Ārzemju ziņas

Brisele

NATO un ASV pastiprinās militāro klātbūtni Eiropā

Šī gada 10. februārī NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē pieņemts lēmums paplašināt alianses militāro klātbūtni NATO austrumu flangā.

Neilgi pirms ministru sanāksmes Lielbritānijas laikrakstā «The Guardian» tika publiskota informācija, ka NATO klātbūtnes paplašināšanai Austrumeiropas reģionā Lielbritānija esot gatava nosūtīt uz Baltijas jūru piecus karalistes karakuģus, tajā skaitā fregati «HMS Iron Duke», eskadras mīnukuģi «Type-45» un mīnu tralerus.

«HMS Iron Duke» (priekšplānā) kopā ar apgādes kuģi.
«HMS Iron Duke» (priekšplānā) kopā ar apgādes kuģi.

Latvija, Lietuva, Igaunija, kā arī Polija, Bulgārija un Rumānija ir paudušas gatavību nodrošināt uzņemošās valsts atbalsta funkcijas NATO spēku vienībām, lai mazinātu Krievijas uzbrukuma draudus. NATO plāno minētajās sešās valstīs rotācijas kārtībā izvietot ne tikai kuģus, bet arī aptuveni 1000 sauszemes spēku karavīru (katrā valstī). Pagaidām nav publiskota informācija, kad tieši jaunas alianses jūras un sauszemes vienības varētu dislocēt katrā no šīm valstīm. Vēl nav arī zināms, kurās ostās uzturēsies alianses karakuģi un kurās vietās tiks dislocēti NATO sauszemes kontingenti. Visticamāk, šie lēmumi tiks pieņemti NATO samitā Varšavā šī gada vasarā.

NATO apņemšanās paplašināt klātbūtni Austrumeiropā ir izskanējusi drīz pēc tam, kad ASV paziņoja, ka 2017. gadā četras reizes (līdz 3,4 miljardiem dolāru) palielinās finansējumu amerikāņu militārās klātbūtnes finansēšanai Eiropā. Jau 2015. gada vasarā ASV pārstāvji oficiāli paziņoja par plāniem vairākās Eiropas valstīs rotācijas kārtībā izvietot aptuveni 250 smagās kara tehnikas vienību. ASV pārstāvji precizēja, ka amerikāņu smagā tehnika (tanki, bruņumašīnas, paš­- gājējartilērija) tikšot pārdislocēta uz Latviju, Lietuvu, Igauniju, Poliju, Vāciju, Rumāniju un Bulgāriju.

NATO un ASV paziņojumos par jaunu militāro vienību izvēršanu Eiropā tiek uzsvērts, ka tās nebūs pastāvīgi dislocētas vienības, tās nomainīs cita citu rotācijas kārtībā. Regulāri tiks rīkotas dažādas kopīgas NATO vienību un uzņemošo valstu nacionālo kontingentu jūras, gaisa un sauszemes mācības, lai uzlabotu kaujas gatavības līmeni un vajadzības gadījumā efektīvāk atvairītu drošības draudus.

PrintIzskata iespēju ilgāk saglabāt obligāto militāro dienestu

Lietuvas parlaments pirms gada bija pieņēmis lēmumu atjaunot obligāto militāro karaklausību laika periodam no 2015. līdz 2020. gadam. Taču drošības situācijas izmaiņas un apdraudējuma pieaugums no austrumiem ir atgriezis Lietuvas dienaskārtībā jautājumu par obligātā militārā dienesta (OMD) saglabāšanas lietderību ilgāk, nekā bija plānots iepriekš. Pagaidām ir nolemts OMD pagarināt līdz 2021. gadam, taču šis lēmums nav galīgs.

Lietuvas BS gadadienai veltītā parāde.
Lietuvas BS gadadienai veltītā parāde.

