«BALEX Delta 2014» — naftas piesārņojuma seku likvidēšanas spēju pārbaude

Taivo Trams

Foto — Normunds Mežiņš.

Jūnija vidū Latvijas teritoriālajā jūrā uz ziemeļiem no Ventspils ostas un Latvijas piekrastē uz dienvidiem no Ventspils norisinājās starptautiskās mācības «BALEX Delta 2014», kurās Baltijas jūras naftas piesārņojuma seku likvidācijas flote, Latvijas gaisakuģi un sauszemes vienības pilnveidoja savas prasmes naftas piesārņojuma seku likvidēšanā atklātā jūrā un piekrastē. Salīdzinot ar līdz šim notikušajām šāda veida
mācībām, «BALEX Delta 2014» ir solis uz priekšu, vides apdraudējuma novēršanai gatavojot arvien sarežģītākas operācijas un iesaistot arvien plašākus jūras, gaisa un sauszemes resursus.

Mācās strādāt vienotā komandā
Šogad Latvija bija apņēmusies organizēt «BALEX Delta» mācības, ko katru gadu
rotācijas kārtībā organizē kāda no 1992. gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencijas (Helsinku konvencijas) dalībvalstīm, stāsta Jūras spēku flotiles (JSF) Krasta apsardzes dienesta vides pārvaldības speciālists Ojārs Gerke. Mācību norisi jūrā, gaisā un uz sauszemes nodrošināja JSF Krasta apsardzes dienests sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts vides dienestu. Kuģu, gaisakuģu un sauszemes vienību koordināciju veica Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC). Mācībās tika izpildīti visi izvirzītie uzdevumi — Baltijas jūras valstu sadarbības spēju pārbaude Latvijas vadītā piesārņojuma seku likvidēšanas operācijā, Eiropas Savienības valstu apziņošana un resursu iesaistīšana, operācijas vadības un sakaru pro­cedūru vingrināšana, personāla trenēšana un aprīkojuma izmēģināšana reālos apstākļos. «Galvenais — lai lielas katastrofas gadījumā jūrā JSF Krasta apsardzes dienests būtu spējīgs vadīt starptautisku operāciju, kurā iesaistīti daudzu valstu ātrās reaģēšanas spēki,» atzīst O. Gerke.

Mācībās tika izpildīti visi uzdevumi, atzīst Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta vides pārvaldības speciālists Ojārs Gerke.

Mācībās jūrā piedalījās septiņu Baltijas jūras valstu — Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Dānijas, Zviedrijas, Somijas un Polijas — kuģi, kā arī Eiropas Jūras drošības aģentūras kuģis. Imitētajos naftas piesārņojuma vākšanas darbos jūrā devās 16 kuģi, trīspadsmit no tiem — specializēti naftas produktu piesārņojuma savākšanas kuģi un kuģi, kas aprīkoti ar naftas savākšanas aprīkojumu. Latviju mācībās pārstāvēja četri Jūras spēku flotiles kuģi, viens Valsts robežsardzes un viens Ventspils brīvostas kuģis. Visu starptautisko reaģēšanas kuģu floti jūrā vadīja komandieris notikuma vietā kptlt. Nauris Lakševics no Latvijas kuģa A-90 «Varonis». Mācību gaisa fāzi — naftas piesārņojuma apsekošanu no gaisa — nodrošināja Latvijas Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopters un Vides risinājumu institūta lidmašīna, kas aprīkota ar tālās jutības aparatūru, kura spēj noteikt naftas produktu esamību uz ūdens virsmas. Piesārņojuma seku likvidācijas darbos un no piesārņojuma cietušo putnu glābšanā piekrastē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadībā strādāja JSF Patruļkuģu eskadras Jūras incidentu novēršanas vienība, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts vides dienesta sauszemes vienības. Novērotāju statusā mācībās piedalījās 12 valstu pārstāvji, tostarp no Francijas, Krievijas, Portugāles, Lielbritānijas, Vācijas, kā arī no Eiropas Jūras drošības aģentūras. Kopējais mācību dalībnieku skaits bija ap 330 cilvēku, ieskaitot 50 novērotājus no ārvalstu organizācijām un Latvijas. Pateicoties Ventspils brīvostas pārvaldes pretimnākšanai, kuģiem bija iespēja izmantot ostas piestātnes un telpas, kā arī ostas akvatoriju airēšanas sacensību organizēšanai mācību noslēgumā, uzsver O. Gerke.

