Latvijas ziņas

22. mai­jā Gai­sa spē­ku avi­āci­jas bā­zē Liel­vār­dē no­ti­ka vie­su un me­di­ju die­na, ku­rā pie­da­lī­jās aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs Rai­monds Vē­jo­nis un ASV vēst­nieks Lat­vi­jā Marks Pe­ka­la. Mi­či­ga­nas ar­mi­jas Na­ci­onā­lās gvar­des 126. ka­va­lē­ri­jas pul­ka bez­pi­lo­ta lid­apa­rā­tu va­da ka­ra­vī­ri de­mon­strē­ja bez­pi­lo­ta lid­apa­rā­tu RQ-7 «Shadow» ie­spē­jas.

«Sa­dar­bī­ba ar Lat­vi­ju ir iz­ci­la, Mi­či­ga­na ar Lat­vi­ju sa­dar­bo­jas vai­rāk ne­kā 22 ga­dus, mū­su ka­ra­vī­ri ir ko­pā mā­cī­ju­šies un die­nē­ju­ši Af­ga­nis­tā­nā, un ta­gad mēs strā­dā­jam pie bez­pi­lo­ta lid­apa­rā­tu pro­jek­ta, lai vēl vai­rāk uz­la­bo­tu sa­dar­bī­bu,» uz­svē­ra ASV vēst­nieks Marks Pe­ka­la.

Vēst­nieks no­rā­dī­ja, ka mi­li­tā­ro mā­cī­bu lai­kā lat­vie­šiem būs iz­de­vī­ba in­teg­rēt bez­pi­lo­ta lid­apa­rā­tu snieg­tās ie­spē­jas mi­li­tā­ra­jās mā­cī­bās gan tak­tis­ka­jā, gan stra­tē­ģis­ka­jā lī­me­nī. Bez­pi­lo­ta lid­apa­rā­tu va­da ka­ra­vī­ri pie­da­lī­sies mā­cī­bās «Na­mejs», «Fla­ming Sword» un «Sa­ber Stri­ke».

ASV ka­ra­vī­ri ir ie­ra­du­šies Lat­vi­jā ar trim RQ-7 «Shadow»  bez­pi­lo­ta lid­apa­rā­tiem, lai uz­la­bo­tu sa­vie­to­ja­mī­bu ar Lat­vi­jas bru­ņo­ta­jiem spē­kiem.

Pil­nī­bā uz­pil­dīts lid­apa­rāts sver ap 180 ki­lo­gra­mu, kon­krē­ta­jam mo­de­lim spār­nu pla­tums ir 4 met­ri, tas var sa­sniegt mak­si­mā­lo augs­tu­mu ap 4570 met­ru virs jū­ras lī­me­ņa un līdz 150 kilo­met­ru āt­ru­mu stun­dā.

Šis lid­apa­rāts var li­dot četr­as līdz sep­ti­ņas stun­das, no tā vi­deo­ka­me­ras var ie­gūt fo­to­­at­tē­lus un video, kā arī to var iz­man­tot ko­mu­ni­kā­ci­jai, uz­tve­rot ra­dio­sig­nā­lus un pār­rai­dot tos tā­lāk, do­dot ie­spē­ju sa­zi­nā­ties daudz lie­lā­kā dis­tan­cē. Lid­apa­rāts var li­dot gan die­nā, gan nak­tī, tur­klāt nak­tī fil­mē­jot ar in­fra­sar­ka­no ka­me­ru.

22. mai­jā Saei­ma ap­stip­ri­nā­ja gro­zī­ju­mus Ze­mes­sar­dzes li­ku­mā. Gro­zī­ju­mi pa­redz no­dro­ši­nāt piln­vēr­tī­gu un kva­li­ta­tī­vu ze­mes­sar­gu ap­mā­cī­bu, ie­spē­jas ie­sais­tīt ze­mes­sar­gus bru­ņo­to spē­ku mie­ra lai­ka fun­kci­ju īs­te­no­ša­nā, kā arī so­ci­ālās ga­ran­ti­jas at­va­ļi­nā­ta­jiem ze­mes­sar­giem.

«Šie gro­zī­ju­mi bi­ja ne­pie­cie­ša­mi, lai Ze­mes­sar­dze ap­jo­mī­gāk va­rē­tu ie­sais­tī­ties valsts aiz­sar­dzī­bas spē­ju no­dro­ši­nā­ša­nā un stip­ri­nā­ša­nā. Es­mu gan­da­rīts, ka ar jaun­a­jiem li­ku­ma gro­zī­ju­miem Ze­mes­sar­dze būs tie­sī­ga pil­dīt pro­fe­si­onā­lā die­nes­ta ka­ra­vī­ru pie­nā­ku­mus ne­pie­cie­ša­mī­bas ga­dī­ju­mā,» no­rā­dī­ja aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs Rai­monds Vē­jo­nis.

Gro­zī­ju­mi pa­redz, ka ze­mes­sar­gu ie­sais­te die­nes­ta uz­de­vu­mu iz­pil­dē un ap­mā­cī­bas laiks tiks pa­lie­li­nāts no 30 līdz 90 die­nām ga­dā, no­dro­ši­not ie­spē­ju pil­dīt pie­nā­ku­mus Na­ci­onā­lo bru­ņo­to spē­ku (NBS) vie­nī­bā. Ze­mes­sar­gi sa­ņems uz­tur­de­vu vai tās kom­pen­sā­ci­ju, kā arī kom­pen­sā­ci­ju par no­die­nē­ta­jām die­nām.

Tā­pat gro­zī­ju­mi pa­redz pa­lie­li­nāt ama­tu skai­tu, ku­ros uz no­teik­tu lai­ku va­rēs die­nēt ze­mes­sar­gi. Ša­jos ama­tos ze­mes­sar­gi, tā­pat kā ka­ra­vī­ri, sa­ņems al­gu un ap­mak­sā­tu ik­ga­dē­ju at­va­ļi­nā­ju­mu.

Plā­nots ie­viest arī jaun­u nor­mu — ze­mes­sar­giem tiks pie­dā­vā­ta ilg­sto­šā prom­būt­nē eso­ša ka­ra­vī­ra vai va­kan­ta ama­ta pie­nā­ku­mu iz­pil­de NBS re­gu­lā­ro spē­ku vie­nī­bā līdz 1,5 ga­diem, no­slē­dzot pa­pil­du lī­gu­mu. Ze­mes­sar­gi ša­jā ama­tā sa­ņems al­gu at­bil­sto­ši ama­tam, pa­kā­pei un iz­die­nai, uz­tur­de­vu vai tās kom­pen­sā­ci­ju, ka­ra­vī­ram pa­re­dzē­tās so­ci­ālās ga­ran­ti­jas un ve­se­lī­bas ap­rū­pi.

25. mai­jā Āda­žu po­li­go­nā no­ri­si­nā­jās NBS ap­vie­no­to mā­cī­bu «Na­mejs» me­di­ju un vie­su die­na, ku­rā pie­da­lī­jās Valsts pre­zi­dents An­dris Bēr­ziņš, Mi­nis­tru pre­zi­den­te Laim­do­ta Strau­ju­ma, aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs Rai­monds Vē­jo­nis un Na­ci­onā­lo bru­ņo­to spē­ku ko­man­die­ris ģe­ne­rāl­leit­nants Rai­monds Grau­be, kā arī ASV vēst­nieks Lat­vi­jā Marks Pe­ka­la un Mi­či­ga­nas Na­ci­onā­lās gvar­des ko­man­die­ris ģe­ne­rāl­ma­jors Gre­go­rijs Ved­neiss. Amat­per­so­nas vē­ro­ja kāj­nie­ku ba­tal­jo­nu aiz­sar­dzī­bas kau­jā un ti­kās ar ka­ra­vī­riem un ze­mes­sar­giem, mā­cī­bu da­līb­nie­kiem.

Valsts pre­zi­dents ap­svei­ca mā­cī­bu da­līb­nie­kus ar veik­smī­gu mā­cī­bu no­ri­si, uz­sve­rot, cik no­zī­mī­gi mū­su nā­kot­nes aiz­sar­dzī­bas spē­ju stip­ri­nā­ša­nā ir tas, ka mā­cī­bās pie­da­lās gan aiz­sar­dzī­bas, gan iekš­lie­tu jo­mas pār­stāv­ji. Tā­pat pre­zi­dents uz­svē­ra, ka lie­lu at­bal­stu mā­cī­bās snie­gu­ši arī Mi­či­ga­nas Na­ci­onā­lās gvar­des ka­ra­vī­ri, no­dro­ši­not teh­ni­ku, kas ar lai­ku būs ne­pie­cie­ša­ma arī bru­ņo­ta­jiem spē­kiem.

«Es no­vē­lu, lai šīs ie­gū­tās pras­mes jums no­de­rē­tu turp­mā­ka­jā die­nes­tā, un īpa­ši vē­los pa­teik­ties ze­mes­sar­giem, kas sa­vu brī­vo lai­ku ir vel­tī­ju­ši līdz­da­lī­bai ša­jās mā­cī­bās, lai ko­pā vei­do­tu mū­su dzim­te­nes dro­šā­ku nā­kot­ni,» sa­cī­ja pre­zi­dents.

«Es šo­dien vē­ro­ju jū­su mā­cī­bas un pa­tie­šām ap­brī­no­ju jū­su iz­tu­rī­bu un pras­mes, un sa­ku pal­dies jums vi­siem par uz­ti­cī­bu mū­su dzim­te­nei. Es­mu pār­lie­ci­nā­ta — ja būs ne­pie­cie­ša­mī­ba, jūs spē­siet mūs aiz­stā­vēt,» sa­cī­ja prem­jer­mi­nis­tre L. Strau­ju­ma. «Vi­si ko­pā mēs esam stip­ri.»

Aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs R. Vē­jo­nis sa­vu­kārt no­rā­dī­ja, ka mā­cī­bās «Na­mejs» bru­ņo­ta­jiem spē­kiem bi­ja ie­spē­ja no­vēr­tēt sa­vas spē­jas un to, cik tie ir ga­ta­vi aiz­sar­gāt Lat­vi­ju. «Šā­das mā­cī­bas ir ļo­ti no­zī­mī­gas, lai mēs re­dzē­tu, kā mums vēl jā­pil­nvei­do sa­vi bru­ņo­tie spē­ki, kā­dā vir­zie­nā jā­strā­dā, lai at­tīs­tī­tos,» uz­svē­ra R. Vē­jo­nis. «Vē­los at­gā­di­nāt, ka šo mā­cī­bu de­vī­ze ir «Vie­no­ti ko­pē­jam mēr­ķim!» — ce­ru, ka par to arī jums, ka­ra­vī­riem, iz­de­vās pār­lie­ci­nā­ties mā­cī­bu lai­kā, jo katrs ka­ra­vīrs, katrs ze­mes­sargs ir no­zī­mīgs, lai tik­tu aiz­sar­gā­ta mū­su valsts.»

«Mēs tre­nē­ja­mies, lai iz­pil­dī­tu ar li­ku­mu do­to uz­de­vu­mu — aiz­sar­gāt mū­su val­sti,» sa­vā uz­ru­nā uz­svē­ra NBS ko­man­die­ris ģe­ne­rāl­leit­nants Rai­monds Grau­be.

Turp­māk mā­cī­bas «Na­mejs» no­ri­si­nā­sies četr­u ga­du cik­lā, tās būs cie­ši in­teg­rē­tas ar Aiz­sar­dzī­bas mi­nis­tri­jas or­ga­ni­zē­ta­jām krī­zes re­aģē­ša­nas mā­cī­bām, lai vi­si lī­me­ņi ša­jā cik­lā bū­tu sais­tī­ti.