Nesen pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma sabiedriskās domas izpētes kompānija RAIT veikusi aptauju, lai noskaidrotu iedzīvotāju attieksmi pret OMD. Aptaujas dati liecina, ka gandrīz 75% lietuviešu pozitīvi vērtē obligāto karaklausību, turklāt viņi atbalstītu savu tuvinieku lēmumu brīvprātīgi pieteikties dienestam armijā. Turpretī 19% respondentu paziņoja, ka neatbalstītu radinieku lēmumu dienēt OMD. Atbildot uz jautājumu, vai bija pareizs lēmums Lietuvā atjaunot OMD, 68% atbildēja apstiprinoši, bet 26% — noraidoši.

2015. gadā, kad sākās OMD atjaunošanas projekts, deviņu mēnešu pamatapmācības kursu beidza 3010 lietuvieši. 2133 no tiem pieteicās brīvprātīgi pirms sarakstu publiskošanas, bet 877 — tika iekļauti iesaucamo sarakstos un tad ieradās un pieteicās dienestam. Apkopojot statistiku, noskaidrots, ka līdz 2016. gada 15. februārim OMD ir pieteikušies jau gandrīz 1200 brīvprātīgo, kas nav bijuši iekļauti sarakstos. Šajā pašā laika periodā 599 cilvēki no iesaucamo sarakstiem ir vērsušies ar lūgumu pacelt viņu uzvārdus sarakstā augstākās pozīcijās, lai varētu ātrāk apgūt militārās pamatapmācības kursu.

PrintPlāno palielināt finansējumu militārās tehnikas iegādēm

Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Laiena ir iesniegusi parlamentā priekšlikumu, kas paredz turpmākajos 15 gados papildus piešķirt 130 miljardus eiro militārās tehnikas un bruņojuma iegādēm (ārpus militārā budžeta). AM priekšlikumā tostarp norādīts, ka perspektīvā militāro iegāžu izdevumi būtu jāiekļauj militārajā budžetā, veidojot vienotu resursu paketi. 2015. gadā Bundesvēra budžets bija 33 miljardi eiro.

Ja priekšlikums tiks apstiprināts, līdz 2030. gadam bruņojumam ik gadu tiks iztērēts gandrīz par 9 miljardiem eiro vairāk, nekā bija plānots līdz šim. Militārā resora priekšlikums paredz ne vien liela skaita jaunu sistēmu un militāro platformu iegādi, bet arī Bundesvērā jau esošā bruņojuma apkopi, remontu un modernizāciju. Kopumā ir izstrādāts saraksts ar 1500 pozīcijām, kuras, pēc AM vadības ieskatiem, būtu jārealizē līdz 2030. gadam.

«Puma».
«Puma».

Saraksta augšgalā ir minēta nepieciešamība nekavējoties palielināt tanku «Leopard-2» skaitu no 225 līdz 320 vienībām, izlūkošanas bruņumašīnas «Fennek» — no 217 līdz 248, bruņutransportierus «Boxer» — no 272 līdz 402 (riteņu formula 8×8), pašgājējlielgabalus «PzH-2000» — no 89 līdz 101 vienībai. Turklāt Bundesvēra ierindā vajadzētu saglabāt un modernizēt 192 kājnieku kaujas mašīnas «Marder» un turpināt projektu, kas paredz 342 kājnieku kaujas mašīnu «Puma» iegādi. Militārais resors nav nodevis atklātībai plānus par gaisa un jūras spēku bruņojuma modernizācijas nodomiem.

