Kal­pa­ka bal­le

Re, arī zvaig­znēs ie­rak­stīts
Tas pats, kas lau­kos pla­šos:
Jā­mek­lē sud­rabs, tas bal­tais, kas trīc
Te­pa­tās — mū­sos pa­šos.
/I. Zie­do­nis/

Arī mū­sos pa­šos kā ik pa­va­sa­ri no jaun­a ie­ska­nas snau­do­šais pat­ri­otisms. Jau no­vem­bris sir­dīs ie­dedz sve­cī­šu lies­mas, kas cau­ri tum­ša­jiem zie­mas mē­ne­šiem mums rā­da gais­mu dvē­se­lei līdz pa­va­sa­rim, līdz lai­kam, kas Lat­vi­jas valsts vēs­tu­rē ie­rak­stī­ti ar asi­nīm — Ne­at­ka­rī­bas cī­ņām.

Arī šo­pa­va­sar Pul­kve­ža Os­ka­ra Kal­pa­ka pie­mi­ņas fonds ko­pā ar piec­ām Kal­pa­ka ba­tal­jo­na At­se­viš­ķās stu­den­tu ro­tas kor­po­rā­ci­jām, ar Rī­gas Lat­vie­šu bied­rī­bas un Na­ci­onā­lo bru­ņo­to spē­ku at­bal­stu 1. mar­tā aici­nā­ja uz ik­ga­dē­jo Kal­pa­ka bal­li. Ne­kas nav mai­nī­jies — arī šo­gad bal­lē sa­ņem­tie zie­do­ju­mi ir pa­re­dzē­ti lab­da­rī­bas mēr­ķim, kas sais­tīts ar Lat­vi­jas val­stij no­zī­mī­giem no­ti­ku­miem vai per­so­nī­bām.

Ne­at­ka­rī­bas cī­ņu va­ro­ņus mēs at­ce­ra­mies mu­ze­jos, par vi­ņiem la­sām grā­ma­tās, pie­mi­nām da­žā­dos vei­dos, bet arī šo­dien mūsu vidū ir va­ro­nī­gi cil­vē­ki — ka­ra­vī­ri, kas tie­ši tā­pat kā pirms 95 ga­diem ir ga­ta­vi ziedoties sa­vas valsts brī­vī­bas un ne­at­ka­rī­bas la­bā. Ik­die­nā mēs par to ne­aiz­do­mā­ja­mies, rei­zēm pat in­dī­gi uz­do­dam jau­tā­ju­mus — nu, kā­pēc mū­sē­jiem jā­brauc ka­rot sve­šās zem­ēs, tas ta­ču mūs ne­skar! Ša­jā ik­die­nas pa­vir­šī­bā mēs ne­pa­do­mā­jam par to, cik ļo­ti ma­za ir pa­sau­le, cik tu­vu mēs cits ci­tam esam, cik sva­rī­gi ir just sa­bied­ro­tā ple­cu dien­die­nā. Īpa­ši šo­brīd! Šo Lat­vi­jas val­stij sva­rī­go sa­jū­tu stip­ri­na Na­ci­onā­lie bru­ņo­tie spē­ki, ar sa­vām vie­nī­bām kopš 1996. ga­da pie­da­lo­ties starp­tau­tis­ka­jās ope­rā­ci­jās. Pil­dot die­nes­ta pie­nā­ku­mus, Lat­vi­ja ir zau­dē­ju­si sep­ti­ņus sa­vus ka­ra­vī­rus. Sa­ņe­mot skum­jo zi­ņu, mēs pār­dzī­vo­jam, jū­tam līdz­i tu­vi­nie­kiem, bet tad tie pa­liek vien vār­di. Ta­ču šie ka­ra­vī­ri ir ne vien liels zau­dē­jums un sā­pes ģi­me­nēm, bet arī vi­ņu die­nes­ta bied­riem. Tie­ši pēc NBS ka­ra­vī­ru ini­ci­atī­vas tiek vāk­ti zie­do­ju­mi mūs­die­nās kri­tu­šo ka­ra­vī­ru pie­mi­nek­ļa celt­nie­cī­bai Āda­žu mi­li­tā­ra­jā bā­zē. Un šo­gad ko­pā ar bru­ņo­to spē­ku pār­stāv­jiem ti­ka no­lemts, ka 2014. ga­da Kal­pa­ka bal­les mēr­ķis būs zie­dot lī­dzek­ļus šim pie­mi­nek­lim, lai īpa­ši iz­cel­tu mūs­die­nās bo­jā­gā­ju­šo ka­ra­vī­ru vār­dus Lat­vi­jas vēs­tu­rē.

