijas. Jūnijā pēdējie Krievijas robežsargi atstāj Latvijas teritoriju.

10. jūnijs — KF prezidents B. Jeļcins kārtējo reizi paziņo par Krievijas armijas izvešanas pārtraukšanu no Latvijas un Igaunijas, motivēdams to ar cilvēktiesību pārkāpumiem šajās valstīs un nesakārtotajiem sadzīves apstākļiem armijas jaunajās dislokācijas vietās.

3. augustā — LR MP apstiprina jaunu LR delegāciju sarunām ar KF, par tās vadītāju ieceļ M. Virsi. KF bruņoto spēku izvešanas kontroles biroju nodod Ārlietu ministrijas pakļautībā.

31. augustā — mēģinot šķelt Baltijas valstu vienotību, Krievija bez līguma noslēgšanas pabeidz sava karaspēka izvešanu no Lietuvas.

28. septembris — LR MK izdod rīkojumu «Par KF militāro objektu pārņemšanu». Ar šo rīkojumu tika izveidota jauna militāro objektu pārņemšanas komisija. KF bruņoto spēku izvešanas birojs tiek nodots Aizsardzības ministrijas pakļautībā.

1994. gads

7. februāris — Maskavā tiekas starpvalstu sarunu delegāciju vadītāji S. Zotovs un M. Virsis. Sarunu laikā S. Zotovs paziņo, ka Krievija vēlētos Skrundas «Dņepr» tipa radiolokācijas staciju darbināt vēl četrus gadus, pieņemt šādu priekšlikumu mudina arī ASV.

14.—17. februāris — Rīgā norit kārtējās starpvalstu sarunas. Krievija piekrīt, ka Latvija pati vai ar trešās puses starpniecību drīkst demontēt Skrundas «Darjal-UM» tipa radiolokācijas staciju. Ar LR MK 15. februāra pilnvaru Latvijas delegācija piekrīt Krievijas priekšlikumam par Skrundas radiolokācijas stacijas «Dņepr» darbības četru gadu termiņu un demontāžai nepieciešamajiem 18 mēnešiem.

25. februāris — preses konferencē Krievijas delegācijas vadītājs S. Zotovs paziņo, ka 1992. gada 1. februārī Latvijā atradās ap 60 000 Krievijas militārpersonu, bet ir palicis mazāk par 10 000 personu.

21.—24. marts — Jūrmalā notiek kārtējās sarunas par armijas izvešanu. Tiek parafēta vienošanās par Krievijas armijas izvešanu līdz 1994. gada 31. augustam.

30. aprīlis — Maskavā Latvijas Valsts prezidents K. Ulmanis un Krievijas prezidents B. Jeļcins paraksta līgumu par nosacījumiem KF bruņoto spēku pilnīgai izvešanai no Latvijas teritorijas. Līgumā cita starpā noteikts Skrundas radiolokācijas stacijas tiesiskais statuss tās funkcionēšanai turpmāko četru gadu laikā.

1. jūnijs — Liepājas ostu atstāj pēdējie trīs Krievijas Baltijas kara flotes raķešu kuģi.

7. jūnijs — Krievijas ZRKG sociālās apgādes nodaļa iesniedz Latvijas pusei KF bruņoto spēku un VDK atvaļināto militāro darbinieku — pensionāru sarakstu, kuri atrodas Latvijā. Sarakstā uzskaitītas 22 320 personas.

26. augusts — Latvija pārņem Krievijas ZRKG štāba ēku K. Valdemāra ielā — tagadējo Aizsardzības ministrijas ēku.

31. augusts — Krievijas ZRKG pavēlnieka vietas izpildītājs F. Meļņičuks ziņo Latvijas prezidentam G. Ulmanim, ka KF bruņoto spēku izvešana no Latvijas ir pabeigta. Plkst. 18.00 no Rīgas starptautiskās lidostas paceļas un Latvijas gaisa telpu atstāj pēdējā KF bruņoto spēku lidmašīna. Rīgā, Latviešu biedrības namā notiek svinīgā sanāksme sakarā ar KF bruņoto spēku izvešanu. Krievijas armijas Latvijas teritorijā gandrīz vairs nav. Palicis viens Krievijas militārais objekts — radiolokācijas stacija Skrundā, kas darbojās līdz 1998. gadam un līdz 2000. gadam tika demontēta.

Sagatavojis Juris Ciganovs.
Foto — B. Koļesņikovs, Latvijas Kara muzeja krājums.

In­do­ķī­nas ce­ļo­jums

Edmunds Vītols,
NBS rezerves kapteinis.

Foto — no autora personiskā arhīva.

Sākums žurnāla marta, aprīļa, maija, jūnija un jūlija numurā.

