Ārzemju ziņas

PrintMilitārais budžets pārsniegs 2% no IKP

Aizsardzības ministrijas preses dienests paziņojis, ka 2016. gadā Igaunijas militārais budžets ir ieplānots 449 miljonu eiro apmērā, un tas veidos 2,07% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šāds budžeta projekts ir nodots izskatīšanai parlamentā. Tikai dažas no NATO dalībvalstīm piešķir aizsardzībai divus un vairāk procentu no IKP. 2015. gadā Igaunijas militārajam resoram piešķirtais budžets ir 412 miljoni eiro.

Skats no lidmašīnas uz Emari bāzi.
Skats no lidmašīnas uz Emari bāzi.

Komentējot plānoto budžetu, jaunais aizsardzības ministrs Hanness Hanso norādīja, ka Igaunijai ir jāreaģē uz mainīgo drošības situāciju, un tāpēc 25% finanšu līdzekļu tiks novirzīti Aizsardzības spēku kaujas spēju palielināšanai — jauna bruņojuma un tehnikas iegādēm, tajā skaitā kājnieku kaujas mašīnu (KKM) pirkšanai no Nīderlandes. Svarīgs no 2016. gada budžeta finansētais projekts būs KKM CV90 iegāde par 25,2 miljoniem eiro. Igaunijai šī būs agrāk neapgūta tehnika, pirmās KKM tiks saņemtas 2016. gada beigās un nodotas skautu bataljonam, būtiski paaugstinot šīs vienības kaujas spējas. Otrs lielākais projekts būs triecienvienību — kājnieku brigāžu — apgāde ar jaunu bruņojumu un ekipējumu kopumā par 40 mijoniem eiro. Jaunu funkcionālo ēku un būvju celtniecībai aizsardzības resors nākamgad atvēlēs aptuveni 58 miljonus eiro.

No valsts kopējā budžeta 2016. gadā tiks finansēta NATO dalībvalstu karavīru izvietošanai Igaunijā nepieciešamās infrastruktūras būve. Pēc H. Hanso teiktā, Igaunijai ir ļoti būtiska sabiedroto valstu karavīru klātbūtne valstī, un to apliecina valdības lēmums nākamgad investēt vairāk nekā 10 miljonus eiro uzņemošās valsts atbalsta (host nation support) projektos.

Viens no aktuāliem Aizsardzības spēku projektiem paredz Emari gaisa spēku bāzes paplašināšanu, un tas notiks, pielāgojot civilai aviācijai paredzēto bāzes daļu militārajām funkcijām. Kopš 2014. gada maija Emari bāzes noslodze ir būtiski palielinājusies, ņemot vērā Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanā iesaistītās NATO dalībvalstu militārās aviācijas bāzēšanos un reģionālā mācību centra funkcijas. Pēc prioritāšu pārdefinēšanas kopš drošības situācijas izmaiņām Eiropā Emari gaisa spēku bāzes teritorijas daļa vairs netiks atvēlēta civilās aviācijas komponenta attīstībai, turklāt bāzes infrastruktūras attīstība tiks finansēta no sabiedroto valstu puses, nevis no Igaunijas valsts vai militārā resora budžeta.

PrintJauns pretizlūkošanas centrs 

Saskaņā ar Norfolkā dislocētās NATO transformācijas pavēlniecības lēmumu līdz šī gada beigām plānots atklāt jaunu NATO Pretizlūkošanas izcilības centru (NATO Counter Intelligence Centre of Excellence; NATO CI COE) Krakovā, kā arī šī centra filiāli Leštjā (Slovākija). NATO CI COE darbības sponsorēšanai ir pieteikusies Čehija, Vācija, Ungārija, Itālija, Rumānija, Slovēnija un Horvātija. Arī mūsu kaimiņvalsts Lietuva ir deklarējusi gatavību līdzfinansēt jaunā centra darbību un dienestam jaunajā alianses struktūrvienībā jau nominējusi vienu virsnieku.

NATOENSECLogo

Arz HCOE

Arz nowe_logo_bt

 

 

 

 

Funkcionējošo NATO izcilības centru logo.

NATO CI COE ir atbildes reakcija uz pieaugušo drošības apdraudējumu no austrumiem un dienvidiem. Centra vadība sākotnēji ir uzticēta Polijas pretizlūkošanas dienesta virsniekam. Centra uzdevums būs paplašināt un pilnveidot NATO pretizlūkošanas kapacitāti, veidot dalībvalstu sadarbību šajā jomā, veicināt NATO operāciju adaptāciju mainīgajā vidē, tajā skaitā atbalstot jaunu stratēģiju, koncepciju un doktrīnu izstrādi. Centra paspārnē notiks arī dažādas mācības un ekspertu konsultācijas pretizlūkošanas jomā.

 NATO dalībvalstīs jau uzsācis darbību un saņēmis akreditāciju kopumā 21 NATO izcilības centrs dažādu alianses funkciju nodrošinājumam, tajā skaitā kiberaizsardzībai, enerģētiskajai drošībai u.c.

