«Baltic Bikini 2014» Lai glābējs nekļūst par glābjamo

Taivo Trams

Foto — Gatis Dieziņš.

Dalība glābšanas un meklēšanas operācijās ir Nacionālo bruņoto spēku ikdiena; visbiežāk šo operāciju aktīvi dalībnieki ir Gaisa spēku aviācijas bāzes un Jūras spēku flotiles struktūras. Lai pilnveidotu savas prasmes pareizi rīkoties nestandarta situācijās, kā arī uzlabotu sadarbības iemaņas ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, no 28. jūlija līdz 1. augustam Liepājas piekrastē notika starptautiskās militārās mācības «Baltic Bikini 2014».

Baltic Bikini 2014

Mācībām jau desmitā gadadiena
Šogad notikušās mācības bija īpašas, jo bija jau desmitās. Pirmās «Baltic Bikini» mācības notika 2004. gadā Lietuvā, līdz tam Baltijas valstu glābēji un meklētāji trenējās Dānijas organizētajās mācībās. Mācību galvenie uzdevumi — komandu treniņš izdzīvošanai ūdenī, glābšanas un meklēšanas komandu iemaņu pilnveidošana, nodrošinot cilvēku evakuāciju no ūdens, kā arī sadarbības prasmju Baltijas līmenī pilnveidošana un nostiprināšana. Šo aizvadīto desmit gadu laikā «Baltic Bikini» mācībās trenējušies ap 800 triju Baltijas valstu speciālisti. Savukārt šogad mācībās savas prasmes pilnveidoja 46 meklēšanas un glābšanas operācijās iesaistītie speciālisti, kuriem palīdzēja 130 atbalsta personāla pārstāvji. No Latvijas puses mācībās piedalījās divi Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopteri Mi-17, bet no Jūras spēku flotiles — štāba un apgādes kuģis «Virsaitis» un patruļkuģis «Rēzekne».

Baltic Bikini 2014

Baltic Bikini 2014
Pirms treniņiem atklātā jūrā glābēji pārbaudījumiem gatavojas Liepājā, Ūdenslīdēju mācību centra baseinā.

Kā izkļūt no grimstoša gaisakuģa
Viens no mācību elementiem ir helikoptera vai lidmašīnas apkalpes treniņš rīcībām avārijas situācijā, ja lidaparāts bijis spiests nosēsties uz ūdens. Uzdevums — iemācīties veikt visas nepieciešamās darbības pat ārkārtas stresa situācijā un neierastos apstākļos. Šim mērķim kalpoja 2 — 2,5 m dziļumā ūdenī iegremdēts būris ar pilotu kabīnes imitāciju un nepieciešamo glābšanas aprīkojumu. Būri esošajai apkalpei jā-spēj izmantot aprīkojumu, tostarp skābekļa balonu, sakaru un signalizācijas līdzekļus, glābšanas laivu un citus pieejamos līdzekļus, lai izkļūtu no «avārijas vietas» un noturētos uz ūdens vismaz stundu, līdz notikuma vietā ierodas meklēšanas un glābšanas helikopters. Vienlaikus tas ir labs treniņš arī helikoptera komandai — pilotiem un meklēšanas un glābšanas komandai, kam jāatrod jūrā esošie cilvēki un jānodrošina to evakuācija.

Baltic Bikini 2014

Ekipāžu iegremdē jūrā būrī, kas imitē lidaparāta kabīni.
Ekipāžu iegremdē jūrā būrī, kas imitē lidaparāta kabīni.

Baltic Bikini 2014Treniņi ir visa pamatā
«Būtiski, ka šīs mācības notiek jau desmito gadu, un vienlīdz būtiski, ka tajās tiek trenēti tie speciālisti, kuriem ikdienā viens no pienākumiem ir glābt cilvēkus krīzes situācijās. Ja nav pienācīgas sagatavotības, tad arī glābējiem šādās situācijās pašiem var būt ļoti liels risks, līdz pat iespējai iet bojā,» atzīst aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Mācības «Baltic Bikini» ir nozīmīgas, jo ļauj glābējiem savas prasmes pilnveidot regulāri, kas ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem labu rezultātu sasniegšanai arī savā ikdienas darbā, uzsvēra ministrs, kas bija ieradies, lai iepazītos ar mācību norises gaitu. «Ja tu glāb citus cilvēkus, tad ir ļoti būtiski, lai pašam apdraudējumi ir samazināti līdz minimumam kādu iespējamu nepareizu rīcību dēļ. Visas procedūras ir jāietrenē līdz automātismam!» Ministra teikto apliecina paša pieredze, kad niršanas laikā Vidusjūrā apmēram 30 m dziļumā pēkšņi pārtrūkusi skābekļa padeve akvalangā. «Tikai pateicoties tam, ka pirms tam biju beidzis profesionālos ūdenslīdēju kursus, visas nepieciešamās darbības veicu automātiski. Uz savas ādas esmu izbaudījis, cik ļoti liela nozīme ir treniņiem, lai noslīpētu darbības līdz tādai pakāpei, ka viss tiek veikts refleksu līmenī.»

Helikopters nodrošina «avārijā cietušo» evakuēšanu krastā.
Helikopters nodrošina «avārijā cietušo» evakuēšanu krastā.

