Ārzemju ziņas

PrintOrganizējusi lielākās militārās mācības

No 8. līdz 16. martam norisinājās Lietuvas nacionālās Bruņoto spēku (BS) mācības «Žaibo kirtis 2016», kurās piedalījās vairāk nekā 3000 karavīru, un caur četriem mobilizācijas punktiem — Viļņā, Kauņā, Alītā un Utenā — tika mobilizēti 3000 rezerves karavīru. Mācībās tika iesaistītas arī 500 amatpersonas un 200 civilo iestāžu darbinieki no dažādām institūcijām. Mācību mērķis bija pilnveidot BS sadarbības procedūras un uzkrāt pieredzi, kas hibrīdkara apstākļos nepieciešama, lai sadarbotos ar tiesībsargājošām struktūrām un valsts dienestiem (policija, ugunsdzēsēji, muitnieki, specvienība «Aras» utt.). Mācībās tika testēts vadošo lēmumu pieņemšanas ātrums un armijas apakšvienību spēja kopīgi ar nemilitārām struktūrām efektīvi veikt uzdevumus draudu neitralizēšanai.

Viena no «Žaibo kirtis 2016» epizodēm Klaipēdā.
Viena no «Žaibo kirtis 2016» epizodēm Klaipēdā.

Mācību laikā tika simulēti vairāki draudu attīstības scenāriji, to skaitā diversijas un uzbrukumi stratēģiski svarīgiem objektiem (gāzes terminālim un ostai Klaipēdā), izmantojot pirotehniku un akustisko munīciju. Mācību komandieris — Lietuvas BS Apvienotā štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Vilmants Tamošaitis uzsvēris, ka mūsdienās konfliktu avoti bieži veidojas biezi apdzīvotās vietās, un tāpēc armijai ir jāmācās pareizi rīkoties, lai mazinātu civiliedzīvotāju upuru skaitu. V. Tamošaitis arī akcentēja, ka Lietuvas iedzīvotājiem ir skaidri jāredz un jāapzinās karavīru klātbūtne un viņu gatavība vajadzības gadījumā aizsargāt dzimteni.

Kontekstā ar nupat notikušajām mācībām, piesaistot arī rezerves karavīrus, svarīgs ir Lietuvas Valsts aizsardzības padomes (VAP) 14. martā vienbalsīgi pieņemtais lēmums uz nenoteiktu laiku atstāt spēkā obligāto militāro karaklausību. VAP arī nolēma par 150 miljoniem eiro palielināt 2016. gada militāro budžetu, kas iepriekš bija apstiprināts 575 miljonu eiro apjomā. VAP lēmums arī paredz Bruņoto spēku skaitlisko sastāvu līdz 2021. gadam palielināt līdz 24 000, bet pastāvīgo aktīvo rezervi — līdz 30 000.

Obligātā militārā dienesta (OMD) karavīrs par 9 mēnešu nodienēšanu atalgojumā var saņemt no 3000 līdz 2100 eiro atkarībā no tā, kā tiek novērtēta viņa dienesta pienākumu izpildes kvalitāte. Ja jaunietis OMD piesakās dienēt ārpus kārtas — pirms pienācis viņa laiks pēc reģionālajiem sarakstiem —, tad viņa atalgojums var būt 1950—2600 eiro. Aizsardzības ministrija plāno OMD karavīru atalgojuma apmēru tuvākajā nākotnē palielināt.

PrintPlāno pirkt jaunas kāpurķēžu mašīnas

Polijas valdība plāno iedalīt aptuveni 21 miljardu dolāru novecojušo padomju ražojuma kājnieku kaujas mašīnu BWP-1 un BWP-2 (bojowy wóz piechoty) nomaiņai. Projekta koncepcija paredz iegādāties kāpurķēžu tehniku, paziņojis aizsardzības ministra vietnieks Bartošs Kovnackis.

Šī lielā projekta realizācija plānota turpmāko 10 gadu laikā, taču vēl jāpieņem lēmums, kāda tipa tehniku — vieglo, smago vai abu veidu — Polijai vislabāk iegādāties.

B. Kovnackis pastāstīja, ka sadarbības partneri projektā vēl nav noteikti. Tostarp tiek pētīta iespēja slēgt jaunas tehnikas iegādes līgumu kopīgi ar Čehiju, kas ļautu ekonomēt līdzekļus. Tāpat Polija izvērtēs iespēju šajā projektā aktualizēt agrāk iegādāto pašgājējhaubiču K9 licenci, ko agrāk no Dienvidkorejas iegādājusies poļu firma «Huta Stalowa Wola».

Viena no modernizācijas koncepcijām BWP-1.
Viena no modernizācijas koncepcijām BWP-1.