Atgriezušies Hanojā, nolēmām nezaudēt laiku un apmeklēt vēl dažus ievērojamus un slavenus objektus, kurus allaž izrāda tūristiem. Neizplūdīšu detalizētos aprakstos par šiem objektiem, bet atzīmēšu to, kas man šķita patiesi interesanti. No pieredzes zinu, ka bieži vien, piemēram, apmeklējot kādu skaistu pili kaut kur Eiropā vai citur, tā tiek daudzināta un slavēta kā kaut kas ļoti īpašs. Pils ārējais veidols tiešām ir iespaidīgs un pārsteidz kā seno laiku meistaru prasmes apliecinājums, bet, ieejot pils iekštelpās, mani pārņem garlaicība, jo visur ir gandrīz viens un tas pats, proti, vecas mēbeles un citi priekšmeti, kas kalpojuši senatnē slaveniem ļaudīm. Tas viss man šķiet nedzīvs, savu laiku nodzīvojis. Pat smaka šajās senajās pilīs ir līdzīga — pēc vecām mēbelēm. Protams, tas ir mans subjektīvais skatījums, bet tieši tāpēc savā stāstījumā runāšu par citām lietām, kas mani ceļojuma laikā tiešām ieinteresēja.

Vjetnamiešu saime maltītes laikā.
Vjetnamiešu večiņas tirgo žāvētus augļus.

Pirmais objekts, kuru apmeklējām, bija vienas kolonnas pagoda jeb mazs templītis, kas simbolizēja lotosa ziedu un atradās neliela dīķa vidū. Uzcelts 11. gadsimtā, bet pēc franču nopostīšanas atjaunots 1954. gadā. Skaisti, tūristi staigā apkārt, fotografējās un dodas prom, lai jau pēc mirkļa šis templītis pagaistu no viņu atmiņas, bet vēlāk par to atgādinātu tikai fotouzņēmumi. Aplūkojām  ezeru (Huan Kiem) pilsētas centrā, kura vidū ir izveidota saliņa, uz kuru ved tiltiņš. Uz salas slejas trīsstāvīgs templis ar torni, kas nosaukts par Bruņrupuču torni.

Tad sekoja jau kaut kas varenāks — Ho Ši Mina mauzolejs. Kad 1945. gadā Ho Ši Mins nolasīja neatkarības deklarāciju, valstī sākās nežēlīga cīņa ar franču koloniālajiem spēkiem, kuri nevēlējās zaudēt kontroli pār ilggadējo koloniju. Karš atnesa milzu postījumus visā valstī, gāja bojā daudz vjetnamiešu, taču franči atkāpās. Mierīgā dzīves atjaunošana valstī bija īslaicīga, jo Dienvidvjetnamas valdība Saigonā piesaistīja ASV atbalstu. Izvērtās jauns postošs karš — Ziemeļvjetnamas karavīri cīnījās pret Dienvidvjetnamas armiju, kurai talkā nāca ASV spēki, un kara liesmu virpulī tika ierauta ne tikai Vjetnama, bet arī visa Indoķīna, jo Ziemeļvjetnamai palīdzību sniedza PSRS un Ķīna. Postošais karš beidzās tikai 1975. gadā ar ASV armijas aiziešanu no visas Indoķīnas.

Mauzoleja priekšā atrodas tā dēvētais Nācijas ceremoniālais centrs, ko rotā sarkanie karogi, zvaigznes un transparenti. Tā ir milzīga taisnstūra esplanāde, kas uzcelta 1970. gadā. Tur notiek lielās parādes un svinīgie saieti, viss kā Maskavā esošajā Sarkanajā laukumā. Ho Ši Mina mauzolejs ir pelēka un drūma celtne, celta 1973. gadā. Mauzolejā atrodas vadoņa mirstīgās atliekas, un par to saglabāšanu visus šos gadus rūpējās speciālisti no Maskavas. Vadonis gan pirms nāves esot izteicis vēlmi, lai viņu kremē un pelnus izkaisa dažādās Vjetnamas vietās, taču tas nav ņemts vērā. Pie mauzoleja ir arī muzejs, bet tajā ielūkoties mēs nevēlējāmies.

Vjetnamiešu saime maltītes laikā.
Vjetnamiešu saime maltītes laikā.