3. jū­ni­jā aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs Rai­monds Vē­jo­nis ko­pā ar ko­lē­ģiem NA­TO aiz­sar­dzī­bas mi­nis­tru sa­nāk­smē Bri­se­lē mek­lē­ja ri­si­nā­ju­mus dro­šī­bas si­tu­āci­jas uz­la­bo­ša­nai Eiro­pā pēc Uk­rai­nas krī­zes, kā arī no­tei­ca gal­ve­nos uz­de­vu­mus sep­tem­brī gai­dā­ma­jam NA­TO sa­mi­tam Vel­sā, Liel­bri­tā­ni­jā.

Aiz­sar­dzī­bas mi­nis­tri bi­ja vie­nis­prā­tis, ka Krie­vi­jas ag­re­si­ja Uk­rai­nā ir bū­tis­ki mai­nī­ju­si dro­šī­bas vi­di Eiro­pā. NA­TO ap­stip­ri­nā­tie pa­sā­ku­mi sa­bied­ro­to dro­šī­bas stip­ri­nā­ša­nai līdz šim ir bi­ju­ši adek­vā­ti un ap­lie­ci­na NA­TO spē­ju no­dro­ši­nāt sa­bied­ro­to aiz­sar­dzī­bu.

Lie­la da­ļa mi­nis­tru dis­ku­si­ju bi­ja vel­tī­ta aiz­sar­dzī­bas fi­nan­sē­ju­ma pro­ble­mā­ti­kai. Dau­dzas val­stis pau­da vie­dok­li, ka so­li­da­ri­tā­tei un NA­TO in­fra­struk­tū­ras iz­vei­do­ša­nai ir jā­iz­pau­žas ne ti­kai sa­bied­ro­to at­bal­stā pie­ro­be­žas val­stīm, bet arī šo val­stu adek­vā­ta aiz­sar­dzī­bas fi­nan­sē­ju­ma no­dro­ši­nā­ša­nā. Jau­tā­jums par aiz­sar­dzī­bas fi­nan­sē­ju­mu būs viens no bū­tis­kā­ka­jiem NA­TO sa­mi­tā.

Mi­nis­tri ap­sprie­da arī ne­pie­cie­ša­mās iz­mai­ņas NA­TO spē­ju plā­no­ša­nas do­ku­men­tos un mi­li­tā­ro mā­cī­bu no­ri­sē. Aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs R. Vē­jo­nis no­rā­dī­ja, ka Lat­vi­ja uz­ska­ta par ne­pie­cie­ša­mu pa­lie­li­nāt mā­cī­bu in­ten­si­tā­ti un pie­tu­vi­nāt sce­nā­ri­ju re­āla­jam ali­an­ses ap­drau­dē­ju­mam.

NA­TO mi­nis­tri pau­da stin­gru at­bal­stu Uk­rai­nas te­ri­to­ri­ālai vie­no­tī­bai un no­ti­ku­šo Uk­rai­nas pre­zi­den­ta vē­lē­ša­nu le­ģi­ti­mi­tā­tei.

4. jū­ni­jā ti­ka at­klāts ASV in­že­nie­ru uz­la­bo­tais priekš­pos­te­nis Āda­žu po­li­go­nā, kur arī iz­bū­vēts uni­kāls tak­tis­kais skrej­ceļš — Eiro­pā mi­li­tā­ra­jās bā­zēs paš­laik ir ti­kai di­vi šā­di skrej­ce­ļi, otrs at­ro­das Vā­ci­jā — un pa­ti bā­ze no­ro­be­žo­ta ar «Hes­co» bar­je­rām. At­klā­ša­nas ce­re­mo­ni­jā pie­da­lī­jās Sau­sze­mes spē­ku kāj­nie­ku bri­gā­des ko­man­die­ris pul­kve­dis Mār­tiņš Li­berts un ASV sa­dar­bī­bas virs­nieks Lat­vi­jā pul­kvež­leit­nants Džeimss En­drū Ro­bertss, kā arī mi­li­tā­rie ata­še­ji un vie­nī­bu pār­stāv­ji.

77 ASV in­že­nie­ri no 15. in­že­nie­ru ba­tal­jo­na 500. in­že­nie­ru ro­tas, kas ie­ra­dās Lat­vi­jā 22. ap­rī­lī, sa­dar­bī­bā ar Lat­vi­jas bru­ņo­to spē­ku in­že­nie­riem di­vu mē­ne­šu lai­kā vei­ca iz­bū­ves un uz­la­bo­ša­nas dar­bus Āda­žu po­li­go­na priekš­pos­te­nī. Šos dar­bus fi­nan­sē­ja ASV.

5. jū­ni­jā Saei­mas de­pu­tā­ti Na­ci­onā­lo bru­ņo­to spē­ku ko­man­die­ra ama­tā at­kār­to­ti ap­stip­ri­nā­ja ģe­ne­rāl­leit­nan­tu Rai­mon­du Grau­bi.

Ie­priekš Saei­mas Aiz­sar­dzī­bas, iekš­lie­tu un ko­rup­ci­jas no­vēr­ša­nas ko­mi­si­ja vien­prā­tī­gi at­bal­stī­ja Saei­mas lē­mu­ma pro­jek­tu par ģe­ne­rāl­leit­nan­ta R. Grau­bes ap­stip­ri­nā­ša­nu bru­ņo­to spē­ku ko­man­die­ra ama­tā.

Pēc at­kār­to­tas ap­stip­ri­nā­ša­nas vi­ņa pri­ori­tā­tes būs ka­ra­vī­ru no­tu­rē­ša­na die­nes­tā, ie­dzī­vo­tā­ju ie­sais­te valsts aiz­sar­dzī­bā un Bal­ti­jas val­stu sa­dar­bī­bas stip­ri­nā­ša­na.

6. jū­ni­jā Āda­žu bā­zē svi­nī­gi pa­va­dī­ja Lat­vi­jas ka­ra­vī­rus, ku­ri 14. jū­ni­jā pie­vie­no­jās mi­li­tā­ra­jai ope­rā­ci­jai Cen­trāl­āf­ri­kas Re­pub­li­kā.

Ce­re­mo­ni­jā pie­da­lī­jās aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs Rai­monds Vē­jo­nis un Na­ci­onā­lo bru­ņo­to spē­ku ko­man­die­ris ģe­ne­rāl­leit­nants Rai­monds Grau­be, kā arī re­gu­lā­ro spē­ku vie­nī­bu ko­man­die­ri.

«Jūs esat skait­lis­ki lie­lā­kais kon­tin­gents, ko Lat­vi­ja no­sū­ta da­lī­bai Eiro­pas Sa­vie­nī­bas ope­rā­ci­jās. Tas lie­ci­na, ka mēs ar­vien pla­šāk un ap­jo­mī­gāk ie­sais­tā­mies ne ti­kai NA­TO, bet arī Eiro­pas Sa­vie­nī­bas ope­rā­ci­jās. Mums ir jā­ņem vē­rā, ka esam NA­TO un ES da­līb­valsts, kas pra­sa no mums at­bil­dī­gu pie­eju starp­tau­tis­kās dro­šī­bas no­dro­ši­nā­ša­nai,» no­rā­dī­ja R. Vē­jo­nis.

Ģe­ne­rāl­leit­nants R. Grau­be sa­vā uz­ru­nā uz­svē­ra, ka šī ope­rā­ci­ja ir liels iz­ai­ci­nā­jums, jo pir­mo rei­zi vie­nī­bas sa­stā­vā Āf­ri­kas kon­tin­gen­tā tiek sū­tī­ti bru­ņo­to spē­ku ka­ra­vī­ri. Pie iz­ai­ci­nā­ju­miem tiek mi­nē­ti arī at­šķi­rī­gie kli­ma­tis­kie ap­stāk­ļi, kul­tūr­vi­de un, pro­tams, arī gai­dā­mie uz­de­vu­mi.

Mū­su ka­ra­vī­ru veik­smī­gā dar­bī­ba ope­rā­ci­jas ra­jo­nā pa­ma­tā būs at­ka­rī­ga no pro­fe­si­ona­li­tā­tes, tā­pēc ir sva­rī­gi, ka turp brauc pie­re­dzē­jis ko­man­die­ris — ma­jors Sal­vis Dzil­na, kurš va­dīs kon­tin­gen­ta ka­ra­vī­rus, sa­cī­ja ģe­ne­rāl­leit­nants R. Grau­be.

Saei­ma 8. mai­jā pie­ņē­ma lē­mu­mu par 40 Lat­vi­jas ka­ra­vī­ru da­lī­bu ES mi­li­tā­ra­jā ope­rā­ci­jā Cen­trāl­āf­ri­kas Re­pub­li­kā uz lai­ku līdz se­šiem mē­ne­šiem.

Lat­vi­jas ka­ra­vī­ri ap­sar­gās valsts gal­vas­pil­sē­tas lid­os­tu, no­dro­ši­nās hu­mā­nās pa­lī­dzī­bas kra­vu trans­por­tē­ša­nu uz pil­sē­tu un veiks pat­ru­lē­ša­nu. Kau­jas ope­rā­ci­jas Lat­vi­jas ka­ra­vī­ri ne­veiks.

9. jūnijā svinīgā ceremonijā Ādažu militārajā bāzē tika atklātas līdz šim vērienīgākās starptautiskās militārās mācības Latvijā — «Saber Strike 2014». Šogad tās notiek vienlaikus ar uzņemošās valsts atbalsta mācībām «Baltic Host 2014» un jūras spēku mācībām «BALTOPS 2014».

Atklāšanas ceremonijā piedalījās aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, mācību vadītāji brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš un ģenerālmajors Marks Makvīns, kā arī deviņu mācību dalībvalstu vienību pārstāvji.

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, uzrunājot vienību pārstāvjus, pauda prieku par godu visus sveikt Latvijā. Viņš uzsvēra mācību īpašo nozīmi esošajā drošības situācijā, kas pēc krīzes Ukrainā ir fundamentāli mainījusies. «Dižais dzejnieks Rainis ir teicis: «Pastāvēs, kas pārvērtīsies.» Es uzskatu, ka šis citāts precīzi raksturo to, kā NATO nepieciešams rīkoties nākotnē. Mums jārēķinās ar šo jauno situāciju, militārie profesionāļi ir tie, kas nonāks pārmaiņu krustugunīs. Ņemt vērā nozīmē reģiona drošības stiprināšanu ilgtermiņā. Mēs augstu vērtējam jūsu ieguldījumu šī reģiona mācībās, kas nodrošina tā stabilitāti.»

«Mācības «Saber Strike» ir ļoti nozīmīgas labākas sadarbības veidošanā. Krievijas radītā krīze Ukrainā ir mainījusi pasaules drošības vidi, un tas jāņem vērā mūsu aizsardzības plānos un mācībās,» uzrunā sacīja ģenerālleitnants Raimonds Graube. «Liels paldies Dānijai un Norvēģijai, kas ar lielu dalībnieku skaitu piedalās mācībās pirmo reizi, kā arī Kanādai, kas izteikusi apņēmību stiprināt NATO klātbūtni reģionā. NATO sabiedroto klātesamība Baltijā ir ļoti nozīmīga, un es vēlos jums visiem pateikties par ieguldījumu mūsu drošības stiprināšanā. Esmu pārliecināts, ka šodien mēs atveram jaunu lappusi mūsu sadarbībā un spēju attīstībā.»

Ģenerālmajors Marks Makvīns, mācību vadītājs no ASV, pateicās Latvijai par mācību organizēšanu. «Spēcīgā partnerība, kas tiks izveidota šo mācību laikā, būs nenovērtējama, veidojot savietojamību laika posmā, kad noslēdzas starptautiskā operācija Afganistānā. Par spīti neskaidrajai drošības situācijai, esmu pārliecināts, ka ASV vienmēr iestāsies par drošību un brīvību. Stāvot šeit plecu pie pleca, es jūtos pagodināts dienēt kopā ar jums, lai aizstāvētu mūsu valstis,» savā uzrunā teica ASV ģenerālmajors
M. Makvīns.

