Ārzemju ziņas

Vācieši turpina vadīt eFP kaujas grupu Lietuvā, portugāļi — pilda Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misiju

Šī gada 2. augustā Lietuvas Bruņoto spēku bāzē Ruklā notika Lietuvā dislocētās NATO daudznacionālās kaujas grupas (NATO’s enhanced Forward Presence battlegroup, eFP) komandiera maiņas ceremonija. Bundesvēra pulkvedi Volfu Rudigeru Oto šajā amatā uz sešiem nākamajiem mēnešiem nomainīja vācu armijas pulkvežleitnants Renē Brauns. Ceremonijā kopā ar NATO valstu vēstniekiem, militārajiem atašejiem un NATO štābu pārstāvjiem piedalījās arī Lietuvas aizsardzības ministra vietnieks Vitauts Umbrass, kas savā uzrunā uzsvēra, cik izšķiroši svarīga ir eFP kaujas grupas klātbūtne un ieguldījums agresijas atturēšanā un drošības stiprināšanā Baltijas reģionā, Eiropā un kopumā visā NATO teritorijā.

NATO eFP kaujas grupas ierinda pirms komandiera maiņas 2. augustā.

Kopš 2017. gada sākuma NATO eFP vienību Lietuvā vada Vācija, bet vienības sastāvu (aptuveni 1200) veido karavīri no Beļģijas, Čehijas, Francijas, Nīderlandes, Norvēģijas un Islandes. Strukturāli eFP kaujas grupa ir integrēta Lietuvas Sauszemes spēku mehanizētajā kājnieku brigādē «Geležinis vilkas» («Dzelzs vilks»). Lai stiprinātu kolektīvās aizsardzības spējas un uzlabotu savstarpējo savietojamību, eFP apakšvienības regulāri piedalās kopīgās mācībās ar lietuviešu kolēģiem.

Portugāles patruļlidmašīna P-3C un apkalpojošais personāls Šauļu bāzē.

Kontekstā ar eFP vienības komandiera rotāciju zīmīga ir Portugāles aizsardzības ministra Žozē Azeredo Lopesa vizīte Lietuvas Gaisa spēku Šauļu aviācijas bāzē šī gada 30. jūlijā. Kā zināms, jau kopš 2004. gada marta no Šauļu bāzes tiek īstenota Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas starptautiskā NATO misija. Pašlaik šo misiju pilda četri Portugāles iznīcinātāji F-16, un tos atbalsta viena portugāļu jūras patruļlidmašīna P-3C, kas veic novērošanu un patrulēšanu virs Baltijas jūras. Šī ir ceturtā portugāļu dalība Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā. Lietuvas un Portugāles militāro resoru vadītāji tikšanās laikā apsprieda Portugāles sniegto ieguldījumu NATO drošības garantēšanas pasākumos Baltijā (NATO Assurance Measures in the Baltic region) un savstarpējās sadarbības iespējas Eiropas Savienības pastāvīgās strukturētās sadarbības (Permanent Structured Cooperation, PESCO) ietvarā.

Igaunija piedalīsies starptautiskā projektā par bezapkalpes sauszemes platformu izstrādi

Igaunijas kompānija «Milrem Robotics» savu pirmo bezapkalpes sauszemes platformu (unmanned ground vehicle, UGV) uz kāpurķēžu bāzes THeMIS demonstrēja izstādē DSEI Londonā 2015. gadā. 2018. gada februārī izstādē UMEX Abū Dabī (Apvienotie Arābu Emirāti) tika demon­strēta jau ceturtā THeMIS versija (Type 4), kas ir īpaši pielāgota darbībai karstos tuksnešainos apstākļos. Kompānija «Milrem Robotics» strādā pie UGV koncepta sadarbībā ar Eiropas konsorciju MBDA, kas igauņu platformai izstrādā raķešu moduli IMPACT. THeMIS bruņojumā ir paredzēts 7,62 mm kalibra ložmetējs un divas prettanku vadāmās raķetes (MBDA ražojums), kuru darbības rādiuss sniedzas  līdz 4 km. Savu parametru dēļ platforma THeMIS ir piemērota kaujām pilsētvidē, un to ir iespējams vadīt no attāluma.

THeMIS (Type 1) — Londonas izstādē 2015. gadā.