Vakarā devāmies uz unikālu vjetnamiešu dramaturģijas pasākumu, ko sauc par ūdens leļļu šovu. Patiesībā tā ir nopietni iestudēta leļļu teātra izrāde, ar savu vēstījumu un profesionālu izpildījumu. Leļļu teātris ūdenī radies senatnē, kad plūdu un ilgstošās lietus sezonas laikā sākotnēji improvizētais izklaides pasākums gadu gaitā tapis par ļoti savdabīgu nacionālās kultūras sastāvdaļu. Skatītāji sēž zālē, kas drīzāk līdzinās arēnai, kuras skatuve, kas atrodas zemākā līmenī, ir piepildīta ar ūdeni. Turpat blakus, uz neliela balkoniņa, skaistās nacionālās drānās tērpušies, sēž muzikanti. Ir arī teicējs jeb stāstītājs, kurš izteiksmīgā valodā pavēstī skatītājiem, kas notiek izrādes laikā. Žēl gan, ka viss norisinājās tikai vjetnamiešu valodā, bet, vērojot ūdens skatuvē notiekošo, varēja spriest, ka šajā lugā tiek spēlētas ainas no lauku sadzīves — košas, izteiksmīgi darinātas lelles it kā bradājās pa rīsa laukiem, kas bija klāti ar ūdeni, un risināja sadzīviskas lietas, piemēram, gāja pie kaimi­- ņiem un mēģināja ieprecināt meitu vai dēlu. Bija arī ainas ar humora elementiem, bet sirsnīgi smējās tikai vjetnamiešu skatītāji, mēs savukārt priecājāmies, ka viņiem ir jautri. Jāpaskaidro, ka lelles ūdenī tiek pārvietotas ar kārts palīdzību, un tās vada mākslinieki, kas paslēpušies aiz širmja jeb izrotāta pārsega baseina otrajā pusē. Skatītāji leļļu meistarus neredz, bet uzmanīgi vēro notiekošo uz ūdens. Protams, netrūka arī uguni spļaujošu pūķu leļļu parādīšanās, kas peldēja šurpu turpu. Kopumā man šis pasākums patika, jo tas bija kaut kas neredzēts un gana aizraujošs. Vjetnamiešiem tas ir ļoti populārs, un skatītāju zāle bija pārpildīta. Par izrādi pilnīgā sajūsmā bija gan lielie, gan mazie skatītāji, kas brīžiem gavilēja pilnā balsī.

Saulriets pār Smaržu upi.
Saulriets pār Smaržu upi.

Ar ceļabiedriem pārrunājām turpmākos plānus un vienojāmies, ka optimālākais ceļošanas veids, lai apmeklētu dažādas pilsētas, kuras izvietotas salīdzinoši tālu viena no otras, ir lidošana, izmantojot vietējo pasažieru aviolīniju pakalpojumus. Jau nākamajā rītā izbraucām no viesnīcas uz lidostu, lai dotos uz Hue pilsētu valsts vidienē, kur mūs gaidīja daudzas ievērības cienīgas apskates vietas un objekti.

Hue uzreiz nolēmām paņemt kādu no vietējiem gidiem, kas bariņā spietoja pie izejas no lidostas. Protams, visi gidi dziedāja sev slavas dziesmiņas un apgalvoja, ka tieši šodien šī reisa pasažieri saņems lērumu bonusu un atlaižu. Šos tekstus klausījāmies vienlaikus no kādiem 20 potenciālajiem gidiem. Es piedāvāju poļiem izvēlēties kādu vīriņu, kas nebija klaigātāju barā, bet nedaudz sadrūmušu skatu sēdēja savā automobilī un pa atvērtajām durvīm noraudzījās balagānā ap atbraucējiem. Sasveicinājos, pavaicāju, vai viņš saprot angļu valodu. Kad vīrs apstiprinoši pateica pāris mistiska rakstura frāzes, kurās pazibēja kaut kas attāli līdzīgs angļu valodai, es pamāju ar roku ceļabiedriem un teicu, ka šis būs mūsu Susaņins. Tikai vēlāk aptvēru, ka poļiem neko neizsaka vārds
«Susaņins», jo viņi bija nodomājuši, ka tas ir kāds leģendārs ceļotājs.

Atradām naktsmītni kādā šķērsieliņā, kur ļoti pieticīgos apstākļos tomēr piekritām apmesties. Brīdi atpūtušies un paņēmuši līdzi tikai mazās mugursomas, devāmies apskatīt pilsētu. Viss notika kā pēc šablona, no objekta uz objektu, bet priecēja tas vienkāršais, ko redzēja pilsētas ielās, — cilvēki ikdienas gaitās, bērneļi ielu malās, profesionālie ubagi pie tūrisma objektiem. Interesanti bija ieklausīties viņu lakoniskajos stāstos, kas tika pasniegti diezgan labā angļu valodā un ļoti raiti, lai tūrists uzreiz sadzirdētu galvenos argumentus. Visbiežāk viņi sevi dēvēja par studentiem, kam aptrūkušies līdzekļi, vai godprātīgiem ģimenes tēviem, kas tikai vakar zaudējuši darbu, u.tml. Blēži ir visur, bet nepārprotami ir arī patiesi dzīves pabērni, un tos var ātri pamanīt ar vērīgu aci. Tādiem es parasti iedodu kādu naudiņu.