Sagatavojusi Ieva Plēsuma.
Foto — Gatis Dieziņš un Normunds Mežiņš.

«Flaming Sword 2014» stiprina sadarbību

30. maijā noslēdzās Baltijas reģiona speciālo operāciju spēku ikgadējās starptautiskās mācības «Flaming Sword 2014», kuras šogad pirmo reizi
norisinājās arī Latvijas teritorijā. 

Daudzkārt pārbaudījuši savstarpējās sadarbības spējas reālās kaujas situācijās starptautiskajās operācijās, arī šajās mācībās vairāk nekā 700 speciālo spēku karavīru no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Polijas, ASV, Norvēģijas un Zviedrijas plecu pie pleca profesionāli izpildīja uzdevumus atbilstoši mācību scenārijam, tikai šoreiz jau ar uzdevumu — pilnveidot spēju nekavējoties reaģēt uz jebkuru ārkārtas situāciju alianses teritorijā.

Speciālo spēku kaujinieku paraugdemonstrējumi mācību viesu dienā.

Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks uzsver, ka šādas mācības demonstrē NATO prioritātes drošības stiprināšanā, stabilitāti un gatavību adekvāti reaģēt uz jauna veida militārajiem apdraudējumiem, vienlaikus paužot gatavību reaģēt pašreizējās situācijās. «Šīs mācības ir NATO vēstījums, ka alianses nostāja attiecībā uz NATO līguma 5. pantu ir nopietna un dalībvalstis cita citu aizsargās, ja pret kādu no tām tiks vērsts uzbrukums.»

Speciālo spēku kaujinieki desantējas no CV-22 «Osprey».

Atbilstoši mācību scenārijam speciālo operāciju spēku karavīri ciešā sadarbībā ar citām bruņoto spēku vienībām, valsts tiesībsargājošajām institūcijām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm pilnveidoja spēju nekavējoties reaģēt uz dažādiem draudiem un izaicinājumiem Baltijas reģionā, īpašo operāciju grupu sastāvā nepārtraukti veicot koordinētas darbības uz sauszemes, jūrā un gaisa telpā. Īpaša uzmanība, lai pretotos agresīvām pretinieka darbībām un nomāktu pretinieka spēkus, tika pievērsta savstarpējai spēku savietojamībai, tai skaitā tālās darbības uguns sistēmām un aviācijas iesaistei. Turklāt, lai nodrošinātu mācību scenārija pietuvinātību reālajiem apstākļiem visā Latvijas un Lietuvas teritorijā, nepārtraukti tika doti sarežģīti mācību uzdevumi, kuru izpildei nepieciešama īpaša sagatavotība, piemēram, ķīlnieku atbrīvošanas operācijas, pretinieka vadības un kontroles centru iznīcināšana, uzbrukumi dažāda rakstura mērķiem, naidīgo spēku aģentu neitralizēšana, informācijas operācijas.

CV-22 «Osprey» ir daudzfunkcionāls gaisakuģis, kas apvieno lidmašīnas un helikoptera labākās tehniskās īpašības.

Mācību viesu dienā to norisi vēroja arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

«Starptautiskās mācības «Flaming Sword 2014» ir nozīmīgs pienesums speciālo operāciju spēku attīstībā un drošības stiprināšanā Baltijas reģionā. Nedrīkstam būt vienal­- dzīgi pret apkārt notiekošo. Tāpēc ir jāstiprina speciālo operāciju spēku sadarbība un stratēģiskā partnerība Baltijas reģionā, jādalās pieredzē ar sabiedrotajiem un jāpilnveido spēku savietojamība. Stratēģiska saliedētība iespējama, pateicoties veiksmīgai sadarbības pieredzei un kopīgām mācībām, vingrinājumiem,» norādīja Latvijas bruņoto spēku komandieris.

Lietuvas speciālo operāciju spēku komandieris uzskata, ka šobrīd kā vēl nekad  ir svarīgi stiprināt speciālo operāciju spēku sadarbību: «Lietuvas un Latvijas speciālo operāciju spēku kopēja dalība starptautiskajā operācijā Afganistānā ir spilgts ciešas un efektīvas divpusējās sadarbības  piemērs. Operāciju rajonā iegūtā kaujas pieredze ir ārkārtīgi svarīga Baltijas reģiona drošībai. Īpaši laikā kā šobrīd, kad Ukrainā ir krīze.  Šis ir reāls apliecinājums, ka mūsu valstis nopietni attiecas pret NATO spējām. Mēs nedrīkstam apstāties pie sasniegtā, jāiet tālāk, stiprinot mūsu sadarbību un spēju reaģēt uz mūsdienu pasaules izaicinājumiem.»

Apvienotās speciālo operāciju spēku mācības «Flaming Sword» pirmo reizi pēc Lietuvas Bruņoto spēku speciālo operāciju spēku iniciatīvas tika organizētas 2012. gadā. Viens no spilgtākajiem Latvijas un Lietuvas līdzšinējās sadarbības piemēriem ir Latvijas karavīru dienests Lietuvas speciālo operāciju spēku kaujas grupas «Aitvaras» sastāvā starptautiskajā operācijā Afganistānā. Tā bija pirmā reize, kad Lietuvas Speciālo operāciju spēku kaujas grupā tika iekļauti citu valstu karavīri.

Sagatavojusi kapteine Sandra Brāle,
Speciālo uzdevumu vienības virsniece.
Foto — Sandra Brāle un no Lietuvas bruņoto spēku arhīva.

Atskatoties uz NBS apvienotajām mācībām «Namejs 2014»

Didzis Nestro,
pulkvedis, NBS Apvienotais štābs.

Foto — Gatis Dieziņš un Normunds Mežiņš.

Šogad NBS apvienotās mācības «Namejs» tika organizētas kā NBS Apvienotā štāba un kājnieku brigāžu štābu komand­punktu mācības, pakārtoti iekļaujot divu izvērstu kājnieku bataljonu lauka taktisko vingrinājumu un arī Jūras spēku taktiskās grupas vingrinājumu Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos. Kopumā mācībās «Namejs 2014» tika iesaistīti vairāk nekā 2000 karavīru un zemessargu.

Mācību pamattēma bija visu līmeņu komandieru un štābu darbība aizsardzības operāciju vidē. Mācību aktīvais posms risinājās četras dienas — no 23. līdz 26. maijam, bet mācību sagatavošana notika aptuveni divu gadu garumā — kopš 2012. gada janvāra. Šajā laikā tika izstrādāta mācību koncepcija un organizatoriskie plāni, kā arī veikta taktisko plānu izstrādāšana Apvienotā štāba, brigāžu un bataljonu līmeņos, kā arī apvidus rekognoscēšana un starpvienību koordinācija.

Kopumā mācību mērķi ir sasniegti. Mācību laikā tika izvērsti un pārbaudīti vienību komandpunkti, izveidotas radio, datoru un satelīta sakaru līnijas un pārbaudīta to funkcionalitāte noteiktajos attālumos, kā arī izdarīti secinājumi, kas tiks ņemti vērā, plānojot turpmāko bruņoto spēku komand­­- vadības un sakaru sistēmu attīstību.

Mācību pamattēma bija visu līmeņu komandieru un štābu darbība aizsardzības operāciju vidē.

Mācībās «Namejs 2014» situāciju izspēles, savējiem spēkiem saduroties ar nosacītā pretinieka spēkiem, pamatā tika veiktas uz palielināta mēroga kartēm, izmantojot bataljonu štābus un rotu komandierus kā apakšējā līmeņa spēlētājus. Ar to starpniecību taktiskā informācija tika novadīta līdz mācību galvenajai auditorijai — brigāžu štābiem. Šādā veidā mācībās tika panākta visu taktisko formējumu iesaiste. Minētā metode prasa palielinātus mācību kontrolē iesaistāmo cilvēku resursus. Tāpēc nākotnē ir jāapsver iespējas šāda mēroga štābu mācības organizēt, izmantojot datorizētas mācību situācijas attēlošanas sistēmas, tādas kā JCATS (Joint Conflict and Tactical Simulation). Līdz šim NBS ir izmantojuši Igaunijā un Lietuvā esošās JCATS sistēmas, lai trenētu Sauszemes spēku kājnieku brigādes štābu, kā arī starptautiskā vidē, piemēram, ASV Eiropas spēku pavēlniecības mācību «Saber Strike» ietvaros.

Mācībās «Namejs 2014» bez sauszemes vienībām un lidaparātiem tika iesaistīta arī Jūras spēku taktiskā grupa, proti, vadības kuģis A-53 «Virsaitis», divi pretmīnu cīņas kuģi (M-05 «Viesturs» un M-06 «Tālivaldis») un divi patruļkuģi (P-05 «Skrunda» un P-08 «Jelgava»), nosacītā pretinieka lomai izmantojot štāba un apgādes kuģi A-90 «Varonis» un krasta apsardzes kuģi KA-14 «Astra».

Secinājums, kas gūts no mācībām, — šādas grupas izveidošana ir laikietilpīga, tāpēc NBS ir jāapsver iespēja nākotnē to izveidot kā pastāvīgu formējumu. Tāpat nepieciešams pilnveidot nacionālās spēka lietošanas proce­dūras (Rules of Engagement), kas precīzi nosaka katra līmeņa komandiera tiesības un pilnvaras noteiktu darbību veikšanai.

Kopš 2010. gada NBS savās mācībās plāno pēc iespējas iesaistīt sabiedroto spēku kaujas lidmašīnas pretgaisa aizsardzības spēju nostiprināšanai un arī «gaiss—zeme» triecienu izpildīšanai. Izņēmums nebija arī «Namejs 2014». Šajā reizē gaisa atbalstu veica Igaunijā, Emari aviācijas bāzē izvietotie Dānijas Karalisko gaisa spēku iznīcinātāji F-16 «Fighting Falcon» un NBS Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopteri Mi-17. Nosacītā pretinieka darbību izsekošanu un attiecīgu mērķu sagatavošanu artilērijas un gaisa triecieniem atbalstīja arī ASV bezpilota lidaparāti RQ-7 «Shadow». Šajās mācībās tika testēti radiosakari un videoattēlu pārraidīšanas iespējas starp lidaparātiem un NBS vienību vadības centriem. Mācībās attaisnojās līdz šim attīstīto artilērijas uguns un gaisa triecienu koriģētāju apmācība un integrēšana kājnieku rotās un bataljonu komandpunktos. Šo spēju nepieciešams attīstīt arī nākotnē.

«Šīs ir unikālas mācības, jo mēs pirmo reizi pēc neatkarības atgūšanas apvienojam vienās mācībās visus mūsu spēku veidus, visus štābus un gan regulārās, gan Zemessardzes vienības,» uzsvēra Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube. «Mācības «Namejs 2014» nav bijušas vieglas, bet to mērķis ir sasniegts, un mūsu spējas realizēt valsts aizsardzības uzdevumus — pārbaudītas. Vēlos pateikties katram karavīram un zemessargam, kas piedalījās šajās mācībās, īpaši tiem, kas lauka taktiskā vingrinājuma laikā atradās savās pozīcijās Ādažu poligonā vai citviet Latvijā, gulēja ierakumos un pildīja savus uzdevumus, nemaz neredzot visu šo mācību sarežģītību. Tieši jūs — katrs no jums — esat Latvijas armijas galvenais spēks, jūs esat pirmā līnija. Paldies par izturību!» Viesu dienā, 25. maijā, mācību norisi vēroja arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidente Laimdota Straujuma un aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, kā arī ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala un Mičiganas Nacionālās gvardes komandieris ģenerālmajors Gregorijs Vedneiss.