arz NH-90_ILA-2006_2

Īstenojot šo ambiciozo plānu, Bundesvērā visas vienības būšot pilnībā nokomplektētas ar tehniku. Tagad tehniskā nodrošinājuma rādītājs svārstās vidēji 70% robežās, taču pastāv nopietnas problēmas ar rezerves daļu krājumiem. Realitātē vidējie rādītāji objektīvi neatspoguļo kopējās kaujas gatavības līmeni. Lai gan pārsvarā Bundesvēra vienībās kaujas gatavība un nodrošinājums ar materiāltehniskajiem resursiem ir augstā līmenī, liela daļa apakšvienību tomēr nav gatavas uzdevumiem. Piemēram, tikai septiņi no 43 ierindā esošajiem triecienhelikopteriem «Tiger» ir pilnā kaujas gatavībā. Savukārt no 40 transporta helikopteriem NH-90 pilnā gatavībā ir tikai pieci. No 93 triecienlidmašīnām «Tornado» pilnā gatavībā ir 38, bet no 114 iznīcinātājiem «Typhoon» — kaujai gatavi 38. No 50 militārās aviācijas transporta lidmašīnām «C-160 Transall» izlidojumiem gatava tikai 21.

Print

Uzlabos pašgājējartilērijas arsenālus

Norvēģijas Aizsardzības ministrija februārī publiskojusi pretendentus, kas potenciāli var kļūt par jaunu pašgājējartilērijas iekārtu piegādātājiem Karaliskajiem bruņotajiem spēkiem (KBS). Līdz 2020. gadam Norvēģija plāno nomainīt 14 novecojušās kāpurķēžu artilērijas iekārtas M-109A3GN, aizvietojot tās ar 24 jaunām iekārtām. Šī gada janvārī Norvēģija rīkoja vairāku firmu piedāvātās tehnikas praktiskos izmēģinājumus, un rezultātā tika izraudzīti šādi pretendenti: «K-9 Tender», «Caesar», PzH-2000 un M-109. Galīgais lēmums tiks pieņemts 2017. gadā.

«Caesar».
«Caesar».

Norvēģijas artilērijas modernizācijas programmai ir garāka notikumu vēsture. Proti, 1995. gadā Norvēģija noslēdza ar Zviedriju vienošanos, kas paredzēja, ka kompānija «BAE Systems» pēc abu valstu pasūtījuma izstrādās jaunu 155 mm kalibra pašgājējartilērijas kompleksu «FH-77 BW L52 Archer», balstoties uz velkamās haubices FH-77 projektu. 2010. gadā tika izstrādāts Norvēģijas un Zviedrijas kopīgs pasūtījums, paredzot, ka kompānija «BAE Systems» saražos katrai valstij pa 24 paš­gājējartilērijas kompleksiem «FH-77 BW L52 Archer» (riteņu formula 6×6). Taču programma ļoti būtiski atpalika no izpildes grafika sakarā ar daudzajiem trūkumiem, kas tika atklāti jaunajās artilērijas iekārtās. Norvēģija nebija ar mieru tik ilgi gaidīt un 2013. gadā izstājās no sadarbības līguma.

Tikmēr Zviedrija turpināja sadarboties ar «BAE Systems» trūkumu novēršanā. Rezultātā šī gada 1. februārī Karalisko bruņoto spēku 9. artilērijas pulkam (Bodena) tika piegādāti pirmie četri «Archer». Atlikušos 20 kompleksus Zviedrija saņemšot līdz 2017. gada beigām.

ATMOS.
ATMOS.

Arī Dānija ir aktivizējusi pasākumus artilērijas sistēmu modernizācijai, lai aizvietotu ierindā esošās sistēmas M-109A3. Dānijas izsludinātajā konkursā ir uzvarējuši trīs potenciālie pretendenti — «K-9 Tender», «Caesar» un ATMOS. Tuvākajā laikā Dānija paziņos galīgo lēmumu. Netiek izslēgta iespēja, ka Dānija varētu apvienoties ar Norvēģiju izdevīgāka artilērijas kompleksu iegādes līguma noslēgšanai.

Pēc ārvalstu preses materiāliem sagatavojusi majore Vizma Kaļčeva.
Foto — https://upload.wikimedia.org; http://en.delfi.lt; https://en.wikipedia.org; http://data3.primeportal.net; https://www.elbitsystems.com.