Popkorns ne tikai kinoteātrī
Potenciālā piesārņojuma savākšana lielākoties notiek, mehāniski savācot naftas produktus un tādas ķīmiskās vielas, kuru īpašības līdzīgas naftai. Naftu parasti mācību laikā aizstāj popkorns bez sāls, eļļas vai citiem piemaisījumiem un garšvielām — šī viela ūdenī uzvedas visai līdzīgi gaišajiem naftas produktiem, turklāt nenodara nekādu kaitējumu videi. Šajās mācībās pirmo reizi mācību vēsturē veiksmīgi tika izmantots ievērojams popkorna daudzums — 20 kubikmetri. Tieši popkorns vislabāk imitē naftas piesārņojumu Baltijas jūrā, kur ir aizliegts izmantot jebkādas ķīmiskās vielas piesārņojuma atveidošanai uz ūdens virsmas.

Mācību plānošana šogad bijusi sarežģītāka, jo papildus tradicionāli izmantotajai tehnikai pirmo reizi norisē iesaistīta arī lidmašīna.

Savukārt citu ķīmisko vielu noplūdes seku likvidācija pagaidām mācībās nav imitēta. «Diemžēl citu bīstamo ķīmisko vielu neitralizēšanai mēs vēl neesam gatavi — Latvijā mums nav nedz tādas kompetences, nedz arī tehnikas. Ir dažas valstis, kas ir sasniegušas ļoti augstu līmeni ķīmisko avāriju seku likvidācijā, piemēram, Zviedrija, Vācija un Somija, bet ar ķīmiskām vielām, kas uzvedas atšķirīgi no naftas un naftas produktiem, īpašas mācības Baltijas jūrā pagaidām netiek rīkotas,» saka O. Gerke. Tiesa gan, tieši naftas un tās produktu noplūdes varbūtība Baltijas jūrā ir vislielākā, jo naftas produktu kravas aizņem būtiskāko apjomu jūras pārvadājumu nozarē.

Mācības norisinājās no 10. līdz 12. jūnijam. Trīs dienu periods ir tradicionālais šādu mācību ilgums, skaidro vides pārvaldības speciālists. Pirmajā dienā mācību dalībnieki ierodas mācību norises vietā, notiek visi nepieciešamie sagatavošanās darbi, kā arī plānošanas sanāksmes. Otrā diena ir pilnībā veltīta mācību uzdevumu izpildei, bet trešā — tradicionālajām airēšanas sacensībām mācību noslēgumā un kuģu publiskai apskatei. Šogad plānošana bijusi sarežģītāka, jo mācībās pirmo reizi Latvijas vēsturē tika izmantota arī lidmašīna — Vides pētījumu institūta lidaparāts «Britten-Norman Defender BN2T-4S», kas bāzējas Priekuļu lidlaukā.

Mācību noslēgumā kuģus bija iespēja aplūkot arī ventspilniekiem un pilsētas viesiem.

«Lidmašīnas izmantojām pirmo reizi šo mācību vēsturē Latvijā, un tas mums deva daudz jaunu iespēju — lidmašīna bija aprīkota ar īpašu aparatūru, tostarp speciāliem radariem, kas spēj konstatēt naftas piesārņojumu uz ūdens virsmas,» stāsta O. Gerke. Mācībās tika izmantots arī Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopters Mi-17, aprīkots ar infrasarkano radaru, kas spēj izšķirt ūdens virsmas temperatūras atšķirības. Visu gaisa operāciju koordināciju veica Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs.

