ASV jaunā Nacionālās drošības stratēģija

Pagājušā gada 18. decembrī Baltais nams publiskoja Amerikas Savienoto Valstu Nacionālās drošības stratēģijas jauno redakciju, kas izraisījusi plašu rezonansi pasaulē, it īpaši dokumentā minētajās valstīs — Krievijā un Ķīnā. Dokumentā, kurā ir 68 lappuses, deklarēti četri galvenie drošības pīlāri: pirmkārt, aizsargāt amerikāņu tautu un tās dzīvesveidu, otrkārt, veicināt labklājību, treškārt, veicināt mieru, uzturot savas militārās spējas, ceturtkārt, sekmēt ASV ietekmi, lai veicinātu mieru un stabilitāti pasaulē.

ASV prezidenta Donalda Trampa apstiprinātajā Nacionālās drošības stratēģijā par galvenajiem Vašingtonas sāncenšiem atzīta Ķīna un Krievija, kas nosauktas par revizionistiskām lielvarām, kuras cenšas kaitēt Amerikas Savienoto Valstu interesēm. Jaunā stratēģija atspoguļo Baltā nama ārpolitikas pamatprincipus, uzsverot, ka Ķīna un Krievija ar savu rīcību kaitē Amerikas varai, ietekmei un interesēm, tādējādi apdraudot ASV vērtības, drošību un labklājību.

V. Putina un D. Trampa pirmā tikšanās norisinājās 2017. gada 7. jūlijā Hamburgā, G-20 valstu samitā.

Dokumentā Baltais nams pārmet Ķīnai centienus izplatīt savu autoritāro pārvaldes stilu Āzijā, turklāt šie pasākumi reģionā tiekot veikti uz citu suverenitātes rēķina, vienlaikus izspiežot no Āzijas ASV klātbūtni. Skarbs nosodījums stratēģijā veltīts Krievijai ar tās kodolarsenālu, kas nodēvēts par nozīmīgāko eksistenciālo draudu Amerikas Savienotajām Valstīm. Nacionālās drošības stratēģijā uzsvērts, ka Krievija ne tikai cenšas vājināt ASV ietekmi pasaulē un atšķelt Ameriku no sabiedrotajiem, bet arī cenšas atjaunot savu lielvaras statusu, veidojot ietekmes sfēras pie savām robežām.

Komentējot Amerikas Savienoto Valstu Nacionālās drošības stratēģiju, Krievijas pārstāvji to nosaukuši par imperiālistisku, vienpolāru un agresīvu, solot reaģēt uz to ar «atbilstošiem soļiem». Uzrunājot Krievijas Bruņoto spēku vadību, Vladimirs Putins uzsvēris, ka neļaus ieraut Krieviju jaunā bruņošanās sacensībā, bet gan meklēs inovatīvus risinājumus, atbildot ASV. Maskava veidošot jaunās paaudzes armiju1, izstrādāšot ultramodernas militārās tehnoloģijas, tādējādi ierindojoties starp pasaules līderiem svarīgās drošības jomās.

V. Putins tostarp kritizējis NATO «uzbrūkošās un agresīvās» aktivitātes Eiropā, kuru līdzsvarošanai Krievijas prezidents solīja veikt «adekvātus un savlaicīgus pretpasākumus». Šajā uzrunā V. Putins apsūdzēja Amerikas Savienotās Valstis par Polijā un Rumānijā izvietotajiem ASV Nacionālās pretraķešu aizsardzības sistēmas elementiem, kurus — pēc viņa teiktā — esot vienkārši transformēt, lai raķetes sasniegtu mērķus arī Krievijas teritorijā. V. Putins solīja modri sekot spēku līdzsvara izmaiņām pasaulē, galvenokārt Krievijas robežu tuvumā, kā arī sekot jaunas NATO infrastruktūras veidošanai Eiropā.

Savukārt Ķīnas Ārlietu ministrija, reaģējot uz apsūdzošajiem paziņojumiem ASV Nacionālās drošības stratēģijā, norādījusi, ka Amerikas Savienotās Valstis izplatot nepatiesus vērtējumus, apzināti sagrozot Ķīnas stratēģiskos nolūkus. Pekina aicinājusi Vašingtonu atteikties no aukstā kara perioda novecojušā domāšanas stila. ĀM pārstāve Hua Čuņjina uzsvērusi, ka Ķīna neattīstās uz citu valstu rēķina, taču nekad arī neatteikšoties no savām leģitīmajām tiesībām un interesēm. Pekina arī norāda, ka Vašingtonai nāksies samierināties ar Ķīnas izaugsmi.

Pēc ārvalstu publikācijām sagatavojusi
majore Vizma Kaļčeva.
Foto — www.businessinsider.com.

1 Salīdzinājumam — Krievijas aizsardzības budžets 2018. gadā ir 46 miljardi dolāru, bet ASV šogad aizsardzībai tērēs 700 miljardus dolāru. Ķīnas militārais budžets 2017. gadā, kā to deklarēja Pekina, bijis aptuveni 150 miljardi dolāru. Taču Ķīnas sniegto informāciju jau daudzus gadus apšauba rietumvalstu militārie eksperti, pieļaujot, ka patiesībā Ķīna militārajiem mērķiem tērē daudzreiz vairāk līdzekļu, nekā publiski to atzīst.