Nākamais Igaunijas solis bezapkalpes sauszemes platformu attīstībā ir augustā iniciētais sadarbības projekts ar Somiju un Latviju. Trīs valstis vienojušās kopīgi strādāt pie jaunas bezapkalpes sauszemes platformas standarta Eiropas Savienības pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) ietvarā. Igaunijai, Somijai un Latvijai projektā ir gatavas pievienoties arī Vācija, Francija un Beļģija. Galvenais projekta funkcionālais mērķis ir izstrādāt platformu, kas uzlabos situācijas pārzināšanu (situational awareness) kaujas laukā un nodrošinās efektīvāku vienību manevrēšanu, transportēšanu un dzīvotspēju. Operēšana ar šādām platformām dažādās kaujas situācijās ļaus daudz ātrāk pieņemt lēmumus, tā ka karavīriem būs mazāka fiziskā slodze un uzdevumu veikšanā būs ievērojami samazināts personāla apdraudējuma līmenis. Svarīgs aspekts projekta virzībai ir ne tikai jaunās platformas autonomitāte, bet tehniskās iespējas integrēšanai ar citiem sensoriem un bezpilota sistēmām kopīga uzdevuma paveikšanai. 

THeMIS (Type 4) izstādē Abū Dabī.

No Eiropas Aizsardzības fonda bezapkalpes sauszemes platformas izstrādes kopprojektam ir paredzēts iedalīt gandrīz 40 miljonus eiro. Jaunā PESCO projekta realizācija varētu sākties 2019. gada pirmajā ceturksnī pēc attiecīga lēmuma Eiropas Savienības aizsardzības ministru līmenī. Sagatavojoties projektam, Igaunija, Somija, Latvija un atbalstošās valstis kopīgi izpētīs militāro apakšvienību taktisko kaujas spēju paaugstināšanos, ko potenciāli spētu nodrošināt bezapkalpes sauszemes platformu iekļaušana kaujas ierindā. 

Bulgārija pirks jaunu bruņutehniku un patruļkuģus

Aizsardzības ministrija ir izplatījusi paziņojumu par 150 bruņuautomobiļu iegādes plāniem Sauszemes spēku modernizācijai. Kopējās tehnikas iegādes programmas izmaksas sasniegs 722 miljonus dolāru. Par šo naudu paredzēts nopirkt 90 bruņuautomobiļus, 60 speciālās un atbalsta mašīnas, kā arī trenažierus. Projekta izmaksās iekļauta arī personāla apmācība, vajadzīgo iekārtu, informācijas un komunikācijas sistēmu, kā arī saistītās dokumentācijas iegāde. 

«Nexter» bruņuautomobilis ar 40 mm kalibra lielgabalu.

Jaunā tehnika tiks nodota trīs bataljona līmeņa kaujas grupu komplektēšanai, nodrošinot pilna spektra militāro un miera uzturēšanas operāciju īstenošanu NATO spēku sastāvā. Tehnikas iegāde notiks pa posmiem, projektu pilnībā realizējot līdz 2026. gadam. Līdz 2024. gadam Sauszemes spēki saņems bruņuautomobiļus, bet — līdz 2026. gadam — visas speciālās un atbalsta mašīnas, kā arī speciālās iekārtas. 

Tuvākajā laikā gaidāma konkursa izsludināšana, un aizsardzības indu­strijas eksperti prognozē sīvu konkurenci starp galvenajiem bruņutehnikas ražotājiem — «General Dynamics European Land Systems-Mowag», «Nexter», «Patria», «Rheinmetall», «Krauss-Maffei Wegmann», «Textron Marine & Land Systems», «Leonardo», «Otokar» un FNSS.

Bulgārijas JS padomju ražojuma korvete «Reshitelni».

