Ārzemju ziņas

PrintGatavojas jaunu bruņumašīnu iegādei

Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks informējis, ka vairāki uzņēmumi no ASV, Lielbritānijas, Itālijas, Izraēlas, Kanādas, Polijas, Somijas, Šveices, Turcijas un Vācijas ir saņēmuši aicinājumus piedalīties konkursā.  Lietuva plāno iegādāties ne tikai bruņumašīnas, bet arī ar bruņām aprīkotus torņus pie šīs tehnikas. ASV jau ir izteikušas piedāvājumu piegādāt bruņutransportierus «M1126 Stryker», kā arī kompleksā līguma ietvaros nodrošināt rezerves daļu un ekipējuma piegādi. Tiek izteikti arī citi piedāvājumi.

Viena no «Stryker» modifikācijām.
Viena no «Stryker» modifikācijām.

J. Oleks norāda, ka politiskais lēmums par labu kādai no firmām vēl nav pieņemts. Bruņumašīnu iegādei Lietuva gatava piešķirt aptuveni 500 miljonus eiro, un šis pirkums var kļūt par lielāko Lietuvas Bruņoto spēku vēsturē.

Pagaidām netiek publiskota informācija, cik bruņutehnikas vienību plānots iegādāties, taču Aizsardzības ministrijas iepriekšējos paziņojumos izskanējusi informācija, ka būtu nepieciešams ar jaunu tehniku apgādāt divus mehanizētos bataljonus (aptuveni 70 kaujas tehnikas vienības).

PrintZiemeļeiropas valstis ciešāk sadarbosies aizsardzības jomā

Šī gada 10.—11. novembrī Stokholmā notika NB8 (Nordic-Baltic Eight) valstu un NB8 paplašinātā formāta — Ziemeļu grupas valstu (Northern Group) — aizsardzības resoru vadītāju un pārstāvju tikšanās. Galvenais tikšanās rezultāts ir vienošanās intensificēt militāro sadarbību NB8 formātā. Ministri bija vienisprātis par sadarbības padziļināšanu tādās jomās kā hibrīdkara draudu novēršana, kiberdrošība, apvienoto mācību un operāciju organizēšana, kopīgi ieroču un kara tehnikas pasūtījumi, informācijas apmaiņa un citi jautājumi.

NB8 aizsardzības ministri un valstu pārstāvji pēc tikšanās.
NB8 aizsardzības ministri un valstu pārstāvji pēc tikšanās.

Tikšanās ietvaros tika uzsvērts, ka situācija drošības jomā ir būtiski mainījusies, un tāpēc NB8 formātā jāveido intensīvāks dialogs, jāveic vairāk praktisku sadarbības pasākumu, tajā skaitā nostiprinot saites starp NATO un ziemeļu partnervalstīm ārpus alianses. Efektīvākai sadarbībai NATO ziemeļu partnervalstis varēs sūtīt savus pārstāvjus strādāt NATO štāba mītnē Briselē. Stokholmas tikšanās laikā divpusējā formātā tika apspriesta arī pretgaisa aizsardzības problemātika un iespējamā sadarbība kopīgiem risinājumiem.

«Nordic-Baltic Eight» formātu veido Dānijas, Igaunijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas un Zviedrijas aizsardzības ministri un Islandes Ārlietu ministrijas Aizsardzības departamenta vadītājs. Ziemeļu grupā — līdztekus NB8 pārstāvjiem — ietilpst arī Vācijas, Nīderlandes, Polijas un Lielbritānijas militāro resoru vadītāji. Ziemeļu grupas valstu pārstāvji Stokholmā pārrunāja iespējas ciešāk sadarboties atbalsta sniegšanā Gruzijai un Urainai.

Panākta vienošanās formēt kopīgu jūras kaujas grupu

Zviedrija un Somija, kas nav NATO dalībvalstis, noslēgušas vienošanos formēt kopīgu jūras spēku kaujas grupu SFNTG (Swedish-Finnish Naval Task Force Group). Operacionālā ziņā šī grupa tiks standartizēta saskaņā ar NATO prasībām, nodrošinot savietojamību ar alianses jūras spēku grupējumiem. Jaunais formējums galvenokārt piedalīsies krīžu noregulēšanas mācībās, bet perspektīvā uzņemsies arī jūras novērošanas funkciju sevišķi sarežģītos klimatiskajos apstākļos Arktikā un līdzās esošajos reģionos.