Hue ir bijušās karalistes galvaspilsēta, kur mituši diženi imperatori, kas cēluši pilis un arī kapenes sev, vēl dzīvi būdami, rūpēdamies par aizkapa dzīvi. Piemēram, kāds imperators uzcēlis sev dusas vietu un, vēl dzīvs būdams, mitinājies mauzolejā.

1558. gadā teritorijas ap Hue pilsētu nonāca Ngujenu dinastijas varā, kas pasludināja to par galvaspilsētu un valdīja tur aptuveni 200 gadu. Hue ātri uzplauka un kļuva par izglītības un kultūras centru. Viss strauji mainījās, kad 1960. gadā Hue kļuva par pretošanās kustības centru cīņā pret franču kolonistiem. 1963. gadā franču karaspēks nežēlīgi apspieda pretošanos, nodarot milzīgus postījumus. Kara laikā ar ASV Hue atkal kļuva par karadarbības epicentru — bojā gāja desmitiem tūkstošu mierīgo iedzīvotāju, un pilsēta tika pilnībā izpostīta.

Zīmīgi, ka tieši šajā citadelē 1945. gadā pēdējais imperators Bao Dai parakstīja atteikšanos no troņa.

Aizliegtā pilsēta bija domāta tikai karaliskajai ģimenei. Stāsta, ka tā dzīvojusi ļoti izšķērdīgi, un tas valsti novedis galīgā nabadzībā. Gan citadele, gan karaļa pils smagi cieta franču un vēlāk ASV karadarbības rezultātā, taču veiksmīgi tika atjaunotas, kļūstot par pasaules kultūras objektu UNESCO paspārnē.

Hue ir slavena ar savu Smaržu upi, pa kuru var jauki pavizināties ērtās laiviņās un pavērot krāšņu septiņstāvu templi jeb pagodu Thien Mu. Smaržu upe savu nosaukumu ieguvusi no jasmīnu plantācijām tās augštecē — smaržīgie ziedi birst upes ūdeņos un aromatizē tos.

Nobeigums nākamajā žurnāla numurā.

Ārzemju ziņas

PrintLietuva uzsākusi militārā budžeta palielināšanu

Lietuvas valdība papildus apstiprinājusi 13 miljonus eiro valsts aizsardzības finansēšanai. Aizsardzības ministra vietnieks Antans Valis paskaidrojis, ka valdība pārdalījusi privatizācijas fonda līdzekļus par labu aizsardzības nozarei, lai nostiprinātu Bruņotos spēkus (BS) un sabiedroto spēku uzņemšanai paredzēto infrastruktūru. A. Valis uzsvēris, ka Lietuvai jāpievērš pastiprināta uzmanība nacionālajai aizsardzībai sakarā ar pārmaiņām drošības situācijā austrumos un starptautisko attiecību aktualitātēm Austrumeiropā. Aizsardzības tēriņu palielināšanas nepieciešamību netieši atbalsta arī Lietuvas iedzīvotāju vairākums, jo nesen veiktajā aptaujā 68% respondentu pauduši pozitīvu nostāju attiecībā uz NATO spēku pastāvīgu dislokāciju valsts teritorijā. Šādu plānu īstenošana acīmredzami prasītu papildu izdevumus. Absolūtais respondentu vairākums — 85% — pilnībā piekrituši tam, ka NATO spēku klātbūtne Baltijas reģionā būtiski uzlabotu drošības situāciju Lietuvā.

13 miljonu pielikums šogad būs pirmā finanšu injekcija aizsardzībā. Līdz gada beigām militārais resors saviem projektiem saņems kopumā 38 miljonus eiro virs iepriekš plānotā finansējuma. 2014. gadā Lietuvas aizsardzības jomai bija plānoti 284,2 miljoni eiro jeb 0,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pateicoties pielikumam, Lietuvas aizsardzības izdevumi būs sasnieguši 1% no IKP. Kā zināms, NATO rekomendē dalībvalstīm tērēt aizsardzībai 2% no IKP, taču tikai dažas alianses dalībvalstis izpilda šo nosacījumu.

arz-lr_president_in_m113
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite «Geležinis vilkas» sastāvā esošo M-113 apskates laikā 2009. gadā.