Mācībās «Namejs 2014» noteikta loma bija arī Valsts robežsardzei. Robežsardze regulāri piedalās dažādās NBS štāba mācībās. «Namejs 2014» ietvaros robežsardzes darbinieki tika iesaistīti arī praktiskā darbībā lauka apstākļos. Šie aspekti rosina pārskatīt un uzlabot savstarpējās sadarbības un nodrošinājuma plānošanas normatīvos dokumentus starp NBS un Valsts robežsardzi, kā arī potenciāli ar Valsts policiju.

Viesu dienā mācību norisi vēroja arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Kopumā mācības «Namejs 2014» tiek vērtētas kā izdevušās. NBS Apvienotais štābs strādā pie pēcmācību diskusiju semināra gatavošanas. Seminārā apspriestie jautājumi un sagatavotais noslēguma ziņojums liks stūrakmeņus nākošajam mācību «Namejs» ciklam, kas plānots laika periodam no 2015. līdz 2018. gadam. Šajā laika periodā tiks noteiktas apmācību prioritātes katram gadam, lai tādējādi plānveidīgi virzītos uz ciklu noslēdzošajām NBS mēroga mācībām 2018. gadā.

Dānijas Karalisko gaisa spēku iznīcinātājs F-16 «Fighting Falcon».

«Open Spirit 2014» raksturo vēriens un profesionalitāte

Taivo Trams

Foto — Gatis Dieziņš un Normunds Mežiņš.

22. maijā noslēdzās plašākās starptautiskās Jūras spēku mācības «Open Spirit 2014», kas šogad notika Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Mācību noslēgums izdevās iespaidīgs gan jaudīgā atrastās munīcijas iznīcināšanas sprādziena, gan kuģu parādes dēļ. Tajā piedalījās 26 kuģi no 15 valstīm. 

«Open Spirit 2014» noslēdzošā kuģu parāde Liepājas piekrastē pulcēja līdz šim lielāko kuģu — mācību dalībnieku — skaitu.

Atkārto 2009. gada sasniegumus
Mācības Baltijas jūrā un Irbes šaurumā norisinājās no 9. maija. No Latvijas mācībās piedalījās Jūras spēku flotiles kuģi «Tālivaldis» un «Viesturs» un ūdenslīdēju komanda, kā arī štāba un atbalsta kuģis «Virsaitis», kurš vienlaikus bija arī visu mācību vadošais štāba kuģis. Kopā mācībās piedalījās vairāk nekā 1000 jūrnieku un ūdenslīdēju, no Latvijas — vairāk nekā simts.

Mācību «Open Spirit» uzdevums bija atrast un neitralizēt nesprāgušo munīciju Baltijas jūrā, kas tur palikusi no abiem pasaules kariem, tādēļ mācībās piedalījās galvenokārt mīnu meklēšanas kuģi un ūdenslīdēju — nesprāgušās munīcijas neitralizētāju — komandas.

Mācību noslēgumu un kuģu parādi vēroja gan «Open Spirit 2014» vadība, gan aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

«Mācību mērķis ir padarīt mūsu ūdeņus drošākus, uzlabot darbības mīnu meklēšanas operācijā, kā arī pilnveidot sadar­- bību starp dažādu valstu kuģiem — tie ir galvenie uzdevumi,» stāsta mācību kuģu grupas komandieris komandkapteinis Valdis Stanka. Šīs mācības bijušas ne vien vērienīgākās, bet arī ļoti ražīgas — to laikā izdevies atrast un neitralizēt 95 mīnas un divas torpēdas. «Tikpat labs sasniegums mums ir bijis tikai 2009. gada mācībās, kad atradām un iznīcinājām 97 mīnas,» stāsta V. Stanka.

Tieši ūdenslīdēju treniņi aizvadītās mācības izvērsa par lielāko mācību pasākumu, kāds līdz šim noticis Latvijā, jo tajās piedalījās ūdenslīdēji — nesprāgušās munīcijas neitralizētāji no Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas, ASV, Polijas un Kanādas.

«Open Spirit» mācības Baltijas jūrā notiek kopš 1995. gada secīgi pēc kārtas trīs Baltijas valstu teritoriālajos ūdeņos. Aizvadīto gadu laikā mācību dalībnieki atraduši un neitralizējuši vairāk nekā 750 sprādzienbīstamo priekšmetu.

Līdzvērtīgi partneri
Tik vērienīgu mācību plānošana un vadīšana Latvijas bruņotajiem spēkiem ir jauna un noderīga pieredze. «Open Spirit 2014» laikā mūsu jūrnieki kārtējo reizi pārliecinājušies, ka savās prasmēs un iemaņās neatpaliek no kolēģiem partnervalstīs. Mācību laikā darbs noticis četrās kuģu grupās, ūdenslīdēji — atmīnētāji ar atrastajiem sprādzienbīstamajiem objektiem strādāja atsevišķā komandā. Uzdevums gan kuģiem, gan ūdenslīdējiem viens un tas pats — mīnu un citu sprādzienbīstamo priekšmetu meklēšana un iznīcināšana. «Šīs mācības jau no paša sākuma plānoja Latvijas puse, visas darbības noritēja saskaņā ar mūsu sastādītajiem plāniem. Kuģu komandu un speciālistu sadarbība un tehnikas un procedūru savietojamība bija ļoti laba, un prakse apliecināja, ka mēs visi spējam teicami sastrādāties,» secina V. Stanka. Arī ārzemju kolēģi atzinuši, ka mācības bijušas ļoti labi izplānotas, nekādu kļūmju operāciju laikā nav bijis un darbi sekmējušies raiti.

Runājot par Latvijas speciālistu sagatavotību, V. Stanka uzsver, ka gan kuģu tehniskās spējas, gan komandu profesionālā prasme ir tāda pati kā mūsu partneriem. «Profesionālajā ziņā ne ar ko neatpaliekam. Šogad gan atradām salīdzinoši mazāk mīnu, bet tas ir atkarīgs arī no tā, kāds darba rajons iedalīts.» Mācību laikā tika pārmeklēti vairāk nekā 200 km2 piekrastes teritorijas, galvenokārt koncentrējoties uz kuģu ceļu attīrīšanu no sprādzienbīstamā kara laika mantojuma.

Jūras attīrīšana no mīnām un torpēdām būtu daudz efektīvāka, ja mācību rīkotājiem būtu pieejamas kara laiku kartes ar tajās iezīmētajiem mīnu laukiem. Vācija šādas ziņas neslēpj, diemžēl no Krievijas tamlīdzīga pretimnākšana nav sagaidīta.

Daļa mācību laikā atrastās munīcijas tika iznīcināta demonstrācijas sprādzienā neilgi pirms kuģu parādes.

Darbs vēl vismaz 100 gadiem
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis savā viedoklī par mācībām ir lietpratīgs: «Kā jau visas «Open Spirit» mācības, kas notiek Baltijas jūrā un īpaši Irbes šaurumā pie Latvijas krastiem, arī šīs ir ļoti nozīmīgas, jo iznīcina kaut nedaudz tā vēsturiskā piesārņojuma, kas atrodas mūsu jūrā. Baltijas jūra ir ļoti bagāta ar šo mantojumu no Pirmā un Otrā pasaules kara, īpaši piesārņots ir Irbes šau­rums, jo visos laikos tas bijis stratēģiski nozīmīgs kā vieta, kas ļāva piekļūt vai aizkavēja piekļūšanu Rīgai.» Ministrs atzinīgi novērtēja mācību rezultātu — atrastās un iznīcinātās munīcijas krājumu, taču norādīja, ka sprādzienbīstamo priekšmetu jūrā ir tik daudz, ka darba pietiks vēl vairāk nekā 100 gadiem.

Kā otru nozīmīgāko aizvadīto mācību ieguvumu ministrs minēja «Open Spirit 2014» apjomu un lielo dalībvalstu skaitu. «Tas liecina, ka notikumi Ukrainā NATO ietvaros ir mobilizējuši arī Jūras spēkus aktīvākām darbībām Baltijas jūrā. Partnervalstis aktīvāk trenē savstarpējo sadarbību un savietojamību, lai iespējamās krīzes situācijās varētu efektīvi strādāt.»

Trešais būtiskais aspekts ir iespēja mūsu jūrniekiem un citiem speciālistiem bagātināt savu pieredzi. «Mācības vienmēr ir iespēja gan trenēties pašiem, gan strādāt kopā ar partneriem — jebkurā gadījumā viņu profesionālais līmenis kļūst vēl augstāks,» atzina R. Vējonis.

Ministrs izteica gandarījumu par Latvijas kā mācības uzņemošās valsts spēju piedāvāt augstvērtīgu infrastruktūru, pie­- mēram, Jūras spēku mācību centra Ūdenslīdēju skolu Liepājā. «Šo skolu izmanto daudzu valstu speciālisti, lai pilnveidotu savas niršanas prasmes. Tas ir ļoti būtiski, ka mūsu infrastruktūra der ne tikai mums, bet arī mūsu partneriem.»

Mācību intensitāte pieaug, poligonu sāk pietrūkt
Pēdējā laikā ievērojami palielinājies mācību skaits un intensitāte. «Šogad mums notiek īpaši daudz mācību, un tās visas ir kļu­- vušas par liela mēroga ļoti nopietnām mācībām. Protams, tas prasa lielāku resursu ieguldījumu, arī plānošanas process ir daudz intensīvāks nekā citus gadus.» Ministrs uzsvēra, ka tas norāda uz mājasdarbiem, kas mums jāpaveic. «Mums ir jāpilnveido sava infrastruktūra, lai turpmākajās mācībās varētu uzņemt lielāku skaitu karavīru. Piemēram, Ādaži nupat jau būs piepildīti līdz savu resursu robežai — mēs vairs nespēsim uzņemt jaunus karavīrus, ja pieteiksies vēl lielāks skaits mācību dalībnieku. Vasarā mācību dalībnieki var arī dzīvot teltīs, bet citos gadalaikos tas vairs nav risinājums. Tāpēc mums ir ļoti nopietni jādomā par kādu papildu mācību poligonu, lai mēs varētu daudz vienmērīgāk plānot mācības. Ādažu poligona papla­- šināšana ir diezgan problemātiska, jo apkārt ir izveidojusies apbūve, tādēļ jāizvērtē citas vietas un iespējas.»

Zemessardzes 3. novads gatavojas kvalitatīvai izaugsmei

Taivo Trams

Foto — Gatis Dieziņš.

Zemessardzes 3. novads ir salīdzinoši jaunākais, taču tāpēc ne mazāk nozīmīgs par saviem «vecākajiem brāļiem» —  1. un 2. novadu. Tas izveidots 2007. gadā, pilnveidojot un padarot efektīvāku Zemessardzes bataljonu vadīšanu. 3. novads ir tāds kā Zemessardzes mugurkauls, kas ar centru Rīgā savieno visu Latviju, stiepjoties no Valmieras novada līdz Ogres novadam.

Testēs ātrās reaģēšanas rotas kaujas grupas
Zemessardzes 3. novada sastāvā ir Studentu bataljons, 22. kājnieku bataljons Valmierā, 27. kājnieku bataljons Cēsīs, 19. nodrošinājuma bataljons pie Rīgas, 17. pretgaisa aizsardzības bataljons un 54. inženiertehniskais bataljons, kura sastāvā ir arī viena profesionālo karavīru rota — atmīnētāji jeb Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālisti.

«Šiem vīriem strādāt sanāk gandrīz katru dienu — darba viņiem ir ļoti daudz,» atzīst Zemessardzes 3. novada komandieris jūras kapteinis Rūdolfs Rudzuroga.