Pašlaik Polijas Bruņoto spēku ierindā ir aptuveni 1000 kājnieku kaujas mašīnu BWP-1 un BWP-2, kas ražotas Polijas teritorijā pēc padomju BMP-1 un BMP-2 (bojevaja mašina pehoti) prototipiem. Firma «Cenrex» izstrādājusi konceptuālu BWP-1 modernizācijas projektu, kas bruņutehnikas modernizācijas plānā ļautu Polijai būtiski ietaupīt finanses. Tomēr militārās un politiskās vadības pārstāvji savos komentāros norāda, ka šoreiz zemā cena nebūs izšķirošais kritērijs Polijas bruņutehnikas parka atjaunošanai.

PrintVeicinās investīcijas uzņemošās valsts atbalsta infrastruktūrā

Valdība ir sagatavojusi un iesniegusi parlamentā izmaiņas likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN). Likumprojekts paredz atbrīvot no PVN maksāšanas jebkuras partnervalsts investīciju projektus, kas paredz infrastruktūras objektu būvi. PVN atvieglojumu paredzēts attiecināt uz ES un NATO dalībvalstīm, kuras īstenos kopīgus aizsardzības projektus ar Igauniju, tajā skaitā veidos starptautiskus militāros štābus vai piedalīsies uzņemošās valsts atbalsta (UVA) pasākumu īstenošanā Igaunijas teritorijā. PVN atvieglojumi skars arī pavadošos un saistītos pakalpojumus.

Aizsardzības ministrs Hanness Hanso ir uzsvēris, ka likumprojekts neradīs nekādus papildu izdevumus Igaunijas budžetā, jo izmaiņas skars naudas apgūšanas summāros rādītājus. Respektīvi, saskaņā ar pašreizējo kārtību ārvalstīs rezidējošie infrastruktūras attīstītāji maksā Igaunijai PNV 20% apmērā. Šo summu Igaunija vēlāk ieskaita investoru kontos. Galarezultātā Igaunija zaudē piekto daļu no projekta kopējām investīcijām, jo piektā daļa naudas nepaliek Igaunijā, bet aizplūst atpakaļ attīstītāju kontos. Atsakoties iekasēt nodokli (PVN likme — 0%), tiks būtiski samazināts administratīvais slogs Igaunijas un sadarbības valstu finanšu uzskaites struktūrām, turklāt Igaunijā tiks uzbūvēta un iekārtota par 20% vērtīgāka un plašāka militāras nozīmes infrastruktūra. Likuma izmaiņu rezultātā radītais investīciju palielinājums veicinās nacionālās aizsardzības interesēs realizējamo projektu ātrumu un mērogu.

ASV jau ir uzsākušas īstenot virkni militārās infrastruktūras investīciju projektu Igaunijas teritorijā, kur plānots ievērojami uzlabot militārās apmācības apstākļus. Pateicoties PVN likuma izmaiņām, tuvāko gadu laikā Igaunija nezaudēs piekto daļu amerikāņu investīciju apjoma un pilnvērtīgāk apgūs partnervalsts ieguldīto naudu.

PrintRīkos pirmās militāro robotu mācības

Kā informē laikraksts «The Guardian», Lielbritānijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka rīkos pirmās plaša mēroga mācības ar militārās robottehnikas maksimālu iesaistīšanu. Paredzēts izstrādāt scenāriju bezpilota lidaparātu, autonomo jūras aparātu un citu patstāvīgi operējošu inovatīvu izstrāžu integrācijai vienota uzdevuma izpildē.

UNMANNED_WARRIOR_LOGO-2016Mācībām dots nosaukums «Unmanned Warrior 2016», un tās tiks organizētas šī gada oktobrī Skotijas ziemeļrietumu piekrastē. «Unmanned Warrior 2016» norisināsies līdztekus plaša mēroga NATO mācībām «NATO Joint Warrior», kas ir vislielākās alianses ikgadējās mācības Eiropā. Tās tiek organizētas regulāri — divas reizes gadā — aprīlī un oktobrī. 2015. gadā «NATO Joint Warrior» piedalījās 59 virsūdens un zemūdens kuģi, 70 lidaparāti, 13 000 karavīru no 15 NATO dalībvalstīm.

Mācību «Unmanned Warrior 2016» ietvaros militāro operāciju īstenošana notiks Skotijas Nortminčas līcī, un to galvenais mērķis būs dažādas militārās robotehnikas savstarpēja koordinācija un saliedēta darbība. Mācībās piedalīsies arī ASV Jūras spēku līdzekļi un NATO Jūras pētniecības un eksperimentu centra eksperti.

PrintIekļaus Jūras spēku sastāvā trešo jauno fregati

Francijas kuģubūves kompānija DCNS šī gada 16. martā Jūras spēku bāzē Tulonā svinīgā ceremonijā nodeva pasūtītājam daudzmērķu FREMM klases (Frigate European Multi-Mission class) fregati «Languedoc» (D653). Šī ir trešā FREMM klases fregate, kas piegādāta Francijas JS. Eiropas Sadarbības organizācija bruņojuma jomā (Organisation Conjointe de Coopеration en matiеre d’Armement, OCCAR) Francijas un Itālijas jūras spēku vārdā jau kopš 2002. gada realizē Eiropā lielāko fregašu būves komplekso projektu. Tas paredz pastiprināt abu minēto valstu jūras komponentu ar jauniem daudzfunkcionāliem kuģiem, kas spējīgi veikt pretzemūdeņu operācijas, cīnīties pret virsūdens kuģiem un gaisa mērķiem, kā arī iznīcināt mērķus uz sauszemes. Fregates FREMM garums ir 142 m, platums — 20 m, maksimālais ātrums — 50 km/h, personāla ietilpība — 145, autonomā pārgājiena rādiuss — 11 100 km.