Kaut arī Kal­pa­ka bal­le šo­gad pul­cē­ja ma­zāk da­līb­nie­ku ne­kā pa­ras­ti, to­mēr sa­vu mi­si­ju pil­dī­ja go­dam. Zie­do­ju­ma mēr­ķim tiks no­do­ti vai­rāk ne­kā 2000 eiro, un bal­les lai­kā ne viens vien pil­nī­gi ci­tā gais­mā ie­rau­dzī­ja ka­ra­vī­rus un vi­ņu dar­ba skar­bā­ko šķaut­ni. Bal­les da­līb­nie­ki ti­ka ie­pa­zīs­ti­nā­ti ar Āda­žu mi­li­tā­ra­jā bā­zē plā­no­tā pie­mi­nek­ļa ide­ju un pro­jek­tu.

Šo­gad Kal­pa­ka bal­le va­rē­ja le­po­ties ar jaun­ie­gu­vu­mu — drau­dzī­ba ar Lat­vi­jas Māk­slas aka­dē­mi­jas Stu­den­tu pa­do­mi ļā­va ne vien sa­ņemt in­te­re­san­tus jaun­o māk­sli­nie­ku zie­do­tos dar­bus, bet arī prie­cē­ja ar pro­fe­si­onā­lu un iz­sme­ļo­šu in­for­mā­ci­ju par māk­slas dar­biem un to au­to­riem.

Pa­tei­co­ties ar­vien cie­šā­kai un daudz­pu­sī­gā­kai At­se­viš­ķās stu­den­tu ro­tas kor­po­rā­ci­ju un NBS Big­ben­da sa­dar­bī­bai, Kal­pa­ka bal­lē ska­nē­ja arī jauns bal­les de­ju re­per­tu­ārs, kas īpa­ši prie­cē­ja de­jot gri­bē­tā­jus un pra­tē­jus. Par to īpašs pal­dies kor­po­rā­ci­jas «Let­to­ni­a» fi­lis­tram Ro­dže­ram Mi­ķel­so­nam.

Ar gan­da­rī­ju­mu va­ram in­for­mēt arī par ci­tiem ga­da lai­kā pa­veik­ta­jiem dar­biem. Ie­priek­šē­jās Kal­pa­ka bal­les zie­do­ju­ma mēr­ķis bi­ja vākt lī­dzek­ļus, lai at­jau­no­tu pie­mi­ņas plāk­sni pie Lat­vi­jas Na­ci­onā­lā te­āt­ra par go­du tam, ka ša­jā na­mā pa­slu­di­nā­ta Lat­vi­jas valsts di­bi­nā­ša­na. 2013. ga­da 16. no­vem­brī, klāt­esot Valsts pre­zi­den­tam An­drim Bēr­zi­ņam, Saei­mas priekš­sē­dē­tā­jai Sol­vi­tai Ābol­ti­ņai, NBS va­dī­bai un kor­po­rā­ci­jām, pie Lat­vi­jas Na­ci­onā­lā te­āt­ra ēkas ti­ka at­klā­ta māk­sli­nie­ku Ēri­ka Cēr­pi­ņa un Gļe­ba Pan­te­ļē­je­va vei­do­tā pie­mi­ņas plāk­sne ar pa­skaid­ro­jo­šu tek­stu an­gļu, vā­cu un krie­vu va­lo­dā.

Sa­vu­kārt 20. de­cem­brī At­se­viš­ķās stu­den­tu ro­tas kor­po­rā­ci­jas at­zī­mē­ja ro­tas di­bi­nā­ša­nas 95. ga­da­die­nu, li­te­rā­ra­jā va­ka­rā tie­ko­ties ar bru­ņo­to spē­ku pār­stāv­jiem un ie­pa­zīs­tot ne vien ka­ra­vī­ra ik­die­nu no sie­vie­tes skat­pun­kta, bet arī uz­zi­not par ik­die­nu mi­si­jā.

Ar gan­da­rī­ju­mu jā­sa­ka, ka Kal­pa­ka bal­le pēc 12 ga­diem ir kļu­vu­si ne vien par sa­tik­ša­nās vie­tu da­žā­diem ļau­dīm, kam sva­rīgs Lat­vi­jas val­stis­kums, bet arī bi­ju­si ie­dves­mas avots un ie­ro­si­nā­tājs no­zī­mī­gām ide­jām un pro­jek­tiem, kā arī vei­ci­nā­ju­si cie­šā­ku sa­dar­bī­bu starp kor­po­rā­ci­jām un NBS vie­nī­bām.

Lai mums vi­siem spēks būt stip­riem sa­vā val­stis­ku­ma ap­zi­ņā un pār­lie­cī­bā!
Kal­pa­ka bal­les rī­ko­tā­ju vār­dā
Pul­kve­ža Os­ka­ra Kal­pa­ka pie­mi­ņas fon­da val­des lo­cek­le,
Stu­den­šu kor­po­rā­ci­jas Dau­ga­vie­te! fi­lis­tre Kai­va Kras­ti­ņa.