Barikādes. Veterānu vietā nāk jaunie

Taivo Trams

Foto — Gatis Dieziņš un Normunds Mežiņš.

Tas bija pavisam citāds laiks. Atšķirīgs no šodienas.

Nupat janvāra vidū jaunākais puika gatavoja skolai darbu par barikāžu laiku un vaicāja, kā toreiz bijis — vai cilvēki bija nobijušies, bēdīgi? Atbildi meklēt ilgi nevajadzēja — šķiet, tas notika pavisam nesen, un 24 gadi ir saspiesti īsā vēstures nogrieznī. Tāpēc arī izjūtas šķiet vēl pavisam svaigas. Un atbilde ir vienkārša — nobijušos un bēdīgu cilvēku tur nebija. Baiļu sajūta bija kaut kur pavisam līdzās, bet nobijušos cilvēku ielās nebija — ja esi nobijies, uz barikādēm neiesi. Taču Vecrīga un Zaķusala bija ļaužu pārpilnas. Toreiz bija sajūta, ka mainās kaut kas ļoti būtisks. Bija pārliecība, ka viss būs labāk nekā līdz tam. Bija ticība Latvijai.

Atmiņu ugunskurs

Šogad, pieminot 1991. gada barikāžu laika notikumus un upurus, vairākkārt nācās dzirdēt atziņu, ka barikāžu dalībnieku kļūst arvien mazāk. Tas šķiet nedaudz neparasti, jo, kā jau teikts, liekas, ka tas bija vēl pavisam nesen. Taču ir pagājis gandrīz vesels gadsimta ceturksnis, un tie Latvijas ļaudis, kas uz barikādēm stājās cienījamā vecumā, ir jau citā saulē. Toties barikāžu atceres pasākumu apmeklētāju kļūst arvien vairāk, un lielāko jaunpienācēju daļu veido tieši jaunieši. Tā ir cerīgā atziņa no šī gada pasākumiem.

Atmiņu ugunskursViens no emocionāli piesātinātākajiem barikāžu atceres pasākumiem norisinājās 13. janvārī Zaķusalā, kur tika iedegts piemiņas ugunskurs un jaunsargu zvērestu deva 68 jaunsargi no dažādiem Latvijas novadiem. Pirms tam turpat Zaķusalā notika barikāžu notikumu rekonstrukcijas spēle, kurā jaunsargiem nācās būvēt arī savas barikāžu rekonstrukcijas. Vakarā, jau pie iedegtā ugunskura, 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda dibinātājs un prezidents Renārs Zaļais izteica cerību, ka mūsdienu jauniešiem nekad nevajadzēs būvēt īstas barikā­- des, lai aizstāvētu savu brīvību un neatkarību.

Pie Zaķusalas ugunskura lielākā daļa sapulcējušos bija gados jauni cilvēki. Ne tikai jaunsargi, kas bija ieradušies dot svinīgo zvērestu, bet arī viņu draugi, atbalstītāji un vienkārši interesenti. Jaunsargi bija braukuši no Rīgas, Pierīgas, Salacgrīvas, Smiltenes un citām Latvijas vietām.

Ilgvars Caune ir 15 gadus vecs Grund­zāles pamatskolas audzēknis, Jaunsardzē darbojas no 11 gadu vecuma. Viņš ļoti atzinīgi izteicās par notikušajām sacensībām — tās bijušas aizrautīgas un intere­- santas. «Nekad iepriekš sacensībās nebija tāda veida uzdevumi, ka pašiem kaut kas ir arī jābūvē. Te nācās būvēt improvizētas barikādes.» Arī vakara pasākums pie ugunskura, viņaprāt, bija izdevies un svinīgs. Darbošanās Jaunsardzē Ilgvaram patīk, un viņš cenšas apmeklēt nodarbības, cik bieži vien ir iespē­jams, regulāri piedalās arī dažādās sacensībās. Ilg­vars nopietni nodarbojas ar orientēšanās sportu un pēc skolas beigšanas, iespē­jams, izvēlēsies sportista vai militāro karjeru.