Kā tuvākais ilgtermiņa modernizācijas pasākums Lietuvas nacionālās aizsardzības attīstības programmā 2014.—2023. gadam būs jaunu kājnieku kaujas mašīnu (KKM) iegāde uz riteņu šasijas. Līdz 2020. gadam ar šādu tehniku tiks apgādāti divi bataljoni no mehanizētās kājnieku brigādes «Geležinis vilkas» sastāva. Konkursā par KKM piegādi piedalās deviņi pretendenti, kuriem savi piedāvājumi jāiesūta līdz oktobra vidum, bet atbilstoša līguma parakstīšana iecerēta 2015. gada vidū.

Pašlaik Lietuvas BS sastāvā ir bruņutransportieri M-113, taču tiem nav pietiekamu kaujas spēju un aizsardzības līmeņa. Lietuvas BS brigādes ģenerālis Gintauts Zenkevičs paskaidrojis, ka jaunajām bruņumašīnām ir jāspēj iznīcināt pretinieka bruņutehniku, brīvi manevrēt un nodrošināt militāro vienību aizsardzību atklātā apvidū, mežos un apdzīvotās vietās. Tā kā jaunās kaujas mašīnas būs standartizētas pēc NATO prasībām, lietuviešu vienības varēs efektīvi sadarboties ar alianses dalībvalstīm gan kopīgās operācijās, gan mācību laikā, gan veicot tehnikas apkopi, remontu un modernizāciju.

PrintSākta armijas strukturālā reforma

Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers pēc Aizsardzības spēku (AS) komandiera brigādes ģenerāļa Riho Terrasa ieteikuma ir apstiprinājis pulkvedi Arturu Tiganiku AS komandiera vietnieka amatā no šā gada 1. augusta. Igaunijā līdz 1. augustam neeksistēja AS komandiera vietnieka amats, un tas ir izveidots atbilstoši AS uzsāktās strukturālās reformas plānam. AS komandiera vietnieka galvenais uzdevums būs Aizsardzības spēku apakšvienību apmācības, kā arī kaujas gatavības nodrošināšana augstā līmenī. Viens no galvenajiem strukturālās reformas pasākumiem būs AS Sauszemes spēku štāba apvienošana ar AS Apvienoto štābu, likvidējot Sauszemes spēku komandiera amatu.

arz-tiganiks-2
A. Tiganiks.

1. augustā tika veiktas arī citas kadru pārmaiņas — par AS Atbalsta vadības komandieri tika iecelts pulkvežleitnants Kalei Koidumē, par Militārās izlūkošanas centra priekšnieku — pulk­vežleitnants Kaupo Rosins, par Speciālo operāciju vadības komandieri — pulkvežleitnants Riho Ihtegi. 

AS strukturālā reforma tiek īstenota laikā, kad valsts resoros nodots saskaņošanai Nacionālās aizsardzības akta projekts. Jaunais valsts aizsardzības likums definēs rīcības pasākumus visai valsts aizsardzības sistēmai gan miera, gan kara laikā. Līdz ar jauno Nacionālās aizsardzības aktu spēku zaudēs divi atsevišķie akti miera un kara laikam, kā arī starptautisko militāro sadarbību reglamentējošais akts.

Komentējot jauno Nacionālās aizsardzības aktu, S. Miksers akcentējis mūsdienu specifiskos draudus Igaunijai, kas aptver daudz vairāk jomu nekā tikai militāro komponenti. Jaunais Nacionālās drošības akts nodrošinās to, ka Igaunija būs daudz labāk sagatavota stāties pretī un reaģēt uz mūsdienu drošības riskiem. Jaunais likums dos plašākas pilnvaras premjerministram un Ministru kabinetam aizsardzības pasākumu plānošanā. Tiks noteikts vienots plānošanas, pakļautības un atbildības modelis visām izpildvaras iestādēm, kuras zinās, kā rīkoties dažādās krīzes un drošības apdraudējuma situācijās.

PrintNATO izstrādās jaunus aizsardzības plānus

Intervijā Francijas laikrakstam «Midi-Libre» NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens darījis zināmus alianses nodomus izstrādāt jaunus aizsardzības plānus, tādējādi atbildot uz Krievijas agresiju Ukrainā. «Krievijas agresija ir vērtējama kā brīdinājums, un tas izveidojis jaunu drošības situāciju visā Eiropā,» teicis ģenerālsekretārs, paužot gatavību palielināt alianses militāro mācību intensitāti un izstrādājot situācijai atbilstošus aizsardzības plānus. A. F. Rasmusens aicinājis arī alianses dalībvalstis palielināt finansējumu aizsardzības jomai, lai novērstu pēdējo gadu negatīvo dinamiku. NATO līderis akcentējis faktu, ka pēdējo piecu gadu laikā Krievija palielinājusi savus tēriņus aizsardzībai par 50%, kamēr NATO dalībvalstis ir apcirpušas militāros izdevumus vidēji par 20%. «Mums šī tendence būtu jāpavērš pretējā virzienā.»

arz-rasmussen-anders-fogh1
A. F. Rasmusens.