Sacensībās lūst laivu duļļi
Mācību norises otrajā dienā agri no rīta kuģi devās jūrā uz mācību rajonu, kas atradās uz ziemeļiem no Ventspils ostas, Latvijas teritoriālajā jūrā. Atbilstoši mācību scenārijam atklātā jūrā netālu no Ventspils ostas bija notikusi tankkuģa un zvejas kuģa sadursme un jūrā noplūda aptuveni 10 tūkstoši tonnu jēlnaftas, izraisot ekoloģisku katastrofu. Daļa izlijušo naftas produktu izskalota krastā uz dienvidiem no Ventspils, tāpēc mācību dalībniekiem bija jāplāno darbi ne tikai jūrā, bet arī piekrastē. Speciālisti trenējās ne tikai izlijušo naftas produktu savākšanā, bet arī palīdzības sniegšanā ekoloģiskajā katastrofā cietušajiem putniem.

«Krasta darbu fāze tika uzsākta jau iepriekšējā dienā, gatavojoties piesārņojuma savākšanai piekrastē. Arī reālā negadījuma situācijā Latvija sākumā uz notikuma vietu nosūtītu savas nacionālās reaģēšanas vienības, un tikai pēc tam ierastos citu valstu vienības. Protams, realitātē visas operācijas prasa daudz vairāk laika, tāpēc trauksmes izziņošana un sagatavošanās noplūdušās naftas savākšanai piekrastē notika jau pirmajā mācību dienā,» paskaidro O. Gerke. Līdztekus pirmajā mācību dienā JSF Krasta apsardzes dienests sasauca Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra komiteju, kurā pārstāvēti kuģa negadījumā iesaistītie citu ministriju dienesti. Tika izspēlēts scenārijs, ka cietušajam kuģim nepieciešams piešķirt patvēruma ostu un katastrofas seku likvidācijai pieprasīt starptautisko palīdzību.

Otrajā mācību norises dienā gan krasta, gan jūras, gan gaisa fāze notika vienlaikus. Atbilstoši mācību uzdevumam JSF Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs veica naftas dreifa modelēšanu, prognozējot, kur nonāks izlijusī nafta. «Mācību norises rajonu sadalīja četros kvadrātos, savukārt kuģus — četrās grupās, no kurām katra strādāja savā kvadrātā, lai savāktu imitēto piesārņojumu. Savācām vairākus kubikmetrus popkorna, kas īsta piesārņojuma apstākļos būtu visai labs rezultāts vienas dienas darbam.» Pēc sešām intensīva darba stundām Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs izsludināja mācību beigas, un kuģi devās atpakaļ uz ostu, darbu pārtrauca arī seku likvidācijas komandas krastā. «BALEX Delta 2014» otrās dienas norises noslēdza mācību rezultātu apspriede.

Mācību trešajā dienā ventspilniekiem un pilsētas viesiem bija iespēja aplūkot kuģus, kas piedalījās mācībās, kā arī noskatīties nu jau tradicionālās airēšanas sacensības Ventā, kurās piedalījās komandas no sešām mācību dalībvalstīm. Ventā, pilsētas centrā iepretī Ventas pilij, bija ierīkota ap 100 m gara trase. Šogad sacensību dalībnieku cīņasspars bija tik liels, ka sacīkšu gaitā tika salauzti seši airu duļļi Jūras spēku Mācību centra airēšanas laivām. «Airēja jau arī lieli, spēcīgi vīri. Somijas komandā bija tādi augumā ap diviem metriem, taču tik un tā viņi bija tikai trešie. Labākā nu jau sesto gadu pēc kārtas bija Latvijas komanda no kuģa A-90 «Varonis», par nieka vienu sekundi apsteidzot igauņus,» stāsta O. Gerke.

