Atklāta piemiņas zīme Piņķu baznīcā

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis uzrunā pasākuma dalībniekus pie Piņķu kaujai veltītā pieminekļa.

Pirms 95 gadiem Pierīgā, tagadējā Babītes novada Piņķu apkārtnē norisinājās nozīmīgi Latvijas Neatkarības kara (1918.— 1920.) notikumi. 1919. gada 22. maijā sākās pretlieliniecisko spēku vispārējais uzbrukums Rīgai. Pēc plāna bija paredzēts, ka uzbrukumā tobrīd lielinieku Padomju Latvijas armijas kontrolē esošajai Latvijas galvaspilsētai piedalīsies trīs karaspēka kolonnas, no kurām vienā bija iedalīta toreiz latviešu sabiedrotā Baltijas landesvēra operatīvajā pakļautībā esošā Atsevišķā latviešu brigāde pulkveža Jāņa Baloža (vēlākā ģenerāļa un kara ministra) vadībā. J. Baloža brigādei bija jāuzbrūk Rīgai, virzoties no Klīves muižas (Jelgavas novads) uz Priedaini un no Ložmetējkalna rajona uz Dzilnuciemu. Tieši šīs otrās grupas uzdevums bija pārtvert un sagūstīt Tīreļpurvā un Piņķos nocietinājušos lieliniekus. Kaujas grupas sastāvā ietilpa brigādes Studentu bataljons. Piņķu rajonā bataljona karavīri sastapa negaidīti sīvu pretošanos, jo šeit lielinieki bija pamatīgi nocietinājušies: pie baznīcas un kapsētas bija izveidota nocietinājumu sistēma un dzeloņdrāšu aizžogojumi. Sīvas kaujas Piņķos un apkārtnē notika visu 22. maiju, līdz beidzot vakarā lielinieki atkāpās Bolderājas virzienā. Sasniedzot Babītes dzelzceļa staciju, Baloža brigādes vīri ieguva bagātīgas kara trofejas: 10 vilciena vagonus ar pārtiku, apmēram 1000 artilērijas lādiņu, divas smagās lauka haubices un citus materiāli tehniskus līdzekļus, kuru brigādei katastrofāli trūka. 23. maijā Atsevišķās latviešu brigādes vīri svinīgi iesoļoja savas valsts atbrīvotajā galvaspilsētā.

Svinīgajā piemiņas plāksnes atklāšanas pasākumā dziedāja Babītes novada jauniešu koris «Maska».

Šogad 23. maijā ar vērienīgiem pasākumiem atzīmēja šīs kaujas 95. gadadienu. Šajā dienā Babītes novada centrā pie Piņķu kaujai veltītā pieminekļa notika piemiņas pasākums, kurā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku, novada pašvaldības un sabiedrības pārstāvji  — NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija. Savukārt  Piņķu Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā svinīgi tika atklāta atgūtā vēsturiskajai kaujai veltītā piemiņas plāksne.

1939. gadā šo plāksni pie Piņķu baznīcas iekšsienas atklāja tajā pašā dienā, kad, klātesot toreizējam Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim un kara ministram Jānim Balodim, lai godinātu 20. gadadienu, kopš iz­- cīnīta Piņķu kauja, atklāja pieminekli Atsevišķās latviešu brigādes Studentu bataljona karavīriem. Pieminekli pelēkā granītā darinājis tēlnieks Jānis Briedis, savukārt līdzekļus pieminekļa celšanai (ap 9000 latu) vākusi Latviešu studentu korporāciju biedrību savienība.

Padomju okupācijas laikā 20. gs. četr­desmito gadu beigās piemineklis tika iznīcināts, bet 1951. gadā no baznīcas sienas pazuda arī plāksne. Pagājušā gada nogalē šo plāksni negaidītā kārtā atrada, veicot remontdarbus Rīgas Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Izrādījās, ka plāksne saglabāta, pateicoties Piņķu baznīcas un Rīgas Sv. Jāņa baznīcas ilggadējam mācītājam Jānim Liepiņam, kurš bija parūpējies, lai tā tiktu demontēta un noslēpta Rīgā. Pieminekli Piņķos atjaunoja un atklāja 2003. gada decembrī, bet šogad savā vietā atgriezās arī atrastā plāksne.

Sagatavojis Juris Ciganovs.
Foto — Gatis Dieziņš.