Tiekoties ar Ukrainas prezidentu Petru Porošenko, A. F. Rasmusens norādīja, ka atbilstoši 2008. gada Bukarestes samita lēmumam NATO durvis ir atvērtas Ukrainai, taču katrai valstij pieder neatņemamas pašnoteikšanās tiesības. Ģenerālsekretārs atgādināja, ka pašlaik Ukrainā darbojas likums, kas nosaka šīs valsts pastāvēšanu ārpus blokiem, un šo likumu NATO respektē. «Ja Ukraina nolems mainīt minēto likumu, NATO cienīs arī šo Kijevas lēmumu.» P. Porošenko uzsvēris, ka Ukrainas iedzīvotāju vidū arvien pieaug eiroatlantiskā kursa atbalstītāju skaits, un šis faktors nevar tikt ignorēts perspektīvā.

PrintČehi apguvuši jaunu radioelektroniskās cīņas ekipējumu

Čehijas Bruņoto spēku apbruņojumā nesen iekļautas radioelektroniskās cīņas portatīvās sistēmas PPP-RCIED, kas mazas militārās apakšvienības aizsargā no improvizētām radiovadāmām spridzināšanas ierīcēm. Šāda sistēma ir sevišķi aktuāla mūsdienu konfliktos, kur kaujinieki bieži izmanto improvizētās spridzināšanas ierīces. PPP-RCIED izstrādājis Čehijas Valsts militārais zinātniskās pētniecības institūts, un šī sistēma 1,5—2500 MHz frekvencēs nodrošina ātrdarbīgu ētera skenēšanu, lai laikus atklātu un reģistrētu, kā arī brīdinātu saus­zemes apakšvienības par potenciāli bīstamiem signāliem.

Sistēma PPP-RCIED.
Sistēma PPP-RCIED.

 Pašlaik jaunā sistēma iekļauta Opavā dislocētā (Ziemeļmorāvija) 53. radioelektroniskās cīņas pulka apbruņojumā. Šajā pulkā tiek izmantota arī efektīva radioelektroniskās izlūkošanas sistēma «Symon Light». PPP-RCIED sastāv no vairākiem pamatelementiem — izlūkošanas uztvērēja PR100, augstfrekvences aktīvās virzienantenas HE300HF un pasīvās virzienantenas «Cojot», displeja DB6 un radioierīces «Harris RF-7800S». Visa komplekta masa ir 74,9 kg, ieskaitot transporta konteineru un aksesuārus. Pati radiolokācijas sistēma ar divām baterijām sver tikai 18,9 kg. Sistēma var darboties bez pārtraukuma 6 h visa komplekta sastāvā, bet līdz pat 10 h, ja tiek izmantota individuāli.

PrintAizsardzības nozarē plānotas limitētas investīcijas

Grieķijas parlaments 1. augustā nobalsojis par valsts bruņojuma modernizācijas programmas finansēšanu viena miljarda eiro apmērā. Aizsardzības ministrija gatavojas izsludināt vairākus konkursus, un jau līdz šī gada beigām paredzēta līgumu noslēgšana. Neskatoties uz investīciju iespaidīgo apmēru, jauna tehnika netiks pirkta, jo visi piešķirtie līdzekļi tiks novirzīti esošā bruņojuma modernizācijai un apkopei, kā arī lietota bruņojuma papildu iegādei no citu valstu armiju pārpalikumiem. 

Grieķijas JS patruļlidmašīna «P-3B Orion».
Grieķijas JS patruļlidmašīna «P-3B Orion».

Sauszemes spēkos plānots realizēt trīs lielus projektus. Pirmkārt, modernizēt 36 zenītraķešu sistēmas M-270 MRLS, kā arī piepirkt klāt vēl 40 šādas sistēmas no ASV armijas sastāva (cena — 5 miljoni eiro). Otrkārt, no nacionālās kompānijas «Hellenic Defence Systems» iepirkt 30 000 munīcijas vienību tankiem «Leopard-2» (cena — 148 miljoni eiro). Treškārt, iepirkt 320 kravas automobiļus HEMTT (ražotājs «Oshkosh»). 

ASV JS kuteris «A Mark V».
ASV JS kuteris «A Mark V».