Savukārt Elvis Rezgalis un Rendijs Bružus Zaķusalā ieradušies no Baldones. Elvis Jaunsardzē darbojas četrus gadus, taču zvērestu devis tikai šogad. Rendijs jaunsargiem pievienojies pērn. Viņaprāt, Jaunsardzē iegūtās zināšanas vienmēr noderēs turp­mākajā dzīvē.

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, uzrunājot pasākuma dalībniekus, teica, ka zvērestu devušie jaunsargi ir pieņēmuši savai dzīvei nozīmīgu lēmumu un izvēlējušies kļūt par Latvijas aizstāvjiem — tas ir viņu apliecinājums nākotnei.

Sarunā ar «Tēvijas Sargu» R. Vējonis atzina, ka viņu īpaši priecē lielais jauniešu skaits barikāžu piemiņas pasākumā Zaķusalā.

«Te es redzu, ka tie mērķi un ideāli, par kuriem cīnījās cilvēki uz barikādēm, kuri gribēja redzēt Latviju brīvu un neatkarīgu, ir realizējušies dzīvē. Jaunsargi ir mūsu nākotne, līdz ar to arī šodienas zvērests bija kā apliecinājums tam, ka mums nav bažu par nākotni, mēs kā tauta esam un būsim.»

Barikades

Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube jaunsargiem novēlēja uzņemties un nest atbildību par to, ko paši izvēlējušies — iestāties par Latvijas brīvību un neatkarību. «Reizēm šie ieguvumi netiek pienācīgi novērtēti, taču tas ir milzīgs darbs — nosargāt un saglabāt šīs vērtības.»

R. Graube pastāstīja, ka barikāžu piemiņas pasākumos Zaķusalā piedalās gandrīz katru gadu — izņēmums bijis tas laiks, kad viņš darba dēļ atradies ārpus Latvijas. Arī viņš ar gandarījumu atzina, ka šogad pasākumos jauniešu ir krietni vairāk nekā jebkad iepriekš. «Tas ir īpaši emocionāli, ka šie bērni un jaunieši dod zvērestu. Tas ir turpinājums tam, ko mēs visi kā tauta iesākām, un tas ir garants, ka mēs šīs lietas novērtējam un sargājam.»

Doma laukumā ugunskurs

Plaša pasākumu programma Rīgā un citās Latvijas pilsētās notika 20. janvārī, kad apritēja 24 gadi kopš uzbrukuma Iekšlietu ministrijai, kas prasīja visvairāk upuru. Doma laukumā arī šajā dienā liesmoja ugunskurs, pulcējās cilvēki un dalījās atmiņās par barikādēs piedzīvoto un izjusto. Viens no dienas centrālajiem pasākumiem noteikti bija svinīgā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, kurā piedalījās arī valsts augstākās amatpersonas — Valsts prezidents Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un  Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Pasākuma dalībnieki godināja arī Bastejkalnā un pie Iekšlietu minis­- trijas bijušās ēkas bojāgājušo piemiņu, noliekot ziedus, un pēc tam apmeklēja 1991. gada ba­rikāžu upuru atdusas vietas II Meža kapos.

Doma laukumā ugunskursĪpaši godinot kritušo piemiņu, 20. janvārī pie piemiņas akmeņiem Bastejkalnā un pie Iekšlietu ministrijas bijušās ēkas stāvēja godasardze. Pasākumā muzicēja NBS orķestris un piedalījās Godasardzes rotas karavīri.

Dažādi atceres pasākumi notika arī citās Latvijas pilsētās. Taču Rīga simbolizē visu Latviju, un cilvēki 1991. gadā no visas valsts pulcējās galvaspilsētā, saprotot, ka šeit izšķirsies mūsu nākotne.