Novada attīstība ir cieši saistīta ar pēdējā laika aktualitātēm un jaunajiem izaicinājumiem un apdraudējumiem — tā prioritāri tiek saistīta ar novada tehnisko un reaģēšanas spēju uzlabošanu. Runājot par novada attīstību tuvākajā laikā, R. Rudzuroga kā prioritāru uzdevumu saskata augstas gatavības rotas kaujas grupas izveidi — šo uzdevumu paredzēts īstenot dzīvē jau tuvā­- kajā laikā. Šāda grupa šogad 3. novadā tiks veidota uz triju kājnieku bataljonu bāzes. Balstoties uz iegūto pieredzi, turpmākajos gados šādu struktūru plānots izveidot katrā bataljonā.

«Rotas kaujas grupas tiks veidotas no aktīvākajiem un labāk apmācītajiem zemessargiem. Šādu apakšvienību nepieciešamības gadījumā varēs daudz ātrāk aktivizēt radušos uzdevumu risināšanai,» norāda Zemessardzes 3. novada komandieris.

Vairos pretgaisa aizsardzības spējas
Ne mazāk svarīgs uzdevums ir arī attīstīt novada spēju reaģēt uz jaunajiem apdraudējumiem. «Esošā situācija rāda, ka nepieciešams daudz vairāk uzmanības veltīt pretgaisa aizsardzības spēju un inženiertehnisko spēju attīstībai. Līdz ar to prioritāri, saskaņā ar politiskajiem lēmumiem, īpašu uzmanību pievēršam Pretgaisa aizsardzības bataljona attīstībai, kā arī Inženiertehniskajam bataljonam. Ja plānotie līdzekļi tiks piešķirti, tad, protams, varēsim visu tikpat plānveidīgi attīstīt. Pašreizējo situāciju gan vairāk var raksturot kā bataljonu uzturēšanu esošajā līmenī,» saka R. Rudzuroga.

Izvērtējot jaunos, vērienīgos uzdevumus, rodas loģisks jautājums — vai, attīstot šīs prioritātes, nepaliks novārtā citas novada spējas? «Tāda ir dzīves realitāte, ja kaut kam velta vairāk uzmanības, kaut kas cits var palikt novārtā. Mēs to apzināmies un cenšamies sabalansēt šīs lietas. Tomēr dažkārt ierobežotie profesionālā dienesta personālsastāva resursi ietekmē mūsu vēlmes vienlīdz radoši un efektīvi virzīt visu novada bataljonu attīstību.»

Novadā pieaug zemessargu skaits
Zemessardzes 3. novadā pēdējā laikā ir arī būtiski paaugstinājusies interese par stāšanos zemessargu rindās, jo īpaši tas sakāms par jauniešiem. Līdz ar to novadam apmācībai atvēlētie resursi nedaudz vairāk jānovirza tieši intensīvākai jauno zemessargu apmācībai, atzīst R. Rudzuroga. Viņš stāsta, ka nesen veicis savu bataljonu komandieru ekpresaptauju, un tās rezultāti rāda, ka vidējais intereses pieaugums par iestāšanos zemessargos ir ap 35 procenti.

«Intereses pieaugums vērojams visur — gan tāpēc, ka pēdējā laika notikumi vairojuši mūsu patriotismu, gan tāpēc, ka aktīvāk uzsākta rekrutēšana skolās un profe­- sionālās izglītības iestādēs. Vienai daļai jauniešu ir skaidrs mērķis iestāties Zemessardzē, lai saprastu, kas īsti ir militārais dienests, un tad virzīties tālāk uz profesionālo dienestu.» Kopumā jauno zemessargu sagatavošana novadā norit plānveidīgi un atbilstoši apstiprinātajām apmācību programmām, paskaidro komandieris.

Jaunās formas
Pēdējā laika prioritāte novadā, kas arī prasa laiku un resursus, ir pāreja uz jaunajiem formas tērpiem. «Šā gada 4. maija parādē mūsu zemessargi jau soļoja jaunajās formās — tādās pašās kā profesionālā dienesta karavīri. Pašlaik mēs turpinām jauno formas tērpu izsniegšanu, un tā ir diezgan sarežģīta procedūra, jo katra formas tērpa sastāvdaļa ir jāievada grāmatvedības sistēmā. Nav vairs tik vienkārši kā agrāk, kad iedeva cilvēkam komplektu, atzīmēja, un ar to arī viss bija darīts,» saka novada komandieris.

Tomēr prieks par jaunajiem formas tērpiem ir lielāks, un tas vieš cerības, ka attīstība un virzība notiks arī visās citās iecerētajās jomās novadā.

«Saber Strike 2014»

Taivo Trams

Foto —  Gatis Dieziņš.

No 9. līdz 20. jūnijam trijās Baltijas valstīs un Vācijā norisinās ASV Eiropas spēku vadītās ikgadējās starptautiskās militārās mācības «Saber Strike 2014». Mācību aktivitātes Nacionālo bruņoto spēku bāzē Ādažos ir pulcējušas līdz šim Latvijā neredzēti daudz NATO dalībvalstu karavīru un dažādu militāro tehniku. Viesu dienā, 12. jūnijā, interesentiem bija iespēja gan tuvāk iepazīt mācībās izmantojamo tehniku, gan pavērot to norisi.

Šogad «Saber Strike» uzņemošā valsts ir Latvija, turklāt vienlaikus ar šīm mācībām notiek arī Latvijas vadītās Baltijas valstu uzņemošās valsts atbalsta mācības «Baltic Host 2014» un Jūras spēku mācības «BALTOPS 2014». «Saber Strike» šogad ir īpaši daudz dalībnieku — mācību rīkotāji atzīst, ka pat bijuši nedaudz pārsteigti par tādu dalībvalstu interesi. Kopumā mācībās piedalās gandrīz 5000 karavīru no ASV, Kanādas, Lielbritānijas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Norvēģijas, Lietuvas, Igaunijas, un, protams, no Latvijas. Mācību aktivitātēs tiek izmantotas aptuveni 800 dažādas tehnikas vienības.

Viesu diena sākās ar ASV 173. kājnieku brigādes, kā arī Kanādas un Latvijas karavīru desantēšanās operāciju no ASV Gaisa spēku lidmašīnas C-130. Lai gan varēja traucēt zemie mākoņi un salīdzinoši sliktā redzamība, vingrinājums norisinājās bez problēmām, un tajā iesaistītie karavīri visumā atzinīgi novērtēja lēcienā izmantotos izpletņus. Šāda tipa izpletņi tiek izmantoti ASV armijā lēcieniem no salīdzinoši neliela augstuma mierīgos laika apstākļos, un to manevrēšanas spēja nav tik augsta kā desanta izpletņiem.

Mūsu karavīriem ar šādiem izpletņiem nācās lēkt pirmo reizi, tāpat pirmo reizi notika lēcieni no C-130. Leitnants Artūrs Čerņaks atzīst, ka būtisku atšķirību tomēr nav un nedaudz citādā tehnoloģija un lēciena metode ir viegli apgūstama. Viņam šis bijis desmitais lēciens, atšķirīga bijusi arī vieta, no kuras tika izdarīts lēciens. «Līdz šim esmu lēcis no An-2, kur ir daudz mazāk vietas, arī ātrums ir jūtami mazāks.»

Runājot par sadarbību ar citvalstu kolēģiem, A. Čerņaks uzsver, ka viss norit ļoti profesionālā līmenī — amerikāņi vairāk uzraugot un mācot, savukārt kanādieši, tāpat kā mūsu karavīri, lielākoties vēro un apgūst jauno.

Pēc lēciena tā dalībnieki apmainījās ar izpletņlēcēju krūšu nozīmītēm, kas ir savdabīga kvalitātes zīme, jo lēciens, kurā piedalās dažādu valstu karavīri, apliecina tā dalībnieku augsto profesionalitāti.

Viesu dienas apmeklētājiem bija iespēja apskatīt Ādažu bāzē renovēto operacionālo priekšposteni un daļu no mācībās «Saber Strike» izmantojamās tehnikas, tostarp bezpilota lidaparātu, kājnieku atbalsta mašīnu «Bradley», bruņumašīnas SISU un «Stryker», prettanku ieroču sistēmu «Javelin» un citus bruņojuma veidus.

«Saber Strike 2014» viesu dienā Ādažos piedalījās arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, ASV Eiropas spēku komandieris ģenerālleitnants Donalds M. Kempbels, ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala un abi mācību vadītāji brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš un brigādes ģenerālmajors Marks Makvīns.

Pludmales, kur notika desantēšanās, kandidē uz iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā

Ērlings Eikli

Foto — Forsvarets forum/Christan Noersteboe.

Piemiņas pasākumi par godu 70. gadadienai kopš sabiedroto spēku desanta
Katru gadu Normandijā notiek tūkstošiem pasākumu, kas veltīti «D-dienas» jeb operācijas sākuma dienas un tās dalībnieku atcerei. Šis gads bija patiešām īpašs. Nekad iepriekš tik daudzi valdību vadītāji nebija piedalījušies svinībās. 6. jūnijā, desanta izcelšanās datumā, 18 valdību vadītāji tikās, lai atzīmētu 70. gadadienu kopš sabiedroto spēku desanta. 1000 Otrā pasaules kara veterānu no vairākām valstīm bija uzaicināti uz grandiozām oficiālām svinībām, kas notika «Ouistreham», pludmalē ar segvārdu «Sword», kur 1944. gadā ar kauju desantējās britu spēki.

Svinības sākās vienu dienu agrāk un turpināsies līdz 21. augustam. Šī gadadiena būs starptautiskas vērošanas un domu apmaiņas laiks, un, iespējams, pēdējā desmitgades jubileja, kas notiek tā laika nozīmīgo notikumu liecinieku klātbūtnē.

Gadadiena ir iespēja apmainīties ar atmiņām un dalīties tajās pamatvērtībās, kuru dēļ tik daudzi jaunekļi vēlējās atdot dzīvību, — miers, brīvība, brālība, cilvēces gods un cieņa.

Nacionālās ceremonijas
Dalībvalstīm bija gan savas ceremonijas, gan svinības kopā ar uzņemošo valsti. Norvēģija veidoja krasta marķējumus zonās «Villon-les-Buissons, «Hermanville» un nelielajā Senklemānas ciematā. Karalis Haralds V un premjerministre Erna Sūlberga apmeklēja pirmās divas. Ceremonija iepretim nelielai senai baznīcai Senklemānā kļuva par neparasti skaistu un aizraujošu piedzīvojumu. Savā uzrunā kapteinis (N) Torbjērns Eidals teica:
«Pirms 70 gadiem pulksten piecos no rīta propellerlidmašīnu rūkoņas piepildītā krēslā bezpalīdzīgi krita kāds «Lancaster» bumbvedējs, gandrīz ietriecoties šajā baznīcā un nogāžoties tīrumā tikai 300 jardus no vietas, kur mēs tagad stāvam. Bumbvedējs tikai dažas minūtes iepriekš bija nometis bumbas uz ienaidnieka pozīcijām «Pointe du Hoc», apmēram piecas jūdzes uz ziemeļiem no mums. Tūlīt pēc tam šī lidmašīna un eskadriļas komandiera lidmašīna tika pakļauta ienaidnieka iznīcinātāja ložu krusai, un tās abas tika zaudētas, kamēr eskadriļas atlikušās 16 lidmašīnas atgriezās bez zaudējumiem. 97. eskadriļa un šīs lidmašīnas bija pašas pirmās, kas sagatavoja placdarmu karavīru triecienviļņiem 90 minūtes vēlāk — 6. jūnijā plkst. 6.30 — «D-dienas Hstundā». Septiņi braši sašautā «Lancaster» apkalpes locekļi gāja bojā, no tiem pieci norvēģi, viens kanādietis un viens brits. Šos drosmīgos lidotājus mēs šodien godinām, atklājot viņiem pieminekli.»