Jūras spēki plāno veikt četru «Hydra» klases fregašu MEKO 200HN modernizāciju (cena — 400 miljoni eiro), pagarinot peldlīdzekļu ekspluatācijas termiņu līdz 2030. gadam. Tāpat ieplānota četru jūras patruļlidmašīnu «P-3B Orion» daļēja modernizācija (cena — 350 miljoni eiro), 11 helikopteru S-70B dzinēju, kā arī 9 «Elli» klases fregašu apkope. JS Speciālo operāciju spēkiem tiks nopirkti četri kuteri «A Mark V» no ASV Jūras spēku pārpalikumiem.

PrintArmijai draud finanšu krīze

Austrijas Bruņotie spēki atrodas tik smagā finanšu stāvoklī, ka armijas apakšvienību transportu nespēj nodrošināt ar degvielu. Austrijas aizsardzības ministrs Geralds Klūgs uzskata, ka valdības noteiktie ekonomijas pasākumi var novest pie armijas kaujas gatavības pakāpes pazemināšanās. «Pašreizējais budžets ir kritiski nepietiekams armijas vajadzību finansēšanai.» Patlaban BS Ģenerālštābs veic aprēķinus, kādas sekas radīs valsts aizsardzības rūpniecības sektora finanšu sekvestrēšana. 

Austrijas BS helikopteri «S-70 Black Hawk».
Austrijas BS helikopteri «S-70 Black Hawk».

Ja ekonomijas groži netiks atslābināti, jau šoruden austriešu armijas transporta parks paliks bez degvielas. Agrāk tikai Austrijas Bruņoto spēku uzturēšanai tika tērēti 1,3  miljardi eiro, kamēr visa gada militārais budžets bija 1,948 miljardi eiro. Šogad Finanšu ministrija nav plānojusi nekādus investīciju izdevumus aizsardzības nozarē. Taču reālā situācija ir tāda, ka nekavējoties būtu jāuzsāk armijas bruņojumā esošo helikopteru «S-70 Black Hawk» (ASV kompānijas «Sikorsky» ražojums) parka modernizācija. Šis projekts izmaksās 50—80 miljonus eiro. Ja finansējums netiks piešķirts, jau 2018. gadā helikopteri paliks bez naktsredzes sistēmām, bet 2020. gadā beigsies to ekspluatācijas resurss.

Pēc ārvalstu preses materiāliem sagatavojusi
kapteine Vizma Kaļčeva
.
Foto — http://commons.wikimedia.org; www.mil.ee; www.greatdecisionsonpbs.com; www.army.cz;
http://stage.airpower.gv.at; www.defenseindustrydaily.com; http://en.wikipedia.org.

Aviācijas bāzes kuģu saimi papildinās jauni milzeņi

No vēsturiskā skatpunkta aviācijas bāzes kuģu pirmsākumi meklējami ap 19. gadsimta vidu, kad no koka kuģiem — platformām tika palaisti gaisa baloni, lai nogādātu līdz pretinieka mērķiem aviācijas bumbas. Šī pieredze bija pārsvarā neveiksmīga, un vēlākajos gados no kuģiem palaistie gaisa baloni veica tikai novērošanas funkcijas. Mūsdienās, balstoties uz operacionālajām vajadzībām un tehnoloģisko progresu, aviācijas bāzes kuģi ir evolucionējuši līdz milzīgiem ar kodolenerģiju darbināmiem kuģiem, uz kuriem var bāzēties desmitiem lidmašīnu un helikopteru. Aviācijas bāzes kuģi nodrošina vairākas priekšrocības kaujas laukā, taču tas maksā milzu līdzekļus, un mūsdienās šādi peldlīdzekļi ir tikai dažu lielāko un ekonomiski attīstītāko valstu jūras spēkos.

«CVN-78 Gerald R. Ford» 2013. gada novembrī.
«CVN-78 Gerald R. Ford» 2013. gada novembrī.

Absolūtās līderes šajā jomā ir ASV, kuras pusgadsimta laikā paspējušas ekspluatēt desmitiem dažāda lieluma un dažādu tipu aviācijas bāzes kuģu. Visjaunākais ASV aviācijas bāzes kuģis ir «CVN-78 Gerald R. Ford» («Ford» klase), kurš tika nolaists ūdenī 2013. gada nogalē un kuru plānots nodot ekspluatācijā 2015. gadā. «CVN-78 Gerald R. Ford» ir piemērots gan bezpilota lidaparātu, gan kaujas lidmašīnu un helikopteru, gan arī kaujas lāzeru dislocēšanai. Tuvāko sešu līdz vienpa-dsmit gadu laikā ASV plāno uzbūvēt vēl divus «Ford» klases aviācijas bāzes kuģus — «CVN-79 John F. Kennedy» un «CVN-80 Enterprise».