Zviedrijas valdības oficiālajā paziņojumā masu medijiem ir teikts, ka Karaliskajiem jūras spēkiem turpmāk sadarbība ar Somiju ir ierindota prioritāšu sarakstā. Lai reaģētu uz mūsdienu drošības izaicinājumiem visefektīvāk, valstīm ir jāmeklē kopīgi viedās aizsardzības (smart defence) risinājumi, kas ar ievērojami mazākām izmaksām nodrošinās labākus rezultātus. Zviedrijas un Somijas parakstītā militārās sadarbības programma kopumā ietver sešus dažādus virzienus — jūras, gaisa un sauszemes spēku uzdevumi, aizmugures apgāde (loģistika), kā arī sakaru un štābu darbības nodrošinājums. Jūras spēku sadarbības virziens jau ir rezultējies SFNTG formēšanā.

Zviedrijas KJS korvete «HMS Härnösand».
Zviedrijas KJS korvete «HMS Härnösand».

Viens no trīspusējiem viedās sadarbības līgumiem ir noslēgts starp Zviedrijas, Somijas un Dānijas militārajiem resoriem, un šis dokuments paredz miera laikā katrai no trim valstīm brīvi izmantot abu citu valstu ostas. Tas nozīmē, ka, piedaloties dažādās mācībās vai jūras operācijās teritoriālajos vai starptautiskajos ūdeņos, minēto trīs valstu jūras spēku kuģi varēs īslaicīgi bāzēties kaimiņvalstīs, ja tas būs izdevīgāk no operacionālā vai izdevumu optimizācijas viedokļa.

PrintPilnvērtīga pretgaisa aizsardzība nav iespējama bez moderniem iznīcinātājiem

Oktobra beigās Somijas aizsardzības ministrs Jusi Nīniste paziņoja, ka Somijā tiks uzsākta jaunu iznīcinātāju iegādes programma HX, lai nomainītu novecojušos iznīcinātājus F/A-18 «Hornet».

Veco iznīcinātāju parka nomaiņas un modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas izveides stratēģiju pētīja speciāli norīkota darba grupa, kuras gala ziņojumā atzīts, ka nebūs produktīvi aizvietot daudzfunkcionālus iznīcinātājus ar zenītraķešu sistēmām un bezpilota lidaparātiem. Abas šīs sistēmas tikai daļēji spēj nosegt iznīcinātājiem paredzētās funkcijas. Ziņojuma autori norāda, ka efektīvai pretgaisa aizsardzībai ir jāizmanto moderni iznīcinātāji kopā ar pretgaisa līdzekļiem, kas darbojas no zemes. Šogad darba grupa padziļināti pētīja tikai modernāko iznīcinātāju iespējas un funkcijas, bet zenītraķešu sistēmas un bezpilota lidaparāti tiks analizēti vēlāk.

Divi iznīcinātāji F/A-18E/F «Super Hornet» īsi pēc pacelšanās no ASV aviācijas bāzes kuģa «USS John C. Stennis» (CVN 74).
Divi iznīcinātāji F/A-18E/F «Super Hornet» īsi pēc pacelšanās no ASV aviācijas bāzes kuģa «USS John C. Stennis» (CVN 74).

Darba grupas atzinumā teikts, ka jaunajai daudzfunkcionālo iznīcinātāju flotei ir jānodrošina potenciālā agresora atturēšana no militāra uzbrukuma Somijai, jākļūst par svarīgāko komponentu pretgaisa aizsardzības sistēmas arhitekturā, jānodrošina iespēja veikt gaisa prettriecienus ienaidnieka mērķiem uz zemes un jūrā, kā arī visu Aizsardzības spēku izlūkošanas, novērošanas un komandvadības (C2) uzdevumu izpilde.

Somija pagājušā gadsimta beigās ir iegādājusies 61 iznīcinātāju F/A-18 «Hornet», taču tie jau ir ievērojami novecojuši. Eksperti atzīst, ka līdz 2030. gadam vecie iznīcinātāji vairs nespēs pildīt modernajai karadarbībai raksturīgās daudzfunkcionālo iznīcinātāju flotes plašās funkcijas. Tāpēc tiek plānots, ka, sākot no 2025. gada, Somija pakāpeniski sāks nomainīt vecos F/A-18 «Hornet», to vietā iepērkot jaunus lidaparātus. 2018. gadā iecerēts izsludināt iepirkuma konkursu, lai līdz 2021. gadam tiktu noslēgts atbilstošs līgums. Veiksmīgi realizējot pašreizējos nodomus, 2025. gadā modernizētā Somijas iznīcinātāju flote sasniegs sākotnējo kaujas gatavību, bet 2030. gadā — pilnas kaujas gatavības pakāpi.