Ceremonijā piedalījās trīs norvēģu «Spitfire» piloti, kuri veica lidojumus virs pludmalēm toreiz, pirms 70 gadiem, arī Norvēģijas Bruņoto spēku virspavēlnieks, admirālis Hokons Brūns-Hansens. Ceremonijā piedalījās arī Norvēģijas karaļa gvardes Slēgtās ierindas mācību un ceremoniju vads. Karaliskās gvardes izpildītajam taures signālam izskanot, katrs no klātesošajiem pēkšņi izdzirdēja ļoti īpatnējo Otrā pasaules kara četru motoru bumbvedēja «Lancaster» rūkoņu — iesākumā nedrošu un tad pakāpeniski aizvien spēcīgāku, līdz tā izlauzās no ēku aizsega. Un tad zemā lidojumā virs ļaužu grupas, kas bija pulcējusies iepretim vecajai baznīcai, parādījās pasaulē vienīgais «Lancaster», kas joprojām spēj lidot, godinot to septiņu vīru piemiņu, kuri pirms 70 gadiem gāja bojā cīņā par brīvību. Šis mirklis likās kā burvestība, un neviens no klātesošajiem nekad neaizmirsīs aizkustinošo piedzīvojumu.

Kandidātes iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
Lejasnormandijas reģions aicina ikvienu atbalstīt ierosinājumu iekļaut pludmales, kur notika desantēšanās, Pasaules mantojuma sarakstā, izmantojot vietni www.liberte-normandie.com.

Reģions cer, ka 2014. gads būs kandidatūru izvirzīšanai labvēlīgs, un pieteikums šim ierosinājumam tiks iesniegts notikuma piemiņas gada laikā. Vairāk nekā pieci miljoni cilvēku ik gadu apmeklē «D-dienas» norises vietas, proti, piecas pludmales, kurām tika doti kodēti nosaukumi — «Utah»«Omaha», «Gold», «Sword» un «Juno».

Šīs piemiņas vietas, ko apmeklē tūristi, simbolizē cilvēces pamatvērtības — mieru, brīvību un spēju izlīgt. Ikviens atceras, kā Žaks Širaks sarokojās ar Gerhardu Šrēderu Kānas muzeja memoriālā 2004. gada 6. jūnijā.

Kopš tā laika «D-dienas» pludmales ir kalpojušas par jaunatnes pulcēšanās vietu miera un piemiņas pasākumos, apliecinot izlīgumu un draudzību starp Franciju un Vāciju.

«Mūsu kandidatūra uzrunā visu pasauli, jo visa pasaule ierodas uz šīm pludmalēm. Tiesa, tajās jūtamas Otrā pasaules kara rētas, bet tās ir vienas no nedaudzajām vietām, kur drūmās atmiņas par konfliktu ir remdētas. Tās simbolizē mieru un izlīgumu starp bijušajiem ienaidniekiem,» pauda Lejasnormandijas reģiona prezidents Lorāns Bovuā.

Vislielākais jūras desants
«D-dienas» uzbrukums bija vērienīgākā jūras desantoperācija un lielākā militārā kampaņa, kādu pasaule jebkad bija pieredzējusi.

Normandijā izcēlās vairāk nekā 150 000 sabiedroto spēku karavīru (no tiem amerikāņi (arī gaisa desants) «Omaha» un «Utah» pludmalēs — 73 000, briti (arī gaisa desants) «Gold» un «Sword» pludmalēs — 61 715, kā arī 21 400 kanādieši — «Juno» pludmalē). Gaisa desanta spēkos (iekļauti iepriekšminētajos skaitļos) bija 23 400 karavīri.

Izsēšanos atbalstīja 11 590 lidmašīnas, un sabiedroto spēku lidmašīnu veikto izlidojumu skaits bija gandrīz 14 674. No visām lidmašīnām 127 tika zaudētas.

Uz jūras operācijā «Neptūns» bija iekļauti apmēram 7000 flotes kuģi, 1213 kaujas kuģi, 4126 desantkuģi un desanta transportkuģi, 736 palīgkuģi un 864 tirdzniecības kuģi. Jūras operācijā «Neptūns» iekļautais personālsastāvs — gandrīz 200 000.

Līdz 11. jūnijam pludmalēs bija desantējušies 326 547 karavīri, izcelti 54 186 transportlīdzekļi un 104 428 tonnas apgādes līdzekļu.

«Utah» — segvārds vistālāk uz rietumiem izvirzītajai pludmalei starp «Pouppeville» un «La Madeleine», 3 jūdzes gara; ASV 1. armijas 7. korpuss. Kaujas zaudējumi šeit bija visniecīgākie no visām desantēšanās vietām — no 23 000 karavīru 197 tika nogalināti vai ievainoti.

«Omaha» — segvārds pludmalei starp «Sainte-Honorine-des-Pertes» un «Viervillesur-Mer», 6 jūdzes gara. Amerikāņi zaudēja 2400 karavīrus. 34 000 sabiedroto spēku karavīru bija izsēdušies līdz ar nakts iestāšanos.

«Gold» — segvārds pludmalei no «Longues-sur-Mer» līdz «La Riviere», 5 jūdzes gara un ietver «Arromanches», kur tika izveidota «Mulberry» osta. Līdz ar nakts iestāšanos šeit bija izsēdušies 25 000 britu karavīru; britu zaudējumi — 400 karavīri.

«Juno» — segvārds pludmalei, kas aptvēra abas «Courseulles-sur-Mer» ostas puses no «La Riviere» līdz «Saint-Aubin-sur-Mer», 6 jūdzes gara. «Juno» izsēdās 21 400 kanādiešu un britu karavīri. Zaudējumi — 1200 vīri.

«Sword» — segvārds pludmalei, kas stiepās 5 jūdžu garumā no «Saint-Aubinsur-Mer» līdz «Ouistreham», pie Ornas upes grīvas. Šeit izsēdās 29 000 britu karavīru kopā ar franču un britu desantniekiem. Briti zaudēja 630 karavīrus.

Tulkojis Andrejs Līcis.

6. jūnijs — «D-diena» Ziemeļfrancijā

1944. gada 6. jūnija agrā rītā Francijas ziemeļu piekrastē Normandijā izbūvētajos bunkuros snaudošie vācu karavīri ieraudzīja līdz tam neredzētu skatu: cik vien tālu sniedzās skatiens, jūra bija pilna ar karakuģiem. Pasaules vēsturē šis rīts iegājis kā «D-Day» jeb «D-diena», militārajā terminoloģijā šis uzbrukums bija nosaukts par operāciju «Neptūns». Ilgi gaidītais pret Hitleru vērstās koalīcijas jeb sabiedroto uzbrukums Ziemeļfrancijā bija sācies. Operācija «Neptūns» iegāja pasaules militārajā vēsturē kā vērienīgākā jūras desantoperācija — tajā vienlaikus krastā izcēlās 156 000 vīru, un tās īstenošanā bija iesaistīti gandrīz 7000 dažādu tipu kara un tirdzniecības kuģu, kā arī ap 30 000 desantlaivu un dažādu citu peldlīdzekļu.

Sabiedroto karaspēka desantoperācija Normandijā tika gatavota ilgi un rūpīgi. Politiskais lēmums par sabiedroto karaspēka desantēšanu Eiropā, lai tur atklātu otru fronti pret hitlerisko Vāciju, tika pieņemts jau 1943. gada janvārī starptautiskajā konferencē Kasablankā. Šo lēmumu apstiprināja arī antihitleriskās koalīcijas vadošo valstu Lielbritānijas, ASV un Padomju Savienības galotņu tikšanās reizē Teherānā 1943. gada novembrī.

Gatavošanās desantoperācijai paredzēja  iespējamo desantēšanās vietu analīzi, kara-spēka treniņus, kā arī uzbūvēt paātrinātā tempā lielu skaitu dažādu peldlīdzekļu un desantēšanās laivu. Tāpat bija jāizanalizē vācu nocietinājumu sistēma un vācu kara-spēka novietojuma shēmas, turklāt jāparedz desantēšanās bēguma laikā, kad krastā ir vieta, kur karaspēkam izvietoties. Jau krietnu laiku pirms «D-dienas» sākuma sabiedroto valstu speciālie dienesti sāka vērienīgas dez­informācijas operācijas, lai maldinātu ienaidnieka izlūkus par iespējamo galvenā trieciena virzienu. Ar britu un amerikāņu
izlūkdienestu palīdzību vāciešiem mēģināja iegalvot, ka sabiedroto karaspēks gatavojas izcelties Norvēģijā, Grieķijā un citur, tikai ne Normandijā. Zināmā mērā tas izdevās, jo Vācijas bruņoto spēku vadība līdz pat 6. jūnija dienas vakaram neticēja, ka tieši Normandijā noticis sabiedroto armiju galvenais uzbrukums.

Sākumā bija paredzēts, ka uzbrukums Francijas ziemeļu piekrastei sāksies 1944. gada maijā, taču laika apstākļi šajā mēnesī bija ļoti nelabvēlīgi un desantoperāciju atlika līdz jūnija sākumam. Uzbrukumu plānoja 5. jūnijā, taču arī šajā dienā jūrā valdīja ļoti slikti laika apstākļi. Gaidīt gan vairs nevarēja, un sabiedroto karaspēka virspavēlnieks Eiropā, kā arī Normandijas desant­- operācijas vadītājs amerikāņu ģenerālis Dvaits Eizenhauers parakstīja pavēli par operācijas «Neptūns» sākumu nākamās dienas rītā. 5. jūnija vakarā amerikāņu, britu un franču karavīri izvietojās sākuma pozīcijās, gatavojoties šķērsot Lamanša šau­rumu. Dažas stundas pēc pusnakts Vācijas kontrolēto Francijas gaisa telpu šķērsoja liels skaits sabiedroto lidmašīnu, kas virs Normandijas piekrastes izmeta apmēram 10 000 ASV armijas 82. un 101. gaisa desanta divīzijas karavīru, kuru uzdevums bija sekmēt sabiedroto jūras desanta operāciju, veicot dažādas diversijas ienaidnieka aizmugurē. Gaisa desantoperācija cieta neveiksmi, jo lidmašīnas lidoja cauri biezam mākoņu slānim, turklāt pilotiem bija aizliegts lietot radiosakarus, tādējādi desantēšanās notika tālu no paredzētajām vietām, bieži vien tiešā vācu karaspēka daļu tuvumā.

Pussešos no rīta sākās operācijas «Nep­tūns» jūras fāze. Sabiedroto izcelšanās Normandijas piekrastē notika rajonā no Ornas upes ietekas jūrā līdz Ozvilas komūnai. Šī teritorija operatīvajās kartēs bija sadalīta piecos galvenajos uzbrukuma sektoros ar kodētiem nosaukumiem «Jūta», «Omaha», «Golda», «Džūno» un «Svorda», ko paši karavīri dēvēja par «pludmalēm». Desantoperācijā piedalījās Lielbritānijas, ASV, Kanādas un Šarla de Golla komandētās «Brīvās Francijas» armiju karavīri. Vissīvāko pretošanos sabiedrotie sagaidīja «Omahas» sektorā, arī vislielākos zaudējumus cieta tieši tur. «Omahas pludmalē» vācieši bija uzcēluši pamatīgu nocietinājumu sistēmu, ko aizsargāja aiz stāvajām piekrastes klintīm noslēptā artilērija. Šajā sektorā sabiedroto izlūkdienests pieļāva rupju kļūdu, jo nenoskaidroja, ka šo posmu aizstāv pieredzējušas vācu kaujas vienības, bet palika pārliecībā, ka tur dislocēti parasti Vācijas armijas rezervisti. «Omahas pludmalē» krita vairāk nekā 2500 amerikāņu karavīru. Citos desantēšanās sektoros sabiedroto sekmes bija labākas — «Džūno», «Goldas» un «Jūtas» sektorā sabiedroto armijas ieņēma piekrastes zonu, kā arī piekrastes tuvumā esošās apdzīvotās vietas. Vācu karaspēks bija spiests atkāpties kontinenta iekšienē. «Svordas» sektorā uzbrūkošais britu karaspēks ģenerāļa Bernarda Montgomerija nospraustos mērķus sasniedza tikai daļēji, proti, «pludmale» gan tika ieņemta, bet vācu rokās palika stratēģiski svarīgais transporta mezgls — Kānas pilsēta, kuru ieņemt izdevās tikai pēc divu mēnešu ilgām kaujām.