PrintKārtējās NATO gaisa spēku mācības

Lietuvas Gaisa spēku bāzē Šauļos septembra beigās jau 22. reizi norisinājās NATO vadītās gaisa spēku mācības Baltijas reģionā (22nd Baltic region training event, BRTE XXII). Šo mācību galvenais mērķis ir pilnveidot Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā iesaistīto NATO dalībvalstu un partnervalstu lidmašīnu apkalpju sadarbību. BRT XXII piedalījās 20 dažādi lidaparāti, tajā skaitā četri Šauļos dislocētie Ungārijas Gaisa spēku iznīcinātāji «Gripen Jas-39» un četri Emari bāzē (Igaunija) dislocētie Vācijas Gaisa spēku iznīcinātāji «Eurofighter Typhoon». Mācību uzdevumos bija iesaistītas arī lidmašīnas no Lietuvas, Polijas un Norvēģijas gaisa spēkiem, kā arī no partnervalstīm — Zviedrijas un Somijas. Viens no vingrinājumiem paredzēja degvielas uzpildīšanu gaisā, iesaistot ASV Gaisa spēku lidmašīnu E-3A. Savukārt Lielbritānijas Karalisko gaisa spēku tālās radiolokācijas lidmašīna (AWACS) E-3D mācību BRTE XXII laikā nodrošināja komandvadības funkciju.

Iznīcinātāju pacelšanās no Šauļu bāzes.
Iznīcinātāju pacelšanās no Šauļu bāzes.

NATO gaisa spēku pavēlniecība, kas dislocēta Ramšteinas bāzē (Vācija), Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanā iesaistītajai aviācijai jau kopš 2008. gada ir rīkojusi pa trim kompleksajiem treniņiem (BRTE) katru gadu. BRTE galvenais uzdevums ir maksimāli uzlabot NATO gaisa spēku novērošanas un kontroles spējas, kā arī trenēt alianses pilotus dažādu citu uzdevumu veikšanai Baltijas reģiona gaisa telpā.

PrintPēdējās desmitgades lielākās NATO mācības

Oktobra sākumā Eiropas dienvidu daļā startēja plaša mēroga NATO vadītās spēku mācības «Trident Juncture 2015». Vispirms tika organizēti štābu līmeņa treniņi, bet mācību aktīvā fāze norisināsies no 21. oktobra līdz 6. novembrim. Kopš NATO mācībām «Strong Resolve 2002» šīs būs lielākās alianses spēku mācības, iesaistot aptuveni 36 000 karavīru, 130 lidmašīnas, 16 helikopterus un 60 zemūdenes. Jau pirms vairākiem mēnešiem Vācijas Bruņoto spēku ģenerālleitnants Rihards Rosmanits, komentējot mācību «Trident Juncture 2015» plānošanas procesu, uzsvēra, ka tās bija iespējams rīkot nevis Eiropas dienvidos, bet gan austrumos, taču NATO nevēlas vēl lielāku attiecību saspīlējumu ar Krieviju.

arz TJ2015
«Trident Juncture 2015» logo un ilustrācija.

«Trident Juncture 2015» virsmērķis ir pārbaudīt NATO gatavību efektīvi reaģēt uz draudiem modernajā karadarbības vidē, kā arī gatavību aktivizēt adekvātas kapacitātes un spējas, lai stātos pretī mūsdienās aktuāliem drošības izaicinājumiem. Mācības kļūs arī par nesen izveidoto NATO Ātrās  reaģēšanas spēku (NATO Response Force; NRF) testēšanas poligonu, sagatavojot tos noteikto funkciju izpildei 2016. gadā.  NRF sastāvā ir gan gaisa, sauszemes un jūras spēku, gan arī speciālo operāciju spēku komponents.

Atbilstoši mācību scenārijam kādā fiktīvā valstī Sorotanā ir vienlaikus izcēlušies nemieri, notikusi dabas katastrofa un arī kaimiņvalsts agresija. «Trident Juncture 2015» scenārijs ir ļoti komplicēts, iekļaujot gan teroraktus, gan ķīmiskos uzbrukumus, gan etniskās nesaskaņas, gan intensīvu propagandas kampaņu.

«Trident Juncture 2015» aktīvās fāzes norise paredzēta trīs galvenajās valstīs — Itālijā, Portugālē un Spānijā, kā arī atsevišķos objektos un rajonos Beļģijā, Kanādā, Vācijā, Nīderlandē un Norvēģijā. Mācību jūras elementi tiks realizēti Vidusjūrā un Atlantijas okeānā. Bez mācību aktīvajiem dalībniekiem no ASV, Austrālijas, Austrijas, Beļģijas, Bosnijas un Hercegovinas, Čehijas, Horvātijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Maķedonijas, Polijas, Rumānijas, Somijas, Spānijas, Ukrainas, Vācijas, Zviedrijas u.c., mācību pasākumos tiks iesaistītas arī vairākas starptautiskas organizācijas (Eiropas Savienība, Āfrikas Savienība, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, Sarkanais Krusts u.c.), kā arī pieaicināti novērotāji no 14 valstīm.