Visticamāk, Somija izvēlēsies vienu no četriem potenciālajiem variantiem — Norvēģijas izraudzīto «F-35 Lightning II», Zviedrijas un vairāku NATO dalībvalstu bruņojumā esošo «Gripen», Francijas ražoto «Rafale» vai ASV ražoto F/A-18E/F «Super Hornet».

Iznīcinātāju nomaiņa Somijai izmaksās aptuveni sešus miljardus eiro, un tas būs dārgākais militārais projekts nākamajā desmitgadē. Aizsardzības ministrijas budžetā tādu līdzekļu nav, tāpēc parlamentam būs jālemj par papildu finansējuma piesaistīšanu.

PrintPalielinās militāros izdevumus pusotras reizes

Aizsardzības ministrs Mirča Duša paziņojis par plāniem, sākot no 2017. gada, strauji palielināt Rumānijas militāro budžetu, lai līdz 2017. gadam sasniegtu 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pašlaik Rumānija aizsardzībai tērē 1,33% no IKP, taču drošības situācijas pasliktināšanās dēļ šī budžeta sadaļa stipri pieaugs.

Pretraķetes SM-3 palaišana no ASV raķešu kreisera «USS Lake Erie» (CG 70).
Pretraķetes SM-3 palaišana no ASV raķešu kreisera «USS Lake Erie» (CG 70).

M. Duša ir uzsvēris, ka Rumānijā jau strādā NATO spēku integrācijas vienība (NATO Force Integration Unit), bet drīzumā darbību uzsāks alianses daudznacionālās divīzijas «Dienvidi — Austrumi» štābs. Abas sabiedroto spēku komandvadības struktūras nodrošinās pastāvīgu NATO klātbūtni Rumānijā, un šīs struktūras pildīs svarīgu lomu, veidojot sadarbību starp NATO spēkiem un Rumānijas armiju. Turklāt, pēc ministra teiktā, Rumānija veltīs lielu uzmanību stratēģiskās partnerības paplašināšanai ar ASV, realizējot divus svarīgus projektus — pretraķešu aizsardzības bāzi Deveselu pilsētiņā un multimodālo tranzīta pārvadājumu centru starptautiskajā lidostā «Mihail Kogălniceanu», kas atrodas netālu no Melnās jūras ostas Konstancas. ASV ļoti veiksmīgi izmantoja lidostu «Mihail Kogălniceanu», nodrošinot kravu pārvadājumus Afganistānas un Irākas operāciju laikā. Savukārt  Deveselu bāze kļūs par vienu no ASV veidojamās pretraķešu aizsardzības sistēmas komponentiem Eiropā. Rumānijas bāzē tiks izvērstas pretraķetes SM-3 un radiolokācijas stacijas, kuru apkalpošanā piedalīsies kopumā 200 militāro un civilo speciālistu.

PrintIznīcinātājus MiG-29 remontēs Polija

Šī gada septembrī, tiekoties Varšavā, Bulgārijas un Polijas aizsardzības ministri Nikolajs Nenčevs un Tomašs Semoņaks parakstīja vienošanos, kas paredz Krievijas ražojuma Bulgārijas Gaisa spēku iznīcinātāju MiG-29 remontu Polijā. NATO dalībvalstu vidū Polija ir vienīgā valsts, kurai ir iespējas nodrošināt MiG-29 apkopi un remontu. 

Bulgārijas GS MiG-29.
Bulgārijas GS MiG-29.

Vienošanās paredz sešu dzinēju RD-33 remontu un divu Polijai piederošo dzinēju izmantošanu divu gadu periodā. Viena dzinēja remonta izmaksas būs aptuveni 1,023 miljoni eiro, taču Polijas puse uzņemsies transporta izmaksas, kas būs saistītas ar remonta procesu. Komentējot Polijas iesaistīšanos Bulgārijas iznīcinātāju remont­darbos, Krievijas lidmašīnu būves kompānijas MiG ģenerāldirektors Sergejs Korotkovs paziņoja, ka kompānijai nav citas izvēles, kā vien turpmāk pilnībā atteikties no Bulgārijas GS iznīcinātāju MiG-29 ekspluatācijas tehniskā atbalsta.

Pēc ār­val­stu pre­ses ma­te­ri­āliem sa­ga­ta­vo­ju­si ma­jo­re Viz­ma Kaļ­če­va.
Foto — https://en.wikipedia.org/wiki/Stryker; http://www.kam.lt;
http://www.wrightys-warships.com; http://theaviationist.com;
https://en.wikipedia.org; https://upload.wikimedia.org.