Bulgārijas parlaments ir akceptējis arī modulāra un daudzfunkcionāla patruļkuģa iegādes programmu Jūras spēku kaujas spēju uzlabošanai. Paredzēts iegādāties divus patruļkuģus kopumā par 585 miljoniem dolāru. Jaunie kuģi aizstās trīs ierindā esošos padomju ražojuma kuģus. NATO standartiem atbilstošu patruļkuģu iegādes jautājums pirmo reizi tika aktualizēts 2016. gadā, piešķirot 478 miljonu dolāru finansējumu. Toreiz konkursā uzvarēja bulgāru kompānija «MTG Dolphin», kas uzbūvētu kuģus sadarbībā ar uzņēmumiem «Thales Group», «Diehl Defens», «Leonardo», MBDA un «Rheinmetall». Taču sakarā ar 2017. gadā ieviesto 20% pievienotās vērtības nodokli visām militārajām iegādēm kuģiem piešķirtais finansējums relatīvi saruka, un «MTG Dolphin» atteicās no šo kuģu būves par ievērojami mazāku peļņu, nekā sākotnēji bija plānots.

2018. gada jūlijā akceptētā kuģu iegādes programma paredz piešķirt ne tikai 478 miljonus dolāru kuģiem (ar izmaksām trīs gadu laikā), bet vēl 95 miljonus dolāru —  pievienotās vērtības nodokļa radīto izmaksu kompensēšanai. 

Vācija iegādāsies bezpilota lidaparātus Jūras spēku kuģu aprīkošanai

Šveices un Zviedrijas kopuzņēmums «UMS Skeldar» ir noslēdzis līgumu ar Vācijas Jūras spēkiem par divu bezpilota lidaparātu V-200 piegādi praktiskai testēšanai. Šos lidaparātus paredzēts izvietot uz «Braunschweig» klases korvetēm, un pēc to izmēģinājumiem tiks pieņemts lēmums, vai iegādāties lielāku skaitu šo BPL.

BPL «Skeldar».

V-200 ir paredzēti patrulēšanai un izlūkošanai, un tos iespējams palaist praktiski no jebkura kuģa klāja. V-200 ir daudz lētāka alternatīva jūras aviācijas helikopteru funkciju nodrošināšanai. BPL V-200 ir aprīkoti ar optisko un infrasarkano kameru, lāzertālmēru, radiolokācijas staciju, kustīgu mērķu indikatoru un radioelektroniskās cīņas iekārtu. V-200 garums — ­4 m, platums — 2 m, augstums — 1,3 m, maksimālā pacelšanās masa — 200 kg (ar 40 kg lietderīgās kravas), maksimālais ātrums — 150 km/h, bet autonomā lidojuma ilgums — līdz 5 h (līdz 150 km rādiusā). 

Šopavasar kļuva zināms, ka Vācijas Jūras spēku vajadzībām ir pasūtīti trīs BPL «Puma All Environment», ko ražo ASV kompānija «AeroVironment». Šie BPL sver tikai 6 kg, un tie pilda uzdevumus līdz 20 km rādiusā no operatora. «Puma AE» spēj nolaisties gan uz ūdens, gan uz cietas virsmas un ir piemēroti jūras un sauszemes spēku atbalstam. 

Lielbritānija turpina bruņoties ar ultramodernajiem iznīcinātājiem

Augusta sākumā Lielbritānijai tika piegādāti kārtējie pieci visjaunākās paaudzes iznīcinātāji F-35B «Lightning II». Pirms diviem mēnešiem Lielbritānija saņēma pirmos četrus F-35B «Lightning II». Līdz 2030. gadam paredzēts iegādāties pavisam 138 jaunos iznīcinātājus. Lielākā daļa no tiem papildinās Gaisa spēku ierindu, bet jūras modifikāciju izvietos uz aviācijas bāzes kuģiem HMS «Queen Elizabeth» un HMS «Prince of Wales».

F-35B «Lightning II», veicot vertikālo nosēšanos testēšanas laikā.

Jau šī gada rudenī britu piloti uzsāks treniņus ar jaunajiem iznīcinātājiem. Galvenā F-35B īpatnība ir spēja gan vertikāli pacelties gaisā, gan vertikāli nolaisties, kas ļauj šos lidaparātus izvietot uz helikopteru bāzes kuģiem un uz universālajiem desantkuģiem, kuriem ir aviācijas klājs. 

Pēc ārvalstu preses materiāliem sagatavojusi
majore Vizma Kaļčeva.
Foto — http://kam.lt; https://www.airforce-technology.com;
https://www.army-technology.com; https://www.armyrecognition.com;
https://defence-blog.com; www.shipspotting.com;
www.suasnews.com; www.gov.uk/government/news.