Ar rezultātiem visi ir apmierināti
JSF Krasta apsardzes dienests ir ļoti apmierināts ar sasniegtajiem rezultātiem. Ierobežotā laikā no dažādu valstu kuģiem un dažādu organizāciju vienībām izdevās izveidot saliedētus reaģēšanas spēkus, katrai kuģu grupai, gaisa un sauszemes vienībai atrodot atbilstošu uzdevumu, kas parāda, ka īstas nelaimes gadījumā iespējams attīstīt būtiskas reaģēšanas spējas un sasniegt labus rezultātus. Izcilu operācijas norisi savā kuģu grupā demonstrēja Latvijas kuģi A-90 «Varonis» un P-08 «Jelgava», kuriem pirmo reizi Jūras spēku vēsturē izdevies izveidot efektīvu kuģu formāciju kopā ar Somijas kuģi «Halli». «Manuprāt, pats svarīgākais tomēr bija tas, ka mūsu kuģu komandas redzēja, ka visas šīs zināšanas un prasmes var izmantot praksē, tas darbojas un dod labu rezultātu — jūrā izlijušu naftu labvēlīgos apstākļos patiešām ir iespējams ierobežot un savākt,» uzsver vides pārvaldības speciālists.

Ne mazāk nozīmīgs sasniegums ir apjomīgā un labi organizētā krasta mācību fāze, kur Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadībā kopā strādāja vairākas institūcijas. Lai apturētu naftas piesārņojuma tālāku izplatīšanos, krasta zona apdraudējuma vietā tika norobežota ar bonām. Pirmo reizi šo mācību vēsturē Latvijā notika arī imitēta ekoloģiskajā katastrofā cietušo putnu glābšana un aprūpes organizēšana. «Pavisam vingrinājuma gaitā tika savākti 15 «cietušie putni», pieci no tiem bija miruši, bet desmit tika nogādāti tālākai aprūpei. Parasti šādās nelaimēs izdzīvo ļoti neliels skaits atrasto putnu, kuri ir sasmērējušies ar naftu vai tās produktiem — viņiem atdziest ķermenis, salīp spalvas, daļa arī ierij naftu un saindējas. Parasti izdzīvo tikai 2—5% no cietušajiem putniem. Tomēr viņus glābt jāmēģina jebkurā gadījumā. Īpaši putnu migrācijas laikā pastāv iespēja, ka cietīs liels skaits putnu. Ja no, piemēram, 1000 putniem mēs varētu atkopt kaut vai 5% — tas jau būtu sasniegums.»

Jūrā izplūdušais piesārņojums vispirms tiek ierobežots, tad — savākts.

«BALEX Delta 2014» bija nozīmīgas arī ar to, ka pirmo reizi Latvijā vides piesārņojuma noteikšanai tika izmantotas tālās jutības novērošanas iekārtas no gaisa. Pirmo reizi vides monitorēšanai vienlaikus izmantoja arī divus lidaparātus. «Parasti piesārņotā rajona apsekošanai JSF Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas centrs izmanto helikopteru. Šoreiz mūsu veiktās darbības bija ļoti tuvas reālajai situācijai, kad no gaisakuģa jānosaka plankuma laukums, dreifa virziens, forma, apjoms un krāsa. Tas tika izdarīts, izmantojot speciāli aprīkoto lidmašīnu, kura arī ierobežotas redzamības apstākļos vai tumsā būtu spējīga izpildīt šādu uzdevumu, tāpēc šīs spējas nepieciešams attīstīt. Arī lidmašīnas apkalpe bija gandarīta par mācību rezultātiem,» stāsta O. Gerke.

«Varbūt no malas var šķist, ka reizēm viss nenotika tik precīzi, kā bija ieplānots. Piemēram, lidmašīnas un helikoptera izlidošana aizkavējās, jo tobrīd bija zemi mākoņi. Bet tā tas notiek arī reālajā dzīvē, nekas nenorit kā labi režisētā filmā — vienmēr var gadīties kāda kavēšanās vai traucēkļi, piemēram, slikts laiks vai augsti viļņi. Manuprāt, tas ir labi, ka mēs izejam ārpus noteiktā rāmja, ka mācību laikā rodas iepriekš neparedzētas situācijas, kuras nākas risināt tūlīt un uz vietas. Tieši tā rodas iemaņas, kas pēc tam var noderēt īsta apdraudējuma gadījumā,» rezumē Krasta apsardzes dienesta vides pārvaldības speciālists Ojārs Gerke.