 «CVN-78 Gerald R. Ford» būvniecība līdz 2013. gadam izmaksājusi jau 12,8 miljardus dolāru (par 22% vairāk, nekā tika prognozēts 2008. gadā), un klāt jāskaita 4,7 miljardi dolāru par projekta izstrādi. «CVN-78 Gerald R. Ford», būdams jaunās klases flagmanis, vairākos raksturlielumos apsteidz vecākos «Nimitz» klases aviācijas bāzes kuģus. Atšķirībā no priekš­- gājējiem «CVN-78 Gerald R. Ford» ir apgādāts ar daudzfunkcionālu radiolokācijas staciju, kuģa sala (vadības tornis) ir par 6 m īsāka un izvietota par 0,9 m tuvāk kuģa malai. Uz jaunā kuģa ir elektromagnētiskās katapultas (EMALS), kuras uzmet lidmašīnas gaisā daudz efektīvāk nekā «Nimitz» tvaika katapultas, kurām vajadzīgi tehniskā ūdens krājumi un tvaika ražošanas ierīces. Diennakts laikā no «CVN-78 Gerald R. Ford» iespējams palaist par 25% vairāk lidaparātu, turklāt apkalpē ir par 25% mazāk personāla nekā uz «Nimitz» kuģiem. Tikai šie divi rādītāji var nodrošināt līdz pat četru miljardu dolāru ekonomiju 50 ekspluatācijas gadu periodā.

«HMS Queen Elizabeth» (R08) šī gada jūlijā.
«HMS Queen Elizabeth» (R08) šī gada jūlijā.

Aviācijas bāzes kuģu ražošanā Lielbritānija kvantitatīvi nav salīdzināma ar ASV, taču šīs jomas tehnoloģiju apgūšana arī karalistē ir ļoti augstā līmenī. Šī gada jūlijā norisinājās Lielbritānijai vēsturiski nozīmīgs pasākums — tika nolaists ūdenī lielākais valstī jebkad uzbūvētais militārais kuģis «HMS Queen Elizabeth» (R08). Šis ultramodernais aviācijas bāzes kuģis uzsāks gaitas izmēģinājumus 2016. gadā, bet tā nodošana ekspluatācijā Karaliskajiem jūras spēkiem (KJS) paredzēta 2017. gadā. Līdztekus «HMS Queen Elizabeth» (R08) tiek būvēts otrs šī tipa kuģis «HMS Prince of Whales», kura nodošana ekspluatācijā paredzēta 2019. gadā. Kā liecina aprēķini, abu kuģu būves projekts izmaksās vairāk nekā sešus miljardus sterliņu mārciņu, lai gan pirms pieciem gadiem projekta izmaksas tika prognozētas par 65% mazākas.

Pagaidām Lielbritānijas Aizsardzības ministrija nav oficiāli paziņojusi, vai grasās KJS sastāvā iekļaut abus jaunos aviācijas bāzes kuģus. Neoficiāli tiek apspriesta viena kuģa ekspluatācija un otra kuģa konservācija vai pat pārdošana. Savukārt aizsardzības ministrs Filips Hemonds vairākkārt paudis pārliecību, ka Lielbritānijai ir jāiekļauj kaujas ierindā abi jaunie aviācijas bāzes kuģi. Visticamāk, galīgais lēmums šajā jautājumā būs atkarīgs no valsts stratēģiskajām interesēm, kā arī no drošības situācijas izvērtējuma, ko veiks pēc parlamenta vēlēšanām 2015. gadā. 

tabula-mozaika

Vērtējot tendences aviācijas bāzes kuģu līdzdalībai mūsdienu un nākotnes militārajos konfliktos, jāsecina, ka, par spīti dārgajām būves un ekspluatācijas izmaksām, šādi peld­līdzekļi saglabās savu aktualitāti un taktiskās priekšrocības. Būtiski ir tas, ka uz šādiem kuģiem bāzētās kaujas aviācijas darbības rādiuss var palielināties vairākas reizes, jo lidmašīnas pa ūdens ceļiem var tikt pievestas maksimāli tuvu potenciālajiem mērķiem jebkurā pasaules punktā. Turklāt aviācijas bāzes kuģi ir mobili objekti, tāpēc ienaidniekam ievērojami sarežģītāk izsekojami, lai uzbruktu šādiem mērķiem. Tādējādi tās valstis, kuru rīcībā būs aviācijas bāzes kuģi, arī nākotnē gūs ievērojamas priekšrocības kaujas laukā.

Pēc ārvalstu preses materiāliem sagatavojusi
kapteine Vizma Kaļčeva.
Foto —  http://en.wikipedia.org;
http://en.wikipedia.org;