6. jūniju amerikāņu vēstures publicistikā vēlāk nodēvēja par «visgarāko dienu». Kad šī vēsturiskā diena gāja jau uz beigām, bija skaidrs, ka galvenie sabiedroto stratēģiskie mērķi Normandijā bija izcīnīti — vācu armijas aizsardzība sāka brukt, un sabiedroto karaspēks bija ieņēmis visu uzbrukuma zonas piekrastes līniju un iegājis apmēram 20—30 km Francijas iekšzemes teritorijā. Sabiedroto aviācija savā kontrolē pilnībā bija pārņēmusi gaisa telpu virs Normandijas, bet sabiedroto kuģi varēja netraucēti pārvietoties Lamanša šaurumā. «D-dienas» laikā bija krituši aptuveni 7000 sabiedroto karavīru. Sākās vērienīga sabiedroto karaspēka pārdislokācija uz Ziemeļfrancijas piekrasti, lai turpinātu realizēt nākamo stratēģiskās kaujas operācijas fāzi — uzbrukumu vācu pozīcijām Francijas kontinentālajā teritorijā. Šis uzbrukums militārajā terminoloģijā ieguva apzīmējumu «Overlord» un paredzēja Francijas ziemeļrietumu teritorijas atbrīvošanu no vācu karaspēka ar sekojošu virzīšanos Francijas galvaspilsētas Parīzes virzienā. «D-diena» iezīmēja gan Francijas teritorijas un visas Rietumeiropas atbrīvošanas sākumu, gan arī iezvanīja hitleriskās Vācijas sakāvi, jo pēc sabiedroto spēku sekmīgās izvēršanās Normandijā gandrīz visi Vācijas militārie un politiskie vadoņi saprata, ka karš ir neglābjami zaudēts.

Sagatavojis Juris Ciganovs.
Foto — no izdevuma «Normandie Album Memorial.
6 juin-22 aout 1944».

Atklāta piemiņas zīme Piņķu baznīcā

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis uzrunā pasākuma dalībniekus pie Piņķu kaujai veltītā pieminekļa.

Pirms 95 gadiem Pierīgā, tagadējā Babītes novada Piņķu apkārtnē norisinājās nozīmīgi Latvijas Neatkarības kara (1918.— 1920.) notikumi. 1919. gada 22. maijā sākās pretlieliniecisko spēku vispārējais uzbrukums Rīgai. Pēc plāna bija paredzēts, ka uzbrukumā tobrīd lielinieku Padomju Latvijas armijas kontrolē esošajai Latvijas galvaspilsētai piedalīsies trīs karaspēka kolonnas, no kurām vienā bija iedalīta toreiz latviešu sabiedrotā Baltijas landesvēra operatīvajā pakļautībā esošā Atsevišķā latviešu brigāde pulkveža Jāņa Baloža (vēlākā ģenerāļa un kara ministra) vadībā. J. Baloža brigādei bija jāuzbrūk Rīgai, virzoties no Klīves muižas (Jelgavas novads) uz Priedaini un no Ložmetējkalna rajona uz Dzilnuciemu. Tieši šīs otrās grupas uzdevums bija pārtvert un sagūstīt Tīreļpurvā un Piņķos nocietinājušos lieliniekus. Kaujas grupas sastāvā ietilpa brigādes Studentu bataljons. Piņķu rajonā bataljona karavīri sastapa negaidīti sīvu pretošanos, jo šeit lielinieki bija pamatīgi nocietinājušies: pie baznīcas un kapsētas bija izveidota nocietinājumu sistēma un dzeloņdrāšu aizžogojumi. Sīvas kaujas Piņķos un apkārtnē notika visu 22. maiju, līdz beidzot vakarā lielinieki atkāpās Bolderājas virzienā. Sasniedzot Babītes dzelzceļa staciju, Baloža brigādes vīri ieguva bagātīgas kara trofejas: 10 vilciena vagonus ar pārtiku, apmēram 1000 artilērijas lādiņu, divas smagās lauka haubices un citus materiāli tehniskus līdzekļus, kuru brigādei katastrofāli trūka. 23. maijā Atsevišķās latviešu brigādes vīri svinīgi iesoļoja savas valsts atbrīvotajā galvaspilsētā.

Svinīgajā piemiņas plāksnes atklāšanas pasākumā dziedāja Babītes novada jauniešu koris «Maska».

Šogad 23. maijā ar vērienīgiem pasākumiem atzīmēja šīs kaujas 95. gadadienu. Šajā dienā Babītes novada centrā pie Piņķu kaujai veltītā pieminekļa notika piemiņas pasākums, kurā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku, novada pašvaldības un sabiedrības pārstāvji  — NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija. Savukārt  Piņķu Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā svinīgi tika atklāta atgūtā vēsturiskajai kaujai veltītā piemiņas plāksne.

1939. gadā šo plāksni pie Piņķu baznīcas iekšsienas atklāja tajā pašā dienā, kad, klātesot toreizējam Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim un kara ministram Jānim Balodim, lai godinātu 20. gadadienu, kopš iz­- cīnīta Piņķu kauja, atklāja pieminekli Atsevišķās latviešu brigādes Studentu bataljona karavīriem. Pieminekli pelēkā granītā darinājis tēlnieks Jānis Briedis, savukārt līdzekļus pieminekļa celšanai (ap 9000 latu) vākusi Latviešu studentu korporāciju biedrību savienība.

Padomju okupācijas laikā 20. gs. četr­desmito gadu beigās piemineklis tika iznīcināts, bet 1951. gadā no baznīcas sienas pazuda arī plāksne. Pagājušā gada nogalē šo plāksni negaidītā kārtā atrada, veicot remontdarbus Rīgas Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Izrādījās, ka plāksne saglabāta, pateicoties Piņķu baznīcas un Rīgas Sv. Jāņa baznīcas ilggadējam mācītājam Jānim Liepiņam, kurš bija parūpējies, lai tā tiktu demontēta un noslēpta Rīgā. Pieminekli Piņķos atjaunoja un atklāja 2003. gada decembrī, bet šogad savā vietā atgriezās arī atrastā plāksne.

Sagatavojis Juris Ciganovs.
Foto — Gatis Dieziņš.

Nā­kot­nes vār­dā

Edī­te Son­do­vi­ča

Fo­to — Armīns Janiks.

Ša­jā pa­va­sa­rī kār­tē­jo rei­zi va­rē­ja pār­lie­ci­nā­ties, cik traus­la ir brī­vī­ba tau­tām, ja to ap­dzī­vo­tās te­ri­to­ri­jas kļūst par lie­lo spē­lē­tā­ju sav­tī­go in­ter­ešu ob­jek­tiem. Vai dā­ņu re­ži­so­re Kir­ste­na Dēl­hol­ma jan­vā­rī no­ti­ku­ša­jā R. Vāg­ne­ra ope­ras «Rien­ci. Tri­umfs un sa­kā­ve» uz­ve­du­mā jau ne­brī­di­nā­ja, ka lie­lā kai­mi­ņa Ka­laš­ņi­ko­va au­to­māts jo­pro­jām ir vērsts pret brī­vī­bu? Var­būt māk­sli­nie­cei tas iz­nā­ca ne­ap­zi­nā­ti… Un to­mēr par to šo­pa­va­sar jā­do­mā it bie­ži. Po­šo­ties uz Alūk­sni, pār­la­sī­ju, ko, tie­ko­ties ar Cē­su Skol­nie­ku ro­tas ka­ra­vī­riem 1929. ga­dā, sa­cī­jis vie­dais igau­nis ģe­ne­rā­lis Jo­hans Lai­do­ners: «Lat­vju un igau­ņu tau­tu lik­te­ņi bi­ju­ši vie­nā­di: mūs ap­draud vie­nā­das bries­mas, un, lai sar­gā­tu sa­vu tau­tu in­te­re­ses, sa­vas val­stis, mums ir ti­kai vie­na ie­spē­ja — cie­ša kop­dar­bī­ba starp abām tau­tām un val­stīm. To vis­la­bāk sa­pro­tam mēs, kas ņē­ma da­lī­bu grū­tās cī­ņās 1919. ga­dā. (..) Jo vai­rāk tā do­mā­jo­šu pil­so­ņu būs Lat­vi­jā un Igau­ni­jā, jo stip­rā­ka būs abu tau­tu nā­kot­ne.»

Teik­tais jo­pro­jām ir ak­tu­āls. Sa­vas dro­šī­bas un nā­kot­nes dēļ jā­pa­tur prā­tā, cik dār­gi mak­sāts par brī­vī­bu, par val­sti. Pirms 95 ga­diem, 26. mai­jā at­brī­vo­jot Val­mie­ru, 6. igau­ņu kāj­nie­ku pul­ka skol­nie­ku ro­ta ar dros­mī­gu cī­ņas spa­ru ie­dves­mo­ja Val­mie­ras pui­kas. Sa­va sko­lo­tā­ja Al­frē­da Luk­sti­ņa va­dī­bā vi­ņi de­vās igau­ņiem pa­lī­gā. Jū­ni­ja sā­ku­mā val­mie­rie­šiem pie­vie­no­jās Cē­su jaun­ie­ši. Cī­ņu ugu­nīs no­rū­dī­jās 2. Cē­su pul­ka 8. skol­nie­ku ro­ta. Brī­vī­bas cī­ņu lai­kā ro­ta zau­dē­ja 9 kri­tu­šos, 25 ti­ka ie­vai­no­ti, vi­ņu vi­dū 14—15 ga­du ve­ci zē­ni. Pēc des­mit ga­diem, kad at­zī­mē­ja Cē­su kau­ju 10. ga­da­die­nu, bi­ju­šie ka­ra­vī­ri no­lē­ma di­bi­nāt Skol­nie­ku ro­tas cī­nī­tā­ju bied­rī­bu. Tās gal­ve­nais mēr­ķis — audzi­nāt Lat­vi­jas pat­ri­otus, iz­kopt sko­lu jau­nat­nē tau­tas, brī­vī­bas un dzim­te­nes mī­les­tī­bu. Ar Iz­glī­tī­bas un Ka­ra mi­nis­tri­jas at­bal­stu bied­rī­bai iz­vei­do­jās veik­smī­ga sa­dar­bī­ba ar de­vi­ņām Zie­meļ­lat­vi­jas vi­dus­sko­lām un ģim­nā­zi­jām. Par tau­tas zie­do­ju­miem iz­ga­ta­vo­ja Skol­nie­ku ro­tas bied­rī­bas ka­ro­gu, kas kļu­va par sav­da­bī­gu sim­bo­lu un ik ga­du at­ra­da māj­vie­tu kā­dā no sko­lām. Ka­ro­ga mai­ņas ce­re­mo­ni­jā pie­da­lī­jās valsts mē­ro­gā ievērojami cil­vē­ki, Lat­vi­jas ar­mi­jas virs­nie­ki un bi­ju­šie Skol­nie­ku ro­tas ka­ra­vī­ri. Pirm­ā ka­ro­gu sa­ņē­ma Cē­su valsts ģim­nā­zi­ja 1929. ga­da mai­jā. Līdz Lat­vi­jas oku­pā­ci­jai 1940. ga­da 17. jū­ni­jā ka­rogs Zie­meļ­vi­dze­mes jaun­ie­šiem at­gā­di­nā­ja tē­vu un ve­cā­ko brā­ļu va­roņ­dar­bus Brī­vī­bas cī­ņās, no­sar­gā­jot Lat­vi­jas ne­at­ka­rī­bu. Mērķ­tie­cī­ga dar­ba re­zul­tā­tā līdz Ot­rā pa­sau­les ka­ra sā­ku­mam Lat­vi­jā iz­au­ga jaun­ie­ši, kas bi­ja ga­ta­vi stā­vēt par sa­vu val­sti. Šie jau­nek­ļi kļu­va le­ģen­dā­ri ar dros­mi un ti­cī­bu Lat­vi­jas val­stis­ku­mam, tās ne­at­ka­rī­bai, cī­no­ties pie Ma­do­nas un Mo­res, Kur­ze­mes cie­tok­snī pie Džūk­stes un Les­te­nes. Vi­ņi bi­ja ne­uz­va­ra­mi arī GU­LA­G no­met­ņu ne­cil­vē­cis­ka­jos ap­stāk­ļos. 1991. ga­da jan­vā­rī nu jau sirmie vī­ri ko­pā ar dē­liem bi­ja uz ba­ri­kā­dēm par brī­vu Lat­vi­ju. Ša­jos cil­vē­kos bi­ja ti­cī­ba nā­kot­nei, mī­les­tī­ba pret Lat­vi­ju, un vi­ņi pa­lī­dzē­ja šo stip­ro ga­ru uz­tu­rēt līdz­cil­vē­kos.