PrintJauna aizsardzības attīstības programma

Bulgārijā izstrādāta jauna Bruņoto spēku aizsardzības potenciāla attīstības programma līdz 2020. gadam, kura līdz gada beigām tiks nodota apstiprināšanai parlamentā. Programmas mērķis ir panākt tādas NATO standartiem atbilstošas armijas izveidi, kas spēs stāties pretī mūsdienu un perspektīvajiem draudiem reģionālā un globālā mērogā. Programmā ietverti jauni BS attīstības parametri un vadlīnijas tuvākajiem pieciem gadiem.

Dokumentā ietverts drošības situācijas izvērtējums reģionā un kopumā pasaulē, analizējot arī pret Bulgāriju potenciāli vērsto apdraudējumu. Svarīga programmas sadaļa ir vērsta uz BS komandvadības sistēmas un kaujas vadības elementu pilnveidošanu, kā arī atsevišķu speciālo operāciju spēku formēšanu ārpus Sauszemes spēku struktūras. Ir definēts arī BS un rezerves spēku skaitliskais sastāvs, atbilstoši ne mazāk kā 37 000  un līdz 42 000.

Bulgārijas BS dalība militārajā parādē.
Bulgārijas BS dalība militārajā parādē.

Attiecībā uz militārajiem izdevumiem programmā nostiprināta apņemšanās līdz 2018. gadam uzturēt BS finansējumu ne mazāku, kā noteikts 2014. gada likumā par valsts budžetu. Tas nozīmē, ka 2016. gadā militārais budžets tiks palielināts no 1,2 līdz 1,35% no IKP. Līdz 2024. gadam militārais budžets turpinās palielināties, ja valstī būs atbilstoši pozitīva attīstības tendence. Līdz 2020. gadam Bulgārija centīsies sasniegt militārā budžeta apjomu 2% apmēra no iekšzemes kopprodukta.

2024. gadā ir iecerēta militāro izdevumu restrukturizācija atbilstoši formulai 60:20:20. Proti, personālsastāva uzturēšanai drīkstēs tērēt ne vairāk kā 60% līdzekļu no visa budžeta, ne vairāk kā 20% — bruņojuma apkopei, uzturēšanai utt., bet 20% — ieguldījumiem bruņojuma modernizācijā un infrastruktūrā. Pašlaik Bulgārijā šī proporcija ir 73:21:6, turklāt līdzīga situācija raksturīga Austrumeiropas valstīm. Militāro izdevumu savstarpējā attiecība 60:20:20 ir panākta vairākās NATO dalībvalstīs, taču daudzām valstīm Eiropā nāksies pakļauties NATO samitā Velsā pieņemtajai deklarācijai, kas pieprasa bruņoto spēku attīstībai un modernizācijai tērēt ne mazāk kā 20% no militāro budžetu kopējā apjoma.

PrintTiks uzbūvētas četras jaunas zemūdenes

Lielbritānija arī turpmāk pildīs NATO prasības piešķirt 2% no iekšzemes kopprodukta Karalisko bruņoto spēku finansēšanai.

Ievērojama daļa līdzekļu tiks novirzīta zemūdeņu flotes modernizācijai, publiski paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons. «Neatkarīgs kodolvairogs Lielbritānijas rīcībā ir mūsu nacionālais nodrošinājums ārkārtas situācijai, un tieši tāpēc karaliste gatava pasūtīt četras jaunas zemūdenes, kas spēj nest kodolraķetes.»

«Vanguard» klases zemūdene «HMS Victorious», kas apbruņota ar kodolraķetēm «Trident».
«Vanguard» klases zemūdene «HMS Victorious», kas apbruņota ar kodolraķetēm «Trident».

Lielbritānija plāno ne tikai jaunu stratēģisko zemūdeņu būvi, bet arī raķešu «Trident» kodolgalviņu nomaiņu ar modernākiem kodollādiņiem. Jauni zemūdens kuģi un jauns to apbruņojums, pēc dažu ekspertu aplēsēm, karalistei izmaksās vairāk nekā 31 miljardu dolāru.

Pēc D. Kemerona teiktā, valdība rosinās arī citu aizsardzības jomas elementu modernizāciju, ieskaitot karalistes vēsturē lielāko aviācijas bāzes kuģu būvi, kā arī jaunās paaudzes pretzemūdeņu kapacitātes attīstību. Premjers ir solījis Karaliskajiem gaisa spēkiem jaunas unificētas triecienlidmašīnas, bezpilota lidaparātus, kā arī uzlabotu helikoptera «Apache» versiju.

Pēc ār­val­stu pre­ses ma­te­ri­āliem sa­ga­ta­vo­ju­si ma­jo­re Viz­ma Kaļ­če­va.
Foto — http://www.merko.ee; http://www.kam.lt;
https://twitter.com; http://www.armyrecognition.com;
https://upload.wikimedia.org.