FREMM klases pirmā fregate.
FREMM klases pirmā fregate.

Francijas aizsardzības plāns 2014.—2019. gadam paredz kopumā 11 FREMM klases fregašu būvi Jūras spēku pastiprināšanai, nomainot novecojušās «Georges Leygues» klases pretzemūdeņu un «Cassard» klases pretgaisa aizsardzības fregates. Jaunie kuģi būs gan pretzemūdeņu modifikācijā, gan — pretgaisa aizsardzības modifikācijā. Saskaņā ar jau noslēgtiem līgumiem līdz 2019. gadam DCNS jāpiegādā Francijai kopumā sešas pretzemūdeņu fregates, bet līdz 2022. gadam — divas pretgaisa aizsardzības modifikācijas fregates. Lēmums par atlikušo trīs fregašu modifikāciju un piegādes termiņiem tiks pieņemts vēlāk.

PrintRealizēs vērienīgas aizsardzības programmas

Marta sākumā Turcijas premjerministra Ahmeta Davutoglu vadītā Aizsardzības rūpniecības izpildkomiteja publiskoja lēmumu investēt 5,9 miljardus dolāru aizsardzības jomas projektos.

A. Davutoglu paskaidrojis, ka aptuveni 4,5 miljardus dolāru novirzīs projektiem, kurus realizēs nacionālie uzņēmumi. Viens no apstiprinātiem projektiem ir bezpilota lidaparāts (BPL) «Anka», ko izstrādājis uzņēmums TAI (Turkish Aerospace Industries).

T-129 ATAK.
T-129 ATAK.

Turpmāk Turcija vairs neplāno iegādāties ārvalstīs ražotus BPL, un uzņēmumam TAI tiks pasūtīta vēl vienas triecienhelikopteru T-129 ATAK partijas ražošana pēc itāļu-britu kompānijas «AgustaWestland» licences. 2015. gadā Turcijas armija jau saņēma 10 T-129, un šogad vēl 17 šādus lidaparātus iekļaus ierindā. Pēc premjera teiktā, šogad tiks atrasts risinājums, lai arī helikopteru T-129 dzinējus varētu ražot nacionālā militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumos.

Aizsardzības rūpniecības izpildkomitejas sēdē tika aktualizēta arī ambiciozā Turcijas programma nacionālā iznīcinātāja un duālās nozīmes transporta lidmašīnas ražošanai pēc amerikāņu uzņēmuma «Sierra Nevada Corp» licences. Jau 2019. gadā plānota transporta lidmašīnu ražošanas uzsākšana.

PrintBūtiski palielinās militāro budžetu

Līdz 2025. gadam Austrālija militāro budžetu plāno palielināt līdz 2% no iekšzemes kopprodukta. Šādi plāni ir iekļauti jaunajā aizsardzības baltajā grāmatā, ko vistuvākajā laikā gatavojas publiskot Austrālijas valdība. Tajā tiks ietverta koncepcija valsts drošības garantēšanai vidējā perspektīvā un ilgtermiņā. Austrālijas Karalisko bruņoto spēku skaitlisko sastāvu paredzēts palielināt no 58 000 līdz 63 000, pieliekot personālu gan jūras un gaisa, gan sauszemes spēkiem.

«Collins» klases sestā zemūdene HMAS «Rankin».
«Collins» klases sestā zemūdene HMAS «Rankin».

Pēdējos gados Austrālijas militārais budžets svārstījās ap 1,5% no IKP, taču valdības nostāja ir vērsta uz NATO prasību ievērošanu, iedalot aizsardzībai 2% no IKP. Patlaban tiek realizēts vērienīgs projekts zemūdens flotes modernizācijai, tenderī iesaistot partnerus no Vācijas, Francijas un Japānas, kas piedāvā piegādāt zemūdenes bez kodoldzinējiem. Karaliskajiem jūras spēkiem kopumā ir sešas «Collins» klases dīzeļelektriskās zemūdenes, un tām visām jau tuvojas ekspluatācijas termiņa beigas. Saskaņā ar jauno aizsardzības koncepciju Kanbera ir gatava finansēt 12 jaunu zemūdeņu iegādi.

Pēc ārvalstu preses materiāliem sagatavojusi majore Vizma Kaļčeva.

Foto — http://www.alfa.lt; http://www.cenrex.home.pl;
http://www.royalnavy.mod.uk; http://www.dmitryshulgin.com;
http://airheadsfly.com;  https://upload.wikimedia.org.