Mirklis pie 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekļa. Uz tikšanos 2015. gada maijā Valkā!

20. gad­sim­ta 90. ga­du no­ga­lē As­tra Jan­so­ne, Brī­vī­bas cī­ņu da­līb­nie­ka Al­ber­ta Ame­ri­ka mei­ta, un pe­da­gogs Mā­ris Nik­lass ie­ro­si­nā­ja at­jau­not 1929. ga­dā ie­di­bi­nā­to Cē­su Skol­nie­ku ro­tas tra­dī­ci­ju. At­sau­cī­ga to­reiz bi­ja Aiz­sar­dzī­bas mi­nis­tri­ja un Zie­meļ­lat­vi­jas sko­las. Ne­ma­not sprai­gā dar­bā pa­gā­jis laiks. Svi­nī­gā ka­ro­ga mai­ņa at­jau­no­ta un pa­pil­di­nā­ta. Drīz va­rē­sim no­vēr­tēt piec­pa­dsmit ga­dos pa­veik­to. Var­būt va­rē­tu sa­pul­cēt vi­su šo ga­du jaun­ie­šus? Bū­tu in­te­re­san­ti uz­zi­nāt vi­ņu do­mas, vi­ņu vie­tu val­stī.

Alūksnes ģimnāzijas direktore Daina Dubre-Dobre nodod karogu G. A. Zeibotam, un to saņems Valkas ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga.

Šo­gad, kad at­zī­mē­jam Brī­vī­bas cī­ņu un Lat­vi­jas ar­mi­jas 95. gads­kār­tu, Zie­meļ­vi­dze­mes sko­lu pār­stāv­ji pul­cē­jās E. Gli­ka Alūk­snes valsts ģim­nā­zi­jā. Ie­pa­zīs­to­ties ar sko­lē­nu pre­zen­tā­ci­jām par pa­da­rī­to mā­cī­bu ga­da lai­kā, var vien ap­brī­not jaun­ie­šu un vi­ņu sko­lo­tā­ju iz­do­mu, gan pē­tot Brī­vī­bas cī­ņu vēs­tu­ri, gan at­zī­mē­jot valsts svēt­kus, gan svi­not sko­las ju­bi­le­jas. Pie alūk­snie­šiem cie­mo­ju­sies Dzin­tra Ge­ka, ko­pā ska­tī­ta do­ku­men­tā­lā fil­ma par Si­bī­ri­jā dzi­mu­šo Lat­vi­jas bēr­nu lik­te­ņiem. Do­mā­jot par valsts ro­be­žas dro­šī­bu, sko­lā vieso­ju­šies Valsts
ro­bež­sar­dzes ko­le­džas pa­snie­dzē­ji un ki­no­lo­gi ar sa­viem uz­ti­ca­ma­jiem pa­lī­giem no Rē­zek­nes. Sa­vu­kārt Ojā­ra Vā­cie­ša Gau­jie­nas vi­dus­sko­las sko­lē­ni sa­ko­pu­ši Gau­jie­nas kap­sē­tā ap­be­dī­to piec­u Lāč­plē­ša Ka­ra or­de­ņa ka­va­lie­ru at­du­sas vie­tas. Caur Ojā­ra Vā­cie­ša dze­ju ap­jau­tu­ši lai­ku un mū­žī­bu. Sko­lē­ni pau­da at­zi­nī­bu sko­lo­tā­jām, ku­ras valsts 95. gads­kār­tas svi­nī­ga­jā pa­sā­ku­mā ie­ra­du­šās tau­tas­tēr­pos. Var­būt būs jaun­a tra­dī­ci­ja, un mei­te­nes se­kos la­ba­jam pie­mē­ram!

Lim­ba­žu no­va­da ģim­nā­zi­jas audzēkņi sa­dar­bī­bā ar Mi­nis­tru ka­bi­ne­ta Valsts kan­ce­le­ju ie­pa­zi­nu­šies ar iz­stā­di «Laiks un val­dī­bas lē­mu­mi», kas ti­ka iz­vie­to­ta sko­lā. Rū­jie­nas vi­dus­sko­la sa­ga­ta­vo­ju­si uz­ve­du­mu «No zo­be­na sau­le lē­ca» un ro­si­nā­ja to da­rīt vi­sas sko­las, jo tas ­stip­ri­na pat­ri­otis­mu, sniedz emo­ci­onā­lu pār­dzī­vo­ju­mu un jaun­as zi­nā­ša­nas, dzi­ļā­ku iz­prat­ni par Brī­vī­bas cī­ņu vēs­tu­ri.

Svētku sarīkojuma atklāšanā M. Niklass (1. rindā no kreisās), Jaunsardzes departamenta direktors A. Strazdiņš, atv. viceadmirālis G. A. Zeibots un atv. brigādes ģenerālis K. Krēsliņš.

Savukārt Maz­sa­la­cas vi­dus­sko­las audzēk­ņi bi­ja pie­da­lī­ju­šies Igau­ni­jas ka­ra­vī­ru Brā­ļu ka­pu at­klā­ša­nā. Val­mie­ras valsts ģim­nā­zi­jas audzēk­ņi iz­vē­lē­ju­šies sev de­vī­zi — «To da­rī­ju es, ko da­rī­si tu!», un dar­bi šķī­rušies. Iz­zi­nāts no­vad­nie­ka māk­sli­nie­ka Gus­ta­va Klu­ča sa­rež­ģī­tais mūžs. Pē­tī­ta Val­mie­ras sko­lo­tā­ju se­mi­nā­ra 110 ga­du vēs­tu­re. Ģim­nā­zi­ja le­po­jas ar sa­vu ģer­bo­ni un ci­tiem la­biem dar­biem. Prie­cē­ja pla­kāts par des­mit Zie­meļ­vi­dze­mes sko­lām — Cē­su Skol­nie­ku ro­tas ka­ro­ga tra­dī­ci­ju ko­pē­jām.

Smil­te­nē skais­ti svi­nē­ta ģim­nā­zi­jas 105. dzim­ša­nas die­na, lie­kot uz­zie­dēt pat ak­me­ņiem un sa­lū­ta vie­tā ie­de­dzot lā­pas. Stal­bē sko­lē­ni ie­kār­to­ju­ši 1919. ga­dā no­ti­ku­šās kau­jas ie­ra­ku­mus. Val­kas ģim­nā­zi­jā no­piet­ni pie­vēr­su­šies iz­ci­lā no­vad­nie­ka Lat­vi­jas ar­mi­jas ģe­ne­rā­ļa Pē­te­ra Ra­dzi­ņa mū­ža iz­pē­tei, un tieši vi­ņi šogad sa­ņē­ma Skol­nie­ku ro­tas ka­ro­gu.

Zie­meļ­vi­dze­mes sko­lu pār­stāv­ji pie­da­lī­jās svēt­ku gā­jie­nā par go­du 95. ga­da­die­nai, kopš Alūk­sni 29. mai­jā no lie­li­nie­kiem at­brī­vo­ja 2. igau­ņu jāt­nie­ku pulks un 1. (vē­lāk 4.) Val­mie­ras kāj­nie­ku pulks. Pie pie­mi­ņas ak­mens, kas at­klāts pirms 15 ga­diem, ­ska­nē­ja abu valstu him­na un pat­ri­otis­kas dzies­mas, ko iz­pil­dī­ja vī­ru ko­ris «Bal­tie bēr­zi» no Val­mie­ras un vī­ri no Igau­ni­jas pil­sē­tas Ve­ru. Svēt­ku no­ska­ņu ra­dī­ja Na­ci­onā­lo bru­ņo­to spēku or­ķes­tris, Kāj­nie­ku sko­las ka­ra­vī­ru skais­tā ie­rin­da, Igau­ni­jas Aiz­sar­dzī­bas spē­ku ka­ra­vī­ri un ASV ka­ra­vī­ru gru­pa, kā arī bra­šais Alūk­snes ģim­nā­zi­jas pū­tē­ju or­ķes­tris. Skais­ti svēt­ki, ja vien alūk­snie­ši ne­bū­tu pie­mir­su­ši pie sa­vām mā­jām uz­vilkt valsts ka­ro­gu.

Skol­nie­ku ro­tas tra­dī­ci­ju ko­pē­ji tur­pi­nā­ja vēs­tu­res zi­nā­ša­nu kon­kur­su un mi­li­tā­ro sta­fe­ti. Pēc tam vi­si de­vās uz Kāj­nie­ku sko­lu, kur pie 7. Si­gul­das kāj­nie­ku pul­ka at­jau­no­tā pie­mi­nek­ļa no­ti­ka ka­ro­ga mai­ņas ce­re­mo­ni­ja. Ta­jā pie­da­lī­jās arī iz­glī­tī­bas un zi­nāt­nes mi­nis­tre Ina Dru­vie­te, iz­sa­kot at­zi­nī­bu par jaun­ie­šu vei­ku­mu Skol­nie­ku ro­tas ka­ro­ga tra­dī­ci­ju kop­ša­nā. Jaun­sar­dzes de­par­ta­men­ta di­rek­tors An­sis Straz­diņš uz­svēra Jaun­sar­dzes no­zī­mī­go vie­tu arī ša­jā pa­sā­ku­mā. Līdz šim cī­nā­mies ar se­kām, bet Jaun­sar­dze va­rē­tu būt jaun­ie­šus ap­vie­no­jo­šais spēks valsts mē­ro­gā. At­liek pie­bilst, ka tad ne­bū­tu jā­rai­zē­jas par pa­pil­di­nā­ju­mu pro­fe­si­onā­la­jai ar­mi­jai, un tas ir ļo­ti sva­rī­gi Lat­vi­jas nā­kot­nei.

Lai god­prā­tī­gi tur­pi­nā­tu sāk­to dar­bu, 17. jū­ni­jā ar Zie­meļ­vi­dze­mes sko­lu di­rek­to­riem tik­sies Latvijas ģenerāļu kluba valdes priekšsēdētājs Gai­dis An­drejs Zei­bots, Mā­ris Nik­lass, Iz­glī­tī­bas un zinātnes mi­nis­tri­jas pār­stā­vis un Jaun­sar­dzes va­dī­ba. Sa­va valsts jā­ceļ un jā­sar­gā paš­iem!