Runājot par Latvijā notiekošajām mācībām ar citu partnervalstu pārstāvju piedalīšanos, R. Vējonis uzsvēra, ka to biežums un kvalitāte pieaug un šis process turpinās. «Arī rudenī būs virkne mācību, kurās piedalīsies sabiedroto pārstāvji. Šo mācību laikā mums ir bijusi un būs iespēja trenēt savietojamību ar pilnīgi jaunām tehnikas vienībām, ar kādām līdz šim mūsu armijai vispār nav bijusi iespēja strādāt, piemēram, izmantot bezpilota lidmašīnu konkrētu uzdevumu veikšanai.» Savukārt, runājot par pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanu, ministrs pastāstīja, ka perspektīvā arī Latvijas bruņoto spēku rīcībā būs bezpilota lidmašīnas, ko mēs varēsim izmantot gan novērošanas, gan arī glābšanas darbos, tādējādi būtiski paplašinot moderno tehnoloģiju izmantošanu armijas ikdienas darbā.

Dienesti sadarbojas arvien labāk
Gaisa spēku aviācijas bāze ir viens no galvenajiem šo mācību rīkotājiem. Bāzes komandieris pulkvedis Aivars Mežors atzīst, ka «Baltic Bikini 2014» scenārijs un izspēlētās situācijas ir visumā līdzīgas iepriekšējos gados trenētajām prasmēm — tas ir saprotami, jo mācībās personāls izspēlē situācijas, kuras potenciāli būtu visbiežāk iespējamas praksē. Par laimi, līdz šim neviens mūsu lid­aparāts nav bijis spiests nosēsties uz ūdens.

Izdzīvošanas treniņu atklātā jūrā vēroja arī Lietuvas Gaisa spēku komandieris pulkvedis Audronis Navicks.
Izdzīvošanas treniņu atklātā jūrā vēroja arī Lietuvas Gaisa spēku komandieris pulkvedis Audronis Navicks.

«Protams, šīs mācības ir nozīmīgas desmitās gadadienas dēļ. Būtiski ir arī tas, ka katru gadu mums nāk klāt arvien jauni sabiedrotie, kas tiek iesaistīti meklēšanas un glābšanas darbos — robežsargi, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un citi speciālisti, kam mēs mācību laikā rādām, ko un kā darām. Tā veidojas kopīga izpratne par notiekošo,» skaidro A. Mežors.

Mācību plānošana un sagatavošana ilgusi aptuveni pusgadu. Ieguldītais darbs devis labus rezultātus, un «Baltic Bikini 2014» rīkotāji var secināt, ka tās ir izdevušās — mācību uzdevumi tika izpildīti, un speciālisti uz savām dienesta vietām devās ar labākām zināšanām un prasmēm.

Kā katru gadu, arī šogad mācību laikā trenēta rīcība situācijā, ja kopīgi jādarbojas trīs Baltijas valstu glābējiem. «Nu varam
secināt, ka ir izveidojusies ļoti laba izpratne un sadarbības spējas, un līdz ar to ir arī liela ticība, ka nepieciešamības gadījumā sastrādāšanās neradīs nekādas problēmas. Kopīgā izpratne rodas tikai kopīga darba un treniņu rezultātā,» atzīst A. Mežors.

Labāk rīkoties kopā
Ļoti lielu atšķirību glābšanas un meklēšanas operāciju izpildē starp Baltijas valstīm nav — nedaudz atšķiras izmantojamais ekipējums, bet viss ir savietojams; veicamās procedūras ir gandrīz identiskas. No 1999. līdz 2003. gadam Baltijas valstu meklēšanas un glābšanas mācības notika Dānijā Baltijas un Dānijas bruņoto spēku sadarbības programmas ietvaros, pēc tam Baltijas valstis pieņēma lēmumu rīkoties saviem spēkiem. «Resursi katrai valstij nav tik lieli, tādēļ izdevīgāk ir sadarboties un rīkot šāda līmeņa mācības visām trim valstī kopā. Mūsu teritorijas arī nav tik lielas, un saskares punktu ir pietiekami daudz. Gadās strādāt pavisam līdzās, tādēļ kopīga izpratne ir ļoti svarīga,» skaidro A. Mežors.

Kā jau minēts, mācību laikā tiek imitētas situācijas, kuras potenciāli var visbiežāk izveidoties. «Ja cilvēki nav atbilstoši trenēti, ļoti bieži iestājas panika, viņi pat nespēj atsprādzēties no drošības siksnām, ar grūtībām atrod ceļu ārā no kabīnes un nezina, ko darīt tālāk. Tādēļ ir jātrenē prasme orientēties avārijas situācijā, nezaudējot spēju domāt, un māka ātri ieslēgt un izmantot individuālos glābšanas līdzekļus. Arī treniņu laikā mēs redzam, ka pat pieredzējuši piloti var apjukt un zaudēt orientāciju telpā un situācijā. Toties pasaules pieredze liecina, ka ekipāžas, kuras piedzīvojušas īstu avāriju un izglābušās, pēc tam atzīst — jā, tas bija tāpat kā treniņā.»

Baltic Bikini 2014